[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 19.12.2007

COM(2007) 821 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko formulē nostāju, kas Eiropas Kopienu vārdā jāieņem Starptautiskās Vaļu medību komisijas sēdēs

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Saskaņā ar EK Līguma 174. panta 1. punktu viens no Kopienas vides politikas mērķiem ir starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas. Tas nozīmē, ka mērķis ir sugu, tostarp vaļu, saglabāšana visā pasaulē. Eiropas Kopiena uzskata, ka vaļu un citu vaļveidīgo resursi ir jāsaglabā; tā ir pieņēmusi tiesību aktus par vidi, ar kuriem šajā ziņā nodrošina augstu aizsardzības līmeni.

2. Biotopu direktīvas[1] IV pielikumā ir iekļauti visi vaļveidīgie. Tas nozīmē, ka visas vaļu sugas tiek rūpīgi sargātas no tīšas to traucēšanas, medīšanas vai nogalināšanas Kopienas ūdeņos. Ar minēto direktīvu aizliedz savvaļā sagūstītu īpatņu turēšanu, pārvadāšanu, pārdošanu, kā arī apmaiņu. Šis tiesību akts turklāt aizliedz atsākt vaļu komerciālās medības no jebkura krājuma, kas pilnībā vai daļēji atrodas Kopienas ūdeņos. Tā kā vaļu krājumi migrē, ir skaidrs, ka Biotopu direktīvas mērķus iespējams pilnībā sasniegt tikai tad, ja pastāv līdzvērtīgs starptautiskais regulējums.

3. Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību[2], ar kuru Eiropas Kopienā piemēro Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), aizliedz vaļveidīgo introducēšanu Kopienā, ja to veic galvenokārt komerciālā nolūkā[3]. Šo stingro aizsardzību vēl pastiprinās nesen pieņemtā EK Jūras vides stratēģija[4] un ierosinātā Jūras vides direktīva[5], kas, domājams, stiprinās vaļu aizsardzību Kopienā, jo paredz sasniegt vispārējo mērķi — Kopienas jūrās saglabāt labu vides stāvokli

4. Tātad Kopienas vides politikas augstākais mērķis saistībā ar vaļiem ir nodrošināt to visstingrāko aizsardzību. Iepriekš minētie tiesību akti vides jomā nodrošina visaugstākā līmeņa aizsardzību, jo ir panākta visaptveroša noteikumu saskaņotība.

5. Turklāt saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) Kopienas ekskluzīvā kompetencē ir jūras bioloģisko resursu saglabāšana[6]. Turklāt vaļveidīgie ietilpst EK līguma I pielikuma darbības jomā un uz tiem attiecas EK līguma 33. līdz 38. pants[7]. Tāpat Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[8] sacīts, ka KZP darbības joma attiecas arī uz ūdeņu dzīvo resursu un akvakultūras saglabāšanu, apsaimniekošanu un izmantošanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Kopiena ir noslēgusi zivsaimniecības nolīgumus, kas daļēji vai pilnībā attiecas uz jūras zīdītājiem[9]. Līdzīgā kārtā vaļveidīgajiem veltīti sekundārie tiesību akti, kas pieņemti saskaņā ar KZP ar mērķi izpildīt starptautiskās saistības, kuras ES uzņēmusies atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, un risināt jautājumus, kas saistīti ar vaļu aizsardzību atklātā jūrā[10].

6. EK politika par vaļiem attiecībā uz Kopienas ūdeņiem nebūs efektīva, ja to nepapildinās visaptveroša darbība visā pasaulē. Saistībā ar integrēto ES jūrniecības politiku Komisija strādās, lai saskaņotu Eiropas intereses par starptautiskiem jautājumiem.

7. Starptautiskā Vaļu medību komisija ( IWC ) ir kompetentā starptautiskā organizācija par vaļu krājumu saglabāšanu un pārvaldību pasaulē; šī komisija tika izveidota, pamatojoties uz 1946. gadā parakstīto Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai (Konvencija). Konvencijas mērķis ir „ nodrošināt vaļu krājumu pienācīgu saglabāšanu un tādā veidā dot iespējas vaļu medību nozarei plānveidīgi attīstīties” (Konvencijas preambula). IWC dalībnieces var būt tikai valdības, kas pievienojušās Konvencijai. Lai EK kļūtu par tās dalībnieci, Konvencijā nepieciešami grozījumi, kas jāratificē visiem IWC dalībniekiem, parakstot attiecīgu protokolu. Komisija 1992. gadā pieņēma priekšlikumu[11] uzsākt sarunas par Kopienas pievienošanos Konvencijai, tomēr Padome šā priekšlikuma sakarā vēl nekādi nav rīkojusies. Tomēr Kopienai IWC ir novērotāja statuss.

8. Vaļu komerciālās medības tika pārtrauktas 1986. gadā pēc moratorija pieņemšanas, par kuru vienojās lielākā daļa IWC pārstāvēto valstu. Galvenais iemesls aizliegt vaļu komerciālās medības bija tas, ka nebija uzticamas zinātniskās informācijas par dažādu vaļu krājumu stāvokli. Kopš tā laika svarīgākais jautājums, kuru regulāri apspriež IWC sanāksmēs, ir par to, vai vaļu krājumi ir pietiekami atjaunojušies, lai varētu kontrolēti atcelt vaļu medīšanas aizliegumu.

9. Tā kā IWC uzticēts divējāds uzdevums — vaļu medību pārvaldība un vaļu saglabāšana —, gadu gaitā nozīmīgākās vaļu medību atbalstītājas un noliedzējas valstis ieņēmušas diametrāli pretēju nostāju. Galvenās valstis, kuras atbalsta vaļu medīšanu (piemēram, Japāna, Īslande un Norvēģija), pastāvīgi apstrīd moratoriju un turpina vaļu medības mērķiem, ko pašas dēvē par zinātniskiem.

10. Vispārējais aizliegums medīt vaļus komerciāliem nolūkiem, par kuru lēmumu pieņēma IWC , atbilst EK politikas virzieniem, kas noteikti ar iepriekš pieminētajiem tiesību aktiem. Pamatojoties uz pašreiz pieejamo zinātnisko informāciju, ir svarīgi, ka IWC nodrošina moratorija turpināšanos. Tomēr praktiski visās IWC sanāksmēs kopš aizlieguma stāšanās spēkā Japāna ir ierosinājusi veikt grozījumus Konvencijas sarakstā, kas atļautu vaļu medības ar noteiktiem nosacījumiem un de facto atceltu aizliegumu attiecībā uz dažiem krājumiem. Tāpēc 20 ES dalībvalstīm, kuras ir IWC dalībvalstis[12], ikvienā IWC sanāksmē jāpauž viedoklis par šādiem priekšlikumiem, kas ir Kopienas kompetencē. Paredzams, ka tas notiks arī 2008. gadā IWC gadskārtējā sanāksmē Santjago (Čīlē) un turpmākajās sanāksmēs.

11. Saskaņā ar lojālas sadarbības principu, kas atspoguļots EK līguma 10. pantā, un principu par vienotu ārējo pārstāvību ir ļoti būtiski, lai dalībvalstis nākamajām IWC sanāksmēm sagatavotos, Padomē vienojoties par ES kopējo nostāju. Tā kā Komisijai ir novērotāja statuss, kas pēc būtības ierobežo tās iespējas, šo nostāju pauž dalībvalstis, kas IWC darbojas kopīgi un Kopienas interesēs. Tāpat ir svarīgi, lai tās 7 dalībvalstis, kas vēl nav IWC Puses, paātrinātu pievienošanās procedūru. Tikai darbojoties kopā un formulējot Kopienas nostāju, ES dalībvalstīm būs izredzes panākt, ka tiek radīts un piemērots atbilstīgs un stingrs starptautiskais regulējums vaļu aizsardzībai.

12. Tādēļ Komisija ierosina Padomei pieņemt lēmumu, kam ir trejāds juridiskais pamats — 37. pants (zivsaimniecības politika), 175. pants (vides politika) un 300. panta 2. punkta 2. apakšpunkts (lai formulētu nostāju, kas Kopienas vārdā jāpieņem struktūrā, kas izveidota ar nolīgumu, ja šāda struktūra pieņem lēmumus ar juridiskām sekām).

13. Ierosinātajam Padomes lēmumam ir divējāda iedaba , proti, gaidāmie Konvencijas grozījumi attiecas gan uz vides, gan zivsaimniecības politiku, jo nevienu no tām nevar nosaukt par galveno vai dominējošo mērķi, kad pārējie būtu tikai nejauši, sekundāri vai netieši.

14. Turklāt IWC lēmumiem grozīt Konvencijas sarakstu ir juridiskas sekas , jo tie stājas spēkā pēc noteikta laika un nav jāratificē[13]. Kopienai nav iespējams uzsākt un pabeigt iekšējās procedūras savas nostājas formulēšanai tikai pēc tam, kad citas IWC dalībvalstis iesniegušas grozījumu priekšlikumus, jo tos var iesniegt ne vēlāk kā 60 dienas pirms kārtējās IWC sanāksmes. Turklāt, tā kā paredzētais Kopienas mērķis ir pretoties ierosmēm atcelt vaļu komerciālo medību moratoriju, Padome jau tagad var pieņemt Kopienas nostāju.

15. Turklāt Kopienai būtu jāatbalsta saraksta grozījumi, kuru mērķis ir vaļu rezervātu izveidošana, un jāpretojas priekšlikumiem grozīt IWC reglamentu, paplašinot to jautājumu loku, par kuriem balso aizklāti, jo tas būtu pretrunā ar Orhūsas konvenciju, kurai pievienojusies Kopiena un tās dalībvalstis, un jo īpaši tās 3. panta 7. punktu.

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

ar ko formulē nostāju, kas Eiropas Kopienu vārdā jāieņem Starptautiskās Vaļu medību komisijas sēdēs

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu un 175. panta 1. punktu, un saistībā ar tā 300. panta 2. punkta otro daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[14],

tā kā:

(1) EK Līguma 174. panta 1. punktā minēts, ka viens no Kopienas vides politikas mērķiem ir starptautiskā līmenī veicināt pasākumus, kas risina reģionu vai pasaules mēroga vides problēmas.

(2) Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva)[15] IV pielikumā ir iekļauti visi vaļveidīgie. Tātad visas vaļu sugas tiek rūpīgi sargātas no tīšas to traucēšanas, medīšanas vai nogalināšanas Kopienas ūdeņos. Ar minēto direktīvu aizliedz savvaļā sagūstītu īpatņu turēšanu, pārvadāšanu, pārdošanu, kā arī apmaiņu.

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību[16], ar kuru Eiropas Kopienā piemēro Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), aizliedz vaļveidīgo introducēšanu Kopienā, ja to veic galvenokārt komerciālā nolūkā[17].

(4) Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) Kopienas ekskluzīvā kompetencē ir jūras bioloģisko resursu saglabāšana[18].

(5) EK politika par vaļiem attiecībā uz Kopienas ūdeņiem nebūs efektīva, ja to nepapildinās visaptveroša darbība visā pasaulē.

(6) Starptautiskā Vaļu medību komisija ( IWC ) ir kompetentā starptautiskā organizācija par vaļu krājumu saglabāšanu un pārvaldību pasaulē; šī komisija tika izveidota, pamatojoties uz 1946. gadā parakstīto Starptautisko Konvenciju vaļu medību regulēšanai (Konvencija). Konvencijas mērķis ir „nodrošināt vaļu krājumu pienācīgu saglabāšanu un tādā veidā dot iespējas vaļu medību nozarei plānveidīgi attīstīties”. IWC dalībnieces var būt tikai valdības. 20 Eiropas Savienības dalībvalstis ir IWC Puses[19]. Eiropas Kopienai IWC ir tikai novērotāja statuss, un to pārstāv Komisija.

(7) Vaļu komerciālās medības tika pārtrauktas 1986. gadā pēc moratorija pieņemšanas, par kuru vienojās lielākā daļa IWC pārstāvēto valstu. Galvenās valstis, kuras atbalsta vaļu medīšanu, pastāvīgi apstrīd moratoriju un turpina vaļu medības mērķiem, ko pašas dēvē par zinātniskiem, vai saskaņā ar citiem izņēmumiem.

(8) IWC darbojas, pamatojoties uz sarakstu, kas reglamentē vaļu medību norisi visā pasaulē. Saraksts ir pievienots Konvencijai un ir definēts kā neatņemama Konvencijas daļa. Tas ir saistošs Konvencijas Pusēm, un tajā izklāstīti sīki vaļu medību noteikumi saistībā ar vaļu resursu saglabāšanu un izmantošanu.

(9) Priekšlikumiem par lēmumiem grozīt sarakstu, ko pieņem IWC , var būt juridiskas sekas, un tie var ietekmēt Kopienas politikas un tiesību aktu mērķu sasniegšanu attiecībā uz vaļveidīgajiem. Daži priekšlikumi, ko regulāri katrā IWC sanāksmē izvirza lēmuma pieņemšanai, ir par vaļu medību atļaušanu, nosakot kvotas un piemērojot pārvaldības pasākumus, vai par vaļu rezervātu ierīkošanu, un šajos jautājumos attiecībā ir jāformulē Kopienas nostāja.

(10) Dalībvalstīm ir pienākums lojāli sadarboties saskaņā ar EK līguma 10. pantu, un tās nevar uzņemties saistības, kas pārsniedz Kopienas tiesību aktu regulējuma jomu un kas var ietekmēt Kopienas noteikumus vai mainīt to darbības jomu.

(11) Tā kā Kopienai ir novērotāja statuss, par Kopienas nostāju jālemj Padomei un tā jāpauž dalībvalstīm, kopīgi rīkojoties Kopienas interesēs.

(12) Turpmākajās IWC sanāksmēs Kopienai un dalībvalstīm cieši jāsadarbojas, lai nodrošinātu Konvencijas un tās saraksta grozījumu atbilstību Kopienas politikas un tiesību aktu mērķiem attiecībā uz vaļiem.

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Kopienas nostāja IWC sanāksmēs ir tāda, kāda izklāstīta šā lēmuma pielikumā, un to pauž dalībvalstis, kopīgi rīkojoties Kopienas interesēs.

2. pants

Ja 1. pantā minēto nostāju varētu ietekmēt jauna zinātniska vai tehniska informācija, kas kļūst zināma pirms IWC sanāksmes vai tās laikā, vai ja sanāksmes laikā tiek izteikti jauni priekšlikumi, par kuriem Kopienas nostāja vēl nav formulēta, Kopienas nostāja par attiecīgo priekšlikumu formulējama, koordinējot to uz vietas, pirms sanāksmē balso par minēto priekšlikumu.

(…)

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

16. Kopienas visaptverošais un ilglaicīgais mērķis saistībā ar IWC ir nodrošināt efektīvu starptautisko regulējumu vaļu aizsardzībai.

17. Neizslēdzot iespēju nostāju nākotnē pārskatīt, lai ņemtu vērā jaunāko informāciju, dalībvalstis, kopīgi rīkojoties Kopienas interesēs, ieņem šādu nostāju par IWC lēmumu priekšlikumiem:

18. iebilst pret visiem saraksta grozīšanas priekšlikumiem, kuru sekas būtu pilnīga vai daļēja vaļu komerciālo medību moratorija atcelšana;

19. atbalstīt priekšlikumus grozīt sarakstu, lai izveidotu vaļu rezervātus;

20. atbalstīt priekšlikumus turpināt iezemiešu piekoptās vaļu medības iztikas nolūkā ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta attiecīgo krājumu saglabāšana, pienācīgi ņemot vērā piesardzības principu un Zinātniskās komitejas ieteikumus;

21. atbalstīt priekšlikumus, kuru mērķis ir izveidot regulējumu, kas attiecas uz it visām vaļu medībām, kuras noris atbilstīgi dažādām Konvencijas sadaļām, tostarp medībām zinātniskos nolūkos;

22. atbalstīt priekšlikumus, kas saskan ar Kopienas nostāju, kura pieņemta attiecībā uz Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām ( CITES ) un citiem starptautiskiem nolīgumiem, kuros EK ir līgumslēdzēja puse;

23. atbalstīt priekšlikumus turpināt Aizsardzības komitejas darbību un priekšlikumus pievērsties mazo vaļveidīgo aizsardzībai;

24. atbalstīt priekšlikumus veicināt zinātnisku datu apkopošanu ar saudzējošām metodēm un pētījumus par vaļu populāciju aizsardzību;

25. iebilst pret visiem priekšlikumiem grozīt IWC reglamentu, paplašinot to jautājumu loku, par kuriem balso aizklāti.

[1] Padomes Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

[2] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

[3] Arī Padomes Regulā (EEK) Nr. 348/81 par kopīgiem noteikumiem vaļu un pārējo vaļveidīgo importēšanai sarakstā iekļautos produktus ļauts ievest tikai tad, ja tos neizmanto komerciāliem nolūkiem.

[4] Komisijas Paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam: Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģija (COM(2005) 504, galīgā redakcija).

[5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīva) COM(2005) 505, galīgā redakcija.

[6] Skatīt, piemēram, lietu C-141/78 [1979] ECR 2923, 6. punkts, un lietu C-804/79, [1981] ECR 1045, 17. punkts.

[7] Skatīt EK līguma 32. panta 3. punktu.

[8] OV L 358, 31.12.2002., 59.lpp.

[9] Skatīt, piemēram, Padomes Lēmumu 2005/938/EK par to, ka Eiropas Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu par Starptautisko Delfīnu saglabāšanas programmu, OV L 348, 30.12.2005., 26. lpp.

[10] Skatīt, piemēram, Padomes Regulu (EK) Nr. 973/2001, ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai, OV L 137, 19.5.2001., 1. lpp., un Padomes Regulu (EK) Nr. 1936/2001, ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai, OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp., un Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem, OV L 36, 8.2.2007 ., 6. lpp.

[11] Padomes Lēmuma projekts, ar kuru Komisijai atļauj Kopienas vārdā veikt sarunas par protokolu, ar kuru groza Starptautisko konvenciju vaļu medību regulēšanai (Vašingtona, 1946. gada 2. decembris), COM (92) 316.

[12] Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.

[13] Skatīt Konvencijas V pantu. Saskaņā ar 3. punktu saraksta grozījumi Pusēm kļūst saistoši deviņdesmit dienu laikā, ja tās neiesniedz iebildumu.

[14] OV C […], […], […]. lpp.

[15] OV L 206, , 22.7.1992., 7. lpp.

[16] OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.

[17] Arī Padomes Regulā (EEK) Nr. 348/81 par kopīgiem noteikumiem vaļu un pārējo vaļveidīgo importēšanai sarakstā iekļautos produktus ļauts ievest tikai tad, ja tos neizmanto komerciāliem nolūkiem.

[18] Skatīt, piemēram, lietu C-141/78 [1979] ECR 2923, 6. punkts, un lietu C-804/79, [1981] ECR 1045, 17. punkts.

[19] Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.