5.9.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 206/7

1.1.

COSAC izsaka atzinību par prezidentūras pūlēm sapulcināt visu Eiropas Savienības dalībvalstu valdības un Eiropas iestāžu pārstāvjus Berlīnē Romas līgumu parakstīšanas piecdesmitajā gadadienā. COSAC atzīmē Berlīnes deklarācijas nozīmību un cer, ka tā palīdzēs radīt noturīgu, pozitīvu stimulu Eiropas integrācijai. COSAC aicina dalībvalstu parlamentus veicināt informētību par šo dokumentu.

1.2.

COSAC atzinīgi vērtē Vācijas prezidentūras centienus Eiropas darba kārtībā vēlreiz izvirzīt jautājumu par Konstitucionālo līgumu. Līdz ar Vācijas prezidentūras sniegto ziņojumu Eiropadomei jūnija sanāksmē diskusijām par šo jautājumu būs izšķiroša nozīme. COSAC augstu vērtē prezidentūras stingro nostāju attiecībā uz apņemšanos panākt iestāžu vienošanos pirms vēlēšanām, kas notiks Eiropā 2009. gadā.

1.3.

COSAC atbalsta ierosinājumu gada otrajā pusē sasaukt dalībvalstu valdību pārstāvju konferenci, nosakot skaidras pilnvaras un grafiku, lai panāktu risinājumu, kurā, lai arī tas būtu citādi formulēts, tiktu stingri ievērota Līguma par Konstitūciju Eiropai būtība un mērķi. Šim risinājumam ir jābūt tādam, kurā ir ņemtas vērā dažās dalībvalstīs paustās bažas un ir rastas atbildes uz to uzdotajiem jautājumiem, kā arī tādam, ar kuru sekmēt lēmumu pieņemšanas demokrātiskumu, pārredzamību un efektivitāti un pilsoņu tiesību aizsardzību. Turklāt tam ir jāpievēršas ar klimata pārmaiņām un enerģijas drošību saistītām problēmām. COSAC sagaida no dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamenta pilnīgu līdzdalību un domā, ka to viedokļi tiks pienācīgi ņemti vērā. COSAC uzstāj, ka, iestādēm vienojoties, ir jāņem vērā būtiskā loma, kāda dalībvalstu parlamentiem ir Eiropas integrācijas procesā un Eiropas politikas formulēšanā. Parlamentu lomai nākotnē nozīmīguma ziņā ir jābūt vismaz līdzvērtīgai tai, kas paredzēta Konstitucionālajā līgumā. Tāpat kā jaunā sistēma, kuru izmantojot, Komisija visus priekšlikumus nepastarpināti nosūta dalībvalstu parlamentiem, aicina tos izteikt savu viedokli, lai uzlabotu politikas formulēšanas procesu, un rakstiski sniedz atbildes uz izteiktajiem viedokļiem, ir jāsaglabā un arvien labāk un efektīvāk jāīsteno Konstitucionālajam līgumam pievienotais Protokols par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā un Protokols par subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu.

1.4.

COSAC atzīmē, ka Eiropas Parlaments plāno un organizē sanāksmi, kurā piedalīsies pilsoniskās sabiedrības pārstāvji (Agora), un piedāvā rīkot apvienotās parlamentārās sanāksmes starp dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu, lai apmainītos viedokļiem un lai gaidāmajā starpvaldību konferencē novērtētu Eiropadomes sasniegto rezultātu un līguma reformas perspektīvas.

2.1.

Kā pievienoto vērtību dalībvalstis atzinīgi vērtē jauno mehānismu, kuru izmantojot, Komisija visus jaunos priekšlikumus un apspriežu dokumentus nepastarpināti nosūta dalībvalstu parlamentiem. Nolūkā uzlabot šo mehānismu COSAC aicina izveidot Komisijas apspriežu dokumentu iesniegšanas standartizētu kārtību. COSAC atzinīgi vērtē Komisijas pūles sniegt dalībvalstu parlamentiem pamatotas atbildes uz to piezīmēm un skaidrot iesniegtos priekšlikumus. COSAC aicina Komisiju sniegt atbildes uz dalībvalstu parlamentu paziņojumiem divu mēnešu laikā, bet, ja ievērojams skaits dalībvalstu parlamentu izrāda pamatotu interesi par kādu konkrētu priekšlikumu, tad nepārprotami jāreaģē. COSAC būtu pateicīga, ja Komisija turpinātu skaidrot sistēmu, saskaņā ar kuru tā paredz kārtību, kā rīkoties ar paziņojumiem, kas saņemti no dalībvalstu parlamentiem. Turklāt COSAC uzsver to, cik svarīgi ir, lai Komisijas apspriežu dokumentu tulkojumi būtu pieejami visās oficiālajās valodās.

2.2.

COSAC aicina Komisiju nepārtraukt centienus labāk izskaidrot tās priekšlikumus attiecībā uz subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem saskaņā ar protokolā ietvertajām pamatnostādnēm par Amsterdamas līgumā minēto subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanu. Dalībvalstu parlamenti atzinīgi vērtētu arī to, ka tiktu sniegti skaidrojumi par tiesiskā pamata izvēli.

2.3.

COSAC mudina dalībvalstu parlamentus augšupielādēt IPEX tīmekļa vietnē atzinumus par konkrētiem ES pasākumu priekšlikumiem, lai sekmētu viedokļu apmaiņu starp dalībvalstu parlamentiem. Komisijas atbildēm uz dalībvalstu parlamentu paziņojumiem jābūt pieejamām, lai ar tām varētu iepazīties citu dalībvalstu parlamenti. COSAC aicina Komisiju izvērtēt iespēju IPEX tīmekļa vietnē augšupielādēt tās saraksti ar dalībvalstu parlamentiem.

2.4.

COSAC aicina Padomi, ņemot vērā otro un trešo pīlāru, izvērtēt iespēju augšupielādēt IPEX tīmekļa vietnē dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus, it īpaši visus likumdošanas priekšlikumus vai iniciatīvas saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveidi, kas, iespējams, tieši ietekmētu indivīdu tiesības un brīvības.

4.1.

Klimata pārmaiņas ir jautājums, kuram Eiropas sabiedrība pievērš lielu uzmanību. COSAC piekrīt, ka Eiropas Savienībā ir nepieciešams izveidot vienotu klimata un enerģijas politiku, kas nodrošinātu vides ilgtspējību, sekmētu ES ekonomikas izaugsmi un veicinātu ES konkurētspēju pasaulē.

4.2.

COSAC uzsver ES apņemšanos uzņemties vadītāja lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. COSAC atzinīgi vērtē Eiropadomes sanāksmē 2007. gada pavasarī panākto vienošanos par visaptverošu Savienības politiku klimata aizsardzības un enerģijas jomā. COSAC atbalsta ES apņemšanos līdz 2020. gadam par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un atzinīgi vērtē tās gatavību panākt gāzu emisiju samazinājumu kopumā par 30 % ar nosacījumu, ka citas attīstītās valstis apņemas samazināt gāzu emisijas līdzīgā apjomā un ka progresīvākās no šīm attīstītajām valstīm sniedz ieguldījumu atbilstoši to pienākumiem un attiecīgajām iespējām. COSAC atzinīgi vērtē ES iestāžu aktīvo nostāju sarunās par starptautisku klimata režīmu, kas būs turpinājums Kioto protokolā noteiktajām saistībām.

5.1.

COSAC uzsver to, cik svarīgi ir paplašināt Eiropas drošības, stabilitātes un labklājības telpu. Tādēļ COSAC atzinīgi vērtē pūles veltīt īpašu uzmanību ES attiecībām ar tās austrumu kaimiņiem un ar Vidusāziju, lai šajos reģionos panāktu labklājību un demokrātiju.

5.2.

COSAC mudina Eiropas Savienības dalībvalstis pārvaldīt Eiropas kaimiņattiecību politiku saskaņotākā un vienotākā veidā, pilnībā izmantojot Eiropas Padomes instrumentus un pieredzi. COSAC uzsver, ka ir jāstiprina Eiropas kaimiņattiecību politika, lai ES austrumu kaimiņvalstis pakāpeniski sasniegtu līmeni, kas politiskajā un ekonomiskajā ziņā tuvinās ES līmenim.

5.3.

COSAC uzsver, cik svarīga visam reģionam ir stabilitāte un drošība Ukrainā, un akcentē nepieciešamību pēc ES aktīvas iesaistīšanās ilgtermiņa sadarbībā ar Ukrainu. COSAC aicina visus politiķus, kas ir iesaistīti nesenajā politiskajā krīzē, veikt visu nepieciešamo, lai panāktu kopīgu risinājumu.

5.4.

COSAC atzīst, ka reģionālā sadarbība ir jāuzlabo jo īpaši Melnās jūras reģionā, ar kuru, līdz ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos, ES ir kopīga robeža. Reģions piedāvā lielas sadarbības un izaugsmes iespējas ekonomikas jomā.

5.5.

COSAC uzsver Vidusāzijas stratēģisko nozīmi un pieprasa, lai ES izveido Vidusāzijai paredzētu stratēģiju, ar kuru nodrošināt stabilitāti, mieru un labklājību visā reģionā ap Kaspijas jūru.

5.6.

Patiesi vēloties veicināt Eiropas Savienības un Krievijas dialogu, COSAC pauž cerību, ka augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 2007. gada 18. maijā Samarā, visi šķēršļi sarunās par partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Krieviju tiks novērsti. Ar dziļu interesi COSAC sekoja līdzi notikumiem, kas dažu pēdējo nedēļu laikā risinājās Maskavā, Sanktpēterburgā un Ņižņijnovgorodā. COSAC tomēr atzinīgi vērtē 2007. gada 3. maijā notikušo Eiropas Savienības un Krievijas apspriežu piekto kārtu cilvēktiesību jomā. COSAC pieprasa īstenot vienotu Eiropas politiku attiecībā uz Krieviju, kas balstīta uz ES dalībvalstu solidaritāti to savstarpējās attiecībās ar Krieviju, kur ES un Krievijas dialoga pamatā ir noturīga cilvēktiesību un demokrātijas vērtību aizsardzības nodrošināšana.