30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/84

1.1

EESK pilnībā piekrīt Komisijas viedoklim, ka veterinārijas un zootehnikas jomā jāsaskaņo un jāvienkāršo sarakstu veidošanas un informācijas publicēšanas procedūras. Tādēļ pēc iespējas ātrāk būtu jāizdara grozījumi noteikumos par datu sagatavošanu, atjaunināšanu, nosūtīšanu un publicēšanu.

1.2

Datu sagatavošana un to nodošana pārējo dalībvalstu un plašākas sabiedrības rīcībā arī turpmāk būtu jāatstāj dalībvalstu pārziņā. Saskaņošana un vienkāršošana būtu jāveic, izmantojot regulatīvo procedūru, un skaidrības un konsekvences labad minētā jaunā procedūra būtu jāattiecina arī uz zootehnikas jomu.

1.3

Komisijas priekšlikums tomēr ir nepamatoti sarežģīts un birokrātisks. Iecerēto vienkāršošanu un saskaņošanu būtu iespējams īstenot ātrāk un vienkāršāk, Komisijai nepastarpinātā veidā nodrošinot vajadzīgo juridisko pamatu, proti, dodot tai pilnvaras veikt vienkāršošanu un saskaņošanu sadarbībā ar dalībvalstīm, izmantojot regulatīvo procedūru. Pēc iespējas ātrāk ieviešot datu sagatavošanas, atjaunināšanas, nosūtīšanas un publicēšanas procedūras, priekšlikuma mērķus būtu iespējams sasniegt gan ātrāk, gan tiešākā veidā. Turklāt datiem būtu jābūt ērtāk pieejamiem dalībvalstu tīmekļa vietnēs, kā arī vieglāk saprotamiem plašākai sabiedrībai.

1.4

Tas ir jo svarīgāk, ņemot vērā vispārējo un publiski pausto vēlmi pēc vienkāršākiem un pārskatāmākiem ES tiesību aktiem, kā arī Komisijas nodomu izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu veterinārijas jomā atbilstīgi jaunajai stratēģijai dzīvnieku veselības jomā; minētajā stratēģijā paredzēts ES noteikumus veterinārijas un zootehnikas jomā konsolidēt vienā tiesību aktā. Ja ierosināto direktīvu īstenos tās pašreizējā redakcijā, tad šāda tiesību aktu konsolidācija vienotā regulējumā varētu būt par iemeslu tam, ka jau pēc dažiem gadiem būs atkal jāpievēršas šai pašai problēmai visos tās aspektos un ka atkal būs vajadzīgi laikietilpīgi grozījumi dalībvalstu tiesību aktos un administratīvajā praksē.

1.5

Tādēļ pēc iespējas ātrāk ir jāprecizē procedūras, kā apstiprināma un atjaunojama informācija par savākšanas punktiem, kā arī cik vien iespējams ātri jāprecizē valsts references laboratorijām izvirzītās prasības.

2.1

Lai Eiropas Savienībā pārvadātu dzīvus dzīvniekus un pavairošanas materiālu, jāsaņem atļauja no iesaistītajām iestādēm, uzņēmumiem, institūcijām un apvienībām (turpmāk tekstā — “attiecīgās struktūras”) (1), un tās veic pārbaudes. Ārkārtīgi svarīgi ir gādāt par pietiekami augstu drošības līmeni un izvairīties no dzīvnieku infekcijas slimību izplatīšanās riska. Tādēļ attiecīgajām struktūrām izvirzīta virkne prasību, un tām jāsaņem atļauja no dalībvalstīm, lai varētu nodarboties ar dzīvu dzīvnieku un pavairošanas materiāla tirdzniecību ES iekšējā tirgū, tostarp — arī ar dzīvnieku ģenētiskā materiāla, proti, spermas un embriju tirdzniecību.

2.2

ES regulējums veterinārijas jomā ir izstrādāts pakāpeniski, un to veido ievērojams skaits tiesību aktu. Tādēļ pastāv atšķirīgas procedūras, kā dalībvalstis var reģistrēt attiecīgās struktūras, kas sagatavo, atjaunina, nosūta un publicē datus. Līdz ar to valsts iestādēm, iesaistītajām organizācijām un uzņēmumiem minētos datus ir grūti izmantot praksē. Dažos gadījumos attiecīgajiem ziņojumiem nav juridiska pamata.

2.3

Priekšlikuma mērķis ir saskaņot un vienkāršot noteikumus ar regulatīvās procedūras (2) palīdzību, tādējādi mazinot administratīvo slogu, jo informācijas reģistrācijas, izstrādes, atjaunināšanas, nosūtīšanas un publicēšanas noteikumi kļūs sistemātiskāki, saskaņotāki un vienotāki. Lai to panāktu, ir oficiāli jāgroza 20 direktīvas un viens lēmums. (3) Komisija uzskata, ka skaidrības un saskaņotības labad minētā jaunā procedūra ir jāpiemēro arī zootehnikas jomā, it īpaši audzētāju apvienībām, kuras ir atzītas ciltsgrāmatu kārtošanai vai izveidei dalībvalstīs, kā arī jāattiecina uz tirdzniecību ar sacensībām paredzētiem zirgu dzimtas dzīvniekiem un piedalīšanos sacensībās.

2.4

Trešo valstu uzņēmumiem arī jāizpilda virkne prasību, ja tie eksportē spermu un embrijus uz ES. Prasību izpildi pārbauda attiecīgās trešās valsts iestādes un vajadzības gadījumā pēc ES veiktas veterinārās pārbaudes. Ja trešo valstu sniegtā informācija rada bažas, saskaņā ar Direktīvu 97/78/EK jāveic drošības pasākumi. Komisija uzskata, ka skaidrības un konsekvences labad minētā procedūra jāpiemēro arī trešo valstu iestādēm, kas apstiprinātas ciltsgrāmatu kārtošanai atbilstoši ES tiesību aktiem zootehnikas jomā.

2.5

Komisija uzskata, ka pretēji pašreizējai situācijai valsts references laboratoriju un citu apstiprināto laboratoriju saraksta izveidei un atjaunināšanai būtu jāietilpst dalībvalstu kompetencē, savukārt Komisijai arī turpmāk būtu jāatbild par trešo valstu apstiprināto laboratoriju saraksta izveidi un publicēšanu. Visbeidzot, Komisija ierosina dažus pārejas pasākumus, lai nodrošinātu trakumsērgas vakcīnu efektivitātes seroloģisko testu nepārtrauktību. (4)

3.1

Tā kā ES tiesību akti veterinārijas un zootehnikas jomā ir izstrādāti pakāpeniski un atbilstīgi notikumu attīstības gaitai un tā kā slimības ir sarežģītas un ir vajadzīgi tādi aizsardzības un uzraudzības pasākumi, uz kuriem var paļauties, minētie tiesību akti ir ļoti sarežģīti un apjomīgi. Dzīvnieku infekcijas slimību uzliesmojumam un izplatībai var būt ļoti nopietnas ekonomiskas un sociālas sekas. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai tiesību aktus būtu iespējams piemērot optimāli un lai attiecīgās iestādes darbotos pēc iespējas labāk. Turklāt visā pasaulē palielinās risks, jo joprojām pieaug iedzīvotāju skaits un lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas intensitāte, tirdzniecības apjoms un starptautisko sakaru intensitāte, kā arī klimata pārmaiņu dēļ mainās slimību ģeogrāfiskā izplatība.

3.2

EESK tādēļ uzskata, ka nepašaubāmi pēc iespējas ātrāk ir jāveic ieplānotā informācijas apkopošanas sarakstos, atjaunināšanas, nosūtīšanas un publicēšanas regulējuma vienkāršošana un saskaņošana. EESK tomēr uzskata, ka izvirzīto mērķi iespējams sasniegt ātrāk un daudz vienkāršākā veidā, atceļot pašreizējos informācijas iegūšanas un publicēšanas noteikumus un tos aizstājot ar vienu vienīgu tiesību aktu, kurā Komisijai ir sniegts tai vajadzīgais juridiskais pamats un pilnvaras pēc iespējas ātrāk sākt vienkāršošanu un saskaņošanu ar regulatīvās procedūras palīdzību. Tādējādi būtu iespējams sasniegt to pašu rezultātu, tomēr nebūtu vajadzīga laikietilpīgā administratīvā ieviešana dalībvalstu tiesību aktos un administratīvajā praksē.

3.3

Komisijas priekšlikumā arī ierosināts pievienot jaunus noteikumus ikvienā no minētajiem tiesību aktiem, kuru kopskaits ir 21, un atkārtoti sniegtas atsauces uz jauniem noteikumiem, kuriem savukārt arī jāpiemēro regulatīvā procedūra. Tas, ka procedūras noteikumi pirmām kārtām izriet no attiecīgām atsaucēm ikvienā no minētajiem tiesību aktiem, kuru kopskaits ir 21, un ka pēc tam ir jāgaida īstenošanas noteikumi trīsdesmit EEZ valstu tiesību un administratīvos aktos, šķiet nepamatoti sarežģīts risinājums. Tikai pēc tam Komisijai ir vajadzīgās pilnvaras, un var sākties kopējā regulējuma praktiskā izstrāde, piemērojot regulatīvo procedūru.

3.4

Tas ir jo svarīgāk, ņemot vērā vispārējo un publiski pausto vēlmi pēc vienkāršākiem un pārskatāmākiem ES tiesību aktiem, kā arī Komisijas priekšlikumu izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu veterinārijas jomā atbilstīgi jaunajai stratēģijai dzīvnieku veselības jomā; minētajā stratēģijā paredzēts ES noteikumus veterinārijas un zootehnikas jomā konsolidēt vienā tiesību aktā. (5) Ātrāks un vienkāršāks risinājums būtu aizstāt pašreizējo regulējumu, attiecīgā tiesību aktā Komisijai piešķirot vajadzīgās pilnvaras, lai tā varētu pēc iespējas ātrāk sākt darbu un lai nebūtu vispirms jāgaida, līdz minētā 21 tiesību akta grozījumus transponēs valsts tiesību aktos ar no tā izrietošo aizkavēšanos un administratīvajiem sarežģījumiem.

3.5

EESK tādēļ uzskata, ka Padomei un Komisijai būtu jāizmanto iespēja veterinārijas un zootehnikas jomā piemērot paredzēto vienoto tiesisko regulējumu. Citādi noteikumi būs jāpārskata atkal, lai tos konsolidētu, un dalībvalstīm radīsies administratīvi sarežģījumi, jo atkārtoti būs jāpārskata tiesību akti un administratīvā prakse.

4.1

Komisijas priekšlikumā daudzkārt ir izmantots formulējums “veidot sarakstus”. Līdz ar to rodas iespaids, ka par šādu formulējumu jau ir panākta vienošanās. Tomēr galvenais priekšlikumā iztirzātais jautājums ir attiecīgās informācijas izstrādes, atjaunināšanas, nosūtīšanas un publicēšanas procedūras, kā arī informācijas paraugformāta noteikšana, piemērojot regulatīvo procedūru.

4.2

Lai nodrošinātu informācijas labāku pieejamību dalībvalstu tīmekļa vietnēs un vienotu tās izpratni, Komisijai būtu pēc iespējas ātrāk jāsāk informācijas tehnisko aspektu un paraugformāta izstrāde. Turklāt ir svarīgi, lai Komisijas tīmekļa vietnē būtu izveidota hipersaite uz dalībvalstu sagatavoto un atjaunināto informāciju. Citādi pastāv risks, ka dalībvalstu sniegtās informācijas formāts arī turpmāk atšķirsies, un šādas atšķirības dalībvalstīm un pārējām ieinteresētajām personām apgrūtina informācijas izmantošanu praksē.

4.3

Turklāt būtu jāprecizē savākšanas punktu apstiprināšanas un informācijas par apstiprinātiem savākšanas centriem atjaunināšanas procedūras. Neskaidrība par dzīvnieku izkraušanas noteikumu izpildi saistībā ar dzīvnieku pārvadājumiem lielos attālumos pastāv tādēļ, ka informācija par piemērotiem savākšana punktiem ir nepilnīga. Noteikumi par to dzīvnieku sugām un skaitu, kurus iespējams izmitināt savākšanas punktos, bieži ir maldinoši.

4.4

Komisijas priekšlikumam par to, ka references laboratoriju apstiprināšana jānodod dalībvalstu pārziņā, trūkst pamatojuma. Iespējams, ka priekšlikuma iemesls ir vēlme samazināt Komisijas darba apjomu, kā arī tas, ka šajā jomā ir lietderīgi noteikt saistības dalībvalstīm. Tomēr būtu pēc iespējas ātrāk jāprecizē valsts references laboratorijām izvirzītās prasības, ņemot vērā, piemēram, starptautiskos standartus attiecībā uz laboratorijas iekārtām, kvalitātes nodrošināšanu un darba metodēm.

—

valsts laboratorijas, kuru kompetencē ir ar nopietnām dzīvnieku infekcijas slimībām saistīti uzdevumi (uzraudzība, pārbaudes metodes un gatavība, reaģentu izmantošana, vakcīnu testēšana u.c.);

—

spermas savākšanas centri, spermas bankas, embriju savākšanas vai audzēšanas struktūras;

—

selekcionāru organizācijas un apvienības, kas saņēmušas oficiālu atļauju kārtot vai izveidot ciltsgrāmatas;

—

visi oficiāli atzītie liellopu, cūku, kazu, aitu, mājputnu savākšanas centri;

—

oficiāli atzīti tirgotāji un sertificēti uzņēmumi, ko tirgotāji izmanto savas uzņēmējdarbības veikšanai.