31.3.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 77/15

1.1.

EESK uzsver, ka Lisabonas stratēģija ir nozīmīga, lai palīdzētu saglabāt vienotā tirgus priekšrocības un veicināt tā attīstību un konsolidāciju.

1.2.

Sekmīgi funkcionējošs, konkurētspējīgs un jauninājumiem draudzīgs vienotais tirgus Eiropai ir būtisks, lai vislabāk varētu izmantot ar globalizāciju saistītās priekšrocības, vienlaikus saglabājot labklājības standartus. Šajā sakarā EESK ir nobažījusies par nesenajiem Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem saistībā ar darba ņēmēju pārcelšanu, kuras ietekmi uz Kopienas acquis sociālo politiku tā pašlaik analizē (1).

1.3.

Lai attīstītu vienoto tirgu, EESK uzsver, ka ir svarīgi veicināt un kapitalizēt zinātniskās pētniecības un inovāciju rezultātus, sniegt atbalstu valstīs esošajiem tehnoloģiju piegādātājiem, lai Eiropas līmenī veicinātu novatoriskus produktus un tehnoloģijas, kā arī sekmēt pētniecības rezultātu izplatīšanu un starptautisku izmantošanu. Vienotais tirgus ir nozīmīgākais instruments, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus. Tā mērķis ir būt izdevīgam patērētājiem, veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, pakāpeniski novēršot šķēršļus, kas kavē personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti, pat ja daudzi šķēršļi vēl paliek. Vienlaikus tomēr jāatzīmē, ka daudzi šķēršļi vēl joprojām pastāv. Ciešākas integrācijas priekšrocības nav noliedzamas.

1.4.

Pasākumu pakete, ko Komisija ierosinājusi saistībā ar vienotā tirgus pārskatu, ir labs pamats, lai atkārtoti stiprinātu vienoto tirgu, bet tās veiksmīga īstenošana lielā mērā būs atkarīga no valdību un sociālo partneru spējas un vēlmes uzņemties atbildību un nodrošināt nepieciešamos resursus, lai šo mērķi reāli īstenotu.

1.5.

Viens no nozīmīgākajiem uzdevumiem ir pastāvošo tiesību aktu un standartu pareiza un vienota piemērošana. Ietekmes novērtējumi, administratīvā sloga un tiesību aktu atbilstības nodrošināšanas izmaksu, ko rada iekšējā tirgus nodokļu fragmentācija, samazināšana, kā arī labākas konsultācijas ar sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm, it īpaši MVU, ir būtiski pasākumi, lai uzlabotu izpratni par mērķiem normatīvo aktu jomā un apzinātu risinājumus, kuru pamatā nav tiesību akti.

1.6.

Mazie un vidējie uzņēmumi sniedz būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību. Dažādiem MVU ir īpaši svarīga nozīme pakalpojumu jomā un tiem ir galvenā loma, lai sociālajā jomā rastu ES ekonomikai labvēlīgus risinājumus. Mazās uzņēmējdarbības aktā (The Small Business Act) un MVU hartā ir atzīta šo uzņēmumu nozīme ES un dalībvalstu politikas procesā un institūciju darbībā. EESK tomēr uzskata, ka lielāka uzmanība jāvelta MVU nozīmei politikas īstenošanas procesā, it īpaši to ieguldījumam ekonomikas, vides un sociālās politikas mērķu sasniegšanā.

1.7.

EESK uzsver, ka Eiropas globalizācijas pielāgošanas fonds ir svarīgs solidaritātes instruments, kas sniegs īpašu atbalstu un palīdzēs atrast citu darbu strādājošajiem, kuri, mainoties globālās tirdzniecības sistēmai, zaudējuši darbu. Lai arī atzinīgi ir vērtējams fakts, ka šis mehānisms attiecas uz darba ņēmējiem MVU, Komiteja tomēr pauž nožēlu, ka tas neattiecas uz pašnodarbinātajiem, kas tiks pakļauti tādām pašām pārmaiņām.

1.8.

EESK aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamus resursus, lai uzlabotu vienotā tirgus noteikumu piemērošanu. Turklāt ir jāattīsta iniciatīvas, lai nodrošinātu sinerģiju starp vienotā tirgus politiku, konkurences politiku, kā arī sociālo un vides politiku, kas ir nozīmīgas sekmīgai vienotā tirgus darbībai.

1.9.

Komisijas un dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt, lai jaunajās regulējošajās iniciatīvās, kuru uzdevums ir veicināt vienotā tirgus netraucētu darbību, tiktu ņemta vērā ietekme ne vien uz Eiropas uzņēmumu konkurētspēju, bet arī sekas sociālajā un vides jomā. Lai uzņēmumiem un patērētājiem nodrošinātu saskaņotību un tiesisko noteiktību un izvairītos no jaunām, savstarpēji pretrunīgām iniciatīvām, jaunajiem priekšlikumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir Kopienas vai valsts līmenī, būtu jānokārto “savietojamības ar vienotā tirgus principiem tests” (2), kā arī tie jāizvērtē no sociālo seku aspekta.

1.10.

Jānodrošina vienkārša un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejama piekļuve tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī kompensāciju un strīdu risināšanas mehānismiem. Šajā sakarā ir labāk jāattīsta strīdu risināšanas ārpustiesas mehānismi.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē 2007. gada 20. novembra paziņojuma par vispārējas nozīmes pakalpojumiem mērķi “konsolidēt ES sistēmu, kas piemērojama vispārējas nozīmes pakalpojumiem, tostarp sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot konkrētus risinājumus konkrētam problēmām” un “sektoru un tematiskas darbības”.

1.12.

Tā kā ES primārajos tiesību aktos vai līgumos ir atzīts, ka vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi kopumā ir viena no ES “kopīgajām vērtībām” un sekmē tās “sociālo un teritoriālo kohēziju”, pasākumus noteiktās jomās (ņemot vērā katras jomās īpašās iezīmes) ir jāapvieno ar tematiskiem pasākumiem.

1.13.

Ņemot vērā atšķirības, kas primārajos tiesību aktos ir noteiktas starp pakalpojumiem ar tautsaimniecisku nozīmi un pakalpojumiem bez tās, kā arī nepieciešamību nodrošināt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu kopējo principu ievērošanu, Protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem norādīts, ka aplūkojamo koncepciju un sistēmu precizēšanas process šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad, lai turpmāk nodrošinātu šādu pakalpojumu neatkarību no individuālas tiesību aktu vai tiesu pieejas katrā atsevišķā gadījumā.

1.14.

Neskatoties uz Eiropas Parlamenta atkārtoto prasību nodrošināt patiesu tiesisko noteiktību attiecībā uz vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, paziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem izteiktie priekšlikumi aprobežojas vienīgi ar atbildēm uz “bieži uzdotiem jautājumiem”, kas neapšaubāmi būs lietderīgi, bet nav tiesiski saistoši.

1.15.

Tādēļ EESK ierosina piemērot daudzpusīgu un pakāpenisku pieeju, apvienojot nozaru un tematiskus aspektus, kuras rezultāts būtu likumdošanas iniciatīvu pieņemšana (kur nepieciešams), un/vai šo principu un noteikumu pielāgošana dažādām attiecīgajām jomām (transversāla, tematiska pieeja).

2.1.

Apspriežamajā Komisijas dokumentu paketē ir ierosināta virkne iniciatīvu, kuru pamatā ir pieci darba dokumenti un divi paziņojumi par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un vienotā tirgus sociālo dimensiju (3).

2.2.

EESK ir izstrādājusi atzinumus par visiem šiem jautājumiem (4). Tā nesen pieņēma pašiniciatīvas atzinumu par vienotā tirgus ārējo dimensiju un pašreiz gatavo atzinumu par tā sociālo un vides dimensiju (5).

3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka dokumentā COM(2007) 724 (galīgā redakcija) īpaša uzmanība ir pievērsta patērētāju un MVU iespēju palielināšanai, lai viņi labāk varētu izmantot vienotā tirgus priekšrocības, realizēt savas vēlmes un risināt savas problēmas. Tādēļ atzinīgi ir vērtējama pieeja, ka, īstenojot vienotā tirgus politiku, īpaša uzmanība jāpievērš jomām, kas attiecas uz patērētāju ikdienu, piemēram, enerģija, telekomunikācijas, mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

3.2.

Turpmākās vienotā tirgus politikas veiksmīgums būs atkarīgs no dalībvalstu un Komisijas kopējās spējas uzlabot tā darbību. Vienotais tirgus ir “projekts, kas attīstītās” un par to jānes dalīta atbildība. Dalībvalstīm par vienoto tirgu jāuzņemas lielāka atbildība. Valstu iestādes bieži vien nepilda savus pienākumus attiecībā uz vienotā tirgus pārvaldību, tādējādi radot jaunus šķēršļus, kas mazina uzticību vienotā tirgus idejai. Vairāk jāatzīst sociālo partneru svarīgā nozīme vienotā tirgus principu atbalstīšanā.

3.2.1.

Komisijas mērķis ir piešķirt lielāku nozīmi pareizai piemērošanai. Jāizveido instrumenti, lai nodrošinātu tiesību aktu labāku darbību praksē. Lai atvieglotu piemērošanu, būtiski ir nodrošināt Kopienas tiesību aktu savlaicīgu un pareizu transponēšanu un administratīvo vienkāršošanu. Pakalpojumu direktīvas pareiza transponēšana ir īpaši svarīga, lai sasniegtu tajā izvirzītos mērķus radīt darba vietas un veicināt izaugsmi.

3.3.

Jānodrošina vienkārši un ātri risinājumi problēmām, ar ko iedzīvotāji un uzņēmumi saskaras vienotajā tirgū, un šim jautājumam arī turpmāk jābūt prioritāram. Īpaši lietderīgs instruments ir SOLVIT tīkls, kas, diemžēl, netiek pietiekami izmantots, ņemot vērā trūkstošās zināšanas par sistēmu un tās lietderību un atbilstošu resursu trūkumu, it īpaši valstu līmenī. Ikviena iniciatīva šīs situācijas uzlabošanai, tostarp pasākumi, lai nodrošināti pietiekamus cilvēku un finanšu resursus SOLVIT centros, ir īpaši atbalstāmi, tāpat arī iniciatīvas to darbības paplašināšanai.

3.4.

EESK atbalsta Komisijas nodomu pilnveidot un efektivizēt tiesību aktu pārkāpumu izskatīšanas sistēmu, prioritāti piešķirot pārkāpumu gadījumiem, kas rada vislielāko risku un ir ekonomiski nozīmīgi, vienlaikus neietekmējot pastāvošo soda pasākumu efektivitāti.

3.5.

Vēl daudz ir jāpaveic tādā jomā kā vietēji ražotu produktu un importētu produktu tirgus uzraudzība. Dalībvalstu iestādēm un Eiropas Komisijai šajā jomā jāveic attiecīgi pasākumi.

3.6.

EESK atzinīgi vērtētu to, ja Komisija lielāku uzmanību pievērstu atbalstam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, MVU politiku sasaistot ar Eiropas Savienības mērķiem sociālajā un vides jomā, un beidzot atceltu visus valstu noteiktos ar tarifiem nesaistītos šķēršļus, tostarp šķēršļus brīvai kapitāla apritei un darbaspēka pārvietošanās brīvībai (6).

3.7.

Vispārīgāk runājot, vēl joprojām ir būtiski, lai Komisija arī turpmāk pildītu savu īpašo uzdevumu nodrošināt līguma principu ievērošanu un izmantotu savas iniciatīvas tiesības, lai nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību.

3.8.

EESK atbalsta viedokli, ka svarīgi pastāvīgi pielikt pūles, lai turpinātu samazināt izmaksas, kuru cēlonis ir vienotā tirgus fiskālā fragmentācija; šo mērķi var sasniegt, veicinot Kopienas tiesību aktus, kas sekmēs pārrobežu pasākumu attīstīšanu un nodrošinās vienotā tirgus konsolidāciju.

4.1.

EESK atzinīgi vērtē mērķi nodrošināt “iekļaujošāku politikas veidošanu” un vēlmi “paplašināt ieinteresēto pušu līdzdalību”. Būtiska nozīme ir sistemātiskiem ietekmes novērtējumiem.

4.2.

Izstrādājot ietekmes novērtējumu, būtiski ir konsultēties ar reprezentatīvām iesaistītajām pusēm. Ietekmes novērtējumi ir jāpārbauda neatkarīgai un ārējai ekspertu komisijai, kuru sastāvā ietilpst attiecīgā tiesību akta tiešo izmantotāju grupas.

4.3.

Turklāt ir jānodrošina administratīvā sloga uzņēmumiem samazināšana, vienlaikus negatīvi neietekmējot sociālos jautājumus.

4.4.

Lai uzņēmumiem un patērētājiem nodrošinātu saskaņotību un tiesisko noteiktību un izvairītos no jaunām iniciatīvām, kas rada jaunus šķēršļus, būtu jāievieš “savietojamības ar vienotā tirgus principiem tests”, ko papildinātu sociālo seku novērtējums (7), lai izvērtētu gan ES, gan valsts līmeņa jaunos priekšlikumus. Neskaidri juridiskie teksti, ko bieži īsteno un interpretē dažādi, izraisa pretrunas Kopienas tiesību aktos.

4.5.

Īpaši svarīgi aspekti ir uzlabota informācija un pilnīgāki dati par vienotā tirgus principu praktisku piemērošanu. Komisijai lielāka uzmanība jāvelta tam, lai atklātu informāciju par tām dalībvalstīm, kas nepilda savus pienākumus, un atbalstītu sociālo partneru darbību, padarot ziņošanas procesu dalībvalstīs saskaņotāku un pārskatāmāku.

5.1.

EESK atbalsta Komisijas viedokli, ka globalizācija ir īpašs dinamisma un konkurētspējas avots un ka vienotā tirgus piedāvātās iespējas būtu jāizmanto, lai risinātu ar globalizāciju saistītos uzdevumus.

5.2.

Tirgus liberalizācija pamatoti tiek uzskatīta par ES stratēģijas šajā jomā pirmo pīlāru. Dohas sarunu kārtas noslēgšana, izvirzot vērienīgus mērķus, kā arī Global Europe iniciatīvas ietvaros uzsākto sarunu par plašiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem pabeigšana liecinās, ka ES ir sasniegusi savus mērķus.

5.3.

Regulējuma un standartu jautājumi aizvien vairāk ietekmē uzņēmumu spēju darboties starptautiskajā mērogā. Eiropas standartizācijas organizāciju, piemēram, CEN, CENELEC un ETSI uzdevums ir sadarbībā ar konsultatīvajām iestādēm, piemēram, NORMAPME  (9), nodrošināt, lai šādi standarti būtu pieejami visiem uzņēmumiem, it īpaši mazajiem uzņēmumiem, visā ES un attīstības valstīs.

5.4.

Komisija pamatoti uzsver nepieciešamību starptautiskā mērogā uzlabot sadarbību regulējuma jomā, nodrošināt noteikumu vienādību un konverģenci. Jāizvirza ilgtermiņa mērķis “Visur vienādas pārbaudes, vienādi standarti”.

5.5.

Ar ES regulējumu jāuztur konkurētspēja. Pārlieku lielo slogu uz ES uzņēmumiem nekompensēs ES normu atzīšana starptautiskā mērogā. Sadarbība regulējuma jomā ar partnervalstīm nebūs veiksmīga, ja nebūs atklātības un inovatīvas attieksmes pret citām pieejām.

5.6.

EESK atzinīgi vērtē apņemšanos ES normas salīdzināt ar starptautisko paraugpraksi, it īpaši ar ES nozīmīgāko tirdzniecības partneru paraugpraksi. Salīdzinošā novērtēšana sistemātiski jāiekļauj ES ietekmes novērtējumos un Eiropas Savienībai jābūt atvērtai regulējuma jomā sadarboties ar nozīmīgiem tirdzniecības partneriem. Eiropas Savienībai ir jāpieņem oficiāli atzīti starptautiski standarti atbilstības novērtēšanai.

5.7.

Jāveicina ES iniciatīvas, kuru mērķis ir globālā mērogā uzņemties vadošo lomu normu noteikšanā un augstas kvalitātes, uz zinātniskiem secinājumiem pamatotu starptautisku standartu attīstīšanā rūpniecības izstrādājumiem un pārtikas produktiem. Kopīgi standarti jāapvieno ar kopīgiem mērķiem regulējuma jomā. Tādēļ Komiteja iesaka lielāku uzmanību pievērst divpusējiem nolīgumiem un tīkliem starp starptautiskām reglamentējošām iestādēm.

5.8.

Eiropas Savienībai arī turpmāk jāatbalsta brīvā tirdzniecība, vienlaikus nodrošinot atbilstošu tirgus uzraudzību, lai nepieļautu nedrošu produktu importu. Komisijai tomēr jānodrošina, lai šos pasākumus un privāto standartu jaunās sistēmas neizmantotu protekcionisma nolūkā (10).

6.1.

Komiteja atbalsta uzskatu, ka ar sociālās dimensijas palīdzību varēs uzlabot vienotā tirgus darbību atbilstoši Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai un ņemot vērā tās īpašo uzsvaru uz pārdomātu MVU politiku.

6.2.

Tā kā darba tirgus integrācija ir vislabākais līdzeklis pret sociālo atstumtību, Eiropas darbaspēka potenciālai labākai izmantošanai ātri mainīgā sabiedrībā jābūt Komisijas plāna “Iespējas, piekļuve un solidaritāte” nozīmīgākajam elementam. Komisijai ir jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu šīs pieejas piemērošanu it īpaši attiecībā uz neaizsargātām, imigrantu un mazākumtautību grupām.

6.3.

Lai risinātu ar globalizāciju, tehnoloģiju pārmaiņām un situāciju sociālajā un vides jomā saistītos jautājumus, jāīsteno politikas, lai sasniegtu mērķus sociālajā jomā, palielinot nodarbinātības līmeni, un radītu labvēlīgus apstākļus augstas produktivitātes izaugsmei.

6.4.

EESK savā atzinumā (11) ir pievērsusies jautājumam par to, ka visās ES politikās ir svarīgi iekļaut elastdrošības (flexicurity) principu (12). MVU un it īpaši pašnodarbinātajiem ir galvenā loma darba tirgus elastīguma nodrošināšanā. Tādēļ labāk ir jāizprot MVU loma sociālās politikas nodrošināšanā.

7.1.

Lai attīstītu vienoto tirgu, EESK uzsver, ka svarīgi ir veicināt un kapitalizēt zinātniskās pētniecības un inovāciju rezultātus, sniegt atbalstu valstīs esošajiem tehnoloģiju piegādātājiem, lai Eiropas līmenī veicinātu inovatīvus produktus un tehnoloģijas, kā arī sekmēt pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu dažādās valstīs. Eiropas inovatīvo spēju lielā mērā var ietekmēt vienotā tirgus kvalitāte. Eiropas līmenī ir jākoordinē MVU klasteru, lielo uzņēmumu, pētniecības institūtu, augstskolu un jaunā Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta centieni pētniecības un izstrādes jomā.

7.2.

Lai veicinātu Eiropas inovatīvo spēju, būtiski ir panākt progresu ceļā uz patentu sistēmu, kas būtu konkurētspējīgāka tiesiskās noteiktības izmaksu ziņā. Tādēļ jāpanāk progress attiecībā uz Eiropas kopīgu tiesisko regulējumu patentu jomā, kas visiem uzņēmumiem garantētu augstāko kvalitāti, izmaksu efektivitāti un uzticamību, kā arī Kopienas patentu, kas atbilstu šiem kritērijiem un dotu labumu it īpaši MVU. Papildus tam, jāgarantē intelektuālā īpašuma tiesību efektīva aizsardzība, Eiropas un starptautiskā līmenī īstenojot attiecīgus pasākumus, lai apkarotu aizvien biežāk izplatīto viltošanu un pirātismu.

7.3.

Jauninājumi sociālās politikas pārvaldības jomā jāattiecina uz dažādām sociālās ekonomikas organizācijām (piemēram, kooperatīviem), kas pakalpojumu sniegšanu var tuvināt to izmantotājiem, ja pastāv piemērota regulatīvā uzraudzība.

7.4.

Jaunajai vienotā tirgus politikai jābūt visnozīmīgākajam faktoram vides ziņā ilgtspējīgas globālas ekonomikas izveidē.

8.1.

Lai nodrošinātu vienotā tirgus sekmīgu darbību, nozīmīgs faktors ir līdzsvarota patērētāju aizsardzības politika. EESK uzskata, ka patērētājiem ir galvenā nozīme attiecībā uz Komisijas izstrādāto jauno redzējumu attiecībā uz patiesi iekļaujošu vienoto tirgu. Lielāka uzmanība jāvelta patērētāju pieredzei tirgū, piemēram, izmantojot ietekmes novērtējumus, vai iekļaujot patērētāju intereses Lisabonas darba kārtībā.

8.2.

Galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai izveidotu vienu kopējo tirgu, kur ieguvēji būtu gan patērētāji, gan uzņēmumi, kā arī pakalpojumu nozares iespējamajai nozīmei ekonomikā, uzlabojot kvalitāti un palielinot patērētāju uzticību. Jānodrošina, lai patērētāji varētu efektīvi piekļūt Eiropas Savienībā piedāvātajām precēm un pakalpojumiem un uzņēmumi varētu savas preces un pakalpojumus piedāvāt visā ES tikpat vienkārši kā vietējā tirgū. Lai nodrošinātu šādus visiem izdevīgus apstākļus, lietderīgi pasākumi ir saskaņošana un savstarpēja atzīšana (13).

9.1.

EESK vairākos atzinumos (15) ir paudusi bažas par juridisko nenoteiktību saistībā ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

9.2.

Paziņojumā ir skaidrota īpašā Vispārējas nozīmes pakalpojumu protokola, kas tiks pievienots Lisabonas līgumam, loma: saskaņā ar Komisijas dokumentu protokols paredzēts, lai izveidotu vienotu sistēmu, kas noteiks ES rīcību un kalpos par stingru pamatu vispārējas nozīmes pakalpojumu definēšanai (16).

9.3.

No otras puses, paziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem tikai starp citu ir sniegta atsauce uz Lisabonas līguma jauno, 16. pantu, neanalizējot tā ietekmi, kaut arī tas ievieš jaunu tiesisko pamatu vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumiem, piešķirot Padomei un Parlamentam pilnvaras ar regulu palīdzību, atbilstīgi parastajai likumdošanas procedūrai noteikt principus un noteikumus, lai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi pildītu savus uzdevumus.

9.4.

Ar Lisabonas līguma jauno 16. pantu efektīvi ieviešot principu, ka vispārējas nozīmes uzdevumu izpilde ir prioritāra, būs iespējams samazināt biežo prasību skaitu Eiropas Kopienu Tiesā.

9.5.

Lisabonas līgumā ir paredzēti daudzi jauninājumi, īpaši augstāk minētais 16. pants un vispārēja atsauce uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem un vispārējas nozīmes ar ekonomiku nesaistītiem pakalpojumiem. Saskaņā ar subsidiaritātes principu tas palīdz pārvirzīt jautājumu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem uz Kopienas rīcības jomu.

9.6.

Tādēļ EESK uzskata, ka jaunais Lisabonas līgums (LESD 16. pants un Vispārējas nozīmes pakalpojumu protokols) ir tikai sākums jaunai pieejai, lai panāktu lielāku tiesisko drošību un vienotāku regulējumu valstu un Kopienas vispārējas nozīmes pakalpojumu sistēmu jomā.

9.7.

Vispārējas nozīmes pakalpojumu protokols līdzinās rokasgrāmatai par vispārējas nozīmes pakalpojumiem, gan ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, gan ar ekonomiku nesaistītiem pakalpojumiem, tomēr tajā nav risinājuma problēmai, kā atšķirt abas minētās kategorijas.

9.8.

Ietverot primārajos tiesību aktos atšķirību starp ekonomiskiem un ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem, kā arī vajadzību nodrošināt vispārējas nozīmes pakalpojumu darbības kopējo principu ievērošanu, Vispārējas nozīmes pakalpojumu protokolā parādīts, ka aplūkojamo jēdzienu un sistēmu precizēšanas process šobrīd ir svarīgāks nekā jebkad, lai uzņēmumiem un iestādēm, kas atbild par minēto pakalpojumu vadību, un šo pakalpojumu izmantotājiem piedāvātu tiesisku drošību.

9.9.

Paziņojumā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem ierosināts “konsolidēt ES sistēmu, kas piemērojama vispārējas nozīmes pakalpojumiem, tostarp sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, nodrošinot konkrētus risinājumus konkrētam problēmām” un “sektoru un tematiskas darbības”.

9.10.

Šādā darbībā, protams, būtu jāņem vērā katras attiecīgās nozares raksturīgās pazīmes. Tomēr, tā kā primārajos tiesību aktos ir atzīts, ka vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi kopumā ir viena no ES “kopīgajām vērtībām” un sekmē tās “sociālo un teritoriālo kohēziju”, ir nepieciešams kombinēt nozaru un tematiskas darbības (ņemot vērā katrai nozarei un katram tematam raksturīgu pieeju).

9.11.

Tādēļ EESK ierosina daudzpusīgu un pakāpenisku pieeju, kombinējot nozaru un tematiskus aspektus, kas novestu pie tiesību aktu pieņemšanas, kur tie nepieciešami, un/vai šo principu un noteikumu pielāgošanas dažādajos attiecīgajās nozarēs (transversāla, tematiska pieeja).

10.1.

EESK uzsver ka Lisabonas stratēģija ir nozīmīga, lai palīdzētu saglabāt vienotā tirgus priekšrocības un veicināt tā attīstību un konsolidāciju.

10.2.

Komisija ir ieviesusi vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jēdzienu un to izklāstījusi savā Baltajā grāmatā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem un divos paziņojumos (17), kā arī “Komisijas dienestu darba dokumentā” (18).

10.3.

Paziņojumā nav ietverta vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu definīcija, toties ir norādīta atšķirība starp divām lielām vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu grupām: pirmkārt, obligātās sociālās apdrošināšanas sistēmas un papildu sistēmas; un, otrkārt, “citi pakalpojumi, kurus sniedz tieši personai”.

10.4.

Komisijas piesardzīgā pieeja liecina, cik grūti ir klasificēt vispārējas nozīmes sociālos pakalpojumus, jo tie pilda specifiskus un ļoti dažādus uzdevumus, kas cieši sakņojas valsts un pat vietējos kolektīvajos ieradumos.

10.5.

Konsultācijās par 2003. gada Zaļo grāmatu lielākā daļa minētās nozares dalībnieku (vietējās pašvaldības, uzņēmēji, pakalpojumu izmantotāju pārstāvji) uzsvēra, ka Kopienas tiesību aktu jomā, ko piemēro viņiem raksturīgo iezīmju dēļ, viņi izjūt paaugstinātu juridisko nenoteiktību, sevišķi sakarā ar uzdevumu sniegt pakalpojumus. Viņi skaidroja, ka ir nokļuvuši “pelēkā zonā”, kas traucē viņu darbu. Rezultātā

10.6.

Tomēr Komisija neseko šai pieejai, līdz ar to tā nonāk acīmredzamā pretrunā ar tās atbalstīto nozaru pieeju, un tagad tās priekšlikumi aprobežojas ar atbilžu virkni uz “bieži uzdotiem jautājumiem” un interaktīvu informācijas dienestu, kas noteikti būs lietderīgi, bet nebūs juridiski saistoši.

10.7.

Lai atsauktos uz aicinājumiem ieviest juridisko noteiktību, citastarp atbilstīgi LESD 16. pantam, kas paver jaunas izredzes saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskās nozīmes pakalpojumu vietu un lomu Eiropas Savienībā, ietverot arī vispārējas nozīmes sociālos pakalpojumus, ir jāturpina jēdzienu, kā arī vispārējas nozīmes darbībām piemērojamo Kopienas sistēmu precizēšana.

11.1.

Komiteja atzinīgi vērtē izvirzītos mērķus paziņojumā “Iespējas, pieejamība un solidaritāte — īstenojot jaunu sociālo redzējumu 21. gadsimta Eiropai” (21), kas vēršas pie ES iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības un uzņēmējiem, tostarp MVU, un ir pamatots ar Eiropas galvenajiem instrumentiem — vienoto tirgu, Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju un Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

11.2.

Pašreizējās pārmaiņas Eiropas sabiedrībā (27 valstu ES ar 500 miljoniem iedzīvotāju sastopas ar demogrāfiskām pārmaiņām, globalizāciju, tehnoloģijas progresu, kā arī ekonomisko attīstību) var piedāvāt jaunas nodarbinātības iespējas un prasmes, tomēr pielāgošanās pārmaiņām joprojām ietver bezdarba un atstumtības risku.

11.3.

EESK atbalsta nozīmīgāku ES lomu, atvieglojot, paredzot un sekmējot šādas strukturālas izmaiņas, vienlaikus veicinot Eiropas vērtības globālā līmenī. Paziņojumā iezīmēts jauns uz “dzīves izredzēm” vērsts sociālais redzējums 21. gadsimtā Eiropā un mēģināts pilnīgot konsultāciju procesu, kas noslēdzās 2008. gada 15. februārī. Debatēs par sociālajām pārmaiņām un Eiropas sociālās realitātes jēdzienu citastarp iesaistījās Eiropas politikas padomdevēju birojs, kā arī dalībvalstis un ES iestādes. EESK atzinīgi vērtē izvirzīto mērķi nodrošināt, lai minēto debašu noslēguma secinājumi sniegtu ieguldījumu, gatavojot atjaunoto Sociālo programmu, kas jāiesniedz 2008. gadā, un tajos ņemtu vērā Lisabonas līgumā noteikto jauno iestāžu sistēmu.

—

Iespējas — lai sekmīgi uzsāktu dzīvi, īstenotu savas spējas un iespējami labāk izmantotu novatoriskas, atklātas un mūsdienīgas Eiropas piedāvātās iespējas.

—

Piekļuve — jauni un efektīvāki veidi, kā iegūt izglītību, virzīties uz priekšu darba tirgū, saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi un sociālo aizsardzību, kā arī piedalīties kultūras un sabiedrības dzīvē.

—

Solidaritāte — sekmēt sociālo kohēziju un sociālo ilgtspēju, nodrošināt, lai neviens nav atstumts.

11.4.2.1.

EESK piekrīt Komisijai, ka nav vienas pieejas, kas derētu visai Eiropai, un ka kopīgo uzdevumu risināšanai vajadzīga vienota rīcība, ko aktīvi atbalsta iedzīvotāji.

11.4.2.2.

Sociālās atstumtības apkarošana un dzīves līmeņa uzlabošana, radot cilvēkiem jaunas iespējas, ir izšķirīga, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi un mazinātu nepilnību risku labklājības nodrošināšanas sistēmā. Uzticēšanās un paļāvība ir būtiskas, lai nodrošinātu progresu, modernizāciju un atvērtību pārmaiņām.

1)

jaunatnē: ņemot vērā jaunās pārmaiņas sabiedrībā un jaunu, uz jauninājumiem un tehnoloģiju balstītu ekonomiku, jāpievērš lielāka uzmanība izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai; ieguldījumi jaunatnē labvēlīgi ietekmē gan ekonomisko attīstību, gan sociālo kohēziju. Lisabonas stratēģijā izglītība ir izvirzīta Eiropas sociālās un ekonomiskās sistēmas centrā: zināšanām Eiropā jākalpo par konkurētspējas sviru pasaules mērogā;

2)

karjeras attīstības iespējās: dinamiskas ekonomikas un darba tirgus apstākļos vajadzīgi elastīgi darba tirgus noteikumi un augsti sociālie standarti (skatīt “elastdrošība”);

3)

ilgākā mūžā un veselīgākā dzīvesveidā: mūža ilguma palielināšanās ir slogs sociālās aizsardzības sistēmām, bet tā rada arī jaunas ekonomiskās iespējas jaunu pakalpojumu, preču un tehnoloģiju jomās. ES vajadzētu rosināt jaunajās sociālajās politikās izmantot minētās iespējas un novērst pašreizējo aizsardzības sistēmu vājās vietas;

4)

dzimumu līdztiesībā: jauni ekonomikas modeļi veido jaunas sociālās sistēmas. Tā, piemēram, darba politika būtu konsekventi jāpielāgo jaunajām dzimumu līdztiesības prasībām. Dažos Komisijas priekšlikumos risināti jautājumi par darba algu atšķirībām, nodokļu sistēmām un ģimenei draudzīgām praksēm darba vietā;

5)

aktīvā iekļaušanā un diskriminācijas novēršanā: nesen notikušajās paplašināšanas kārtās dalībvalstu un reģionu starpā atklājās dziļas ekonomiskas un sociālas atšķirības. Eiropas Komisija cenšas sekmēt jaunu kohēzijas politiku, kas balstīta uz dažādības pieņemšanu, aktīvu iekļaušanu, līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas izskaušanu;

6)

mobilitātē un sekmīgā integrācijā: vienotais tirgus ir izraisījis aizvien pieaugošu iedzīvotāju mobilitāti, kas ietekmē arī MVU. Tādēļ vajadzīga jauna, uz integrāciju balstīta ES mēroga pieeja;

7)

iedzīvotāju līdzdalībā, kultūrā un dialogā: minētie aspekti sociālajā kohēzijā ir ļoti nozīmīgi, tomēr tiem vajadzīgi arī saimnieciskie resursi, kas saistīti ar jauninājumiem un tehnoloģisko attīstību.

11.4.4.1.

EESK uzsver: kaut arī minēto politiku jomas galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, ES un sociālajiem partneriem ir nozīmīga loma ar šīm politikām saistīto pasākumu un reformu vadībā un atbalstīšanā. Galvenais instruments ir acquis communautaire, īpaši attiecībā uz paplašināšanās un kohēzijas politikām, Lisabonas līgumu un Pamattiesību hartu.

11.4.4.2.

EESK piekrīt šādām Paziņojumā ietvertajām piecām stratēģijām:

—

“Vienotais tirgus: pārskats par ieguvumiem” (SEC(2007) 1521),

—

“Uzlabotas vienotā tirgus politikas instrumenti” (SEC(2007) 1518),

—

“Jaunās metodoloģijas ieviešana produktu, tirgus un sektora uzraudzībai: pirmā sektora izvērtēšanas rezultāti” (SEC(2007) 1517),

—

“Vienotā tirgus apskata ārējā dimensija” (SEC(2007) 1519),

—

“Iniciatīvas finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecības jomā” (SEC(2007) 1520).

—

paziņojums par tematu “Vispārējas nozīmes pakalpojumi, tostarp vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi: jauns Eiropas uzdevums” (COM(2007) 725 galīgā redakcija) un vairāki Komisijas darba dokumenti (SEC(2007) 1514, SEC(2007) 1515, SEC(2007) 1516),

—

paziņojums par tematu “Iespējas, pieejamība un solidaritāte — īstenojot jaunu sociālo redzējumu 21. gadsimta Eiropai” (COM(2007) 726 galīgā redakcija).