[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.10.2007

SEC(2007) 1321

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Pavaddokuments KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS {COM(2007) 607 galīgā redakcija}{SEC(2007) 1320}

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāna ietekmes novērtējuma kopsavilkums

Atbildīgais ĢD : Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts

IEVADS

Vairāki faktori ietekmē ar transportu saistītās loģistikas pakalpojumu izmaksas Eiropā un apdraud loģistikas un kravu pārvadājumu nozares prakses ilgtspējību.

Loģistikas nozīme tautsaimniecībā arvien palielinās, tāpēc šāda virzība var lielā mērā skart Eiropas konkurētspēju.

Bažas raisa arī tāds loģistikas attīstības aspekts kā tās ietekme uz vidi, konkrēti, siltumnīcefekta gāzu emisijas. Kamēr rādītāji, kas raksturo ietekmi uz vidi, daudzās nozarēs uzlabojas, ar transportu saistītās CO2 emisijas, no kurām viena trešdaļa rodas kravu pārvadājumu laikā, palielinās un var apdraudēt mērķu īstenošanu saistībā ar ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Šāda notikumu gaita, bez šaubām, nav labvēlīga un ir jāpārskata.

Abas šīs tendences – gan tautsaimniecībā, gan vides jomā – rada nepieciešamību pievērsties neizmantotām iespējām loģistikas nozarē, lai kravu pārvadājumus varētu izmantot apdomīgāk un efektīvāk. Šī nepieciešamība ir vēl jo aktuālāka, vērtējot to uz paredzamā kravu pārvadājumu apjoma pieauguma un fosilo degvielu cenu attīstības tendenču fona.

PROCEDūRAS JAUTāJUMI UN APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM

Kopš 2006. gada jūnijā tika pieņemts Paziņojums par kravu pārvadājumu loģistiku, Komisija ir aicinājusi ieinteresētās personas izteikt viedokli par to, kā paziņojumā apzinātās darbības jomas būtu jāiekļauj loģistikas rīcības plānā. Lai risinātu šo jautājumu, 2006. gada oktobrī tā kopā ar ES Padomes prezidentvalsti Somiju sarīkoja ekspertu semināru; 2006. gada decembrī izteica atklātu uzaicinājumu nozares dalībniekiem un citām ieinteresētajām personām apzināt loģistikas pakalpojumu efektīvu sniegšanu kavējošus apstākļus un ziņot par tiem; rīkoja dažādus pasākumus par konkrētiem svarīgiem jautājumiem, piemēram, par Eiropas intermodālo pārvadājumu kravas vienību ( European Intermodal Loading Unit – EILU ) vai par informācijas un sakaru tehnoloģiju pielietošanu loģistikā; 2007. gada martā uzsāka ar aptaujas lapas palīdzību veiktu apsekojumu un, visbeidzot, 2007. gada maija sākumā kopā ar ES Padomes prezidentvalsti Vāciju sarīkoja atklātu konferenci.

Šīs apspriešanās gaitā tika gūta pārliecība, ka nozares dalībnieki augstu vērtē loģistikas svarīguma atzīšanu politikas līmenī. Vienprātība valda arī par to, ka loģistikas nozares efektivitāti un ilgtspējību nevar uzskatīt par pašsaprotamu. Respondentu viedoklis par ierosinātajiem pasākumiem kopumā bija pozitīvs, tomēr nozares dalībnieku uzskatos ir dažas atšķirības. Nozares pārstāvji kopumā par īpaši svarīgiem jautājumiem uzskata ar transporta infrastruktūru saistītās prasības, administratīvās atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšanu un nepieciešamību uzlabot dzelzceļa transporta efektivitāti kravu pārvadājumos. Lielā mērā tiek atbalstīti arī pasākumi, lai veicinātu informācijas un sakaru tehnoloģiju izvēršanu un atbalstītu apmācību loģistikas jomā. Savukārt, nav vienprātīga viedokļa par priekšlikumiem ieviest kvalitātes atzīšanas sistēmas un atbildības režīmus multimodālajos pārvadājumos vai atkārtoti izskatīt transportlīdzekļu gabarītu ierobežojumus.

KRAVU PāRVADāJUMU LOģISTIKAS RīCīBAS PLāNA MēRķI

Loģistikas rīcības plāna galvenais mērķis ir pievērsties neizmantotām iespējām loģistikas nozarē, lai kravu pārvadājumus varētu izmantot apdomīgāk un efektīvāk. Šī nepieciešamība ir vēl jo aktuālāka, vērtējot to uz paredzamā kravu pārvadājumu apjoma pieauguma un fosilo degvielu cenu attīstības tendenču fona. Ar ierosināto pasākumu palīdzību loģistikas rīcības plānā ievērots komodalitātes princips, t.i., uzlabot katra transporta veida efektivitāti un novērst šķēršļus transporta veidu savstarpējai izmantojamībai, lai veicinātu Eiropas transporta sistēmu jaudas rezervju pilnvērtīgu izmantošanu un virzītu tās uz ilgtspējīgu izaugsmi.

Konkrētāk, ar rīcības plāna palīdzību būs iespējams:

- efektīvāk izmantot transporta infrastruktūru, tostarp, uzlabojot transportlīdzekļu pārvaldību un noslodzi, un pamatot ieguldījumus infrastruktūrā, kas radītu labvēlīgus apstākļus kravu pārvadājumiem,

- uzlabot kravu plūsmu pārrobežu pārvaldību un ar to saistītās administratīvās ziņošanas prasības,

- uzlabot transporta veidu integrāciju un samazināt tiešās un netiešās izmaksas, kas ietekmē intermodālos pārvadājumus,

- uzsvērt kvalitātes kritērijus, izvēloties transporta veidu,

- un panākt lielāku kompetenci ar loģistiku saistītās profesijās, kā arī uzlabot šo profesiju prestižu un to piedāvātās mobilitātes iespējas.

RīCīBAS IESPēJAS

Loģistikas nozarē ir vērojamas vairākas problēmas, tāpēc iespējai turpināt tāpat kā līdz šim (pieeja „darīsim kā parasti”) tika meklēta alternatīva un atzīts, ka ir vajadzīgs dažādu pasākumu kopums un plašs līdzekļu diapazons. Tos iedalīja vairākās apakšgrupās atbilstīgi piedāvātajiem risinājumiem tādās jomās kā e-krava un viedās transporta sistēmas (VTS), ilgtspējīga kvalitāte, vienkāršošana, transportlīdzekļu gabarīti un pilsētas transports. Pilsētvide un transporta koridori ar īpaši intensīvu satiksmi ir vietas, kur šie pasākumi būtu jāīsteno pirmām kārtām. Kopumā tika apzināti gandrīz 30 pasākumi, kas ES jāveic, lai Eiropā nodrošinātu kravu pārvadājumu loģistikas nozares ilgtspējību un saglabātu tās efektivitāti.

PAREDZAMā IETEKME

Ietekmes novērtējumā ņemtas vērā priekšlikumu iespējamās ekonomiskās un sociālās sekas un ietekme uz vidi, īpašu uzmanību pievēršot iespējai ar to palīdzību mazināt iepriekš minētās problēmas.

Analizējot ietekmi uz ekonomiku, pielietoja loģistikas kopējo izmaksu koncepciju, ar kuras palīdzību uzņēmuma izmaksas, kas saistītas ar loģistiku, raksturo ar faktoriem, kas saistīti ar transportu, iekļaujot arī iepriekšējās izmaksas, piemēram, par transporta pakalpojumu pasūtīšanu, un papildu izmaksas saistībā ar vajadzību garantēt drošumu un izveidot uzkrājumus noliktavā. Papildus šai mikroekonomikas analīzei centās novērtēt arī plašākas ekonomiskās sekas kā ietekmi uz IKP.

Ietekmi uz vidi vērtēja pirmām kārtām kā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas šobrīd neapšaubāmi ir lielākā problēma transporta nozarē. Īpaši pilsētvidē piesārņojošu vielu emisijas vēl aizvien raisa bažas.

Sociālās sekas pirmkārt un galvenokārt analizēja attiecībā uz loģistikā un citās ar to saistītās tautsaimniecības nozarēs nodarbinātajiem. Tādējādi galvenā uzmanība tika pievērsta apmācības un mobilitātes jautājumiem, lai gan ietekmes novērtējumā tiecās ņemt vērā arī ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz sabiedrību kopumā, jo īpaši vērtējot, kā tie ietekmētu dzīves kvalitāti pilsētvidē.

Priekšrocības mikroekonomikas jomā

Ieviešot loģistikā elektroniskus pakalpojumu aprakstus, uzlabojot kravu kustības paredzamību un pārraudzību, kā arī uzlabojot transportlīdzekļu noslodzes koeficientu un izmantošanas efektivitāti, ar apakšgrupā "e-krava/VTS" iekļauto pasākumu palīdzību varētu būt iespējams samazināt izmaksas, kas saistītas ar transporta pakalpojumu pasūtīšanu, inventāru un uzglabāšanu, kā arī pašas transporta izmaksas.

Apakšgrupā "Ilgtspējīga kvalitāte un efektivitāte" iekļautajiem pasākumiem vajadzētu labvēlīgi ietekmēt loģistikas izmaksu veidošanos, uzlabojot apmācību loģistikas jomā, dodot iespēju kravu nosūtītājiem izvēlēties pārvadātājus pēc kvalitātes kritērijiem un palīdzot uzlabot pārkraušanas platformu darbību un efektivitāti salīdzinājumā ar citu šādu uzņēmēju veikumu.

Loģistikas ķēdes vienkāršošana ļaus ievērojami ietaupīt, samazinot administratīvo apgrūtinājumu un izmaksas, ko rada tiesiskā nedrošība saistībā ar atbildību multimodālo pārvadājumu ķēdē.

Jautājums par transportlīdzekļu gabarītiem rūpīgi jāizpēta, pirms izdarīt secinājumus par tā ekonomisko ietekmi. Nosakot intermodālo kravu pārvadājumu transporta vienību standartus, var pieņemt, ka ar to palīdzību izdosies panākt, lai kravu iekraušana, izkraušana un pārkraušana izmaksātu mazāk un uzlabotos terminālu produktivitāte. Turklāt, ar ISO konteineru un atsevišķu noņemamo virsbūvju palīdzību būtiski uzlabojot noslodzes koeficientu, samazināsies transporta izmaksas.

Īpašu vērību veltot pārvadājumu efektivitātes uzlabošanai pilsētvidē un tālsatiksmes kravu pārvadājumu koridoros, būtu jāsamazina ar transportu saistītās izmaksas un kravu pārvadājumu attālums, piegādājot preces pilsētvidē.

Loģistikas kopējo izmaksu samazināšanas iespēju paredzamā tiešā un netiešā ietekme apkopota turpmāk tabulā.

Pasūtīšana un sakari | Inventārs, uzglabāšana un ar riskiem saistītās izmaksas | Iekraušana, izkraušana un pārkraušana | Transports |

e-krava/VTS | + | + | + |

Ilgtspējīga kvalitāte | + | + | + |

Vienkāršošana | + | + | + |

Transportlīdzekļu gabarīti un kravas vienības | + | + |

Pilsētas transports | + |

"Zaļie transporta koridori" | + | + | + | + |

Loģistikas nozares uzņēmēju un kravu nosūtītāju subjektīvā vērtējumā skaidri redzamas dažādu iespēju efektivitātes atšķirības (sk. tabulu turpmāk). Noteikti jāuzsver, ka ar norādītajām absolūtajām vērtībām izteiktas paredzamās, nevis skaitliski novērtētās priekšrocības. Turklāt, analizējot šos rezultātus, jāņem vērā kopējā noskaņa, kas nosliecas par labu politikai, kura dotu tūlītējus rezultātus, pretstatā pasākumiem, kuri vērsti uz mērķu sasniegšanu ilgtermiņā.

Ierosinātās rīcības paredzamās priekšrocības [1]

Paredzamais finansiālais ietaupījums | Paredzamais laika ietaupījums |

e-krava/VTS | 8% | 10% |

Ilgtspējīga kvalitāte | 10% | 12% |

Vienkāršošana | 4% | 5% |

Transportlīdzekļu gabarīti un kravas vienības | 11% | 9% |

Pilsētas transports | 14% | 14% |

Priekšrocības makroekonomikas jomā

Ietekmes novērtējumā tika izklāstīts optimistiskais un reālistiskais scenārijs, kas atbilst rīcības plāna gaidāmās ietekmes plašumam. Īsuma labad šajā dokumentā iekļauts tikai reālistiskais scenārijs.

Reālistiskajā scenārijā pieņem, ka ar rīcības plāna palīdzību loģistikas nozares produktivitāti izdosies uzlabot par vismaz 3 % iekšzemes pārvadājumiem, par 5 % transporta palīgpakalpojumiem un par 3 % sakariem. Turklāt tas palīdzēs samazināt kravu pārvadājumu loģistikas izmaksas par 2 % un kravu pārvadājumu laiku par 3 %, kā arī palielināt noslodzes koeficientu par 3 %. Šo skaitļu pamatā ir ekspertu viedoklis par loģistikas rīcības plānā ierosināto pasākumu gaidāmo vispārīgo ietekmi.

Aprēķinos izmantojot modeli ASTRA , aplēsa, ka šo izmaiņu rezultātā gada vidējais IKP pieaugums ES 27 dalībvalstīs palielināsies par +0,04 % salīdzinājumā ar pieeju „darīsim kā parasti”. Neskatoties uz samērā nelielo skaitli, šā pieauguma rezultātā tomēr papildus iegūtu vairākus miljardus euro gadā.

[pic]

Ietekme uz vidi

Kamēr rādītāji, kas raksturo ietekmi uz vidi, daudzās nozarēs uzlabojas, ar transportu saistītās CO2 emisijas, no kurām viena trešdaļa rodas kravu pārvadājumu laikā, palielinās un var apdraudēt mērķu īstenošanu saistībā ar ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ierosinātās rīcības kopums palīdzēs risināt šos jautājumus, ļaujot samazināt nevajadzīgu transporta kustību, uzlabojot transporta veidu integrāciju un veicinot vidi saudzējošāku transporta veidu izmantošanu, kā arī mudinot klientus izvēlēties transporta veidu, ņemot vērā kvalitātes kritērijus, tostarp ietekmi uz vidi. "Zaļā transporta" idejas īstenošana un pilsētas transporta kā prioritāras jomas apzināšana palīdzēs izmantot jaunas, vidi saudzējošas tehnoloģijas tur, kur to ietekme būs visnozīmīgākā.

Konkrēti runājot, loģistikas rīcības plāns būs vidi saudzējošs šādu iemeslu dēļ:

- efektīva maršrutu plānošana, it īpaši pārvadājumos ar autotransportu, samazinās CO2 emisiju līmeni, atvieglojot satiksmes noslogotību un uzlabojot transportlīdzekļu noslodzes koeficientu,

- kravu kustības elektroniska pārraudzība uzlabos kravu piegādes paredzamību, palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem braucieniem ar kravu un energoietilpīgiem, sasteigtiem piegādes risinājumiem ražošanas vai izplatīšanas procesā, kurā pārtraukumi nav vēlami,

- multimodālo pārvadājumu kravas vienību izmantošana uzlabos dažādu transporta veidu savstarpēju izmantojamību un veicinās virzību uz mazāk piesārņojošu transporta veidu izmantošanu,

- administratīvā un tiesiskā vienkāršošana samazinās multimodālo kravu pārvadājumu izmaksas un tādējādi veicinās to izmantošanu,

- izplatoties paraugpraksei un uzlabojoties loģistikas speciālistu apmācībām, tiks panākta situācija, kad, lemjot par kravu pārvadājumu veikšanu, izvēles pamatā būs pilnīga informācija par alternatīvām iespējām un to ietekmi uz vidi, kā arī sociālajām un ekonomiskajām sekām.

Ja būs pieejamas izdevīgas alternatīvas iespējas, izvēloties transporta veidu, gaidāms, ka tas būtiski iespaidos kravu pārvadājumu loģistikas ietekmes uz vidi rādītājus. Tāpēc kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāna sekmīga īstenošana ir lielā mērā atkarīga no citām politikas iniciatīvām transporta nozarē, un šeit īpaši jāmin uz kravu pārvadājumiem orientēta dzelzceļa tīkla un jūras maģistrāļu attīstības veicināšana. Īstenojot šīs iniciatīvas un pastiprinot Eiropas transporta tīkla ( TEN-T ) finansējumu kravu pārvadājumiem, tiks radīti apstākļi, lai loģistikas nozares uzņēmumiem un pārvadātājiem būtu iespējas sniegt pakalpojumus, kas ir ne tikai ekonomiski efektīvi, bet arī vidi saudzējoši. Turklāt papildus stimuls vidi saudzējošu transporta veidu izmantošanai gaidāms, kad tiks īstenota ārējo izmaksu internalizācija, kuras metodes šobrīd tiek izstrādātas.

Sociālā ietekme

Loģistikas rīcības plāna īstenošana skars gan nozarē nodarbinātos, gan personas, kas izjūt tās ietekmi (troksnis, izplūdes gāzes, emisijas, satiksmes noslogotība).

Ar rīcības plānā ierosināto iniciatīvu izveidot loģistikas speciālistu sertifikācijas sistēmu uzlabos apmācības līmeni un darbiniekiem pavērs jaunas karjeras iespējas. Jaunu tehnoloģiju ieviešana, it īpaši IT jomā, loģistikas nozarē palielinās pieprasījumu pēc speciālistiem, un personāla kompetence tiks vērtēta augstāk.

Rīcības plānā paredzētie pasākumi saistībā ar sociālo vidi, visticamāk, ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs plašu sabiedrību, it īpaši pateicoties pasākumiem paraugprakses popularizēšanai pilsētvidē. Tomēr daudz kas būs atkarīgs arī no transporta tehnoloģiju attīstības, un dažādās iniciatīvās, piemēram, "zaļo transporta koridoru" popularizēšanā, arī jāapsver, kā kravu pārvadājumus labāk pielāgot sabiedrības izpratnei par dzīves kvalitāti.

Administratīvās izmaksas

Izņemot vienoto administrēšanu, kam būs nepieciešami papildu ieguldījumi valstu IT potenciālā, loģistikas rīcības plāna īstenošanas administratīvās izmaksas gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm būs ierobežotas. Gaidāms, ka valsts iestādēm galvenie izmaksu elementi būs saistīti ar jaunu standartu izstrādāšanu, kvalifikācijas sertifikācijas sistēmas ieviešanu un valsts mācību programmu iespējamo pielāgošanu, salīdzinošās novērtēšanas un darbības rādītāju vērtēšanas ieviešanu un multimodālo pārvadājumu atbalsta centru darbību. Uzņēmējiem galvenie izmaksu faktori būs pielāgošanās jauniem standartiem un atbilstības panākšana sertifikācijas un salīdzinošās novērtēšanas prasībām.

SECINāJUMI

Ir nepārprotami argumenti par labu ES rīcībai loģistikas nozares atbalstam, uz ko tiek liktas lielas cerības. Politikas veidotājiem jāveicina saskanība starp pieprasījumu pēc efektīviem loģistikas pakalpojumiem (kas ir būtisks Eiropas konkurētspējas elements) un nozares prakses ilgtspējību.

Lai gan dažādu izskatīto iespēju paredzamā ietekme neapšaubāmi ir atšķirīga, tomēr ieteicams izmantot dažādu pasākumu kopumu, jo starp tiem ir iespējams veidot sinerģiju, bez tam kravu pārvadājumu loģistikai raksturīgs, ka to ietekmē notikumu attīstība dažādās tehnoloģiju un normatīvajās jomās.

Šobrīd ierosinātajam dažādu pasākumu kopumam vajadzētu, tieši vai netieši, pozitīvi ietekmēt nozares kopējās loģistikas izmaksas, samazinot izmaksas par pasūtīšanu un sakariem, izmaksas saistībā ar krājumu uzglabāšanu un riska pārvaldību, ar pārkraušanu saistītās izmaksas un, visbeidzot, pašas pārvadājumu izmaksas. Daži no šiem pasākumiem tiek veikti sagatavošanās posmā. Tie paši par sevi tieši neietekmēs loģistikas pakalpojumu efektivitāti ES, tomēr tie noteikti jāveic, lai uzlabotu loģistikas sistēmu.

Mazie un vidējie uzņēmumi gūtu īpašas priekšrocības, jo standartizācija (informācijas sistēmu un transportlīdzekļu tehnoloģiju standartizācija), kā arī administratīvā vienkāršošana ļautu tiem lielākā mērā samazināt darbības izmaksas. Kravu pārvadājumu loģistikas lēmumu pieņemšanas gaitā pastiprinātu vērību veltot kvalitātes faktoram, pavērsies jaunas tirgus iespējas.

Paredzams, ka ierosinātie pasākumi labvēlīgi ietekmēs vidi, ļaujot samazināt nevajadzīgu transporta kustību, uzlabojot transporta veidu integrāciju un veicinot vidi saudzējošāku transporta veidu izmantošanu, kā arī mudinot klientus izvēlēties transporta veidu, ņemot vērā kvalitātes kritērijus, tostarp ietekmi uz vidi.

Pasākumu kopumam būs arī labvēlīga sociālā ietekme, jo ar tā palīdzību uzlabosies apmācību kvalitāte un paplašināsies mobilitātes iespējas. Samazinot negatīvo ietekmi uz dzīves vidi, efektīvāka kravu pārvadājumu loģistika sabiedrībai kopumā palīdzēs nodrošināt vēlamo dzīves kvalitāti.

IEKšēJA PāRSKATīšANA

Ievērojot apņemšanos izstrādāt īpaši kvalitatīvus un precīzus ietekmes novērtējumus, Komisija ir izveidojusi Ietekmes novērtēšanas komisiju, kuras uzdevums ir veicināt un pārraudzīt Komisijas dienestu sagatavoto ietekmes novērtējumu kvalitāti. Ietekmes novērtēšanas komisija izskatīja šo dokumentu un 2007. gada 23. jūlijā izteica atzinumu par to. Ņemot vērā minēto atzinumu, šis ietekmes novērtējums tika vispārīgi pārskatīts un saīsināts.

Tika izdarīti vairāki grozījumi, tostarp, precizēts problēmas izklāsts un rīcības plāna mērķi, pilnīgāk atspoguļots politikas konteksts, uzsvērta paredzamā ietekme uz vidi un sociālā ietekme un pamatīgāk izskaidrota makroekonomiskā modelēšana.

[1] Informācija par apsekojumā izmantotajām metodēm atrodama ES Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāna ietekmes novērtējuma sagatavošanas pētījumā – Ieinteresēto personu prasības politikas pasākumiem, 2007. gada aprīlis.