9.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/19

1.1

Komiteja atzinīgi vērtē lēmumu izveidot izveidot kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā. Komiteja uzskata, ka, tādā veidā ieguldot investīcijas P&I (pētniecībā un izstrādē), var nodrošināt uzticamu pamatsistēmu, uz kuru uzņēmumi var paļauties un kas ļauj novērst Kopienas finansējuma pašreizējo sadrumstalotību. Turklāt šāda sistēma dos iespēju koordinēt pētījumus, kas pārlieku bieži ir izkliedēti, tādējādi veicinot to efektivitāti.

1.2

Komiteja pauž gandarījumu par izvēlēto nozari, kas ir saderīga gan ar Lisabonas stratēģiju, gan ar Barselonas mērķiem attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, kā arī ar citām Kopienas politikām, jo īpaši vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jomā.

1.3

Atzinīgi vērtējot iesniegto lēmumu, EESK pirmām kārtām uzsver, ka ierosinātā ieguldījumu un pētījumu koordinācijas stratēģija ir nozīmīga no Eiropas Savienības attīstības viedokļa. Tādējādi tā uzskata, ka šī stratēģija ir spēcīgs pamats Eiropas pētniecības telpas izveidei.

1.4

Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā finansējumu, plašo līdzdalību un iesaistītos nozīmīgos Kopienas resursus, būtu precīzāk jānosaka, kā un kas izmanto pētniecības rezultātus, jo īpaši attiecībā uz intelektuālo īpašumu un patentu piešķiršanu. Komiteja uz šo trūkumu norādīja jau savos atzinumos par kopuzņēmumu IMI un Clean Sky izveidi. Šajā KTI minētais trūkums var būt vēl jūtamāks, ciktāl gala produkts interesēs tirgū konkurējošus uzņēmumus, jo īpaši automašīnu ražotājus.

1.5

Visbeidzot Komiteja uzskata, ka nepieciešams:

2.1

Regulas priekšlikuma mērķis ir uzsākt vienu no pirmajām Eiropas publiskā un privātā sektora partnerībām pētniecības un izstrādes jomā, un tas veido vienu no sešām kopīgu tehnoloģiju iniciatīvām (KTI). Šī partnerība, kuras nosaukums ir “Kopuzņēmums kurināmā elementu un ūdeņraža jomā”, attiecas uz enerģijas turpmākās diversifikācijas un pieejamības ziņā stratēģisku nozari.

2.2

Kopuzņēmuma mērķis ir dot iespēju rūpniecībai, dalībvalstīm un Komisijai apkopot resursus, lai tos izmantotu paredzētajās pētniecības programmās.

2.3

Atšķirībā no tradicionālās pieejas, kas paredz publiskā finansējuma piešķiršanu katram projektam atsevišķi, KTI attiecas uz liela mēroga pētniecības programmām ar kopīgiem stratēģiskiem pētniecības mērķiem. Minētajai jaunajai pieejai būtu jārada kritiskā masa Eiropā veiktās pētniecības un izstrādes vajadzībām, jākonsolidē zinātniskās aprindas galvenajās stratēģiskajās jomās un jāļauj saskaņot projektu finansēšanu, lai pētniecības rezultātus varētu izmantot pēc iespējas ātrāk. KTI aptver būtiskas nozares, kurām pašreizējie instrumenti nav piemēroti un kurās tie nedarbojas pietiekami ātri, lai Eiropa saglabātu vai iegūtu vadošo pozīciju pasaules mēroga konkurences apstākļos. Tās ir nozares, kur valsts, Eiropas un privātais pētniecības finansējums var radīt ievērojamu pievienoto vērtību, it īpaši, veicinot privāto ieguldījumu pieaugumu P&I jomā.

2.4

Kurināmā elementi ir īpaši efektīvi enerģijas pārveidotāji, kas var būtiski samazināt gan siltumnīcefekta gāzu emisijas, gan citu piesārņojumu. Tie cita starpā ļauj dažādot enerģijas klāstu, jo tie var darboties gan ar ūdeņradi, gan citu kurināmo, piemēram, dabasgāzi, etanolu un metanolu, tādējādi dodot būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā un cīņā pret piesārņojumu.

2.5

KTI“Kopuzņēmums kurināmā elementu un ūdeņraža jomā” vispārējais mērķis ir veicināt būtisku zināšanu attīstību kurināmā elementu un ūdeņraža nozarē, lai tādējādi stiprinātu Eiropas konkurētspēju. Šajā atzinumā analizējamais priekšlikums sniedz nepieciešamo juridisko pamatu šāda veida kopuzņēmuma izveidei.

2.6

Turklāt Kopuzņēmums kurināmā elementu un ūdeņraža jomā veicina Vides tehnoloģiju rīcības plāna (ETAP) īstenošanu, kā paredzēts paziņojumā COM(2004) 38, galīgā redakcija, kurā šī tehnoloģiju platforma ir minēta kā viens no ETAP prioritārajiem pasākumiem.

3.1

Enerģijas deficīts un piegādes avotu pastāvīgā nedrošība būtiski ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti un Eiropas uzņēmumu konkurētspējas nosacījumu saglabāšanu. Šiem faktoriem nākotnē varētu būt nopietnas sekas, tostarp saistībā ar enerģijas resursu pastāvīgu nestabilitāti un to cenu palielināšanos.

3.2

Tādēļ kurināmā elementiem, kuros izmanto ūdeņradi, būs liela nozīme nākotnē; tie ne tikai ļauj dažādot pieejamos enerģijas avotus, bet arī ir pilnīgi tīri enerģijas pārveidotāji, jo to darbības rezultātā izplūst tikai ūdens tvaiks. Citi kurināmā elementu veidi, kuros izmanto dabasgāzi un citu fosilo kurināmo, arī ļauj samazināt piesārņojuma emisijas, jo tie patērē mazāk kurināmā, pateicoties augstākai efektivitātei.

3.3

Sākot izmantot ūdeņradi kā elastīgu enerģijas nesēju, iespējams uzlabot energoapgādes drošību un stabilizēt enerģijas cenas; patiesībā to var ražot no jebkura primārā enerģijas avota, un tādējādi dažādot transporta degvielu klāstu, jo patlaban 98 % transporta degvielu veido naftas produkti.

3.4

Pasaules mērogā 2005. gadā kopējais apgrozījums kurināmā elementu nozarē veidoja apmēram 300 miljonu euro, un Eiropas daļa tajā bija tikai 12 %; savukārt investīciju apjoms pētniecībā tiek lēsts 700 miljonu euro apmērā: 78 % no tām tiek veiktas Ziemeļamerikā un tikai 10 % Eiropā.

3.5

Kurināmā elementu un ūdeņraža nozares pašreizējā struktūra Eiropā ir nepietiekama, kaut gan ievērojams apjoms ES publiskā finansējuma jau ir atvēlēts kurināmā elementu un ūdeņraža pētniecībai un tie ir iekļauti Septītās pamatprogrammas enerģētikas un transporta pētniecības portfelī. Eiropas centieni pētniecības jomā ievērojami atpaliek no tiem, kas tiek īstenoti citos pasaules reģionos; kādā Kopienas pētījumā (Transporta un enerģētikas ģenerāldirektorāta projekts “HyLights”) ir aplēsts, ka ES transportlīdzekļu aprīkošanā ar kurināmā elementiem par 5 gadiem atpaliek no Japānas un Ziemeļamerikas.

3.6

Ja netiks veikti jauni un konkrēti pasākumi pētniecības un izstrādes jomā, pastāv risks, ka būtiskajā kurināmā elementu un ūdeņraža nozarē attīstība vēl vairāk atpaliks salīdzinājumā ar citiem pasaules mēroga konkurentiem, un tas negatīvi ietekmēs rūpniecības attīstību un nodarbinātību šajā nozarē.

3.7

Komisijas veiktā analīze un konsultācijas ļauj secināt, ka galvenās problēmas rada nozarē nepieciešamo pētījumu sarežģītība un tas, ka Kopienas līmenī nav konkrētas vienošanās par ilgtermiņa investīciju plāna izstrādi.

3.8

Šajā situācijā un, tā kā inovāciju jomā nepieciešams atbalsts, kam jāvelta ļoti lieli resursi, šķiet pašsaprotami, ka neviens uzņēmums vai iestāde vajadzīgos pētījumus nevar sekmīgi veikt pašu spēkiem vien.

3.9

Pašreiz pieejamie līdzekļi ir ne tikai nepietiekami, bet tie arī netiek izmantoti vispiemērotakajā veidā — par to liecina trūkumi programmās un/vai nelietderīga dubulta izmantošana; tie nav piemēroti, lai finansētu liela mēroga programmu ES līmenī.

3.10

Turklāt Eiropas kurināmā elementu nozare nav pietiekami saskaņota ne dažādu valstu, ne darbības jomu līmenī (akadēmiskās aprindas, jauni rūpniecības uzņēmumi, augsto tehnoloģiju MVU u.c.), un tas ierobežo zināšanu un pieredzes apmaiņu un apvienošanu, kavē tādu tehnoloģiju attīstību, kas nepieciešamas materiālu kvalitātes uzlabošanai un izmaksu samazināšanai atbilstoši jauno potenciālo klientu gaidītajam.

3.11

Eiropas dimensijas piešķiršana pētniecībai kurināmā elementu un ūdeņraža jomā ir nepieciešama izvēle un šķiet, ka tas ir vienīgais iespējamais risinājums sarežģītajām problēmām, ar kurām nākas saskarties šai nozarei.

3.12

Lēmuma veidot publiskā un privātā sektora kopuzņēmumu rezultātā varētu strauji uzlabot Kopienas pētniecības un izstrādes efektivitāti jo šajā nozarē šobrīd vērojamas grūtības sasniegt nepieciešamo kritisko masu. Šķiet, ka tas ir būtiski, lai pārvarētu pašreizējo pētniecības programmu sadrumstalotību starp dažādām dalībvalstīm, kuras nespēj sasniegt vajadzīgo kritisko masu, jo to rīcībā nav līdzekļu nepieciešamo programmu finansēšanai.

4.1

Pētniecības programmas ir cieši saistītas ar Septīto pamatprogrammu. Lai panāktu konkurētspējīgu un dinamisku ekonomiku, ir jāaktivizē ieguldījumi P&I.

4.2

Konkrētā regula atbilst Kopienas politikām pētniecības jomā un Lisabonas stratēģijai (konkurētspēja), kā arī ar Barselonas mērķiem (izdevumi pētniecībai), kas paredz, ka ieguldījumiem līdz 2010. gadam jāsasniedz 3 % no IKP.

4.3

Turklāt regula atbilst Komisijas paziņojumam par iniciatīvu “Enerģētikas politika Eiropai”, kas uzsākta 2007. gada janvārī, kā arī Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam (SET plānu), par kuru Komitejas šobrīd izstrādā atzinumu (1) un kuram jābūt par pamatu virzībai energotehnoloģiju jomā nākamajos desmit gados. Tā ir arī saderīga ar citām Kopienas darbības jomām, piemēram, vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību.

5.1

Priekšlikuma Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā, COM(2007) 571 galīgā redakcija, atsauce ir Septītās pamatprogrammas, kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, noteikumi, kuri pētniecības nozarē paredz Kopienas ieguldījumu, lai izveidotu publiskā un privātā sektora ilgtermiņa partnerības Eiropas mērogā.

5.2

Šīs partnerības KTI (kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu) veidā ir radītas agrāko Eiropas Tehnoloģiju platformu (ETP) darba rezultātā.

5.3

Padome Lēmumā 2006/971/EK par īpašo programmu “Sadarbība” ir uzsvērusi nepieciešamību izveidot publiskā un privātā sektora partnerības un ir norādījusi sešas nozares, kurās kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu izveide varētu pozitīvi ietekmēt pētniecību Eiropā:

5.4

Šīs vispārējās stratēģijas ietvaros konkrētajā regulas priekšlikumā (COM(2007) 571 galīgā redakcija) ir paredzēts īstenot kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu attiecībā uz kurināmā elementiem un ūdeņradi, izveidojot kopuzņēmumu, kura nosaukums ir “Kopuzņēmums kurināmā elementu un ūdeņraža jomā”.

5.5

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/17/EK 22. pantu un Direktīvas 2004/18/EK 15. pantu kopuzņēmums ir starptautiska struktūra ar juridiskas personas statusu. Kopuzņēmuma galvenā mītne atradīsies Briselē, un, ja Padome nepagarinās tā darbības termiņu un neizdarīs grozījumus regulā, uzņēmums beigs darbību 2017. gada 31. decembrī.

5.6

Komisijas galvenie mērķi, izveidojot kopuzņēmumu, ir sīki izklāstīti regulas priekšlikumam pievienoto Kopuzņēmuma statūtu 1.2. pantā:

6.1

Priekšlikumu veido Padomes regula, kurai pievienoti kopuzņēmuma statūti. Tā pamatā ir Līguma 171. pants. Kopuzņēmums būs Kopienas organizācija, uz kuras bilanci attiecas Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 185. pants. Turpmāk jāņem vērā, ka šī iniciatīva saistīta ar publiskā un privātā sektora partnerībām, kurās privātā sektora ieguldījums ir vismaz tik liels, cik publiskā sektora ieguldījums.

7.1

Kopuzņēmuma dibinātāji ir:

7.2

Pēc kopuzņēmuma izveidošanas par tās dalībnieku varētu kļūt pētniecības grupa, kas pārstāv bezpeļņas organizācijas, ar nosacījumu, ka ir izveidota struktūra, kas pārstāv zinātnieku aprindas.

8.1

Kopuzņēmuma administratīvās izmaksas, kas sīki izklāstītas regulas 5. pantā, finansē dibinātāji vienlīdzīgās daļās.

8.2

Darbības izmaksas, kas saistītas ar P&I, kopīgi finansē no Kopienas finanšu ieguldījuma un no privāto tiesību subjektu, kuri piedalās uzņēmumā, ieguldījumiem natūrā. Privāto tiesību subjektu ieguldījuma apjomam jābūt vismaz vienādam ar Kopienas ieguldījumu.

8.3

Komisijas maksimālais ieguldījums kopuzņēmuma administratīvajās un darbības izmaksās ir 470 miljoni euro. Komiteja uzskata, ka finansējuma apjoms varētu būt lielāks, ņemot vērā KTI ietvaros veiktās pētniecības nozīmi. Paredzams, ka administratīvās izmaksas nebūs lielākas par 20 miljoniem euro. Ieguldījumu avots būs īpašā programma “Sadarbība”, ar ko īsteno Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 54. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumiem.

8.4

Ja tiek izveidota pētniecības grupa (skatīt 7.2. punktu), tā sedz 1/12 daļu no administratīvajām izmaksām, tādējādi samazinot Komisijas ieguldījumu.

8.5

Ja vien pēc 2013. gada (kad beidzas Septītā pamatprogramma) netiek atvēlēts finansējums, 2014.–2017. gadā turpina tikai tos projektus, par kuriem piešķīruma nolīgums parakstīts vēlākais 2013. gada 31. decembrī.

9.1

EESK atzinīgi vērtē lēmumu izveidot kopuzņēmumu kurināmā elementu un ūdeņraža jomā un atbalsta Regulas priekšlikumu (COM(2007) 572 galīgā redakcija). Komiteja vēlas galvenokārt uzsvērt pētniecībai paredzēto ieguldījumu un pētniecības koordinēšanas jomā ierosinātās stratēģijas nozīmīgumu Eiropas Savienībai, tādējādi ar šīs KTI starpniecību sekmējot daudzveidīgāku enerģijas veidu izmantošanu, īpaši transporta nozarē. (6)

9.2

Tādējādi EESK, kā jau iepriekš apstiprinājusi atzinumos par citām regulām saistībā ar Padomes Lēmumu 2006/971/EK par īpašo programmu “Sadarbība”, uzskata, ka, palielinot investīcijas P&I, tiks izveidots stabils līdzeklis, lai uzņēmumiem nodrošinātu uzticamu pamatsistēmu, kas ļautu novērst Kopienas finansējuma pašreizējo sadrumstalotību un programmu izkliedētību.

9.3

EESK jau sākotnēji, vairākos atzinumos ir atbalstījusi nepieciešamību Eiropas Savienībai pastiprināti iesaistīties pētniecības un izstrādes jomā. Tā kā nav iespējams minēt visus attiecīgos Komitejas dokumentus, mēs norādīsim tikai uz diviem pēdējiem atzinumiem, ko ar ievērojamu balsu vairākumu apstiprināja pēdējā plenārsesijā 2007. gada 24. un 25. oktobrī, proti, atzinumus par kopuzņēmumiem Clean Sky un ENIAC.

9.4

Vispārēji: EESK atzinumā (7) par tematu “Zaļā grāmata — Eiropas pētniecības telpa: jaunas perspektīvas” apstiprina, ka Komiteja “atbalsta mērķi izveidot pasaules līmeņa zinātniski tehnisku pētniecības infrastruktūru, kas savukārt ilgstoši un pastāvīgi jāatbalsta”, atgādinot, ka “lai tās darbība būtu veiksmīga un efektīva, būtiski ir nodrošināt dalībvalstu attiecīgo universitāšu grupu un institūtu līdzdalību, kā arī tehniskos projektos aktīvi iesaistīt rūpniecības nozari”.

9.5

Konkrēti: EESK atzinumā (8) par tematu “Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam — Biodegvielu nozares progresa ziņojums par sasniegumiem biodegvielu un citu atjaunojamo degvielu ražošanā un izmantošanā” pārliecinoši atbalstīja pētniecības programmu izstrādi skatāmajā regulā minētajā jomā.

9.5.1

Minētajā atzinumā EESK atgādina, ka tā “uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta pētniecībai biodegvielu, sevišķi otrās paaudzes biodegvielu, jomā, tomēr neatstājot novārtā citas iespējas, kuras paver, piemēram, saules-ūdeņraža vai biomasas pārstrādes tehnoloģija”.

9.5.2

EESK apstiprina, ka “neraugoties uz pēdējā laikā gūtajiem panākumiem tādā pētniecības jomā kā ūdeņraža ražošana no biomasas, tostarp izmantojot biotehnoloģiju, vai no atjaunojamiem enerģijas avotiem, ūdeņraža automobiļu plaša izmantošana un tirdzniecība nav iespējama, jo kurināmā elementu izmaksas ir ļoti augstas”, un secinot paziņo, ka “lai ūdeņradis kļūtu par ekonomiski pieejamu enerģētisko alternatīvu, ir nepieciešams samazināt ražošanas izdevumus. Komiteja uzskata, ka ir lietderīgi atbalstīt pētniecību, lai izstrādātu bioakumulatoru (biofuell cell) tehnoloģiju, kas ļauj izmantot biokatalizatorus, lai pārvērstu ķīmisko enerģiju elektroenerģijā”.

10.1

Ņemot vērā daudzējādo un jaukto finansējuma sistēmu un piesaistīto Kopienas resursu ievērojamo apjomu, EESK tomēr uzskata, ka būtu lietderīgi precīzāk noteikt pētniecības rezultātu izmantošanu. Tādēļ jautājumu par patentiem un intelektuālo īpašumu, kā tie definēti regulas projekta 17. pantā vai Kopuzņēmuma statūtu pielikuma 1.24. pantā — aprobežojoties tikai ar principu noteikšanu — vajadzētu precizēt un noteikt skaidrāk, lai nerastos ar tiem saistīti sarežģījumi KTI“Kurināmā elementi un ūdeņradis” izveidē un darbībā. EESK par šo trūkumu jau norādīja savos atzinumos par kopuzņēmumu IMI un Clean Sky izveidi. Šajā KTI minētais trūkums var būt vēl jūtamāks, ciktāl gala produkts, kas radīsies pētniecības rezultātā, varētu interesēt tirgū tieši konkurējošus uzņēmumus, jo īpaši automašīnu ražotājus, no kuriem vairāki būs kopuzņēmuma dalībnieki. Tādējādi, ņemot vērā nozīmīgo Kopienas finansējumu, ir jādomā par mehānismiem, kas veicinātu ienākumu gūšanu no Eiropas ieguldījumiem, vai vismaz šis jautājums būtu jāiekļauj izskatāmajā dokumentā.

10.2

Šā atzinuma 5.2. punktā ir norādīts, ka KTI galvenokārt veidojas agrāko Eiropas Tehnoloģiju platformu (ETP) darba rezultātā. Tomēr ETP ne vienmēr ir izdevies sasniegt tām izvirzīto mērķi — stratēģiski veicināt pētniecību Eiropā. Izveidojot KTI, ņemtas vērā grūtības, ar kurām saskārās ETP, kuru galvenais uzdevums bija sniegt būtisku ieguldījumu nozares konkurētspējas veicināšanā.

10.2.1

Raugoties no šāda viedokļa, EESK pauž nožēlu, ka Komisijas priekšlikumā nav iekļauts sīkāk izstrādāts apskats par Eiropas Tehnoloģiju platformu paveikto darbu; nav sniegts pārskats, nav norādīts uz gūtajiem rezultātiem, kā arī nav minēta neviena bibliogrāfiska atsauce. Nopietns pārskats, kura mērķis būtu precīzi noteikt ETP darba gaitā konstatēto iespējamo grūtību cēloņus, palīdzētu novērst grūtību atkārtošanos jaunajā iniciatīvā.

10.3

EESK uzskata, ka nolūkā īstenot KTI “Kurināmā elementi un ūdeņradis” noteiktos mērķus un maksimāli izmantot jaunās iniciatīvas iespējas, nepieciešams: