17.6.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 151/36

1.1

EESK iesaka, lai dalībvalstis, atsaucoties uz baltajā grāmatā un tajā izklāstītajā rīcības plānā vispārēji noteiktajiem uzdevumiem, noteiktu Kopienas prioritātes, saskaņojot tās ar Lisabonas līgumu — kas, cerams, stāsies spēkā 2009. gadā —, jo minētā līguma 149. pants galvenokārt veltīts sporta nozīmei saistībā ar izglītību un jaunatni.

1.2

Eiropas nākotne ir atkarīga no tās iedzīvotāju veselības un produktivitātes. EESK dziļi satrauc tas, ka visā sabiedrībā izplatītās slimības, ko izraisa liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids, jau skar arī jauniešus.

1.3

EESK iesaka, lai izstrādājot jaunas programmas, kas virzītas uz sportu veselības aizsardzībai, tiktu ņemta vērā gan Kopienas, gan daudzdisciplīnu dimensija. Vairāku nozaru ministriju Kopienas līmeņa vienota rīcība var pozitīvi ietekmēt valstu pārvaldes struktūru nesaskaņoto darbību.

1.4

EESK vērš uzmanību uz to, lai nepieciešamie pasākumi tiktu īstenoti, ievērojot subsidiaritātes principu. EESK aicina Komisiju arī turpmāk cieši koordinēt un iedvesmot darbu, kas jāveic šajā jomā.

1.5

Obligāto fiziskās audzināšanas stundu skaits gan pamatskolās, gan vidusskolās būtu jāpalielina vismaz līdz trim stundām nedēļā. Komiteja iesaka arī augstskolās nodrošināt sportošanas iespējas, un dalību fiziskās audzināšanas stundās noteikt par obligātu mācību programmas sastāvdaļu. Gan pamatskolā, gan vidusskolā, kā arī augstākajās mācību iestādēs sporta nodarbības jāorganizē tā, lai tajās varētu piedalīties visi bērni un jaunieši — arī tie, kam ir invaliditāte, viņiem paredzētās fiziskās audzināšanas nodarbības organizējot vai nu individuāli, vai arī grupā. Tāpat uzmanība jāpievērš apstākļiem, kādos notiek sporta nodarbības skolās, it īpaši sanitārajām telpām un iekārtām, ko lieto pēc minētajām nodarbībām, jo tās bieži vien vieš nepatiku un nesekmē to, lai jaunieši pievērstos sportam.

1.6

Sociālie partneri visos līmeņos jāmudina sekmēt veselīgu dzīvesveidu. Svarīgi ir radīt stimulus darba devējiem, lai uzņēmumos tiktu ieviesti veselības veicināšanas pasākumi, tostarp fizisko aktivitāšu programmas.

1.7

EESK iesaka izveidot darba grupu šajā jautājumā, lai iepazītos ar dalībvalstu pieredzi nolūkā apspriest turpmākās iespējas, tostarp — invalīdiem paredzētus risinājumus.

1.8

EESK uzskata, ka būtu lietderīgi organizēt informācijas kampaņas par jauniem konkursiem, jo līdz šim pastāvošajās programmās reti bija iespējas pieprasīt finansējumu sportam. EESK uzstāj, lai izpratnes veidošanas iniciatīvas būtu visaptverošas, integrētas stratēģijas daļa. Informācijas pasākumus nevajadzētu vērst tikai uz jauniešiem vien, to pamatā jābūt atzinumam, ka sports labvēlīgi ietekmē visas vecuma grupas, tostarp — cilvēkus ar invaliditāti.

1.9

EESK iesaka struktūrfondos nodalīt līdzekļus, ko var izmantot piemērotu sporta un atpūtas, sabiedrību saliedējošu, daudzfunkcionālu infrastruktūru finansēšanai. Komiteja tomēr norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības bieži dod priekšroku lielu sporta kompleksu būvniecībai, nevis nodrošina iedzīvotāju sporta nodarbībām paredzētu aprīkojumu un infrastruktūru. Tādēļ ar struktūrfondu palīdzību jāveicina tieši šādu objektu ierīkošana.

1.10

EESK pauž gandarījumu par Sporta foruma atsākšanu, jo tas var nodrošināt lietderīgu platformu visu svarīgo ieinteresēto dalībnieku dialogam, kura rezultātā var tikt izvirzīti tādi konkrēti pasākumi, kas ļauj palielināt sporta nozīmi.

1.11

EESK labprāt piedalītos sporta forumā kā novērotāja, tādējādi iegūstot iespēju tieši paust pilsoniskās sabiedrības viedokli.

1.12

EESK iesaka darba grupai sporta finansēšanas jautājumā izvērst darbības jomu, ietverot ar sportu saistīto nodokļu un sociālā apdrošinājuma noteikumu izskatīšanu un labākās pieredzes apkopošanu.

1.13

EESK uzskata, ka jāsamazina noziedzība, kas saistīta ar lieliem starptautiskiem un valsts mēroga sporta pasākumiem, jo īpaši ņemot vērā nepilngadīgo un sieviešu aizsardzību.

1.14

EESK uzskata, ka to sporta organizāciju vadītājiem, kas saņem tiešo vai netiešo Kopienas finansējumu un sacensībās piedalās ar profesionālām komandām un sportistiem, un kuru gada budžets pārsniedz piecus miljonus euro, tāpat kā amatpersonām un politiķiem katru gadu būtu jānorāda viņu ienākumu un iegādāto īpašumu avots.

1.15

Sociālais dialogs jāizvērš, ietverot ne tikai profesionālos sportistus, bet arī fitnesa klubus un bezpeļņas organizācijas, kā arī šādas profesijas: sporta skolotājus un trenerus, sporta zinātniekus, sporta mediķus, fizioterapeitus, masierus u.c. Tāpat jāietver profesiju grupas, kuru pārstāvji gūst ievērojamus ienākumus no sporta, piemēram, treneri, menedžeri, pasākumu rīkotāji, aģenti, sponsori, komersanti u.c. Dalībvalstis jāmudina sociālo dialogu visās sporta jomās īstenot arī valsts līmenī.

2.1

Sports ir saistīts ar visdažādākajām sabiedrības dzīves jomām: izglītību, tautsaimniecību, brīvo konkurenci, personu un preču brīvu kustību, cilvēktiesībām un veselības aizsardzību. Papildus sporta tautsaimnieciskajai nozīmei tas sabiedrībai neapšaubāmi ir īpaši svarīgs arī daudzu citu iemeslu dēļ.

2.2

Sporta klubu dzīvē pēdējās desmitgadēs notikušas lielas pārmaiņas, tie pēc sava rakstura arvien mazāk ir valsts nozīmes amatieru (brīvprātīgo) klubi, jo daudzi no tiem jau darbojas kā uzņēmumi un tādējādi arī uz tiem attiecas Eiropas vienotā tirgus noteikumi.

2.3

Sporta jautājumi vēl nav ES tiešā juridiskā kompetencē. Tiesiskā kompetence attiecībā uz sportu izpaužas ES sekundārajos tiesību aktos (piemēram, tiesu praksē), kā arī tieši piemērojot primāros tiesību aktus, kurus var attiecināt arī uz sportu.

2.4

Līdz Baltās grāmatas publicēšanai nebija Eiropas mēroga stratēģijas sporta jomā, bet sporta jautājumi vienmēr ir bijuši iekļauti dažādās ES rīcībpolitikās. Amsterdamas Līgumā, ko pieņēma 1997. gadā, jau ir atsauce uz sportu, bet 1999. gadā tika publicēts Helsinku Paziņojums par sportu, kurā Eiropas Komisija izvirzīja pasākumus, lai stiprinātu sporta sabiedrisko un pedagoģisko nozīmi. Visos minētajos dokumentos bija uzsvērta sporta sociālā, sabiedriskā un izglītojošā nozīme.

2.5

Sporta jautājumi skarti arī 2000. gada Nicas Deklarācijā, un 2004. gada Starpvaldību konferencē tika pieņemts lēmums sportu iekļaut Līgumā par Eiropas Savienību.

2.6

Arī Eiropas Parlaments ir pieņēmis divus ziņojumus par sportu (1), un ir sagatavots vēl viens nozīmīgs, no Komisijas neatkarīgs dokuments par sportu Eiropā, proti, Neatkarīgs ziņojums par sportu Eiropā  (2). Tā pirmā daļa veltīta vispārējai sporta jautājumu analīzei, bet otrā daļa — Eiropas sporta analīzei, jo īpaši pievēršoties futbolam.

2.7

Reformas līgumā, ko paredzēts pieņemt 2009. gadā, atsevišķs punkts ir veltīts sportam, tādējādi sports beidzot ir kļuvis par vienu no ES kompetencēm.

2.8

Baltā grāmata ir rezultāts ilgam darbam, kas tika uzsākts, apspriežoties ar dalībvalstu iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību, olimpiskajām komitejām un atbildīgajiem lēmumu pieņēmējiem, rīkojot konferences, neformālas ministru tikšanās un vienlaikus organizējot vairākus mēnešus ilgu apspriedi tiešsaistē, kuras laikā tika saņemtas 777 piezīmes. Arī vairākās dažādu Eiropas Savienības ģenerāldirektorātu sanāksmēs tika saskaņoti attiecīgās jomas aspekti, kas saistīti ar sportu. Baltajā grāmatā izvirzītas visaptverošas iniciatīvas attiecībā kā uz amatieru, tā arī uz profesionālo sportu, ievērojot to, ka sporta jautājumi ir dalībvalstu kompetencē.

2.9

Notikušo konsultāciju rezultātu analīze ļāva secināt, ka būtiskās ar sportu saistītās problēmas attiecas uz šādām trim galvenajām jomām:

2.10

Papildus minētajiem tematiem atklājās vēl sešas pilnīgi dažādas, bet ļoti nozīmīgas problēmas, proti:

2.11

Veicot analīzi, Eiropas Komisija atzina, ka Eiropas Savienībai lielākā mērā jāņem vērā sporta savdabība un jārod problēmu risinājumi. Vairs nevar apšaubīt, ka pastāvošajās un plānotajās ES programmās un pasākumos lielāka uzmanība jāpievērš sportam un jānosaka, kā var izmantot ES līdzekļus, lai atbalstītu ar sportu saistītus projektus. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka jāuzlabo ES mēroga dialogs un politiskā sadarbība saistībā ar sportu.

3.1

Baltās grāmatas “vispārējais mērķis ir noteikt sporta stratēģiski svarīgo nozīmi Eiropā, rosināt diskusiju par konkrētām problēmām, sekmēt sporta redzamību ES politikas veidošanas jomā un palielināt sabiedrības informētību par šīs sfēras vajadzībām un savdabību. Tās mērķis ir arī izcelt būtiskus jautājumus, piemērām, ES tiesību aktu piemērošanu sporta jomā un formulēt turpmāko ar sportu saistīto rīcību ES līmenī” (3).

3.2

Baltajā grāmatā formulēti piecdesmit trīs konkrēti uzdevumi, kā arī paskaidrota sporta pozitīvā nozīme dažādās sabiedrības dzīves jomās. Plānoto pasākumu saraksts, t.s. “Pjēra de Kubertēna” rīcības plāns, pievienots baltās grāmatas pielikumā. Plānam ir divi galvenie mērķi:

4.1

Turpmāk izklāstītās EESK konkrētās piezīmes ir strukturētas atbilstīgi baltās grāmatas daļām.

4.2

EESK pilnībā piekrīt analīzei par sporta būtisko un pozitīvo sociālo nozīmi.

4.3

EESK ir gandarīta, ka Komisija savā darbībā sporta jomā veselības uzlabošanu ar fiziskās aktivitātes palīdzību uzskatīs par stūrakmeni, tādēļ atbalsta pamatnostādnes par fizisko aktivitāti, kā arī ieceri izveidot Veselību veicinošas fiziskās aktivitātes (HEPA, Health-Enhancing Physical Activity) tīklu. Zinātniski pierādīts, ka sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids palielina liekā svara uzkrāšanās risku un saslimšanas ar daudzām hroniskām slimībām risku. Budžetu un tautsaimniecību ļoti apgrūtina tādu slimību ārstēšana un darbnespējas radītie zaudējumi, rentablāk ir iztērēt naudu profilaksei fizisko aktivitāšu formā. Attīstot dažādām vecuma grupām un dzimumam piemērotu sporta veidu piedāvājumu, kā arī veicinot sporta iespējas pensijas vecumā, var patiešām novērst traumas, tādējādi samazinot aprūpes nepieciešamības risku. Tas tomēr nozīmē, ka jānotiek izmaiņām sabiedrības attieksmē.

4.4

EESK piekrīt tam, ka liela nozīme ir nozaru sadarbībai, kā arī tam, ka pastāvošajās Kopienas programmās (pētniecība un izstrāde, veselības aizsardzība, jaunatne un pilsoniskums, mūžizglītība) turpmāk tiks ņemts vērā arī sports.

4.5

EESK pauž gandarījumu, ka baltajā grāmatā minēta nepieciešamība saskaņot rīcību dopinga apkarošanā un uzskata, ka dalībvalstu attiecīgie pasākumi jāsaskaņo ar pastāvošajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši, lai novērstu iespējamo pārklāšanos un efektīvāk varētu izmantot resursus. Pašlaik īstenotie antidopinga pasākumi nav pietiekami un neattur jauniešus no stimulējošu līdzekļu lietošanas. EESK ierosina šajā nolūkā veikt valstu tiesību aktu izpēti un izdarīt salīdzinošu to trūkumu un nepilnību analīzi.

4.6

EESK norāda, ka veicot uzskaiti saistībā ar dopinga novēršanu, jāņem vērā Kopienas tiesību aktos paredzētā personas datu aizsardzība.

4.7

EESK ir gandarīta, ka baltajā grāmatā iezīmētas sporta un fiziskās aktivitātes atbalsta iespējas, izmantojot pastāvošās izglītības un apmācības programmas (Comenius, Leonardo, Erasmus, Grundtvig, EQF (Eiropas Kvalifikācijas sistēma), ECVET (Eiropas Kredītpunktu sistēma profesionālajai izglītībai un apmācībai)).

4.8

EESK atbalsta to, ka ir uzsākts pētījums par gados jaunu sportistu apmācību. Komiteja ierosina veikt pētījumu par sporta klubu atbildību pret gados jauniem augsta līmeņa sportistiem, lai, līgumam beidzoties, viņiem nodrošinātu profesionālo apmācību un atbalstu integrācijai darba dzīvē.

4.9

EESK vērš uzmanību uz to, talantīgiem gados jauniem sportistiem paredzētajām apmācības sistēmām jābūt visiem pieejamām, nodrošinot brīvu darbaspēka kustību. Rūpīgi tomēr jāizskata jautājumu loks saistībā ar “pašu mājās uzaudzinātiem sportistiem”, jo klubiem ir liela nozīme jaunu talantu atklāšanā un audzināšanā, ieguldot ievērojamus līdzekļus un tādējādi veicot sabiedrībai derīgu darbu. Klubiem jābūt ieinteresētiem turpināt minēto darbību.

4.10

EESK ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka baltajā grāmatā liela uzmanība pievērsta bezpeļņas sporta organizācijām, brīvprātīgai darbībai un vietējā līmeņa sporta pasākumiem, jo Eiropā sporta dzīve lielā mērā noris tieši šādos ietvaros.

4.11

Tajā pašā laikā EESK vērš uzmanību uz to, ka bezpeļņas organizāciju stāvoklis un to finansēšana, saimnieciskā darbība, kā arī valsts un pašvaldību atbalsts dažādo vēsturisko tradīciju dēļ dalībvalstīs ir atšķirīgs. EESK pauž cerību, ka šādas atšķirības tiks izskatītas plānotajā pētījumā par minēto jautājumu.

4.12

EESK ir gandarīta par atzinumu, ka Kopienas programmas un pasākumi būtu lietderīgi, lai labāk izmatotu sportu kā sociālās integrācijas līdzekli nolūkā sekmēt nelabvēlīgākā stāvoklī esošo un sociāli atstumto iedzīvotāju grupu un sabiedrības kopumā veiksmīgu sadarbību.

4.13

Baltajā grāmatā skarts invalīdu sporta jautājums. EESK ar gandarījumu pieņem zināšanai, ka baltajā grāmatā minēta sporta infrastruktūru pielāgošana invalīdu vajadzībām, kā arī brīvprātīgo un personāla apmācība par palīdzības nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti.

4.14

EESK pauž gandarījumu par to, ka baltajā grāmatā minēta sieviešu lielāka līdzdalība un nozīme, kā arī dzimumu līdztiesības īstenošana sportā. Sieviešu nodarbošanās ar sportu pozitīvi ietekmē ģimeņu, bērnu attieksmi pret sportu, tādējādi daudz plašāk ietekmējot sabiedrību kopumā.

4.15

EESK ir gandarīta par apņemšanos sadarboties ar pastāvošajām starptautiskajām vai valstu organizācijām, lai izskaustu vardarbību stadionos, un uzskata, ka ir svarīgi novērst pasākumu pārklāšanos, lai efektīvāk izmantotu resursus.

4.16

EESK atgādina, ka ES dalībvalstu sadarbība, lai novērstu ar sporta pasākumiem saistītu vardarbību, pašlaik notiek sadarbības iekšlietās ietvaros Policijas sadarbības darba grupā (PCWP).

4.17

EEESK ir gandarīta par to, ka baltajā grāmatā atzīta sporta ekonomiskā ietekme un darba vietu radīšanas potenciāls, tomēr pauž nožēlu, ka dokumentā nav minēta jau pastāvošo Savienības resursu pieejamība nākotnē, lai finansētu noteiktām prasībām atbilstošus publiskus, sporta un atpūtas vajadzībām paredzētus daudzfunkcionālus objektus.

4.18

EESK uzskata, ka lēmumu sagatavošanas nolūkā būtu lietderīgi izveidot Eiropas līmeņa vienotu statistikas sistēmu.

4.19

EESK norāda, ka valstu sporta struktūras un statistikas sistēmas ir atšķirīgas, kā arī to, ka sporta tautsaimniecisko ietekmi lielā mērā atspoguļo grūti mērāmi rādītāji (piemēram, darbnespējas stundu skaita, izdevumu par medikamentiem samazināšanās, labāka sociālā kohēzija).

4.20

EESK uzskata, ka Eirobarometra aptaujas ir lietderīgas, tāpat kā plānotais pētījums par sporta nozares un Lisabonas procesa saistību, kā arī pieredzes apmaiņa par lieliem sporta pasākumiem.

4.21

Ņemot vērā jau minēto Eiropā pastāvošo sporta struktūru daudzveidību, EESK ir gandarīta par Eiropas Komisijas ieceri veikt pētījumu par sporta finansēšanu dalībvalstīs, ar to saistīto atbrīvošanu no nodokļiem vai nodokļu atlaidēm.

4.22

EESK uzskata, ka ES tiesību aktu piemērošana sporta jomā, ņemot vērā sporta savdabīgo raksturu, ir būtiski svarīgs jautājums, un sporta organizācijām ir ļoti svarīgi uz to saņemt konkrētas atbildes.

4.23

EESK uzskata, ka jāturpina darbs, lai panāktu labāku šīs problēmas risinājumu. Tiesu prakses piemērošana ieinteresētajām pusēm nedos atbilstošu ilgtermiņa tiesisko drošību.

4.24

Ar vajadzību saskaņot sporta organizāciju nolikumus un intereses ar ES tiesību aktu normām ir saistīti arī citi jautājumi: plānotais ietekmes novērtējums attiecībā uz sportistu aģentiem, plānotais dialogs par sporta klubu licencēšanas sistēmu, sporta pasākumu atspoguļošanas plašsaziņas līdzekļos tiesību vienota nodrošināšana. EESK atbalsta attiecīgos priekšlikumus.

4.25

EESK piekrīt, ka ir nepieciešams aizstāvēt nepilngadīgos sportistus, un ir gandarīta par baltajā grāmatā izvirzītajiem pasākumiem (direktīvas par jauniešu aizsardzību darba vietā īstenošanas uzraudzība, pētījums par bērnu darbu, dalībvalstu informēšana par spēkā esošajiem noteikumiem).

4.26

EESK pilnībā atbalsta ar sportu saistītas visu veidu noziedzības (korupcijas, naudas atmazgāšanas) apkarošanu un attiecīgas Eiropas stratēģijas izstrādi.

4.27

EESK atbalsta to, lai ES pastāvētu tādas uzticamas profesionālo klubu licencēšanas sistēmas, kas nodrošina klubu darbības pārredzamību.

4.28

EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai pastāvētu solidaritātes mehānismi ieņēmumu no plašsaziņas līdzekļiem sadalei nolūkā atbalstīt amatieru sportu.

4.29

Ņemot vērā šajā atzinumā minētos daudzos uzdevumus, EESK pauž gandarījumu par to, ka tiek turpināts dialogs un saskaņota rīcība kā starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, un nevalstiskajām sporta organizācijām, tā arī starp ES iestādēm.

4.30

EESK pilnā mērā atbalsta ES līmeņa nozaru sociālā dialoga komiteju izveidi (4), jo tas sekmētu darbaspēka vienotā tirgus darbību sporta jomā. Eiropas mēroga sociālajā dialogā jāiesaista ne tikai darba devēji (klubi) un darba ņēmēji (sportisti, treneri, darba ņēmēji, kas strādā, lai viņus atbalstītu), bet arī sporta aprīkojuma ražotāji un dažādu sporta nozaru starptautiskās organizācijas.

4.31

Eiropas mēroga sociālā dialoga iespējamie temati var būt: sportistu pensiju fondi, reklāmas un attēlu izmantošanas tiesības, veselības aizsardzība darba vietā, jautājums par pašu uzaudzinātiem sportistiem, darba līgumi un atbalsts darba gaitu uzsākšanai pēc sportista karjeras beigām.