30.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 224/8

1.1

EESK atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kurš paredzēts vecāku cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. AAL var būt viens no līdzekļiem, kurš efektīvi un primāri nodrošinās dzīves kvalitāti ne tikai vecākiem cilvēkiem, bet ikvienai personai, kura nespēj uzturēties savā dzīvesvietā sakarā ar veselības problēmām.

1.2

EESK izsaka pārliecību, ka pieejai attiecībā uz šādu pētniecību un izstrādi IKT jomā pirmām kārtām būtu jānodrošina, ka saņēmēju vajadzības tiek pilnībā saprastas, ņemtas vērā un risinātas. Tādēļ šai pieejai vajadzētu būt “augšupējai”, pirmām kārtām apzinot lietotāju vajadzības un pēc tam attiecīgi veicot pētniecību un izstrādi.

1.3

EESK uzskata, ka viena no galvenajām AAL ieinteresētajām pusēm ir persona, kura galu galā gūs labumu no šīs tehnoloģijas. Tādēļ ir svarīgi ne tikai saprast šādu cilvēku vajadzības, bet arī sagatavot šos cilvēkus šādas tehnoloģijas lietošanai un tos iesaistīt tehnoloģijas izstrādāšanā un testēšanā.

1.3.1

Šis ir arī viens no iemesliem, kuru dēļ EESK uzskata par svarīgām ES politikas, kuras saistītas ar mūžizglītību un e-iekļaušanu (eInclusion). Šajā sakarā Komiteja uzskata, ka Komisijai būtu arī jānodrošina kompleksa pieeja attiecībā uz AAL un iepriekš minētajām politikām.

1.4

EESK uzskata, ka pirmām kārtām šī programma, vairāk nekā jebkura cita pētniecības un izstrādes programma, tiek uztverta kā ļoti “humāna”. Tā patiešām ir pētniecības programma, bet pievēršas sociālajiem apstākļiem, kādi visnotaļ bieži rodas problemātiskā dzīves stadijā.

1.5

EESK uzskata, ka četras būtiskās jomas, kurām vienlaicīgi saskaņā ar AAL programmu būtu jāpievērš uzmanība, ir: lietotāju vajadzības, lietotāju drošība, veselības un sociālās organizācijas (kopā ar apvienībām, kuras pārstāv profesionāļus šajās nozarēs) un izmantojamā tehnoloģija.

1.6

EESK uzsver, ka jāpievērš pienācīga uzmanība ētikas un privātuma aspektiem saskaņā ar starptautiskajām vadlīnijām, tādēļ atzinīgi vērtē to, ka šādu jautājumu nozīmība ir atzīta Komisijas paziņojumā.

2.1

Komisijas priekšlikums ir vērsts uz šādiem konkrētiem mērķiem:

2.2

Šis priekšlikums seko Komisijas uzsāktajam rīcības plānam par pilnvērtīgām vecumdienām informācijas sabiedrībā. Šis rīcības plāns tiek aplūkots kā galvenā sastāvdaļa, pievēršoties sociālām un ekonomiskām problēmām, ar kurām Eiropa saskaras demogrāfisko izmaiņu rezultātā. Tiek prognozēts, ka Eiropas iedzīvotāju skaits vecumā no 65 līdz 80 gadiem pieaugs par aptuveni 40 % laikposmā no 2010. līdz 2030. gadam (1). IKT tiek aplūkots kā līdzeklis, ar kura palīdzību šajā vecumā varētu uzlabot dzīves kvalitāti, palielināt patstāvību un saglabāt veselību.

2.3

Komisija paredz uzsākt 6 gadu programmu “Interaktīva automatizēta dzīves vide” (AAL), kas saskaņā ar FP7 papildina IKT programmu sabiedrībai, kura noveco, un arī Konkurētpējas un inovāciju programmu (CIP). AAL programma 2008.–2013. gadam saņems finansējumu aptuveni 300 milj. euro apmērā, kas veidojas no Kopienas un dalībvalstu finansējuma vienādās daļās.

2.4

AAL programmas tiesiskais regulējums ir balstīts uz Līguma 169. pantu. 169. pants ļauj Eiropas Kopienas piedalīties pētniecības programmās, kuras kopīgi veic vairākas dalībvalstis, ieskaitot līdzdalību struktūrās, kuras izveidotas nacionālo programmu izpildei. Šis konkrētais tiesiskais regulējums ir izraudzīts AAL programmai, lai sasniegtu lielāku efektivitāti šajā pētniecības jomā, maksimāli izmantojot pārrobežu zināšanu potenciālu; dalībvalstīm uzņemoties saistības daļēji finansēt šo pētniecību; nodrošinot saskaņotu pieeju šim jautājumam Eiropas līmenī; reāli nodrošinot iekšējā tirgū saderīgus IKT risinājumus novecošanās jomā.

3.1

Iepriekšējā 169. panta iniciatīva, atsaucoties uz Komisijas priekšlikumu par klīniskajiem pētījumiem Āfrikā EDCTP (Eiropas un jaunattīstības valstu partnerība klīnisko pētījumu jomā), ir parādījusi, cik svarīga nozīme ir tam, ka iesaistītās dalībvalstis uzņemas skaidras saistības projekta vairākgadu finansēšanā. AAL programma faktiski paredz 50-50 finansējumu no ES līdzekļiem un valstu līdzekļiem.

3.2

Sagatavošanas darbs šai programmai tika veikts laikposmā no 2004. gada 1. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim, īstenojot īpašo atbalsta pasākumu projektu “Interaktīva automatizēta dzīves vide” saskaņā ar FP6 IST (Informācijas sabiedrības tehnoloģijas) prioritāti. Tika izveidots partneru konsorcijs no šādām dalībvalstīm: Austrija, Vācija, Francija, Somija, Itālija, Beļģija un Šveice. Partneri bija no privātā sektora, publiskā sektora un universitātes.

3.3

AAL apvienotās programmas juridiskā struktūra ir AAL apvienība. Šo apvienību pašlaik veido pārstāvji no 21 dalībvalstīm. Kā augšupēji vērstai programmai, tai ir izveidoti vairāki kontaktpunkti dalībvalstīs, kuri pārstāv minēto apvienību.

4.1

EESK atzinīgi vērtē šo AAL iniciatīvu saskaņā ar 169. pantu. It īpaši mēs atzīstam, ka iniciatīvā ir pilnībā ņemtas vērā Eiropas iedzīvotāju demogrāfiskās tendences.

4.1.1

EESK uzskata, ka, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju tajās dalībvalstīs, kurās nav pietiekošas infrastruktūras šī priekšlikuma īstenošanai, šādu “īpašu pasākumu” pieņemšana saskaņā ar ES Līguma 159. pantu būtu nepieciešama, lai novērstu galvenās reģionālās disproporcijas Eiropas Savienībā.

4.2

EESK uzskata, ka iniciatīvai jāapskata vairāk nekā viena iespēja, lai veidotu izmēģinājuma sistēmas, kuru mērķis ir demonstrēt koncepcijas pareizību. Ir ļoti svarīgi, lai šī iespēja piesaistītu plašu ieinteresēto dalībnieku loku, kas ir nepieciešams, lai šai iniciatīvai būtu noturīgs rezultāts.

4.2.1

Galvenās ieinteresētās puses ir AAL galīgie labuma guvēji. AAL ir galvenokārt paredzēta novecojošu cilvēku patstāvības pagarināšanai un arī, lai nodrošinātu, ka šī iedzīvotāju kategorija varētu dzīvot mājās pēc iespējas ilgāku laiku. Vajadzētu atcerēties, ka iniciatīva neaprobežojas tikai ar novecošanās sektoru, bet arī attiecas uz ikvienu personu, kurai veselības stāvokļa dēļ ir grūtības patstāvīgi dzīvot savās telpās. Šai iniciatīvai ir jānodrošina, lai šī pētniecība patiesi būtu vērsta uz ieinteresēto pušu vajadzībām un prasībām.

4.3

Vēl viena svarīga ieinteresētā puse ir veselības un labklājības organizācijas. Šai iniciatīvai jāņem vērā to organizatoriskās vajadzības. EESK iesaka sekmēt iespējas šīm organizācijām pievērst citu ieinteresēto dalībnieku uzmanību tādiem jautājumiem kā sistēmu integrācija un sadarbspēja, lai iniciatīva būtu sekmīga.

4.4

Būtu ļoti ieteicams, ka šīs iniciatīvas ietvaros veidojamās sistēmas lietotāji iesaistītos darbā kā galvenās ieinteresētās puses no paša sākuma. EESK iesaka konsorcijiem maksimāli atbalstīt uz lietotāju koncentrētas metodes, piemēram, līdzdalības projektu to attīstības metodoloģijai, sevišķi, lai veicinātu iekārtu un lietotāja interfeisu efektīvu lietojamību. Komiteja arī iesaka saskaņā ar starptautiskajām pamatnostādnēm ņemt vērā ētiskos un privātuma aspektus.

4.5

EESK atzīst saistības, kuras MVU paredzētas priekšlikuma projektā un atbalsta rūpniecības organizāciju kā galveno ieinteresēto pušu atzīšanu, kuras var atbalstīt inovatīvus, uz tirgu orientētus biznesa modeļus, kuri parāda pārdomātus un skaidrus ceļus uz izmantošanu. It īpaši mēs iesakām atzīt, ka MVU var dot ieguldījumu tādā pētniecībā, kurai ir īsāks laiks no sākotnējās izstrādes līdz pabeigšanai (2+ gadi).

4.5.1

Mēs rosinām atzīt, ka MVU dažkārt ir tehnoloģiski dinamiski, un tiem piemīt potenciāls ieviest tirgū jaunās tehnoloģijas un biznesa modeļus ātrāk nekā lielajiem uzņēmumiem vai veselības un labklājības organizācijām. Šī MVU iezīme ir īpaši būtiska šajā iniciatīvā. Tādējādi saskaņota partnerība starp lielajiem uzņēmumiem un MVU sniegtu abpusēju labumu.

4.6

AAL ir vērsta uz to, lai atbalstītu cilvēkus, sniedzot tiem iespēju dzīvot ilgāk mājās. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīgs plašs sensoru, enerģijas pārveidotāju, lietotāja interfeisu, procesoru un komunikācijas aprīkojuma klāsts, ko bieži vien var nodrošināt tikai ar daudzu dažādu Eiropas MVU palīdzību.

4.7

Attiecībā uz visām ieinteresēto dalībnieku grupām mēs šajā iniciatīvā atbalstām pasākumus, kuri veicina daudzdisciplīnu tīklu starp tehnologiem, ārstiem un citu veselības un sociālās labklājības organizāciju personālu, un it īpaši starp lietotājiem, gan mājas iemītniekiem, gan to vietējiem aprūpētājiem un tuviniekiem.

4.8

Eiropas inovācijas sistēmas kontekstā, šai iniciatīvai ir iespēja pieņemt jaunus inovācijas modeļus, kuri atvērtā veidā atspoguļo pašreizējo progresu un lietotāja inovāciju, kas virza progresu uz Lisabonas stratēģijas sasaisti ar jaunu Eiropas inovācijas sistēmu, kas vairāk orientēta uz lietotāju.

4.9

EESK apstiprina, ka ir svarīgi, ka šī iniciatīva ir vienlīdz pieejama visiem organizāciju veidiem visās dalībvalstīs.

4.10

Turklāt jāveicina piedalīties visas valstu valdības. Lai sniegtu ieguldījumu AAL programmā, pašlaik ir piekritušas koordinēt kopējus pasākumus Austrija, Beļģija, Kipra, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija, kā arī Izraēla, Norvēģija un Šveice.

4.11

EESK izsaka bažas par to, ka dažas valstis nepiedalās sakarā ar pētniecības līdzfinansēšanas izmaksām. Šādām valstīm būtu jānodrošina iespēja iesaistīties programmas norisē jebkurā tās stadijā, ja tās izpilda programmas prasības (galvenokārt attiecībā uz līdzfinansēšanu).

4.12

EESK atzīst, ka AAL var veicināt sociālās aprūpes sistēmas izmaksu samazināšanos. Tomēr tā vēlreiz atkārto, ka AAL darbības mērķis ir nevis izmaksu samazināšana, bet gan efektīva dzīves kvalitātes nodrošināšana noteiktai iedzīvotāju kategorijai. Izmaksu samazināšana ir pozitīvi akceptētas sekas.

5.1

EESK pauž pārliecību, ka AAL programmai vajadzētu galveno uzmanību pievērst šādu trīs nozaru specifikai: lietotājam, veselības organizācijām un izmantotajai tehnoloģijai.

5.2

Labuma guvējs un galvenā ieinteresētā puse galvenokārt ir vecāki cilvēki. Tas ir pats svarīgākais, ka programma galveno uzmanību pievērš gala lietotāju vajadzībām. Iekrišana lamatās tādējādi, ka lietotāji tikai tiks izmantoti pētniecības vidēs, lai pārbaudītu pētniecību, diemžēl var izveidot inovāciju, kas faktiski neatbilst galvenā labuma saņēmēja vajadzībām. Tādēļ jāatceras par lietotāju vajadzībām, kas ietver: minimālas dzīves veida izmaiņas, mobilitāti, izvēli, uzlabotu dzīves kvalitāti un cieņu pret privātumu.

5.3

Jāatceras arī, ka vecāki cilvēki, iespējams, ir tā iedzīvotāju kategorija, kura cieš no e-atstumtības (izslēgšana no līdzdalības elektronisko sakaru izmantošanā) un tāpēc “digitālajai plaisai” jābūt pārvaramai. Turklāt būtiska ir savienojamība un tāpēc būtu jāpieliek pūles, lai visiem reģioniem, it īpaši lauku reģioniem būtu pieejams interneta pieslēgums (gan fiziskā, gan finansiālā aspektā).

5.3.1

Būtiski ir tas, lai:

5.3.2

Tādēļ EESK ir cieši pārliecināta, ka AAL jābūt orientētai uz augšupēju pieeju. Visam procesam vajadzētu būt vērstam uz lietotāju vajadzībām, nevis uz pašu tehnoloģiju. Būtu jāveic pilnīgs pētījums, lai noteiktu visu vajadzību spektru, no kurām dažas var identificēt kā: vajadzību būt saskarē ar cilvēkiem, it īpaši augošā vecumā (šajā sakarā balss pārraides pakalpojumi, izmantojot interneta protokolu (VOIP), piemēram, SKYPE, kā arī e-pasts ir sevi pierādījuši kā efektīvi un lēti līdzekļi), intereses trūkums sekot strauji augošām tehnoloģiskām izmaiņām, prasmi apgūt tehnoloģiskas pārmaiņas, gatavību izmantot šādas tehnoloģijas. Turklāt lietotāji būtu jāiesaista šādu sistēmu radīšanā, ieviešanā un vērtēšanā.

5.4

Veselības aprūpes un labklājības organizācijas un to pārstāvji, kā arī lietotāju ģimenes locekļi ir tie, kuri izmantos šīs tehnoloģijas, lai nodrošinātu aprūpi labuma guvējiem. Ir būtiski, ka šādas organizācijas tiek iesaistītas dažādās pētījuma stadijās, lai nodrošinātu gala produkta atbilstību šādu organizāciju darbības sistēmai. Var paredzēt, ka, lai īstenotu jaunās AAL tehnoloģijas, būs vajadzīgs uzsākt organizatoriskās izmaiņas, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka sociālās labklājības organizācijas ir gatavas šādām izmaiņām un pārcietīs tās vismierīgākajā veidā, lai maksimalizētu AAL tehnoloģiju potenciālu.

5.4.1

Visā sociālās labklājības procesā, pat AAL ietvaros, patiešām svarīgs faktors ir aprūpētājs. Tādejādi paradigmas maiņa jāparedz ne tikai organizācijas līmenī, bet arī aprūpētāja līmenī, lai nodrošinātu, ka persona, kurai ir tiešais kontakts ar personu, kurai vajadzīgs AAL, ir ne tikai kompetenta šādās tehnoloģijās, bet patiešām ticēs šādu tehnoloģiju izmantošanai, lai arī turpmāk iedvesmotu personas uzticību šādiem instrumentiem kā labākas dzīves kvalitātes līdzekļiem.

5.4.2

EESK arī uzskata, ka veselības sistēmu vajadzētu rūpīgi pārskatīt, lai nodrošinātu ne vien organizatorisko gatavību AAL ieviešanai, bet arī veselības un sociālās aprūpes organizāciju spēju aprūpēt lielāku cilvēku skaitu mājas apstākļos.

5.4.3

Turklāt līdz ar AAL pieņemšanu, ir vēl jo svarīgāk uzlabot sadarbību un koordināciju starp veselības un sociālajām organizācijām. Lai uzlabotu šādu sadarbību, arī šajā ziņā par instrumentu var kalpot tehnoloģijas, tomēr svarīgāks ir vajadzības uzstādījums un vēlēšanās sadarboties.

5.5

Paredzēts, ka AAL sistēmas būs kompleksas, tāpēc vienam no galvenajiem mērķiem šajā programmā jābūt sadarbspējai. Inovācijai un tehnoloģijām jābūt plaša mēroga, pielāgotām, integrētām un proaktīvām.

5.6

EESK uzskata, ka Komisijai vajadzētu arī nodrošināt integrētu pieeju attiecībā uz AAL un tādām politikām kā mūžizglītība. Faktiski apmācībai minēto politiku ietvaros vajadzētu būt vērstai arī uz AAL programmas ieinteresētajām pusēm, jo apmācība ir šādas tehnoloģijas sekmīgas izmantošanas neatņemama sastāvdaļa.