3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/152

1.1.

Vienkāršā, tostarp arī bērniem saprotamā valodā izskaidrot Eiropas veidošanas savdabību, tās vērtības un ieceri.

1.2.

Pilsoniskas izglītošanas jomā nodrošināt Eiropas līmenī vienotu pamatinformāciju (kuras pamatā ir dalībvalstīs pieejamā informācija), kas paredzēta skolēniem un tulkota ES 22 oficiālās valodās. Šo pamatinformāciju varētu apstiprināt Eiropas Parlaments. Tā jāiekļauj skolu mācību programmās, un tā prioritārā kārtībā nodrošinās arī sabiedriskās domas izplatītāju — pasniedzēju, vēlēto pārstāvju un žurnālistu sagatavošanu. Sabiedriskās domas izplatītāju sagatavošana ir valstu kompetencē.

1.3.

Izstrādāt kopēju komunikācijas politiku, kuru īstenotu visas iestādes. Paziņojumā “Diskusijas par Eiropu” šā mērķa īstenošanai ierosinātie priekšlikumi ir vērtējami atzinīgi, bet tiem jābūt tālejošākiem. Šajā paziņojumā nevajadzētu lietot Briseles ierēdņu žargonu (eurospeak) un, balstoties uz paziņojumu, jāizvērš debates par uzdevumiem, kas jārisina Eiropas iedzīvotājiem.

1.4.

Kopējā komunikācijas politika jāīsteno ES iestāžu vadošajiem politiķiem un dalībvalstu valdību pārstāvjiem, kas piedalās lēmumu pieņemšanā ministru padomēs un kas attiecīgajā dalībvalstī ir pazīstami politiskie darbinieki. Lai no Briseles vērstos pie 495 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, par komunikācijas mērķauditoriju jāizvēlas sabiedriskās domas izplatītāji (pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, vietējie vēlētie pārstāvji, žurnālisti, pasniedzēji …) un jāsniedz tiem, piemēram, īss un skaidrs kopsavilkums par ES Padomes sanāksmju rezultātiem.

1.5.

Valstu līmenī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un vietējiem vēlētiem pārstāvjiem ir jākļūst par Eiropas līdzdalības demokrātijas dalībniekiem: viņiem ir jāapkopo iedzīvotāju viedokļi un domas par Eiropas projektu. Vietējie vēlētie pārstāvji varētu sniegt informāciju, izmantojot vietējās preses izdevumus, kurus lasa visvairāk. Ja vietējie vēlētie pārstāvji runās par Eiropu, par to runas arī prese. Visiem, kas ir saņēmuši pilnvaras Eiropas līmenī, reizi gadā būtu jāinformē par paveikto attiecīgie pilnvarotāji. Vietējā līmenī būtu jāsastāda saraksts, kurā iekļautas personas ar pieredzi Eiropas lietās, kas varētu uzstāties skolās, apvienībās un asamblejās…

1.6.

Eiropas līmenī nodrošināt informācijas izplatītājus (vietējos vēlētos pārstāvjus, žurnālistus, pasniedzējus, valstu ESP locekļus un citus pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus) ar atjauninātas informācijas datu bāzi un ar salīdzināmiem datiem par dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm visās jomās. Minēto informāciju varētu izmantot daudzi pilsoniskās sabiedrības plašsaziņas līdzekļi.

1.7.

Valstu līmenī veicināt iedzīvotāju tikšanās un tiešu apmaiņu, rīkojot sadraudzības un sporta pasākumus, nodrošinot citu dalībvalstu pārstāvju līdzdalību Eiropas mēroga mācību praksē, paredzot šim mērķim vienkāršotu un decentralizētu piekļuvi ceļa izdevumu finansējumam (Eiropas komunikācijas fonds), kas papildinātu pašreizējās mobilitātes programmas.

1.8.

Efektīvāk izmantot pieejamos resursus, īpaši tulkotos dokumentus, kurus iestāžu pārstāvji šobrīd pārāk bieži izmanto tikai kā darba dokumentus, un veicināt daudzvalodību kā obligātu priekšnoteikumu Eiropas iedzīvotāju saziņai (2).

1.9.

Ierosināt dalībvalstīm izveidot Eiropas lietu ministrijas. Ārlietas sākas aiz Eiropas Savienības robežām, bet Eiropas lietas ir iekšpolitikas, nevis ārlietu jautājums. Tas attiecināms arī uz organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem.

1.10.

Valstu līmenī popularizēt Eiropu rīkotajos pasākumos (Eiropas un starptautiskajās sporta sacensībās, Eiropas Parlamenta vēlēšanās, Eiropas dienā, kā arī atzīmējot gadadienas, piemēram, Berlīnes mūra krišanas gadadienu) un organizēt Eiropai veltītus pasākumus, izmantojot Eiropas simbolus, himnu un karogu.

2.1.1.

Kopš referenduma par Konstitucionālā līguma projektu negatīvā rezultāta Francijā un Nīderlandē, pastāv vispārēja vienprātība, ka ir jāveicina izpratne par Eiropu; Īrijas referenduma rezultāts liecina, ka šī griba vēl nav izpaudusies efektīvos pasākumos ne valstu, ne arī Eiropas līmenī.

2.1.2.

Komisija ir izstrādājusi vairākus dokumentus, kas jau ir apspriesti, un EESK par šo jautājumu ir sniegusi augstvērtīgus atzinumus, kuri šeit netiks pārfrāzēti. Baltajā grāmatā par Eiropas komunikācijas politiku (CESE 972/2006  (3)) ieteikts, ka “valsts iestādēm, pilsoniskajai sabiedrībai un Eiropas Savienības iestādēm jādarbojas kopīgi, lai paplašinātu Eiropas vietu sabiedriskajā sfērā”. Šā dokumenta uzdevums nav ierosināt jaunus priekšlikumus, bet gan sistematizēt jau izstrādātos priekšlikumus atbilstoši dalībvalstu iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un ES iestāžu kompetences līmenim un noteikt prioritāros pasākumus.

2.2.1.

Izpratnes par Eiropu veicināšana ir sarežģīts uzdevums, jo Eiropas Savienības veidošanas projekts nekad nav guvis vispārēju atbalstu; tam vienmēr ir bijuši pretinieki — gan tie, kas vēlas mazāk Eiropas, gan tie, kas to vēlas vairāk, gan arī tie, kas vēlas doties uz priekšu pārāk strauji. Tādēļ veidot izpratni par Eiropu līdzsvarotā un saprotamā veidā nozīmē cīnīties. Eiropa nav “jātirgo”, bet jāļauj iedzīvotājiem dzīvot Eiropas telpā un apzināti līdzdarboties ES nākotnes izvēlē.

2.2.2.

Veidot izpratni par Eiropu nozīmē likt saprast cilvēces vēsturē unikālu politisku realitāti un ierosināt projektu. Komunikācijai par projektu, kas ir politiķu kompetencē, un informācijai par iestāžu darbu, kas ir katras attiecīgās iestādes pārziņā un paredzēta konkrētai mērķauditorijai, ir jābūt līdzsvarotai.

2.2.3.

Sākotnējais projekts ir jāatjaunina. Paaudzes, kas nav uzaugušas Otrā pasaules kara seku gaisotnē un kas sāka interesēties par norisēm pasaulē Sarajevas bombardēšanas laikā, nepārliecinās skaidrojums, ka “Eiropa ir miers”. Paaudzēm, kas dzimušas pēc 20. gadsimta 70. gadiem, šķiet, ka Eiropa viņiem ir obligāta un ka tā nav spējusi novērst karu turpat kaimiņos, ne arī pasargāt no tā dēvētajām globalizācijas pārmērībām. Viņi neizprot, ka viņiem piešķirtās tiesības un brīvības ir Eiropas attīstības rezultāts.

2.2.4.

Daudz pārliecinošāks ir skaidrojums, ka līdz ar robežu nojaukšanu “Eiropa paver plašākas iespējas”, konkrēti parādot, kā soli pa solim tiek novērsti šķēršļi, kas traucē saprasties, uzturēt dialogu, pārvietoties, tirgoties, strādāt, apmesties uz dzīvi citā vietā; parādot, ka Eiropa paplašina iespējas, nodrošinot ikvienam Eiropas iedzīvotājam plašāku dzīves telpu un ļaujot iepazīt citas kultūras. Eiropas lietderību varētu konkrēti apliecināt arī skaidrojums, ka Eiropa salīdzinājumā ar citām sistēmām ļauj attīstīt visvērtīgāko, ko katra dalībvalsts ir sasniegusi.

2.2.5.

Visbeidzot, pateikt, ka kopā varam cīnīties pret klimata pārmaiņām, aizsargāt apkārtējo vidi, veicināt pārtikas drošību, patērētāju tiesību aizsardzību u.c.. Jo Eiropai ir vajadzīgi vienkārši pamatprincipi, kādi ir valstīm. Bērnam ir viegli paskaidrot, ka, lai pārvietotos, ir nepieciešami autoceļi un sliežu ceļi; lai izprastu pasauli, katram ir jāiemācās lasīt; ka ir jāsoda tie, kas kaitē citiem, grupai; un ka valsts nodrošina tādas visiem nepieciešamas funkcijas kā teritoriālplānojums, izglītība un tiesu vara, kā arī veselības aprūpe, drošība un solidaritāte. Tā kā Eiropas Savienība ir salīdzinoši jauna struktūra, par kuru daļai iedzīvotāju nav skaidra priekšstata, nav viegli skaidrot, kas ir Eiropa, kāpēc tā vajadzīga un noderīga. Bērniem un viņu vecākiem nebūs grūti saprast, ka ES paplašina viņu dzīves telpu un ka kopā esam stiprāki un radošāki.

2.2.6.

Kaut arī tas neattiecas uz visām Savienības dalībvalstīm, euro ieviešana, šķiet, ir visveiksmīgākais piemērs, kuru vajadzētu īpaši uzsvērt, jo tas vienlaikus simbolizē robežu nojaukšanu, piederību Eiropai, un ir līdzeklis, kas ļauj kopā būt stiprākiem.

2.2.7.

Piederības sajūtu Eiropai sekmē arī ievērojamas personības un spēcīgi, visiem labi zināmi simboli, piemēram, Eiropas Savienības karogs.

3.1.1.

Jāatzīmē, ka visas Eiropas iestādes pamatoti izmanto komunikācijas dienestus ar daudziem kvalificētiem darbiniekiem, tīmekļa vietnes, publikācijas, videomateriālus u.c., lai atspoguļotu attiecīgās iestādes darbību. Apmeklējot minētās iestādes, apmeklētājs saņem ļoti plašu dokumentu klāstu, bet tas nenozīmē, ka viņam būtu skaidrs priekšstats pat to, kā šīs iestādes darbojas un kā tās ir saistītas ar viņa ikdienas dzīvi. Šīs dokumentu kaudzes drīzāk rada sarežģītības un pat kakofonijas iespaidu. Nav nepieciešams vairāk komunikācijas, bet tai ir jābūt efektīvākai. Līdzekļu netrūkst, tie ir labāk jāizmanto. Komunikācijas līdzekļi nav nekvalitatīvi, bet tie nav saskaņoti un netiek īstenoti ilgtermiņā. To saturs netiek pielāgots konkrētajai personu vai iestāžu mērķauditorijai. Brošūru skaits ir pārāk liels.

3.1.2.

Lai pārvarētu uzticamības trūkumu Eiropas Savienības efektīvai komunikācijai ar tās iedzīvotājiem, ir kardināli jāmaina komunikācijas kultūra. Šobrīd ES komunikācijas darbība, labākajā gadījumā, ir nepiemērota saziņai ar iedzīvotājiem, kuriem nav nekāda priekšstata par ES (un tāda ir lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju), un, sliktākajā gadījumā, tā var izraisīt gluži pretēju reakciju. Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka Eiropas iestādēm un dalībvalstīm nav kopējas informācijas stratēģijas.

3.1.3.

Turklāt ievērojamās summas, kas tiek izlietotas iestāžu komunikācijai, varētu efektīvāk izmantot komunikācijā par politikas jautājumiem. Būtu interesanti apkopot komunikācijai paredzēto līdzekļu apjomu katrā iestādē un katrā dalībvalstī, lai uzzinātu, kas par to ir atbildīgs.

3.1.4.

Visi piekrīt apgalvojumam, ka komunikācija par Eiropu nav nekas cits, kā Eiropas projekta atbalsta līdzeklis, un ka par sliktu projektu nevar būt laba komunikācija. Taču problēma neslēpjas tikai projekta labā vai sliktā kvalitātē, bet gan faktā, ka nav paredzēti instrumenti šā projekta veicināšanai: līdzekļi ir pieejami tikai katras iestādes līmenī. Eiropas projekts pirmām kārtām jāpopularizē politiskajiem līderiem: Padomes prezidējošās valsts vadītājam (un Lisabonas līgumā paredzētajam priekšsēdētājam), valstu un valdību vadītājiem, Komisijas priekšsēdētājam. Ministri, kas piedalās Padomes sanāksmēs, attiecīgajās dalībvalstīs vislabāk varētu paskaidrot lēmumus, kas kopīgi pieņemti šajās sanāksmēs.

3.1.5.

Iestāžu īstenotā komunikācija ir saprotama, jo tās uzdevums ir informēt par attiecīgās iestādes darbību. Komunikācija par projektu vienmēr ir pakļauta kritikai. Politikas līmenī komunikācija par Eiropu nav pietiekama un nesasniedz savu mērķauditoriju, jo nav šim mērķim paredzētu līdzekļu, tā tiek plaši kritizēta un politiķi bieži vien vairāk rūpējas par savu tēlu valsts līmenī (kur viņi gūst savas darbības leģitimitāti), un viņu atpazīstamība bieži vien nepārsniedz attiecīgās valsts robežas.

3.1.6.

Komunikācija politikas līmenī kopā ar iestāžu komunikāciju, Savienības iestādes kopā ar valstu iestādēm var veiksmīgi īstenot jauno kopējo komunikācijas politiku 21. gadsimta Eiropā, kas salīdzinājumā ar vienveidīgākām sistēmām citos kontinentos ir vienota savā dažādībā. Vēl arvien ir aktuāls Henrija Kisindžera jautājums par to, kam un uz kādu telefona numuru zvanīt Eiropas ārpolitikas jautājumos.

3.1.7.

Ir jāizstrādā kopējā komunikācijas politika, kas vienotu Eiropas iestādes un dalībvalstis vienā kopējā pamatprincipu sistēmā, uz kuru balstās Eiropas Savienības komunikācijas un informācijas stratēģija. Tā varētu sniegt atbalstu dažādiem valdību un nevalstisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem Eiropas izpratnes veicināšanai dalībvalstu vietējā līmenī.

3.1.8.

Šāda politika būtu galvenais faktors, lai nodrošinātu, ka visas ES iestādes “dziedātu no vienas nošu lapas”. Dažādu iestāžu savstarpējā konkurence patiesībā ir smieklīga. Iestāžu vajadzības informācijas jomā neapšaubāmi atšķiras, un arī to prasības ir atšķirīgas, tomēr šķiet, ka, tiecoties pēc pašapliecināšanās un sava ego apliecinājuma, tiek aizmirsts, ka galvenais mērķis tām ir kopīgs.

3.1.9.

Eiropas Savienībai beidzot ir jārisina viens no būtiskākajiem uzdevumiem turpmākajos desmit gados: veidot Eiropas iedzīvotājos patiesu piederības sajūtu unikālai sistēmai, kāda ir Eiropas Savienība.

3.2.1.

Pat izmantojot internetu, no Briseles nav iespējams sniegt informāciju par Eiropu 495 miljoniem iedzīvotāju.

3.2.2.

Iestāžu komunikācijā par mērķauditoriju jāizvēlas nevis plaša sabiedrība, bet gan tie, kas atbilstīgi viņu kompetences jomai var piedalīties projektu izstrādē, bet pēc to pieņemšanas, izmantojot pieņemtos dokumentus, var šos projektus īstenot un/vai iepazīstināt ar tiem ieinteresētās personas. Šie starpnieki vislabāk pratīs izskaidrot gan bijušos, gan pašreizējos Eiropas veidošanas rezultātus. No šā viedokļa EESK, kas apvieno dažādu sabiedrības grupu pārstāvjus, neapšaubāmi ir piemērots starpnieks.

3.2.3.

Pirms kāda dokumenta publicēšanas papīra vai elektroniskā formātā ir jāuzdod jautājums, kam tas adresēts, jo izteiksmes veids un attēli ir jāpielāgo katrai konkrētajai mērķauditorijai. Šķiet, ka daudzi izdotie dokumenti neatrod īsto lasītāju auditoriju, jo tie formas ziņā ir paredzēti plašai sabiedrībai, bet satura ziņā — šauri specializētām aprindām.

3.2.4.

Ir jāorientējas uz specializētajiem starpniekiem katrā kompetences jomā. Šajā ziņā EESK elektroniskais informatīvais biļetens (e-bridge), kas pielāgots katram Komitejas loceklim un kas adresēts attiecīgā locekļa kontaktpersonām, varētu būt labas prakses paraugs. Tāpat kā Eiropas Parlamenta projekts, kas paredz izveidot EP deputātu un dalībvalstu parlamentu deputātu tīklu, visi šie pārstāvji kopā var informēt lielu skaitu attiecīgajās dalībvalstīs ietekmīgu kontaktpersonu.

3.2.5.

Informējot vēlētos pārstāvjus, valstu ESP locekļus, žurnālistus un pasniedzējus, vienmēr ir jāapsver, kāda informācija viņiem ir vajadzīga, lai popularizētu Eiropas ideju un Savienības sasniegumus. Pirmām kārtām ir jāņem vērā viņu vajadzības, nevis iestāžu vēlme iepazīstināt ar savu darbību.

3.2.6.

Ir svarīgi tikties ar sabiedriskās domas izplatītājiem uz vietas. Arvien pieaug “sociālo plašsaziņas līdzekļu” nozīme un katram komunikācijas pasākumam jāizvēlas atbilstošs plašsaziņas līdzeklis.

3.3.1.

Komunikācija, kurai jāaptver 495 miljoni eiropiešu, ir politiska līmeņa komunikācija par Eiropas projektu un tā izskaidro, ko Eiropas Savienība ir paveikusi, ko tā dara pašlaik, kādi ir tās turpmākie mērķi, kādas ir tās priekšrocības, ko Eiropa var sekmēt un kāpēc. Komunikācija jāīsteno valstīm, īpaši ministriem, kas piedalās Ministru padomē un ir vislabāk informēti par pieņemtajiem lēmumiem, kā arī vadošajiem politiķiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri uzrunā pilsoņus viņiem saprotamā valodā un ir tiem pietiekami tuvi un pazīstami, lai viņi tiktu uzklausīti. Eiropas kopējais mērķis visiem eiropiešiem ir viens, bet skaidrojums, kāpēc tā jāuzskata par ieguvumu konkrētajai personai, piemēram, Bulgārijas, Igaunijas vai Zviedrijas iedzīvotājam un valstij, būs atšķirīgs.

3.3.2.

Komunikācijai par Eiropas projektu ir jābalstās uz līdzdalību, tajā jāņem vērā pilsoņu vajadzības, cerības un viedokļi. Tādēļ atbildīgajiem darbiniekiem ir jāuzklausa iedzīvotāju viedoklis. Pilsoņu viedokļu uzklausīšanu nevar nodrošināt no Briseles vai Strasbūras. Ar iedzīvotāju grupu aptaujām var uzzināt sabiedriskās domas viedokli, bet tās nespēj pārliecināt iedzīvotājus, ka viņi tiek uzklausīti.

3.3.3.

Vietējiem vēlētajiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pārstāvības demokrātijas ietvaros un kas darbojas vēlētājiem tuvākā līmenī, būs vieglāk uzzināt iedzīvotāju domas par Eiropas projektiem nekā sabiedriskās domas izpētes institūtiem. Tāpat arī pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem ir jāprasa to pilnvarotājiem, kāds ir viņu viedoklis par Eiropas līmenī risināmiem jautājumiem, kas skar viņu kompetences jomu. Ja vēlētie pārstāvji runās par Eiropu, par to runās arī prese. Tādā veidā Eiropas jautājumi tiktu plašāk atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos (vietējos preses izdevumos, televīzijā un radio) un vēlēto pārstāvju politiskajos blogos.

3.3.4.

Dalībvalstu pārstāvjiem, ministriem, Eiropas Parlamenta deputātiem, EESK un Reģionu komitejas locekļiem, sociālajiem partneriem, NVO pārstāvjiem vai programmas komiteju valstu ierēdņiem katru gadu ir jāsniedz saviem vēlētājiem vai pilnvarotājiem atskaite par darbu Briselē (gada pārskats un sanāksme uz vietas). Eiropas veidošana notiek ne tikai Briselē, ikvienam šā procesa dalībniekam ir jāskaidro savā dalībvalstī, par ko lemj Briselē. Jāturpina iniciatīva “Atpakaļ uz skolu”.

3.4.1.

Eiropas līmenī ir jānodrošina skolēniem paredzēta kopīga pamatinformācija, kas visiem saprotamā valodā sniegtu informāciju par Eiropas Savienības vēsturi, tās darbību, vērtībām un mērķi. Ir svarīgi, lai šī pamatinformācija būtu kopīga visiem Eiropas jauniešiem un lai to apstiprinātu Eiropas Parlaments. Lai apmācītu skolēnus, vispirms ir jāapmāca vietējie vēlētie pārstāvji, kas ir iedzīvotājiem vistuvāk esošie valsts varas pārstāvji. Pamatinformācija ir jāapkopo vienkāršā dokumentā. Pamatinformācijā jāiekļauj Eiropas karogs, Eiropas karte un “Eiropas pilsoņa harta”; viena nodaļa jāvelta projekta būtībai: vēsturei un vērtībām, bet otra — Eiropas politikām un to ietekmei uz iedzīvotāju ikdienas dzīvi (robežu nojaukšana, euro, struktūrfondi, mobilitātes programmas, pamattiesību harta u.c.). Šis dokuments atspoguļo vienotību, kas izpaužas daudzveidībā, un tas būs pieejams ES 22 oficiālajās valodās. Katram Eiropas iedzīvotājam saņemot pasi, būtu jāsaņem arī šis dokuments.

3.4.2.

Izglītošana Eiropas jautājumos ir galvenais uzdevums: katrā dalībvalstī ir jāpanāk šīs pamatinformācijas izplatīšana visos iespējamos līmeņos, iekļaujot to skolu mācību programmās, pilsoniskās izglītošanas mācību grāmatās, kā arī pasniedzēju, ierēdņu, žurnālistu, pilsoniskās sabiedrības dalībnieku un visu to, kas iesaistīti konsultāciju, koordinācijas un lēmumu pieņemšanas procesā Briselē, izglītošanā par Eiropas jautājumiem. Profesionālās tālākizglītības ietvaros var apmācīt arī darba ņēmējus.

3.4.3.

Lai pārliecinātos, ka šī informācija tiek apgūta, jautājumi par Eiropu ir jāiekļauj skolu un augstskolu eksāmenos, pasniedzēju un ierēdņu atlases konkursos un žurnālistikas skolās. Pasniedzējiem, kas izplata zināšanas par Eiropu, ir jāiekļaujas tīklā.

3.4.4.

Pamatinformācijā ietvertas Eiropas Savienībai raksturīgās vērtības, ar kurām tā atšķiras no citiem pasaules reģioniem:

3.5.1.

Starpniekiem arī turpmāk būs būtiska nozīme, informējot dažādus sabiedrības slāņus un veidojot izpratni par Eiropu. Lai palielinātu starpnieku nozīmi, tie jānodrošina ar nepieciešamajiem līdzekļiem.

3.5.2.

Īpaši efektīvi viedokļu izplatīšanas jomā ir preses izdevumi, ko izdod pilsoniskās sabiedrības organizācijas — darba ņēmēju un darba devēju arodbiedrību organizācijas, savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības, lauksaimnieku federācijas, NVO u.c. papildus informācijai par Eiropas projektiem katrā attiecīgajā jomā šie plašsaziņas līdzekļi varētu sniegt vispārīgus salīdzinājumus par to, kas notiek citās Eiropas valstīs saistībā ar katru konkrēto tematu. Šos salīdzinājumus var izmantot valsts līmeņa debatēs par nepieciešamajām reformām.

3.5.3.

Ņemot vērā vietējo preses izdevumu plašo lasītāju loku un ierobežotos līdzekļus, Eiropas Savienība varētu nodrošināt šiem preses izdevumiem piekļuvi datu bāzēm visās valodās.

3.6.1.

Apmaiņas programmu, tai skaitā Erasmus, pieredze liecina, ka tiešie kontakti starp eiropiešiem ir labākais veids, kā veidot piederības sajūtu Eiropai. Skolēnu un darba kolektīvu ekskursijas, kā arī pašvaldību, veco ļaužu pansionātu, sociālās un humānās palīdzības apvienību u.c. sadraudzība ir lieliska iespēja savstarpējās sapratnes veicināšanai. Pastāv arī citas iespējas, piemēram, pieņemt lēmumu, ka uz visiem arodbiedrību, darba devēju vai apvienību mācību kursiem tiek uzaicināts viens pārstāvis no citas dalībvalsts. Tāpat arī katra pašvaldību padome vismaz reizi gadā varētu uzņemt vienu vietējo vēlēto pārstāvi no citas Eiropas valsts. Eiropas civildienesta ietvaros jaunieši varētu iegūt profesionālo pieredzi kādā citā dalībvalstī.

3.6.2.

Ir daudz dažādu veidu, kā satikties un iepazīt vienam otru: bērnu pašpārvaldes padomju sadraudzība, tautas universitātes, kori, sporta sacensības. Ja tiktu novērsts šķērslis saistībā ar ceļojuma izmaksām, šādas tikšanās notiktu gluži dabiski.

3.6.3.

Lai biežāk rīkotu tematiskas tikšanās starp dalībvalstu iedzīvotājiem, ir nepieciešami līdzekļi no citām valstīm uzaicināto dalībnieku ceļa izdevumu finansēšanai. Labs piemērs ir Izglītības un kultūras ĢD “golden star” iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt sadraudzības komiteju tikšanās un vietējās iniciatīvas. Ir jāizstrādā vienkārša, decentralizēta sistēma par salīdzinoši zemām izmaksām, bet ar augstu efektivitāti. Līdzekļus, kas ietaupīti, samazinot izdoto brošūru skaitu, varētu ieguldīt decentralizētā fondā, kas paredzēts Eiropas dalībvalstu atbilstīga līmeņa pārstāvju līdzdalībai arodbiedrību, pašvaldību, rūpniecības federāciju, sadraudzības komiteju u.c. rīkotajos pasākumos. Lai sekmētu vietēja līmeņa iesaistīšanos, šie līdzekļi segtu tikai ceļa izdevumus un tos vienkārši un ātri piešķirtu vietējās kontaktiestādes, piemēram, Europe direct vai Eiropas nami. Piešķirot līdzekļus, notiks konsultācijas ar Eiropas vietējiem darbiniekiem, izmantojot sarakstu, kurā iekļauti visi vietējā līmeņa darbinieki, kuriem ir pilnvaras koordinācijas vai lēmējiestādēs Briselē vai citur (Eiropas uzņēmumu padomes, augstskolu apmaiņas programmas …).

3.6.4.

Varētu arī rosināt ambiciozu ideju, ka katram eiropietim vienreiz dzīvē jāapmeklē Brisele, Strasbūra un Luksemburga, lai iepazītos ar ES iestādēm un lai labāk izprastu, kā darbojas Eiropas Savienība.

3.6.5.

Kā minēts Komisijas paziņojumā par D plānu “Diskusijas par Eiropu”, būtu lietderīgi iestāžu līdzfinansētajos komunikācijas projektos iekļaut arī pārrobežu iniciatīvas.

3.7.1.

EESK atzinumi, kas visiem saprotamā veidā sniedz kopsavilkumu par tiesību aktu priekšlikumiem (atzinuma pieprasījumi) vai atspoguļo iedzīvotāju bažas (pašiniciatīvas atzinumi), ir nozīmīgi ne tikai to satura dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka tie ir pieejami visās Eiropas Savienības valodās, līdz ar to veidojot kopīgu pamatu pārdomām.

3.7.2.

Lai zinātu, kas notiek citur, ir vajadzīgs Eiropas mēroga plašsaziņas līdzeklis. Robežu nojaukšana izpaužas arī šādi: iepazīties, kā igauņi apsaimnieko atkritumus, kādas apkures sistēmas izmanto Barselonas iedzīvotāji, cik ilgs ir bērna kopšanas atvaļinājums Īrijā vai kā tiek aprēķinātas algas Rumānijā. Apzināties, ka vietējās problēmas ir gluži tādas pašas arī citur, un zināt, kādā veidā tās risina citviet, palīdzēs ikvienam justies kā vienotas Eiropas telpas pārstāvim.

3.7.3.

Starpvalstu audiovizuālajam plašsaziņas līdzeklim, piemēram, Euronews ir būtiska nozīme attēlu un reportāžu pārraidē. Ir jāpanāk, lai Eiropas lietu atspoguļošana tiktu iekļauta sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumā audiovizuālajā jomā valsts līmenī un jāattīsta Eiropas mēroga audiovizuālie sabiedriskie pakalpojumi.

3.7.4

Arī Eirovīzija varētu sekmēt atsevišķu notikumu regulāru atspoguļošanu un rosināt skatītāju interesi par Eiropu: Komisijas priekšsēdētāja vēlējumi visās valodās, Eiropas sporta sacensības u.c.

3.8.1.

Pārāk daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs Eiropas lietas ir ārlietu ministrijas kompetencē, pārāk daudzos plašsaziņas līdzekļos informācija par Eiropu tiek apskatīta sadaļā “notikumi ārzemēs”, pārāk daudzās organizācijās ar Eiropas jautājumiem nodarbojas starptautiskie dienesti. Tā kā darbs ar Eiropas direktīvām ir dalībvalstu parlamentu ziņā un tās attiecas uz visām sabiedrības jomām, Eiropas lietas nav vis “ārlietas”, bet gan “iekšlietas”. Eiropas lietas skar visas dalībvalstu politikas.. Ir jāizveido pilntiesīgas Eiropas lietu ministrijas, kurām ir savi analītiskie, prognožu, komunikācijas un pilsoniskās sabiedrības atbalsta dienesti.

3.8.2.

Tāpat, risinot kādu jautājumu, ir jāskata tā Eiropas dimensija un jānoskaidro, kā šo jautājumu risina citās dalībvalstīs.

3.8.3.

Ārzemes sākas aiz Eiropas Savienības robežām, nevis aiz dalībvalstu robežām. “Eiropas modeļa” pievilcīgums to valstu, kas nav ES dalībvalstis, skatījumā palīdz mums apzināties Eiropas Savienības priekšrocības, veidojot plašu tirgu vai demokrātisku starpvalstu modeli daudzveidības pārvaldībai.

3.8.4.

Informatīvu semināru organizēšana citu kontinentu valstu amatpersonām par Eiropas Savienības vēsturi un darbību var uzlabot Eiropas tēlu gan ārpus ES robežām, gan Eiropas Savienībā, un popularizēt Eiropas vērtības visā pasaulē.

3.9.1.

Ir zināms, ka komunikācija būs efektīva tikai tad, ja tiks organizēti jauni pasākumi un izmantoti iepriekš plānoti pasākumi. Kāpēc gan, piemēram, starptautiskajos sporta pasākumos, pasniedzot uzvarētājiem medaļas, vienlaikus ar nacionālās valsts karogu nepacelt arī Eiropas Savienības karogu? Vai arī uz sportistu krekliņiem līdzās attiecīgās valsts karogam neattēlot arī Eiropas karogu? Vai arī olimpiskajās spēlēs apkopot ES sportistu izcīnīto medaļu skaitu?

3.9.2.

Arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas un Berlīnes mūra krišanas gadadiena ir notikumi, kurus nevajadzētu atstāt neievērotus. Turklāt Eiropas diena 9. maijā ir jāizsludina par svētku dienu, ja nepieciešams, aizstājot kādu citu svētku dienu. Eiropas pasākumiem ir jānotiek arī ārpus Briseles un jāpiešķir valsts svētkiem Eiropas dimensija.

4.1.

Komiteja atgādina par Komisijai iesniegtajiem ieteikumiem komunikācijas jomā, proti, ieteikumiem, kas iekļauti 2005. gada oktobra atzinuma “Pārdomu periods: struktūra, tēmas un mehānisms debašu par Eiropas Savienību novērtēšanai” pielikumā (CESE 1249/2005  (4)), 2005. gada decembra atzinumā “Komisijas ieguldījums pārdomu periodā un pēc tā: D plāns — Demokrātija, dialogs un debates” (CESE 1499/2005  (5)), 2006. gada jūlija atzinumā “Baltā grāmata par Eiropas komunikācijas politiku” (CESE 972/2006  (6)) un 2008. gada aprīlī pieņemtajā atzinumā “Partnerība komunikācijā par Eiropu” (CESE 774/2008).