52007SC1425

Komisijas dienestu darba dokuments - Pavaddokuments priekšlikumam par Padomes pamatlēmumu, ar ko groza Pamatlēmumu par terorisma apkarošanu (2002/475/JHA) - Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2007) 650 galīgā redakcija} {SEC(2007) 1424} /* SEC/2007/1425 galīgā redakcija */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.11.2007

SEC(2007) 1425

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Pavaddokuments priekšlikumam par Padomes pamatlēmumu, ar ko groza Pamatlēmumu par terorisma apkarošanu (2002/475/JHA) IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS {COM(2007) 650 galīgā redakcija}{SEC(2007) 1424}

Ietekmes novērtējuma kopsavilkums

1. IEDAļA – PROCEDūRAS JAUTāJUMI UN APSPRIEDES AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

Komisijas likumdošanas un darba programma 2007. gadam ietver priekšlikumu pārskatīt 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmumu par terorisma apkarošanu (turpmāk – „Pamatlēmums”), lai izstrādātu efektīvus risinājumus terorisma propagandas apkarošanai, izmantojot dažādus plašsaziņas līdzekļus un ierobežojot īpašo zināšanu, jo īpaši par sprāgstvielām un spridzekļiem, nodošanu terorisma mērķiem.

2006. gada jūnijā tika uzsākts visaptverošs darbs, lai analizētu situāciju. Komisija 2006. gadā nosūtīja trīs dažādas aptaujas lapas: 2006. gada 26. jūnijā aptaujas lapu dalībvalstīm; 2006. gada 20. novembrī aptaujas lapu plašsaziņas līdzekļiem, attiecīgās rūpniecības nozarei un pilsoniskajai sabiedrībai; un, visbeidzot, 2006. gada 11. decembrī – aptaujas lapu Eiropolam un Eurojust . Uz šīm aptaujas lapām sniegtās atbildes ir apkopotas ietekmes novērtējuma I, II un III pielikumā. Turklāt Komisija veica apspriedes un rīkoja tikšanās ar Eiropas plašsaziņas līdzekļiem un interneta pakalpojumu sniedzējiem. Visbeidzot, 2007. gada 20. martā rīkoja konferenci, lai saaicinātu dalībvalstis, Eiropolu, Eurojust un Cepol , darītu tiem zināmus aptaujas lapu rezultātus un pārrunātu iespējamos risinājumus, kā cīnīties pret interneta izmantošanu terorisma mērķiem.

2. IEDAļA – PROBLēMAS DEFINēšANA

Modernajām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām ir būtiska nozīme to draudu paplašināšanā, ko pašreiz rada terorisms. Jo īpaši internets ir lēts, ātrs, viegli pieejams, un tam faktiski ir globāls pārklājums. Visas šīs priekšrocības, ko atzinīgi novērtē pilsoņi, kas ievēro likumu un gūst labumu no interneta izmantošanas ikdienā, diemžēl izmanto arī teroristi, kas ir ļoti labi sapratuši plašās iespējas, ko paver internets, ar nelielu risku un izmaksām izplatot propagandu ar mērķi mobilizēt un vervēt, kā arī izplatot norādījumus un rokas grāmatas, kuras ir paredzētas apmācībai vai uzbrukumu plānošanai.

Šādā veidā internets ir viens no galvenajiem radikalizācijas un vervēšanas procesu veicinātājiem – to izmanto, lai iedvesmotu un mobilizētu vietējos teroristu tīklus un fiziskas personas Eiropā, un to izmanto arī kā informācijas avotu par terorisma līdzekļiem un metodēm, tādējādi internets darbojas kā „virtuālās apmācības nometne”. Tādējādi teroristu propagandas un īpašo zināšanu par terorismu izplatīšana caur internetu ir spēcinājusi teroristus un palielinājusi terorisma draudus. Turklāt šādas informācijas izplatīšanas nozīmīgums var tikai pieaugt, ņemot vērā strauji pieaugošo interneta lietotāju skaitu, kas internetu padarīs par vēl svarīgāku mūsdienu sabiedrības elementu, nekā tas ir pašreiz.

Tiesību aizsardzības iestādēm pašlaik ir grūtības apturēt vardarbīgās radikalizācijas un terorisma uzbrukumu spirāli, ko rada terorisma propagandas un īpašo zināšanu par terorismu izplatīšana, jo īpaši caur internetu. Grūtības rada nepilnīgi tiesību akti, nepietiekamā rīcībspēja un īpašo zināšanu trūkums par to, kā tikt galā ar to valodu apjomu un daudzveidību, kādās terorisma propaganda un īpašās zināšanas par terorismu tiek izplatītas, kā arī paša interneta būtība – tā eksteritorialitāte kopā ar anonimitāti, ko tas nodrošina, nopietni kavē tiesību aizsardzības iestāžu reakciju, sarežģījot gan šādas informācijas izņemšanu no interneta, gan lietu izmeklēšanu un to personu vajāšanu, kas ir atbildīgas par tīmekļa vietni un tās saturu.

Valstu tiesību aktu analīze atspoguļo, ka terorisma propagandas un īpašo zināšanu par terorismu izplatīšana ne vienmēr ir pienācīgi aptverta dalībvalstu krimināllikumos. Nepilnīgi tiesību akti, jo īpaši saistībā ar zināšanu par spridzekļu izgatavošanu un citu īpašo zināšanu par terorismu izplatīšanu, un būtiskas atšķirības starp valstu juridiskajiem pasākumiem, jo īpaši saistībā ar terorisma propagandas izplatīšanu, rāda, ka ir jānovērš nepilnības drošības jomā un nepieciešama saskaņošana.

Publisks aicinājums veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšanu un teroristu apmācību netiek pilnībā regulēts ES tiesību aktos. Turklāt jāapšauba, ka Pamatlēmums par terorisma apkarošanu liks dalībvalstīm nodrošināt, ka būtiska tās informācijas daļa, ko izplata caur internetu un kas mudina veikt teroristiskus nodarījumus vai sniedz īpašās zināšanas par terorismu, kuras ir pieejamas ikvienam (t.i., tīmekļa vietnē), kurām ir ierobežota pieejamība (t.i., virtuālās tērzēšanas forumā) vai kuras ir domātas iepriekš atlasītiem kandidātiem, ko paredzēts vervēt šajā saistībā, ir sodāma.

Tomēr Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu risina problēmas saistībā ar interneta izmantošanu kā līdzekli, lai publiski aicinātu veikt teroristiskus nodarījumus, vervētu teroristus un apmācītu teroristus. Turklāt tā ietver nosacījumus un drošības līdzekļus, kas nodrošina cilvēktiesību ievērošanu, jo īpaši tiesības uz vārda brīvību. Ja visas dalībvalstis Konvenciju parakstīs un ratificēs, tiesību akti šajā jomā tiks saskaņoti.

Visiem tiesību aktiem šajā jomā, kas risina robežjautājumus starp brīvību (piemēram, vārda brīvības, apvienošanās vai reliģijas brīvības) likumīgu izmantošanu un kriminālu rīcību, jābūt tiešai ietekmei uz pamattiesībām. Kriminālatbildības ieviešana, īstenošana un piemērošana jāveic, ievērojot saistības attiecībā uz pamattiesībām. Tas arī nozīmē, ka kriminālatbildības ieviešanā, īstenošanā un piemērošanā jāievēro proporcionalitātes princips attiecībā uz izvirzītajiem leģitīmajiem mērķiem un to nepieciešamību demokrātiskā sabiedrībā, izslēdzot jebkāda veida patvaļību vai diskriminējošu vai rasistisku attieksmi[1].

3. IEDAļA – MēRķI

Efektīvu pasākumu pieņemšana, lai cīnītos pret publiskiem aicinājumiem veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu nodarbināšanu un teroristu apmācību, jo īpaši caur internetu, palīdzētu novērst stiprākas un plašākas terorisma aktīvistu un atbalstītāju platformas izveidi. Šādiem pasākumiem jāietver tiesību normas, lai labotu iepriekš minētas nepilnības tiesību aktos, kā arī praktiski pasākumi, lai uzlabotu tiesību aizsardzības iestāžu rīcībspēju un īpašās zināšanas. Šie pasākumi palīdzētu samazināt teroristu uzbrukuma draudus un radikalizācijas un vervēšanas iespējas.

Kas attiecas uz tiesību normām, tām skaidri jāļauj tiesību aizsardzības iestādēm izmeklēt terorisma propagandas un īpašo zināšanu par terorismu izplatīšanu, tostarp caur internetu, un veikt terorisma aktīvistu un atbalstītāju, kas izplata šādu informāciju, kriminālvajāšanu visā Eiropas Savienībā. Turklāt tiesību aizsardzības iestādēm jāļauj gūt labumu no saskaņošanas, kas jau ir panākta saistībā ar terorisma apkarošanu, un attiecībā uz šiem jaunajiem nozieguma veidiem jāļauj izmantot tādu sadarbības instrumentu kā Eiropas apcietināšanas orderi.

Praktiskajiem pasākumiem būtu tiesību aizsardzības iestādēm jānodrošina piemērota apmācība, pietiekams aprīkojums un kvalificētu ekspertu atbalsts gan saistībā ar valodām, gan informāciju tehnoloģijām, lai varētu atklāt un analizēt vardarbīgu, radikālu saturu internetā un izsekot un identificēt personas, kas izplata terorisma propagandu un īpašās zināšanas par terorismu.

4. IEDAļA – STRATēģISKIE RISINāJUMI

Lai sasniegtu šo mērķi, ir iespējami šādi risinājumi.

1. Nemainīt politiku. Šā „status quo” risinājuma piemērošana ir apspriežama, jo pastāv Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu un ar to saistītais parakstīšanas un ratifikācijas process.

2. Aizliegt interneta pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piekļuvi materiāliem, kuru mērķis ir publiski aicināt uz teroristisku nodarījumu veikšanu, teroristu vervēšana un teroristu apmācība. Šis risinājums būtiski maina Direktīvas par elektronisko tirdzniecību režīmu, jo tas ievieš jaunu pienākumu, kas kopumā attiecas uz pakalpojumu sniedzējiem.

3. Palielināt tiesību aizsardzības iestāžu rīcībspēju un īpašās zināšanas, lai cīnītos pret interneta izmantošanu terorisma mērķiem. Šis risinājums paredz finansēt piemērotas apmācības, efektīvu aprīkojumu un ekspertu iesaistīšanu, lai tiesību aizsardzības iestādes varētu labāk atklāt un analizēt materiālu, kura mērķis ir publiski aicināt uz teroristisku nodarījumu veikšanu, teroristu vervēšana un teroristu apmācība, kā arī izsekot terorisma aktīvistus un atbalstītājus, kas izplata šādus materiālus.

4. Mudināt dalībvalstis parakstīt un/vai ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu. Šis risinājums ir politisks paziņojums, kura mērķis ir paātrināt Konvencijas parakstīšanas un ratifikācijas procesu.

5. Pārskatīt Pamatlēmumu par terorisma apkarošanu, lai aptvertu nodarījumus, kas ir analogi tiem nodarījumiem, kuri paredzēti saskaņā ar Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu, un nodrošinātu, ka publisks aicinājums veikt teroristiskus nodarījumus, teroristu vervēšana un teroristu apmācība, tostarp caur internetu, ir sodāmi.

5. un 6. Iedaļa – Ietekmes un risinājumu salīdzināšana

Risinājumu ietekme uz drošību, ekonomiku un cilvēktiesībām ir rūpīgi apsvērta. Ietekme uz drošību galvenokārt ir tiesību aizsardzības iestāžu stiprināšana juridiskajā vai darbības ziņā. Ietekme uz ekonomiku ietver izmaksas, kas rodas gan valsts iestādēm, gan privātajam sektoram, un nošķir tiešo un netiešo ietekmi. Ietekme uz cilvēktiesībām nozīmē tiešu ietekmi uz vārda brīvību un netiešu ietekmi uz tiesībām uz dzīvi un tiesībām uz fizisko un garīgo integritāti. Papildus rūpīgai analīzei par to, kā katrs no šiem risinājumiem ietekmē drošību, ekonomiku un cilvēktiesības, ir noteiktas to galvenās priekšrocības un trūkumi.

Pirmajā risinājumā Konvencijai par terorisma novēršanu būs zināma pozitīva ietekme uz drošību, jo tā palīdzēs risināt jautājumu par interneta izmantošanu terorisma mērķiem. Šis risinājums nozīmē, ka tiesību aizsardzības iestādes tiek pilnvarotas apkarot jaunās teroristu darbības metodes, tostarp nodarījumus, kas veikti caur internetu, vienlaicīgi pilnībā ievērojot cilvēktiesības, un nozīmē, ka nav nepieciešams turpmāks regulējums ES līmenī. Tomēr pilnīga saskaņošana tiks sasniegta tikai tad, kad visas dalībvalstis Konvenciju būs parakstījušas un ratificējušas, kas var ilgt vairākus gadus.

Otrais risinājums ir visekstrēmākais no izskatītajiem risinājumiem. Šī risinājuma priekšrocība ir tāda, ka tas tieši ierobežo attiecīgo materiālu izplatīšanu caur internetu. Tomēr tam ir būtiski trūkumi, no kuriem vislielākais trūkums ir, ka tas neinkriminē to personu rīcību, kas rada terorisma propagandu un īpašās zināšanas, nedz arī tas pilnībā nodrošina cilvēktiesību normu ievērošanu.

Trešais risinājums paredz praktiskus pasākumus tiesību aizsardzības iestāžu ierobežojumu pārvarēšanai, lai atklātu un analizētu informāciju, kas caur internetu izplata terorisma propagandu un īpašās zināšanas par terorismu. Tas palīdz arī identificēt šādu ziņojumu autorus. Informācija, kas iegūta šādā veidā, palīdz izprast terorisma tendences, paredzēt terorisma darbības un novērst teroristu uzbrukumus. Tomēr tas neļauj izmeklēt terorisma propagandas un īpašo zināšanu par terorismu izplatīšanu, nedz arī tas ļauj veikt terorisma aktīvistu vai atbalstītāju kriminālvajāšanu, jo nav pieņemti tiesību akti. Tā rezultātā trešais risinājums rada daļēju pilnvaru piešķiršanu tiesību aizsardzības iestādēm, bet tam trūkst juridiskās puses.

Ceturtā risinājuma priekšrocības un trūkumi būtiski neatšķiras no tiem, kas minēti pirmajā risinājumā.

Piektais risinājums ir līdzīgs pirmajam risinājumam attiecībā uz ietekmi uz cilvēktiesībām, jo tas ietver Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu nosacījumus un aizsardzības pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzību. Tomēr tam ir būtiskas priekšrocības, piemēram, pamatlēmuma noteikumu par sodiem un jurisdikciju attiecināšana uz jaunajiem nodarījumiem, kas ieviesti pamatlēmumā par terorisma apkarošanu. Turklāt attiecībā uz jaunajiem nodarījumiem tas nodrošinātu Eiropas apcietināšanas ordera piemērošanu un ļautu izmantot konkrētus ES sadarbības instrumentus, kas ir saistīti ar pamatlēmumu par terorisma apkarošanu. Turklāt tas nodrošina visas ES tiesību aktu priekšrocības salīdzinājumā ar starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem.

Pamatojoties uz šo analīzi, šķiet, ka piektā un trešā risinājuma apvienojums, vienlaicīgi pilnībā ievērojot cilvēktiesības, būtu visefektīvākā politika cīņā pret teroristu jaunajām darbības metodēm, jo īpaši interneta izmantošanu ar mērķi publiski aicināt uz teroristisku nodarījumu veikšanu, vervēt un apmācīt teroristus.

7. IEDAļA – UZRAUDZīBA UN NOVēRTēšANA

Piektajā risinājumā paredzēto juridisko pasākumu uzraudzība un novērtēšana attiecībā uz Pamatlēmuma par terorisma apkarošanu pārskatīšanu tiktu nodrošināta, izvērtējot pamatlēmuma īstenošanu valstu līmenī, ko parasti izmanto, lai pārbaudītu pamatlēmumu transponēšanu, kā to paredz pamatlēmuma 11. pants.

Attiecībā uz trešajā risinājumā minētajiem ar likumdošanu nesaistītajiem pasākumiem, uzraudzību un novērtēšanu nodrošinātu īpašas programmas „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību” 13. un 15. pants. Programmas 13. pantā sīki aprakstīta katras tās darbības uzraudzīšana, ko finansē no šīs programmas, un 15. pantā izklāstīti noteikumi par pašas programmas novērtēšanu.

[1] Skatīt Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu skaidrojošo ziņojumu, 143.-151. punkts.