(1)

Iekšējais elektroenerģijas tirgus, ko pakāpeniski ievieš kopš 1999. gada, tiek veidots, lai visiem patērētājiem Kopienā būtu izvēles iespējas — neatkarīgi no tā, vai šie patērētāji ir iedzīvotāji vai uzņēmumi —, rastos jaunas uzņēmējdarbības izdevības, attīstītos pārrobežu tirdzniecība, tādējādi paaugstinot efektivitāti, panākot konkurējošākas cenas un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī sniedzot ieguldījumu piegādes drošības un ilgtspējas pilnveidē.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīva 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu║ (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Regula (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (5) ir devusi nozīmīgu ieguldījumu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidošanā.

(3)

Taču patlaban visiem Kopienas uzņēmumiem nevar garantēt tiesības pārdot elektroenerģiju jebkurā dalībvalstī ar vienādiem noteikumiem, bez diskriminācijas vai ierobežojumiem. Īpaši jānorāda, ka visās dalībvalstīs vēl nepastāv nediskriminējoša piekļuve tīkliem un vienlīdz efektīva regulatīvā uzraudzība un ka joprojām saglabājas izolēti tirgi .

(4)

Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā ║“Enerģētikas politika Eiropai” uzvērts, cik svarīgi ir pabeigt elektroenerģijas iekšējā tirgus izveidi un panākt vienādus noteikumus visiem Kopienas elektroenerģijas uzņēmumiem. Šī paša datuma Komisijas paziņojumā par gāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus perspektīvām un saistībā ar tās Eiropas gāzes un elektroenerģijas nozares apsekojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 17. pantu ║parādīts, ka pašreizējie noteikumi un pasākumi nav pietiekams pamats un neparedz fizisko savienojumu izveidošanu labi funkcionējoša, efektīva un atvērta iekšējā tirgus izveidei.

(5)

Lai uzlabotu iekšējā elektroenerģijas tirgus regulējumu, Regula (EK) Nr. 1228/2003 jāpielāgo atbilstoši minētajiem paziņojumiem.

(6)

Jo īpaši ir vajadzīga fizisko savienojumu izveide un ciešāka pārvades sistēmu operatoru sadarbība un koordinācija, lai panāktu to, ka pakāpeniski tiek saskaņoti tehniskie un tirdzniecības kodeksi, ar kuriem nodrošina un pārvalda efektīvu un pārredzamu piekļuvi pārrobežu pārvades tīkliem, lai notiktu koordinēta un pietiekami tālredzīga plānošana un pārvades sistēmu attīstība Kopienā, pienācīgi ņemot vērā vides aspektus, kā arī lai sekmētu energoefektivitāti, pētniecību un inovācijas, jo īpaši attiecībā uz neizsīkstošo enerģijas resursu un zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju popularitātes vairošanu. Pārvades sistēmu operatoriem vajadzētu ekspluatēt tīklus atbilstoši šiem saskanīgajiem tehniskajiem un tirdzniecības kodeksiem.

(7)

Lai panāktu elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību būtu iespējams tirgoti un piegādāt elektroenerģiju pārrobežu mazumtirdzniecības lietotājiem Kopienā, būtu jāizveido pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkls. Tā uzdevumi būtu jāveic atbilstoši Kopienas konkurences noteikumiem, kurus piemēro pārvades sistēmas operatoru Eiropas tīkla lēmumiem. Precīzi būtu jānosaka tā uzdevumi, un darba metodēm jānodrošina efektivitāte, reprezentativitāte un pārredzamība. Tā kā efektīvāku darbu var panākt ar reģionālu pieeju, pārvades sistēmu operatoriem vispārējā sadarbības struktūrā būtu jāizveido reģionālas struktūras, vienlaikus panākot to, ka reģionālā līmenī panāktie rezultāti atbilst Kopienas līmeņa kodeksiem un investīciju plāniem. Dalībvalstīm būtu jāveicina sadarbība un jāuzrauga tīkla efektivitāte reģionu līmenī. Sadarbībai reģionu līmenī būtu jābūt savienojamai ar virzību uz konkurētspējīgu un efektīvu iekšējo elektroenerģijas tirgu.

(8)

Lai nodrošinātu lielāku pārredzamību saistībā ar visu elektroenerģijas pārvades tīklu Eiropas Savienībā, Komisijai būtu jāsagatavo, jāpublicē un regulāri jāatjaunina Eiropas ceļvedis. Tajā būtu jāiekļauj visi realizējamie elektroenerģijas pārvades tīkli un iespējamie reģionālie savienojumi.

(9)

Tirgus novērošana, ko pēdējos gados veic valstu regulatīvās iestādes un Komisija, liecina, ka pašreizējās pārredzamības prasības un noteikumi par piekļuvi infrastruktūrai nav pietiekami, lai nodrošinātu patiesu, labi funkcionējošu, efektīvu un atvērtu iekšējo tirgu.

(10)

Nepieciešama vienlīdzīga piekļuve informācijai par sistēmas fizisko situāciju un efektivitāti , lai visi tirgus dalībnieki varētu novērtēt kopējo pieprasījumu un piedāvājumu un saprast pamatojumu vairumtirdzniecības cenas svārstībām. Tas nozīmē precīzāku informāciju par elektroenerģijas ražošanu, piedāvājumu un pieprasījumu, tīkla jaudu, jaudas plūsmu un remontdarbiem, balansēšanu un rezerves jaudu.

(11)

Lai palielinātos uzticība tirgum, tā dalībniekiem jābūt pārliecinātiem, ka par ļaunprātīgām darbībām var saņemt efektīvu sodu. Kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir pilnvaras efektīvi izmeklēt gadījumus, kad situācija tirgū tiek izmantota ļaunprātīgi. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzīga piekļuve datiem, kas sniedz informāciju par piegādes uzņēmumu operatīvajiem lēmumiem. Daudzus svarīgus lēmumus elektroenerģijas tirgū pieņem ražotāji, un šai informācijai kādu noteiktu laikposmu būtu jābūt viegli pieejamai kompetentajām iestādēm. Turklāt kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāpārrauga pārvades sistēmu operatoru atbilstība noteikumiem. Šī prasība nebūtu jāattiecina uz maziem ražotājiem, kuri faktiski nevar traucēt tirgu.

(12)

Lai veidotos konkurence mājsaimniecību patērētāju tirgū, nedrīkst likt šķēršļus piegādātājiem, kas vēlas ienākt jaunos mazumtirdzniecības tirgos. Tāpēc visiem tirgus dalībniekiem jābūt informētiem par piegādes ķēdes veidošanās noteikumiem un pienākumiem, un šie noteikumi jāsaskaņo, lai sekmētu Kopienas tirgus integrāciju. Kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāuzrauga tirgus dalībnieku atbilstība noteikumiem.

(13)

Būtu jāveicina investīcijas svarīgākajos jaunos infrastruktūras objektos, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas iekšējā tirgus efektīvu darbību. Lai līdzstrāvas starpsavienojumi, kuriem piemērots atbrīvojums, pozitīvi ietekmētu konkurenci un piegādes drošību, projekta plānošanas stadijā būtu jāpārbauda tirgus ieinteresētība un būtu jāīsteno pārslodzes novēršanas noteikumi. Ja līdzstrāvas starpsavienojumi atrodas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, atbrīvojuma pieprasījums jāizskata Energoregulatoru sadarbības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada … Regulu (EK) Nr. …/2008 [ar ko izveido energoregulatoru sadarbības aģentūru]  (6), lai pilnībā izvērtētu pārrobežu ietekmi un vienkāršotu administratīvās procedūras. Turklāt, tā kā lielajiem izņēmuma infrastruktūras būvniecības projektiem ir īpašs riska profils, attiecībā uz šiem projektiem piegādes un ražošanas uzņēmumiem varētu uz laiku pilnībā nepiemērot pilnīgas nošķiršanas noteikumus.

(14)

Regulā (EK) Nr. 1228/2003 ir paredzēts, ka daži pasākumi ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(15)

Lēmumu 1999/468/EK grozīja ar Padomes Lēmumu 2006/512/EK (8), ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru, kas izmantojama vispārējiem ieviešanas pasākumiem, kuras mērķis ir grozīt nebūtiskus elementus pamataktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru, inter alia, svītrot dažus tādus elementus vai to papildināt, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus.

(16)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas ║ deklarāciju (9) par Lēmumu 2006/512/EK, lai regulatīvā kontroles procedūra būtu piemērojama jau spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru, tie ║jāpielāgo saskaņā ar atbilstīgajām procedūrām.

(17)

Komisija jo īpaši būtu jāpilnvaro pieņemt nepieciešamos pasākumus Regulas (EK) Nr. 1228/2003 īstenošanai, lai sagatavotu vai pieņemtu pamatnostādnes, kas vajadzīgas, lai panāktu minimālo saskaņotības pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai. Tā kā minētie pasākumi ir vispārīgi un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus Regulas (EK) Nr. 1228/2003 elementus, papildinot to ar jauniem, nebūtiskiem elementiem, ║, šie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru ║.

(18)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1228/2003,

1)

1. pantam pievieno šādu punktu:

“Šīs regulas mērķis ir arī sekmēt labi funkcionējoša un pārredzama ▐ vairumtirdzniecības tirgus attīstību, kurā ir augsts piegādes drošības līmenis. Šim nolūkam tajā paredzēti mehānismi attiecīgo noteikumu saskaņošanai.”

2)

2. panta 2. punktam pievieno šādu definīciju:

3)

Iekļauj šādus pantus:

“2.a pants

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls

Visiem pārvades sistēmu operatoriem jāsadarbojas Kopienas līmenī, izveidojot elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu, lai panāktu Eiropas elektroenerģijas pārvades tīkla optimālu pārvaldību un tehnisko attīstību un lai veicinātu elektroenerģijas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu.

2.b pants

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla izveide

1.   Vēlākais līdz (..) pārvades sistēmu operatori Komisijai un Aģentūrai iesniedz elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu ▐.

2.   Aģentūra sniedz Komisijai atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu sešu nedēļu laikā no šo dokumentu saņemšanas.

3.   Komisija sniedz atzinumu par statūtu projektu, locekļu sarakstu un reglamenta projektu 3 mēnešu laikā no Aģentūras atzinuma saņemšanas.

4.   Pārvades sistēmu operatori 3 mēnešu laikā no Komisijas atzinuma saņemšanas izveido elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu un pieņem un publicē tā statūtus un reglamentu.

2.c pants

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla uzdevumi

1.    Lai sasniegtu 2.a pantā minētos mērķus, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls vienojas un iesniedz Aģentūrai apstiprināšanai saskaņā ar procedūru, kura paredzēta 2.d pantā saistībā ar 6. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. …/2008 [ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru] :

2.   Ikgadējā darba programmā, kas minēta 1. punkta f) apakšpunktā, ietver attiecīgajā gadā sagatavojamo tīkla kodeksu sarakstu un aprakstu, tīkla kopīgas ekspluatācijas plānu un pētniecības un attīstības pasākumus, norādot orientējošu laika grafiku.

3.   Sīki izstrādātus tīkla kodeksus gatavo šādās jomās, ievērojot ikgadējā darba programmā noteiktās prioritātes:

4.    Aģentūra pārrauga to, kā Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls īsteno kodeksus .

5.   Katru otro gadu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls publicē Kopienas mēroga 10 gadu tīkla investīciju plānu pēc tam, kad to apstiprinājusi Aģentūra . Šajā investīciju plānā ietver integrēta tīkla modelēšanu, scenāriju izstrādi, ražošanas pietiekamības ziņojumu un sistēmas elastības vērtējumu. Investīciju plāna izstrādē jo īpaši izmanto valstu investīciju plānus, ņemot vērā tīklu plānošanas reģionālos un Kopienas aspektus, tostarp pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1364/2006/EK (11). Investīciju plānā norāda investīciju vajadzības, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu jaudu, un iekļauj investīcijas starpsavienojumos un citā infrastruktūrā, kas nepieciešama efektīvai tirdzniecībai un konkurencei, un piegādes drošībai. Investīciju plānam pievieno pārskatu par šķēršļiem, kas rodas no dažādām apstiprinājuma procedūrām vai prakses, un kavē tīkla pārrobežu jaudas palielināšanu.

Pārvades sistēmas operatori īsteno publicēto investīciju plānu.

6.    Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls pēc paša ierosmes var iesniegt Aģentūrai tīkla kodeksu projektus jebkurā jomā, kas nav minēta 3. punktā, lai sasniegtu 2.a pantā noteikto mērķi. Pēc tam Aģentūra pieņem tīklu kodeksus saskaņā ar 2.f pantā noteikto procedūru, vienlaikus nodrošinot, ka šie kodeksi nav pretrunā ar pamatnostādnēm, kas pieņemtas saskaņā ar 2.e pantu.

2.d pants

Aģentūras pārraudzība

1.   Aģentūra pārrauga, kā elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls veic 2.c panta 1. punktā minētos uzdevumus.

2.     Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls apkopo visu informāciju, kas attiecas uz tīklu kodeksu īstenošanu un iesniedz to Aģentūrai vērtēšanai.

3.   Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls Aģentūrai apstiprināšanai iesniedz tīkla kodeksu projektu un 2.c panta 1. punktā minētos dokumentus.

▐

Aģentūra pārrauga to, kā īsteno tīkla kodeksus, 10 gadu investīciju plānu un ikgadējo darba programmu, un savas pārraudzības rezultātus iekļauj savā gada pārskatā. Gadījumā, ja pārvades sistēmu operatori neievēro tīkla kodeksus , 10 gadu investīciju plānu vai ║ ikgadējo darba programmu, Aģentūra par to informē Komisiju .

2.e pants

Pamatnostādņu izstrāde

1.    Komisija pēc apspriešanās ar Aģentūru izveido gada prioritāšu sarakstu, kurā nosaka svarīgākos jautājumus par elektroenerģijas iekšējā tirgus attīstību.

2.    Ņemot vērā prioritāšu sarakstu, Komisija pilnvaro Aģentūru ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā izstrādāt pamatnostādņu projektu, nosakot skaidrus un objektīvus pamatprincipus noteikumu saskaņošanai, kā noteikts 2.c pantā.

3.    Sagatavojot šīs pamatnostādnes, Aģentūra oficiāli apspriežas ar elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu un citām ieinteresētām pusēm atklātā un pārredzamā veidā.

4.    Aģentūra pieņem pamatnostādņu projektu, pamatojoties uz minētajām apspriedēm. Tā norāda apspriedēs saņemtos komentārus un izskaidro, kā šie komentāri ir ievēroti. Ja komentārs nav ņemts vērā, Aģentūra sniedz tam pamatojumu.

5.     Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc Aģentūras lūguma var ierosināt tādu pašu procedūru pamatnostādņu atjaunināšanai.

2.f pants

Tīkla kodeksu izstrāde

1.     Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Aģentūra pieņem pamatnostādnes un saskaņā ar 2.e pantu Komisija pilnvaro elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklu izstrādāt tīkla kodeksu projektus, kas pilnībā atbilst pamatnostādnēs noteiktajiem principiem.

2.     Izstrādājot šos tīkla kodeksus, elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls ņem vērā tirgus dalībnieku un tīklu lietotāju tehniskās zināšanas un pastāvīgi viņus informē par sasniegto virzību.

3.     Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkls tīkla kodeksu projektus iesniedz Aģentūrai.

4.     Aģentūra atklātā un pārredzamā veidā vada oficiālas apspriedes saistībā ar kodeksu projektiem.

5.     Aģentūra pieņem tīkla kodeksu projektus, pamatojoties uz minētajām apspriedēm. Tā norāda apspriedēs saņemtos komentārus un izskaidro, kā šie komentāri ir ievēroti. Ja komentārs nav ņemts vērā, Aģentūra sniedz tam pamatojumu.

6.     Pēc Aģentūras pašas iniciatīvas vai pēc pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla pieprasījuma pastāvošos kodeksus var pārskatīt saskaņā ar tādu pašu procedūru.

7.     Komisija var, saņemot Aģentūras ieteikumu, iesniegt tīkla kodeksu 13. panta 1. punktā minētajai komitejai, lai to galīgi pieņemtu saskaņā ar 13. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.g pants

Apspriedes

1.▐   Veicot savus uzdevumus, Aģentūra organizē ▐ atklātas un pārredzamas oficiālas apspriedes ar visiem attiecīgajiem tirgus dalībniekiem; ▐ apspriedēs iesaista piegādes un ražošanas uzņēmumus, patērētājus, sistēmas lietotājus, sadales sistēmas operatorus, tostarp attiecīgās (nozares) asociācijas, tehniskās struktūras un interesentu grupas.

2.   Dokumentus un sanāksmju protokolus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem jautājumiem, publisko.

3.   Pirms pamatnostādņu un kodeksu pieņemšanas Aģentūra norāda apspriedēs saņemtos komentārus un izskaidro, kā šie komentāri ir ievēroti. Ja komentārs nav ņemts vērā, Aģentūra norāda pamatojumu.

4.     Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīklam jāsadarbojas ar tirgus dalībniekiem un tīkla lietotājiem atbilstoši 2.f panta 2. punktam.

2.h pants

Izmaksas

Izmaksas, kas saistītas ar 2.a līdz 2.j pantā minētajām elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla darbībām, sedz pārvades sistēmu operatori, un tās jāiekļauj tarifu aprēķinos. Regulatīvās iestādes apstiprina šīs izmaksas tikai tad, ja tās ir pamatotas un samērīgas .

2.i pants

Pārvades sistēmu operatoru reģionālā sadarbība

1.   Pārvades sistēmu operatori elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkla ietvaros izveido reģionālo sadarbību, sniedzot ieguldījumu 2.c panta 1. punktā minēto uzdevumu veikšanā. Tie jo īpaši ik pēc diviem gadiem publicē reģionālos investīciju plānus un, pamatojoties uz tiem, var pieņemt investīciju lēmumus.

Reģionālie investīciju plāni nedrīkst būt pretrunā 2.c panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajam 10 gadu investīciju plānam.

2.   Pārvades sistēmu operatori sekmē pasākumus, kas nodrošina tīkla optimālu vadību, un, kur tas ir lietderīgi , veicina enerģijas biržu attīstību, pārrobežu jaudas saskaņotu piešķiršanu ▐ un pārrobežu balansēšanas ▐ mehānismu savietojamību .

▐

2.j pants

Tehniskā sadarbība starp Kopienas un trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem

1.     Tehnisko sadarbību starp Kopienas un trešo valstu pārvades sistēmu operatoriem pārrauga valstu regulatīvās iestādes.

2.     Ja šādas tehniskās sadarbības laikā tiek konstatētas neatbilstības Aģentūras pieņemtajiem noteikumiem un kodeksiem, attiecīgā valsts regulatīvā iestāde prasa Aģentūrai paskaidrojumus.

4)

5. pantu groza šādi:

5)

6. pantu groza šādi:

6)

║7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Jauni starpsavienojumi

1.   Pēc pieprasījuma jaunus līdzstrāvas starpsavienojumus starp dalībvalstīm var uz noteiktu laikposmu atbrīvot no noteikumiem, kas paredzēti šīs regulas 6. panta 6. punktā un Direktīvas 2003/54/EK 8., 10. un 20. pantā un 22.c panta 4., 5. un 6. punktā atbilstoši šādiem nosacījumiem:

2.   Izņēmuma gadījumos 1. punktu piemēro arī maiņstrāvas starpsavienojumiem ar noteikumu, ka attiecīgo investīciju izmaksas un riski ir īpaši augsti, salīdzinot ar izmaksām un riskiem, kas parasti rodas, kad savieno divas blakus esošas valsts pārvades sistēmas ar maiņstrāvas starpsavienojumu.

3.   Šī panta 1. punktu piemēro arī gadījumos, kad ievērojami palielina jaudu esošajos starpsavienojumos.

4.   Aģentūra katrā atsevišķā gadījumā var izlemt par atbrīvojumu, kas minēts 1., 2. un 3. punktā. Atbrīvojums var attiekties uz visu vai daļu no jaunā starpsavienojuma jaudas vai esošā starpsavienojuma jaudas, kura ir būtiski palielināta.

Pieņemot lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu, katrā konkrētajā gadījumā vērtē vajadzību paredzēt nosacījumus, kas attiecas uz atbrīvojuma ilgumu un nediskriminējošu piekļuvi starpsavienojumam. Pieņemot lēmumu par minētajiem nosacījumiem, jo īpaši ņem vērā ierīkojamo papildu jaudu vai esošās jaudas modifikācijas, projekta laika grafiku un situāciju valstī.

Pirms atbrīvojuma piešķiršanas Aģentūra lemj par jaudas pārvaldības un piešķiršanas noteikumiem un mehānismiem. Aģentūra paredz, ka pārslodzes novēršanas (sastrēgumu pārvaldības) noteikumos tiek ietverts pienākums neizmantoto jaudu pārdot sekundārajā tirgū un ka iekārtas lietotāji sekundārajā tirgū var tirgot jaudas, par kurām tie noslēguši līgumu. Vērtējot pēc šā panta 1. punkta a), b) un f) punktos minētajiem kritērijiem, Aģentūra ņem vērā jaudas piešķiršanas procedūras rezultātus.

Lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu, tostarp otrajā daļā minētos nosacījumus, pienācīgi pamato un publicē. Aģentūra apspriežas ar attiecīgajām regulatīvajām iestādēm.

5.   Aģentūra Komisijai bez kavēšanās nosūta katru atbrīvojuma pieprasījumu tūlīt pēc tā saņemšanas. Aģentūra nekavējoties dara zināmu lēmumu Komisijai un iesniedz tai visu attiecīgo informāciju par šo lēmumu. Šo informāciju Komisijai var iesniegt apkopotā veidā, tā lai Komisija varētu pieņemt pamatotu lēmumu. Jo īpaši sniedz šādu informāciju:

6.   Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija var pieņemt lēmumu, ar kuru pieprasa, lai Aģentūra groza vai atceļ lēmumu par atbrīvojuma piešķiršanu. Ja Komisija pieprasa papildu informāciju, tā var pieņemt lēmumu divu mēnešu laikā pēc pilnīgas papildu informācijas saņemšanas, termiņa tecējumam sākoties nākamajā dienā pēc pilnīgas papildu informācijas saņemšanas. Divu mēnešu termiņu var pagarināt arī tad, ja tam piekrīt gan Komisija, gan Aģentūra. Paziņojumu uzskata par anulētu, ja pieprasījumā noteiktajā termiņā netiek sniegta pieprasītā informācija, izņemot gadījumus, kad pirms minētā termiņa beigām ar Komisijas un Aģentūras piekrišanu termiņš tiek pagarināts, vai arī ja Aģentūra pienācīgi pamatotā paziņojumā informē Komisiju par to, ka tā uzskata paziņojumu par pilnīgu.

Aģentūra četru nedēļu laikā izpilda Komisijas lēmumu grozīt vai atsaukt atbrīvojuma lēmumu un attiecīgi informē Komisiju.

Komisija ievēro konfidencialitāti attiecībā uz komerciāli svarīgu informāciju.

Komisijas apstiprinājums atbrīvojuma lēmumam zaudē spēku divus gadus pēc tā pieņemšanas, ja līdz minētajam termiņam nav sākta starpsavienojuma būvniecība, un piecus gadus pēc pieņemšanas, ja līdz minētajam termiņam starpsavienojums nav nodots ekspluatācijā, ja vien Komisija nenolemj, ka kavējums radies sakarā ar nozīmīgiem administratīviem šķēršļiem vai sakarā ar jebkuru citu uz lēmumu attiecināmu iemeslu, kuru pieteikuma iesniedzējs nevar kontrolēt.

7.   Komisija var grozīt esošās pamatnostādnes par 1. punktā minēto nosacījumu piemērošanu un noteikt procedūru 4. un 5. punkta piemērošanai. Šos pasākumus, kas paredzēti šīs regulas nebūtisko elementu grozīšanai, papildinot to, pieņem saskaņā ar 13. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

8.     Atkāpes, kas noteiktas saskaņā ar šo pantu, un kuras piemēro līdz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. …/2008, [ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā]  (12) spēkā stāšanās dienai, automātiski turpina piemērot.

7)

Iekļauj šādus pantus :

“7.a pants

Administratīvo šķēršļu likvidēšana, lai palielinātu jaudu

Dalībvalstis pārskata savas procedūras, lai noteiktu un atceltu administratīvos šķēršļus, kas liedz palielināt starpsavienojumu jaudas apjomu. Dalībvalstis nosaka tīkla segmentus, kuri jāpastiprina, lai palielinātu starpsavienojumu jaudas vispārējo līmeni saskaņā ar noteikto mērķi — plašu tirgus integrāciju.

7.b pants

Mazumtirdzniecības tirgi

Lai veicinātu labi funkcionējošu, efektīvu un pārredzamu ▐ tirgu veidošanos reģionālā un Kopienas mērogā, dalībvalstis nodrošina, ka tiek noteikti pārvades sistēmu operatoru, sadales sistēmu operatoru, piegādes uzņēmumu, patērētāju un vajadzības gadījumā citu tirgus dalībnieku detalizēti pienākumi attiecībā uz līgumiem, saistībām pret patērētāju, datu apmaiņas un līguma izpildes noteikumiem, datu īpašumtiesībām un uzskaiti.

Šos noteikumus publisko ▐ un tos pārskata valstu regulatīvās iestādes.”

8)

8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Pamatnostādnes par kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem

1.   Attiecīgā gadījumā Komisija var pieņemt pamatnostādnes par kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem, kurā saskaņā ar 3. un 4. pantā noteiktajiem principiem paredz:

2.   Pamatnostādnēs par kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem var noteikt arī turpmākus atbilstošus noteikumus par pamatprincipu pakāpenisku saskaņošanu, lai noteiktu maksas, kas piemērojamas ražotājiem un patērētājiem (slodzei) saskaņā ar valstu tarifu sistēmām, tostarp kompensācijas mehānisma starp pārvades sistēmu operatoriem atspoguļošanu valstu tīklu maksās un atbilstošu un efektīvu novietojumsignālu sniegšanu, atbilstoši 4. pantā noteiktajiem principiem.

Pamatnostādnēs par kompensācijas mehānismu starp pārvades sistēmu operatoriem paredz noteikumu par atbilstošiem un efektīviem saskaņotiem novietojumsignāliem Kopienas līmenī.

Šāda saskaņošana neliedz dalībvalstīm piemērot mehānismus, lai nodrošinātu, ka tīkla piekļuves maksas, kuras sedz patērētāji (slodze), ir salīdzināmas visā to teritorijā.

3.   Attiecīgā gadījumā Komisija var ierosināt papildu norādes , kas paredz minimālo saskaņošanas pakāpi šīs regulas mērķa sasniegšanai ▐.

4.   Pamatnostādnes par valstu elektrosistēmu starpsavienojumu pieejamās pārvades jaudas piešķiršanu un pārvaldību ir noteiktas pielikumā.

▐”

9)

Direktīvas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“ 1.     Neierobežojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka valstu regulatīvajām iestādēm ir kompetence efektīvi nodrošināt šīs regulas ievērošanu, piešķirot tām vai citām iestādēm juridisku kompetenci izdot rīkojumus par ievērošanu un piemērot efektīvas, preventīvas un samērīgas sankcijas. Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 1. janvārim par tiem informē Komisiju un nekavējoties informē Komisiju par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos skar. ”

(10)

13. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5a. panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.”