[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.1.2006

SEC(2007)15

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS Pavaddokuments

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM PAR MĒRĶIEM, KAS NOTEIKTI 7. PANTA 2. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ DIREKTĪVĀ 2000/53/EK PAR NOLIETOTIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

Ietekmes novērtējuma kopsavilkums [COM(2007)5 galīgā redakcija] [SEC(2007)14]

Ievads

Laikā ap gadsimtu miju apmēram 75% nolietoto transportlīdzekļu tika pārstrādāti un pārstrādei nederīgie atlikumi galvenokārt apglabāti atkritumu poligonos.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīva 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem[1] (NTL direktīva) inter alia vērsta uz šādu atlikumu pārstrādātās un reģenerētās daļas palielināšanu. Pirmie mērķi — otrreizējo izmantošanu un reģenerāciju gadā palielināt vismaz līdz 85%, bet otrreizējo izmantošanu un pārstrādi palielināt vismaz līdz 80% no vidējās masas — noteikti 2006. gadam, bet informācija par to sasniegšanu ir ierobežota, un to apstiprinās tikai dalībvalstu īstenošanas ziņojumi, kuri tām jāiesniedz līdz 2008. gada jūnijam. NTL direktīvas 7. pantā noteikti arī mērķi, kas līdz 2015. gadam jāsasniedz attiecībā uz pārstrādi un reģenerāciju, t.i., 95% reģenerācijai un 85% pārstrādei („2015. gada mērķi”).

Direktīvā paredzēts, ka Komisijai jānovērtē nepieciešamība grozīt 2015. gadam noteiktos mērķus, ņemot vērā transportlīdzekļos izmantoto materiālu izmaiņas un citus ar transportlīdzekļiem saistītus vides aspektus, un izdarītie secinājumi jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei adresēta ziņojuma veidā. Šajā dokumentā apkopots ietekmes novērtējums dažādiem utilizācijas mērķiem, tos ieviešot no 2015. gada. Tas sagatavots saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm (SEC 791/2).

Pašreizējā situācija un pastāvošā prakse

Direktīvā paredzēts, ka pēc nolietoto transportlīdzekļu savākšanas to pārstrādei jāveic dekontaminācija un daļēja demontāža. Pēc tam tos sagriež kopā ar nolietotajām elektroiekārtām. Pēc sagriešanas 75% no kopējās masas ir metālu frakcija, ko pārstrādā, savukārt 25% ir pārpalikumi, ko patlaban galvenokārt noglabā atkritumu poligonos, un tikai neliela daļa tiek sadedzināta. Tā kā nesen ir izstrādāti jauni atkritumu pārstrādes paņēmieni, arvien lielāks daudzums pārpalikumu tiek reģenerēts.

NTL direktīvā noteiktie mērķi 2015. gadam nozīmē, ka, salīdzinot ar 2006.gada līmeni, par 5% no nolietoto transportlīdzekļu vidējās masas jāpalielina pārstrāde, bet par 10% - reģenerācija, tādējādi vairāk nekā par pusi samazinot arī atkritumu poligonos noglabājamo atlikumu (galvenokārt plastmasu) daudzumu.

Tā kā transportlīdzekļu vidējais kalpošanas laiks ir 12-15 gadi, tie transportlīdzekļi, kas ap 2015. gadu būs nolietoti, jau būs bijuši uz ceļa no 2002. gada. Tāpēc jau ir zināmi tādi to raksturlielumi kā masa un materiālu sastāvs . Tas ir viens no iemesliem, kuru dēļ NTL direktīvā 2015. gadam noteiktajiem mērķiem nav nekādas ietekmes uz automobiļu konstrukciju. No šiem transportlīdzekļiem ap 2015. gadu radīsies vairāk nekā 14 milj. t atkritumu gadā (patlaban apmēram 10 milj. t), no šā daudzuma lielākā daļa ir vērtīgas otrreizējās izejvielas.[2].

NTL griešanas atlikumu daudzums 2015. gadā palielināsies līdz vairāk nekā 3,5 milj. t gadā. Ja pašreizējā prakse nemainīsies, lielākā daļa no šā daudzuma būs jāapglabā atkritumu poligonos, radot lielas vides problēmas, turklāt ES tautsaimniecība tādējādi gadā zaudētu vairāk nekā 2,5 milj. t reģenerējamu atkritumu, ar kuriem varētu aizstāt energonesējus un izejvielas, kas ir jāimportē. Šīs frakcijas pārstrāde un reģenerācija tādējādi varētu dot ieguldījumu ar resursu izmantošanu saistītās ietekmes uz vidi samazināšanā.

Ietekmes novērtējuma pieeja

Šajā ietekmes novērtējumā apskatīti šādi mērķu varianti 2015. gadam, ja tos noteiktu tagad.

Politikas variants | Piemērs |

Pārstrāde | Reģenerācija |

Politika bez izmaiņām (bāzes variants) | 85% | 95% |

Pārstrādes mērķa samazināšana | 80% | 95% |

Reģenerācijas mērķa samazināšana | 85% | 90%* |

Pārstrādes mērķa un reģenerācijas mērķa vienlaicīga samazināšana | 80%* | 85%* |

* iespējamā mērķa piemērs

Šajā novērtējumā ņemts vērā, ka līdz 2015. gadam būs mainījusies prakse, tirgi un tehnoloģijas, un šīs izmaiņas ietekmēs arī variantu izvēle. Prognožu izejas pozīcija ir 2006. gadā esošā prakse un apstākļi, savukārt, nosakot mērķus 2015. gadam, jāņem vērā nevis tas, kāda patlaban ir pasaule, bet gan, kāda tā būs 2015. gadā.

Tā kā tehnoloģiju attīstību ietekmē mērķi, kas tiek noteikti tagad, politikas svarīgākā ietekme ir tās ietekme uz atkritumu pārstrādes tehnoloģiju attīstību 2015. gadā un vēlāk. Šis tehnoloģiju attīstības līmenis būs viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka mērķu sasniegšanas izmaksas un ar to saistītos ieguvumus. Tādējādi nākotnes prognoze ir nepieciešams nosacījums, lai gan tā ir saistīta ar zināmu nenoteiktību. Ietekmes novērtējumā šī nenoteiktība aprakstīta, ņemot vērā gan augstu, gan zemu inovāciju atbildes reakcijas līmeni uz politikas mērķiem.

Lielākās NTL pašlaik izmantojamās utilizācijas metodes izmaiņas saistāmas ar jaunu tehnoloģiju izstrādi, kuras izmanto posmā pēc sagriešanas un ar kurām sadala materiālu frakcijās griešanas atlikumus, ko pēc tam var pārstrādāt tālāk. Tādējādi daļu materiālu varētu reģenerēt vai pārstrādāt, un tie nebūtu jānoglabā atkritumu poligonos.

Nesen izstrādātas jaunas griešanas atlikumu šķirošanas tehnoloģijas, kas dod iespējas atsevišķi iegūt griešanas atkritumos esošo materiālu frakcijas. Attiecībā uz NTL svarīgākā problēma ir tāda, ka šīs tehnoloģijas vēl nav izstrādātas rūpnieciski un netiek izplatītas tirgū, jo to izplatību kavē zināmi šķēršļi.

Ietekmes novērtējuma galvenie secinājumi

Tehnoloģiju attīstība

Patlaban vairāku tirgus neveiksmju dēļ turpinās neskaidrības par turpmākajiem NTL mērķiem, un ES kavējas NTL sagriešanas atlikumu pārstrādes tehnoloģiju izstrādāšana un izplatība. Saglabājot 2015. gadam pašlaik noteiktos mērķus, šīs tirgus neveiksmes varētu tikt pārvarētas, izveidojot šādu tehnoloģiju tirgus un tādējādi veicinot esošo un jauno paņēmienu izplatību. Tādējādi, veicinot no NTL un elektroiekārtu atkritumiem iegūto pārstrādāto plastmasu daudzuma palielināšanos, paaugstinātos resursu izmantošanas efektivitāte, no otrreizējām izejvielām iegūto materiālu kvalitāte, un turpmāk tie būtu lētāki nekā materiāli, kuru vietā tos izmanto. Arī tad, ja turpmāk tehnoloģijas īpaši neattīstītos, labākās no jau esošajām tehnoloģijām nodrošina lielāku ekonomisko izdevīgumu nekā pašreizējā prakse. Iespējams, ka nākotnē šis izdevīgums būtiski palielināsies, jo jaunāko tehnoloģiju izmaksas parasti kļūst arvien zemākas.

Tehnoloģiju attīstības temps būs atkarīgs no līmeņa, kādā izvirzīti mērķi. Lai sasniegtu 2015. gadam izvirzītos mērķus, vēl ir septiņi gadi komercializācijai un papildu pētniecībai un attīstībai un vēl divi gadi tehnoloģiju komerciālai ieviešanai.

Pētniecības un attīstības veicināšana sagriešanas pārpalikumu pārstrādes jomā var padarīt ES par pasaules tehnoloģiju tirgus līderi ar lielām potenciālām iespējām, nostiprinot tās kā tehnoloģiju eksportētājas pozīcijas.

2015. gada mērķu ietekme uz vidi

NTL utilizācijas ietekme uz vidi ir atkarīga no automobiļos esošo plastmasu izmantošanas veida, jo pārstrādes ietekme uz vidi atšķiras no reģenerācijas ietekmes. Tāpēc mērķu ietekmes noteikšanai jānovērtē dažādi utilizācijas veidi. Plastmasu pārstrāde ir mazāka ietekme uz vidi tikai tad, ja šķirošanai pēc sagriešanas un pārstrādes procesam kopā ir mazāka ietekme uz vidi nekā plastmasu iegūšanai no izejvielām. Plastmasu reģenerācijas relatīvā ietekme uz vidi ir atkarīga no reģenerācijas paņēmiena, plastmasas veida un resursiem, kurus tā aizstāj. NTL esošajiem plastmasu un polimēru materiālu veidiem ir atšķirīga ietekme uz vidi. Ietekmes novērtēšanai izmantots polipropilēns (piemēram, PP/EPDM materiāls buferiem), jo visticamāk, ka tā pārstrādes apjoms būs vislielākais, un tā ietekme uz vidi visumā labi reprezentē visu pārējo polimēru ietekmi.

Lielākās priekšrocības no vides viedokļa ir šķirotas plastmasas frakcijas pārstrādei, kas ir apmēram 2% līdz 7% no NTL vidējās masas. Pārstrādājamās plastmasas daudzums ir atkarīgs no izraudzītajiem mērķiem: jo augstāki mērķi, jo lielākas iespējas, ka pārstrādāto plastmasu daudzums būs lielāks, un attiecīgi lielāki būs arī vides ieguvumi. ES kopumā tas nozīmētu līdz 980 000 t CO2 ekvivalenta ietaupījumu gadā. Plastmasu pārstrādes apjoma palielināšanās dēļ samazinātos arī fotoķīmiskā oksidēšanās, gaisa paskābināšanās, ūdens eitrofikācija un atkritumu veidošanās. Tajā pašā laikā reģenerācijas apjoma palielināšanās dotu iespējas samazināt CO2 emisijas par vairāk nekā 200 000 t CO2 ekvivalenta gadā, galvenokārt ar plastmasu aizstājot citu kurināmo. Pārstrāde 85% līmenī uzlabo arī visu metālu pārstrādi, un tai ir nepārprotamas vides un ekonomiskās priekšrocības.

Dalībvalstu pieredze liecina, ka pārstrādes mērķi 80% līmenī var sasniegt arī, neizmantojot jaunas tehnoloģijas, tikai pievēršot lielāku vērību lielu plastmasas un stikla detaļu, kā arī riepu demontāžai. Pārstrādes mērķa pazemināšana pārstrādes vietā nodrošina plašākas iespējas reģenerācijai un sadedzināšanai, kas samazina priekšrocības no vides viedokļa. Turklāt, samazinot mērķi no 85%, tiktu ievērojami kavēta jaunu ekoloģiski efektīvu tehnoloģiju attīstība, jo nav stimulu tehnoloģiju attīstībai un palielinās kompāniju risks, kas saistīts ar ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

Nosakot reģenerācijas mērķi zemākā līmenī (piemēram, 90%), bet saglabājot 85% pārstrādes mērķi, varētu palielināties atkritumu poligonos noglabājamo plastmasu daudzums un samazināties siltumnīcefekta gāzu ietaupījums. Līdzīgi arī gadījumā, ja šo mērķu vietā paredzētu aizliegt noglabāšanu atkritumu poligonos, būtiski samazinātos ekonomiskie un vides ieguvumi, ko nodrošina pārstrādes apjoma palielināšana. Saglabājot noteikto 85% pārstrādes mērķi un 95% reģenerācijas mērķi, tiek panākts lielāks galīgais ieguvums videi nekā jebkurā citā variantā.

2015. gada mērķu ekonomiskā ietekme

Dažādu mērķu izmaksas un ieguvumi ir atkarīgi no tehnoloģiju attīstības līmeņa 2015. gadā. Tāpēc dažādu variantu ekonomiskā ietekme jānosaka kā attiecīgi vērtību intervāli. Saskaņā augsta līmeņa inovāciju scenāriju pievienotā vērtība no viena NTL utilizācijas varētu būt aptuveni no 120 līdz 90 euro. Tāpēc kopējā maksimālā pievienotā vērtība, ko iegūst no visu NTL utilizācijas 2015. gadā, varētu būt aptuveni 1,6 mljrd. euro ik gadu. Ja tehnoloģiju attīstība nenotiek, pievienotā vērtība no viena NTL pārstrādes varētu būt aptuveni no 55 līdz 80 euro.

Nosakot pārstrādes mērķi 80% līmenī, atkarībā no tehnoloģiju attīstības scenārija NTL utilizācija varētu radīt zaudējumus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt pat līdz 1,1 mljrd. euro gadā.

Reģenerācijas mērķis līmenī zem pašlaik noteiktajiem 95% varētu ietekmēt ekonomiskās izmaksas tikai tad, ja noglabāšanas izmaksas poligonos ir zemas. Ja noglabāšanas cenas poligonos ir augstas, un šādas tendences vērojamas patlaban, reģenerācijas mērķa samazināšanai nebūtu nekādas ekonomiskās ietekmes. Kopumā NTL utilizācijai saskaņā ar 85% pārstrādes un 95% reģenerācijas mērķi ir ļoti lielas ekonomiskās priekšrocības.

Cita ietekme

Visiem mērķu kopumiem informācijas sniegšanas prasību administratīvais slogs varētu būt nemainīgs, jo informācijas sniegšanas prasības attiecībā uz 2006. gada līmenī noteiktajiem mērķiem varētu būt ļoti līdzīgas dažādajiem 2015. gada mērķiem noteiktajām prasībām.

Mērķu izmaiņas nevarētu radīt kādu būtisku sociālu ietekmi .

Interesentu ierosināto alternatīvo risinājumu ietekme

Interesenti ir ierosinājuši mērķu vietā noteikt aizliegumu atkritumus noglabāt poligonos vai vismaz atcelt mērķi daļā, kas attiecas uz pārstrādi.

Tomēr ikviens mērķis, kas ir zemākā līmenī par patlaban 2015. gadam noteikto, varētu samazināt iespējamos vides un ekonomiskos ieguvumus. Aizliegumam izmantot atkritumu poligonus un atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai ir līdzīga ietekme uz atkritumu plūsmu novirzīšanu citur kā reģenerācijas mērķiem. Tomēr tie jāizskata saistībā ar to, kura no atkritumu apsaimniekošanas iespējām varētu tikt izmantota pēc tam, lai panāktu lielāko vides ieguvumu.

Iesaistītie interesenti

Pašlaik atšķirīgu variantu tieši skartie interesenti ir ES atkritumu pārstrādes nozare, atkritumu pārstrādes tehnoloģiju piegādātāji un, iespējams, patērētāji. Mazāk būtiska ietekme, šķiet, ir uz automobiļu būves nozari, un ne tikai tāpēc, ka transportlīdzekļu konstrukcija nemainās. Augstākiem mērķiem būs lielāka ietekme uz dalībvalstīm, kurās rodas lielākā daļa NTL atkritumu.

Secinājumi

Saskaņā ar pašreizējā līmenī noteiktajiem 2015. gada mērķiem NTL direktīvas mērķi varētu tikt sasniegti, tostarp panākot arī noglabājamo NTL atkritumu daudzuma samazināšanos, NTL utilizācijas vides raksturlielumu uzlabošanos un atkritumu apsaimniekošanas inovatīvu tehnoloģiju ieviešanas paplašināšanos. Jebkura mērķa noteikšana zemākā līmenī varētu radīt gan ekonomisko, gan vides izmaksu palielināšanos.

Lai gan ietekmes novērtējums nākamo 9 gadu periodam satur nenoteiktību un tas ir saistīts ar zināmiem pieņēmumiem, Komisija secina, ka 85% otrreizējas izmantošanas/pārstrādes un 95% otrreizējas izmantošanas/reģenerācijas mērķis patlaban ir optimāls gan no vides, gan ekonomisko raksturlielumu viedokļa un tam jāpaliek nemainīgam, lai garantētu drošību investīcijām ekonomiski un vides aspektā efektīvākās atkritumu pārstrādes tehnoloģijās.

[1] Direktīva 2000/53/EK, OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

[2] Pakāpeniski palielinās to transportlīdzekļu vidējā masa, uz kuriem attiecas NTL direktīva, turklāt esošie dati par NTL faktisko masu ir atšķirīgi. Šajā ziņojumā izmantotā viena NTL vidējā masa 2015. gadā pieņemta 1025 kg. Tomēr visiem automobiļu būvētājiem noteiktā vidējā svērtā vērtība liecina, ka NTL masa pakāpeniski paaugstinās, un 2019. gadā tā būs aptuveni 1280 kg. Ja aprēķiniem izmantotu lielāku masu, ietekmes attīstības tendences varētu būt tādas pašas, tikai ietekme pati varētu būt lielāka. Atšķirības, kas izriet no dažādiem pieņēmumiem attiecībā uz masu, sīki aprakstītas ietekmes novērtējumā un tā pielikumos.