Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “abāka karjera un lielāka mobilitāte: Eiropas partnerība pētniekiem””

COM(2008) 317 galīgā redakcija

(2009/C 175/14)

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2008. gada 23. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Labāka karjera un lielāka mobilitāte: Eiropas partnerība pētniekiem””

COM(2008) 317 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2008. gada 6. novembrī. Ziņotājs – SALVATORE kgs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 449. plenārajā sesijā, kas notika 2008. gada 3. decembrī un 4. (3. decembra sēdē), ar 176 balsīm par un 2 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pilnībā atbalsta Komisijas paziņojumu, kura principi uzsver efektīvas Eiropas °pētniecības telpas stratēģisko nozīmi konkurētspējīgā ekonomikā un zināšanu attīstībā. Šādu mērķi var īstenot, veicinot Eiropas partnerību pētniekiem, lai nodrošinātu labākas karjeras iespējas un lielākus stimulus mobilitātei. Tādējādi būs iespējams ierobežot intelektuālā darbaspēka aizplūšanu, piesaistot labākos pētniekus ES.

EESK piekrīt, ka ir svarīgi veikt konkrētus pasākumus, lai dalībvalstis pieņemtu atklātas, pārredzamas un uz nopelniem balstītas darbā pieņemšanas procedūras, kā arī novērst visus šķēršļus pētnieku pārvietošanās brīvībai ES. Šajā sakarā noderīgs instruments ir informatīvā sistēma EURAXESS, kas spēj parādīt tīklā darba piedāvājumus pētniekiem ES teritorijā, kā arī finansēšanas iespējas pētniecībai. Lai ieviestu minēto sistēmu, jālūdz ieinteresētās iestādes to efektīvi izmantot.

1.2.1   No darbā pieņemšanas brīža līdz pētnieka karjeras beigām nopelni jāvērtē, pamatojoties ne tikai uz publikāciju skaitu un kvalitāti, bet arī ņemot vērā zinātniskos rezultātus. Jāņem vērā novatoriskās spējas, sevišķi sākuma posmā, kā arī, atkarībā no uzticētajiem uzdevumiem, organizatoriskās un vadības spējas karjeras gaitā. Jebkurā gadījumā priekšroka jādod starptautiskās partnerības pieredzei.

1.3   Pētnieku profesionālajai izaugsmei jāizmanto visas mobilitātes iespējas, ko pašlaik ir grūti īstenot juridisko un administratīvo problēmu dēļ. Mobilitāte, ko saprot kā uzturēšanos citās valstīs vai reģionos, citā pētniecības institūtā (publiskā vai privātā) vai arī disciplīnas vai nozares maiņu, jāuzskata par vērtīgu ieguldījumu pētnieka profesionālajā attīstībā. Tādēļ tā ir jāveicina no ekonomiskā un sociālās aizsardzības aspekta, kā arī ņemot vērā ģimenes dzīves vajadzības.

1.4   Pirmām kārtām jānovērš nestabilā situācija, kas bieži vien ir saistīta ar pētnieku darbu. Tādēļ pārliecinoši jāatbalsta iespēja veikt pasākumus, kas nodrošinātu līgumu nepārtrauktību, veicinātu sociālo nodrošinājumu, tiesības uz dažāda veida apdrošināšanu un tās tiesību pārcelšanu mobilitātes gadījumā. Tieši šis pēdējais aspekts sevišķi apgrūtina pētnieču iespējas izvirzīties augstos amatos.

1.5   Komiteja cer, ka sociālie partneri aktīvi piedalīsies kompetento iestāžu darbā, lai atvieglotu izvirzīto mērķu pilnīgu un ātru sasniegšanu.

2.   Ievads.

2.1   Minētais paziņojums (COM(2008) 317 galīgā redakcija), kā pamatā ir Lisabonas stratēģijas principi, ir vērsts uz Eiropas partnerības izveidošanu, lai uzlabotu pētnieku karjeras iespējas, uzskatot viņus par būtisku un primāru elementu uz zināšanām balstītas ekonomikas un sabiedrības izveidē.

2.2   Mūsdienu pārmaiņas, kas skar sabiedrību, ir arvien sarežģītākas, negaidītākas un izteikti inovatīvas. Tādēļ ir vajadzīga politika, kas pievērš lielāku uzmanību zināšanu radīšanai un nodošanai.

2.3   Minētās pārmaiņas ir saistītas ar aizdien dažādākiem zināšanu radīšanas veidiem, kas pāriet uz zināšanu pārrobežu dimensiju, izejot ārpus vienas teritorijas robežām. Zināšanu un ekonomiskajai apmaiņai ir vajadzīgi jauni noteikumi, kas spēj pārvaldīt pārmaiņas, balstoties uz kopīgu, auglīgu Eiropas kultūras pamatu.

3.   Vispārīgas piezīmes.

3.1   Mērķi – Eiropu izveidot par pētniecības darbībai pievilcīgu vietu – jāīsteno ciešā saistībā ar pētnieku atbalsta politiku. Šajā procesā jāparedz apzināta un saskaņota dalībvalstu līdzdalība, kurai nav jābūt tikai brīvprātīgai, kā to paredz spēkā esošais tiesiskais regulējums.

3.2   Komiteja piekrīt šai jaunajai pieejai, saskaņā ar kuru, cenšoties ņemt vērā pašreizējo situāciju, var izvairīties no pārāk vērienīgiem pasākumiem. Ņemot vērā jau noteiktas pamatnostādnes, Komiteja aicina dalībvalstis veikt ātri šādus konkrētus pasākumus:

Minētie pasākumi jāīsteno kopā ar sociālajiem partneriem.

3.3   Gadu gaitā ES iestādes ir paveikušas lielu darbu. Kā piemērus var minēt Eiropas pētniecības telpas izveidi (2000. gada 18. janvāra dokuments COM(2000) 6 galīgā redakcija); Lisabonas Eiropadomes noteikto mērķi, saskaņā ar kuru uz zināšanām balstītai ekonomikai līdz 2010. gadam jākļūst par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko pasaules ekonomiku; turklāt tika veikti pirmie pasākumi attiecībā uz pētniekiem un visbeidzot izstrādāta Eiropas Harta par pētniekiem un Rīcības kodekss par pētnieku pieņemšanu darbā. Paveiktajos pasākumos liela uzmanība tika pievērsta pētniecības sistēmas un pētnieku svarīgajai nozīmei.

3.4   Šajā situācijā Eiropas pētniecības telpā jānodrošina labāki apstākļi, lai radītu ļoti konkurētspējīgu un dinamisku vidi, kurā cilvēkresursi var atrast labākas un ilgtspējīgākas karjeras perspektīvas visā darba mūža laikā.

4.   Īpašas piezīmes.

4.1   Eiropas Hartā minētā pētnieku definīcija (EESK to izskatīja jau 2004. gadā) ir šāda: “Profesionāļi, kas iesaistīti jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu veidošanā vai radīšanā un attiecīgo projektu pārvaldībā”; Komisija to papildina ar jaunu zināšanu nodošanas funkciju. Tomēr šajā sakarā iestādēm jāiedrošina pētnieki publicēt pētījumu rezultātus, lai komunikācijas speciālistiem nodrošinātu autoritatīvus avotus, tādējādi ļaujot arī iedzīvotājiem, “nespeciālistiem”, labāk saprast zinātniskus jautājumus, jo īpaši gadījumos, kad tiem var būt ievērojama ietekme uz sabiedrisko domu (veselība, ar pārtiku saistītais risks, ekoloģiskas katastrofas u.c.).

4.2   Līdz ar to Komiteja piekrīt apgalvojumam, ka jānosaka īpašas prioritātes, lai Eiropā radītu labvēlīgus un pievilcīgus apstākļus tiem, kas strādā pētniecības jomā.

4.3   Pirmām kārtām EESK uzsver, ka ir svarīgi veikt konkrētus pasākumus, lai dalībvalstis pieņemtu atklātas, pārredzamas un uz nopelniem balstītas darbā pieņemšanas procedūras. Nenodrošināt pilnīgu informāciju par personāla pieņemšanu darbā un atlasi nozīmē pavērt ceļu nepietiekami pārredzamai sistēmai. Attiecīgajai informācijai jābūt pilnībā pieejamai un saprotamai. Tādēļ Komiteja pilnībā atbalsta un cer, ka tiks ieviesta informācijas sistēma EURAXESS, kas var sasaistīt tīklā un līdz ar to saskaņot pētnieku pieprasījumu un piedāvājumu dažādās iestādēs un dažādos Eiropas projektos. Lai pilnībā izveidotu minēto informācijas sistēmu, vajadzīgs pilnīgs dalībvalstu un dažādu pētniecības organizāciju atbalsts un to iesaistīšanās, lai tīmekļa vietnē būtu pieejama informācija par pētnieku štata vietām un pētniecības projektiem.

4.4   Pētnieku karjeras sākuma posmā jāatbalsta nopelni un jāveicina labāki darba un apmācības apstākļi, proti, jāmaina pamatnostāja. Pēc grūtām un nogurdinošām studijām ar ievirzi pētniecībā, pētnieki ilgu laiku paliek pagaidu situācijā, kas rada apstākļus tam, ka labākie talanti pamet savu karjeru, netiek paturēti un novērtēti. Minētā potenciāla izmantošana jāveic ar inovatīvas apmācības starpniecību, lai nodrošinātu pētniecības kvalitāti un pētniekiem dotu iespēju iegūt iemaņas, kas vajadzīgas vadošos amatos.

4.5   Panākumi jāvērtē, ne vien pamatojoties uz publikāciju skaitu un kvalitāti, bet ņemot vērā arī uzticēto uzdevumu veikšanai nepieciešamās spējas:

Visbeidzot, ņemot vērā pētnieku darba līgumu netipiskumu, nav negatīvi jāvērtē iespējamie darba pārtraukumi.

4.6   Pētnieka darba netipiskums, ko var apzīmēt ar darba attiecību pagaidu situāciju, nedrīkst negatīvi ietekmēt pētnieka darba un ģimenes dzīves kvalitāti. Pirmām kārtām jāatvieglo jebkāda veida mobilitāte, tai skaitā ģeogrāfiska mobilitāte, kas veicina profesionālo izaugsmi. Mobilitāte ir ļoti nozīmīgs zināšanu brīvas apmaiņas faktors; turklāt tā ir vērsta uz darba ņēmēja un pētniecības sistēmas pilnveidošanu, kā arī kultūras izaugsmi.

4.7   Tāpēc EESK ierosina pasākumus, kas veicinātu kontaktus starp dažādu jomu pētniekiem. Vienīgi šādā veidā palielināsies interese un pieredzes apmaiņa, un mobilitāte kļūs par zināšanu faktoru. Tādēļ būtu lietderīgi salīdzināt atšķirības starp Eiropas un ASV pētniecības sistēmu, kas spēj piesaistīt un noturēt talantus, lai izmantotu šā modeļa pozitīvos aspektus, tos pielāgojot atbilstoši Eiropas apstākļiem, piemēram, sākot no darbā pieņemšanas procedūrām līdz pat pētnieka karjeras novērtēšanas un stimulēšanas sistēmām.

4.8   Lai izveidotu Eiropas pētniecības telpu, jāatbalsta ne vien pētniekam piešķirtā finansējuma pārnesamība no vienas valsts (vai pētniecības iestādes) uz citu, bet jāuzsāk arī efektīvs process, pamatojoties uz kuru iestādēm būtu izdevīgi pieņemt darbā zinātniski kvalificētus darba ņēmējus. ES pētnieki, tāpat kā citas profesijas, kurās ir pieprasīta mobilitāte, jāatbalsta, piedāvājot viņiem konkrētus stimulus (atalgojumu un atvieglojumus) pārcelties uz citu iestādi, nevis liekot šķēršļus, kā tas pašlaik bieži gadās (intelektuālā darbaspēka aizplūšanas iemesls). Šajā sakarā anglo-amerikāņu universitātēs plaši izmanto gratifikācijas (overhead), ko finansētājs piešķir iestādei, kura uzņem finansējamo pētnieku. Gratifikācija ir proporcionāla finansējuma apjomam.

4.9   Pretēji tam pētnieku, kuru interesē mobilitāte, bieži vienlaikus saista pagaidu līguma nosacījumi. Šāda apstākļu sakritība (mobilitāte un nedrošība) ietver tālākas grūtības saistībā ar sociālās aizsardzības aspektu. Tādēļ Komiteja pozitīvi vērtē Komisijas priekšlikumu, saskaņā ar kuru pētniekiem un viņu darba devējiem jābūt vieglai un pilnīgai piekļuvei specifiskai informācijai par sociālo nodrošinājumu dažādās dalībvalstīs. Jānodrošina sociālā aizsardzība un jāatvieglo visa veida sociālā nodrošinājuma, tostarp arī papildu pensiju, pārcelšana. Turklāt pārliecinoši jāatbalsta iespēja veikt pasākumus, lai nodrošinātu pētniekiem līgumu nepārtrauktību. Ja pagaidu situāciju var uzskatīt par normālu parādību dažus gadus pēc pētnieka karjeras sākuma, tad, sasniedzot 40 gadu slieksni, tā kļūst pazemojoša, jo ir ierobežotas autonomijas iespējas un nelielas iespējas nokļūt vadošajos amatos.

4.10   Jāveicina arī pētniecības jomā strādājošā personāla karjeras diferencēšana ar netradicionālu ārējo kontaktu starpniecību, kas ļauj pētniekam izmantot savas zināšanas un izjust par to gandarījumu. Tas nav pretrunā arī ar priekšlikumu veidot ciešāku saikni starp citām valsts pārvaldes un pētniecības nozarēm. Jāveido, piemēram, saiknes starp izglītību un pētniecību. Tas ļautu mācību iestādēm izmantot izcilus resursus, piemēram, pētniekus, lai sniegtu kvalitatīvu un daudzveidīgu apmācību. Tāpat vidējās izglītības skolotāji, kas īpaši interesējas par pētniecības jautājumiem, varētu sadarboties šajā stratēģiskajā jomā, sniedzot kultūras ieguldījumu un vienlaikus bagātinot zināšanas, kuras nodot audzēkņiem.

4.11   Lai gan pētniecība ir attīstības virzītājs, tomēr arvien stiprāka kļūst tās saikne ar uzņēmumiem. Ekonomiskā attīstību būtu jāveicina, īstenojot pētniecību rūpniecības nozarē un tehnoloģiski attīstītos un novatoriskos uzņēmumos. Šajā sakarā jāatbalsta integrētas sistēmas izveidošana starp pētniecību, inovāciju un uzņēmumiem. Jāveido izdevīga apmaiņa starp publisko un privāto sektoru. Šo apmaiņu bieži kavē dažādas cilvēkresursu pārvaldības politikas. EESK cer, ka valstu tiesiskajā regulējumā un darba līgumos ar īpašu pasākumu starpniecību (nodokļu stimuli, kvalifikācija, mobilitāte, Kopienas programmas u.c.) būs iespējams drīz samazināt minētās atšķirības.

4.12   Turklāt jāveicina tādu uzņēmumu veidi (start-up, spin-off), kuros pētnieku prasmes var izmantot novatoriskās saimnieciskās darbībās. Atbalsta pasākumi var ietvert labvēlīgus banku nosacījumus, bet ne tikai (piemēram, atvieglota piekļuve valsts finansējumam), kā arī izdevīgus noteikumus par sociālo nodrošinājumu un nodokļu atvieglojumus.

4.13   Nobeigumā Komiteja atzinīgi vērtē darba plānu, ko Komisija pieņēma dokumentā COM(2008) 317 galīgā redakcija. Dalībvalstu izstrādātais plāns 2009. gadam pēc apspriešanās ar iesaistītajām pusēm nekavējoties jāpielāgo izvirzītajiem mērķiem, ņemot vērā pašreizējo Kopienas tiesisko regulējumu, kā arī uz vietas pieejamo un dalībvalstīm kopīgo paraugpraksi.

4.14   Visbeidzot Komiteja uzskata, ka svarīga ir 2009. gada konference, kurā jāiesaista sociālie partneri, lai novērtētu pašreizējo situāciju un izstrādātu kopēju viedokli par iespējamiem grozījumiem vai uzlabojumiem.