9.10.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 257/46

—

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu 2009. gadu noteikt par “Eiropas Radošuma un inovācijas gadu (2009)”. Eiropas radošais potenciāls ir nozīmīgākais faktors, lai īstenotu Lisabonas stratēģijas mērķus un tādējādi Eiropas sabiedrību izveidotu par jauninājumu jomā vadošo sabiedrību, kurā būtiska nozīme ir zināšanām;

—

uzsver, ka kultūra, radošums un jauninājumi ievērojami veicina izaugsmi, investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu Eiropas pilsētās, reģionos un reģionālajā līmenī;

—

uzsver pirmsskolas apmācības un pamatskolas apmācības īpašo nozīmi pamatprasmju attīstībā. Pamatprasmes ir zināšanas, prasmes un pieejas, kas indivīdam dod iespēju veiksmīgi dzīvot un strādāt, un tālākizglītoties modernajā Eiropas sabiedrībā;

—

uzsver, ka jaunā iniciatīva dod lielisku iespēju turpināt starpkultūru dialoga gadā aizsāktās iniciatīvas. Saikne starp vairāku Eiropas gadu tematiku palīdz nodrošināt pasākumu ietekmi vidējā termiņā un ilgtermiņā;

—

atzīmē, ka gada norišu īstenošanai nav paredzēti īpaši finanšu līdzekļi. Ja radošumu uzskata par Eiropas sabiedrības attīstību veicinošu faktoru, nedrīkstam aprobežoties tikai ar izglītības un kultūras pasākumiem. Aptverot daudzas jomas, rodas jauni, radoši risinājumi.

Ziņotājs

:

Gerd HARMS kgs (DE/SPE), Brandenburgas federālās zemes pilnvarotais pārstāvis federālajās un Eiropas lietās un Brandenburgas valsts kancelejas valsts sekretārs

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu “Eiropas Radošuma un inovācijas gads (2009)”. Komisija priekšlikumā pamatoti analizē radošumu plašā izpratnē, proti, tā ir spēja rast jaunus risinājumus visdažādākajās cilvēka darbības jomās un ir tehnisku, kultūras un sabiedrisku jauninājumu neatņemams priekšnoteikums. Lai īstenotu Lisabonas stratēģijas mērķus un tādējādi Eiropas sabiedrību izveidotu par jauninājumu jomā vadošo sabiedrību, kurā būtiska nozīme ir zināšanām, ir jāizmanto Eiropas radošais potenciāls;

2.

atbalsta Komisijas viedokli par radošuma un jauninājumu nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem. Komiteja uzsver arī pirmsskolas apmācības un pamatskolas apmācības īpašo nozīmi pamatprasmju attīstībā. Pamatprasmes ir zināšanas, spējas un pieejas, kas indivīdam dod iespēju veiksmīgi dzīvot un strādāt, un tālākizglītoties modernajā Eiropas sabiedrībā;

3.

atbalsta Komisijas viedokli par izglītības nozīmi radošuma veicināšanā, ka un uzskata, ka radošums ir nozīmīgs ne tikai pirmsskolas apmācības posmā un pirmajos skolas gados. Visa vecuma skolēnu izglītībā arī turpmāk svarīga nozīme būs jaunradi veicinošiem mācību priekšmetiem. Radošums ir nepieciešams ne tikai “jaunrades” priekšmetos. Spējai rast radošus problēmu risinājumus un spējai radoši domāt ir jābūt visu oficiālo izglītības procesu sastāvdaļai. Komiteja šajā sakarā vērš uzmanību uz daudzvalodības nozīmi;

4.

uzsver nepieciešamību veicināt ne tikai izcilību un augstus sasniegumus, bet arī labu izglītību un apmācību, kas pieejama visu reģionu iedzīvotājiem un ir individuālās un kolektīvās labklājības un reģionu jaunrades spējas pamatā;

5.

uzsver, ka kultūra, radošums un jauninājumi ievērojami veicina izaugsmi, investīcijas un jaunu darba vietu radīšanu Eiropas pilsētās, reģionos un vietējā līmenī. Reģionos attīstot radošo potenciālu un jaunrades spēju, būtiski tiek veicināta to konkurētspēja Eiropas un pasaules mērogā. Reģionālās un vietējās pašvaldības parasti ir atbildīgas par mūžizglītības jomu, aktīvas darba politikas īstenošanu, reģionāla mēroga stratēģiju izstrādi jauninājumu jomā, kā arī par tādu tautsaimniecības nozaru veicināšanu, kur būtiska nozīme ir jauninājumiem un radošumam;

6.

atkārtoti uzsver vietējo pašvaldību un reģionu īpašo nozīmi jauninājumiem labvēlīgas vides attīstīšanā. Šajā sakarā liela nozīme ir vietējā līmenī īstenotai jauninājumu politikai, tehnoloģiju centriem, uzņēmumu inkubatoriem, tehnoloģiskajiem parkiem un riska kapitālam;

7.

norāda, ka tas attiecas ne tikai uz tautsaimniecības nozarēm, kur liela nozīme ir radošumam, un modernām rūpniecības nozarēm, kur būtiska nozīme ir zināšanām. Radoša pieeja daudz vairāk ir nepieciešama, lai visos līmeņos risinātu mūsdienu sabiedrības problēmas, ar ko tā saskaras sociālajā, vides un ekonomikas jomā;

8.

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisijas sagatavotajā tiesību akta projektā nepārprotami atzīta reģionālo un vietējo pašvaldību nozīme, uzsverot, ka

9.

atbalsta šo nostāju un uzskata, ka Eiropas Radošuma un jauninājumu gada norisēs plaši jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības;

10.

atbalsta Radošuma un jauninājumu gadam izvirzītos mērķus (2. punkts). Šie daudzpusīgie mērķi ļauj izprast, ka Eiropas radošo potenciālu var izmantot ne tikai ar mākslu un jaunradi saistītās, bet arī citās jomās, un gūt plašu ieskatu par to, kā Eiropas radošais potenciāls tiek attīstīts un izmantots. Komiteja uzskata, ka Radošuma un jauninājumu gadā īpaši jāveicina un īpaša uzmanība jāpievērš mūžīzglītības iestāžu, kultūras iestāžu un šās jomas dalībnieku, kā arī ekonomikas jomas pārstāvju, zinātnisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības kopīgiem pasākumiem;

11.

uzsver, ka jaunā iniciatīva dod lielisku iespēju turpināt starpkultūru dialoga gadā aizsāktās iniciatīvas. Saikne starp vairāku Eiropas gadu tematiku palīdz nodrošināt pasākumu ietekmi vidējā termiņā un ilgtermiņā. Starpkultūru dialoga gada pasākumu mērķis ir Eiropas sabiedrībā veicināt lielāku atvērtību, iecietību un elastīgumu, un šādi pasākumi ir tieši saistīti ar radošumu un jauninājumiem. Iepazīstoties ar citu kultūru izpausmes veidiem un vērtībām un analizējot šo pieredzi, var veicināt jaunradi un jaunas pieejas savu jautājumu risināšanā;

12.

pieņem zināšanai, ka Komisija priekšlikumā īpašu uzmanību pievērš prasībām, ko Eiropas Parlaments un Padome ir izvirzījuši attiecībā uz mūžizglītības procesā iegūstamajām pamatprasmēm. Komiteja norāda uz savu atzinumu par šo lēmumu (1), kurā tā uzsvēra, ka īpaša nozīme ir matemātikas un dabas zinību prasmēm. Reģionu komiteja vienlaikus uzsvēra, ka ir svarīgi veicināt minēto prasmju apgūšanu sieviešu vidū ar mūžizglītības pasākumu palīdzību. Eiropas sabiedrībai turpmāk vēl lielākā mērā būs jāveicina, lai jaunieši, it īpaši jaunās sievietes, iegūtu izglītību zinātnes un tehnoloģiju un inženierzinātņu jomā un atbilstoši veidotu savu karjeru;

13.

atzīmē, ka profesionālās dzīves, sabiedrības un augstākās izglītības sistēmas mijiedarbība ir svarīgs priekšnoteikums, lai vietējā un reģionālā līmenī veicinātu jauninājumus un izaugsmi. Jānodrošina iekļaujoša un nediskriminējoša infrastruktūra, kas sekmē aktīvu pilsonisko līdzdalību un kopēju atbildību par sociālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību;

14.

aicina uzlabot izglītības un apmācības sistēmu, lai pēc iespējas optimizētu Eiropas nozīmīgāko resursu, proti, jauniešu, potenciālu. Izglītības procesā īpaša uzmanība jāpievērš tehnoloģiju jomai, lai Eiropā veicinātu pētniecību, attīstību un jauninājumus, vienlaikus nodrošinot arī pietiekamu apmācību humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Izglītības procesā ir svarīgi pienācīgu uzmanību pievērst Eiropas vēsturei un kultūrai;

15.

atkārtoti norāda, ka īpaši svarīgi ir veicināt pētniecību, jauno zinātnieku izglītošanu, atbalstīt zinātnieku mobilitāti un zinātnisko aprindu sadarbību Eiropas līmenī. Pētniecībai labvēlīgas vides attīstīšana, patentu veicināšana un to efektīva aizsardzība sekmē jauninājumus sabiedrībā un tautsaimniecībā;

16.

uzsver nepieciešamību izstrādāt intelektuālā īpašuma standartus un aizsardzības tiesības, kā arī attīstīt Eiropas hartu intelektuālā īpašuma jautājumos;

17.

šajā sakarā uzsver struktūrfondu, sevišķi Reģionālās attīstības fonda, īpašo nozīmi, lai veicinātu zinātnisku atklājumu izmantošanu jaunu produktu un procesu attīstīšanā;

18.

pauž nožēlu, ka Komisija tikai tagad ir nākusi klajā ar šo iniciatīvu. Šī aizkavēšanās var nelabvēlīgi ietekmēt gada sekmīgu norisi. Tādēļ Komisijai ir īpaši svarīgi tagad pielikt visas pūles, lai iesaistītu iespējami daudzus partnerus;

19.

uzsver audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu īpašo nozīmi radošas vides veicināšanā. Pilnveidojot talantus, kā arī iesaistot augsta līmeņa izglītības iestādes un plašsaziņas līdzekļus, daudzos Eiropas reģionos ir izveidoti uzņēmumu klasteri, kuru darbība ir veiksmīga. Radošuma un jauninājumu gadā šādiem pasākumiem ir jāvelta īpaša uzmanība;

20.

pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav ņemtas vērā dažādās ar Eiropas mobilitātes programmām saistītās iespējas. Mobilitāte izglītības procesā, kā arī pieredze, kas saistīta ar apmaiņu starp Eiropas reģioniem, var īpaši veicināt jauniešu radošo un novatorisko spējo atraisīšanu;

21.

Reģionu komitejai būtu jāpauž nožēla arī par to, ka priekšlikumā nav paredzētas metodes, lai novērtētu, cik veiksmīgi ir izdevies īstenot minēto iniciatīvu, kā arī nav izvirzīti priekšnoteikumi izvirzīto mērķu sasniegšanai;

22.

uzskata, ka Radošuma un jauninājumu gads var būs veiksmīgs tikai tad, ja tā sagatavošanā un norisēs iesaistīsies visi Komisijas dienesti un pilnībā tiks izmantotas visu ģenerāldirekciju iespējas. Nepieciešams spēcīgs atbalsts arī no dalībvalstu, pilsētu un reģionu un vietējo pašvaldību puses. Reģionu komiteja tādēļ aicina, plānojot gada norises, pievērsties ne tikai izglītības jomai, bet arī paredzēt daudzus pasākumus citās politikas jomās;

23.

vērš uzmanību uz to, ka radošuma un jauninājumu veicināšana ir daudzu reģionāla un vietēja mēroga attīstības plānu sastāvdaļa. Īstenojot Eiropas Radošuma un jauninājumu gada pasākumus, nedrīkstam radīt iespaidu, ka minēto potenciālu var atraisīt tikai ar Komisijas iniciatīvu palīdzību. Šajā gadā uzmanība būtu jāpievērš sekmīgiem pasākumiem vietējās pašvaldībās, reģionos un dalībvalstīs, kā arī jāatbalsta paraugprakses apmaiņa. Visu Komisijas iniciatīvu īstenošanas gaitā jāievēro subsidiaritātes princips;

24.

norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju daudzveidīgo pieredzi, ko tās izmanto, piemēram, īstenojot vietēja un reģionāla mēroga politikas pasākumus. Piedaloties RK rīkotajā iniciatīvā “Atvērto durvju dienas”, tās dalījās šajā pieredzē, un tā liecina par Eiropas vietējām pašvaldībām un reģioniem raksturīgā radošuma un jauninājumu daudzveidīgas attīstības un atbalsta iespējām;

25.

atzīmē, ka gada norišu īstenošanai nav paredzēti īpaši finanšu līdzekļi. Pievēršoties jautājumam par pasākumu finansēšanu, Komisijas priekšlikumā ir minēta vienīgi programma “Mūžizglītība 2007-2013”, kā arī programma “Kultūra 2007-2013”. Tomēr ar radošumu un jauninājumiem saistītie jautājumi ir daudz plašāki nekā minēto programmu tematika. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš dažādām zinātnes jomām, tautsaimniecības pārstāvju un zinātnes aprindu sadarbībai, mobilitātei Eiropā, lauku apvidu attīstībai, sociālajai politikai, kā arī citiem jautājumiem. Ja radošumu uzskata par Eiropas sabiedrības attīstību veicinošu faktoru, nedrīkstam aprobežoties tikai ar izglītības un kultūras pasākumiem. Aptverot daudzas jomas, rodas jauni, radoši risinājumi;

26.

Komisija priekšlikuma 4.4. punktā norāda, ka “saziņas darbības [jāpievērš] Eiropas gada tematikai”. Tomēr nav precizēts, kādi pasākumi būtu jāīsteno. Komiteja uzskata, ka šie pasākumi jākoordinē starp Kopienas, valstu, reģionālo un vietējo līmeni;

27.

piedāvā atbalstu Komisijai un izsaka vēlmi sadarboties Eiropas Radošuma un jauninājumu gadā paredzēto pasākumu īstenošanas gaitā. Pilsētas, reģioni un vietējās pašvaldības ir pašsaprotami partneri šīs iniciatīvas īstenošanā, jo šajā līmenī rodas daudzi radoši risinājumi. Reģionu komiteja pauž cerību, ka Komisija to pilnībā iesaistīs pasākumu īstenošanā un sniegs savlaicīgu un pilnīgu informāciju par visiem pasākumiem.