3.2.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 27/144

1.1.

Melnās jūras reģiona sinerģija ir veidota tā, lai politisko uzmanību vērstu uz reģionu un izmantotu jaunās iespējas, kas iegūtas līdz ar Rumānijas un Bulgārijas iestāšanos ES. Melnās jūras reģiona sinerģija ir orientēta uz piecām jomām: laba pārvaldība, transports, enerģētika, vide un cīņa pret pārrobežu noziedzību.

1.2.

Melnās jūras reģiona sinerģijai būtu arī jāpopularizē Eiropas sociālais modelis, kā arī sociālā un pilsoniskā dialoga princips. Sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām tai būtu arī jārisina nabadzības samazināšanas jautājums Melnās jūras reģionā.

1.3.

EESK aicina Melnās jūras reģiona valstu valdības, reģionālās un starptautiskās organizācijas iesaistīt pilsonisko sabiedrību reģionālā līmeņa dialogā un sadarbībā, kā arī pavērt jaunas perspektīvas tādos svarīgos jautājumos kā ilgstoša politiskā stabilitāte, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, ekonomikas reformu sekmēšana, attīstība un tirdzniecība, sadarbība transporta, enerģētikas un vides jomā, kā arī cilvēku savstarpējie kontakti.

1.4.

EESK uzskata, ka Melnās jūras reģionā ir ievērojamas iespējas, bet arī problēmas, kuru risināšanai nepieciešama koordinēta rīcība reģionālajā līmenī ar pilsoniskās sabiedrības līdzdalību pirmām kārtām tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, transports, vide, mobilitāte un drošība.

1.5.

EESK atzinīgi vērtē dažādas privātās un sabiedriskās iniciatīvas, kas izveidotas, lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības un sabiedrisko organizāciju aktīvu līdzdalību reģiona nākotnes veidošanā. EESK īpaši atbalsta pašreizējo pilsoniskās sabiedrības un sociālo organizāciju sadarbības tīklu iekļaušanu Melnās jūras reģiona valstu partnerības un dialoga forumā (Melnās jūras reģiona forums) un Melnās jūras reģiona valstu ekonomiskās sadarbības organizācijā (BSEC).

1.6.

EESK atbalsta valstu ESP (ekonomikas un sociālās padomju) un trīspusējo komisiju veidošanu un nostiprināšanu visās Melnās jūras reģiona valstīs, kā arī trīspusējo struktūru reģionālās sadarbības veidošanu reģionā. Valstīs, kurās nav ESP, sociālos partnerus būtu jāaicina iesaistīties konsultāciju procesā un valsts ESP izveidē.

1.7.

EESK aicina veikt vispusīgu pētījumu par pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru situāciju Melnās jūras reģiona valstīs.

1.8.

EESK un ILO 2008. gada novembrī organizēs kopīgu konferenci “Reģionālā tīkla veidošana un sociālā dialoga veicināšana”, kurā apspriedīs pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi Melnās jūras reģiona valstīs. Konferencē piedalīsies ieinteresētie reģiona pārstāvji, un tajā turpinās izskatīt izpētes atzinumā minētos jautājumus.

2.1.

Komiteja ir gandarīta par to, ka Eiropas komisāre Benita Ferrero-Waldner kdze, kas atbild par ārējām attiecībām un Eiropas kaimiņattiecību politiku, ir pieprasījusi izstrādāt izpētes atzinumu par Melnās jūras reģiona sinerģiju. Komisiju īpaši interesē novērtējums par to, kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu labāk iesaistīt Komisijas paziņojuma Padomei un Eiropas Parlamentam “Melnās jūras reģiona sinerģija — jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” (COM(2007) 160 galīgā redakcija) īstenošanā.

2.2.

EESK atzinīgi vērtē ES 27 dalībvalstu ārlietu ministru pirmo kopīgo tikšanos ar kolēģiem no Melnās jūras reģiona valstīm 2008. gada 14. februārī Kijevā. EESK dalība šajā sanāksmē novērotāja statusā bija nozīmīgs solis, lai īstenotu Melnās jūras reģiona sadarbības stratēģiju.

2.3.1.

Melnās jūras reģions (1) ir resursiem bagāta ģeogrāfiska teritorija, kas atrodas stratēģiskā Eiropas, Vidusāzijas un Vidējo Austrumu krustpunktā. Vairāk nekā jebkad agrāk pie Melnās jūras (2) esošo Eiropas Savienības kaimiņvalstu labklājība, stabilitāte un drošība ES šķiet stratēģiski svarīga un pieprasa tūlītēju rīcību. Melnās jūras reģions ir tirgus ar lielu attīstības potenciālu, tas aptver gandrīz 200 miljonus iedzīvotāju, tas ir enerģētikas un transporta plūsmas centrs, teritorija, kur saplūst dažādas kultūras un kurā pastāv arī neatrisināti konflikti.

2.3.2.

Šajā sakarā liela nozīme ir trim ES politikas jomām: pirmspievienošanās process Turcijas gadījumā, Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) ar pieciem EKP austrumu partneriem (Ukraina, Moldovas Republika, Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna), kas aktīvi piedalās arī Melnās jūras reģiona valstu sadarbībā, un stratēģiskā partnerība ar Krievijas Federāciju, pamatojoties uz četru kopējo telpu koncepciju.

2.3.3.

EESK atbalsta Komisijas ieguldījumu visa veida iniciatīvās reģionam svarīgās jomās: cilvēktiesības un personīgā brīvība, tiesiskums, sadarbība tieslietās, brīvība un drošība, tirdzniecības un ekonomikas integrācija un normatīvā konverģence, transports, jūrniecības politika, enerģētika, vides, informācijas sabiedrība, nodarbinātība, sociālā politika un vienlīdzīgas iespējas, cilvēkkapitāls, izglītības un sabiedrības veselība.

2.3.4.

EESK uzskata, ka Melnās jūras reģionā ir ievērojamas iespējas, bet arī problēmas, kuru risināšanai nepieciešama koordinēta rīcība reģionālajā līmenī, jo īpaši tādās svarīgās nozarēs kā enerģētika, transports, vide, mobilitāte un drošība.

2.3.5.

EESK uzskata, ka Melnās jūras reģionālo organizāciju un sadarbības iniciatīvu dažādās formas, pieejas un politikas liecina par to, cik plaši Melnās jūras reģionā var definēt sadarbību attīstības veicināšanai un sinerģijas pārvaldību. Pielikumos ir pievienots pārskats par pašreizējām reģionālajām organizācijām, sadarbības iniciatīvām, programmām un politikas analīzes iestādēm.

2.4.1.

Pēdējo 15 gadu laikā Eiropas Savienība ir pielikusi lielas pūles, lai Melnās jūras reģionā sekmētu demokrātijas veidošanu, atbalstītu ekonomikas reformas un sabiedrības attīstību, saglabātu stabilitāti un uzturētu reģionālo sadarbību.

2.4.2.

EESK norāda, ka lielāka ES līdzdalība varētu papildināt divpusējos centienus, sekmēt reģionālo sadarbību, nodrošināt lielāku saliedētību un politisko vadību, politisko uzmanību pievērst reģionālajam līmenim, kas ļaus veidot vēlamo stabilitātes, labklājības un sadarbības telpu, kurā iekļauti visi nākamie kaimiņi.

2.4.3.

EESK uzskata, ka koncepcijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu jābūt mērķtiecīgai un tā nav jāizmanto kā alternatīvs risinājums dalībai Eiropas Savienībā, ne arī lai noteiktu ES galējās robežas.

3.1.

Vēsturiskie, politiskie un sociālekonomiskie apstākļi, kā arī pilsoniskās sabiedrības apstākļi desmit Melnās jūras reģiona valstīs ievērojami atšķiras. Padomju laikā sociālie partneri un profesionālā sadarbība valdošās partijas režīma izpratnē bija tikai “transmisijas siksnas”. To var uzskatīt par kopīgu iezīmi Melnās jūras reģionā, izņemot Turciju un Grieķiju. Kopš 20. gadsimta deviņdesmito gadu sākuma visas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis strauji iesaistījās politikas un ekonomikas pārmaiņu procesā, kas nopietni ietekmēja arī pilsonisko sabiedrību.

3.2.

EESK atbalsta ciešāku ES un Melnās jūras reģiona valstu sadarbību, kuras pamatā būtu abpusēja izpratne par kopīgām vērtībām, pamatbrīvībām, apņēmība veidot atvērtu sabiedrību un dialogs, kurā ņemta vērā pilsoniskās sabiedrības partneru neatkarība.

3.3.

EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju lēnajai attīstībai Melnās jūras reģionā ir šādi iemesli: tieslietu sistēmas vājums un tās atkarība no valdībām (tieslietu sistēma aizstāv galvenokārt varas iestāžu, nevis iedzīvotāju intereses), tas, ka trūkst līdzsvarota varas un atbildības sadalījuma starp centrālajām un vietējām varas iestādēm, valdībām aizvien plašākas pilnvaras sankciju un finanšu jomā, kā arī amatpersonu manipulēšana ar korupcijas un kukuļošanas palīdzību, pilsonisko tiesību un brīvību pārvēršana par fiktīviem priekšstatiem, informācijas publiskās pieejamības ierobežošana, tāpat arī tas, ka valdības uztur šķietamus dialogus ar izraudzītiem tā saucamajiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, ka trūkst juridisku un ekonomisku nosacījumu patiesi neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam un ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas balstās uz starptautisko organizāciju vai uzņēmumu finansiālo atbalstu, kā arī vāja demokrātijas kultūras attīstība.

3.4.

Jāveic vispusīgs un salīdzinošs pētījums par pilsoniskās sabiedrības organizāciju situāciju Melnās jūras reģionā. Minētajā pētījumā jāizskata problēmas, ko rada pašreizējā situācija reģionā, jāpievērš uzmanība pašreizējām pilsoniskās sabiedrības organizāciju iespējām, kā arī reģionālā tīkla nozīmei, un jāanalizē jaunās iniciatīvas, kas paredzētas organizētai pilsoniskajai sabiedrībai reģionālajā un Eiropas līmenī. Pētījumā būtu jāanalizē arī biedrošanās brīvība, reģistrācijas un finanšu noteikumi un procedūras, vārda brīvība un trīspusējo konsultāciju norise.

4.1.

EESK norāda, ka pilsoniskās sabiedrības un sabiedrisko organizāciju atbildība ir lemt par to, kā tās vēlas organizēt savu darbību valsts, reģionālajā un starptautiskajā līmenī.

4.2.

EESK atbalsta Komisijas ierosinājumu neveidot jaunu reģionālo struktūru pilsoniskās sabiedrības organizācijām un aicina vairāk ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības lomu pašreizējos tīklos, kā arī aicina pilsoniskās sabiedrības organizācijas piedalīties reģionālajos un starptautiskajos tīklos.

4.3.

EESK uzskata, ka reģionālajā mērogā izveidotajiem pilsoniskās sabiedrības un sabiedrisko organizāciju tīkliem jāveido ciešāka sadarbība ar Melnās jūras reģiona valstu ekonomiskās sadarbības organizāciju (BSEC), kas ir ekonomiskās sadarbības pamats reģionā un visattīstītākā starpvaldību organizācija Melnās jūras reģionā. EESK uzskata, ka varētu būt noderīgi par BSEC politiskās orientācijas un pasākumu galveno aspektu noteikt efektīvu partnerību ar pilsoniskās sadarbības organizācijām.

4.4.

EESK uzskata, ka Melnās jūras reģiona forums, ņemot vērā tā pieredzi sapulcēt kopā reģiona NVO un atvieglot valsts un nevalstisko organizāciju mijiedarbību, varētu kļūt par atklāta valdību un organizētas pilsoniskās sabiedrības dialoga pamatu. Forumu 2006. gadā izveidoja vairāku Melnās jūras reģiona valstu vadītāji. To nav paredzēts veidot par pastāvīgu struktūru, un tas nedublē jau esošo reģiona sadarbības mehānismu darbību.

4.5.

EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības tīkliem būtu jāizvirza par prioritārām šādas sadarbības jomas: kopīgu interešu noteikšana, vidēja termiņa un ilgtermiņa stratēģijas formulēšana, lai sekmētu pilsoniskās sabiedrības darbību, kā arī lielākas sinerģijas veidošana pilsoniskās sabiedrības organizāciju vidū, lai radītu priekšnoteikumus veiksmīgai reģionālās sadarbības projektu norisei, tāpat arī pašreizējo instrumentu novērtējums, valsts un reģiona veiktspējas novērtējums, svarīgāko prasību noteikšana un proaktīva sagatavošanās nākotnei.

4.6.

Izveidotajiem organizētas pilsoniskās sabiedrības un sabiedrisko organizāciju tīkliem jābūt pieejamiem katrai ieinteresētai pilsoniskās sabiedrības organizācijai Melnās jūras reģionā.

5.1.

EESK sadarbojas ar trim Melnās jūras reģiona valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un divām līdzīgām iestādēm (sīkāka informācija pieejama II pielikumā), kas aktīvi darbojas arī Starptautiskajā Ekonomikas un sociālo lietu padomju un tām līdzīgu iestāžu apvienībā (AICESIS):

5.2.

EESK kopā ar Krievijas Pilsonisko palātu ir parakstījusi saprašanās memorandu. Paredzēts pastiprināt arī sadarbību ar Ukrainas Ekonomikas un sociālo lietu trīspusējo padomi. Krievijā ir izveidota arī trīspusējā komisija, ar kuru EESK būtu jāuzsāk dialogs.

5.3.

EESK ar apvienotās konsultatīvās komitejas starpniecību sadarbojas ar Turciju. EESK atbalsta pašreizējo Turcijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes reformu, kas paredzēta, lai izveidotu labi strukturētu iestādi, kas varētu piedalīties starptautiskajos ESP tīklos.

5.4.

Moldovā Republikā, pamatojoties uz likumu par darba koplīgumu, ir izveidota trīspusēja struktūrvienība, proti, Valsts komisija konsultāciju un darba koplīguma jautājumos. Minēto komisiju vada pirmais ministru prezidenta vietnieks un sekretariāta uzdevumus pilda Ekonomikas un tirdzniecības ministrija, kas nodarbojas arī ar darba jautājumiem. Gruzijā pašlaik arī veido Ekonomikas un sociālo lietu padomi, taču EESK pašlaik nesadarbojas ar minētajām iestādēm.

5.5.

Valstīs, kurās nav ESP, sociālos partnerus būtu jāaicina iesaistīties konsultāciju procesā un valsts ESP izveidē.

5.6.

Būtu jāveicina reģionālās sadarbības nostiprināšana un EESK un Melnās jūras reģiona valstu ESP starptautiskā sadarbība. Ilgtermiņā EESK varētu sniegt ieguldījumu, lai izveidotu pašreizējo un topošo ekonomikas un sociālo lietu padomju tīklu, kā arī citas trīspusējās iestādes reģionā.

6.1.

Pilsoniskās sabiedrības attīstība ļauj pavērt gluži jaunu perspektīvu būtiskos jautājumos, tādēļ EESK aicina Melnās jūras reģiona valdības, kā arī reģionālās un starptautiskās organizācijas efektīvāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību reģionālajā dialogā. EESK uzskata, ka galvenā uzmanība dialogā un sadarbībā būtu jāpievērš šādām četrām jomām:

6.2.1.

EESK aicina Komisiju pilnībā izmantot Melnās jūras reģiona sinerģiju un Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbību pārrobežu un reģionālajā mērogā. EESK uzsver to, cik svarīgs ir starpkultūru dialogs, lai risinātu konfliktus, veidotu ilgstošas demokrātijas un tiesiskuma telpu un labu pārvaldību vietējā un reģionālajā līmenī.

6.2.2.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību, tajā skaitā sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju neatkarības, kā arī preses brīvības respektēšana ir svarīgākais ES ārpolitikas aspekts divpusējās attiecībās un reģionālajā koncepcijā.

6.2.3.

Melnās jūras reģiona sinerģijai būtu arī jāpopularizē Eiropas sociālais modelis, kas ir sociālā un pilsoniskā dialoga pamats. Sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši Pasaules Banku un ILO, tai būtu arī jārisina nabadzības samazināšanas jautājums Melnās jūras reģionā.

6.3.1.

Melnās jūras reģionā pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas ievērojamas politiskas, institucionālas, makroekonomikas un tiesiskās reformas. Reģiona valstu tautsaimniecības būtiski atšķiras ražošanas faktoru, dabas resursu pieejamības, ražošanas jaudas un tirgus izmēru ziņā. Melnās jūras reģiona valstīs atšķiras attīstības līmenis, reformu īstenošanas stāvoklis, ekonomikas un sociālā līdzsvara pakāpe, kā arī spēja segt iedzīvotāju pamatvajadzības. Reģiona valstīs jārisina ēnu ekonomikas, korupcijas, migrācijas un nabadzības jautājums.

6.3.2.

Melnās jūras reģiona valstīs pašlaik ļoti dinamiski attīstās privātais sektors. Tas ir svarīgs ekonomikas konkurētspējas un tās ilgtermiņa izaugsmes potenciāla faktors. Jāveicina atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai tādējādi sekmētu ekonomikas un sociālo līdzsvaru.

6.3.3.

EESK uzskata, ka ekonomikas ilgtermiņa stabilitāte Melnās jūras reģionā ir tieši saistīta ar vides stāvokli, aizvien negatīvākiem ārējiem faktoriem, sabiedriskās atbildības jautājumiem, kopējo sociālo standartu ievērošanu un pieaugošu ekoloģiskās atbildības izjūtu. EESK uzsver, cik svarīgi ir uzlabot visiem iedzīvotājiem pieejamus sociālos, izglītības un kultūras pakalpojumus, lai cīnītos pret nabadzību un nevienlīdzību.

6.3.4.

EESK uzsver, ka jāuzlabo apstākļi ieguldījumu veikšanai, lai veicinātu tirgus ekonomikas reformas, sekmētu liberalizācijas pasākumus un saskaņā ar PTO principiem atbalstītu brīvās tirdzniecības zonas izveidi Melnās jūras reģionā. Tehniskā inovācija varētu pavērt jaunas iespējas starptautiskai sadarbībai, ārvalstu ieguldījumiem un pakalpojumu radīšanai.

6.4.1.

EESK uzskata, ka Melnās jūras reģions ir ģeopolitiski un stratēģiski svarīga teritorija, kas ir ražošanas un tranzīta reģions, lai dažādotu enerģijas piegādi Eiropas Savienībai. EESK atbalsta piegādes dažādošanas veicināšanu, t.i., atbalsta turpināšanu, lai projektētu un radītu jaunu, perspektīvu un drošu infrastruktūru, transporta koridorus un ceļus, kā arī atrastu piegādātājus.

6.4.2.

Naftas un gāzes cenu paaugstināšanās, aizvien lielāka ES atkarība no dažiem ārējiem piegādātājiem un globālā sasilšana rada bažas arī Melnās jūras reģionā. ES ir uzsākusi debates par to, ka ir vajadzīga Eiropas enerģētikas politika, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, konkurētspēju un piegādes drošību (3). EESK apzinās, ka enerģijas cenu paaugstināšanās var būtiski ietekmēt ekonomikas un sociālo līdzsvaru reģiona valstīs.

6.4.3.

Ar jauno piegādes ceļu, piemēram, enerģijas koridoru caur Kaspijas un Melno jūru (4) un Nabuko cauruļvadu (5) (projekts cauruļvadam, kas stiepsies 3400 kilometru garumā un piegādās 31 miljardu kubiktonnu dabasgāzes gadā), kā arī INOGATE un TRACECA projektu, starpniecību būtu jārada atbilstīga struktūra, lai varētu izveidot konkurētspējīgu enerģijas tirgu. Krievija ir ierosinājusi veidot South Stream cauruļvadu, kas sākas Krievijā, ceļu turpina zem Melnās jūras, caur Balkāniem un Centrāleiropu, un Nord Stream cauruļvadu Baltijas jūrā.

6.4.4.

Ja runa ir par efektīvu ārpolitiku attiecībā uz iespējamiem jauniem enerģijas koridoriem, kas ļautu piegādāt naftu un gāzi no Melnās jūras un Kaspijas jūras reģioniem, EESK uzsver, ka būtu jāsniedz atbalsts Azerbaidžānai, lai tā varētu kļūt patiesi neatkarīga kā enerģijas piegādātāja, palīdzot attīstīt valsts naftas un gāzes rūpniecību, un atbalsts Gruzijai, Moldovas Republikai, Rumānijai un Ukrainai kā svarīgām valstīm, lai nodrošinātu Eiropas telpā jaunus enerģijas tranzīta koridorus. Jāņem vērā, ka Krievija arī ir interesētā puse šajā procesā. EESK uzskata, ka jāsniedz pilnīgs atbalsts Eiropas uzņēmumiem, kas Austrumeiropā un Vidusāzijā piedalās naftas un gāzes ieguvē un cauruļvadu celtniecībā. ES būtu jācenšas arī sekmēt Turcijas kā stabilitātes faktora nozīmi reģionā.

6.4.5.

EESK uzskata, ka ES sadarbības un tehniskā atbalsta programmās kā svarīga prioritāte jāiekļauj enerģijas taupīšanas pasākumi Melnās jūras reģionā. Izmantojot programmas enerģijas jomā, būtu jāsekmē enerģijas taupīšana, izmaksu pazemināšana un piesārņojuma samazināšana.

6.5.1.

EESK atzinīgi vērtē topošo programmu par pārrobežu sadarbību Melnās jūras reģionā —programma, ko izstrādā, pamatojoties uz Eiropas kaimiņattiecību politikas finanšu instrumentu (EKP 2007.–2013. gadam), — un uzsver to, cik svarīgi ir popularizēt iedzīvotāju, jo īpaši jauno paaudžu, savstarpējos kontaktus Melnās jūras reģiona valstīs.

6.5.2.

EESK atbalsta turpmāku sadarbības attīstību, lai sekmētu savstarpējo sapratni un ekonomikas, sociālo un kultūras kontaktu veidošanu, kā arī veicinātu cilvēku savstarpējo komunikāciju, kas ļauj nostiprināt ilgstošu izaugsmi, labklājību, stabilitāti un drošību Melnās jūras reģionā.

6.5.3.

EESK uzsver, ka jāveic efektīvi vīzu piešķiršanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumu vienkāršošanas pasākumi, kas ļautu atvieglot skolēnu un jauniešu apmaiņu, uzņēmumu sadarbību, pētnieku mobilitāti aizvien lielākas pētnieku sadarbības ietvaros, reģionālo un vietējo pašvaldību, NVO un kultūras grupu kontaktus.

6.5.4.

Cilvēku savstarpējie kontakti var veicināt sadarbību izglītības, apmācības un pētniecības jomā un vērš uzmanību uz to, cik liela nozīme ir starpkultūru dialoga veidošanai, izmantojot pieejamās ES programmas (6). Būtu aktīvi jāveicina uzņēmumu savstarpējo kontaktu un darba devēju organizāciju sadarbības veidošana, lai rastos ciešākas saites un notiktu pieredzes un darbības standartu apmaiņa.