3.12.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
CE 294/226 |
Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs
Sociālās drošības sistēmu koordinēšana: XI pielikums ***I
P6_TA(2008)0349
Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un nosaka XI pielikuma saturu (COM(2006)0007 — C6-0029/2006 — 2006/0008(COD))
2009/C 294 E/50
(Koplēmuma procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0007),
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2007)0376),
ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 42. un 308. pantus, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6-0029/2006),
ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6-0229/2008),
1. |
apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu COM(2006)0007; |
2. |
uzskata, ka procedūra 2007/0129(COD) ir zaudējusi spēku, jo Komisijas priekšlikuma COM(2007)0376 saturs iekļauts procedūrā 2006/0008(COD); |
3. |
prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; |
4. |
uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai. |
Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs
P6_TC1-COD(2006)0008
Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2008. gada 9. jūlijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. …/2008, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un nosaka tās pielikumu saturu
(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 42. un 308. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ║,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (4) paredzēts, ka minētās regulas II, X un XI pielikumu saturu jānosaka līdz šās regulas piemērošanas dienai. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 883/2004 I, III, IV, VI, VII, VIII un IX pielikums ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā to dalībvalstu prasības, kuras ES pievienojušās pēc šīs regulas pieņemšanas dienas, kā arī jaunākās tendences citās dalībvalstīs. |
(3) |
Regulas (EK) Nr. 883/2004 56. panta 1. punkts un 83. pants paredz īpašus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu tiesību aktu piemērošanu, kas tiks noteikti šīs regulas XI pielikumā. XI pielikums ir paredzēts, lai ņemtu vērā dažādu dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu īpatnības, lai sekmētu koordinēšanas noteikumu piemērošanu. |
(4) |
Daudzas dalībvalstis ir lūgušas, lai XI pielikumā tiktu iekļauti ieraksti saistībā ar attiecīgo sociālās nodrošināšanas likumu kopuma piemērošanu, un Komisijai ir iesniegušas savu tiesību aktu un sistēmu juridiskos un praktiskos skaidrojumus. |
(5) |
Jaunās regulas racionalizācijas un vienkāršošanas labad ir nepieciešama vispārēja pieeja, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz dažādām dalībvalstīm, kas ir līdzīgas vai ir izvirzījušas līdzīgu mērķi, ieraksti būtībā tiek aplūkoti vienā un tajā pašā veidā. |
(6) |
Tā kā Regulas (EK) Nr. 883/2004 mērķis ir koordinēt sociālās drošības tiesību aktus, par kuriem ir atbildīgas tikai dalībvalstis, minētajā regulā nav iekļaujami ieraksti, kas nav savietojami ar regulas nolūku vai mērķiem, un ieraksti, kuras tikai paskaidro valsts tiesību aktu interpretāciju. |
(7) |
Daži pieprasījumi vairākām dalībvalstīm izraisīja kopīgus jautājumus, tāpēc ir atbilstoši, ka šos jautājumus risina vispārīgā līmenī, vai nu skaidrojot Regulas (EK) Nr. 883/2004 tekstā, vai kādā citā tās pielikumā, kas šim mērķim atbilstoši jāgroza, vai arī iestrādājot noteikumus 89. pantā minētajā īstenošanas regulā, nevis ar līdzīgiem vairāku dalībvalstu XI pielikuma noteikumiem. |
(8) |
Lai nodrošinātu, ka ║Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumi ir gan iekšēji, gan savā starpā atbilstīgi, ir atbilstoši aplūkot konkrētus specifiskus jautājumus citos pielikumos saskaņā ar to mērķi un saturu, nevis XI pielikumā. |
(9) |
Lai pilsoņi varētu vienkāršāk izmantot Regulu (EK) Nr. 883/2004, meklējot informāciju vai iesniedzot pieprasījumus dalībvalstu iestādēm un lai izvairītos no jebkādiem iespējamiem pārpratumiem, arī attiecīgo dalībvalstu tiesību aktu atsaucēm ir jābūt oriģinālvalodā. |
(10) |
Tāpēc ir atbilstoši jāgroza Regula (EK) Nr. 883/2004. |
(11) |
Regula (EK) Nr. 883/2004 ir noteikts, ka tā jāpiemēro no dienas, kad spēkā stājusies īstenošanas regula. Tāpēc šo regulu piemēro no tās pašas dienas, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo Regulu (EK) Nr. 883/2004 groza šādi:
1. |
Pēc 5. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:
|
2. |
Pēc 8. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:
|
3. |
Pēc 17. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:
|
4. |
Pēc 18. apsvēruma pievieno šādu apsvērumu:
|
5. |
Regulas 1. pantam pievieno šādu punktu :
|
6. |
Regulas 3. panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “ 5. Šo regulu nepiemēro:
|
7. |
14. panta 4. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu: “4. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu vai fakultatīvi turpināmo apdrošināšanu atkarībā no tā, vai dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī vai kas iepriekš tajā strādāja vai bija pašnodarbinātas personas, tad 5. panta b) punkts attiecas tikai uz tām personām, uz kurām iepriekš attiecās tās dalībvalsts tiesību akti, pamatojoties uz to, ka tur strādāja vai bija pašnodarbināta persona. 5. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti atļauj izmantot brīvprātīgo apdrošināšanu vai fakultatīvi turpināmo apdrošināšanu atkarībā no tā, vai, kas ir pabeigušas apdrošināšanas laika posmus, tad tajā var iesaistīties tikai tās personas, kas iepriekš tajās dalībvalstīs ir pabeigušas apdrošināšanas laika posmus saskaņā ar to pašu shēmu.” |
8. |
Regulas 18. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “ 2. Pārrobežu darba ņēmēja ģimenes locekļiem ir tiesības saņemt pabalstus natūrā, kamēr viņi uzturas kompetentajā dalībvalstī. Taču, kamēr ir spēkā III pielikums, ja kompetentā dalībvalsts ir iekļauta sarakstā III pielikumā [ …], pārrobežu darba ņēmēja ģimenes locekļiem, kas dzīvo tajā pašā dalībvalstī, kurā dzīvo pārrobežu darba ņēmējs, ir tiesības uz pabalstiem natūrā kompetentajā dalībvalstī vienīgi saskaņā ar 19. panta 1. punkta noteikumiem. ” |
9. |
Regulas 28. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “ 1. Pārrobežu darba ņēmējs, kurš devies pensijā vecuma vai invaliditātes dēļ, slimības gadījumā ir tiesīgs turpināt saņemt pabalstus natūrā dalībvalstī, kurā viņš pēdējo reizi veicis darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā tiktāl, ciktāl tas saistīts ar tādas ārstēšanas turpinājumu, kas uzsākta minētajā dalībvalstī. Vārdi “ārstēšanas turpināšana” nozīmē izmeklēšanas, diagnosticēšanas un slimības ārstēšanas turpināšanu visā tās garumā. Pirmo apakšpunktu mutatis mutandis piemēro pensijā esoša bijušā pārrobežu darba ņēmēja ģimenes locekļiem. ” |
10. |
Regulas 51. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “ 3. Ja kādas dalībvalsts tiesību akti vai īpaša shēma paredz, ka tiesību uz pabalstiem iegūšana, paturēšana vai atgūšana ir atkarīga no tā, vai attiecīgā persona ir bijusi apdrošināta apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja šī persona iepriekš ir bijusi apdrošināta saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem vai īpašu shēmu un apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīdī tā attiecībā uz to pašu risku ir apdrošināta saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, vai, ja tā nav — attiecībā uz to pašu risku saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem pienākas pabalsts. Šo pēdējo nosacījumu tomēr uzskata par izpildītu 57. pantā minētajos gadījumos. ” |
11. |
52. panta 4. punkts tiek aizstāts ar šādu tekstu: “4. Ja saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu vienā dalībvalstī tiek nemainīgi aprēķināts neatkarīgs pabalsts, kas ir vienāds ar vai lielāks par proporcionālo pabalstu, kas ir aprēķināts saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, kompetentā iestāde neizmanto proporcionālo aprēķinu, ar nosacījumu, ka:
|
12. |
Regulas 52. pantam pievieno šādu punktu: “ 4.a Neskarot 1., 2. un 3. apakšpunkta noteikumus, proporcionālo aprēķinu nepiemēro shēmām, saskaņā ar kurām piešķir pabalstus, kurus aprēķinot laika periodiem nav nekādas nozīmes, ja šādas shēmas ir uzskaitītas VIII pielikuma 2. daļā. Šādos gadījumos personai ir tiesības uz pabalstu, kas aprēķināts saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. ” |
13. |
56. panta 1. punkta c) apakšpunktā pirms teksta “atbilstīgi procedūrām, kas paredzētas XI pielikumā” iekļauj vārdus “vajadzības gadījumā.”. |
14. |
Regulas 56. pantam pievieno šādu punktu: “ 1.a Ja 1.c apakšpunktu nepiemēro tādēļ, ka dalībvalsts tiesību akti paredz, ka pabalstu aprēķina, pamatojoties uz citiem elementiem, kas nav saistīti ar apdrošināšanas periodu vai dzīvesvietas periodu ilgumu, kompetentā iestāde attiecībā uz jebkuru apdrošināšanas vai dzīvesvietas periodu, kas izpildīts saskaņā ar jebkuras citas dalībvalsts tiesību aktiem, ņem vērā uzkrātā kapitāla apjomu, kapitālu, ko uzskata par uzkrātu, vai jebkādu citu aprēķinu elementu, to dalot ar attiecīgās pensiju shēmas atbilstīgām periodu vienībām. ” |
15. |
Regulas 57. pantam pievieno šādu punktu: “ 3.a Šo pantu nepiemēro VIII pielikuma 2. daļā uzskatītajām shēmām. ” |
16. |
Regulas 62. panta 3. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “ 3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ciktāl 65. panta 5. punkta a) apakšpunkts attiecas uz bezdarbniekiem, dzīvesvietas iestāde saskaņā ar īstenošanas regulu ņem vērā to algu vai ienākumus no profesionālās darbības, ko attiecīgā persona saņēmusi dalībvalstī, kuras tiesību aktiem viņa bijusi pakļauta savas pēdējās darbības laikā nodarbinātas vai pašnodarbinātās personas statusā. ” |
17. |
Pēc regulas 68. panta pievieno šādu pantu: “68.a pants Pabalstu nodrošināšana Ja persona, kurai būtu nodrošināmi ģimenes pabalsti, neizmanto tos ģimenes locekļu uzturēšanai, kompetentā iestāde atbilstīgi saviem pienākumiem nodrošina minētos pabalstus tai fiziskajai vai juridiskajai personai, kura faktiski uztur ģimenes locekļus, kā to pieprasījusi un pārstāv viņu dzīvesvietas iestāde vai iestāde vai organizācija, ko šim nolūkam noteikusi viņu dzīvesvietas valsts kompetentā iestāde. ” |
18. |
Regulas 87. pantam pēc 10. punkta pievieno šādu punktu : “ 10.a III pielikumu atceļ 5 gadus pēc šīs regulas piemērošanas datuma. ” |
19. |
Pielikumi ir grozīti saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2.pants
Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no dienas, kad spēkā stājusies Regulas (EK) Nr. 883/2004 89. pantā minētā īstenošanas regula.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
…, …
Eiropas Parlamenta vārdā
priekšsēdētājs
Padomes vārdā
priekšsēdētājs
(1) OV C 161, 13.7.2007., 61. lpp.
(2) OV C …
(3) Eiropas Parlamenta 2008. gada 9. jūlija Nostāja.
(4) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp. Labotā versija OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.
(5) Sk. apvienotās lietas C-502/01 un C-31/02, Gaumain-Cerri un Barth, ECR [2004] I-6483. ”
Trešdiena, 2008. gada 9. jūlijs
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumus groza šādi:
1. |
I pielikuma I daļu groza šādi:
|
2. |
I pielikuma II daļu groza šādi:
|
3. |
Regulas II pielikumu aizstāj ar šādu tekstu: “II PIELIKUMS TO KONVENCIJU NOTEIKUMI, KAS PALIEK SPĒKĀ UN KO VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ PIEMĒRO TIKAI PERSONĀM, UZ KURĀM TĀS ATTIECAS [8. panta 1. punkts] Vispārīgi apsvērumi Jāņem vērā, ka to divpusējo konvenciju noteikumi, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā vai paliek spēkā dalībvalstīs, šajā pielikumā nav minēti. Šādi noteikumi ietver dalībvalstu saistības, kas izriet no konvencijām, kuras paredz noteikumus, piemēram, trešā valstī izpildītu apdrošināšanas periodu summēšanu. Sociālās drošības konvenciju noteikumi, ko turpina piemērot a) BEĻĢIJA — VĀCIJA 1957. gada 7. decembra Vispārējās konvencijas tajā pašā dienā parakstītā Nobeiguma protokola 3. un 4. pants 1960. gada 10. novembra Papildu protokola redakcijā (Apdrošināšanas periodu aprēķināšana dažos pierobežas reģionos Otrā Pasaules kara laikā, pirms un pēc tā). b) BEĻĢIJA — LUKSEMBURGA 1994. gada 24. marta Konvencija par pārrobežu darba ņēmēju sociālo drošību (attiecas uz vienotas likmes papildu kompensāciju). c) BULGĀRIJA — VĀCIJA 1997. gada 17. decembra Konvencijas par sociālo drošību 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts (patur spēkā konvencijas, kas noslēgtas starp Bulgāriju un bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada). d) BULGĀRIJA — AUSTRIJA 2005. gada 14. aprīļa Konvencijas par sociālo drošību 38. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. e) BULGĀRIJA — SLOVĒNIJA 1957. gada 18. decembra Konvencijas 32. panta 2. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1957. gada 31. decembrim). f) ČEHIJA — VĀCIJA 2001. gada 27. jūlija Nolīguma par sociālo drošību 39. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (patur spēkā konvenciju, kas noslēgta starp bijušo Čehoslovākijas Republiku un bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada; tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas personām, kuras par šiem periodiem līdz 2002. gada 1. septembrim saņēmušas pensiju no otras konvencijas puses, dzīvojot šīs valsts teritorijā, izpildīti vienā no konvencijas pusēm). g) ČEHIJA — KIPRA 1999. gada 19. janvāra Konvencijas par sociālo drošību 32. panta 4. punkts (nosaka, kas ir kompetents aprēķināt nodarbinātības periodus, kuri izpildīti saskaņā ar 1976. gada konvenciju); šo noteikumu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. h) ČEHIJA — LUKSEMBURGA 2000. gada 17. novembra Konvencijas 52. panta 8. punkts (pensiju apdrošināšanas periodu aprēķināšana politiskajiem bēgļiem). i) ČEHIJA — AUSTRIJA 1999. gada 20. jūlija Konvencijas 32. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. j) ČEHIJA — SLOVĀKIJA 1992. gada 29. oktobra Konvencijas par sociālo drošību 12., 20. un 33. pants (12. pants nosaka, kas ir kompetents piešķirt apgādnieka zaudējuma pabalstus; 20. pants nosaka, kas ir kompetents aprēķināt apdrošināšanas periodus, kas uzkrāti līdz Čehoslovākijas Federatīvās Republikas sadalīšanās brīdim; 33. pants nosaka, kas ir kompetents izmaksāt pensijas, kas piešķirtas pirms Čehoslovākijas Federatīvās Republikas sadalīšanās). k) DĀNIJA — SOMIJA 7. pants Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijā par sociālo drošību, kas skar papildu ceļa izdevumu segšanu, uzturoties citā Ziemeļvalstī, slimības gadījumā, kuras dēļ atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta. l) DĀNIJA — ZVIEDRIJA 7. pants Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijā par sociālo drošību, kas skar papildu ceļa izdevumu segšanu, uzturoties citā Ziemeļvalstī, slimības gadījumā, kuras dēļ atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta. m) VĀCIJA — SPĀNIJA 1973. gada 4. decembra Konvencijas par sociālo drošību 45. panta 2. punkts (diplomātisko un konsulāro iestāžu pārstāvniecība). n) VĀCIJA — FRANCIJA
o) VĀCIJA — LUKSEMBURGA 1959. gada 11. jūlija Konvencijas 4. līdz 7. pants (laikposmā no 1940. gada septembra līdz 1946. gada jūnijam izpildītu apdrošināšanas periodu aprēķināšana). p) VĀCIJA — UNGĀRIJA 1998. gada 2. maija Konvencijas par sociālo drošību 40. panta 1. punkta b) apakšpunkts (patur spēkā konvencijas, kas noslēgtas starp bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un Ungāriju un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada). q) VĀCIJA — NĪDERLANDE 1951. gada 29. marta Konvencijas 1956. gada 21. decembra Papildu nolīguma Nr. 4 2. un 3. pants (tādu tiesību atzīšana, ko laikposmā no 1940. gada 13. maija līdz 1945. gada 1. septembrim saskaņā ar Vācijas sociālās nodrošināšanas sistēmu ieguva Nīderlandes strādājošie). r) VĀCIJA — AUSTRIJA
s) VĀCIJA — POLIJA
t) VĀCIJA — RUMĀNIJA 2005. gada 8. aprīļa Konvencijas par sociālo drošību 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts (patur spēkā konvencijas, kas noslēgtas starp bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un Rumāniju un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada). u) VĀCIJA — SLOVĒNIJA 1997. gada 24. septembra Konvencijas par sociālo drošību 42. pants (tādu tiesību atzīšana, kas iegūtas līdz 1956. gada 1. janvārim saskaņā ar otras līgumslēdzējas puses sociālās drošības shēmu); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. v) VĀCIJA — SLOVĀKIJA 2002. gada 12. septembra Nolīguma par sociālo drošību 29. panta 1. punkta pirmais un otrais apakšpunkts (patur spēkā konvencijas, kas noslēgtas starp bijušo Čehoslovākijas Republiku un bijušo Vācijas Demokrātisko Republiku un attiecas uz personām, kas saņēma pensiju pirms 1996. gada; tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas personām, kuras par šiem periodiem līdz 2003. gada 1. decembrim saņēmušas pensiju no otras konvencijas puses, dzīvojot šīs valsts teritorijā, izpildīti vienā no konvencijas pusēm). w) VĀCIJA — APVIENOTĀ KARALISTE
x) ĪRIJA — APVIENOTĀ KARALISTE 2004. gada 14. decembra Nolīguma par sociālo drošību 19. panta 2. punkts (dažu ar invaliditāti saistītu kredītu pārskaitīšana un aprēķināšana). y) SPĀNIJA — PORTUGĀLE 1969. gada 11. jūnija Vispārējās konvencijas 22. pants (bezdarbnieka pabalsta pārnešana). Šis ieraksts paliks spēkā divus gadus pēc Regulas (EK) Nr. 883/2004 piemērošanas. z) ITĀLIJA — SLOVĒNIJA
aa) LUKSEMBURGA — PORTUGĀLE 1997. gada 10. marta Nolīgums (par tādu vienas līgumslēdzējas puses iestāžu lēmumu atzīšanu otrā līgumslēdzējā pusē, kas attiecas uz pensiju pieprasītāju invaliditātes pakāpi). ab) LUKSEMBURGA — SLOVĀKIJA 2002. gada 23. maija Konvencijas 50. panta 5. punkts (pensiju apdrošināšanas periodu aprēķināšana politiskajiem bēgļiem). ac) UNGĀRIJA — AUSTRIJA 1999. gada 31. marta Konvencijas par sociālo drošību 36. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. ad) UNGĀRIJA — SLOVĒNIJA 1957. gada 7. oktobra Konvencijas par sociālo drošību 31. pants (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1956. gada 29. maijam); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. ae) UNGĀRIJA — SLOVĀKIJA 1959. gada 30. janvāra Konvencijas par sociālo drošību 34. panta 1. punkts (konvencijas 34. panta 1. punkts paredz, ka apdrošināšanas periodi, kas atzīti pirms konvencijas parakstīšanas datuma, ir apdrošināšanas periodi parakstītājā valstī, kuras teritorijā attiecīgā persona dzīvoja); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. af) AUSTRIJA — POLIJA 1998. gada 7. septembra Konvencijas par sociālo drošību 33. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. ag) AUSTRIJA — RUMĀNIJA 2005. gada 28. oktobra Konvencijas par sociālo drošību 37. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. ah) AUSTRIJA — SLOVĒNIJA 1997. gada 10. marta Konvencijas par sociālo drošību 37. pants (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1956. gada 1. janvārim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. ai) AUSTRIJA — SLOVĀKIJA 2001. gada 21. decembra Konvencijas par sociālo drošību 34. panta 3. punkts (tādu apdrošināšanas periodu aprēķināšana, kas izpildīti līdz 1961. gada 27. novembrim); šo punktu piemēro tikai attiecībā uz tādām personām, uz kurām attiecas šī konvencija. aj) PORTUGĀLE — APVIENOTĀ KARALISTE 1978. gada 15. novembra Protokola par medicīnisko aprūpi 2. panta 1. punkts. ak) SOMIJA — ZVIEDRIJA 7. pants Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijā par sociālo drošību, kas skar papildu ceļa izdevumu segšanu, uzturoties citā Ziemeļvalstī, slimības gadījumā, kuras dēļ atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta. ” |
4 . |
III pielikumu groza šādi:
|
5. |
Regulas (EK) Nr. 883/2004 IV pielikumu groza šādi.
|
6. |
VI pielikumu groza šādi:
|
7. |
VII pielikumu groza šādi:
|
8. |
VIII pielikumu aizstāj ar šādu tekstu : “VIII PIELIKUMS GADĪJUMI, KAD NEIZMANTO PROPORCIONĀLU APRĒĶINU VAI TAS NAV PIEMĒROJAMS [52. panta 4. un 5. punkts] 1. daļa: Gadījumi, kad saskaņā ar 52. panta 4. punktu proporcionālu datu aprēķinu neizmanto A. DĀNIJA Visi iesniegumi, lai saņemtu pensijas, kas minētas likumā par sociālajām pensijām, izņemot IX pielikumā minētie . B. ĪRIJA Visi iesniegumi, lai saņemtu (uz pāreju balstītas) valsts pensijas, (uz iemaksām balstītas) valsts pensijas, (uz iemaksām balstītas) atraitnes pensijas un (uz iemaksām balstītas) atraitņa pensijas. C. KIPRA Visi iesniegumi, lai saņemtu vecuma, invaliditātes un atraitņa vai atraitnes pensiju. D. LATVIJA
E. LIETUVA Visi iesniegumi valsts sociālās apdrošināšanas apgādnieka zaudējuma pensijām, kas aprēķinātas, balstoties uz apgādnieka zaudējuma pensijas pamatsummu (Likums par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām). F. NĪDERLANDE Visi iesniegumi vecuma pensijām saskaņā ar likumu par vispārējo vecuma apdrošināšanu . D. AUSTRIJA
H. POLIJA Visi iesniegumi invaliditātes pensijām, vecuma pensijām saskaņā ar noteikto pensiju shēmu un apgādnieka zaudējuma pensijām. I. PORTUGĀLE Visi iesniegumi invaliditātes, vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas pieprasīšanai, izņemot gadījumus, kad kopējais to apdrošināšanas periodu ilgums, kas izpildīti saskaņā ar vairāk nekā vienas dalībvalsts tiesību aktiem, ir 21 kalendārais gads vai lielāks par to, kad valsts apdrošināšanas periodi ir 20 gadi vai īsāki un aprēķinu veic saskaņā ar 2002. gada 19. februāra Dekrēta Nr. 35/2002 11. pantu. J. SLOVĀKIJA
K. ZVIEDRIJA Visi iesniegumi garantijas pensijai vecuma pensijas veidā (Likums 1998:702) un vecuma pensijai papildu pensijas veidā (Likums 1998:674). L. APVIENOTĀ KARALISTE Visi pieteikumi izdienas pensijas, atraitņu pabalstu un apbedīšanas pabalstu saņemšanai, izņemot tos, attiecībā uz kuriem:
Visiem pieteikumiem papildu pensijas saņemšanai saskaņā ar 1992. gada Sociālās apdrošināšanas iemaksu un pabalstu likuma 44. iedaļu un 1992. gada Sociālās apdrošināšanas iemaksu un pabalstu (Ziemeļīrija) likuma 44. iedaļu. 2. daļa: Gadījumi, kad piemēro 52. panta 5. punktu A. FRANCIJA Pamata vai papildu shēmas, kurās vecuma pabalstus aprēķina, ņemot vērā pensionēšanās punktus. B. LATVIJA Vecuma pensijas (1996. gada 1. janvāra likums “Par valsts pensijām” un. 2001. gada 1. jūlija Valsts fondēto pensiju likums). C. UNGĀRIJA Pensiju pabalsti, kas balstīti uz dalību privātos pensiju fondos. D. AUSTRIJA
E. POLIJA Vecuma pensijas saskaņā ar fiksētu iemaksu shēmu. F. SLOVĒNIJA Pensija no obligātās papildu pensijas apdrošināšanas. G. SLOVĀKIJA Obligātais vecuma pensijas uzkrājums. H. ZVIEDRIJA No ienākumiem atkarīga pensija un prēmiju pensija (Likums 1998:674) . I. APVIENOTĀ KARALISTE Progresīva pensija, kuru maksā atbilstoši 1965. gada Valsts apdrošināšanas likuma 36. un 37. iedaļai un 1966. gada Valsts apdrošināšanas likuma (Ziemeļīrija) 35. un 36. iedaļai. J. BULGĀRIJA Vecuma pensijas no obligātās pensiju papildapdrošināšanas saskaņā ar Sociālās apdrošināšanas kodeksa II daļas II sadaļu. K. IGAUNIJA Obligātā fondēto vecuma pensiju shēma .” |
9. |
Regulas IX pielikumu groza šādi.
|
10. |
X pielikumu aizstāj ar šādu tekstu: “X PIELIKUMS ĪPAŠI, NO IEMAKSĀM NEATKARĪGI NAUDAS PABALSTI [70. panta 2. punkta c) apakšpunkts] A. BEĻĢIJA
B. BULGĀRIJA Sociālā vecuma pensija (Sociālās drošības kodeksa 89. pants) . C. ČEHIJA Sociālais pabalsts (Valsts sociālā nodrošinājuma likums Nr. 117/1995 Sb.) . D. DĀNIJA Pensionāru mājokļa izdevumi (Likums par individuālo mājokļa palīdzību, kas konsolidēts ar 1995. gada 29. marta Likumu Nr. 204). E. VĀCIJA Iztikas minimums veciem cilvēkiem un personām, kurām saskaņā ar Sociālā kodeksa XII grāmatas 4. nodaļu ir samazināta pelnītspēja. Pabalsti iztikas izmaksu segšanai saskaņā ar pamata noteikumu attiecībā uz darba meklētājiem, ja vien attiecībā uz šiem pabalstiem ir ievērotas prasības, kas izvirzītas saistībā ar pagaidu piemaksas piešķiršanu pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas (Sociālā kodeksa II grāmatas 24. panta 1. punkts). F. IGAUNIJA
G. ĪRIJA
H. GRIEĶIJA Īpašs pabalsts veciem cilvēkiem (Likums Nr. 1296/82). I. SPĀNIJA
J. FRANCIJA
K. ITĀLIJA
L. KIPRA
M. LATVIJA
N. LIETUVA
O. LUKSEMBURGA Ienākumi personām, kurām ir smaga invaliditāte (2003. gada 12. septembra likuma 1. panta 2. punkts), izņemot personas, kas atzītas par darba ņēmējiem, kuri ir invalīdi un kuri ir nodarbināti parastā darba tirgū vai saudzīgā darba vidē. P. UNGĀRIJA
Q. MALTA
R. NĪDERLANDE
S. AUSTRIJA Kompensācijas piemaksa (1955. gada 9. septembra Federālais likums par vispārējo sociālo apdrošināšanu, 1978. gada 11. oktobra Federālais likums par tirdzniecībā iesaistītu personu sociālo apdrošināšanu un 1978. gada 11. oktobra Federālais likums par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu . T. POLIJA Sociālā pensija (2003. gada 27. jūnija Likums par sociālajām pensijām). U. PORTUGĀLE
V. SLOVĒNIJA
W. SLOVĀKIJA
X. SOMIJA
Y. ZVIEDRIJA
Z. APVIENOTĀ KARALISTE
|
11. |
XI pielikumu aizstāj ar šādu tekstu: “XI PIELIKUMS ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTU PIEMĒROŠANU [51. panta 3. punkts, 56. panta 1. punkts un 83. pants] A. BEĻĢIJA Nav. B. BULGĀRIJA Bulgārijas Veselības apdrošināšanas likuma 33. panta 1. punktu piemēro visām personām, kam Bulgārija saskaņā ar šīs regulas III sadaļas 1. nodaļu ir kompetentā dalībvalsts. B. ČEHIJA Nav. D. DĀNIJA ▐
E. VĀCIJA ▐
F. IGAUNIJA Aprēķinot vecāku pabalstu, nodarbinātības laikposmu dalībvalstīs, izņemot Igauniju, uzskata par tādu, kam pamatā tā pati vidējā sociālo nodokļu summa, kas samaksāta Igaunijas nodarbinātības laika posmos, līdz kādiem tie uzkrāti. Ja pārskata gadā persona strādāja citās dalībvalstīs, pabalsta aprēķinu uzskata par tādu, kam pamatā vidējā sociālo nodokļu summa, kas ir samaksāta Igaunijā no pārskata gada līdz dekrēta atvaļinājumam. G. GRIEĶIJA
H. SPĀNIJA ▐
I. FRANCIJA
J. ĪRIJA
K. ITĀLIJA Nav ║ L. KIPRA Piemērojot 6. panta, 51. un 61. panta noteikumus, jebkuram periodam, sākoties no 1980. gada 6. oktobra vai pēc tam, saskaņā ar Kipras Republikas tiesību aktiem apdrošināšanas nedēļu nosaka, sadalot kopējos apdrošināmos noteikta laika posma ienākumus ar pamata apdrošināmo ienākumu iknedēļas summu, kas ir piemērojami noteiktā iemaksu gadā, paredzot, ka šādi noteikto nedēļu skaits nepārsniedz attiecīgā perioda kalendāro nedēļu skaitu. M. LATVIJA Nav ║ N. LIETUVA Nav ║ O. LUKSEMBURGA Nav ║ P. UNGĀRIJA Nav ║ Q. MALTA Īpaši noteikumi ierēdņiem :
R. NĪDERLANDE 1. Veselības aprūpes apdrošināšana
▐ 2. Algemene Ouderdomswet (AOW) piemērošana (║ Likums “Par vispārējo vecuma apdrošināšanu”)
3. Algemene nabestaandenwet (ANW) (vispārējais likums par pārdzīvojušiem radiniekiem) piemērošana ▐
4. Nīderlandes likumu piemērošana attiecībā uz darba nespēju ▐
▐ S. AUSTRIJA
T. POLIJA Nav ║ U. PORTUGĀLE Nav ║ V. RUMĀNIJA Nav ║ W. SLOVĒNIJA Nav ║ X. SLOVĀKIJA Nav ║ Y. SOMIJA ▐
Z. ZVIEDRIJA
ZA. APVIENOTĀ KARALISTE
|