[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.7.2007

SEC(2007) 996

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Papilddokuments

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI Meklējot risinājumu sausuma un ūdens trūkuma problēmai Eiropas Savienībā Ietekmes novērtējuma kopsavilkums {COM(2007) 414 galīgā redakcija}{SEC(2007) 993}

KOPSAVILKUMS

Šo ietekmes novērtējumu ir sagatavojuši Komisijas dienesti nolūkā pamatot Paziņojumu par sausumu un ūdens trūkumu.

1. PROCEDūRAS JAUTāJUMI

- Vides aizsardzības ministru sanāksmē ES Padomē 2006. gada 9. martā vairākas dalībvalstis pauda nepieciešamību rīkoties Eiropas mērogā, lai risinātu sausuma un ūdens trūkuma problēmu. Komisija 2006. gada 27. jūnijā nāca klajā ar sākotnējo analīzi par Vides padomes darbu un paziņoja, ka līdz 2007. gada jūlijam grasās izstrādāt paziņojumu par sausumu un ūdens trūkumu.

- Paziņojuma izstrādē ir pilnīgi ievēroti apspriežu procesa obligātie standarti. Komisija organizēja trīs sanāksmes ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm, ļaujot šīm pusēm aktīvi līdzdarboties procesā.

- Lai pilnveidotu politiku un pasākumus sausuma un ūdens trūkuma problēmas risināšanai, turpmāk būs nepieciešami vēl citi detalizēti novērtējumi par dažu izraudzīto pasākumu ietekmi.

- Tādējādi šis novērtējums, kurš pievienots Paziņojumam par sausumu un ūdens trūkumu, būs attiecīgi balstīts uz sākotnējo informāciju un līdz šim gūto pieredzi.

- Komisija 2007. gada sākumā uzsāka pētījumu, lai aprēķinātu ūdens ietaupīšanas potenciālu Eiropā. Kādā citā pētījumā uzmanība tiks pievērsta reģionālajām atšķirībām ūdens taupīšanas potenciāla ziņā. Vairāku pasākumu rentabilitātes pārbaudes scenāriju iekļaušana nodrošinās lietderīgu informāciju turpmākam darbam līdz 2007. gada beigām.

- Ietekmes novērtēšanas komisija 2007. gada 5. jūnijā pieņēma atzinumu par Paziņojuma ietekmes novērtējuma projektu. Visi ieteikumi par to, kā dokumentu uzlabot, ietekmes novērtējumā ir iestrādāti pilnīgi.

2. KāDAS PROBLēMAS IECERēTS RISINāT, PUBLICēJOT PAZIņOJUMU?

- Līdz šim ir konstatēts, ka ūdens trūkums ietekmē 33 upju baseinus. Tie atrodas 460 000 km² lielā platībā (aptuveni 10 % no ES kopējās teritorijas), un skar 82 miljonus iedzīvotāju (aptuveni 16,5 % no kopējā iedzīvotāju skaita ES).

- Vairums dalībvalstu ir ziņojušas par sausuma periodiem, kas reģistrēti laikā kopš 1976. gada. Laikā no 2000. līdz 2006. gadam sausuma problēma ir skārusi vidēji 15 % no kopējās ES platības un vidēji 17 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

- Ūdens resursu sastopamība Eiropā ģeogrāfiskā izvietojuma un ikgadējā nokrišņu daudzuma ziņā ir viens no faktoriem, kas veicina sausuma un ūdens trūkuma problēmu.

- Ūdens cenu politika faktiski neatspoguļo ūdens resursu problēmas jutīguma pakāpi vietējā līmenī. Gandrīz nemaz netiek izmantots princips „lietotājs maksā”. Minēto trūkumu rezultātā ūdens resursu izmantošana ir nesaimnieciska, par neraugoties uz to, ka Ūdens pamatdirektīvā (ŪPD) ir noteikti principi, lai izveidotu efektīvus ekonomiskos instrumentus.

- Neatbilstoša zemierīcība un ūdens sadalījums dažādu uzņēmējdarbības nozaru starpā izjauc līdzsvaru starp ūdens pieprasījumu un ūdens resursiem, kuri pieejami pieprasījuma apmierināšanai.

- Ūdeni galvenokārt izmanto lauksaimniecībā (64 %), enerģētikā (20 %), sabiedriskajā ūdensapgādē (12 %) un rūpniecībā (4 %). Visticamāk, tūrisms radīs būtisku spiedienu uz ūdens ieguvi, jo īpaši Eiropas dienvidu daļā un piekrastes teritorijās, kur saldūdens resursi ir ierobežoti.

- Visā Eiropā ir milzīgs ūdens taupīšanas potenciāls. Eiropa turpina šķērdēt vismaz 20 % ūdens efektivitātes trūkuma rezultātā.

- Vispārīgi runājot — ūdens resursu aizsardzība nav saskaņota un reizēm attiecīgās darbības ir pat pretrunīgas, jo apsvērumi attiecībā uz ūdeni nav pienācīgi iestrādāti nozaru politikas nostādnēs, kas saistītas ar ūdeni.

- Runājot par sausuma periodiem, šī problēma līdz šim risināta ar krīzes pārvaldības līdzekļiem, jo bieži vien savlaicīgi nav veikta sagatavošanās ārkārtējiem pavērsieniem.

- Ūdens trūkuma situācijas, kas konstatētas upju baseinos, jau ir radījušas ievērojamu ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi, tādējādi ietekmējot arī izmaksas.

- Sausumam ir liela un tūlītēja ietekme uz ekonomiku, sabiedrību un vidi, turklāt šī ietekme ir ilgāka nekā faktiskais sausuma periods.

- Tiek lēsts, ka sausuma periodu tiešā ekonomiskā ietekme pēdējo trīsdesmit gadu laikā bijusi vismaz 100 miljardi euro.

Status-quo scenārijs

- Kopā Eiropas upju baseinu teritorijas, kas iekļautas tā dēvētās pārmērīgas ūdens [resursu] noslodzes kategorijā, proporcionāli visticamāk palielināsies no 19 %, kā tas ir pašlaik, līdz 34–36 % laikā līdz 2070. gadu beigām.

- Ekonomiskās un sociālas attīstības ietekme uz ūdens resursiem varētu būt tikpat vērienīga, kā ūdens pieejamības problēma klimata pārmaiņu rezultātā.

- Dienvidaustrumu reģiona valstis varētu būt tas apgabals, kur spiediens uz ūdens resursiem palielināsies visvairāk turpmākajos gadu desmitos.

- ŪPD paredzēti visi nepieciešamie instrumenti, lai izveidotu patiesi ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu. Tomēr šo instrumentu īstenošana (jo īpaši — ūdens cenu politika un izmaksu atgūšana) visefektīvākajā veidā joprojām ir problemātiska.

Ņemot vērā iepriekšminēto, visticamāk, ka problēma attīstīsies šādi.

- Saglabāsies plaši izplatītā neatbilstošas zemierīcības problēma upju baseinos, kur ūdens trūkst visvairāk.

- Turpināsies ūdens šķērdēšana un būtisks ūdens izmantošanas efektivitātes trūkums mājsaimniecībās un daudzās ekonomikas nozarēs.

3. MēRķI

Ar priekšlikumu mēģināts risināt šādus vispārīgus politikas mērķus.

- Meklēt risinājumu aizvien jūtamākai sausuma un ūdens trūkuma problēmas ietekmei Eiropas Savienībā.

- Nodrošināt pieejamo ūdens resursu aizsardzību ilgtermiņā.

- Nodrošināt ilgtspējīgu ūdens pieejamību visā Eiropā un popularizēt ilgtspējīgus ūdens lietojumus.

Priekšlikuma specifiskie mērķi ir šādi.

- Uzlabot gatavību sausuma periodiem, kuri varētu sabiedrību piemeklēt aizvien biežāk.

- Mazināt sausuma un ūdens trūkuma ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību.

- Radīt apstākļus ilgtspējīgai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai visā Eiropā, ņemot vērā klimata pārmaiņas un aizvien biežāk sastopamo sausuma un ūdens trūkuma problēmu.

Priekšlikumā izvirzītie mērķi turpmākai darbībai varētu būt šādi.

- Definēt vispiemērotākos un rentablākos paņēmienus, lai efektīvi risinātu sausuma un ūdens trūkuma problēmas.

- Aplūkot iespējamās prioritātes vai „hierarhiju” attiecībā uz ūdens izmantošanu, ko lieto politikas veidošanā, pamatojoties uz ūdens pieejamību upju baseinos.

4. KāDI IR GALVENIE IESPēJAMIE POLITIKAS VARIANTI, LAI SASNIEGTU IZVIRZīTOS MēRķUS?

Līdztekus status quo scenārijam, ir definēti trīs citi iespējamie rīcības varianti.

- A variants: „tikai ūdensapgāde”

Iespējamie pasākumi, kuri tiek aplūkoti šā varianta kontekstā, ir šādi:

- pastiprināt jaunu ūdensapgādes avotu attīstību, pamatojoties uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem;

- atbalstīt jaunu ūdensapgādes avotu plašu attīstīšanu, dodot priekšroku ES un valstu līdzekļu piešķiršanai.

- B variants: „tikai ūdens cenu politika”

Iespējamie pasākumi, kuri tiek aplūkoti šā varianta kontekstā, ir šādi:

- efektīva ūdens cenu politika;

- izmaksu atgūšana.

- C variants: integrēta pieeja

Iespējamie pasākumi, kuri tiek aplūkoti šā varianta kontekstā, ir šādi:

- veikt sagatavošanos sausuma periodiem;

- atbalstīt efektīvu ūdens sadalījumu un ilgtspējīgu zemierīcību;

- atbalstīt tādu tehnoloģiju un paņēmienu izmantošanu, kas veicina efektīvu ūdens izmantošanu;

- veicināt ūdens taupīšanas kultūras attīstību Eiropā;

- jauna ūdensapgādes infrastruktūra.

5. IETEKMES ANALīZE

5.1. A variants: „tikai ūdensapgāde”

Ietekme uz vidi

- Sabiedriskās ūdensapgādes, irigācijas sistēmā, kā arī ūdens izmantošanā rūpnieciskiem lietojumiem liela nozīme ir ūdens rezervuāriem. Tomēr dambju un ūdens pārvadu celtniecība nopietni ietekmē saldūdens ekosistēmu darbību upes baseinā un rada negatīvu ietekmi uz ūdenstilpju ekoloģisko stāvokli.

- Tā kā šobrīd nav precīzi zināms, kādu ietekmi uz vidi atstāj dažādi alternatīvi risinājumi, piemēram, atsāļošana, — tostarp, kāds ir attiecīgais enerģijas patēriņš un vai šādi risinājumi ir savietojami ar Eiropas enerģētikas politiku, — ir nepieciešami turpmāki riska novērtējumi, pirms Komisija pieņem konkrētu nostāju.

Ekonomiskā ietekme

- Iesākumā varētu šķist, ka ietekme uz ekonomiku īstermiņā varētu būt pozitīva. Visu veidu jauna ūdensapgāde varētu veicināt ar jaunas infrastruktūras izveidi saistītās darbības.

- Tomēr dambji un ūdens pārvadi rada vairākas problēmas, kuras jo īpaši izcēlusi Pasaules Dambju komiteja. Vairāki projekti, kuri šobrīd notiek, liecina, ka alternatīviem risinājumiem ir arī citi trūkumi.

- Tiek lēsts, ka Eiropā neradīsies daudzas, turklāt nozīmīgas ūdensapgādes iespējas, drīzāk gan pastāv iespēja, ka palielināsies spiediens uz jau tā jutīgajiem ūdens resursiem un atlikušie resursi tiks tērēti līdz pilnīgam izsīkumam. Būs jādefinē jaunas iespējas ārpus Eiropas, kaimiņvalstīs, kur ūdens ir pieejams joprojām pietiekamā daudzumā, piemēram, Krievijā.

- Viens no paredzamiem iznākumiem ir tāds, ka daži ekonomikas sektori, ņemot vērā samazināto peļņu, ko nes to darbība, varētu pieņemt lēmumu daļēji vai pilnīgi delokalizēties, lai izmantotu iespējas, ko sniedz lētāks ūdens ārpus Eiropas.

Sociālā ietekme

- Paredzams, ka tiešā ietekme uz sabiedrību īstermiņā varētu būt pozitīva, ja viens no jaunās infrastruktūras mērķiem būtu nodrošināt sabiedrisku ūdensapgādi. Jaunās saimnieciskās darbības varētu pilnveidoties un sekmēt jaunu darba vietu radīšanu.

Tomēr šā varianta priekšrocības varētu būt visai ierobežotas, ja jauni ūdensapgādes risinājumi būtu saistīti ar izmaksu pārnešanu no dažiem ekonomikas sektoriem uz mājsaimniecībām, vai — attiecībā uz ūdens pārvadiem — ar sociālām vai politiskām domstarpībām starp izteces un saņemošo baseinu reģioniem.

5.2. B variants: „tikai ūdens cenu politika”

- Ūdens cenu politikas ietekme ir dažāda, atkarā no sociāli ekonomiskā konteksta un dabiskajiem apstākļiem.

- Tikai ar ūdens cenu politiku bieži vien nepietiek, lai pilnīgi atrisinātu sausuma un ūdens trūkuma problēmu, tomēr šī politika var būt gana efektīva, ja to apvieno ar papildinošiem risinājumiem.

Ietekme uz vidi

- Attiecībā uz lauksaimniecību ūdens cenu politika radītu izmaiņas zemes izmantošanā, pārejot uz lietojumiem ar augstāku vērtību. Tomēr šobrīd cenas ir krietni zem vidējā līmeņa, lai ūdens taupīšana lauksaimniekiem kļūtu par nozīmīgu finansiālu apsvērumu.

- Pieejamie dati liecina, ka ūdens patēriņš mājsaimniecībās samazinās, ja tiek uzstādīts ūdens skaitītājs. Tomēr ir iespējams noteikt konkrētu sliekšņa līmeni, zem kura cenas pieaugums neietekmē patēriņa līmeni.

- Ir pamats apgalvot, ka pieprasījums ūdens izmantošanai rūpniecībā ir elastīgs. Izskatās, ka iespējamo alternatīvu spektram ir liela nozīme.

Ekonomiskā ietekme

- Tādas ūdens cenu politikas īstenošana, kura sedz vides un ūdens trūkuma izmaksas, var veicināt efektīvu resursu sadalījumu, rezultātā uzlabojot sociālo labklājību. Gadījumu analīze par ilgstpējīgas lauksaimniecības makroekonomisko ietekmi vairākās dalībvalstīs liecina, ka plaša mēroga pāreja uz ilgtspējīgu lauksaimniecību tā vietā, lai aramzemi izmantotu lauksaimnieciskajā ražošanā, politikas internalizācijas rezultātā sniedz ekonomiskas priekšrocības.

Sociālā ietekme

- ŪPD 9. pantā paredzēti nosacījumi par ūdensapgādes pakalpojumu izmaksu atgūšanu. Cita starpā ŪPD paredz, ka dalībvalstīm ir jāņem vērā izmaksu atgūšanas ietekme uz sabiedrību, vidi un ekonomiku. Tālab dalībvalstis drīkst pielāgot ūdens cenu politiku, pamatojoties uz sociāliem apsvērumiem.

5.3. C variants: integrēta pieeja

Ūdens taupīšanas un efektīvas ūdens izmantošanas potenciāls

- Novērtējums par ūdens taupīšanas potenciālu Eiropā, ja tiktu īstenoti piemēroti pasākumi, liecina, ka vismaz 20 % ūdens varētu ietaupīt.

- Ūdens patēriņa samazinājums ir iespējams, neietekmējot pašreizējās saimnieciskās darbības un var radīt ekonomiskus, sociālus un vides ieguvumus.

- Nelietderīgu ūdens izmantošanu un izšķērdēšanu var uzskatīt par papildu izmaksām (līdztekus izmantošanas, piegādes un apstrādes izmaksām), un iespējamie finanšu ietaupījumi ir milzīgi.

- Bieži vien ūdens patēriņa regulēšana ekonomiski ir daudz izdevīgāka nekā ūdensapgādes palielinājums. Lai gan šajā jomā pētījumu nav daudz, pieejamie rezultāti liecina, ka šāda veida salīdzinājumā atšķirība ir 1:3 vai pat 1:10 starp „aiztaupītā” un „piegādātā” kubikmetra izmaksām.

Ekonomiskā ietekme

Ļoti svarīgi ir pieminēt, ka dažu specifisku pasākumu īstenošana varētu būt nepieciešama pienācīgu papildu pasākumu noteikšana, ņemot vērā specifiskus faktorus, kuri attiecas uz konkrēto reģionu, nozari un sociālo kontekstu. Šādi pasākumi jānovērtē turpmāk.

- Nozares politikas sniedz iespējas risināt sausuma un ūdens trūkuma problēmu. Tomēr ir jāveic turpmāki pielāgojumi, lai uzlabotu šādu politiku efektivitāti ūdens daudzuma problēmas risināšanā.

- Līdz šim veiktās KLP reformas un jo īpaši atbalsts lauku attīstībai ir sekmējuši situācijas uzlabošanos. Tomēr pārmērīgas ūdens ieguves problēma joprojām ir aktuāla tāpēc, ka dažās dalībvalstīs KLP paredzētā pilnīga atdalīšana tiek izmantota nepilnīgi. Turpmākie KLP pielāgojumi un tās „veselības pārbaude”, kas paredzēta 2008. gadā, varētu radīt iespējas pārbaudīt, kā ūdens daudzuma problēmas varētu integrēt attiecīgajos KLP instrumentos. Šajā ziņā būtu lietderīgi aplūkot, cik lielā mērā, piemēram, KLP un tās „veselības pārbaude”, kura plānota 2008. gadā, varētu sekmēt pilnīgas atdalīšanas pilnīgu izmantošanu, kā arī palielināt atbalstu ūdens resursu apsaimniekošanai lauku attīstības programmās.

- Ir svarīgi nodrošināt, lai struktūrfondu turpmākas pārskatīšanas rezultātā lielāki līdzekļi tiktu atvēlēti teritorijām, kuras skar ūdens daudzuma problēma. Attiecīgo budžetu palielināšana un iespējamās sinerģijas atrašana starp politikas jomām nenozīmē, ka rastos alternatīvi līdzekļi citu Eiropas vides aizsardzības politikas jomu vajadzībām.

- Attiecībā uz stimulu ietekmi valsts mērogā, to instrumentu novērtējums, kurus izmanto enerģētikas nozarē, sniedz visai interesantu informāciju par iespējamo īstenošanas iedarbīgumu ūdensapgādē.

- Ir skaidrs, ka ūdens patēriņa ziņā efektīvu tehnoloģiju un ražojumu izstrādes veicināšanai ir labvēlīga ietekme uz tirgu, un, kā liecina pieredze enerģētikā, tā arī palielina Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

Sociālā ietekme

- Ūdens taupīšanas politikai ir pozitīva sociālā ietekme, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu darba vietu radīšanu sabiedriskajā sektorā.

Ietekme uz vidi

- Ietaupītais ūdens netiks izšķērdēts un nepalielinās tiešās emisijas ūdenstilpēs. Vispārīgāk runājot, samazināta ūdens ieguve no dabas vides uzlabos ūdenstilpju stāvokli un sekmēs ekosistēmu saglabāšanu.

Ir nepieciešams koncentrēties uz iespējām, kas palīdzētu ievērojami uzlabot visus ūdens patēriņa regulēšanas paņēmienus. Ņemot vērā vispārējo ūdens taupīšanas un ūdens efektivitātes potenciālu Eiropā, šis jautājums ir cieši saistīts ar nepieciešamību radīt skaidru ūdens izmantošanas „hierarhiju”, lai atvieglotu politikas veidošanas procesu. Jaunas ūdensapgādes izveide jāapsver kā viens no iespējamiem risinājumiem, ja citas ūdens patēriņa regulēšanas iespējas, tostarp efektīva ūdens cenu politika un rentablas alternatīvas, ir izsmeltas.

6. APRAKSTīTO VARIANTU SALīDZINāJUMS

A variants: „tikai ūdensapgāde” | B variants: „tikai ūdens cenu politika” | C variants: integrēta pieeja |

Īstermiņā | Ilgtermiņā | Īstermiņā | Ilgtermiņā |

Ekonomiskā ietekme | ++ | - | + | ++ | +++ |

Sociālā ietekme | + | - | +/- | +/- | + |

Ietekme uz vidi | - | - | + | ++ | +++ |

- Tabulā apkopota dažādu variantu, kuri aprakstīti iepriekšējā teksta sadaļā, ekonomiskā, sociālā ietekme un ietekme uz vidi.

- A variants varētu nodrošināt tīkamas priekšrocības ekonomiskā un sociālā ziņā īstermiņa perspektīvā, bet ir sagaidāms, ka ietekme uz vidi varētu būt negatīva. Ilgtermiņa ietekmes novērtējums liecina, ka izmaksu un ieguvumu samērs ekonomiskā, sociālā un vides ziņā būtu negatīvs.

- B variantam varētu būt pozitīva ietekme uz ekonomiku un vidi, ja tiek ieviesta efektīva ūdens cenu politika un tiek paredzēta izmaksu atgūšana par ūdensapgādes pakalpojumiem no ūdens lietotājiem. Šā varianta sociālā ietekme būs atkarīga no attiecīgā ūdens cenu noteikšanas līmeņa, turklāt dažām ekonomikas nozarēm vai dažiem sabiedrības slāņiem tā varētu būt negatīva.

- Īstenojot C variantu, rezultāti radīsies pakāpeniski. Tiek lēsts, ka ietekme uz ekonomiku būs pozitīva jau no šā varianta izmantošanas sākuma, un tā palielināsies ilgtermiņā. Sociālā ietekme laika gaitā arī būs pozitīva. Paredzams, ka šis variants nodrošinās būtisku un aizvien lielāku pozitīvu ietekmi uz vidi. Salīdzinot ar citiem variantiem, tas radīs vislielākos ieguvumus videi.

Pamatojoties uz šo novērtējumu, C variants izskatās visdaudzsološākais. Tas ilgtermiņā nodrošinās vislabāko izmaksu un ieguvumu samēru.

- Lai pilnveidotu politiku un pasākumus sausuma un ūdens trūkuma problēmas risināšanai, turpmāk būs nepieciešami vēl citi detalizēti ietekmes novērtējumi. Nākamajā darba posmā ciešāk jāpievēršas datu vākšanai un kvantitatīvam novērtējumam par pasākumiem, kuri izraudzīti no plašāka šajā Paziņojumā piedāvāto iespēju loka.

- Skaidrs, ka dažu specifisku pasākumu īstenošanai būs nepieciešams definēt pienācīgus atbalsta pasākumus, ņemot vērā reģionālas, nozares un sociālās īpatnības. Šādiem pasākumiem būs nepieciešams sīkāks izvērtējums turpmāk.

7. UZRAUDZīBA UN NOVēRTēšANA

Sausuma un ūdens trūkuma problēma ir jārisina gan kā svarīgs vides jautājums, gan arī kā priekšnoteikums Eiropas ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei.

Komisija pārskatīs darbības virzību noteiktajā gultnē un sniegs attiecīgu ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Ziņojums tiks publiskots ieinteresēto personu forumā, kuru paredzēts organizēt 2008. gadā.

Komisija apsvērs turpmākas iniciatīvas un darbības, ņemot vērā diskusijas par šo Paziņojumu Eiropas Savienības Ministru padomē un Eiropas Parlamentā.