31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 76/42

—

uzskata, ka Eiropas Savienības solījums piedāvāt nākotni Eiropā visam Rietumbalkānu reģionam ir saistošs, ja šā reģiona valstis izpilda pievienošanās kritērijus;

—

mudina Rietumbalkānu valstis bez liekas kavēšanās ievērot ES nosacījumus vīzu politikas atvieglošanai. Vīzu režīms, kas pašreiz noteikts Rietumbalkānos dzīvojošajiem, apgrūtina kontaktus ar sociālajiem partneriem ES dalībvalstīs un ir šķērslis izglītības un attīstības projektu ieviešanai; aicina ES dalībvalstis turpināt vienkāršot vīzu režīmu Rietumbalkānu valstīm;

—

uzsver Rietumbalkānos uzsāktā valsts varas decentralizācijas un pārdales procesa nozīmi; norāda, ka etniskajai piederībai nevajadzētu būt vienīgajam vai galvenajam faktoram šajos procesos un uzskata, ka etniski jauktās valstīs ir svarīgi atbalstīt centrālo iestāžu nostāju, kas ir izšķirīga valsts funkcionēšanā, tai pat laikā akceptējot reģionālas un vietējas autonomas lēmējinstitūcijas un iestādes;

—

uzskata par svarīgu aktīvi turpināt tieslietu sistēmas neatkarības palielināšanu. Jāturpina korupcijas apkarošana un centieni stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos tieslietu sistēmai;

—

iestājas par vietējo un reģionālo pašvaldību un iestāžu ciešu sadarbību ar partneriem ES dalībvalstīs un aicina radīt atbilstošus institucionālus un finanšu mehānismus, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī valstu vietējās pašpārvaldes apvienībām pavērtu plašākas iespējas iesaistīties pārrobežu un reģionālajos projektos, jo īpaši Eiropas teritoriālās sadarbības grupas iniciatīvās.

Ziņotājs

:

František Knapík kgs (SK/PPE) Košices mērs

1.

uzskata, ka Eiropas Savienības solījums piedāvāt nākotni Eiropā visam Rietumbalkānu reģionam ir saistošs, ja šā reģiona valstis izpilda pievienošanās kritērijus;

2.

atzinīgi vērtē progresu, ko sasniegušas Rietumbalkānu valstis ceļā uz Eiropas Savienību; uzskata, ka ES un Serbijas Republikas, kā arī ES un Bosnijas un Hercegovinas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšana ir absolūti nepieciešama, ja nākotnē visam reģionam jāiekļaujas Eiropas Savienībā. Cits Eiropas integrācijas progresa paraugs ir Melnkalnes un Albānijas, kam nākotnē sekos arī citas šā reģiona valstis, perspektīva iegūt kandidātvalstu statusu tuvākajā nākotnē un pievienošanās sarunu ar Horvātiju pozitīvā norise;

3.

iesaka Eiropas Komisijai izmantot pieredzi, ko jaunās dalībvalstis ieguvušas gan pievienošanās procesā, gan pārveides procesā. Jauno dalībvalstu viedokļiem vajadzētu būt pievienotajam ieguvumam, veidojot ES politiku, jo īpaši attiecībā uz Rietumbalkānu valstu pievienošanās mērķiem;

4.

mudina Rietumbalkānu valstis bez liekas kavēšanās ievērot ES nosacījumus vīzu politikas atvieglošanai. Vīzu režīms, kas pašreiz noteikts Rietumbalkānos dzīvojošajiem, apgrūtina kontaktus ar sociālajiem partneriem ES dalībvalstīs un ir šķērslis izglītības un attīstības projektu ieviešanai; aicina ES dalībvalstis turpināt vienkāršot vīzu režīmu Rietumbalkānu valstīm;

5.

uzsver Rietumbalkānos uzsāktā valsts varas decentralizācijas un pārdales procesa nozīmi; norāda, ka etniskajai piederībai nevajadzētu būt vienīgajam vai galvenajam faktoram šajos procesos un uzskata, ka etniski jauktās valstīs ir svarīgi atbalstīt centrālo iestāžu nostāju, kas ir izšķirīga valsts funkcionēšanā, tai pat laikā akceptējot reģionālas un vietējas autonomas lēmējinstitūcijas un iestādes;

6.

atgādina, ka mazākumtautību atzīšana un to tiesību aizsardzība ir viens no Kopenhāgenas kritērijiem, kura izpilde ir priekšnoteikums uzņemšanai Eiropas Savienībā. Komiteja ir pārliecināta, ka mazākumtautību tiesību būtisks uzdevums ir veicināt dažādu rasu, valodu un reliģiju iedzīvotāju grupu un iedzīvotāju vairākuma mierīgu līdzāspastāvēšanu un nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā šo grupu īpašās vajadzības;

7.

aicina reģiona valstis izstrādāt pasākumus, lai veicinātu sieviešu līdzdalību politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā jomā un dzimumu līdztiesību; norāda, ka joprojām ir konstatējami sieviešu diskriminācijas un vardarbības ģimenē gadījumi, un aicina dalībvalstis aktīvāk pievērsties sieviešu tiesību aizsardzībai;

8.

iesaka palielināt valsts institūciju un vietējo iestāžu administratīvo veiktspēju, lai valstis gūtu lielāku labumu no Rietumbalkānu valstu pirmspievienošanās instrumenta finansējuma;

9.

uzskata par svarīgu aktīvi turpināt tieslietu sistēmas neatkarības palielināšanu. Jāturpina korupcijas apkarošana un centieni stiprināt iedzīvotāju uzticēšanos tieslietu sistēmai;

10.

pauž nožēlu, ka korupcija joprojām ir plaši izplatīta. Tā neļauj nodrošināt publiskās pārvaldes pārredzamību un negatīvi ietekmē ES līdzekļu un programmu efektīvu pārvaldību un administrēšanu;

11.

atzinīgi vērtē Reģionālās publiskās administrācijas skolas izveidošanu, kurai būtu visas iespējas, ko piedāvā ierēdņu profesionālās izglītības iestāde un kas uzlabotu Rietumbalkānu valstu administratīvo veiktspēju. Komiteja iesaka pašreizējām administrācijas skolām atsevišķās valstīs sadarboties ar šo iestādi pēc iespējas vairāk. Tā atbalsta arī turpmākus Eiropas Komisijas instrumentus, lai stiprinātu administratīvo veiktspēju, izveidotu iestādes un īstenotu ES tiesību aktus, jo īpaši mērķsadarbojoties un ar Tehniskās palīdzības informācijas apmaiņas biroja (TAIEX) starpniecību, un atbalstot Vadības un pārvaldības instrumentu uzlabošanu (SIGMA);

12.

atzinīgi vērtē veiksmīgo Dienvidaustrumeiropas stabilitātes pakta pārtapšanu par Reģionālās sadarbības padomi. Komiteja uzskata, ka reģionālā sadarbība ir viens no priekšnoteikumiem, lai paātrinātu Rietumbalkānu valstu pievienošanos ES. Pārrobežu sadarbības uzlabošanai jāveltī īpaša uzmanība, jo 90. gados notikušajos bruņotajos konfliktos visbiežāk ir cietuši tieši pierobežas rajoni. Tāpēc Komiteja aicina attīstīt pārrobežu infrastruktūru starp reģiona valstīm;

13.

uzskata, ka pārrobežu sadarbības pastiprināšana starp Rietumbalkānu valstu jūras un pierobežu teritorijām un ES dalībvalstu kaimiņu vai pierobežu teritorijām ir pareizais risinājums, lai pārvarētu sašķeltību, aizspriedumus un neuzticēšanos, ko radījuši strīdi vai konflikti, kuros tālā vai ne tik tālā pagātnē bija iesaistījušās Rietumbalkānu valstis un kaimiņvalstis, kuras pašlaik ir ES dalībvalstis;

14.

atzinīgi vērtē brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu — Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības līgums (CEFTA) — Rietumbalkānos un iesaka iesaistītajām valstīm rīkoties daudz ātrāk, lai izveidotu brīvās tirdzniecības zonu, kas veiksmīgi darbojas visā reģionā, jo tā palīdzēs atsevišķām dalībvalstīm sagatavoties, lai pievienotos ES vienotajam tirgum;

15.

iestājas par vietējo un reģionālo pašvaldību un iestāžu ciešu sadarbību ar partneriem ES dalībvalstīs un aicina radīt atbilstošus institucionālus un finanšu mehānismus, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī valstu vietējās pašpārvaldes apvienībām pavērtu plašākas iespējas iesaistīties pārrobežu un reģionālajos projektos, jo īpaši Eiropas teritoriālās sadarbības grupas iniciatīvās;

16.

uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir svarīga nozīme ES integrācijas veicināšanā un atbalsta sakaru dibināšanu starp reģiona pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī kopīgu projektu izstrādi;

17.

uzskata, ka vietējo un reģionālo pašvaldību sekmīga darbība ir svarīga gan atsevišķu valstu iekšējai konsolidācijai, gan to virzībai uz pievienošanos ES. Komiteja iesaka valdībām uzlabot viedokļu apmaiņu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras atbalsta Eiropas integrācijas ideju;

18.

atzinīgi vērtē īpašu mehānismu, kas atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības Rietumbalkānos un kas ir daļa no pirmspievienošanās instrumenta, par ko Eiropas Komisija paziņoja 2008. gada aprīļa konferencē Briselē. Komiteja iesaka Eiropas Komisijai cik vien iespējams vienkāršot finanšu līdzekļu saņemšanas procedūru, it īpaši — to paātrinot un palielinot piešķiršanas mehānismu efektivitāti. RK uzskata — kaut arī palīdzība jāvirza precīzi noteiktam uzdevumam, saņēmēju lokam jābūt iespējami plašam;

19.

apzinās, ka vietējo un reģionālo pašvaldību darbā, kas veltīts harmoniskai un līdzsvarotai teritoriālajai attīstībai un Eiropas integrācijas idejas popularizēšanai, vērojamas lielas atšķirības starp lielpilsētu zonām un reģioniem, kas atrodas tālu no pilsētām. RK uzskata, ka jāatbalsta lauku reģionu vietējās pašpārvaldes efektīva darbība, jo īpaši reģionos ar jauktu etnisko sastāvu, īpašu uzmanību veltot multietnisku projektu īstenošanai;

20.

apzinās, ka Rietumbalkānu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme, iestāžu līmenī nodrošinot adekvātu mazākumtautību tiesību aizsardzību; tādēļ izsaka cerību, ka šo valstu valdības, apspriežot un pieņemot jaunas prasības un tiesību aktus attiecībā un mazākumtautību tiesībām, konsultēties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ievērojot Eiropas Padomes konvencijas par mazākumtautību aizsardzību nostādnes;

21.

uzsver reģionālo un vietējo pašvaldību nozīmi aizspriedumu, pretrunu un atšķirību starp atsevišķām reģiona etniskajām grupām pārvarēšanā un to lomu šajā sakarā — veicināt komunikāciju starp attiecīgo valstu dažādiem pašvaldību līmeņiem un valdību;

22.

Atzinīgi vērtē pievienošanās sarunās ar Horvātiju gūtos labos panākumus kā signālu citām Rietumbalkānu valstīm par viņu līdzdalības iespējām, ja tās izpildīs nepieciešamos nosacījumus; uzskata, ka tagadējā neskaidrība, kas pēc Īrijas referenduma radusies saistībā ar Lisabonas līguma spēkā stāšanos, neietekmē pašreizējās pievienošanās sarunas ar Horvātiju;

23.

atzinīgi vērtē progresu, kas sasniegts reģionālajā politikā un pārrobežu sadarbības jomā, un augstu vērtē Horvātijas pūliņus novērst strīdus ar kaimiņiem;

24.

norāda, ka Horvātijai jāturpina tiesu sistēmas un administratīvās reformas, jāapkaro korupcija, jāattīsta mazākumtautību un bēgļu tiesības, un jāīsteno restrukturizācija kuģubūves jomā, lai notiktu pagrieziena punkts pievienošanās procesā;

25.

uzsver, ka Horvātijai jāpaātrina administratīvās reformas temps un jāuzlabo vietējā un reģionāla līmeņa administratīvā veiktspēja;

26.

uzskata, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai līdz šā gada beigām ir iespējami turpmāki soļi virzībā uz ciešākām attiecībām ar ES, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Eiropadomes 2008. gada jūnijā izvirzītie kritēriji;

27.

novērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas ieguldījumu Rietumbalkānu stabilitātes veidošanā un ņem vērā tās valdības pieņemto lēmumu par Kosovas neatkarības atzīšanu;

28.

atzinīgi vērtē apvienotās ES un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas konsultatīvās komitejas izveidošanu un rosina padziļināt politisko dialogu starp ES vietējām un reģionālām pašvaldībām un attiecīgajām pašvaldībām Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā;

29.

atzīmē, ka ir rasts galīgais risinājums politiskajai krīzei, kurā nokļuva Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika; aicina veikt tūlītējus pasākumus valsts iestāžu darbības uzlabošanai, lai novērstu iemeslus, kuru dēļ 2008. gadā notikušo vēlēšanu norise bija problemātiska, kā arī, lai nodrošinātu turpmāko vēlēšanu norisi atbilstoši starptautiskajā līmenī atzītiem kritērijiem; uzsver nepieciešamību pastiprināt politisko dialogu starp politikas jomā iesaistītajiem dalībniekiem, ar mērķi veidot stabilas saskaņas gaisotni reformu īstenošanai, kas ir priekšnoteikums virzībai uz pievienošanos ES;

30.

rosina turpināt decentralizācijas procesu, nodrošinot, lai etniskais kritērijs nebūtu galvenais vietējo un reģionālo iestāžu veidošanas faktors; aicina uzturēt politisko stabilitāti Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā valsts, reģionālajā un vietēja līmenī, īpaši uzsverot dialoga nepieciešamību;

31.

atbalsta Komitejas starpkopienu attiecību jautājumos kā starpnieka starp dažādajām etniskajām kopienām un parlamentu konstruktīvo lomu gan valsts, gan vietējā līmenī. Aicina arī saglabāt Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas daudznacionālo raksturu, jo īpaši, stingri ievērojot iedzīvotāju minoritāšu tiesības;

32.

atzinīgi vērtē faktu, ka ANO īpašā sūtņa Matthew Nimetz vadībā notiekošās sarunas ir atsāktas, un aicina Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku veltīt lielākas pūles, lai atrisinātu valsts nosaukuma jautājumu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 817/93 un Rezolūciju Nr. 845/93; uzsver nepieciešamību veicināt labas kaimiņattiecības, kas ir priekšnoteikums Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas virzībai uz ES;

33.

iesaka straujāk virzīt publiskās administrācijas reformu, lai piešķirtu iestādēm lielāku autonomiju finanšu lietās;

34.

atzinīgi vērtē valsts pārvaldes reformas pasākumu īstenošanu, piešķirot lielākas pilnvaras vietējām pašvaldībām;

35.

uzsver nepieciešamību paātrināt ekonomisko izaugsmi un gūt ekonomiskos sasniegumus. Ekonomiskās perspektīvas un ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme ir nepieciešamie priekšnoteikumi virzībā uz iestāšanos ES;

36.

uzsver politiskā konsensa nepieciešamību jautājumos, kas skar integrēšanos Eiropā;

37.

aicina politiskās partijas atteikties no nekonstruktīvas nostājas vietējā līmenī, lai lēmumus, kas attiecas uz vietējām problēmām un vietējo kopienu vajadzībām, varētu pieņemt konsensa ceļā;

38.

aicina īstenot efektīvu mehānismu, lai izskaustu korupciju gan valsts, gan vietējā līmenī; vienlaikus aicina attiecīgās iestādes pasākumus cīņā pret organizēto noziedzību padarīt efektīvākus;

39.

atzinīgi vērtē vietējo pašvaldību varas nostiprināšanu vietējo nodokļu un izdevumu jomā;

40.

iesaka stiprināt vietējo pašvaldību decentralizētās pilnvaras;

41.

aicina Albāniju pilnībā piemērot Eiropas Padomes pamatnolīgumā par nacionālo minoritāšu aizsardzību paredzētos nosacījumus, tostarp attiecībā uz mazākumtautību valodu;

42.

atzinīgi vērtē faktu, ka starp Eiropas Savienību un Bosniju un Hercegovinu parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, un atbalsta Augstā pārstāvja biroja slēgšanu un ES Īpašā pārstāvja biroja nostiprināšanu, kad būs radīti vajadzīgie priekšnosacījumi un sasniegti izvirzītie mērķi;

43.

atzinīgi vērtē to, ka Kosovas galīgais statuss nav radījis būtiskas sekas Bosnijā un Hercegovinā un ka politiskā situācija ir saglabājusies stabila un mierīga;

44.

atzinīgi vērtē Bosnijas parlamenta pieņemto lēmumu par policijas reformu, jo tai ir īpaša nozīme, virzoties uz pievienošanos ES. RK uzsver faktu, ka minētā reforma ir konsenss, kas sasniegts ilgās un sarežģītās sarunās starp visām iesaistītajām pusēm. Komiteja tomēr uzsver turpmāku konstitucionālu pārmaiņu nepieciešamību, kas padarītu valsts iestādes funkcionālākas un nodrošinātu, lai Bosnijas un Hercegovinas sabiedrības dzīvē etniskais faktors nebūtu izšķirošais elements; uzsver arī vajadzību pēc ciešākas sadarbības ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai;

45.

augstu vērtē demokrātisku vēlēšanu norisi 2008. gada oktobrī un to, ka tās ir noritējušas bez starpgadījumiem; apzinās demokrātiskas vietējo pašvaldību ievēlēšanas nozīmi un to lomu Bosnijas un Hercegovinas sabiedrības demokratizēšanā un centienos pievienoties ES;

46.

atbalsta Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomē izveidotā Eiropas integrācijas direktorāta administratīvās kapacitātes palielināšanu, kā arī citu iestāžu un struktūru, kas strādā ar Eiropas integrācijas jautājumiem, administratīvās kapacitātes palielināšanu. Lai Bosnija un Hercegovina veiksmīgi integrētos Eiropā, būs jāveltī papildu pūles un jāīsteno reformas, kas saistītas ar pievienošanos ES;

47.

norāda uz faktu, ka plašas valsts mēroga debates par pievienošanos ES vajadzētu papildināt ar labi plānotiem projektiem, kuros iesaistīti valsts ierēdņi, reģionālo un vietējo pašvaldību darbinieki, akadēmiskās aprindas un nevalstiskais sektors. Jauno dalībvalstu pieredze varētu būt iedvesmas avots, īpaši attiecībā uz Nacionālo konventu ES jautājumos, kas bija veiksmīgs Slovākijā un tika organizēts arī Serbijā 2006. gadā;

48.

atzinīgi vērtē demokrātiskas un pārredzamas vēlēšanas, īpaši tāpēc, ka šīs bija pirmās prezidenta vēlēšanas pēc Melnkalnes neatkarības pasludināšanas 2006. gadā;

49.

atzinīgi vērtē Melnkalnes aktīvo ieguldījumu reģiona stabilizēšanā, īpaši konstruktīvo pieeju labu abpusēju kaimiņattiecību dibināšanā, un ņem vērā valdības pieņemto lēmumu par Kosovas neatkarības atzīšanu;

50.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas pārstāvniecības izveidošanu galvaspilsētā Podgoricā un izsaka pārliecību, ka tai būs svarīga nozīme, attīstot Eiropas Komisijas un Melnkalnes attiecības un atbalstot Melnkalnes pūliņus virzībā uz iestāšanos ES;

51.

aicina paātrināt tiesu iestāžu reformas procesu un stiprināt publiskās administrācijas lomu; atbalsta turpmāku administratīvās un tiesu reformas progresu; ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu, iesaka stiprināt administratīvo, politisko un tiesisko veiktspēju;

52.

aicina atbilstošās iestādes darīt vairāk, lai likvidētu korupciju centrālajās un vietējās pārvaldes iestādēs un apkarotu organizēto noziedzību, īpaši narkotiku un citu preču nelegālu apriti;

53.

atzinīgi vērtē ES un Serbijas Republikas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma parakstīšanu un aicina Serbijas valdību ievērot no tā izrietošās saistības;

54.

atzinīgi vērtē faktu, ka Serbijā arestēts Radovan Karadžić, un Serbijas jaunās valdības pūliņus minētā jautājuma atrisināšanā; uzsver, ka svarīga nozīme ir Serbijas valdības ciešai sadarbībai ar Starptautisko Kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai;

55.

aicina ES rīkoties izlēmīgi, lai uzlabotu attiecības ar Serbiju, nodrošinot pagaidu nolīguma spēkā stāšanos un uzsākot stabilizācijas un asociācijas nolīguma ratifikāciju dalībvalstu parlamentos, un uzskata, ka Serbijai 2009. gadā būtu piešķirams kandidātvalsts statuss;

56.

atzinīgi vērtē faktu, ka prezidenta vēlēšanas šā gada janvāri un februārī un parlamenta un vietējo pašvaldību vēlēšanas pagājušajā maijā notika demokrātiski un augstu vērtē arī demokrātisko veidu, kādā tika atrisināta valdības krīze;

57.

uzsver efektīvas fiskālās decentralizācijas nepieciešamību un atbalsta likumu par vietējās valdības aktīviem, kā to formulējusi Pilsētu un pašvaldību pastāvīgā konference;

58.

atzinīgi vērtē, ka Serbijas parlaments ratificējis reģionālo pašvaldību Eiropas hartu un ka tā stājusies spēkā 2008. gada 1. janvārī;

59.

iesaka izstrādāt decentralizācijas stratēģiju, lai veicinātu Serbijas decentralizācijas procesa pārredzamību un prognozējamību; uzsver nepieciešamību pastiprināt vietējo iestāžu pilnvaras un iesaka īpaši pārliecināties, ka nacionālo minoritāšu un etnisko grupu tiesības tiek pilnībā ievērotas;

60.

aicina Belgradu akceptēt Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā (EULEX) un atzīt tās lomu tiesiskuma nodrošināšanā visā Kosovas teritorijā;

61.

atbalsta turpmāku ES EULEX misijas izvietošanu Kosovā un daudz lielākas ES saistības Kosovas turpmākās attīstības jomā; atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju pārvaldes Kosovā pilnvaru nodošanu EULEX misijai;

62.

atzinīgi vērtē rezultātus, kas sasniegti 2008. gada 11. jūlijā notikušajā Kosovas donorvalstu konferencē, ko Eiropas Komisija rīkoja Briselē, un ES ieguldījumu Kosovas jautājuma risināšanā un stabilitātes nodrošināšanā Rietumbalkānos;

63.

atbalsta Kosovas līdzdalību reģionālās iniciatīvās, īpaši tajās, kas attiecas Rietumbalkānu nākotnes perspektīvām Eiropas Savienībā, un norāda, ka Rietumbalkānu pievienošanās Eiropas Savienībai būs sekmīgi pabeigta tad, kad visas reģiona valstis būs iesaistījušās šajā procesā;

64.

atzīmē, ka jaunajā konstitūcijā iekļautas atsevišķu nacionālo kopienu tiesības;

65.

atzinīgi vērtē prezidenta pakļautībā esošo Kopienu konsultatīvās komitejas radīšanu un divkāršā vairākuma sistēmas ieviešanu, kuras gadījumā atsevišķu kopienu vitālās intereses jāapstiprina ne vien likumdevēju vairākumam, bet arī atsevišķu kopienu pārstāvju vairākumam; tā arī iesaka, ka par datumu, ar kuru šī sistēma stājas spēkā, jāvienojas ar starptautiskas kopienas locekļiem;

66.

pauž cerību, ka Kosovas vienpusēja neatkarības deklarācija neradīs jaunus šķēršļus tirdzniecībai un personu brīvai kustībai Balkānu valstu teritorijā;

67.

atbalsta ilglaicīgu starptautiskās kopienas klātbūtni Kosovā; aicina starptautisko kopienu nodrošināt primāro palīdzību jaunās konstitūcijas īstenošanā, ņemot vērā nepietiekamos Kosovas institūciju administratīvos resursus;

68.

pauž nožēlu, ka administratīvā kapacitāte joprojām ir nepietiekama, lai nodrošinātu publisko dienestu darbības, kā arī ES līdzekļu un programmu pārvaldības efektivitāti un pārredzamību;

69.

rosina mazākumtautību kopienas piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē Kosovā, kā to paredz jaunā konstitūcija, un izsaka nožēlu par Serbijas kopienu pārstāvju nevēlēšanos piedalīties publiskās administrācijas institūtu izveidē un demokrātiskajā procesā, kura rezultātā izvirzītu Kosovas institūciju vēlētus pārstāvjus;

70.

aicina Kosovas varas iestādes respektēt dažādas mazākumtautības un pildīt visas starptautiskās saistības šajā sakarā.