(1)

Lai noteiktu to, vai ir nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā tehnoloģijas un tirgus attīstību, Komisija regulāri pārskata piecas direktīvas, kas veido pašreizējo tiesisko regulējumu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (4) (“Pamatdirektīva”), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (5) (“Piekļuves direktīva”), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (6) (“Atļauju izsniegšanas direktīva”), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (7) (“Universālā pakalpojuma direktīva”) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (8) (“Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju”) (kopā sauktas kā “Pamatdirektīva un īpašās direktīvas”).

(2)

Padomes 1989. gada 3. oktobra Direktīva 89/552/EK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīva  (9)) tika pārskatīta 2007. gadā, lai nodrošinātu optimālus konkurences apstākļus un juridisko noteiktību attiecībā uz informācijas tehnoloģijas un plašsaziņas līdzekļu nozari un to pakalpojumiem Eiropas Savienībā, kā arī panāktu kultūru un valodu dažādības respektēšanu. Šajā kontekstā taisnīgi un līdzsvaroti noteikumi, kas reglamentē elektroniskās komunikācijas tīklus un pakalpojumus, ir būtisks elements visā ES audiovizuālajā nozarē.

(3)

Komisija sākotnējos konstatējumus šajā sakarā izklāstīja 2006. gada 29. jūnija Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Par elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu ES tiesiskā regulējuma pārskatīšanu”. Pamatojoties uz šiem sākotnējiem konstatējumiem, tika sarīkota sabiedriskā apspriešana, kuras gaitā izkristalizējās vissvarīgākā risināmā problēma, proti, elektronisko komunikāciju jomā vēl joprojām nav izveidots iekšējais tirgus. Īpaši tika uzsvērts tas, ka regulējuma sadrumstalotība un valsts regulatīvo iestāžu rīcības nekonsekvence ne tikai apdraud attiecīgās nozares konkurētspēju, bet arī neļauj patērētājiem izmantot ievērojamās priekšrocības, ko sniedz pārrobežu konkurence.

(4)

Tādēļ ir jāreformē ES tiesiskais regulējums elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu jomā, lai pilnveidotu elektronisko komunikāciju iekšējo tirgu, nostiprinot Kopienas mehānismu to operatoru darbības regulēšanai, kuriem ir būtiska ietekme galvenajos tirgos. ▐ Reformas gaitā tiks izstrādāta arī efektīvas un saskaņotas radiofrekvenču spektra pārvaldības stratēģija, lai radītu vienotu Eiropas informācijas telpu un paredzētu stingrākus noteikumus attiecībā uz lietotājiem invalīdiem, tādējādi veidojot iekļaujošu informācijas sabiedrību.

(5)

ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesiskā regulējuma galvenais mērķis ir izveidot ilgtspējīgu elektronisko komunikāciju “ekosistēmu”, kas balstās uz piedāvājumu un pieprasījumu, proti, piedāvājumu sekmē konkurētspējīga infrastruktūras un pakalpojumu tirgus veidošana, bet pieprasījumu — norises informācijas sabiedrībā.

(6)

Tālāks ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesiskā regulējuma mērķis ir līdz ar konkurences pilnveidošanos elektronisko komunikāciju tirgū pakāpeniski samazināt īpašus nozares ex ante noteikumus un, galvenais, panākt, lai elektronisko komunikāciju jomu reglamentētu tikai un vienīgi konkurences tiesības. Lai gan elektronisko komunikāciju tirgus konkurētspēja pēdējos gados dinamiski palielinājusies, ir ļoti svarīgi, ka regulējošas ex ante saistības piemēro tikai, ja nav efektīvas un ilgtspējīgas konkurences. Ex ante regulējuma nepieciešamību pārskata ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas.

(7)

Lai nodrošinātu regulējuma proporcionalitāti un piemērotu pieeju dažādiem konkurences apstākļiem, valsts regulatīvajām iestādēm būtu jāspēj noteikt vietējos tirgus un atcelt reglamentējošās saistības tirgos vai ģeogrāfiskajās zonās, kurās ir efektīva infrastruktūras konkurence. Tas jāpiemēro pat tad, ja ģeogrāfiskās zonas nav noteiktas kā atsevišķi tirgi.

(8)

Lai sasniegtu Lisabonas darba kārtības mērķus, nepieciešams pienācīgi stimulēt ieguldījumus ātrgaitas tīklos, kuros var ieviest jauninājumus, kas saistīti ar satura ziņā daudzveidīga interneta pakalpojumiem un stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju starptautiskajā līmenī. Šiem tīkliem ir lielas iespējas sniegt priekšrocības patērētājiem visā Eiropas Savienībā. Tādēļ ir svarīgi, izmantojot regulatīvo noteikumu skaidrību un konsekvenci, veicināt iltspējīgus ieguldījumus šādu tīklu attīstībā, vienlaikus nodrošinot konkurenci un sekmējot patērētāju izvēli.

(9)

Komisija 2006. gada 20. marta paziņojumā “Atšķirību izlīdzināšana platjoslas pakalpojumu jomā”  (10) atzina, ka Eiropas Savienībā pastāv teritoriāla šķirtne attiecībā uz piekļuvi ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Neskatoties uz platjoslas savienojumu skaita vispārējo pieaugumu, piekļuve dažādos apgabalos vēl arvien ir ierobežota dēļ augstām izmaksām, kas rodas zema iedzīvotāju blīvuma un lielu attālumu dēļ. Komerciāli stimuli bieži vien izrādās nepietiekami, lai veicinātu ieguldījumus platjoslas attīstībā šajos apgabalos. Tomēr tehnoloģiski jauninājumi samazina izvēršanas izmaksas. Lai nodrošinātu ieguldījumus jaunās tehnoloģijās nepietiekami attīstītos apgabalos, elektronisko telekomunikāciju regulējumam būtu jāatbilst citiem stratēģiskajiem virzieniem, piemēram, valsts atbalsta politikai, struktūrfondiem vai plašākiem industriālās politikas mērķiem.

(10)

Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir ļoti svarīgi, lai nākamās paaudzes optisko šķiedru tīkli pilnveidotos un lai elastīgā un efektīvā veidā nodrošinātu piekļuvi radiosakaru tīkliem, kas sekmē konkurenci, novatoriskus lietojumus un pakalpojumus, nodrošinot patērētājiem priekšrocības. Galvenais uzdevums ir nodrošināt jaunās paaudzes pieejamu un saistītu tīklu un pakalpojumu infrastruktūru elektroniskiem sakariem, informācijas tehnoloģijām un medijiem.

(11)

Valsts politika ir svarīgs faktors efektīvi funkcionējoša elektronisko komunikāciju tirgus papildināšanā, pievēršoties jautājumam par pieprasījumu un piedāvājumu, lai stimulētu sekmīgas attīstības ciklu, kurā labāka satura un pakalpojumu pilnveidošana ir atkarīga no infrastruktūras izvietošanas un otrādi. Valsts intervencei vajadzētu būt samērīgai, un tā nedrīkstētu ne radīt konkurences kropļojumus, ne arī kavēt privātos ieguldījumus, turklāt tai vajadzētu būt tādai, kas mudina veikt ieguldījumus un novērš šķēršļus ienākšanai tirgū. Šajā sakarā valsts iestādes var atbalstīt nākotnē derīgas un jaudīgas infrastruktūras veidošanas sākšanu. To darot, valsts atbalsts jāpiešķir, izmantojot atklātas, pārredzamas un uz konkurenci balstītas procedūras, turklāt nedrīkst piešķirt nekādas priekšrocības nevienai noteiktai tehnoloģijai a priori, un piekļuve infrastruktūrai jānodrošina, ievērojot nediskriminācijas principus.

(12)

Ar ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesisko regulējumu jāveicina patērētāju aizsardzība elektronisko komunikāciju nozarē, nodrošinot precīzu un plašu informāciju ar visiem iespējamiem līdzekļiem, lai nodrošinātu maksājumu un nodevu pārredzamību un lai sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus. Šajā tiesiskajā regulējumā arī pilnībā jāatzīst patērētāju apvienību nozīme sabiedriskās apspriešanās laikā un jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir nepieciešamās pilnvaras, lai kavētu iespējamu krāpniecību un atbilstīgi rīkotos, lai likvidētu jebkādus krāpšanas gadījumus .

(13)

Pieņemot lēmumus saskaņā ar šo direktīvu un izmantojot iespēju efektīvi apspriesties, lai nodrošinātu pārredzamību un proporcionalitāti, Komisijai ir jāņem vērā valsts regulatīvo iestāžu un nozares ieinteresēto personu viedoklis. Komisijai jāsagatavo detalizēti apspriešanās dokumenti, kurā skaidroti dažādi rīcības modeļi, savukārt ieinteresētajām personām ir jādod pieņemams termiņš atbildes sniegšanai. Pēc konsultēšanās un ņemot vērā sniegtās atbildes, Komisija pamato pieņemto lēmumu paziņojumā, ieskaitot aprakstu par to, kā ir ņemti vērā respondentu viedokļi.

(14)

Lai visas valsts regulatīvās iestādes varētu sasniegt Pamatdirektīvā un īpašajās direktīvās izklāstītos mērķus, jo īpaši tos, kas saistīti ar savstarpējo savietojamību, ir jāpaplašina Pamatdirektīvas darbības joma, lai tā attiektos arī uz radioiekārtām un telekomunikāciju termināliekārtām, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvā 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (11), kā arī uz patērētāju ierīcēm, ko izmanto ciparu televīzijai.

(15)

Neierobežojot Direktīvu 1999/5/EK, ir jāprecizē daži termināla iekārtu aspekti par galalietotāju-invalīdu piekļuvi, lai nodrošinātu termināla iekārtu un elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu savstarpēju savietojamību.

(16)

Dažas definīcijas ir jāprecizē vai jāmaina, lai ņemtu vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību un novērstu nenoteiktību, kas konstatēta tiesiskā regulējuma īstenošanā.

(17)

ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesiskā regulējuma ietvaros veiktie valsts regulatīvo iestāžu un Eiropas Komisijas pasākumi veicina plašākas politikas īstenošanu valsts politikas uzdevumu izpildes, kultūras, nodarbinātības, vides, sociālās kohēzijas, reģionu attīstības un pilsētu un lauku plānošanas jomās.

(18)

Valstu elektroniskās komunikācijas tirgi Eiropas Savienībā joprojām būs atšķirīgi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka valsts regulatīvajām iestādēm un Eiropas elektronisko sakaru regulatoru organizācijai (BERT) ir nepieciešamās pilnvaras, lai veidotu konkurētspējīgu ES elektronisko komunikāciju tirgu un pakalpojumu ekosistēmu, vienlaikus izprotot valstu un reģionu atšķirības, kā arī ievērojot subsidiaritātes prasības.

(19)

Jānostiprina valsts regulatīvo iestāžu neatkarība, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma efektīvāku piemērošanu, palielinātu to autoritāti un lēmumu paredzamību. Šajā nolūkā valsts tiesību aktos ir jāiestrādā īpašs noteikums, lai panāktu to, ka valsts regulatīvās iestādes uzdevumu pildīšanā ir pasargātas no ārējas iejaukšanās vai politiska spiediena, kas varētu apdraudēt to spēju neatkarīgi izvērtēt tām uzticētos jautājumus. Šādas ārējās ietekmes rezultātā valsts likumdevēja iestāde vairs nespēj veikt valsts regulatīvās iestādes funkcijas saskaņā ar tiesisko regulējumu. Šim nolūkam jau iepriekš ir jāparedz noteikumi par valsts regulatīvās iestādes vadītāja atlaišanas iemesliem, lai novērstu visas pamatotās šaubas par minētās iestādes neitralitāti un tās spēju pretoties ārējiem faktoriem. Svarīgi ir tas, lai valsts regulatīvajām iestādēm būtu pašām savs budžets, kas pirmām kārtām ļautu tām pieņemt darbā pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku. Pārredzamības nolūkos budžets ir jāpublicē katru gadu.

(20)

Pārsūdzības iestādes ir ļoti atšķirīgi piemērojušas pagaidu pasākumus valsts regulatīvo iestāžu lēmumu apturēšanai. Lai panāktu konsekventāku pieeju, ir jāpiemēro kopīgs standarts saskaņā ar Kopienas judikatūru. Ņemot vērā pārsūdzību nozīmi tiesiskā regulējuma vispārējā darbībā, ir jāizveido mehānisms, lai visās dalībvalstīs vāktu informāciju par pārsūdzībām un lēmumiem, ar ko aptur valsts regulatīvo iestāžu pieņemtos lēmumus, un minēto informāciju paziņotu Komisijai.

(21)

Lai regulēšanas uzdevumus būtu iespējams veikt pilnvērtīgi, datos, kuri jāvāc valsts regulatīvajām iestādēm, ir jāiekļauj uzskaites dati par mazumtirdzniecības tirgiem, kas ir saistīti ar vairumtirdzniecības tirgiem, kuros darbojas operators ar būtisku ietekmi tirgū un kurus attiecīgi regulē valsts regulatīvā iestāde, un jāietver arī dati, ar kuru palīdzību valsts regulatīvās iestādes var izvērtēt to, kā plānotā tīkla topoloģijas modernizācija vai pārmaiņas varētu ietekmēt konkurences attīstību vai vairumtirdzniecības produktus, ko piedāvā citiem tirgus dalībniekiem.

(22)

Apspriešanās valsts mērogā, kas paredzēta Pamatdirektīvas 6. pantā, ir jāsarīko pirms apspriešanās Kopienas mērogā, kura paredzēta minētās direktīvas 7. pantā, lai Kopienā organizētajā apspriešanā tiktu atspoguļoti visu ieinteresēto aprindu viedokļi. Šādā veidā varētu izvairīties arī no vajadzības rīkot otru apspriešanos Kopienā, ja valsts mēroga apspriešanās rezultātā tiktu ieviestas izmaiņas plānotajā pasākumā.

(23)

Valsts regulatīvo iestāžu rīcības brīvībai ir jābūt līdzsvarā ar konsekventas regulējuma prakses izveidi un tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu, lai efektīvi veicinātu iekšējā tirgus attīstību un pilnveidi. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm ir jāatbalsta darbības, ko iekšējā tirgus jomā veic Komisija un BERT , kurai jākalpo kā īpašam forumam valsts regulatīvo iestāžu sadarbībai to pienākumu veikšanā saskaņā ar tiesisko regulējumu.

(24)

Kopienas mehānisms, ar kura palīdzību Komisija var pieprasīt valsts regulatīvajām iestādēm anulēt plānotos pasākumus, kas saistīti ar tirgus noteikšanu un operatoru atzīšanu par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, ir lielā mērā palīdzējis panākt konsekventu pieeju to apstākļu noteikšanai, kādos var piemērot ex-ante regulējumu un operatoriem piemēro šādu regulējumu. Savukārt attiecībā uz piemērojamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem līdzvērtīgs mehānisms nav izveidots. Komisijas veiktā tirgus uzraudzība un jo īpaši pieredze ar Pamatdirektīvas 7. pantā paredzēto procedūru liecina, ka nekonsekvence, ar kādu valsts regulatīvās iestādes piemēro tiesiskās aizsardzības līdzekļus pat līdzīgos tirgus apstākļos, kavē elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus izveidi, nenodrošina līdzvērtīgus konkurences apstākļus operatoriem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un traucē patērētājiem gūt priekšrocības no pārrobežu konkurences un pakalpojumiem. Ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai pieprasīt valsts regulatīvajām iestādēm anulēt pasākumu projektus par to izvēlēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu. Lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma konsekventu piemērošanu Kopienā, Komisijai pirms lēmuma pieņemšanas ir jāapspriežas ar BERT .

(25)

Ir svarīgi, lai tiesiskais regulējums tiktu īstenots laikus. Ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar ko valsts regulatīvajai iestādei pieprasa anulēt plānotu pasākumu, valsts regulatīvajām iestādēm ir jāiesniedz Komisijai pārskatīts pasākuma projekts. Ir jānosaka termiņš pārskatītā pasākuma paziņošanai Komisijai saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu, lai tirgus dalībnieki varētu zināt tirgus analīzes ilgumu un lai palielinātu juridisko noteiktību.

(26)

Turklāt, ņemot vērā vajadzību nepieļaut regulējuma trūkumu nozarē, kam raksturīgas straujas pārmaiņas, ir jānodrošina iespēja Komisijai pēc apspriešanās ar BERT pieprasīt attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei noteiktā termiņā piemērot konkrētu tiesiskās aizsardzības līdzekli, ja arī atkārtoti paziņotā pasākuma projekta pieņemšana radītu šķērsli vienotajam tirgum vai nebūtu saderīga ar Kopienas tiesību aktiem.

(27)

Ņemot vērā īsos termiņus, kādi paredzēti Kopienas mēroga apspriešanās vajadzībām, ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai vienkāršotu procedūras informācijas apmaiņai starp Komisiju un valsts regulatīvajām iestādēm, piemēram, gadījumos, kas attiecas uz stabiliem tirgiem vai kas saistīti tikai ar nelielām pārmaiņām iepriekš paziņotos pasākumos, vai lai atļautu paredzēt izņēmumu no paziņošanas prasības, tādējādi atsevišķos gadījumos racionalizējot procedūras.

(28)

Saskaņā ar mērķiem, kas izklāstīti Eiropas Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Konvencijā par invalīdu tiesībām, tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina tas, ka kvalitatīvi pakalpojumi par pieņemamām cenām ir viegli pieejami visiem lietotājiem, tostarp galalietotājiem invalīdiem, gados vecākiem lietotājiem un lietotājiem ar īpašām sociālajām vajadzībām. Amsterdamas akta galīgajai redakcijai pievienotajā Deklarācijā Nr. 22 ir paredzēts, ka Kopienas iestādēm, izstrādājot pasākumus saskaņā ar Līguma 95. pantu, ir jāņem vērā invalīdu vajadzības.

(29)

Radiofrekvences ir jāuzskata par ierobežotu sabiedrisko resursu, kam ir būtiska — gan sabiedriska, gan tirgus — vērtība. Sabiedrības interesēs ir panākt to, lai radiofrekvenču spektra pārvaldība, ņemot vērā kultūras mērķus un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, būtu iespējami efektīva un pilnvērtīga no ekonomiskā, sociālā un vides aspekta, kā arī ņemot vērā kultūru daudzveidības un mediju plurālisma mērķus, un lai pakāpeniski tiktu likvidēti šķēršļi tā efektīvai izmantošanai.

(30)

Lai gan ar spektra pārvaldību saistīti jautājumi ir dalībvalstu kompetencē, vienīgi ar koordinēšanu un attiecīgā gadījumā ar saskaņošanu Kopienas mērogā var panākt to, ka spektra izmantotāji iekšējā tirgū gūst pilnīgas priekšrocības un ka ES intereses var efektīvi aizstāvēt pasaulē.

(31)

Šīs direktīvas noteikumiem par spektra pārvaldību jābūt saskaņā ar starptautisko un reģionālo organizāciju (piemēram, Starptautiskās Elektrosakaru savienības (ITU) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju administrāciju konferences (CEPT)) darbu jautājumos par radiofrekvenču pārvaldību, lai Kopienā un pasaulē nodrošinātu radiofrekvenču spektra efektīvu pārvaldību un tā izmantošanas saskaņošanu.

(32)

Lai veicinātu Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. paunkta a) apakšpunktā noteiktos mērķus, 2010. gadā jāsasauc dalībvalstu augsta līmeņa sanāksme par radiofrekvenču spektra jautājumiem, iesaistot Eiropas Parlamentu, Komisiju un visus dalībniekus. Augsta līmeņa sanāksme jo īpaši jāveicina lielāka Eiropas politiku saskaņotību vispārējā radiofrekvenču spektra jomā, sniedzot norādījumus attiecībā uz pāreju no analogās uz digitālo zemes apraides televīziju un piešķirot spektru jauniem komunikāciju pakalpojumiem pēc tam, kad būs notikusi pāreja uz digitālo apraidi .

(33)

Pārejas rezultātā no analogās uz ciparu zemes televīziju digitālo tehnoloģiju augstākas datu pārraides efektivitātes dēļ, Eiropas Savienībās atbrīvosies liels daudzums radiofrekvenču spektra tā saucamās “digitālās dividendes”. dalībvalstīm jāatbrīvot savas digitālās dividendes, cik ātri vien iespējams, sniedzot Eiropas pilsoņiem iespēju gūt labumu no jaunu, inovatīvu un konkurētspējīgu pakalpojumu ieviešanas. Šai nolūkā jānovērš šķēršļi valstu līmenī attiecībā uz efektīvu digitālo dividenžu piešķiršanu vai pārdali un jāīsteno saskaņotāka un integrēta pieeja digitālo dividenžu piešķiršanai Kopienā.

(34)

Radiofrekvenču pārvaldībai ir jānodrošina kaitīgu traucējumu novēršana. Tādēļ, ņemot vērā pašreizējos starptautiski atzītos frekvenču plānus , ir jāizstrādā precīza kaitīgo traucējumu definīcija, lai nodrošinātu to, ka regulatīvā iejaukšanās notiek tikai tiktāl, ciktāl vajadzīgs šādu traucējumu novēršanai.

(35)

Pašreizējā radiofrekvenču spektra pārvaldības un sadalījuma sistēma principā pamatojas uz administratīviem lēmumiem, kas nav pietiekami elastīgi, lai pielāgotos tehnoloģiskajām un ekonomiskajām pārmaiņām, jo īpaši straujajai attīstībai bezvadu tehnoloģijas jomā un pieaugošajam platjoslas pieprasījumam. Pārlieku atšķirīgā politika dažādās valstīs ir cēlonis lielākām izmaksām un zaudētām tirgus iespējām radiofrekvenču spektra lietotājiem, sadrumstalotība palēnina arī inovācijas tempus un kaitē iekšējam tirgum, patērētājiem un tautsaimniecībai kopumā. Turklāt radiofrekvenču piekļuves un izmantošanas nosacījumi var atšķirties atkarībā no operatora veida, savukārt šo operatoru nodrošinātie elektroniskie pakalpojumi lielā mērā pārklājas, tādējādi radot nesaskaņas tiesību turētāju starpā, atšķirības spektra piekļuves izmaksās un iespējamus traucējumus iekšējā tirgus darbībā.

(36)

Valstu robežas kļūst arvien maznozīmīgākas optimālas radiofrekvenču spektra izmantošanas noteikšanai. Radiofrekvenču spektra piekļuves tiesību sadrumstalota pārvaldība ierobežo investīcijas un inovācijas un traucē operatoriem un iekārtu ražotājiem izmantot apjomradītus ietaupījumus, tādā veidā neļaujot izveidot iekšējo tirgu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, kam izmanto radiofrekvenču spektru.

(37)

Ir jāpanāk elastīgāka spektra pārvaldība un piekļuve spektram, izsniedzot atļaujas neatkarīgi no tehnoloģijas un pakalpojuma, lai spektra lietotāji varētu izvēlēties labākās tehnoloģijas un pakalpojumus, kas izmantojami frekvenču joslās , kas ir pieejamas elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā tas noteikts valstu frekvenču piešķīrumu plānos un Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (ITU) noteikumos par radiosakariem (turpmāk tekstā — “tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes princips”). Tehnoloģiju un pakalpojumu administratīva noteikšana ir jāpiemēro, kad vien tiek skarti vispārējo interešu mērķi .

(38)

Tehnoloģiju neitralitātes principa ierobežojumiem jābūt atbilstošiem un šādu ierobežojumu pamatā ir jābūt vajadzībai novērst kaitīgus traucējumus, piemēram, nosakot emisiju maskas un jaudas līmeņus, vai nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, ierobežojot elektromagnētisko lauku ietekmi uz sabiedrību, vai nodrošināt spektra pareizu koplietošanu, jo īpaši tad, ja tā izmantošanai ir izsniegtas tikai vispārējas atļaujas vai lai atbilstu vispārējas nozīmes mērķim saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

(39)

Ir jāparedz arī iespēja radiofrekvenču spektra lietotājiem brīvi izvēlēties pakalpojumus, kurus tie vēlas piedāvāt spektrā atkarībā no pārejas pasākumiem, kas paredzēti, lai risinātu jautājumus saistībā ar iepriekš iegūtām tiesībām, kā arī atkarībā no valsts frekvenču piešķiršanas plānos ietvertajiem noteikumiem un Starptautiskās telekomunikāciju apvienības (ITU) noteikumiem par radiosakariem . Ir jāparedz iespēja, ja nepieciešams, pieļaut tādus izņēmumus no pakalpojumu neitralitātes principa, ar kuriem pieprasa nodrošināt konkrētu pakalpojumu, lai ņemtu vērā valsts sabiedriskās politikas apsvērumus vai lai izpildītu skaidri noteiktus vispārējo interešu mērķus, piemēram, dzīvības aizsardzība, vajadzība veicināt sociālo, reģionālo un teritoriālo kohēziju, vai radiofrekvenču efektīva izmantošana un spektra efektīva pārvaldība . Minēto mērķu vidū ir jābūt valsts audiovizuālās un plašsaziņas līdzekļu politikas, kultūras un valodu daudzveidības un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanai, kā paredzēts valsts tiesību aktos saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Izņemot gadījumus, kad ir jāaizsargā dzīvība vai jānodrošina šo mērķu izpilde, izņēmumi nedrīkst būt par cēloni konkrētu pakalpojumu ekskluzīvai izmantošanai, bet tikai piešķirt tiem prioritāti, lai citi pakalpojumi vai tehnoloģijas varētu līdzāspastāvēt tajā pašā radiofrekvenču joslā. Lai atļaujas turētājs varētu brīvi izvēlēties visefektīvākos līdzekļus, ar kuriem piedāvātā pakalpojuma saturu pārraidīt radiofrekvencēs, saturu nevajadzētu regulēt ar radiofrekvenču izmantošanas atļaujām.

(40)

Dalībvalstu kompetencē ir noteikt darbības jomu un būtību visiem izņēmumiem, kas attiecas uz kultūras un valodu daudzveidības, valsts audiovizuālās un plašsaziņas līdzekļu politikas un plašsaziņas līdzekļu plurālisma veicināšanu saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(41)

Tā kā radiofrekvenču spektra sadalījums konkrētām tehnoloģijām vai pakalpojumiem ir izņēmums no tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes principa un ierobežo brīvību izvēlēties piedāvāto pakalpojumu vai izmantoto tehnoloģiju, visiem priekšlikumiem par šādu sadalījumu jābūt pārredzamiem, un ir jārīko to sabiedriskā apspriešana.

(42)

Elastīguma un efektivitātes labad valsts regulatīvajām iestādēm joslās, kuras noteiks harmonizēti, ir jāatļauj spektra lietotājiem arī brīvi nodot vai iznomāt savas izmantošanas tiesības trešām personām, tādā veidā paverot iespēju radiofrekvenču spektra novērtēšanai tirgū. Valsts regulatīvajām iestādēm, ņemot vērā to pilnvaras nodrošināt spektra faktisku izmantošana, ir jārīkojas, lai panāktu to, ka tirdzniecības dēļ netiek traucēta konkurence, kā rezultātā spektrs paliek neizmantots.

▐

(43)

Turklāt iekšējā tirgus nolūkos var būt nepieciešams visā Kopienā harmonizēt tirgojamu frekvenču joslu noteikšanu, tirgojamības nosacījumus vai pāreju uz tirgojamām tiesībām konkrētās joslās, tirgojamu tiesību minimālo apjomu, prasības nodrošināt spektra tirdzniecībai vajadzīgās informācijas centralizētu pieejamību, piekļuvi un drošticamību un prasības aizsargāt konkurenci un novērst spektra izmantošanas tiesību uzkrāšanu. Tādēļ Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt pasākumus minētās harmonizācijas īstenošanai. Šādos īstenošanas pasākumos ir pienācīgi jāņem vērā, vai individuālās izmantošanas tiesības ir piešķirtas uz komerciāla vai nekomerciāla pamata.

(44)

Tehnoloģiju un pakalpojumu neitralitātes un spēkā esošu spektra izmantošanas tiesību tirdzniecības ieviešanai var būt vajadzīgi pārejas noteikumi, tostarp pasākumi godīgas konkurences nodrošināšanai, jo jaunajā sistēmā dažiem spektra lietotājiem var pavērties iespēja konkurēt ar spektra lietotājiem, kuri spektra izmantošanas tiesības ir ieguvuši saskaņā ar daudz apgrūtinošākiem noteikumiem un nosacījumiem. Turpretī tad, ja tiesības vispārējo interešu mērķu sasniegšanas nolūkā ir piešķirtas, atkāpjoties no vispārējiem noteikumiem, vai saskaņā ar tādiem kritērijiem, kas nav objektīvi, pārredzami, samērīgi un nediskriminējoši, šādu tiesību turētāju stāvokli, kaitējot viņu jaunajiem konkurentiem, nedrīkst uzlabot vairāk, nekā tas ir nepieciešams šādu vispārējo interešu mērķu sasniegšanai. Ikvienu radiofrekvenču spektru, kas vairs nav vajadzīgs vispārējo interešu mērķu sasniegšanai, ir jāatbrīvo un no jauna jāpiešķir saskaņā ar Atļauju izsniegšanas direktīvu.

(45)

Lai veicinātu iekšējā tirgus darbību un atbalstītu pārrobežu pakalpojumu izveidi, Komisijai jābūt iespējai apspriesties ar BERT saistībā ar numerāciju. Turklāt, lai dalībvalstu iedzīvotāji, tostarp ceļotāji un lietotāji invalīdi, konkrētus dienestus visās dalībvalstīs varētu izsaukt par līdzīgām cenām, izmantojot vienus un tos pašus zināmos numurus, Komisijas pilnvarām pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus vajadzības gadījumā ir jāaptver arī piemērojamie tarifikācijas principi vai mehānismi, kā arī vienota ES piekļuves telefona numura izveidi, kas lietotājiem nodrošina ērtu piekļuvi šiem pakalpojumiem .

(46)

Atļaujas, kas izsniegtas uzņēmumiem, kuri nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus un pakalpojumus, un kas ļauj tiem iegūt piekļuvi sabiedriskam vai privātam īpašumam, ir būtisks faktors elektronisko komunikāciju tīklu vai jaunu tīkla elementu izveidei. Tādēļ nevajadzīgi sarežģītas un lēnas procedūras ceļa tiesību piešķiršanai var radīt ievērojamu šķērsli konkurences attīstībai. Tādēļ ir jāvienkāršo veids, kādā pilnvaroti uzņēmumi iegūst ceļa tiesības. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt iespējai koordinēt ceļa tiesību iegūšanu, sniedzot attiecīgu informāciju savās tīmekļa vietnēs.

(47)

Ir jāpastiprina dalībvalstu pilnvaras attiecībā uz ceļa tiesību turētājiem, lai nodrošinātu jauna tīkla ierīkošanu vai paplašināšanu godīgā, efektīvā unvidei nekaitīgā veidā un neatkarīgi no pienākuma, kas uzlikts operatoram ar būtisku ietekmi tirgū, proti, piešķirt piekļuvi tā elektronisko komunikāciju tīkliem. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt iespējai, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, pieprasīt tīkla sastāvdaļu un ar to saistīto iekārtu, piemēram , stabu un antenu, un ievadu ēkās koplietošanu un inženiertehnisko būvdarbu labāku koordinēšanu. Pilnveidojot iekārtu koplietošanu, iespējams būtiski uzlabot konkurenci un samazināt uzņēmumiem vispārējās finansiālās un vides izmaksas par elektronisko komunikāciju infrastruktūras ierīkošanu, galvenokārt par jaunu optiskās šķiedras piekļuves tīklu izveidi. Turklāt valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt tiesībām pieprasīt, lai pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir būtiska tirgus daļa, iesniedz standartpiedāvājumu par piekļuves nodrošināšanu viņu rīcībā esošai kabeļu kanalizācijai godīgā un nediskriminējošā veidā.

(48)

Uzticama un droša informācijas nodošana elektronisko komunikāciju tīklos ieņem arvien nozīmīgāku vietu visā tautsaimniecībā un sabiedrībā. Sistēmas sarežģītība, tehniskas kļūmes vai cilvēku kļūdas, negadījumi vai uzbrukumi — tie visi var ietekmēt tās fiziskās infrastruktūras darbību un pieejamību, ar kuras palīdzību ES iedzīvotājiem tiek nodrošināti svarīgi pakalpojumi, tostarp e-pārvaldes pakalpojumi. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm ir jānodrošina publisko komunikāciju tīklu integritāte un drošība. Eiropas tīklu informācijas drošības aģentūrai (ENISA)  (12) ir jāpalīdz nodrošināt augsta elektronisko komunikāciju drošības pakāpe, cita starpā daloties pieredzē un sniedzot atzinumus, kā arī veicinot apmaiņu ar labāko praksi. Gan ENISA , gan valsts regulatīvo iestāžu rīcībā ir jābūt to pienākumu pildīšanai vajadzīgajiem līdzekļiem, tostarp pilnvarām saņemt pietiekamu informāciju, lai varētu novērtēt tīklu vai pakalpojumu drošības pakāpi, kā arī iegūt visaptverošus un drošticamus datus par aktuāliem drošības incidentiem, kas ir būtiski ietekmējuši tīklu vai pakalpojumu darbību. Ņemot vērā to, ka atbilstīgas drošības pakāpes veiksmīga izvēle nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtraukts īstenošanas, pārskatīšanas un atjaunināšanas process, ir jāpieprasa elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātājiem un pakalpojumu sniedzējiem veikt pasākumus, lai aizsargātu to integritāti un drošību saskaņā ar novērtētajiem apdraudējumiem, ņemot vērā jaunākos sasniegumus šajā jomā.

(49)

Ja ir jāpanāk vienošanās par kopīgām drošības prasībām, Komisija ir jāpilnvaro pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus, lai panāktu elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu pienācīgu drošības pakāpi iekšējā tirgū. ENISA iestādei ir jāiesaistās piemērotu tehnisku un organizatorisku drošības pasākumu harmonizācijā, nodrošinot speciālistu ieteikumus. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām izdot saistošas instrukcijas par tehniskiem īstenošanas pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi Pamatdirektīvai. Lai tās varētu veikt savus pienākumus, tām ir jābūt pilnvarotām veikt izmeklēšanu un uzlikt sodus noteikumu neievērošanas gadījumos.

(50)

Tiesiskā regulējuma īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka tirgus, uz kuru tiek paplašināta būtiska ietekme tirgū, nav problēmas cēlonis, bet gan tās ietekmes rezultāts. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm pasākumi attiecībā uz būtisku ietekmi tirgū ir jāveic tajā tirgū, kurā tā izveidojusies, bet ne saistītajos tirgos, kuros jūtama tās ietekme.

(51)

Attiecībā uz tirgiem, kuri ir noteikti kā vairāku valstu tirgi, ir jāvienkāršo tirgus analīzes procedūra, un tā jāpilnveido, ļaujot Komisijai, ņemot vērā BERT atzinumu, atzīt uzņēmumu vai uzņēmumus par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū, un uzlikt vienu vai vairākus īpašus pienākumus, tādā veidā panākot to, ka tieši Komisija risina regulējuma jautājumus, kas skar vairākas valstis.

(52)

Lai tirgus dalībnieki varētu rēķināties ar noteiktību regulatīvo nosacījumu jomā, jānosaka laika limits tirgus analīzes veikšanai. Ir svarīgi veikt regulāras tirgus analīzes pieņemamā un piemērotā termiņā. Nosakot šo termiņu, ir jāņem vērā tas, vai iepriekš ir veikta konkrētā tirgus analīze un vai par to ir pienācīgi paziņots. Ja valsts regulatīvā iestāde neveic tirgus analīzi noteiktajā termiņā, tas var apdraudēt iekšējo tirgu, un parastās noteikumu neizpildes procedūras var laikus neradīt vēlamo efektu. Tādēļ Komisijai ir jābūt iespējai pieprasīt, lai BERT palīdz attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pildīt tās uzdevumus un jo īpaši izdod atzinumu, iekļaujot pasākumu projektu, konkrētā tirgus analīzi un atbilstīgos pienākumus, kurus pēc tam varētu uzlikt Komisija.

(53)

Sakarā ar tehnoloģiskās inovācijas augsto līmeni un izteikto dinamiku elektronisko komunikāciju nozares tirgos ir jānodrošina iespēja visā Eiropā ātri, koordinēti un harmonizēti pielāgot regulējumu, jo pieredze liecina, ka atšķirības veidā, kā valsts regulatīvās iestādes īsteno tiesisko regulējumu, var radīt šķēršļus iekšējā tirgus attīstībai. Tādēļ Komisija ir jāpilnvaro pieņemt īstenošanas pasākumus tādās jomās kā jaunu pakalpojumu, numerācijas, nominācijas un adresācijas, ar lietotājiem saistītu jautājumu, tostarp e-pieejamības, regulēšana un pasākumus attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti regulēšanas vajadzībām.

(54)

Nozīmīgs uzdevums, kas uzticēts BERT , ir vajadzības gadījumā izdot atzinumus par pārrobežu strīdiem. Tādēļ valsts regulatīvajām iestādēm šādos gadījumos ir jāņem vērā ikviens BERT atzinums.

(55)

Tiesiskā regulējuma īstenošanā gūtā pieredze liecina, ka spēkā esošie noteikumi, ar kādiem valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas uzlikt sodus, nav izrādījušies pietiekams stimuls ievērot regulējuma prasības. Paredzot pienācīgas izpildes pilnvaras, var panākt tiesiskā regulējuma laicīgu īstenošanu un tādā veidā veicināt regulējuma noteiktību, kas ir svarīgs investīciju stimuls. Visam tiesiskajam regulējumam ir raksturīgs tas, ka trūkst pilnvērtīga mehānisma rīcībai noteikumu neievērošanas gadījumos. Tādēļ ieviešot Pamatdirektīvā jaunu noteikumu par to, kā rīkoties Pamatdirektīvas vai īpašo direktīvu noteikumu pārkāpuma gadījumā, ir jānodrošina tas, ka visā tiesiskajā regulējumā tiek piemēroti konsekventi un saskanīgi noteikumu izpildes un pārkāpumu sodīšanas principi.

(56)

Jāveicina gan ieguldījumi, gan konkurence, lai nodrošinātu patērētājiem izvēli.

(57)

Spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā bija iekļauti konkrēti noteikumi, lai veicinātu pāreju no vecā 1998. gada tiesiskā regulējuma uz jauno 2002. gada regulējumu. Šī pāreja ir pabeigta visās dalībvalstīs, un minētie noteikumi ir jāatceļ, jo tie ir kļuvuši lieki.

(58)

Pamatdirektīvas I pielikumā ir norādīts saraksts ar tirgiem, kuri jāiekļauj Ieteikumā par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem, kuros var būt vajadzīgs ex-ante regulējums. Šis pielikums ir jāatceļ, jo ir izpildīts tā mērķis, proti, kalpot par pamatu ieteikuma (13) sākotnējās redakcijas sagatavošanai.

(59)

Pamatdirektīvas II pielikumā ir norādīti kritēriji, kas valsts regulatīvajām iestādēm jāizmanto, novērtējot kolektīvo dominanci saskaņā ar minētās direktīvas 14. panta 2. punkta otro daļu. Šis pielikums var radīt pārpratumus, valsts regulatīvajām iestādēm veicot tirgus analīzi. Turklāt kolektīvās dominances jēdziens ir atkarīgs arī no Eiropas Kopienu Tiesas prakses. Tādēļ II pielikums būtu jāgroza.

(60)

Funkcionālo nošķiršanu, kad vertikāli integrētam operatoram pieprasa izveidot uzņēmējdarbības vienības, kuru darbība ir nošķirta, veic ar mērķi panākt pilnīgi līdzvērtīgu piekļuves produktu piedāvājumu visiem nākamā tirgus posma operatoriem, tostarp paša vertikāli integrētā operatora struktūrvienībām, kas darbojas nākamajā tirgus posmā. Funkcionālā nošķiršana varētu uzlabot konkurenci vairākos konkrētajos tirgos, ievērojami samazinot diskrimināciju veicinošos faktorus un atvieglojot iespējas pārbaudīt un nostiprināt nediskriminējošas attieksmes noteikumu ievērošanu. ▐ Lai novērstu konkurences traucēšanu iekšējā tirgū, ierosinājumus par funkcionālo nošķiršanu iepriekš ir jāapstiprina Komisijai.

(61)

Funkcionālās nošķiršanas īstenošana nedrīkst traucēt piemērotu mehānismu izveidi dažādu nošķirto uzņēmējdarbības vienību koordinācijai, lai nodrošinātu to, ka tiek aizsargātas mātesuzņēmuma ekonomiskās un pārvaldības uzraudzības tiesības.

(62)

Lai iekšējā tirgū turpinātos elektronisko sakaru pakalpojumu un tīklu tirgu integrācija, ir ciešāk jākoordinē ES elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu tiesisko regulējuma ietvaros noteiktā ex ante regulējuma piemērošana.

(63)

Ja vertikāli integrēts uzņēmums nolemj nodot ievērojamu daļu vietējā piekļuves tīkla aktīvu vai visus minētos aktīvus atsevišķai uzņēmējdarbības vienībai, kam ir cits īpašnieks, vai izveidot atsevišķu uzņēmējdarbības vienību, kas darbojas ar piekļuves produktiem, valsts regulatīvajai iestādei ir jānovērtē plānotā darījuma ietekme uz visiem pašreizējiem pienākumiem, kas regulēšanas vajadzībām uzlikti vertikāli integrētam operatoram, lai nodrošinātu jaunās kārtības atbilstību Direktīvai 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) un Direktīvai 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva). Attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei ir jāveic jauna to tirgu analīze, kurā darbojas nošķirtā uzņēmējdarbības vienība, un attiecīgi jāuzliek, jāsaglabā, jāmaina vai jāanulē minētie pienākumi. Šajā nolūkā valsts regulatīvajai iestādei ir jābūt iespējai pieprasīt informāciju no uzņēmuma.

(64)

Kaut gan zināmos apstākļos valsts regulatīvajai iestādei ir lietderīgi uzlikt pienākumus operatoriem, kuriem nav būtiskas ietekmes tirgū, lai izpildītu tādus mērķus kā pakalpojumu savstarpēja savienojamība un savietojamība, lai sekmētu efektivitāti, ilgtspējīgu konkurenci un lai galalietotājiem nodrošinātu maksimālu labumu , tomēr ir jānodrošina tas, ka šādus pienākumus uzliek saskaņā ar tiesisko regulējumu un jo īpaši ar tajā paredzētajām paziņošanas procedūrām.

(65)

Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas pasākumus, ņemot vērā vajadzību pielāgot tirgus un tehnoloģiju attīstībai I pielikumā izklāstītos nosacījumus par piekļuvi ciparu televīzijas un radio pakalpojumiem. Tas pats attiecas arī uz II pielikumā iekļauto obligāto kritēriju sarakstu, kas ir jāpublisko, lai izpildītu noteikumu par pārredzamību.

(66)

Komisijai ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikums, lai pieņemtu tos Kopienas elektroniskās komunikācijas politikas īstenošanas saskaņošanas pasākumus, kas pārsniedz tehniskās izpildes pasākumus.

(67)

Atvieglojot tirgus dalībnieku piekļuvi radiofrekvenču resursiem, tiks novērsti šķēršļi ienākšanai tirgū. Turklāt tehnoloģiskā progresa rezultātā mazinās kaitīgu traucējumu risks konkrētās frekvenču joslās, un tādēļ mazinās vajadzība iegūt individuālas izmantošanas tiesības. Tādēļ elektronisko komunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai lietotā radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumi jāiekļauj vispārējās atļaujās, ja vien, ņemot vērā spektra izmantošanu, aizsardzībai pret kaitīgiem traucējumiem vai konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai nav vajadzīgas individuālas tiesības. Lēmumi par individuālu tiesību nepieciešamību ir jāpieņem pārredzamā un samērīgā veidā.

(68)

Ieviešot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes prasības attiecībā uz lēmumiem par piešķīrumiem un sadalījumu, vienlaikus nodrošinot lielākas iespējas nodot tiesības uzņēmumu starpā, ir jāpalielina brīvība un līdzekļi izplatīt elektroniskus paziņojumus un nodrošināt audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumus sabiedrībai, tādā veidā veicinot arī vispārējo interešu mērķu sasniegšanu. Tomēr , lai izpildītu konkrētus vispārējo interešu pienākumus, kas apraides organizācijām uzlikti attiecībā uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu izplatīšanu, var nākties izmantot īpašus radiofrekvenču spektru piešķiršanas kritērijus gadījumos, kad tas ir būtiski , lai sasniegtu konkrētu vispārējas nozīmes mērķi, kas noteikts valsts tiesību aktos. Procedūrām, kas saistītas ar vispārējo interešu mērķu sasniegšanu, jebkuros apstākļos ir jābūt pārredzamām, objektīvām, samērīgām un nediskriminējošām.

(69)

Ikvienam pilnīgam vai daļējam atbrīvojumam no pienākuma maksāt nodevas vai maksājumus, kas paredzēti par spektra izmantošanu, ir jābūt objektīvam, pārredzamam un pamatotam uz pārējiem valsts tiesību aktos noteiktajiem vispārējo interešu pienākumiem.

(70)

Ir jānosaka netirgojamu individuālo izmantošanas tiesību derīguma termiņš, ņemot vērā to, ka tās ierobežo brīvu piekļuvi radiofrekvencēm. Ja izmantošanas tiesībās ir iekļauts noteikums par to termiņa pagarināšanu, dalībvalstīm vispirms ir jāveic pārskatīšana, kura ietver sabiedrisko apspriešanu, ņemot vērā tirgus, pārklājuma un tehnoloģiju attīstību. Ņemot vērā to, ka spektrs ir ierobežots resurss, ir regulāri jāpārskata uzņēmumiem piešķirtās individuālās tiesības. Veicot minēto pārskatīšanu, dalībvalstīm ir jāpanāk līdzsvars starp tiesību turētāju interesēm un vajadzību veicināt radiofrekvenču spektra tirdzniecības ieviešanu, kā arī spektra elastīgāku izmantošanu, iespējami vairāk izsniedzot vispārējas atļaujas.

(71)

Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt pilnvarotām panākt radiofrekvenču spektra un numuru faktisku izmantošanu un gadījumos, kad spektra vai numerācijas resursi netiek izmantoti, rīkoties tā, lai novērstu izmantošanas tiesību uzkrāšanu, kas kavē konkurenci un varētu traucēt jauna dalībnieka ienākšanu tirgū.

(72)

Novēršot Eiropas mēroga juridiskos un administratīvos šķēršļus vispārējām atļaujām vai tiesībām izmantot spektru vai numurus, ir jāveicina tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība un jāpanāk spraigāka konkurence. Kaut gan radiofrekvenču pieejamības un efektīvas izmantošanas tehnisko nosacījumu koordinēšana tiek organizēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 676/2002/EK (2002. gada 7. marts) par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums)  (14), iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai var būt nepieciešams arī koordinēt vai harmonizēt atlases procedūras un nosacījumus, kas piemērojami tiesībām un atļaujām konkrētās frekvenču joslās, numuru izmantošanas tiesībām un vispārējām atļaujām. Tas jo īpaši attiecas uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, ko piedāvā iekšējā tirgū vai kam piemīt pārrobežu pakalpojumu potenciāls, piemēram, satelītu pakalpojumi, kuru attīstību traucētu dalībvalstīs pastāvošās atšķirības spektra piešķiršanā, vai atšķirības starp ES un trešām valstīm, ņemot vērā Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (STS) un Eiropas Pasta un telekomunikāciju pārvalžu konferences (EPTPC) lēmumus. Tādēļ Komisijai ir jābūt iespējai ar Komunikāciju komitejas palīdzību pieņemt tehniskos īstenošanas pasākumus šādu mērķu sasniegšanai, maksimāli ņemot vērā BERT atzinumu. Komisijas pieņemtajos īstenošanas pasākumos var pieprasīt, ka dalībvalstīm spektra un/vai numuru izmantošanas tiesības ir jādara pieejamas visā to teritorijā un vajadzības gadījumā jāanulē citas valstī spēkā esošas izmantošanas tiesības. Šādos gadījumos dalībvalstis nedrīkst piešķirt jaunas tiesības izmantot attiecīgo frekvenču joslu vai numuru sēriju, piemērojot valsts procedūras.

(73)

Tehnoloģijas un tirgus attīstība ir pavērusi iespēju izveidot elektronisko komunikāciju pakalpojumus, kas sniedzas pāri dalībvalstu ģeogrāfiskajām robežām. Atļauju izsniegšanas direktīvas 16. pantā ir noteikts, ka Komisijai ir jāpārskata valsts atļauju izsniegšanas sistēmu darbība un pārrobežu pakalpojumu nodrošināšanas attīstība Kopienā. Atļauju izsniegšanas direktīvas 8. pantā paredzētie noteikumi par radiofrekvenču harmonizētu piešķiršanu, ir izrādījušies neefektīvi attiecībā uz to uzņēmumu vajadzībām, kuri vēlas sniegt pakalpojumus dažādās Kopienas valstīs, tādēļ šie noteikumi ir jāgroza.

(74)

Atļauju piešķiršanai un izmantošanas nosacījumu ievērošanas pārraudzībai arī turpmāk jāpaliek katras dalībvalsts kompetencē, taču dalībvalstīm ir jāatturas no tādu papildu nosacījumu, kritēriju vai procedūru ieviešanas, kuras ierobežotu, mainītu vai aizkavētu harmonizētas vai koordinētas atlases vai atļauju izsniegšanas procedūras pareizu īstenošanu. Ja to pamato pasākumu īstenošanas atvieglošana, šādos koordinācijas vai harmonizācijas pasākumos var paredzēt pagaidu atkāpes vai — attiecībā uz spektru — pārejas mehānismus spektra koplietošanai, tādējādi atbrīvojot dalībvalsti no šādu pasākumu piemērošanas, ar nosacījumu, ka tas nerada konkurences vai regulējumu pārmērīgas atšķirības dažādās dalībvalstīs.

(75)

Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt tiesīgām efektīvi rīkoties, lai pārraudzītu un panāktu ar vispārējām atļaujām vai izmantošanas tiesībām saistītu noteikumu un nosacījumu ievērošanu, tām jābūt pilnvarotām uzlikt reālus finansiālus sodus un/vai piemērot administratīvas sankcijas par šo noteikumu un nosacījumu pārkāpumiem.

(76)

Nosacījumos, kurus var piemērot atļaujām, ir jāiekļauj konkrēti nosacījumi, ar kuriem reglamentē pieejamību lietotājiem invalīdiem un valsts iestāžu un ārkārtas situāciju dienestu nepieciešamību sazināties savā starpā un ar plašu sabiedrību pirms lielām katastrofām, to laikā un pēc tām. Turklāt, ņemot vērā tehnisko inovāciju nozīmību, dalībvalstīm ir jābūt iespējai izsniegt atļaujas spektra izmantošanai eksperimentālos nolūkos, paredzot tajās īpašus ierobežojumus un nosacījumus, kurus pamato šādu tiesību eksperimentālais raksturs.

(77)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 2887/2000 par neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai (15) bija lietderīga sākotnējā tirgus atvēršanas posmā. Pamatdirektīvā Komisija ir aicināta pārraudzīt pāreju no 1998. gada tiesiskā regulējuma uz 2002. gada regulējumu un piemērotā brīdī ierosināt priekšlikumus par minētās regulas atcelšanu. Saskaņā ar 2002. gada regulējumu valsts regulatīvajām iestādēm ir pienākums analizēt vairumtirdzniecības tirgu atsaistītai piekļuvei metāla vadu līnijām un apakšlīnijām platjoslas un balss pakalpojumu nodrošināšanai, kā noteikts Ieteikumā par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem. Tā kā visas dalībvalstis vismaz vienreiz ir veikušas šā tirgus analīzi un ir ieviesti attiecīgie pienākumi, kuru pamatā ir 2002. gada regulējums, Regula (EK) Nr. 2887/2000 ir kļuvusi nevajadzīga, un tādēļ tā jāatceļ.

(78)

Pamatdirektīvas, Piekļuves direktīvas un Atļauju izsniegšanas direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(79)

Jo īpaši Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar Pamatdirektīvas 7. pantu; harmonizāciju spektra un numerācijas jomā, kā arī ar tīklu un pakalpojumu drošību saistītos jautājumos; vairāku valstu tirgu noteikšanu; standartu ieviešanu; tiesiskā regulējuma noteikumu saskaņotu piemērošanu. Turklāt ir jāpiešķir Komisijai pilnvaras pieņemt īstenošanas pasākumus, lai Piekļuves direktīvas I un II pielikumu atjauninātu atbilstīgi tirgus un tehnoloģijas attīstībai, un pieņemt īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu atļauju izsniegšanas noteikumus, procedūras un nosacījumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaujām. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šo direktīvu elementus, tās papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, tie ir jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā. Ņemot vērā to, ka noteiktās ārkārtas situācijās regulatīvā kontroles procedūra parastos termiņos var aizkavēt īstenošanas pasākumu laicīgu pieņemšanu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ir jārīkojas ātri, lai nodrošinātu šo pasākumu laicīgu pieņemšanu ,

1)

Direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ar šo direktīvu izveido elektronisko komunikāciju pakalpojumu, elektronisko komunikāciju tīklu, saistītu iekārtu un saistītu pakalpojumu, kā arī konkrētu, ar termināliekārtām saistītu aspektu saskaņotu regulējumu, lai atvieglotu piekļuvi invalīdiem un veicinātu elektronisko telekomunikāciju izmantošanu mazāk priviliģēto lietotāju vidū. Tajā nosaka valsts regulatīvo iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Kopienā.”

2)

Direktīvas 2. pantu groza šādi.

3)

Direktīvas 3. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes savas pilnvaras īsteno neatkarīgi, objektīvi, pārredzami un savlaicīgi . Valsts regulatīvās iestādes nelūdz un neizpilda citu struktūru norādījumus par to, kā veikt ikdienas uzdevumus, kuri tām uzticēti saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Kopienas tiesību aktus. Tikai pārsūdzības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar 4. pantu, vai valsts tiesas ir pilnvarotas apturēt vai anulēt valsts regulatīvo iestāžu lēmumus.

Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes vadītāju vai viņa aizstājēju var atlaist tikai tad, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas vajadzīgi, lai pildītu valsts tiesību aktos iepriekš noteiktos pienākumus, vai tad, ja viņš atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā. Lēmumā par valsts regulatīvās iestādes vadītāja atlaišanu izklāsta tā pamatojumu, un to publicē atlaišanas dienā.

Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvo iestāžu rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi un ka tām ir atsevišķi gada budžeti. Budžetus dara zināmus atklātībai.

3.a     Dalībvalstis nodrošina, ka Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācijas (BERT) mērķus labākas regulatīvās koordinācijas un saskaņas veicināšanai aktīvi atbalsta valsts regulatīvās iestādes.

Dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvo iestāžu rīcībā ir tām uzticēto uzdevumu veikšanai pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu aktīvi iesaistīties un dot ieguldījumu BERT. Valsts regulatīvajām iestādēm ir jābūt atsevišķiem gada budžetiem, un šiem budžetiem jābūt publiski pieejamiem.

3.b     Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes, pieņemot lēmumus par vietējiem tirgiem, maksimāli ņem vērā BERT kopējās nostājās. ”

4)

Direktīvas 4. pantu groza šādi.

5)

Direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus, sniedz visu informāciju, ieskaitot finanšu informāciju, kura nepieciešama valsts regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem vai saskaņā ar tām pieņemtiem lēmumiem. Šie uzņēmumi pēc pieprasījuma nekavējoties sniedz šādu informāciju, ievērojot valsts regulatīvās iestādes norādītos termiņus un detalizētības pakāpi. Valsts regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir samērīga ar iestādes veicamo uzdevumu. Valsts regulatīvā iestāde norāda iemeslus, kas pamato informācijas pieprasījumu, un ņem vērā Kopienas un valsts tiesību aktus par uzņēmējdarbības konfidencialitāti. ”

6)

Direktīvas 6. un 7. pantu aizstāj šādi:

“6. pants

Apspriešanas un pārredzamības mehānisms

Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 7. panta 10. punkts, 20. vai 21. pants, un ja vien atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes dod ieinteresētajām aprindām iespēju pieņemamā termiņā izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja minētās iestādes plāno saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām veikt pasākumus vai arī plāno noteikt ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. punktu un 9. panta 4. punktu, kuram ir būtiska ietekme uz konkrēto tirgu.

Valsts regulatīvās iestādes dara zināmas valstī piemērojamās apspriešanas procedūras.

Dalībvalstis nodrošina vienota informācijas centra izveidi, ar kura starpniecību ir pieejamas visas pašreizējās apspriešanas.

Valsts regulatīvā iestāde publisko apspriešanas rezultātus, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla saskaņā ar Kopienas un valsts tiesību aktiem par uzņēmējdarbības konfidencialitāti. Konfidenciālas informācijas nepamatotas izplatīšanas gadījumā valsts regulatīvās iestādes pēc attiecīgo uzņēmumu pieprasījuma nodrošina, lai nekavējoties tiktu pieņemti atbilstoši pasākumi.

7. pants

Elektronisko komunikāciju iekšējā tirgus konsolidācija

1.   Pildot uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu un īpašajām direktīvām, valsts regulatīvās iestādes maksimāli ņem vērā 8. pantā izklāstītos mērķus, ciktāl tie attiecas uz iekšējā tirgus darbību.

2.   Valsts regulatīvās iestādes, pārredzami sadarbojoties ar Komisiju un BERT, veicina iekšējā tirgus attīstību, lai nodrošinātu šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs. Tālab tās jo īpaši sadarbojas ar Komisiju un BERT , lai noteiktu instrumentus un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir vislabāk piemēroti konkrētu situāciju risināšanai tirgū.

3.   Izņemot gadījumus, kad saskaņā ar 7.b pantu pieņemtajos īstenošanas noteikumos ir paredzēts citādi, ja valsts regulatīvā iestāde pēc 6. pantā minētās apspriešanas beigām plāno veikt pasākumu:

tā saskaņā ar 5. panta 3. punktu dara pasākuma projektu pieejamu Komisijai, BERT un valsts regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs, vienlaikus pievienojot projektam pasākuma pamatojumu, un informē par to Komisiju BERT un citas valsts regulatīvās iestādes. Valsts regulatīvās iestādes, BERT un Komisija var izteikt komentārus attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei tikai viena mēneša laikā. Viena mēneša laikposmu nevar pagarināt.

4.   Ja plānotais pasākums atbilst 3. punkta kritērijiem un tā mērķis ir:

▐

un šis pasākums ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm, un Komisija ir norādījusi valsts regulatīvajai iestādei, ka tā uzskata, ka projektā paredzētais pasākums radītu šķērsli vienotajam tirgum vai ka tai ir radušās nopietnas šaubas par tā saderību ar Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši 8. pantā minētajiem mērķiem, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus. Šo laikposmu nevar pagarināt.

5.   Divu mēnešu laikposmā, kas minēts 4. punktā, Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu. Komisija pirms lēmuma pieņemšanas maksimāli ņem vērā BERT atzinumu, kas iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulas EK Nr. …/2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju (BERT)]  (18) 5. pantu. Šim lēmumam pievieno sīki izstrādātu un objektīvu analīzi par to, kāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma projektu nevajadzētu pieņemt, pievienojot konkrētus priekšlikumus par pasākuma projekta grozīšanu.

6.   Ja Komisija trīs mēnešu laikā saskaņā ar 5. punktu izdod lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pieprasa anulēt pasākuma projektu, valsts regulatīvā iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projektu groza, valsts regulatīvā iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minētajām procedūrām, un saskaņā ar 3. punkta noteikumiem atkārtoti paziņo Komisijai grozīto pasākuma projektu.

7.   Attiecīgā valsts regulatīvā iestāde maksimāli ņem vērā citu valsts regulatīvo iestāžu, BERT un Komisijas komentārus, un, izņemot 4. punktā minētos gadījumus, tā var pieņemt grozīto pasākuma projektu un, ja tā pasākuma projektu pieņem, par to paziņo Komisijai. Turklāt visas citas valsts iestādes, kas darbojas saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām, maksimāli ņem vērā Komisijas komentārus.

▐

8.   Izņēmuma gadījumā, ja valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka ir steidzama vajadzība rīkoties ║, tā, atkāpjoties no 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras, var nekavējoties pieņemt samērīgus un provizoriskus pasākumus, lai nodrošinātu konkurenci un aizsargātu lietotāju intereses. Tā tūlīt paziņo Komisijai, citām valsts regulatīvajām iestādēm un BERT minētos pasākumus, izklāstot to pilnīgu pamatojumu. Valsts regulatīvās iestādes lēmums šādus pasākumus padarīt par pastāvīgiem vai pagarināt laikposmu, kādā tie ir piemērojami, ir pakļauts 3. un 4. punkta noteikumiem.

7)

Iekļauj šādus pantus :

“7.a pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļu konsekventas piemērošanas kārtība

1.     Ja valsts regulatīvā iestāde ir nodomājusi veikt pasākumus, lai uzliktu, grozītu vai atceltu operatora pienākumus, piemērojot 16. pantu saistībā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 5. pantu, 9.—13. pantu, 13.a un 13.b pantu un Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu, Komisijai un valsts regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs ir viens mēnesis laika, sākot no pasākuma projekta paziņošanas dienas, lai attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei nosūtītu piezīmes.

2.     Ja pasākuma projektā ir paredzēts uzlikt, grozīt vai atcelt citus operatora pienākumus, bet ne tos, kas minēti Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīvas) 13.a un 13.b pantā, Komisija tādā pašā laika periodā var darīt zināmus attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei un BERT iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka pasākuma projekta pieņemšana radīs šķēršļus vienotā tirgus izveidei, un kādēļ tai ir nopietnas bažas par pasākuma projekta atbilstību Kopienas tiesībām. Šajā gadījumā saskaņā ar Komisijas paziņojumu pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus.

Ja šāda paziņojuma nav, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde var pieņemt pasākuma projektu, maksimāli ņemot vērā jebkādas piezīmes, kuras ir iesniegusi Komisija vai kāda cita valsts regulatīvā iestāde.

3.     Divu mēnešu laikā, kā noteikts 2. punktā, Komisija, BERT un attiecīgā valsts regulatīvā iestāde cieši sadarbojas nolūkā noteikt vispiemērotākos un visefektīvākos pasākumus, ņemot vērā 8. pantā noteiktos mērķus, kā arī pienācīgi ņemot vērā tirgus dalībnieku viedokli un nepieciešamību nodrošināt regulējuma prakses konsekvenci.

Šo pašu divu mēnešu laikā BERT, pamatojoties uz absolūtu balsu vairākumu, sniedz atzinumu, kurā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti vai norāda, ka pasākuma projektā jāizdara izmaiņas, un tādēļ šajā sakarā iesniedz īpašu priekšlikumu. Atzinums ir jāpublisko.

Ja BERT ir sniegusi pamatotu atzinumu, kurā tā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas un BERT ieteikumus, var pieņemt pasākuma projektu. Valsts regulatīvā iestāde publisko, kādā veidā šie komentāri ir ņemti vērā.

Ja BERT ir sniegusi pamatotu atzinumu, kurā tā norāda, ka pasākuma projektā jāizdara izmaiņas, Komisija, maksimāli ņemot vērā šo atzinumu, var pieņemt pamatotu lēmumu, kurā Komisija attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei prasa grozīt pasākuma projektu, un šajā sakarā sniedz īpašu priekšlikumu.

4.     Ja pasākuma projektā ir paredzēts uzlikt, grozīt vai atcelt kādu pienākumu, kas minēts Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīvas) 13.a pantā, pasākuma projektu nepieņem vēl divus mēnešus pēc 1. punktā norādītā perioda beigām.

Pirmajā apakšpunktā minēto divu mēnešu laikā Komisija, BERT un attiecīgā valsts regulatīvā iestāde cieši sadarbojas, lai noteiktu, vai piedāvātais pasākumu plāna projekts atbilst Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 13.a panta noteikumiem un jo īpaši, lai noteiktu, vai tas ir vispiemērotākais un efektīvākais pasākumu plāns. Šajā nolūkā pienācīgi ņem vērā tirgus dalībnieku viedokli, kā arī nepieciešamību nodrošināt saskanīgas regulatīvās prakses attīstību. Balstoties uz BERT vai Komisijas pamatota lūguma, šo divu mēnešu termiņu pagarina līdz nākamiem diviem mēnešiem.

2. punktā norādītajā laikposmā BERT, pamatojoties uz absolūto balsu vairākumu, sniedz atzinumu, kurā apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti vai norāda, ka pasākuma projekts nav pieņamams. Šim atzinumam jābūt pamatotam un tas jāpublisko.

Tikai tad, ja Komisija un BERT apstiprina pasākuma projekta piemērotību un efektivitāti, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde, maksimāli ņemot vērā visus Komisijas un BERT ieteikumus, var pieņemt pasākuma projektu. Valsts regulatīvā iestāde publisko, kādā veidā šie komentāri ir ņemti vērā.

5.     Trīs mēnešu laikā, sākot no dienas, kad Komisija saskaņā ar 3. punkta 4. apakšpunktu izdod pamatotu lēmumu, ar ko attiecīgajai valsts regulatīvajai iestādei pieprasa izdarīt izmaiņas pasākuma projektā, valsts regulatīvā iestāde groza vai anulē minēto pasākuma projektu. Ja pasākuma projekts jāgroza, valsts regulatīvā iestāde organizē sabiedrisku apspriešanu saskaņā ar 6. pantā minēto kārtību un saskaņā ar 7. punkta noteikumiem atkārtoti informē Komisiju par grozīto pasākuma projektu.

6.     Valsts regulatīvajai iestādei ir tiesības anulēt pasākuma projektu jebkurā procedūras posmā.

7.b pants

Īstenošanas noteikumi

║ Attiecībā uz 7. pantu Komisija, maksimāli ņemot vērā BERT viedokli, var pieņemt ieteikumus un/vai norādes, kurās paredz formu, saturu un detalizētības pakāpi paziņojumiem, kas sniedzami saskaņā ar 7. panta 3. punktu, apstākļus, kādos šādi paziņojumi netiktu pieprasīti, un plānotos termiņus.

▐”

8)

Direktīvas 8. pantu groza šādi.

9)

Iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Radiofrekvenču spektra politikas komiteja

1.     Ar šo izveido Radiofrekvenču spektra politikas komiteju (RSPK), lai veicinātu 8.b panta 1.,3. un 5. punktā noteikto mērķu sasniegšanu.

RSPK sniedz konsultācijas Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par radiofrekvenču spektra politikas jautājumiem.

RSPK sastāvā ir pa vienam augsta līmeņa pārstāvim no valsts regulatīvās iestādes, kas katrā dalībvalstī atbild par radiofrekvenču spektra politiku. Katrai dalībvalstij ir viena balss, un Komisija nebalso.

2.     Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma, vai pēc pašas komitejas iniciatīvas, RSPK ar absolūtu balsu vairākumu pieņem atzinumus.

3.     RSPK iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada darbības pārskatu.

8.b pants

Radiofrekvenču spektra politikas stratēģiskā plānošana un saskaņošana Eiropas Savienībā

1.     Dalībvalstis sadarbojas gan savstarpēji, gan ar Komisiju radiofrekvenču izmantošanas stratēģiskajā plānošanā un saskaņošanā Kopienā. Šai nolūkā tās ņem vērā arī tautsaimniecības, drošības, veselības un sabiedrības intereses, vārda brīvību, ES politikas kultūras, zinātniskos, sociālos un tehniskos aspektus, kā arī radiofrekvenču spektra lietotāju kopienu dažādās intereses, lai uzlabotu radiofrekvenču spektra lietošanu un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem;

2.     Ar radiofrekvenču spektra politiku saistītās darbība Eiropas Savienībā neierobežo:

3.     Dalībvalstis nodrošina politikas pieeju koordinēšanu un attiecīgā gadījumā arī koordinē saskaņotos nosacījumus attiecībā uz radiofrekvenču spektra pieejamību un efektīvu izmantošanu, kas vajadzīga iekšējā tirgus izveidei un tā darbībai, un saskaņā ar radiofrekvenču spektra izmantošanas ekonomiskajiem, politiskajiem, kultūras, veselības un sociālajiem apsvērumiem.

4.     Komisija, pienācīgi ņemot vērā RSPK viedokli, var iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu radiofrekvenču spektra rīcības plānu, ņemot vērā stratēģisko plānošanu un radiofrekvenču spektra lietošanas saskaņošanu Eiropas Savienībā vai citus likumdošanas pasākumus, lai uzlabotu radiofrekvenču spektra izmantošanu un izvairītos no kaitīgiem traucējumiem.

5.     Dalībvalstis nodrošina Eiropas Savienības interešu efektīvu saskaņošanu radiofrekvenču spektra jautājumos kompetentajās starptautiskajās organizācijās. Gadījumos, kad ir nepieciešama šāda efektīva saskaņošana, Komisija pienācīgi ņemot vērā Radiofrekvenču spektra politikas komitejas (RSPK) viedokli, var ieteikt Eiropas Parlamentam un Padomei kopējās politikas mērķus, tostarp, ja nepieciešams, arī sarunu pilnvaras. ”

10)

Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pārvaldība

1.    Ņemot vērā, ka radiofrekvences ir sabiedriski resursi, kam ir svarīga sociālā, kultūras un ekonomiskā vērtība, dalībvalstis savā teritorijā nodrošina elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantoto radiofrekvenču pilnvērtīgu pārvaldību saskaņā ar 8. un 8.b pantu. Tās nodrošina to, ka valsts regulatīvās iestādes, kuru pārziņā ir šādu radiofrekvenču sadalījums un piešķīrums, rīkojas, pamatojoties uz objektīviem, pārredzamiem, nediskriminējošiem un samērīgiem kritērijiem. To darot, dalībvalstis ievēro starptautiskos nolīgumus un var ņemt vērā valsts pārvaldes apsvērumus.

2.   Dalībvalstis veicina radiofrekvenču izmantošanas harmonizāciju visā Kopienā atbilstīgi vajadzībai nodrošināt to faktisku un efektīvu izmantošanu, lai nodrošinātu izdevīgumu patērētājiem, piemēram, apjomradītus ietaupījumus un pakalpojumu savstarpējo savietojamību. Šādi rīkojoties, tās darbojas atbilstīgi šīs direktīvas 8.b un 9.c pantam, kā arī Lēmumam Nr. 676/2002/EK (Lēmums par radiofrekvenču spektru).

3.   Ja vien otrajā daļā vai atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis nodrošina to, ka visu veidu tehnoloģijas, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem , var sniegt radiofrekvenču joslās, kas pieejamas elektronisko sakaru pakalpojumiem saskaņā ar ITU noteikumiem par radiosakariem .

Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz elektronisko komunikāciju pakalpojumiem izmantotajiem tehnoloģiju veidiem, ja šādi ierobežojumi ir vajadzīgi, lai:

4.   Ja vien otrajā daļā vai atbilstīgi 9c. pantam pieņemtajos pasākumos nav paredzēts citādi, dalībvalstis, cik vien iespējams, veicina visu veidu elektronisko komunikāciju pakalpojumu izmantošanu radiofrekvenču joslās, kas pieejamas elektronisko komunikāciju pakalpojumiem, saskaņā ar attiecīgās valsts radiofrekvenču sadalījuma plānu un ITU noteikumiem par radiosakariem . Tomēr dalībvalstis var paredzēt samērīgus un nediskriminējošus ierobežojumus attiecībā uz sniedzamo elektronisko komunikāciju pakalpojumu veidiem.

Pasākumi, ar ko nosaka, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniegšanai jāizmanto konkrēta josla, kas pieejama elektronisko sakaru pakalpojumiem ir pamatoti, ja ar to palīdzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem īsteno valstu tiesību aktos noteiktu vispārējo interešu mērķi, piemēram, dzīvības aizsardzība, sociālās, reģionālās vai teritoriālās kohēzijas veicināšana, radiofrekvenču neefektīvas izmantošanas novēršana, vai veicina kultūras un plašsaziņas līdzekļu politikas mērķus, piemēram, kultūras un valodu daudzveidību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu.

Pasākumu , ar ko aizliedz sniegt jebkādu citu elektronisko sakaru pakalpojumu konkrētā joslā, var noteikt vienīgi tad, ja to pamato vajadzība netraucēti sniegt dzīvības aizsardzības pakalpojumus.

5.   Dalībvalstis regulāri pārskata 3. un 4. punktā minēto ierobežojumu un pasākumu nepieciešamību un šo pārskatu rezultātus publisko.

6.   Šā panta 3. un 4. punktu radiofrekvenču sadalījumam un piešķīrumiem piemēro no … (19)

11)

Direktīvā iekļauj šādu 9.a, 9.b un 9.c pantu:

“9.a pants

Spēkā esošo tiesību ierobežojumu pārskatīšana

1.   Piecu gadu laikposmā, kas sākas … (20)”, dalībvalstis var nodrošināt to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību turētāji, kuriem šādas tiesības piešķirtas pirms minētā datuma un kuras būs spēkā vismaz piecus gadus pēc šī datuma , var iesniegt kompetentajai valsts regulatīvajai iestādei pieteikumu atkārtoti izvērtēt viņiem piešķirto tiesību ierobežojumus saskaņā ar 9. panta 3. un 4. punktu.

Pirms šāda lēmuma pieņemšanas kompetentā valsts ▐ iestāde paziņo tiesību turētājam par ierobežojumu atkārtotu izvērtēšanu, norādot tiesību apjomu pēc atkārtotas izvērtēšanas un ļaujot viņam pieņemamā termiņā anulēt pieteikumu.

Ja tiesību turētājs anulē pieteikumu, tiesības nemainās līdz dienai, kad tās zaudē spēku, vai arī līdz 5 gadu laikposma beigām, atkarībā no tā, kura diena ir agrāk.

2.   Ja 1. punktā minētais tiesību turētājs sniedz radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumus un radiofrekvenču izmantošanas tiesības viņam piešķirtas konkrēta vispārējo interešu mērķa sasniegšanai, tostarp, lai sniegtu apraides pakalpojumus, tad tiesības izmantot to radiofrekvenču daļu, kuras ir vajadzīgas šāda mērķa sasniegšanai, nemainās. Attiecībā uz to radiofrekvenču daļu, kura minētā mērķa sasniegšanai vairs nav vajadzīga, piemēro jaunu piešķīruma procedūru atbilstīgi šīs direktīvas 9. panta 3. un 4. punktam un Atļauju izsniegšanas direktīvas 7. panta 2. punktam.

3.   Pēc 1. punktā minētā piecu gadu laikposma beigām dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka 9. panta 3. un 4. punktu piemēro visiem pārējiem radiofrekvenču piešķīrumiem un sadalījumam, kas bija spēkā šīs direktīvas spēkā stāšanās dienā.

4.   Piemērojot šo pantu, dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus godīgas konkurences nodrošināšanai.

9.b pants

Individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošana

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi var nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās tiesības izmantot radiofrekvences joslās, attiecībā uz kurām šāda tiesību nodošana vai iznomāšana ir atļauta atbilstīgi 9.c pantam pieņemtajos īstenošanas pasākumos, ja vien šāda nodošana vai iznomāšana ir saskaņā ar valstī noteikto kārtību un valsts frekvenču piešķiršanas plāniem.

Arī attiecībā uz citām joslām dalībvalstis var paredzēt uzņēmumiem noteikumu par individuālo radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu citiem uzņēmumiem saskaņā ar valstī noteikto kārtību .

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmuma nodoms nodot radiofrekvenču izmantošanas tiesības , kā arī veiktā nodošana tiek paziņoti par individuālo radiofrekvenču izmantošanas piešķīrumiem atbildīgajām kompetentajām valsts iestādēm un darīti zināmi atklātībai. Ja radiofrekvenču izmantošana ir saskaņota, piemērojot 9.c pantu un Radiofrekvenču spektra lēmumu vai citus Kopienas tiesību aktus, šādu nodošanu veic atbilstīgi saskaņotas izmantošanas principiem.

9.c pants

Radiofrekvenču pārvaldības harmonizācijas pasākumi

Lai veicinātu iekšējā tirgus attīstību, 8.b, 9., 9.a un 9.b panta principu īstenošanai Komisija var pieņemt piemērotus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai:

Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ▐

12)

Direktīvas 10. pantu groza šādi:

13)

Direktīvas 11. panta 1. punktā vārdus “rīkojas, pamatojoties uz caurskatāmām un publiski pieejamām procedūrām, kas piemērotas bez diskriminācijas un nekavējoties, un” aizstāj šādi:

“rīkojas, pamatojoties uz vienkāršām, pārredzamām un publiski pieejamām procedūrām, ko piemēro vienlīdzīgi un nekavējoties, un katrā ziņā pieņem lēmumu četru mēnešu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas, un”

14)

Direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Elektronisko komunikāciju tīklu nodrošinātāju līdzāsatrašanās un tīkla komponentu un saistīto iekārtu koplietošana

1.   Ja uzņēmumam, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem valsts īpašuma vai privātīpašuma, vai tas var izmantot procedūru īpašuma atsavināšanai vai izmantošanai, valsts regulatīvajām iestādēm jābūt iespējai, pilnībā ņemot vērā proporcionalitātes principu, veicināt šādu iekārtu vai īpašuma, tostarp ievadu ēkās, elektroinstalācijas , stabu, antenu, torņu un citu atbalsta konstrukciju , sadales punktu, kabeļu kanalizācijas , kabeļu aku, sadales punktu un visu citu neaktīvu tīkla elementu koplietošanu.

2.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai 1. punktā minēto tiesību turētāji atļauj iekārtu vai īpašuma koplietošanu (tostarp fizisku līdzāsatrašanos) vai veic pasākumus inženiertehnisko būvdarbu koordinēšanas atvieglošanai, lai aizsargātu vidi, sabiedrības veselību, sabiedrības drošību vai izpildītu pilsētplānošanas un valsts plānošanas mērķus, tikai pēc atbilstīga sabiedriskās apspriešanas laikposma, kurā visām ieinteresētajām aprindām tiek dota iespēja izteikt savu viedokli. Šādā koplietošanas vai koordinēšanas kārtībā var ietvert noteikumus iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadalei.

3.     Dalībvalstis nodrošina, ka valsts regulatīvās iestādes pēc piemērota laika, kad ir veikta sabiedriskā apspriešana, kuras laikā visām ieinteresētajām pusēm bija iespēja paust savu viedokli, ir pilnvarotas pieprasīt, lai 1. punktā minēto tiesību turētāji atļauj iekārtu vai īpašuma koplietošanu, tostarp fizisku līdzāsatrašanos, lai veicinātu efektīvus ieguldījumus infrastruktūrā un jauninājumu attīstību, pēc atbilstīgas sabiedriskās apspriešanas laikposma, kurā visām ieinteresētajām pusēm tiek dota iespēja pausts savu viedokli. Šādā koplietošanas vai saskaņošanas kārtībā var iekļaut noteikumus iekārtu vai īpašuma koplietošanas izmaksu sadalei, tā nodrošina, ka pastāv atbilstoša riska sadale starp iesaistītajiem uzņēmumiem.

4.     Dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvās iestādes, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz 1. punktā noteikto tiesību turētāji, izveido detalizētu inventāra sarakstu par šajā punktā minēto iekārtu veidu, pieejamību un ģeogrāfisko izvietojumu un dara to pieejamu ieinteresētajām pusēm.

5.     Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nosaka piemērotas saskaņošanas procedūras sadarbībā ar valsts regulatīvajām iestādēm, attiecībā uz 2. punktā minētajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un citām piemērotām publiskām iekārtām vai īpašumu. Šajās procedūrās var iekļaut procedūras, kas nodrošina to, ka ieinteresētajām pusēm ir informācija par piemērotām publiskām iekārtām vai īpašumu, kā arī par esošiem vai plānotiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī nodrošina to, ka par šiem pakalpojumiem tām paziņo laikus, kā arī to, ka koplietošana tiek cik vien iespējams sekmēta.

6.   Pasākumi, ko valsts regulatīvās iestādes veic saskaņā ar šo pantu , ir objektīvi, pārredzami, nediskriminējoši un samērīgi.”

15)

Direktīvā iekļauj šādu IIIa nodaļu:

“IIIa nodaļa

TĪKLU UN PAKALPOJUMU DROŠĪBA UN INTEGRITĀTE

13.a pants

Drošība un integritāte

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, veic piemērotus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai panāktu tīklu un pakalpojumu drošību. Ņemot vērā jaunākos tehniskos sasniegumus, ar šiem pasākumiem nodrošina novērtētajam riskam atbilstīgu drošības pakāpi. Jo īpaši veic tādus pasākumus, lai novērstu un mazinātu drošības incidentu ietekmi uz lietotājiem vai savienotajiem tīkliem.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus, veic atbilstīgus pasākumus, lai panāktu tādu tīklu integritāti, kura garantē pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību šajos tīklos. Pirms īpašu pasākumu pieņemšanas attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīklu drošību un integritāti valsts regulatīvās iestādes apspriežas ar visiem elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem.

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka uzņēmumi, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus, paziņo atbildīgajai valsts iestādei par drošības pārkāpumu vai integritātes zaudēšanu , kas ir būtiski ietekmējuši tīklu darbību vai pakalpojumu sniegšanu.

Vajadzības gadījumā attiecīgā kompetentā valsts iestāde informē kompetentās valsts iestādes citās dalībvalstīs un Eiropas tīklu informācijas drošības aģentūru (ENISA) . Ja pārkāpuma publiskošana ir sabiedrības interesēs, kompetentā valsts iestāde var informēt sabiedrību.

Kompetentā valsts iestāde reizi gadā iesniedz Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem un rīcību, kas veikta saskaņā ar šo punktu.

4.   Komisija, maksimāli ņemot vērā ENISA atzinumus, var pieņemt attiecīgus tehniskus īstenošanas pasākumus, lai harmonizētu 1., 2. un 3. punktā minētos pasākumus, tostarp pasākumus, ar ko nosaka paredzēto paziņojumu apstākļus, veidu un piemērojamās procedūras. Šādu tehnisko īstenošanas pasākumu pieņemšana netraucē dalībvalstīm pieņemt papildu prasības, lai izpildītu 1. un 2. punktā noteiktos uzdevumus.

Tehniskajiem īstenošanas pasākumiem par pienākumu ziņot jāatbilst Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem .

Šos īstenošanas pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. ║

13.b pants

Īstenošana un izpilde

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka 13.a panta noteikumu īstenošanas nolūkos kompetentās valsts regulatīvās iestādes ir pilnvarotas izdot saistošas instrukcijas uzņēmumiem, kuri nodrošina publisko komunikāciju tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko komunikāciju pakalpojumus. Saistošajiem norādījumiem jābūt samērīgiem un ekonomiski un tehniski ilgtspējīgiem, un to īstenošanai pieņemams termiņš.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentās valsts iestādes ir pilnvarotas pieprasīt, lai uzņēmumi, kuri nodrošina publisko sakaru tīklus vai sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus:

3.   Dalībvalstis nodrošina to, ka kompetentajām valsts ║ iestādēm ir visas vajadzīgās pilnvaras izmeklēt noteikumu neievērošanas gadījumus un to, kā šie gadījumi ietekmē tīklu drošību un integritāti .

4.   Šie noteikumi neierobežo šīs direktīvas 3. pantu.”

16)

14. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“ Ja uzņēmumam ir būtiska ietekme īpašā tirgū un ja saikne starp diviem tirgiem ir tāda, kas ļauj ietekmi, kas ir vienā tirgū, pārvirzīt uz otru tirgu, tādējādi nostiprinot uzņēmuma ietekmi tirgū, saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK (Piekļuves direktīva) 9., 10., 11. un 13. pantu. Ja minēto pantu noteikumi nav pietiekami, tiesiskās aizsardzības līdzekļus var piemērot saskaņā ar Direktīvas 2002/22/EK (Universālā pakalpojuma direktīva) 17. pantu. ”

17)

Direktīvas 15. pantu groza šādi.

18)

Direktīvas 16. pantu groza šādi.

19)

Direktīvas 17. pantu groza šādi.

20)

Direktīvas 18. pantu groza šādi.

21)

Direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Harmonizācijas procedūras

1.   Neierobežojot šīs direktīvas 9. pantu un Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 6. un 8. pantu, ja Komisija konstatē, ka atšķirīga to valsts regulatīvo iestāžu regulēšanas uzdevumu īstenošana, kas konkrēti norādīti šajā direktīvā un īpašajās direktīvās, rada šķērsli iekšējam tirgum, Komisija var, maksimāli ņemot vērā BERT atzinumu, ja tāds pieejams, pieņemt lēmumu par šajā direktīvā un īpašajās direktīvās paredzēto noteikumu harmonizētu piemērošanu, lai turpinātu 8. pantā izklāstīto mērķu īstenošanu.

▐

2.   Šā panta 1. punktā minēto lēmumu, kas paredzēts šīs direktīvas nebūtisku elementu grozīšanai, to papildinot ║, pieņem saskaņā ar 22. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru ▐.

3.   Pasākumos, kas pieņemti atbilstīgi 1. punktam, var paredzēt harmonizētu vai koordinētu pieeju šādiem jautājumiem:

22)

Direktīvas 20. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja starp pakalpojumu sniedzējiem rodas strīds saistībā ar pienākumiem, kas uzlikti saskaņā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām, un ja viena no strīdā iesaistītajām pusēm ir uzņēmums, kas nodrošina elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus dalībvalstī, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde pēc vienas puses pieprasījuma, neierobežojot 2. punkta noteikumus, pieņem saistošu lēmumu, lai izšķirtu strīdu iespējami īsākajā laikposmā un katrā ziņā četros mēnešos, izņemot ārkārtas apstākļus. Attiecīgā dalībvalsts pieprasa visām pusēm pilnībā sadarboties ar valsts regulatīvo iestādi.”

23)

Direktīvas 21. pantu aizstāj ar šādu:

“21. pants

Pārrobežu strīdu izšķiršana

1.   Ja saistībā ar šo direktīvu vai īpašajām direktīvām rodas pārrobežu strīds starp pusēm dažādās dalībvalstīs un ja strīds ir vairāk nekā vienas dalībvalsts valsts regulatīvo iestāžu kompetencē, piemēro 2., 3. un 4. punktā paredzētos noteikumus.

2.   Jebkura puse var nodot strīdu izskatīšanai attiecīgajā valsts regulatīvajā iestādē. Kompetentās valsts regulatīvās iestādes BERT koordinē savu rīcību, lai cik iespējams, pieņemot kopīgu lēmumu, panāktu strīda izšķiršanu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem. Jebkādas saistības, ko uzņēmumam noteikušas valsts regulatīvās iestādes strīdu risināšanā, atbilst šīs direktīvas un īpašo direktīvu noteikumiem.

Ikviena valsts regulatīvā iestāde, kuras kompetencē ir šāda strīda izšķiršana, var pieprasīt BERT saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 18. pantu izdot ieteikumu par rīcību, kas atbilstīgi Pamatdirektīvas noteikumiem un/vai īpašo direktīvu noteikumiem jāveic, lai izšķirtu strīdu.

Ja BERT iesniegts šāds pieprasījums, visas valsts regulatīvās iestādes, kuru kompetencē ir jebkurš strīda aspekts, nogaida BERT ieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 18. pantu, pirms uzsāk darbību strīda izšķiršanai, neierobežojot valsts regulatīvo iestāžu iespēju vajadzības gadījumā veikt steidzamus pasākumus.

Attiecībā uz visiem pienākumiem, ko valsts regulatīvās iestādes ir uzlikušas uzņēmumam saistībā ar strīda izšķiršanu, ievēro šīs direktīvas vai īpašo direktīvu noteikumus un maksimāli ņem vērā ieteikumu, ko BERT izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 18. pantu.

3.   Dalībvalstis var paredzēt noteikumu, ka kompetentās valsts regulatīvās iestādes var kopīgi atteikties izšķirt strīdu, ja pastāv citi mehānismi, tostarp starpniecība, un tie labāk veicinātu laicīgu strīda izšķiršanu saskaņā ar 8. panta noteikumiem.

Valsts regulatīvās iestādes nekavējoties informē puses. Ja pēc četriem mēnešiem strīds nav izšķirts, ja puse, kuras tiesības ir aizskartas , strīda izšķiršanu nav nodevusi tiesā, valsts regulatīvās iestādes koordinē savu rīcību, lai, pieņemot kopīgu lēmumu, cik vien iespējams, izšķirtu strīdu saskaņā ar 8. pantā izklāstītajiem mērķiem, maksimāli ņemot vērā ieteikumu, ko BERT izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. …/2008 [ar ko izveido Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizāciju] 18. pantu.

4.   Procedūra, kas minēta 2. punktā, neliedz pusēm iesniegt prasību tiesā.”

24)

Direktīvā iekļauj šādu 21.a pantu:

“21.a pants

Sodi

Dalībvalstis paredz sodus, kas piemērojami par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sodu izpildi. Sodiem ir jābūt atbilstošiem, efektīviem, samērīgiem un atturošiem. Dalībvalstis līdz …  (22) paziņo šos noteikumus Komisijai un to nekavējoties informē par visiem turpmākajiem grozījumiem, kas skar šos noteikumus. ║”

25)

Direktīvas 22. pantu groza šādi:

26)

Svītro 27. pantu.

27)

I Pielikumu svītro , un II pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs Direktīvas pielikumu :

1)

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

2)

Direktīvas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Publisko komunikāciju tīklu operatoriem ir tiesības un — ja to pieprasa citi uzņēmumi, kas ir pilnvaroti tā rīkoties saskaņā ar Direktīvas 2002/20/EK (Atļauju izsniegšanas direktīva) 4. pantu, — pienākums risināt sarunas par starpsavienojumu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanai vai platjoslas satura, vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu un savietojamību visā Kopienā. Operatori piekļuvi un starpsavienojumu citiem uzņēmumiem piedāvā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas ir saskanīgi ar pienākumiem, ko valsts regulatīvā iestāde uzlikusi, ievērojot 5.—8. pantu. Tomēr starpsavienojuma noteikumi un nosacījumi nedrīkst radīt nepamatotus šķēršļus sadarbspējai. ”

3)

Direktīvas 5. pantu groza šādi:

4)

Direktīvas 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ņemot vērā tirgus un tehnoloģijas attīstību, Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai grozītu I pielikumu. Minētos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, pieņem saskaņā ar 14. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru ▐.

Šajā punktā minēto noteikumu sagatavošanā Komisijai var palīdzēt Eiropas Telekomunikāciju regulatoru organizācija (BERT). ”

5)

Svītro 7. pantu.

6)

Direktīvas 8. pantu groza šādi.

7)

9. pantu groza šādi:

8)

Direktīvas 12. pantu groza šādi.

“12. pants

Piekļuves un izmantošanas nosacījumi īpašiem tīkla elementiem

1.     Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem var uzlikt operatoriem pienākumu izpildīt pamatotus piekļuves un izmantošanas pieprasījumus īpašiem tīkla elementiem un ar to saistītām iekārtām inter alia situācijās, kad valsts regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs ilgstoša konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs galalietotāju interesēs.

Operatoriem inter alia var pieprasīt:

Valsts regulatīvās iestādes šiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, kas attiecas uz godīgumu, pamatotību un izpildes laiku.

2.     Valsts regulatīvajām iestādēm nolemjot, vai uzlikt 1. punktā minētos pienākumus, un jo īpaši izvērtējot, vai šādi pienākumi būtu samērīgi ar mērķiem, kas minēti Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. pantā, tās jo īpaši ņem vērā šādus faktorus:

3.   Valsts regulatīvās iestādes, uzliekot operatoram pienākumus nodrošināt piekļuvi saskaņā ar šo pantu, var noteikt tehniskus vai darbības nosacījumus, kas šādas piekļuves nodrošinātājam un/vai saņēmējiem jāievēro, lai garantētu normālu tīkla darbību. Pienākumi ievērot konkrētus tehniskus standartus vai specifikācijas ir saskaņā ar standartiem un specifikācijām, kas noteikti atbilstīgi Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 17. pantam .”

9)

Direktīvas 13. pantu groza šādi:

10)

Direktīvā iekļauj šādu 13.a un 13.b pantu:

“13.a pants

Funkcionālā nošķiršana

1.   Valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar 8. panta noteikumiem un jo īpaši 8. panta 3. punkta otro daļu var kā ārkārtas pasākumu noteikt vertikāli integrētiem uzņēmumiem pienākumu uzticēt neatkarīgai uzņēmējdarbības vienībai darbības, kas saistītas ar fiksētas piekļuves produktu piedāvāšanu vairumtirdzniecībā.

Minētā uzņēmējdarbības vienība nodrošina piekļuves produktus un pakalpojumus visiem uzņēmumiem, tostarp citām uzņēmējdarbības vienībām mātesuzņēmumā, tādos pašos termiņos un ar tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, tostarp tādā pašā cenu un apkalpošanas līmenī, un ar to pašu sistēmu un procesu palīdzību.

2.   Ja valsts regulatīvā iestāde plāno uzlikt pienākumu veikt funkcionālo nošķiršanu, tā iesniedz Komisijai priekšlikumu , kurā ietver:

▐

3.    Valsts regulatīvā iestāde savā priekšlikumā iekļauj ieteiktā pasākuma projektu, kurā iekļauj šādus elementus:

4.   Saskaņā ar Komisijas lēmumu par pasākuma projektu, kas pieņemts atbilstīgi 8. panta 3. punktam, valsts regulatīvā iestāde saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā, veic dažādo, ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi. Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts regulatīvā iestāde uzliek, saglabā, groza vai anulē pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. un 7. pantu.

5.   Uzņēmumam, kam uzlikts funkcionālās nošķiršanas pienākums, var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu atzīts par uzņēmumu, kam ir būtiska ietekme tirgū, vai jebkādu citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.

13.b pants

Vertikāli integrētu uzņēmumu brīvprātīga nošķiršana

1.   Uzņēmumi, kuri saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu ir atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme vienā vai vairākos konkrētajos tirgos, iepriekš informē valsts regulatīvo iestādi, ja tie plāno savus vietējās piekļuves tīkla aktīvus vai to lielu daļu nodot atsevišķam tiesību subjektam, kas nav to īpašumā, vai izveidot atsevišķu uzņēmējdarbības vienību, lai visiem mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem, tostarp šo uzņēmumu mazumtirdzniecības struktūrvienībām, nodrošinātu pilnīgi līdzvērtīgus piekļuves produktus.

2.   Valsts regulatīvā iestāde novērtē plānotās transakcijas ietekmi uz pašreizējiem pienākumiem, kas regulēšanas vajadzībām uzlikti saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīva).

Šajā nolūkā valsts regulatīvā iestāde veic dažādo, ar piekļuves tīklu saistīto tirgu koordinētu analīzi saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantā.

Pamatojoties uz šo izvērtējumu, valsts regulatīvā iestāde uzliek, saglabā, groza vai anulē pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. un 7. pantu.

3.   Juridiski un/vai operacionāli nošķirtajai uzņēmējdarbības vienībai var piemērot ikvienu no 9. līdz 13. pantā norādītajiem pienākumiem kādā no konkrētajiem tirgiem, kurā tā ir atzīta par tādu, kam ir būtiska ietekme tirgū, saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 16. pantu, vai jebkādu citu Komisijas atļautu pienākumu saskaņā ar 8. panta 3. punktu.”

11)

Direktīvas 14. pantā 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”

▐

12)

II pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs Direktīvas pielikumu.

1)

Direktīvas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Piemēro arī šādu definīciju:

“vispārējā atļauja” ir tiesiskais regulējums, ko saskaņā ar šo direktīvu izveidojusi dalībvalsts, paredzot tiesības nodrošināt elektronisko komunikāciju tīklus vai pakalpojumus un nosakot nozarei specifiskus pienākumus, kas var attiekties uz visiem vai uz atsevišķiem elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu veidiem.”

2)

3. panta 2. punktu groza šādi:

3)

Direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Radiofrekvenču un numuru izmantošanas tiesības

1.   Dalībvalstis sekmē radiofrekvenču izmantošanu saskaņā ar vispārēju atļauju. Dalībvalstis var piešķirt individuālas tiesības, lai:

2.   Dalībvalstis pēc pieprasījuma piešķir individuālas tiesības jebkuram uzņēmumam, ievērojot šīs direktīvas 6., 6.a un 7. pantu un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu un citus noteikumus, kas garantē šo resursu efektīvu izmantošanu saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (Pamatdirektīva).

Neierobežojot īpašos kritērijus un procedūras , ko dalībvalstis pieņēmušas , lai piešķirtu radiofrekvenču izmantošanas tiesības radio un televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem vispārējo interešu mērķu īstenošanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, šādas izmantošanas tiesības piešķir ar atklātu, objektīvu, pārredzamu, nediskriminējošu un samērīgu procedūru palīdzību un — attiecībā uz radiofrekvencēm — saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. panta noteikumiem. Izņēmuma gadījumā lietu izskatīšana var nebūt atklāta, ja ir iespējams apliecināt, ka radiofrekvenču izmantošanas individuālo tiesību piešķiršana radio vai televīzijas apraides satura pakalpojumu nodrošinātājiem ir svarīga, lai izpildītu īpašu, dalībvalsts iepriekš noteiktu un pamatotu pienākumu, kas vajadzīgs vispārējo interešu mērķa sasniegšanai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem.

Piešķirot izmantošanas tiesības, dalībvalstis norāda, vai un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tiesību turētājs var nodot šīs tiesības. Attiecībā uz radiofrekvencēm šie noteikumi ir saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9. un 9.b pantu .

Ja dalībvalstis piešķir izmantošanas tiesības uz ierobežotu laikposmu, tam jābūt piemērotam attiecīgajam pakalpojumam izvirzītā mērķa ziņā, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību noteikt atbilstīgu laikposmu ieguldījumu amortizācijai.

Ja individuālās radiofrekvenču izmantošanas tiesības piešķir uz desmit vai vairāk gadiem un ja uzņēmumi tās nevar nodot vai iznomāt cits citam, kā atļauts Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.b pantā, tad kompetentā valsts regulatīvā iestāde nodrošina, lai tās rīcībā būtu līdzekļi, ar kuriem tā var pārbaudīt, ka šo individuālo izmantošanas tiesību piešķiršanai piemērojamie kritēriji joprojām ir spēkā un ka tos ievēro licences darbības laikā. Ja šie kritēriji vairs nav spēkā, individuālās izmantošanas tiesības pārveido par vispārēju atļauju radiofrekvenču izmantošanai, par to paziņojot iepriekš un pēc pamatota laika posma beigām , vai arī atļauj uzņēmumiem tās savstarpēji brīvi nodot vai iznomāt.

3.   Lēmumu par izmantošanas tiesību piešķiršanu pieņem, paziņo un publisko iespējami drīz pēc tam, kad valsts regulatīvā iestāde ir saņēmusi pilnīgu pieteikumu; trīs nedēļu laikā, ja numuri saskaņā ar nacionālo numerācijas plānu ir iedalīti īpašiem nolūkiem, un sešu nedēļu laikā, ja radiofrekvences saskaņā ar nacionālo radiofrekvenču plānu ir iedalītas elektroniskiem sakaru pakalpojumiem. Pēdējais termiņš neierobežo piemērojamos starptautiskos nolīgumus attiecībā uz radiofrekvenču vai orbītas stāvokļu izmantošanu.

4.   Ja pēc apspriešanās ar ieinteresētajām aprindām saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 6. pantu ir nolemts, ka tiesības izmantot numurus ar īpašu ekonomisko vērtību ir jāpiešķir, organizējot atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošu atlasi, dalībvalstis maksimālo trīs nedēļu laikposmu var pagarināt par vēlreiz par trīs nedēļām.

Attiecībā uz atlasi konkursa kārtībā vai salīdzinošas atlases procedūrām radiofrekvenču izmantošanai piemēro 7. pantu.

5.   Dalībvalstis neierobežo piešķiramo izmantošanas tiesību skaitu, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu radiofrekvenču efektīvu izmantošanu saskaņā ar 7. pantu.

6.    Kompetentas valsts iestādes nodrošina to, ka radiofrekvences tiek efektīvi un faktiski izmantotas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8. punkta 2. punktu un 9. panta 2. punktu. Tās nodrošina to, ka radiofrekvenču izmantošanas tiesību nodošanas vai uzkrāšanas rezultātā netiek traucēta konkurence. ▐”

4)

Direktīvas 6. pantu groza šādi.

5)

Direktīvā iekļauj šādu 6.a ▐ pantu:

“6.a pants

Harmonizācijas pasākumi

1.    Neierobežojot šīs direktīvas 5. panta 1. un 2. punktu un Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 8.b pantu un 9. pantu , Komisija var pieņemt īstenošanas pasākumus:

▐

Šos pasākumus, kas paredzēti šīs direktīvas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 14.a. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Attiecīgā gadījumā 1. punktā minētajos pasākumos var atļaut dalībvalstīm iesniegt pamatotu pieprasījumu par daļēju izņēmumu un/vai pagaidu atkāpi no šiem pasākumiem.

Komisija novērtē šāda pieprasījuma pamatotību, ņemot vērā specifiskos apstākļus dalībvalstī, un var piešķirt daļēju izņēmumu vai pagaidu atkāpi, vai abus minētos, ja vien tas pārmērīgi neaizkavē 1. punktā minēto īstenošanas pasākumu izpildi vai nerada konkurences vai regulējuma pārmērīgas atšķirības dažādās dalībvalstīs.

▐”

6)

Direktīvas 7. pantu groza šādi.

7)

Direktīvas 10. pantu groza šādi.

8)

║ 11. panta 1. punktu groza šādi:

9)

Direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Tiesību un pienākumu grozījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka tiesības, nosacījumus un procedūras attiecībā uz vispārējām atļaujām un izmantošanas tiesībām vai tiesībām uzstādīt iekārtas var grozīt tikai objektīvi pamatotos gadījumos un samērīgā veidā, vajadzības gadījumā ņemot vērā īpašos nosacījumus, kas piemērojami nododamām radiofrekvenču izmantošanas tiesībām. Atbilstīgā veidā paziņo par nolūku izdarīt minētos grozījumus, un ieinteresētajām aprindām, tostarp lietotājiem un patērētājiem, piešķir pietiekamu laikposmu, lai tās varētu izteikt savus viedokļus par ierosinātajiem grozījumiem; šis laikposms nav īsāks par četrām nedēļām, izņemot ārkārtas apstākļus.

2.   Dalībvalstis neierobežo vai neanulē tiesības uzstādīt iekārtas vai radiofrekvenču izmantošanas tiesības pirms tā laikposma beigām, uz kuru tās ir piešķirtas, izņemot tad, ja tas ir pamatoti, vajadzības gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par tiesību anulēšanas kompensāciju.”

10)

Direktīvā iekļauj šādu 14.a pantu:

“14.a pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Komunikāciju komiteja.

2.     Atkāpjoties no 1. punkta, pasākumu pieņemšanā atbilstīgi 6.a panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktam,, Komisijai palīdz Radiofrekevenču spektra komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma Nr. 676/2002/EK 3. panta 1. punktu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

▐”

11)

Direktīvas 15. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka visu attiecīgo informāciju par tiesībām, nosacījumiem, procedūrām, maksājumiem, nodevām un lēmumiem, kas attiecas uz vispārējām atļaujām, izmantošanas tiesībām un tiesībām uzstādīt iekārtas, publicē un atjaunina piemērotā veidā, lai šī informācija būtu viegli pieejama visām ieinteresētajām aprindām.”

12)

Direktīvas 17. panta 1. un 2. punktu aizstāj šādi:

“1.   Neierobežojot Direktīvas 2002/21/EK (Pamatdirektīva) 9.a pantu, dalībvalstis 2009. gada 31. decembrī spēkā esošās atļaujas pielāgo šīs direktīvas 5., 6. un 7. panta un I pielikuma noteikumiem vēlākais līdz [2010. gada 31. decembrim].

2.   Ja 1. punkta piemērošanas rezultātā tiek sašaurinātas tiesības vai paplašināti pienākumi, kas noteikti spēkā esošajās atļaujās, dalībvalstis var pagarināt šo tiesību un pienākumu termiņu vismaz līdz [2011. gada 30. septembrim], ja netiek ietekmētas citu uzņēmumu tiesības, kas ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem. Dalībvalstis par šādu pagarinājumu paziņo Komisijai un norāda tās iemeslus.”

13)

Pielikumā izdara grozījumus saskaņā ar šīs direktīvas ║ pielikumu.

14)

Pievieno jaunu II pielikumu, kura teksts izklāstīts šīs direktīvas ║ pielikumā.