[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 30.5.2007

SEC(2007) 724 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES ATZINUMS,

kas sagatavots saskaņā ar 9. panta trešo punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1466/97, par atjaunināto Čehijas Republikas konverģences programmu 2006.-2009. gadam

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. VISPāRēJS PAMATOJUMS

Stabilitātes un izaugsmes pakta, kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā, pamatmērķis ir sakārtot valsts finanses, lai tādējādi radītu vēl labākus nosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai un ilgtspējīgai izaugsmei, kura veicina darbvietu radīšanu. Ar pakta 2005. gada reformu, atzīstot pakta lietderību fiskālās disciplīnas stiprināšanā, tika meklētas iespējas uzlabot efektivitāti un ekonomisko pamatojumu, kā arī ilgstoši saglabāt valsts finanšu ilgtspējību.

Padomes Regulā (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[1], kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta daļa, paredzēts, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz Padomei un Komisijai stabilitātes vai konverģences programmas un to ikgadējie atjauninājumi (dalībvalstis, kas jau ir pieņēmušas vienoto valūtu, iesniedz (atjauninātas) stabilitātes programmas, bet dalībvalstis, kas to vēl nav pieņēmušas, iesniedz (atjauninātas) konverģences programmas). Čehijas Republikas pirmā konverģences programma tika iesniegta 2004. gada maijā. Saskaņā ar minēto regulu Padome, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju, 2004. gada 5. jūlijā sniedza atzinumu par to. Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija novērtē un iepriekšminētā komiteja pārbauda atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas, ko vajadzības gadījumā var pārbaudīt arī Padome.

2. ATJAUNINāTāS PROGRAMMAS NOVēRTēJUMA PAMATOJUMS

Komisija ir pārbaudījusi jaunāko Čehijas Republikas konverģences programmas atjauninājumu, kas iesniegts 2007. gada 15. martā, un ir pieņēmusi ieteikumu Padomes atzinumam par to (sk. aili ar galvenajiem novērtējumā iztirzātajiem jautājumiem).

Lai radītu priekšstatu par kontekstu, kādā tiek novērtēta jaunās konverģences programmas budžeta stratēģija, turpmākajos punktos apkopota šāda informācija:

1. saimnieciskās darbības un budžeta izpildes rādītāji pēdējo 10 gadu laikā;

2. valsts stāvokļa novērtējums saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu (pārmērīga budžeta deficīta procedūra);

3. visjaunākais valsts stāvokļa novērtējums saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvo daļu (kopsavilkums Padomes atzinumam par pēdējo konverģences programmas atjauninājumu); kā arī

4. Komisijas novērtējums par 2006. gada novembra valsts reformu programmu.

2.1. Jaunākie saimnieciskās darbības un budžeta izpildes rādītāji

Pēc atgūšanās no ekonomiskās lejupslīdes deviņdesmito gadu beigās pēdējo sešu gadu laikā Čehijas ekonomikā vērojama stabila izaugsme. Pēdējos divos gados ekonomikā reģistrēts rekordliels gada pieaugums − 6 % no IKP. No 2004. gada situācija darba tirgū ir pārliecinoši uzlabojusies, 2006. gadā bezdarba līmenim samazinoties par 7 %. Pašreiz IKP uz vienu iedzīvotāju ir 76,2 % no ES vidējā rādītāja. SPCI 2006. gadā pārsniedza tikai 2 %.

Kopš 2004. gada, galvenokārt pateicoties straujākai izaugsmei, nekā prognozēts, un neiztērēto budžeta piešķīrumu pārnesumam rezerves fondā, ik gadu budžetā reģistrēts mazāks valsts budžeta deficīts par plānoto, savukārt izdevumu maksimālā robeža, kas bija noteikta vidēja termiņa budžeta projektā, tomēr ir pārsniegta.

2.2. Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra attiecībā uz Čehijas Republiku

Padome 2004. gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu, paziņojot, ka Čehijas Republikai ir pārmērīgs budžeta deficīts saskaņā ar 104. panta 6. punktu. Tajā pašā laikā Padome pieņēma ieteikumu atbilstoši 104. panta 7. punktam, norādot, ka pārmērīgais budžeta deficīts jānovērš līdz 2008. gadam. Jo īpaši Čehijas Republikai ieteica iespējami drīz novērst pārmērīgu budžeta deficītu, veicot vidēja termiņa pasākumus, lai līdz 2008. gadam ticamā un ilgtspējīgā veidā panāktu, ka deficīts nepārsniedz 3 % no IKP saskaņā ar budžeta deficīta samazināšanas gaitu, kas noteikta Padomes 2004. gada 5. jūlija atzinumā par 2004. gada maijā iesniegto konverģences programmu. Čehijas Republikai ieteica apņēmīgi īstenot 2004. gada maija konverģences programmā paredzētos pasākumus, jo īpaši samazināt centrālās valdības algu izdevumus un atsevišķu ministriju izdevumus, kā arī veikt efektīvu darbību līdz 2004. gada 5. novembrim attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti 2005. gada deficīta mērķu sasniegšanai.

2004. gada 22. decembrī Komisija secināja, ka Čehijas valdība, reaģējot uz Padomes ieteikumu, ir efektīvi rīkojusies attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti 2005. gada deficīta mērķu sasniegšanai līdz 5. novembrim, un ka nav vajadzīgi turpmāki pasākumi saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

2.3. Novērtējums Padomes atzinumā par iepriekšējo programmu

Padome 2006. gada 24. janvārī pieņēma atzinumu par iepriekšējo konverģences programmas atjauninājumu 2005.− 2008. gadam. Padome uzskatīja, ka „programmu īsteno atbilstīgi deficīta samazināšanas plānam, kas noteikts Padomes ieteikumos saskaņā ar 104. panta 7. punktu.” Padome aicināja Čehijas Republiku: „(i) saistībā ar iespējami labāku budžeta izpildi, spēcīgas izaugsmes rezultātu un perspektīvām 2005. gadā nostiprināt centienus budžeta strukturālajā korekcijā, ņemot vērā nelielo rezervi, kas nepārsniedz plānoto atsauces vērtību 2008. gadam (kas ir uzskatāms par termiņu pārmērīgā budžeta deficīta korekcijai), arī lai paātrinātu vidēja termiņa mērķa sasniegšanu; (ii) uzlabot budžeta plānošanas kvalitāti, jo īpaši, analizējot iemeslus, kāpēc tiek veikti ievērojami izdevumu pārnesumi, un pastiprinot vidēja termiņa izdevumu maksimālo robežu; (iii) uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, jo īpaši, paātrinot pensiju reformu un apņemoties veikt veselības aprūpes sistēmas reformu.”

2.4. Komisijas novērtējums par 2006. gada novembra valsts reformu programmu

Īstenošanas ziņojumu par Čehijas Republikas valsts reformu programmu, kas paredzēta saistībā ar atjaunoto Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, iesniedza 2006. gada 21. novembrī. Čehijas Republikas valsts reformu programmā noteikti šādi būtiskākie uzdevumi/prioritātes: turpināt valsts finanšu reformu, stiprināt un palielināt saimniecisko konkurētspēju, ņemot vērā vajadzību pēc ilgtspējīgiem resursiem, kā arī palielināt darba tirgus elastīgumu.

Komisijas šī ziņojuma novērtējums (kas pieņemts kā daļa no tās ikgadējā progresa ziņojuma [2] 2006. gada decembrī) liecina, ka Čehijas Republikai ir ierobežoti panākumi, īstenojot valsts reformu programmu. Vairākās jomās progress nav skaidri manāms, dažas reformas ir atliktas, bet citas nav uzsāktas. Tomēr spēcīgajai ekonomikas izaugsmei vajadzētu veicināt reformas. Pastāv zināmi riski makroekonomikas jomā, īpaši attiecībā uz vidēja termiņa budžeta konsolidāciju un valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā saistībā ar sabiedrības novecošanos. Kaut arī Čehijas Republika kopumā mikroekonomikas jomā attīstās samērā sekmīgi, panākumi pētniecības un attīstības jomā ir mēreni. Nodarbinātības jomā jāpieliek lielākas pūles, lai reaģētu uz galveno izaicinājumu – uzlabot darba tirgus elastīgumu.

Ņemot vērā apzinātās stiprās puses un vājās vietas, Čehijas Republikai tika ieteikts veikt pasākumus šādās jomās: (i) pensiju un veselības aprūpes sistēmu reformas; (ii) sadarbība starp uzņēmējiem un valsts pētniecības un attīstības iestādēm; un (iii) nodarbinātības aizsardzība, kā arī izglītības un mācību sistēmas.

Aile: Galvenie novērtējumā aplūkotie jautājumi Kā paredzēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1466/97 5. panta 1. punktā (stabilitātes programmām) un 9. panta 1. punktā (konverģences programmām), novērtējums attiecas uz šādiem jautājumiem: vai saimnieciskās prognozes programmas pamatā ir reālistiskas; dalībvalsts norādītais vidēja termiņa budžeta mērķis (VTM) un tas, vai korekcijas ir pietiekamas, lai to sasniegtu; vai veiktie un/vai ierosinātie pasākumi, lai piemērotu šīs korekcijas, ir pietiekami, lai sasniegtu vidēja termiņa mērķi attiecīgajā ekonomikas ciklā; izvērtējot korekcijas, kas vērstas uz VTM sasniegšanu, vai korekcijas tiek veiktas ekonomiskā uzplaukuma laikā, vai korekcijas var būt mazākas ekonomikas lejupslīdes laikā un (attiecībā uz euro zonas un VKM II dalībvalstīm) vai dalībvalsts cenšas panākt ikgadēju cikliski koriģētās bilances uzlabojumu (atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) par 0,5 % no IKP, kas ir kritērijs, lai tā sasniegtu savu VTM; nosakot VTM korekcijas (attiecībā uz dalībvalstīm, kas to vēl nav sasniegušas) vai atļaujot īslaicīgu novirzi no VTM (attiecībā uz dalībvalstīm, kuras to jau ir sasniegušas), tādu nozīmīgāko strukturālo reformu īstenošana, kas ilgākā laika posmā ļauj tieši ietaupīt izmaksas (veicinot arī potenciālo pieaugumu) un tādējādi pārbaudāmi ietekmējot valsts finanšu ilglaicīgu ilgtspējību (ar nosacījumu, ka tiek saglabāta atbilstīga drošības rezerve attiecībā uz atsauces vērtību 3 % no IKP un ka programmas periodā atkal ir gaidāma budžeta stāvokļa atbilstība VTM), un ar ko īpašu uzmanību velta pensiju reformām, ar kurām ievieš vairāku līmeņu sistēmu, kas ietver obligātu pilnībā finansētu pensiju līmeni; vai dalībvalstu ekonomikas politikas virzība atbilst ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm. Programmas makroekonomisko pieņēmumu reālistiskumu novērtē, balstoties uz Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi, izmantojot arī kopīgi apstiprināto metodoloģiju attiecībā uz iespējamā produkcijas apjoma novērtēšanu un cikliski koriģētām bilancēm. Atbilstību ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm novērtē, ņemot vērā ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes valsts finanšu jomā, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs 2005.—2008. gadam. Novērtējot tiek pārbaudīta arī parāda attiecības dinamika un stāvoklis attiecībā uz valsts finanšu ilglaicīgu ilgtspējību, kam saskaņā ar Padomes 2005. gada 20. marta ziņojumu „Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanas uzlabošana” budžeta uzraudzībā jāveltī pienācīga vērība. Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumā izklāstīta pieeja ilgtermiņa ilgtspējības novērtēšanai[3]; integrācijas pakāpe valsts reformu programmā, ko iesniegušas dalībvalstis saistībā ar Lisabonas stratēģiju, kura vērsta izaugsmei un nodarbinātībai; Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN padome) 2005. gada 7. jūnija Pavadvēstulē Eiropadomei par ekonomikas politikas vispārējām pamatnostādnēm 2005.—2008. gadam paziņoja, ka valsts reformu programmām jāatbilst stabilitātes un konverģences programmām; atbilstība rīcības kodeksam[4], kas inter alia nosaka kopīgu struktūru un datu tabulas stabilitātes un konverģences programmām. |

- Ieteikums

PADOMES ATZINUMS,

kas sagatavots saskaņā ar 9. panta trešo punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1466/97, par atjaunināto Čehijas Republikas konverģences programmu 2006.-2009. gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[5] un jo īpaši tās 9. panta 3. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

5. Padome [2007. gada 10. jūlijā] pārbaudīja Čehijas Republikas atjaunināto konverģences programmu 2006. līdz 2009. gadam. Atjauninātās programmas iesniegšanu atlika līdz 2007. gada 15. martam salīdzinājumā ar rīcības kodeksā noteikto termiņu (1. decembris) sakarā ar politisko situāciju Čehijas Republikā, jo parlaments 2007. gada 19. janvārī apstiprināja pastāvīgo valdību pēc 2006. gada jūnijā notikušajām vispārējām vēlēšanām.

6. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir šīs programmas pamatā, paredz, ka reālais IKP 2006. gadā samazināsies no 6,1 % līdz 4,9 % 2007. gadā un pēc tam kopumā nostabilizēsies. Šis scenārijs, kas novērtēts, ņemot vērā pašlaik pieejamo informāciju, šķiet balstīts uz ticamiem pieauguma pieņēmumiem. Arī programmas prognozes par inflāciju šķiet reālistiskas.

7. Attiecībā uz 2006. gadu Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozē lēsts, ka kopējais valsts budžeta deficīts ir 2,9% no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā konverģences programmas atjauninājumā noteikto mērķi — 3,8% no IKP. Spēcīgāka IKP un nodarbinātības līmeņa izaugsme, kā arī neiztērēto budžeta piešķīrumu ievērojamas daļas pārnešana veicināja mazāka deficīta veidošanos, nekā paredzēts iepriekš.

8. Programmas vidēja termiņa budžeta stratēģijas galvenais mērķis ir sasniegt valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, sekmīgi īstenojot vidēja termiņa mērķi (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli, panākot strukturālās bilances (t.i., cikliski koriģētā bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus) uzlabošanos par 1 % no IKP. Saskaņā ar programmu pamata deficītam 2007. gadā būtu jāpalielinās līdz 4,0 % no IKP, galvenokārt, pateicoties saprātīgam sociālo izdevumu pieaugumam, un pēc tam pakāpeniski jāsamazinās: 2008. gadā līdz 3,5 % no IKP un 2009. gadā līdz 3,2 % no IKP. Paredzams, ka primārais deficīts samazināsies no 2,4 % no IKP 2006. gadā līdz 1,6 % no IKP 2009. gadā. Paredzams, ka fiskālās konsolidācijas pamatā pēc 2007. gada ir lielāki ieņēmumi par 0,4 procentu punktiem no IKP programmas darbības laikā, jo īpaši ‚citi ieņēmumi’ (nenorādot faktiskos pasākumus, bet kuri, iespējams, attiecas uz ES pārskaitījumiem), kuri vairāk nekā kompensēs nodokļu un sociālo maksājumu samazinājumu. Pēc būtības konsolidācija tomēr ir izdevumi, ko rada pastāvīgs valsts patēriņa samazinājums, galvenokārt sakarā ar algu ierobežošanu valsts sektorā, kas vairāk nekā kompensēs valsts ieguldījumu un procentu izdevumu pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu jaunā programma paredz vismaz uz diviem gadiem atlikt plānoto deficīta samazināšanu, kas nepārsniegtu 3 % no IKP atsauces vērtības, lai izstrādātu labvēlīgāku makroekonomisko scenāriju. Jāatzīmē, ka programmā ietverts arī alternatīvs variants, ko apsvērusi valdība un kas paredz zemākus deficīta mērķus − 3,2 % no IKP 2008. gadā un 2,8 % no IKP 2009. gadā. Tas ir atkarīgs no virknes politikas pasākumu, kā arī no lielāka elastīguma ieviešanas valsts finansēs, samazinot obligāto izdevumu daļu. Tomēr šādi politikas pasākumi vēl ir jāizstrādā un jāapstiprina, un programma piedāvā saskaņotu un pietiekami kvantitatīvu vidēja termiņa fiskālo sistēmu tikai iepriekš minētajiem augstāka deficīta mērķiem.

9. Paredzams, ka strukturālais deficīts, kas aprēķināts saskaņā ar kopīgi apstiprināto metodoloģiju, pasliktināsies no aptuveni 3½% no IKP 2006. gadā līdz 4½% no IKP 2007. gadā, bet 2009. gadā pakāpeniski uzlabosies līdz 3½% no IKP. Tāpat kā iepriekšējā atjauninājumā arī šajā programmā norādītais vidēja termiņa mērķis (VTM) attiecībā uz budžeta stāvokli ir strukturālais deficīts 1 % apmērā no IKP. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atjauninājumu VTM sasniegšana ir atlikta par vienu gadu, tas ir, līdz 2013. gadam. Tā kā VTM ir augstāks par minimālo kritēriju (noteiktais deficīts apmēram 1½ % no IKP), ar tā sasniegšanu tiks nodrošināta drošības rezerve pret pārmērīga budžeta deficīta rašanos. VTM adekvāti atspoguļo parāda attiecību un vidējo potenciālā produkcijas apjoma pieaugumu ilgtermiņā.

10. Programmas budžeta prognožu riski kopumā šķiet līdzsvaroti. Riski, kas izriet no makroekonomiskā scenārija, lielākoties ir neitrāli, taču nodokļu prognozes šķiet kopumā pamatotas uz piesardzīgiem pieņēmumiem. Paredzētā fiskālā konsolidācija ir lielā mērā atkarīga no valsts patēriņa izdevumu ierobežošanas, bet programmā nav ietverta pietiekama apstiprinoša informācija par to, kā to īstenot. No otras puses, Čehijas Republika iepriekšējo gadu laikā ir izveidojusi labu īstenošanas uzskaiti, lai gan budžeta mērķu sasniegšanu atviegloja augstāka izaugsme, nekā bija plānots iepriekš. Eksistē arī politisks risks, kas saistīts ar precīzu parlamentārās situācijas līdzsvaru.

11. Ņemot vērā šo riska novērtējumu, budžeta stāvoklis programmā šķiet neatbilstīgs, lai līdz 2008. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu saskaņā ar Padomes 2004. gada 5. jūlija ieteikumu. Ņemot vērā to, ka pašreiz ekonomikā vērojams „uzplaukums” un ka izaugsme ir augstāka, nekā plānots Padomes 2004. gada jūlija ieteikumu laikā, rodas plašas iespējas nostiprināt konsolidācijas pūliņus un sasniegt straujāku samazinājumu, nekā paredzēts programmā.

12. Tiek lēsts, ka valsts kopējais parāds 2006. gadā ir 30,4% no IKP, kas ir ievērojami mazāk par Līgumā noteikto atsauces vērtību — 60 % no IKP. Programmā prognozēts, ka programmas perioda laikā parāda attiecība pieaugs gandrīz par 2 procentu punktiem.

13. Iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu Čehijas Republikā ir lielā mērā augstāka par vidusmēra rādītāju, ko ievērojami iespaido būtisks pensiju izdevumu kā IKP daļas palielinājums, kā arī ievērojams veselības aprūpes izdevumu pieaugums. Īstenojot strukturālās reformas pasākumus pensiju un veselības aprūpes jomā, lai ierobežotu ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu ievērojamo pieaugumu, varētu mazināt riskus valsts finanšu ilgtspējībai. Programmas perioda beigās paredzamais budžeta stāvoklis, kas ir pasliktinājies salīdzinājumā ar iepriekšējām kārtām, rada risku ilgtspējīgām valsts finansēm pat, ja netiek ņemta vērā iedzīvotāju novecošanās ilgtermiņa ietekme uz budžetu. Ilgāka valsts finanšu konsolidēšana par pašreiz plānoto palīdzētu samazināt valsts finanšu ilgtspējības riskus. Kopumā šķiet, ka Čehijas Republikas valsts finanšu ilgtspējību apdraud augsts risks.

14. Konverģences programmā nav ietverts kvalitatīvs novērtējums par valsts reformu programmas 2006. gada novembra īstenošanas ziņojuma kopējo ietekmi atbilstīgi vidēja termiņa fiskālajai stratēģijai. Turklāt tajā nav ietverta sistemātiska informācija par budžeta tiešajām izmaksām (vai ietaupījumiem), kas saistītas ar valsts reformu programmā paredzētajām galvenajām reformām, izņemot pētniecības un attīstības izdevumu pieaugumu 2007. gada budžetā, bet programmā iekļautajās budžeta prognozēs, šķiet, ņemtas vērā valsts reformu programmā paredzēto pasākumu sekas valsts finanšu jomā. Konverģences programmā paredzētie pasākumi valsts finanšu jomā, liekas, atbilst valsts reformu programmā minētajiem pasākumiem. Jo īpaši nodokļu sloga pārorientēšana no tiešajiem nodokļiem uz netiešajiem nodokļiem un papildu atbalsta piešķiršana pētniecībai un attīstībai.

15. Programmā noteiktā budžeta stratēģija neatbilst vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm, kas ietvertas integrētajās pamatnostādnēs laikposmam no 2005. līdz 2008. gadam, jo īpaši, ņemot vērā novirzīšanos no korekcijas gaitas, kuru noteikusi Padome 2004. gada jūlijā pārmērīgā budžeta deficīta korekcijai un progresa trūkuma labošanai pensiju un veselības aprūpes reformās.

16. Attiecībā uz prasībām par sniedzamajiem datiem, kas norādītas rīcības kodeksā par stabilitātes un konverģences programmām, programmā sniegti visi obligātie un lielākā daļa fakultatīvo datu[6].

Vispārīgie secinājumi ir tādi, ka, neskatoties uz labākām izaugsmes perspektīvām un zemāku deficīta iznākumu 2006. gadā, nekā plānots, programma paredz atlikt pārmērīgā budžeta deficīta korekciju līdz 2010. gadam salīdzinājumā ar 2008. gada termiņu, kā noteikts Padomes 2004. gada jūlija ieteikumā, kas sagatavots saskaņā ar 104. panta 7. punktu. Ņemot vērā ilgtspējīgo izaugsmi, atlikšana, kas atspoguļo augstāku deficītu, lielākoties sakarā ar plānoto sociālo izdevumu pieaugumu 2007. gadā, arī izraisītu cikliska un ekspansīva fiskālās politikas stāvokļa izveidošanos.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto novērtējumu, Padome aicina Čehijas Republiku:

(i) ierobežot budžeta pasliktināšanos 2007. gadā un nodrošināt pārmērīgā budžeta deficīta korekciju ticamā un ilgtspējīgā veidā vēlākais līdz 2008. gadam,

(ii) pārskatīt izdevumu sastāvu, lai samazinātu obligāto izdevumu daļu,

(iii) ņemot vērā paredzēto izdevumu pieaugumu saistībā ar vecumu, uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību, īstenojot vajadzīgās pensiju un veselības aprūpes reformas.

Galveno makroekonomikas un budžeta prognožu salīdzinājums

2005 | 2006 | 2007 | 2008 | 2009 |

Reālais IKP (% izmaiņas) | KP 2007. g. marts | 6,1 | 6,0 | 4,9 | 4,8 | 4,8 |

COM 2007. g. maijs | 6,1 | 6,1 | 4,9 | 4,9 | n.p. |

KP 2005. g. nov. | 4,8 | 4,4 | 4,2 | 4,3 | n.p. |

SPCI inflācija (%) | KP 2007. g. marts | 1,6 | 2,4 | 2,6 | 2,5 | 2,5 |

COM 2007. g. maijs | 1,6 | 2,1 | 2,4 | 2,9 | n.p. |

KP 2005. g. nov. | 1,5 | 2,2 | 2,0 | 2,1 | n.p. |

Ražošanas apjoma starpība (% no potenciālā IKP) | KP 2007. g. marts1 | -0,7 | 0,9 | 1,1 | 1,0 | 1,0 |

COM 2007. g. maijs3 | -1,1 | 0,4 | 0,5 | 0,5 | n.p. |

KP 2005. g. nov1. | -0,8 | -0,1 | 0,3 | 0,8 | n.p. |

Valsts kopbudžeta bilance (% no IKP) | KP 2007. g. marts6 | -3,6 | -3,5 | -4,0 | -3,5 | -3,2 |

COM 2007. g. maijs | -3,5 | -2,9 | -3,9 | -3,6 | n.p. |

KP 2005. g. nov. | -4,8 | -3,8 | -3,3 | -2,7 | n.p. |

Primārā bilance (% no IKP) | KP 2007. g. marts | -2,5 | -2,4 | -2,6 | -2,0 | -1,6 |

COM 2007. g. maijs | -2,4 | -1,8 | -2,8 | -2,6 | n.p. |

KP 2005. g. nov. | -4,1 | -3,0 | -2,4 | -1,7 | n.p. |

Cikliski koriģētā bilance (% no IKP) | KP 2007. g. marts1 | -3,4 | -3,9 | -4,4 | -3,9 | -3,5 |

COM 2007. g. maijs | -3,1 | -3,1 | -4,1 | -3,8 | n.p. |

KP 2005. g. nov.1 | -4,5 | -3,8 | -3,4 | -3,0 | n.p. |

Strukturālā bilance2 (% no IKP) | KP 2007. g. marts | -3,4 | -3,9 | -4,4 | -3,9 | -3,5 |

COM 2007. g. maijs4 | -2,0 | -2,8 | -4,1 | -3,8 | n.p. |

KP 2005. g. nov.5 | -3,4 | -3,8 | -3,4 | -3,0 | n.p. |

Kopējais valsts parāds (% no IKP) | KP 2007. g. marts | 30,4 | 30,6 | 30,5 | 31,3 | 32,2 |

COM 2007. g. maijs | 30,4 | 30,4 | 30,6 | 30,9 | n.p. |

KP 2005. g. nov. | 37,4 | 37,1 | 37,9 | 37,8 | n.p. |

Piezīmes: |

1Komisijas dienestu aprēķini, kuru pamatā ir programmā atrodamā informācija. |

2Cikliski koriģētā bilance (kā iepriekšējās rindās), izņemot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus. |

3Pamatojoties uz attiecīgi 4,2%, 4,6%, 4,8% un 4,9% lēsto potenciālo pieaugumu 2005. – 2008. gadā. |

4Vienreizēji un citi pagaidu pasākumi saskaņā ar Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozēm |

(1,1 % no IKP 2005. gadā un 0,2 % no IKP 2006. gadā – deficīta palielināšanās abos gados) |

5Vienreizēji un citi pagaidu pasākumi no 2005. gada konverģences programmas |

(1,1 % no IKP 2005. gadā – deficīta palielināšanās) |

6Alternatīvi deficīta mērķi, kā pamatā ir pasākumi |

kurus vēl nav apstiprinājusi jaunā Čehijas Republikas valdība: 3,2% no IKP 2008. gadā un 2,8% no IKP 2009. gadā |

Avoti: |

Konverģences programma (KP); Komisijas dienestu 2007. gada pavasara ekonomikas prognozes (COM); Komisijas dienestu aprēķini. |

[1] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Visi dokumenti, kas ir minēti šajā tekstā, ir atrodami šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

[2] Komisijas paziņojums Eiropadomes pavasara sanāksmē „Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunotās stratēģijas īstenošana — rezultātu gads”, 12.12.2006., COM(2006) 816.

[3] Komisijas Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam „Valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējība Eiropas Savienībā”, 12.10.2006., COM(2006) 574, un Eiropas Komisija, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, (2006.), „The long-term sustainability of public finances in the European Union”, European Economy Nr. 4/2006.

[4] „Specifikācijas par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formu un saturu”, ko atbalstījusi Ekonomikas un finanšu padome 2005. gada 11. oktobrī.

[5] OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1055/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 1. lpp.). Šajā tekstā minētie dokumenti ir pieejami šādā tīmekļa vietnē:

http://europa.eu.int/comm/economy_finance/about/activities/sgp/main_en.htm.

[6] Konkrēti, trūkst datu par vispārējiem valsts izdevumiem pa funkcijām 2009. gadam.