19.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 325/70

—

aicina Padomi un Eiropas Parlamentu turpmāk attīstīt politiku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā (izstrādājot programmas ar stratēģiskiem mērķiem un uzraugot progresu) un pieņemt ieteikumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, ņemot vērā RK atzinumu un subsidiaritātes principu. nākamajā MEDIA programmā vajadzētu iekļaut īpašu nodaļu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi. Līdztekus vai kā alternatīva būtu jāuzsāk izmēģinājuma projekti, ko finansēs ES;

—

uzsver, ka ziņojumos saskaņā ar direktīvas par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem 26. pantu un, Komisijai un dalībvalstīm īstenojot attiecīgos pasākumus, ir jāņem vērā pastāvošās atšķirības un Eiropas reģionos panāktais progress plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, kā arī jānorāda labas prakses piemēri, ko izmanto vietējās un reģionālās pašvaldībās un citas iesaistītās puses;

—

aicina valsts iestādes un reģionālās un vietējās pašvaldības atbalstīt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi un atvieglot jo īpaši pilsoniskās sabiedrības līdzdalību. Komiteja iesaka vietējām un reģionālajām pašvaldībām izstrādāt sadarbības projektus plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā gan formālā, gan neformālā izglītībā un apmācībā, kas domāti iedzīvotājiem, jo īpaši bērniem un jauniešiem, personām ar invaliditāti un sociālajām grupām, kurām draud atstumtība;

—

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības ieņemt vadošo lomu kultūras un valodas mantojuma pārvaldībā, izmantojot radošu saturu tiešsaistē — veicinot jaunus uzņēmējdarbības modeļus radošajā industrijā un plašsaziņas līdzekļos, veicinot radošu darbu, ko (līdz-)finansē plašsaziņas līdzekļu organizācijas, vai pat ieviešot e-pārvaldību;

—

kritiski vērtē to, ka Komisija nav ņēmusi vērā nozares, kas strauji attīstās un kurā ietilpst tiešsaistē pieejamais radošais saturs, ietekmi uz kultūras un sociālo jomu: ierosinātā ieteikuma piemērošanas jomā un “forumā par satura pakalpojumiem tiešsaistē” jāiekļauj kultūras daudzveidība.

Ziņotāja

:

Evangelia SCHOINARAKI–ILIAKI kdze (EL/PSE), Heraklionas departamenta prefekte

1.

tā kā Komitejai jāveicina sociālā kohēzija reģionālajā līmenī un šā procesa būtisks faktors ir digitālā konverģence, tā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi digitālajā vidē, it īpaši Komisijas izstrādāto jēdziena “plašsaziņas līdzekļu lietotprasme” visaptverošo definīciju, proti, tā ir spēja un iespējas piekļūt plašsaziņas līdzekļiem un tos izmantot, kā arī zināšanas par to darbību un spēja kritiski izvērtēt to saturu;

2.

atbalsta Komisijas paziņojumā noteiktās prioritātes un izvirzītos mērķus un īpaši uzsver, ka Reģionu komitejas izpratnē plašsaziņas līdzekļu lietotprasme nozīmē

3.

norāda uz Padomes 2008. gada 21. maija secinājumiem (2) un šajā sakarā

4.

atgādina, ka jau 2004. gadā (3) Reģionu komiteja aicināja Komisiju īpašu uzmanību pievērst plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai visās ES dalībvalstīs un katrai no tām nodrošināt minimālās informācijas apjomu. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija, izstrādājot attiecīgu paziņojumu, ir uzsākusi Kopienas politiku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā;

5.

aicina Komisiju sadarbībā ar visām ES iestādēm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām turpināt attīstīt politiku plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā (izstrādājot programmas ar stratēģiskiem mērķiem un uzraugot progresu) un šajos jautājumos pastiprināt sadarbību ar ANO Izglītības, Zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO) un Eiropas Padomi;

6.

aicina Padomi un Eiropas Parlamentu pieņemt priekšlikumu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, kā minēts paziņojumā, ņemot vērā šo RK atzinumu un subsidiaritātes principu, kā arī ES dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību kompetenci plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā;

7.

atzinīgi vērtē faktu, ka saskaņā ar jaunās direktīvas par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem 26. pantu Komisija iesniegs ziņojumus, vienlaikus atzīmējot, ka šajos ziņojumos un, Komisijai un dalībvalstīm īstenojot attiecīgos pasākumus, ir jāņem vērā pastāvošās atšķirības un Eiropas reģionos panāktais progress plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, kā arī jāveicina laba prakse, ko piemēro vietējās un reģionālās pašvaldības un iesaistītās puses;

8.

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija palielina centienus, lai izmantotu zināšanas, kas iegūtas, visā Eiropas Savienībā reģionālajā un vietējā līmenī īstenojot programmas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, kā arī veicinot dialoga forumus, pieredzes apmaiņu un labas prakses apmaiņas tīklus;

9.

aicina ES iestādes nākamajā MEDIA programmā iekļaut īpašu nodaļu par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, jo pašreizējā programmā šim jautājumam ir veltīta vienīgi neliela uzmanība. Komiteja aicina Komisiju līdztekus vai kā alternatīvu uzsākt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā izmēģinājuma projektus, ko finansēs ES;

10.

uzsver, ka Eiropas Savienības pašreizējo programmu un iniciatīvu, piemēram, iniciatīvas “Drošāks internets”, iespējas ir daudz ierobežotākas, lai izvērstu labu praksi plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā un īstenotu tās apmaiņu. Tādēļ Komiteja aicina Komisiju šo programmu pārskatīšanas gaitā tās saskaņot un tajās iekļaut ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi saistītus jautājumus;

11.

aicina valsts iestādes un reģionālās un vietējās pašvaldības atbalstīt iniciatīvas, projektus un programmas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, kuru galveni mērķi ir

12.

aicina valsts iestādes īpaši sekmēt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, jo diskusijās par plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi pašreiz iesaistās vienīgi nedaudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vienlaikus uzsverot, ka aktīvāk jāiesaista arī dalībvalstu un reģionu regulatīvās iestādes;

13.

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija īpaši atzīmē vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko atbalstu neformālās izglītības jomā īstenotajām iniciatīvām, vienlaikus norādot, ka daudzos gadījumos vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas arī par to, lai ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi saistītos jautājumus iekļautu visu līmeņu oficiālajā izglītības sistēmā;

14.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības ar plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi saistītos jautājumus iekļaut mācībspēku apmācības programmās, skolu un mūžizglītības programmās, kā arī veicināt izglītojošus plašsaziņas līdzekļus un attīstīt skolēnu un studentu prasmes multivides izmantošanā un radīšanā;

15.

lai veicinātu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, Komiteja aicina vietējās un reģionālās pašvaldības attīstīt valsts sektora un privātā sektora iesaistīto pušu ilgtermiņa sadarbību gan formālās, gan neformālās izglītības un apmācības jomā (piemēram, vietēja un/vai reģionāla mēroga laikrakstu izdevēji, kas veicina izglītošanos presē un elektronisko žurnālistiku skolās, kino festivāli, kas ietver pasākumus plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, attiecīgas kampaņas, ko organizē publiskie audiovizuālie kanāli un uzņēmumi, kas izplata aparatūru un programmatūru);

16.

mudina dalībvalstis veicināt plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju (4), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par nepilngadīgo personu un cilvēka cieņas aizsardzību un par tiesībām uz atbildi saistībā ar Eiropas audiovizuālo un tiešsaistes informācijas pakalpojumu nozares konkurētspēju (5);

17.

atkārtoti norāda uz atzinumā par jauno direktīvu audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu jomā (6) izteikto nostāju, kurā Komiteja aicināja apsvērt iespēju aizliegt reklāmu bērnu raidījumos un ziņu programmās, un pauž nožēlu, ka tās viedoklis nav ņemts vērā. Turklāt Komiteja neatbalsta Komisijas viedokli, ka plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšana ir piemērotāka metode nekā reklāmas aizliegums (7). Lai arī Komiteja pilnībā atzīst, ka iedzīvotāji, it īpaši bērni un jaunieši, ir labāk jāizglīto un jāattīsta racionāla un kritiska pieeja plašsaziņas līdzekļiem, tā tomēr pauž šaubas par bērnu spēju atšķirt raidījuma materiālu no reklāmas vai pareizi novērtēt reklāmu. Tādēļ Komiteja uzskata, ka šī joma jāregulē ar attiecīgu tiesību aktu palīdzību un dalībvalstīs jāpastiprina regulatīvi noteikumi;

18.

atbalsta Komisijas viedokli, ka šajā jomā jāattīsta laba prakse un ar to ir jāapmainās. Tādēļ ir jāizstrādā un jāievieš ētikas kodekss un vajadzības gadījumā — pašregulējuma un kopregulējuma sistēma. Turklāt jāaizsargā patērētāju tiesības, ja runa ir par satura pakalpojumiem, lai nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes atbilstību ticamības un pamatotības kritērijam;

19.

aicina visos pārvaldības līmeņos īstenot programmas plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes jomā, ko finansē no publiskiem vai privātiem līdzekļiem, nodrošinot to pārredzamību, lai nepārprotami būtu redzamas iesaistīto pušu (it īpaši privātā sektora) intereses;

20.

mudina vietējās un reģionālās pašvaldības, izmantojot dalībvalstu un ES atbalstu, popularizēt pasākumus, kuru pamatā ir Komisijas paziņojumā noteiktās prioritātes. Minētie pasākumi iedzīvotājiem un jo īpaši bērniem un jauniešiem, personām ar invaliditāti un sociālajām grupām, kurām draud sociāla atstumtība, paredz:

21.

atzīmē nepieciešamību iekļaut Eiropas audiovizuālo mantojumu dalībvalstu, reģionu un pilsētu izglītības un kultūras politikā, kā ar atbalstīt un popularizēt jaunos satura radītājus, kam pieder Eiropas audiovizuālās nozares nākotne. Šajā sakarā Komiteja jau iepriekš sniegtajos ieteikumos (9) atbalstījusi nostāju piešķirt reģionālajiem un vietējiem audiovizuālajiem festivāliem lielāku finansējumu un atbalstu, lai rosinātu jauno Eiropas satura radītāju darbu popularizēšanu, uzlabotu profesionālo apmācību audiovizuālajā jomā valstīs un reģionos, kuros producēšana ir vāji attīstīta, vai arī kuros ir ģeogrāfiski vai valodas ierobežojumi;

22.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Tiešsaistē pieejams radošais saturs vienotajā tirgū” un atbalsta Komisijas viedokli, ka tiešsaistē pieejamu radošā satura pakalpojumu pārnese uz tiešsaistes vidi ir kardinālas pārmaiņas, ņemot vērā, ka digitālās tehnoloģijas sekmē audiovizuālu darbu izveidi un ļauj izplatīt radošo saturu audiovizuālajā tirgū, kuram nav robežu, vienlaikus ar ierīču, tīklu un pakalpojumu starpniecību atvieglojot piekļuvi radošajam saturam. Minētais saturs nozīmē audiovizuālus jaunradītus darbus tiešsaistē, piemēram, filmas, televīziju, mūziku, radio, spēles tiešsaistē, izglītojošu saturu tiešsaistē, kā arī lietotāju radītu saturu;

23.

uzskata, ka jāveic vairāk pasākumu, lai pilnībā mobilizētu Eiropas radošā satura potenciālu, kuru mērķis ir sekmēt gan Eiropas radošu un augstvērtīgu darbu producēšanu, gan to pieejamību un apriti, veicināt Eiropas kultūras daudzveidību un palielināt konkurētspēju;

24.

uzskata, ka problēmas, kas rodas, jārisina ne vien ES, dalībvalstīm, satura producentu un izplatīšanas uzņēmumiem, tīklu lietošanas uzņēmējsabiedrībām, tiesību turētājiem, patērētājiem un neatkarīgām reglamentējošām struktūrām, bet arī vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

25.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības ieņemt vadošo lomu kultūras un valodas mantojuma pārvaldībā, vietējās radošajās nozarēs un plašsaziņas līdzekļos sekmēt jaunus uzņēmējdarbības modeļus, rosināt radošu darbu īstenošanu, kurus (līdz-)finansē plašsaziņas līdzekļu institūti un organizācijas, kā arī ieviest e-pārvaldību, sniedzot pakalpojumus ar dažādu kanālu starpniecību;

26.

atbalsta divas būtiskākās, Komisijas paziņojumā minētās iniciatīvas, pirmkārt, priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par radošo saturu tiešsaistē un, otrkārt, ieinteresēto pušu diskusiju un sadarbības foruma izveidi, kura nosaukums ir “forums par satura pakalpojumiem tiešsaistē”, lai sekmētu dialogu šajā jautājumā; un lūdz nodrošināt pārstāvību vietējā un reģionālā līmenī;

27.

kritiski vērtē to, ka Komisija nav ņēmusi vērā ne tiešsaistes radošā satura nozares, kas strauji attīstās, ietekmi uz kultūras un sociālo jomu, ne arī ierosinājusi vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu kultūras daudzveidību un nodrošinātu visu personu piekļuvi IKT priekšrocībām. Komiteja atzinumā par tematu “i2010 (11)” jau pauda savu viedokli, ka politikas saistībā ar jauniem digitālajiem pakalpojumiem un plašsaziņas līdzekļiem, kā arī radošo saturu jāizstrādā, pamatojoties ne tikai uz ekonomiskajiem kritērijiem, bet jāņem vērā arī kultūras un sociālie kritēriji. Tādēļ ar radoša satura palīdzību jāveicina sociālā kohēzija un iekļautība, lai pirmām kārtām atbalstītu atstumtības riska grupas (sievietes, jauniešus, cilvēkus ar invaliditāti);

28.

secina, ka politikā un tiesību aktos par tiešsaistē pieejamo radošo saturu jāpanāk līdzsvars starp minētā satura nozīmību, proti, tā sniegto labumu gan kultūras, gan ekonomikas jomā. Ņemot vērā arvien lielāku tādu nozaru savstarpējo atkarību kā kultūra, audiovizuālie līdzekļi un IKT, rodas nepieciešamība izstrādāt saskaņotu politiku attiecībā uz industriju, radošu uzņēmējdarbību un tiešsaistes saturu;

29.

aicina Komisiju iekļaut kultūras daudzveidības aizsardzības aspektu tiešsaistes saturā, lai to īstenotu, un izvērtēt šādus jautājumus:

30.

izvirza mērķi saglabāt kultūras daudzveidību un identitāti Eiropas daudznāciju sabiedrībā, nākotnes digitālajā vidē, un atkārtoti izsaka jau iepriekš paustos aicinājumus (13), proti,

31.

uzskata, ka pamatotas ir Komisijas bažas par nezināmu autoru darbiem un faktu, ka daudzi mākslinieki joprojām šaubās par savu darbu izplatīšanu ar interneta starpniecību, jo baidās zaudēt kontroli nelikumīgas pavairošanas dēļ. Tas ir šķērslis gan Eiropas radošo darbu jaunu tirgu izveidei, gan arī kultūras daudzveidībai digitālajā vidē. Tādēļ Komiteja aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības sekmēt dialogu ar ieinteresētajām aprindām, kura mērķis ir rast pieņemamus risinājumus, lai noslēgtu līgumus starp tiesību īpašniekiem un izplatītājiem internetā un lai stiprinātu viņu saistības par 2006. gada Eiropas hartas par filmām tiešsaistē (European Film Online Charter) īstenošanu.

32.

secina, ka pastāv pretrunas, proti, tiešsaistes satura pakalpojumu sniedzējam ir iespējas vērsties pie publikas starptautiskā mērogā, bet faktiski intelektuālā īpašuma tiesības tradicionāli attiecas uz kādu konkrētu ģeogrāfisku reģionu; konstatē arī atšķirības starp kultūras politikas mērķi, kas paredz palielināt Eiropas tiešsaistē pieejama radošā satura apriti un izplatību, un faktu, ka daudzi tiesību īpašnieki meklē iespējas iegūt atļaujas tikai nedaudzās dalībvalstīs, proti, tajās, kur viņiem tas ir ekonomiski izdevīgi;

33.

izsaka gandarījumu par Komisijas ieceri vispirms sīkāk precizēt izvēlēto pieeju pašreizējo mehānismu uzlabošanā, tostarp daudzteritoriālās licencēšanas jomā, un pēc tam pētīt šo sarežģīto jautājumu, ko aplūkos minētajā priekšlikumā EP un Padomes ieteikumam;

34.

atkārtojot vienā no iepriekšējiem atzinumiem (14) pausto viedokli, atzīmē Komisijas sniegto atbalstu, lai izstrādātu digitālo tiesību pārvaldības sistēmu, un aicinājumu iesaistītajām pusēm noturēt kopīgas apspriedes, kuru laikā digitālo tiesību īpašniekus mudinās vienoties par savstarpējās izmantojamības līmeni;

35.

tā kā lielākajai daļai vissenākā Eiropas kultūras mantojuma nepiemēro intelektuālā īpašuma tiesības un līdz ar to tas ir pieejams internetā, uzskata, ka īpaši svarīga ir tiesību aktu reforma saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām, kas attiecas uz jaunāko laiku kultūras mantojumu (15);

36.

atbalsta Komisijas ieceri ieviest sadarbības procedūras (ētikas kodeksus) starp piekļuves nodrošinātājiem/pakalpojumu sniedzējiem, satura veidotājiem, tiesību īpašniekiem un jo īpaši lietotājiem, lai nodrošinātu lietotājiem labvēlīgus pasākumus, kuru mērķis ir pienācīga intelektuālo darbu aizsardzība, satura veidotāju tiesību aizsardzība, kā arī pirātisma un nelikumīgas pavairošanas apkarošana;

37.

aicina vietējās un reģionālās pašvaldības atbalstīt oficiālus un neoficiālus pasākumus, kas paredzēti informēšanai un izpratnes veicināšanai par radošā satura autortiesību aizsardzības nozīmi;

38.

tā kā 2009. gads ir pasludināts par Eiropas jaunrades un inovāciju gadu, ierosina ES iestādēm paredzēt vietējā un reģionālā līmeņa pasākumus, kas saistīti ar zināšanu sniegšanu un izpratnes veicināšanu tādos jautājumos kā piekļuve tiešsaistē pieejamam radošajam saturam, intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana un pirātisma apkarošana;

39.

uzskata, ka, Eiropas iestāžu uzsāktajiem pasākumiem, kas paredzēti tiešsaistē pieejama radošā satura veidošanai un izplatīšanai, jābūt saistītiem ar iniciatīvām plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšanai.