Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību

(2007/C 184/11)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam (1) . Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.

KOPSAVILKUMS

PADOMES REGULA (EK) Nr. 510/2006

“CHODSKÉ PIVO”

EK Nr. CZ/PGI/005/0363/22.9.2004.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

Šis kopsavilkums nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus informācijas nolūkā.

1.   Atbildīgais departaments dalībvalstī

2.   Grupa

Šis pieteikums ir atkāpe no Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 1.punkta, jo apgabalā ir tikai viens ražotājs. Komisijas Regulas (EK) Nr. 1898/2006 2. pantā (2) minētās prasības ir ievērotas.

3.   Produkta veids

2.1. grupa — alus

4.   Specifikācija:

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punkta prasību kopsavilkums)

4.1.   Nosaukums: “Chodské pivo”

4.2.   Apraksts: Alus “Chodské pivo” tiek ražots tikai no dabiskām izejvielām: iesala, apiņiem, ūdens un rauga.

“Chodské pivo” ražošanā tiek izmantotas tikai Čehijas aromātisko šķirņu (Žatecký poloraný červeňák, Sládek) un rūgto šķirņu (piemēram, Premiant) apiņi.

Misas tradicionālā divkāršā raudzēšana piešķir alum “Chodské pivo” bagātīgu iesala garšu, nedaudz rūgtuma, izteiktu aromātu un putas.

4.3.   Ģeogrāfiskais apgabals: Vēsturiskais Hodsko [Chodsko] reģions atrodas tagadējā Plzeņas [Plzeň] reģiona teritorijā, proti, apgabalā gar visu Bavārijas robežu — no Všerubskas [Všerubský] pārejas līdz Dīleņai [Dyleň] kalnos un Čehu meža augstienēm. Robežas noteiktas saskaņā ar to pašvaldību zemes reģistriem, kuras atrodas apgabalā.

4.4.   Izcelsmes apliecinājums: Ir izveidota kontroles sistēma, lai garantētu izcelsmes autentiskumu un nodrošinātu, ka viss alus, kas tiek laists tirgū ar norādi “Chodské pivo”, tiešām ir ražots aprakstītajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Turklāt uz visiem produkta iepakojumiem norādīta obligātā informācija par ražotāju, arī adrese.

CAFIA (Čehijas Lauksaimniecības un pārtikas inspekcija) apakšbirojs uzrauga, kā tiek ievērotas procedūras un atsevišķas kontroles metodes, kā arī pārbauda rezultātus, lai nodrošinātu to atbilstību prasībām.

Visas izejvielas tiek iepirktas tikai uz līguma pamata, lai alus darītavai būtu zināms, kāda ir izejvielu ģeogrāfiskā izcelsme un kādas tehnoloģijas un procesi izmantoti izejvielu ražošanā. Tiek veikta precīza izejvielu piegādātāju un galaproduktu pircēju uzskaite. Tāpat tiek dokumentēts, kādas izejvielu partijas tiek izmantotas konkrētu alus partiju ražošanā.

4.5.   Ražošanas metode:

Ūdens.

Tiek izmantoti tikai ūdens avoti ir ārkārtīgi zemu minerālvielu saturu — dGH (kopējā ūdens cietība grādos) ir aptuveni 1,6° — apgabala ģeoloģisko īpatnību, jo īpaši granīta masīva, dēļ. Šis ūdens lielā mērā nosaka izgatavotā alus garšu. Tā kā minerālvielu saturs ūdenī ir zems, ūdens ķīmiski nereaģē ar citām izejvielām un labvēlīgi ietekmē alus bagātīgo iesala garšu.

Iesala gatavošanas metode.

Gaišā un tumšā alus darīšanā izmanto vietējo iesalu, ko gatavo ar tradicionālo paņēmienu, proti, diedzējot miežus uz klona un tad kaltējot rijā. Iesala mieži (Hordeum vulgare sub. Distichum) aug apgabalā, kura robežas sakrīt ar “Chodské pivo” ražošanas apgabalu, un miežu šķirne iekļauta Apstiprināto šķirņu reģistrā.

Misas gatavošana.

Tiek izmantots divkāršs iejavošanas process. Vispirms iejava nonāk katlā, kur to pakāpeniski uzsilda līdz 70-75 °C. Pēc cukuru veidošanās temperatūru palielina līdz vārīšanās temperatūrai un vāra 20 minūtes.

Novārīto iejavu pievieno pārējai iejavai, tādējādi temperatūru pazeminot līdz 65 °C. Pēc temperatūras stabilizēšanās katlā liek otro iejavu. Arī otro iejavu uzkarsē līdz 70-75 °C, līdz sašķeļas cukuri. Tad to vāra 20 minūtes; pēc tam misa nonāk raudzēšanas kublā. Enzīmu darbību pārtrauc, uzsildot iejavu līdz 75-78 °C.

Specifikācija pirmajai raudzēšanai un nogatavināšanai.

Pirmā raudzēšana notiek 6-9 °C temperatūrā. Rūgstošās misas temperatūru pārbauda divreiz dienā. Tiek izmantots apakšrūgšanas raugs (parasti izmanto apakšrūgšanas raugu W 95). Pirms iepildīšanas mucās 4 dienas uzrauga ekstraktvielu redzamo saturu, un tikai pēc tam, kad sasniegtas vajadzīgās vērtības, jaunalu filtrē un iepilda mucās. Jaunalus nonāk nogatavināšanas tvertnēs, kur raudzēšana tiek pabeigta. Šīs otrās raudzēšanas laikā spiediens raudzēšanas traukos ir 0,70–0,90 KPa. Temperatūra ir 2–6 °C.

Paņēmieni iepildīšanai pudelēs un iepakošanai.

Alu iepilda pudelēs, mākslīgi nepievienojot ogļskābo gāzi. Visa CO2 alū ir veidojusies dabiski rūgšanas procesā.

4.6.   Saikne: Alus darīšanas tradīciju aizsākumi meklējami jau 12. gadsimtā. Par tās vēsturi un nozīmību liecina 1341. gadā Bohēmijas karaļa Luksemburgas Jāņa izdotais dokuments par alus darīšanu Hodsko reģionā, kā arī fakts, ka alu “Chodské pivo” mēdza piegādāt uz Prāgu un Bavāriju dzeršanai karaļa galmā. Šis reģions, kas robežojas ar Bavāriju, ir vēsturiski izslavēts alus darīšanas dēļ; 1945. gadā reģionā darbojās vairāk nekā 60 alus brūži.

“Chodské pivo” ir izteikti zeltainā krāsā, kas raksturīga gaišajam alum, bagātīga iesala garša, neliels rūgtenums un spēcīgs aromāts. Šādas īpašības alum piešķir tradicionālais brūvēšanas process — divreizēja misas raudzēšana, ilga nogatavināšana, rūpīga izejvielu izvēle, vietējo dabas resursu, proti, sevišķi mīksta ūdens, izmantošana un iepildīšana pudelēs un mucās bez mākslīgas CO2 pievienošanas.

Attiecīgā teritorija un tās specifiskā vide ir īpaša divu iemeslu dēļ — tajā atrodami ūdens avoti ar sevišķi zemu minerālvielu saturu, un tajā sastopami vietējie iesala mieži, ko audzē un diedzē, ievērojot iepriekš izklāstītos paņēmienus. Viss brūvēšanas, raudzēšanas un nogatavināšanas process tiek veikts noteiktajā apgabalā.

Pēdējo gadu laikā “Chodské pivo” aptuveni reizi divos mēnešos pieminēts reģionālajos un valsts plašsaziņas līdzekļos, savukārt alus darītava saņēmusi daudzas valsts un starptautiskās balvas.

4.7.   Pārbaudes struktūra:

4.8.   Marķējums: —

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(2)  OV L 396, 23.12.2006., 1. lpp.

(3)  “Saturs” attiecas uz masas frakciju.