[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.5.2007

SEC(2007) 569

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Pavaddokuments Priekšlikums Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas īstenošanai NOVATORISKU ZĀĻU JOMĀ uzsāktās Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) rezultātu analīzes kopsavilkums IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS [COM(2007) 241 galīgā redakcija][SEC(2007) 568]

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

NOVATORISKU ZĀĻU JOMĀ uzsāktās Kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas (KTI) rezultātu analīzes kopsavilkums Pielikums priekšlikumam Padomes regulai, ar ko izveido kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas īstenošanai

VISPāRēJA INFORMāCIJA

Šajā ietekmes novērtējumā ir analizētas iespējas, kā Eiropas mērogā veicināt jauninājumus un investīcijas farmaceitiskajā pētniecībā, jo īpaši izveidojot Kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu (KTI) novatorisku zāļu jomā.

Eiropā farmaceitisko pētniecību nelabvēlīgi ietekmē tas, ka ieinteresētās puses atrodas dažādās valstīs un pārstāv dažādas jomas (akadēmiskās aprindas, nozares pārstāvji, MVU, praktizējoši ārsti, tirgus regulatori, slimnieki). Lai izmantotu visā Eiropā uzkrāto zinātību un pieredzi farmācijas nozarē, G10 grupa, kas darbojas novatorisku zāļu izstrādes un nodrošināšanas jomā, un „Aho ziņojuma” autori ir aicinājuši rīkoties Kopienas mērogā. Farmācijas nozares pārstāvji arī ir atkārtoti izteikuši vēlēšanos ciešāk sadarboties ar ieinteresētajām pusēm visā Eiropā.

Septītajā pamatprogrammā (2007–2013) ir ieviestas Kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas (KTI), lai apmierinātu nozares pārstāvju un citu ieinteresēto aprindu ar pētniecību saistītās vajadzības. Eiropas Komisija (EK) ierosināja, ka KTI būtu jāatbalsta ierobežots skaits Eiropas tehnoloģiju platformu to izvirzīto mērķu sasniegšanā. Uzņemoties saistības par lieliem finanšu, organizatoriskajiem un cilvēku resursiem, KTI jāīsteno vērienīgas pētījumu programmas publiskā un privātā sektora partnerībās Eiropas mērogā. KTI jāveic pasākumi kopīgu Eiropas interešu labā un aktīvi jāiesaistās Lisabonas mērķa izpildē panākt lielāku konkurētspēju un Barselonas mērķu izpildē par līdzekļu novirzīšanu pētniecībai. KTI ir jārada juridiska un organizatoriska shēma publiskā un privātā sektora resursu efektīvai apvienošanai konkrētā jomā visas Eiropas mērogā.

Novatorisku zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas ( IMI ) pamatā ir tehnoloģiju platforma „Novatoriskas zāles Eiropai”. Tā ir vērsta uz Eiropas farmācijas nozari, un EK to ir izraudzījusies kā piemērotu jomu KTI uzsākšanai. Ierosinātās KTI IMI pamatiezīme ir tā, ka nozares piešķirtajam finansējumam ir jāatbilst EK ieguldījumiem pētniecībā. Nozares uzņēmumu ieguldījumiem jāpamatojas uz Eiropā (nevis visā pasaulē) veiktajām investīcijām pētniecībā. KTI IMI pētnieciskā darba galvenais mērķis būs izstrādāt un apstiprināt jaunus un labākus paņēmienus un metodes novatorisku zāļu drošuma un efektivitātes prognozēšanai. Ir svarīgi tas, ka IMI sasniegtie rezultāti būs pieejami visai Eiropas farmācijas nozarei.

Apspriešanās

KTI IMI ietekmes novērtējuma pamatā ir divi ziņojumi. Pirmo ziņojumu „Ietekmes uz ekonomiku un sabiedrību novērtējums” sagatavoja neatkarīgu ekspertu grupa, un uzmanība tajā tika pievērsta pašreizējam stāvoklim Eiropas farmācijas nozarē un politikas iespēju noteikšanai, kā arī novērtēta ietekme uz ekonomiku un sabiedrību.

Otro ziņojumu „Iniciatīva novatorisku zāļu jomā — panākumu atslēga” iesniedza Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija ( EFPIA ). Tajā apkopots 24 lielu farmācijas uzņēmumu viedoklis, kuri veic ievērojamu pētniecības un attīstības darbu Eiropā.

Ietekmes novērtējumā atspoguļota arī plaša apspriešanās ar farmācijas nozares ieinteresētajām personām; tā notika 2004. gada maijā tehnoloģiju platformas „Novatoriskas zāles Eiropai” vadībā. Stratēģiskās pētniecības programmas izstrādāšanai bija veltīti deviņi darbsemināri, kuros piedalījās vairāk kā 300 pārstāvji no visām zāļu izstrādes procesā ieinteresētajām pusēm. Turklāt ieinteresētās personas, speciālisti, Komisijas darbinieki un EFPIA pārstāvji pulcējās vairāk nekā 20 sanāksmēs, ko organizēja īpaši šim nolūkam izveidotas darba grupas pārvaldes un intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā. Visbeidzot notika piecas sanāksmes „dalībvalstu grupā”, kurās apvienojušies 28 dalībvalstu un asociēto valstu pārstāvji.

tirgus FIASKO: PROBLēMAS BūTīBA

NEPIETIEKAM as investīcijas pētniecībā un attīstībā Eiropā

Eiropas farmācijas nozare pēdējos 10 līdz 15 gados ir pastāvīgi augusi, palielinot ražošanu un dodot ieguldījumu Eiropas tirdzniecības bilancē un nodarbinātībā. Nozare investē pētniecībā un attīstībā 15,3 % no apgrozījuma, tādējādi pētniecības lomu tajā ir salīdzinoši lielāka kā citās nozarēs. Investīcijas, ko pētniecībā un attīstībā Eiropā veic tradicionālie farmācijas uzņēmumi, šķiet, vismaz līdz 2003. gadam ir bijušas līdzvērtīgas investīcijām ASV. Tomēr biotehnoloģijas apakšnozarē stāvoklis ASV ir daudz labāks nekā Eiropā, jo pētniecībai un attīstībai privātais sektors ASV ir tērējis vairāk līdzekļu un riska kapitāls tur ir bijis pieejamāks. Tas ir ļoti svarīgi, jo biotehnoloģijas apakšnozare ir viena no visprogresīvākajām uz zinātnes atziņām balstītās darbības joma, kura var sniegt lielu ieguldījumu nozares turpmākajos ienākumos un konkurētspējā.

Arī Eiropas publiskā sektora investīcijas atpaliek no ASV investīcijām gan absolūtos skaitļos, gan arī kā IKP procentuālā daļa. Valsts izdevumi ar veselību saistītai pētniecībai un attīstībai ( GBAORD ) ASV veido aptuveni 0,26 % no IKP, turpretim Eiropā — tikai 0,04 %. Arī pētniecībai un attīstībai veselības jomā atvēlēto valsts budžeta apropriāciju vai izdevumu vidējais pieaugums 2000. līdz 2004. gadā ASV bija apmēram 10 %, turpretim lielākajās Eiropas valstīs tas līdzinājās tikai aptuveni trešajai daļai no šī skaitļa (piemēram, AK — 3 %, Francijā — 2,6 %, Vācijā — 4 %). Tāpēc palielinās atšķirība starp pētniecību un attīstību ASV un ES. Arī ļoti labvēlīgie tirgus nosacījumi (viens patents, brīvs cenu veidošanas mehānisms utt.) ir padarījuši ASV pievilcīgāku farmācijas uzņēmumu investīcijām pētniecībā un attīstībā.

Farmaceitiskā pētniecība un attīstība tiek pārvietota ārpus Eiropas

Pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā Eiropas farmaceitisko pētījumu bāze ir pakāpeniski sarukusi. Laikposmā no 1990. līdz 2005. gadam investīcijas pētniecībā un attīstībā ASV pieauga 4,6 reizes, turpretī Eiropā tās palielinājās tikai 2,8 reizes. Uzņēmumi aizvien biežāk pārceļ visprogresīvāko tehnoloģiju pētniecības vienības ārpus Eiropas — galvenokārt uz ASV un pēdējā laikā uz Āziju. Visprogresīvāko tehnoloģiju pētniecības vienību zaudēšana varētu nopietni ietekmēt Eiropas konkurētspēju, jo jauninājumiem un visjaunākajām tehnoloģijām ir centrālā loma ekonomikas ilgtermiņa izaugsmē. Pētniecībai un attīstībai paredzēto investīciju pārvietošana varētu stimulēt intelektuālā darbaspēka emigrāciju, jo jauni, talantīgi pētnieki atstātu Eiropu reizē ar investīcijām pētniecībā un attīstībā. Ņemot vērā arī pieticīgos pētījumiem paredzētos publiskos tēriņus, Eiropa turpmāk varētu kļūt vēl nepievilcīgāka farmaceitisko pētījumu veikšanai, radot apburto loku. Ir vajadzīgas mērķtiecīgas un saprātīgas investīcijas, lai Eiropa no jauna kļūtu pievilcīga pētniecībai un pašreizējā pārvietošanas tendence tiktu pavērsta pretējā virzienā.

Tehnoloģiju sarežģītība ir nopietns izaicinājums

Pašreiz jaunu zāļu izstrāde izmaksā no 4 līdz 900 miljoniem ASV dolāru, tomēr jaunās zāles ne vienmēr nonāk līdz noieta tirgum un slimniekiem, kaut arī izdevumi farmācijas nozarē pēdējo 10 gadu laikā ir pastāvīgi auguši.

Jaunu zāļu izstrādes izmaksas ir palielinājušās aizvien garāka klīniskās izstrādes laika dēļ, kā arī tāpēc, ka līdzekļi ir investēti tādās potenciālās zālēs, kuras vēlākos izstrādes posmos nav izrādījušās veiksmīgas. Farmācijas nozarē tāpēc ir svarīgi daudzsološās potenciālās zāles noteikt pēc iespējas ātrāk, t.i., pirms tajās ir ieguldīti pārāk lieli līdzekļi. Tam pašlaik traucē mehānisma trūkums zāļu drošuma un efektivitātes prognozēšanai to izstrādes procesa agrīnā stadijā.

Farmaceitiskā pētniecība ES ir sadrumstalota

Precīzāk prognozēt zāļu drošumu un efektivitāti to izstrādes agrīnā stadijā ir tik sarežģīti, ka neviens atsevišķs uzņēmums vai sabiedriska iestāde to nevar paveikt vienatnē. Lai šos uzdevumus risinātu, uzņēmumiem, tirgus regulatoriem, valsts iestādēm, akadēmiskajām aprindām un slimniekiem jāapmainās resursiem un jādalās pieredzē. Diemžēl Eiropas farmācijas nozarei ir raksturīgs tas, ka ieinteresētās puses atrodas dažādās valstīs un darbojas dažādās jomās. Tas ierobežo zināšanu brīvu apriti starp dažādajām pusēm un to apvienošanu. Eiropas sadrumstaloto finanšu dēļ novatorisku, pētniecisku MVU darbību un izaugsmi kavē arī kapitāla ierobežota pieejamība.

Turklāt farmācijas uzņēmumi galveno vērību veltī pētījumiem, kas paaugstina to konkurētspēju (t.i., pētījumiem jaunu zāļu izstrādei), turklāt tirgus nemotivē nevienu uzņēmumu radīt zināšanas, kas varētu būt ieguvums visai nozarei (tostarp konkurentiem). Tāpēc pētniecībā ir vajadzīga jauna sadarbības sistēma, lai uzņēmumi varētu sadarboties savā starpā un ar citām ieinteresētajām pusēm.

ES darbības pamatojums (subsidiaritātes tests)

Valdības parasti izstrādā plānus valsts mērogā, savukārt nozaru plāni aptver visu pasauli. Lielām valstīm, tādām kā ASV un Ķīna, ir vienotas investīciju stratēģijas, kas ļauj nozarei labāk plānot un piesaistīt vairāk resursu. Eiropā valsts pārvaldes iestādes nekoordinē investīcijas pētniecībā un attīstībā, un farmācijas nozarei ir jātērē resursi, lai piemērotu savu darbību vietējiem apstākļiem.

Tikai ar Kopienas tiesību aktiem var izveidot mērķtiecīgu un saskaņotu pētniecības un attīstības programmu, kura var izmantot visus pētniecībai un attīstībai paredzētos (gan publisko, gan privāto) investīciju avotus Eiropas mērogā. Pretējā gadījumā centieni novērst grūtības zāļu izstrādē arī turpmāk būs sadrumstaloti, un attīstību kavēs koordinācijas trūkums, darba dublēšana, nevajadzīga birokrātija un pētījumiem paredzētā ierobežotā finansējuma neoptimāla izmantošana.

Mērķi

Ja Eiropas mērogā iesaistīsies publiskais sektors, tam būs jārisina 3 stratēģiski uzdevumi: 1) augošā atšķirība pētniecībā un attīstībā (salīdzinot ar ASV un aizvien vairāk — ar Ķīnu un Indiju), piesaistot lielākas publiskā un privātā sektora investīcijas; 2) Eiropas kā vispievilcīgākās vietas pozicionēšana farmaceitiskai pētniecībai un attīstībai un 3) sabiedrisko iestāžu, nozares uzņēmumu un citu ieinteresēto pušu tīkla izveidošana plašākai sadarbībai un radošuma, uzņēmējdarbības un kritiskās masas veicināšanai.

KTI IMI pētniecības programmā ir norādītas 4 vājās vietas zāļu izstrādē, kurām būtu jāpievērš uzmanība:

- precīzākas zāļu drošuma prognozes (agrīna norāde uz problēmām, kas saistītas ar drošumu),

- precīzākas zāļu efektivitātes prognozes (agrīna norāde uz efektivitāti),

- nepilnības zināšanu koordinēšanā — jānovērš informācijas šķēršļi saskares vietās,

- nepilnības izglītībā — jānovērš starpdisciplinārie šķēršļi.

Svarīgi, ka stratēģiskā pētniecības programma pievēršas pašam zāļu izstrādes procesam, nevis jaunu farmaceitisko līdzekļu vai vakcīnu izstrādei.

POLITISKIE RISINāJUMI UN TO ANALīZE

Ir apsvērti šādi 4 politiskie risinājumi:

1. Nedarīt neko un atbalstīt citus ar veselību saistītus pētījumus Septītajā pamatprogrammā. Šajā gadījumā farmācijas nozare tiek atstāta pašplūsmai. Nedarot neko, netiktu risināti nedz produktivitātes jautājumi, nedz Eiropas trūkumi pētniecības un attīstības jomā, kā arī netiktu sniegts ieguldījums Lisabonas mērķu īstenošanā. Ja neiesaistīsies publiskais sektors, ir maz ticams, ka uzņēmumi paši investēs līdzekļus pirmskonkurences pētījumos, sagādājot priekšrocības citiem uzņēmumiem. Pat ja zināmas darbības tiktu veiktas, tās, iespējams, būtu sadrumstalotas un nerisinātu farmaceitiskās pētniecības un attīstības procesa sistemātiskās neveiksmes. Skaidri redzams, ka iespēja „nedarīt neko” ir nevēlama.

2. Risināt problēmas valsts mērogā . Tas neļautu pārvarēt sadrumstalotību. Risināmās problēmas aptver visu Eiropu, un iesaistīšanās valsts mērogā nedotu ilgtermiņa strukturālus uzlabojumus. Ja darbības tiktu veiktas valsts mērogā, apkopotā nozares un akadēmisko aprindu zinātniskā pieredze būtu mazāka. Atsevišķu valstu pasākumu rezultātā diez vai tiktu radīts labāks tiesiskais regulējums farmācijas nozarei.

3. „ Uzņēmējdarbība kā parasti ”, veicot darbību ES mērogā ar tradicionālajām pamatprogrammas metodēm. Dažas IMI stratēģiskās pētniecības programmas daļas var īstenot ar esošajām ES metodēm un atsevišķi ar nacionālu programmu starpniecību. Pamatojoties uz pagātnē gūtu pieredzi, nav paredzams, ka, izmantojot tradicionālās metodes, var panākt pietiekamu nozares iesaistīšanos un vēl jo vairāk — sadarbību un datu apmaiņu starp uzņēmumiem vai nozarē kopumā. Tāpēc nav paredzams, ka, īstenojot šo iespēju, tiks pilnībā izmantotas papildināmības sniegtās priekšrocības.

4. Ceturtā iespēja ir KTI , ar kuru īsteno IMI , dibinot kopuzņēmumu atbilstīgi Līguma 171. pantam. Kopuzņēmumam jābūt publiskā un privātā sektora partnerībai starp EK un farmācijas nozari. Tas radītu stipru un efektīvu koordinācijas mehānismu, kas ļautu sistematizēt un izmantot dažādu jomu un nozaru ieguldījumus. Īstenojot IMI ar kopuzņēmuma palīdzību, tā kļūtu pievilcīgāka nozares uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka tiem būtu iespēja ietekmēt prioritāšu noteikšanu, piekļūt daudzu pētījumu rezultātiem un iekļauties daudzu ieinteresēto pušu tīklā ar Eiropas Komisiju „godīga starpnieka” lomā. IMI arī nodrošinātu prognozējamības pakāpi, ko nenodrošina vairums publiskās finansēšanas modeļu, tostarp tradicionālais pamatprogrammas finansējums. IMI modelis var radīt pamatu nozares un Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūras ( EMEA ) ciešākai sadarbībai, ko bieži ir lūgusi nodrošināt farmācijas nozare. Tāpēc ir skaidrs, ka IMI īstenošana ar kopuzņēmuma palīdzību būtu labākā iespēja stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Ekonomiskā ietekme

IMI potenciālā ietekme uz farmācijas nozari gan valsts, gan Eiropas mērogā, visticamāk, būs daudzveidīga un ievērojama. Turpmāk minēta visbūtiskākā paredzamā ietekme.

Papildināmība

Rūpnieciskās pētniecības un attīstības finansēšana no publiskiem avotiem piesaista ieinteresētās puses — tā stimulē uzņēmumus investēt vairāk līdzekļu pētniecībā un attīstībā nekā citkārt. Vērtē, ka 1 euro pētniecībā un attīstībā ieguldītā publiskā finansējuma vidēji piesaista papildu 0,93 euro privātu investīciju. Īstenojot IMI , lielākie farmācijas uzņēmumi publisko finansējumu nesaņems, bet tiem būs jāveic EK finansējuma apjomam atbilstīgi ieguldījumi natūrā. Tas nozīmē, ka publiskas investīcijas 1 euro apmērā papildus piesaistīs vismaz 1 euro privātu investīciju. Piemērojot šo līdzfinansēšanas principu, IMI mobilizēs privātās investīcijas vismaz 1 miljarda euro apmērā pētniecībai Eiropas mērogā. Tomēr reālajiem skaitļiem vajadzētu būt daudz lielākiem, jo aprēķinos par nozares atbilstīgo finansējumu nav iekļauts MVU un saistīto nozaru ieguldījums. Tāpēc IMI loma finansējuma piesaistīšanā ir ievērojami lielāka nekā tradicionālajos publiskā sektora iesaistīšanās gadījumos. IMI piesaistot pētniecībai un attīstībai paredzēto nozares finansējumu Eiropā, būtu jāpaaugstinās arī kopējai nozares aktivitātei. Tam būtu jārada pozitīva ietekme uz uzņēmējiem, kas strādā ar riska kapitālu, un tas potenciāli izraisītu jaunu uzņēmumu veidošanu. Tas liecina, ka IMI radītā papildināmība būs ievērojami lielāka nekā tradicionālās publiskā sektora iesaistīšanās gadījumā.

Konkurētspēja

IMI tehnoloģiskais mērķis ir veidot un izplatīt jaunus instrumentus straujākai un efektīvākai zāļu izstrādei. Acīmredzamie ieguvumi būs farmācijas nozares produktivitātes un konkurētspējas palielināšanās. IMI īstermiņa rezultāti (t.i., 2–3 gadus pēc uzsākšanas) būs saistīti ar labāku zinātnisko kvalitāti un zināšanu radīšanu. IMI nodrošinās sadrumstaloto pētniecības rezultātu apkopošanu un izvērtēšanu. Vidējā laikposmā vajadzētu parādīties jauniem, zāļu izstrādei paredzētiem instrumentiem un metodēm. Vidējā vai ilgākā termiņā tiks saīsināts zāļu izstrādes laiks, samazināts neveiksmīgo gadījumu skaits un palielināta produktivitāte, tā rezultātā uzlabojot ekonomiskos rādītājus un konkurētspēju.

Paredzams, ka EK Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts un Eiropas Zāļu novērtēšanas aģentūra ( EMEA ) būs saistīti ar IMI . Tādējādi IMI varēs veicināt labāku kontaktu veidošanos starp farmācijas nozari un ES reglamentējošo sistēmu. Tā rezultātā var paātrināties potenciālo jauno zāļu apstiprināšana, kas savukārt būtiski ietekmēs ražīgumu, jo pētījumu rezultāti ātrāk nonāks tirgū. Saīsinātais laiks, kurā zāles nonāk tirgū, potenciāli ir viena no nozīmīgākajām IMI sniegtajām priekšrocībām.

Novatorisms

Lielie farmācijas uzņēmumi reti apmainās ar datiem. IMI sniegs iespēju uzņēmumiem veidot ciešāku sadarbību un saistīties ar citiem jaunu zināšanu radītājiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. IMI dos iespēju sniegt un piekļūt pirmskonkurences zināšanām, kas uzņēmumiem iepriekš nebija pieejamas.

Veidosies jaunas novatoriskas partnerības starp lieliem uzņēmumiem, MVU un sabiedriskajām iestādēm. Tam vajadzētu pozitīvi ietekmēt jauno pētījumu rezultātu ieviešanu un izmantošanu, un daudzi, jo īpaši MVU, gūs labumu, jo uzņēmējdarbības risks jaunas tehnoloģijas izstrādē samazināsies. Tas notiek, ja izstrāde notiek sadarbībā ar galalietotājiem (lielākoties ar lielajiem farmācijas uzņēmumiem). Tādējādi IMI radīs zema riska nišu MVU jaunu tehnoloģiju izstrādāšanai.

Izaugsme un nodarbinātība

Galvenie ieguvēji no IMI būs pētniecības organizācijas, kas nodarbojas ar pirmskonkurences farmaceitisko pētniecību. To vidū ir daudzi MVU un specializēti pētniecības institūti, kuriem ir prasme un pieredze darbā ar visprogresīvākajām tehnoloģijām. Intensīvāka pētniecība un attīstība, lielāka konkurētspēja un novatorisms farmācijas nozarē varētu pavērst pretējā virzienā pašreiz raksturīgo intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kad augsti kvalificētos darbos ar augstu darba ražīgumu nodarbināti darbinieki aizplūst no Eiropas, un tā vietā izraisīt tādu ārpus Eiropas esošu farmācijas uzņēmumu ienākšanu, kuri vēlētos izmantot labākas pētniecības vides sniegtās priekšrocības.

Pētniecības vide

IMI ļaus parādīt Eiropu kā pievilcīgu, dinamisku un politiski labvēlīgu vidi privātām investīcijām farmācijas pētījumu jomā. Pozitīvu rezultātu dos arī lielāka informētība un labāka piekļuve Eiropas zinātnes atziņām, progresīvākajām tehnoloģijām, pieredzei un augstākā līmeņa speciālistiem. IMI tādējādi var būt saskarne, lai prasmes un zināšanas ar cilvēku starpniecību tiktu izplatītas starp valstīm un sabiedriskajām iestādēm, radot sinerģiju Eiropas mērogā. Tas vēl vairāk uzlabotu Eiropas tēlu, darot to pievilcīgu pētījumiem farmācijas jomā.

Sabiedrības veselība

Veiksmīgai IMI īstenošanai būs ilgtermiņa pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību Eiropā. Ātrāk izstrādājot drošas un iedarbīgas zāles ar mazākām blaknēm, būs iespējams samazināt slimību un nāves gadījumu dēļ zaudēto dienu skaitu. Tam vajadzētu paaugstināt Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, un efektīvākām ārstēšanas metodēm vajadzētu samazināt sabiedriskos tēriņus hospitalizācijai.

Mērījumi un rādītāji

IMI īstenošanu uzraudzīs, izmantojot darbības rādītāju kopumu. Svarīgākajiem darbības rādītājiem būtu jāmēra ietekme uz ES konkurētspēju farmācijas nozarē un Eiropas zinātnisko vidi.

Papildus pastāvīgai, iekšējai uzraudzībai, ko veiks IMI izpildvadība, EK ik gadus iesniegs ziņojumus Eiropadomei. To starpā būs IMI gada progresa ziņojums ar atjauninātu informāciju par IMI kopuzņēmuma finansiālo stāvokli.

Līdz 2010. gadam IMI kopuzņēmumu vērtēs neatkarīgi eksperti. Šis vērtējums attieksies uz IMI kopuzņēmuma kvalitāti un tā mērķu sasniegšanas gaitu. 2017. gada beigās EK veiks nobeiguma novērtējumu un iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei par rezultātu pārskatu.

Secinājumi

Ierosinātā Kopīgā tehnoloģiju iniciatīva novatorisku zāļu jomā (KTI IMI ) ir piemērots instruments Eiropas farmaceitiskās pētniecības potenciāla realizēšanai, jo īpaši tas attiecas uz pirmskonkurences pētniecību ar mērķi uzlabot zāļu izstrādes procesu.

KTI IMI ir vērsta uz Lisabonas programmas pamatuzdevumu izpildi; tā īstenos stratēģiski ļoti svarīgus uzdevumus ES konkurētspējas radīšanai jomā, kurai raksturīgs tirgus fiasko, tā ļaus izmantot Kopienas finansējumu, lai piesaistītu papildu privātās investīcijas; tā saskaņos valstu un nozares uzņēmumu veikto pētniecību Eiropā kopīgu mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei un sniegs ieguldījumu, pozicionējot Eiropu kā farmaceitiskajai pētniecībai izdevīgu vietu.