[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.7.2007

COM(2007) 376 galīgā redakcija

2007/0129 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Regula (EK) Nr. 883/2004, ar kuru modernizē un vienkāršo sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu ES, stājās spēkā 2004. gada 29. aprīlī, taču to vēl nepiemēro. Lai minēto regulu varētu piemērot, ir jāpabeidz tās pielikumi. |

120 | Vispārīgais konteksts Ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 aizstāj Regulu (EEK) Nr. 1408/71, ar kuru patlaban paredz sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu. Ar jauno regulu vienkāršo un modernizē spēkā esošos tiesību aktus. Regulā (EK) Nr. 883/2004 paredzēts, ka II un X pielikuma saturs jānosaka pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Pārējie pielikumi jāatjaunina, lai galvenokārt ņemtu vērā to dalībvalstu prasības, kuras ES pievienojās kopš šīs regulas pieņemšanas dienas (2004. gada 29. aprīļa). |

130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Regulas (EK) Nr. 883/2004 II un X pielikumam, kam patlaban nav satura, ir līdzvērtīgi noteikumi Regulas (EEK) Nr. 1408/71 III un IIa pielikumā. Pārējos pielikumos, kurus groza ar šo priekšlikumu, jau ir iekļauti noteikumi attiecībā uz vairākām dalībvalstīm, taču tie ir jāpilnveido, lai ņemtu vērā dalībvalstis, kuras ES pievienojās pēc 2004. gada 29. aprīļa. Regulā (EEK) Nr. 1408/71 ir noteikumi, kas arī atbilst dažu šo pielikumu noteikumiem. Tomēr I pielikuma 1. daļu (Uztura maksājumu avansi), kā arī III un IV pielikumu (Īpaši noteikumi par veselības aprūpes pabalstiem) piemēro tikai attiecībā uz Regulu (EK) Nr. 883/2004. |

141 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Nepiemēro. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Katra valsts tika aicināta iesniegt jebkādus priekšlikumus, kas vajadzīgi pielikumiem attiecībā uz valsts tiesību aktiem. Komisijas dienesti pēc tam novērtēja priekšlikumus un ar attiecīgo dalībvalstu amatpersonām apsprieda papildu informāciju. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Gandrīz visi dalībvalstu iesniegtie pieprasījumi tika pieņemti. Dažus pieprasījumus pēc apspriešanās ar Komisiju atsauca, jo tika secināts, ka tie bija nevajadzīgi. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

229 | Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

230 | Ietekmes novērtējums Ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 vienkāršo un modernizē spēkā esošos tiesību aktus. Regulā paredzēts, ka tās II un X pielikuma saturs jānosaka pirms šīs regulas piemērošanas dienas. Pārējie pielikumi jāatjaunina, lai ņemtu vērā to dalībvalstu situāciju, kuras ES pievienojās pēc 2004. gada 29. aprīļa. Ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 veicina sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu dalībvalstīs un modernizē un vienkāršo esošās procedūras. Šai regulai salīdzinājumā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem būs pozitīva ietekme, un ar to uzlabos administratīvās procedūras visiem regulas lietotājiem, tostarp sociālās nodrošināšanas iestādēm, darba devējiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un atsevišķiem pilsoņiem. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Katrā no regulas pielikumiem ir iekļauti noteikumi attiecībā uz atsevišķu dalībvalsti. Regulā paredzēts, ka pirms šīs regulas piemērošanas dienas jāpārskata saturs tās II (to konvenciju noteikumi, kas paliek spēkā) un X pielikumam (īpaši no iemaksām neatkarīgi naudas pabalsti). Regulas I, III, IV, VI un VIII, IX, un XI pielikums jāpielāgo, lai ņemtu vērā to dalībvalstu prasības, kuras ES pievienojās pēc 2004. gada 29. aprīļa. Dažos pielikumos ir jāizdara nelieli papildu grozījumi, lai ņemtu vērā jaunākos notikumus citās dalībvalstīs. |

310 | Juridiskais pamats Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 42. un 308. pants. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, jo šis priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk minēto iemeslu dēļ. |

321 | Saskaņā ar EK līguma 42. pantu Kopienas rīcībai sociālās nodrošināšanas jomā jābūt tādu koordinācijas pasākumu veidā, kas vajadzīgi, lai garantētu to, ka pilnībā iespējams īstenot EK līgumā noteikto darba ņēmēju pārvietošanās brīvību. Nepastāvot šādai koordinācijai, tiktu apdraudēta pārvietošanās brīvība, jo pilsoņi, iespējams, šo tiesību izmantotu mazāk, ja tas faktiski nozīmētu zaudēt jau citā dalībvalstī iegūtas tiesības uz sociālo apdrošināšanu. Ar Kopienas tiesību aktiem sociālās nodrošināšanas jomā nav paredzēts aizvietot valstu dažādās sociālās nodrošināšanas sistēmas. Jāuzsver, ka ierosinātā regula nav harmonizācijas pasākums, un tā aprobežojas tikai ar to, kas vajadzīgs efektīvai koordinācijai. Šā priekšlikuma mērķis ir vienkāršot galvenokārt pašreizējos pasākums. |

Priekšlikuma mērķus varēs labāk sasniegt ar Kopienas rīcību šādu iemeslu dēļ. |

324 | Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju var veikt tikai Kopienas līmenī. Tādejādi mērķis ir nodrošināt, lai sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācija efektīvi risinātos visās dalībvalstīs. |

325 | Attiecībā uz kvalitatīvajiem rādītājiem šo priekšlikumu, kas pilnīgi ir koordinācijas pasākums, var īstenot vienīgi Kopienas līmenī. Ar šo priekšlikumu panāks dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmu efektīvāku koordināciju. |

327 | Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par savu sociālās nodrošināšanas sistēmu organizēšanu un finansēšanu. |

Tāpēc priekšlikums ir saskaņā ar subsidiaritātes principu. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

331 | Regulā (EK) Nr. 883/2004 šāds rīcības veids jau ir prasīts, jo pielikumi, kuros izdara grozījumus, ir šīs regulas daļa. |

332 | Ar šo priekšlikumu dalībvalstīm atvieglina sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un tādēļ tas ir labvēlīgs gan pilsoņiem, gan valsts sociālās nodrošināšanas iestādēm. |

Juridisko instrumentu izvēle |

341 | Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Tā kā Regulā (EK) Nr. 883/2004 šis rīcības veids jau ir paredzēts, jo minētie pielikumi ir šīs regulas daļa, citas iespējas nav. |

IETEKME UZ BUDžETU |

409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

510 | Vienkāršošana |

511 | Priekšlikumā ir paredzēta tiesību aktu vienkāršošana. |

512 | Regulā (EK) Nr. 883/2004, salīdzinot ar iepriekšējo tiesību aktu – Regulu (EEK) Nr. 1408/71, procedūras un noteikumi ir vienkāršoti. |

560 | Eiropas Ekonomikas zona Ar priekšlikumu ierosinātais tiesību akts ir par jautājumu, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu, un tādēļ tas jāattiecina uz EEZ. |

570 | Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Ar pielikuma 1. punktu izdara grozījumus Regulas (EK) Nr. 883/2004 I pielikumā, kas skar uztura maksājumu avansus (1. daļa) un īpašus bērna piedzimšanas un adopcijas pabalstus (2. daļa). Regulas 1. panta z) apakšpunktā paredzēts, ka tādi maksājumi un pabalsti, kuri ir uzskaitīti I pielikumā, regulas nozīmē nav „ģimenes pabalsti”. Tādēļ I pielikumā uzskaitītie maksājumi un pabalsti nav regulas darbības jomā. Ar grozītajiem noteikumiem papildina vairākus pabalstus pielikumā minētajos sarakstos. Ar pielikuma 2. punktu noteikts Regulas (EK) Nr. 883/2004 II pielikuma saturs, kas skar starp dalībvalstīm noslēgtās divpusējās konvencijas, kuras paliek spēkā. Regulas 8. panta 1. punktā paredzēts, ka ar šo regulu aizstāj visas dalībvalstu starpā piemērojamās sociālās drošības konvencijas, kas sakrīt ar tās darbības jomu. Tomēr šādas konvencijas varētu joprojām piemērot ar noteikumu, ka tās ir vēl labvēlīgākas pabalstu saņēmējiem, vai, ja tās izriet no īpašiem vēsturiskiem apstākļiem, to spēkā esība ir ierobežota laika ziņā. Šādas konvencijas ir uzskaitītas II pielikumā. Dažu minēto konvenciju darbības joma neskar visas personas, attiecībā uz kurām piemēro šo regulu; šādas konvencijas ir uzskaitītas pielikuma B daļā. Ieraksti ir lielā mērā līdzīgi Regulas (EEK) Nr. 1408/71 III pielikumā iekļautajiem ierakstiem, kuru noteikumi patlaban atbilst Regulas (EK) Nr. 883/2004 II pielikumam. Ar pielikuma 3. punktu izdara grozījumus Regulas (EK) Nr. 883/2004 III pielikumā, kas skar ierobežojumus attiecībā uz tiesībām saņemt pabalstus natūrā pierobežas darbinieka ģimenes locekļiem. Saskaņā ar regulas 17. pantu persona, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav kompetentā dalībvalsts (par sociālā nodrošinājuma sniegšanu atbildīgā valsts), ir apdrošināta veselības aprūpei kompetentajā valstī, taču attiecīgajai personai ir tiesības dzīvesvietas valstī saņemt veselības aprūpi tā, it kā šī persona būtu apdrošināta kompetentajā valstī; šo noteikumu attiecina arī uz apdrošinātās personas ģimenes locekļiem. Regulas 18. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja šādas personas paredz uz laiku uzturēties kompetentajā dalībvalstī, tās arī minētajā valstī var saņemt pilnu veselības aprūpi. Tomēr regulas 18. panta 2. punktā paredzēts izņēmums attiecībā uz pierobežas darbinieka ģimenes locekļiem. (Atbilstīgi regulas 1. panta f) apakšpunkta definīcijai „pierobežas darbinieks” ir persona, kas strādā kādā dalībvalstī, bet dzīvo citā dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz vienreiz nedēļā). Ja pierobežas darbinieka ģimenes locekļi paredz uz laiku uzturēties kompetentajā dalībvalstī, kura ir uzskaitīta III pielikumā, tad šīm personām, pamatojoties uz regulas 19. pantu, būs tiesības saņemt veselības aprūpi. Tā rezultātā šādām personām būs tiesības vienīgi uz minētajā pantā iekļautajiem ierobežotajiem pabalstiem (aprūpe, kas uzturēšanās laikā ir vajadzīga medicīnisku iemeslu dēļ) Ar grozīto noteikumu pielikumā minētajā sarakstā iekļauj vairākas dalībvalstis. Ar pielikuma 4. punktu groza Regulas (EK) Nr. 883/2004 IV pielikumu, kas skar lielākas tiesības pensionāriem, kas atgriežas kompetentajā dalībvalstī. Regulas 27. panta 1. punktā paredzēts, ka pensionāriem un šo personu ģimenes locekļiem, kuri uzturas dalībvalstī, kas nav kompetentā dalībvalsts, uz laiku uzturoties citā dalībvalstī, pamatojoties uz 19. pantu (skat. iepriekš), parasti ir tiesības saņemt veselības aprūpi. Tomēr regulas 27. panta 2. pantā paredzēts, ka šādas personas var saņemt pilnīgu veselības aprūpi tajā laikā, kad viņas uzturas dalībvalstī, kurā atrodas kompetentā iestāde, ar noteikumu, ka minētā dalībvalsts ir norādīta IV pielikumā. Tā rezultātā šādām personām būs tiesības uz pilnu veselības aprūpi, nevis uz ierobežotiem pabalstiem, uz kuriem attiecas 19. pants. Ar grozīto noteikumu pielikumā minētajā sarakstā iekļauj vairākas dalībvalstis. Regulas (EK) Nr. 883/2004 V pielikums netiek grozīts, jo neviena dalībvalsts nav pieprasījusi šā pielikuma grozījumus. Ar pielikuma 5. punktu groza Regulas (EK) Nr. 883/2004 VI pielikumu, kas skar to A veida tiesību aktu identifikāciju, uz kuriem jāattiecina īpaša koordinācija. „A veida tiesību akti” saskaņā ar regulas 44. panta 1. punktu ir tiesību akti, pēc kuriem invaliditātes pabalstu summa nav atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas laikposmu ilguma un kuri ir īpaši iekļauti VI pielikumā. Uz A veida pabalstiem attiecina īpašu sociālās nodrošināšanas koordinācijas sistēmu; parasti persona, kurai ir tiesības uz A veida pabalstiem, no dalībvalsts, saskaņā ar kuras tiesību aktiem rodas šī tiesība, saņems vienu pilnu invaliditātes pabalstu. (Tas ir pretēji B veida sistēmai, kurā persona saņem atsevišķus pabalstus no tās dalībvalsts, kurā tā ir bijusi apdrošināta, un katru pabalstu aprēķina proporcionāli). Ar grozīto noteikumu regulas pielikumā minētajā sarakstā iekļauj dažu dalībvalstu norādītos tiesību aktus. Ar pielikuma 6. punktu groza Regulas (EK) Nr. 883/2004 VII pielikumu, kas skar atbilstību starp dalībvalstu tiesību aktiem attiecībā uz invaliditātes pakāpi. Ja personai saskaņā ar regulas 46. pantu ir tiesības uz invaliditātes pabalstiem no vairāk nekā vienas dalībvalsts, tad katra dalībvalsts neatkarīgi nosaka invaliditātes pakāpi. Tomēr regulas 46. panta 3. punkts paredz, ka lēmums, ko kāda dalībvalsts pieņēmusi attiecībā uz invaliditātes pakāpi, ir saistošs citai dalībvalstij, ja VII pielikumā ir atzīta atbilstība starp šo dalībvalstu nosacījumiem attiecībā uz invaliditātes pakāpi Regulas VII pielikums patlaban skar atbilstību starp šādām četrām dalībvalstīm. Beļģija, Francija, Itālija un Luksemburga. Tā kā Luksemburgas tiesību aktos nesen ir izdarīti grozījumi, vairs nav atbilstības starp Luksemburgas un citu dalībvalstu tiesību aktiem, un tāpēc ierakstus attiecībā uz Luksemburgu svītro no regulas pielikuma. Ar pielikuma 7. punktu groza Regulas (EK) Nr. 883/2004 VIII pielikumu, kas skar gadījumus, kad no pabalstu proporcionālā aprēķina var atteikties (1. daļa) vai to nepiemēro (2. daļa) Saskaņā ar regulas 52. panta 4. punktu no pabalstu proporcionālā aprēķina var atteikties, ja neatkarīgo pabalstu aprēķins (vienīgi atbilstīgi kādas atsevišķas dalībvalsts tiesību aktiem) vienmēr būtu vienāds ar proporcionālo pabalstu vai lielāks par to. Saskaņā ar regulas 52. panta 5. punktu proporcionālo aprēķinu neizmanto gadījumos, kad laikposmi nav saistīti ar aprēķinu (piemēram, fondētās shēmas). Lai piemērotu regulas 52. pantā minētos izņēmumus, attiecīgās shēmas jāuzskaita VIII pielikumā. Regulas 52. panta un VIII pielikuma grozījumi daļēji tika saskaņoti Padomē notikušajās sarunās par priekšlikumu XI pielikumam (Padomes dokuments 15598/06 SOC 556 CODEC 1352). VIII pielikumā, kas grozīts ar minēto priekšlikumu, būs iekļauti ieraksti attiecībā uz visām dalībvalstīm, izņemot Bulgāriju un Rumāniju. Tāpēc ar šo grozīto noteikumu pielikumā papildina ierakstus vienīgi attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju. Ar pielikuma 8. punktu groza Regulas (EK) Nr. 883/2004 IX pielikumu, kas skar pabalstu pārklāšanos. Dalībvalstīm var būt pret pabalstu pārklāšanos vērsti noteikumi, lai izvairītos no tā, ka personai, ņemot vērā vienu un to pašu periodu, ir tiesības uz diviem vai vairākiem viena veida pabalstiem. Ar regulas 54. pantu ierobežo tādu dalībvalstu noteikumu piemērošanu, kuri vērsti pret pabalstu pārklāšanos: šos noteikumus var nepiemērot attiecībā uz proporcionālu pabalstu, un attiecībā uz neatkarīgu pabalstu tos var piemērot vienīgi tad, ja pabalsts atbilst regulas 54. panta 2. punkta kritērijiem un ir uzskaitīts tās IX pielikumā. 54. panta 2. punktā minētie kritēriji paredz to, ka pabalsta summa nav atkarīga no apdrošināšanas vai dzīvesvietas periodu ilguma (pielikuma I daļa) vai arī ka pabalstu nosaka, pamatojoties uz iemaksu periodu (pielikuma II daļa). Attiecībā uz pielikuma III daļā uzskaitītajiem nolīgumiem ir viens izņēmums. Ar grozīto noteikumu pielikumā minētajos sarakstos iekļauj dažu dalībvalstu norādītos tiesību aktus. Ar pielikuma 9. punktu nosaka Regulas (EK) Nr. 883/2004 X pielikuma saturu, kas skar īpašus no iemaksām neatkarīgus naudas pabalstus. Regulas 70. pantā paredzēti īpaši noteikumi attiecībā uz šo pabalsta veidu, kurā apvienoti sociālās nodrošināšanas un sociālās palīdzības aspekti. Atšķirībā no citiem pabalstiem, attiecībā uz kuriem piemēro šo regulu, īpaši no iemaksām neatkarīgi naudas pabalsti nav eksportējami. Citiem vārdiem sakot, tie ir izmaksājami vienīgi tad, ja saņēmējs dzīvo tajā dalībvalstī, kura maksā pabalstu. Pielikumā ir iekļauts īpašu no iemaksām neatkarīgu naudas pabalstu saraksts katrai dalībvalstij. Pielikumā iekļautie ieraksti ir lielā mērā līdzīgi Regulas (EEK) Nr. 1408/71 IIa pielikuma iekļautajiem ierakstiem, kuru noteikumi patlaban atbilst Regulas (EK) Nr. 883/2004 X pielikumam. Ar pielikuma 10. punktu groza Regulas (EK) Nr. 883/2004 XI pielikumu, kas skar īpašus dalībvalstu tiesību aktu piemērošanas noteikumus. To paredz regulas 83. pants. Regulas XI pielikumā katrai dalībvalstij ir atsevišķa iedaļa, kura vajadzības gadījumā ir ietverti papildu noteikumi par īpašiem minētās dalībvalsts tiesību aktu aspektiem. Katra ieraksta mērķis ir nodrošināt šīs regulas vienmērīgu piemērošanu attiecīgajā dalībvalstī. Ierosinātais pielikums jau ir iesniegts (Padomes dokuments 5672/06 SOC 28 CODEC 66 – COM(2006) 7) un patlaban atrodas Padomē. Minētajā priekšlikumā ir ietverti ieraksti attiecībā uz visām dalībvalstīm, izņemot Bulgāriju un Rumāniju. Tāpēc ar šo grozīto noteikumu papildina pielikumā iekļautos ierakstus vienīgi attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju. |

E-12166 |

1. 2007/0129 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 42. un 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar EK līguma 251. pantā izklāstīto procedūru[4],

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu[5] paredzēts, ka minētās regulas II un X pielikuma saturs ir jānosaka līdz šās regulas piemērošanas dienai.

(2) Regulas (EK) Nr. 883/2004 I, III, IV, VI un VIII, IX, un XI pielikums ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā to dalībvalstu prasības, kuras ES pievienojās pēc šīs regulas pieņemšanas dienas.

(3) Regulas (EK) Nr. 883/2004 I, III, IV, VII un IX pielikumā ir jāizdara nelieli papildu grozījumi, lai ņemtu vērā jaunākos notikumus citās dalībvalstis.

(4) Regulā (EK) Nr. 883/2004 noteikts, ka to piemēro no īstenošanas regulas spēkā stāšanās dienas. Tādēļ šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas.

(5) Tādēļ Regula (EK) Nr. 883/2004 ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 883/2004 pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no īstenošanas regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS

(1) Regulas (EK) Nr. 883/2004 I pielikumu groza šādi.

1. Pielikuma I daļā (Uztura maksājumu avansi):

a) pēc ieraksta zem virsraksta „A. BEĻĢIJA” iekļauj šādu tekstu:

„B. BULGĀRIJA

Saskaņā ar Ģimenes kodeksa 92. pantu valsts izmaksāti uztura maksājumi”.

b) virsrakstu „B. DĀNIJA”, „C. VĀCIJA” un „D. FRANCIJA” ar attiecīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „C. DĀNIJA”, „D. VĀCIJA” un „E. FRANCIJA”;

c) pēc ieraksta zem virsraksta „F. FRANCIJA” iekļauj šādu tekstu:

„F. LUKSEMBURGA

Uztura maksājumu avansi un atgūšana 1980. gada 26. jūlija likuma nozīmē.”;

d) virsrakstu „E. AUSTRIJA” numurē šādi: „G. AUSTRIJA”;

E) pēc ieraksta zem virsraksta „G. AUSTRIJA” iekļauj šādu tekstu:

„H. POLIJA

Uzturlīdzekļu avanss saskaņā ar Likumu par tiesvedību lietās pret uzturlīdzekļu parādniekiem un par uzturlīdzekļiem.”;

f) virsrakstu „F. PORTUGĀLE” numurē šādi: „I. PORTUGĀLE”;

g) pēc ieraksta zem virsraksta „I. PORTUGĀLE” iekļauj šādus ierakstus:

„J. SLOVĒNIJA

Uzturēšanas aizstāšana saskaņā ar Slovēnijas Republikas 2006. gada 25. jūlija likumu par valsts garantiju un uzturlīdzekļu fondu.

K. SLOVĀKIJA

Uzturlīdzekļu aizvietošanas pabalsts saskaņā ar Likumu Nr. 452/2004 Coll . par uzturlīdzekļu aizvietošanas pabalstu, kurā grozījumi izdarīti ar jaunākajiem noteikumiem.”;

h) nosaukumu „G. SOMIJA” un „H. ZVIEDRIJA” ar atbilstīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „L. SOMIJA” un „M. ZVIEDRIJA”.

2. Pielikuma II daļā (Īpaši bērna piedzimšanas un adopcijas pabalsti):

a) pēc ieraksta zem virsraksta „A. BEĻĢIJA” iekļauj šādus ierakstus:

„B. BULGĀRIJA

Vienreizējais maternitātes pabalsts (Likums par ģimenes pabalstiem bērniem).

C. ČEHIJA

Bērna piedzimšanas pabalsts.

D. IGAUNIJA

a) Bērna piedzimšanas pabalsts;

b) adopcijas pabalsts.”;

b) nosaukumu „B. SPĀNIJA” un „C. FRANCIJA” ar atbilstīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „E. SPĀNIJA” un „F. FRANCIJA”;

c) pēc ieraksta zem virsraksta „F. FRANCIJA” iekļauj šādu tekstu:

„G. LATVIJA

a) Bērna piedzimšanas pabalsts;

b) adopcijas pabalsts.

H. LIETUVA

Vienreizējais bērna pabalsts.”.

d) virsrakstu „D. LUKSEMBURGA” numurē šādi: „I. LUKSEMBURGA”;

e) pēc ieraksta zem virsraksta „I. LUKSEMBURGA” iekļauj šādus ierakstus:

„J. UNGĀRIJA

Maternitātes pabalsts.

K. POLIJA

Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts (Likums par ģimenes pabalstiem).

L. RUMĀNIJA

Bērna piedzimšanas pabalsts.

M. SLOVĒNIJA

Bērna piedzimšanas pabalsts.

N. SLOVĀKIJA

a) Bērna piedzimšanas pabalsts;

b) piemaksa pie bērna piedzimšanas pabalsta.”.

f) Virsrakstu „E. SOMIJA” numurē šādi: „O. SOMIJA”.

(2) Regulas (EK) Nr. 883/2004 II pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„II PIELIKUMS

TO KONVENCIJU NOTEIKUMI, KAS PALIEK SPĒKĀ UN KO ATTIECĪGĀ GADĪJUMĀ PIEMĒRO TIKAI PERSONĀM, UZ KURĀM TĀS ATTIECAS

(8. panta 1. punkts)

A. Sociālā nodrošinājuma konvenciju noteikumi, ko turpina piemērot

1. BEĻĢIJA – VĀCIJA

1957. gada 7. decembra Vispārējās konvencijas tajā pašā dienā parakstītā Nobeiguma protokola 3. un 4. pants 1960. gada 10. novembra Papildu protokola redakcijā (Apdrošināšanas periodu aprēķināšana dažos pierobežas reģionos Otrā Pasaules kara laikā, pirms un pēc tā).

2. BULGĀRIJA – VĀCIJA

1997. gada 17. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 28. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

3. BULGĀRIJA – AUSTRIJA

2005. gada 14. aprīļa Sociālā nodrošinājuma konvencijas 38. panta 3. punkts.

4. BULGĀRIJA – SLOVĒNIJA

1957. gada 18. decembra Sociālā nodrošinājuma konvencijas 32. panta 2. punkts.

5. ČEHIJA – VĀCIJA

39. panta 1. punkta b) apakšpunkts 2001. gada 27. jūlija Nolīgumā par sociālo nodrošinājumu.

6. ČEHIJA – KIPRA

Sociālā nodrošinājuma 1999. gada 19. janvāra konvencijas 32. panta 4. punkts.

7. ČEHIJA – LUKSEMBURGA

2000. gada 17. novembra konvencijas 52. panta 8. punkts.

8. ČEHIJA – AUSTRIJA

Sociālā nodrošinājuma 1999. gada 20. jūlija konvencijas 32. panta 3. punkts.

9. ČEHIJA – SLOVĀKIJA

Sociālā nodrošinājuma 1992. gada 29. oktobra konvencijas 12., 20. un 33. pants.

10. DĀNIJA – SOMIJA

Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 7. pants par papildu ceļa izdevumu segšanu slimības gadījumā, uzturoties citā Ziemeļvalstī, no kuras atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta.

11. DĀNIJA – ZVIEDRIJA

Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijas par sociālo nodrošinājumu 7. pants par papildu ceļa izdevumu segšanu, uzturoties citā Ziemeļvalstī, slimības gadījumā, kuras dēļ atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta.

12. VĀCIJA – SPĀNIJA

45. panta 2. punkts 1973. gada 4. decembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu (diplomātisko un konsulāro iestāžu pārstāvniecība).

13. VĀCIJA – FRANCIJA

a) 1950. gada 10. jūlija Vispārējās konvencijas tā paša datuma Papildu nolīgums Nr. 4 1955. gada 18. jūnija Papildnolīguma Nr. 2 redakcijā (laikposmā no 1940. gada 1. jūlija līdz 1950. gada 30. jūnijam pabeigtu apdrošināšanas periodu aprēķināšana);

b) minētā papildnolīguma Nr. 2 I sadaļa (līdz 1945. gada 8. maijam pabeigtu apdrošināšanas periodu aprēķināšana);

c) 1950. gada 10. jūlija Vispārējās konvencijas tā paša datuma Vispārējā protokola 6., 7. un 8. punkts;

d) II, III un IV sadaļa 1963. gada 20. decembra Nolīgumā (sociālais nodrošinājums Zāras federālajā zemē).

14. VĀCIJA – LUKSEMBURGA

1959. gada 11. jūlija Nolīguma 4., 5., 6. un 7. pants (laikposmā no 1940. gada septembra līdz 1946. gada jūnijam pabeigtu apdrošināšanas periodu aprēķināšana).

15. VĀCIJA – UNGĀRIJA

1998. gada 2. maija Sociālā nodrošinājuma konvencijas 40. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

16. VĀCIJA – NĪDERLANDE

1951. gada 29. marta Konvencijas 1956. gada 21. decembra Papildu nolīguma Nr. 4 2. un 3. punkts (tādu tiesību atzīšana, ko laikposmā no 1940. gada 13. maija līdz 1945. gada 1. septembrim saskaņā ar Vācijas sociālās nodrošināšanas sistēmu ieguva Nīderlandes strādājošie).

17. VĀCIJA – AUSTRIJA

a) 1. panta 5. punktu un 8. pantu 1978. gada 19. jūlija Konvencijā par apdrošināšanu bezdarba gadījumam un šīs konvencijas Nobeiguma protokola 10. pantu (bezdarbnieka pabalsti, ko pierobežas darbiniekiem piešķir valsts, kurā personas iepriekš bija nodarbinātas) turpina piemērot attiecībā uz personām, kas 2005. gada 1. janvārī vai pirms šā datuma ir bijušas pierobežas darbinieki un līdz 2011. gada 1. janvārim ir kļuvušas par bezdarbniekiem.

b) 14. panta 2. punkta g), h), i) un j) apakšpunkts 1995. gada 4. oktobra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu, kas reglamentē kompetenču sadalījumu starp abām dalībvalstīm par agrākiem apdrošināšanas gadījumiem un iegūtiem apdrošināšanas periodiem.

18. VĀCIJA – POLIJA

a) 1975. gada 9. oktobra Konvencija par valsts pensiju apdrošināšanu un sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā saskaņā ar kompetenci un noteikumiem, ko nosaka 27. panta 2., 3. un 4. punkts 1990. gada 8. decembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

b) 27. panta 5. punkts un 28. panta 2. punkts 1990. gada 8. decembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

19. VĀCIJA – RUMĀNIJA

28. panta 1. punkta b) apakšpunkts 2005. gada 8. aprīļa Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

20. VĀCIJA – SLOVĒNIJA

42. pants 1997. gada 24. septembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

21. VĀCIJA – SLOVĀKIJA

2002. gada 12. septembra Nolīguma 29. panta 1. un 2. punkts.

22. VĀCIJA – APVIENOTĀ KARALISTE

a) 7. panta 5. un 6. punkts 1960. gada 20. aprīļa Konvencijā par sociālo nodrošinājumu (tiesību akti, ko piemēro attiecībā uz civilpersonām, kas dienē bruņotajos spēkos);

b) 5. panta 5. un 6. punkts 1960. gada 20. aprīļa Konvencijā par sociālo nodrošinājumu (tiesību akti, ko piemēro attiecībā uz civilpersonām, kas dienē bruņotajos spēkos).

23. ĪRIJA – APVIENOTĀ KARALISTE

8. pants 1971. gada 14. septembra Nolīgumā par sociālo nodrošinājumu (attiecībā uz dažu ar invaliditātes kredītu pārskaitīšanu un aprēķināšanu).

24. SPĀNIJA – PORTUGĀLE

1969. gada 11. jūnija Vispārējās konvencijas 22. pants (bezdarbnieka pabalsta pārnešana).

25. ITĀLIJA — SLOVĒNIJA

a) Nolīgums par savstarpējo saistību regulējumu sociālajā apdrošināšanā, atsaucoties uz Miera nolīguma XIV pielikuma 7. punktu (noslēgts 1959. gada 5. februārī, apmainoties ar notām);

b) 45. panta 3. punkts 1997. gada 7. jūlija Konvencijā par sociālo nodrošinājumu, kas skar Brīvās Triestas teritorijas bijušo B zonu.

26. LUKSEMBURGA – SLOVĀKIJA

50. panta 5. punkts 2002. gada 23. maija Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

27. UNGĀRIJA – AUSTRIJA

36. panta 3. punkts 1999. gada 31. marta Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

28. UNGĀRIJA – SLOVĒNIJA

31. pants 1957. gada 7. oktobra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

29. UNGĀRIJA – SLOVĀKIJA

34. panta 1. punkts 1959. gada 30. janvāra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

30. AUSTRIJA – POLIJA

33. panta 3. punkts 1998. gada 7. septembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

31. AUSTRIJA – RUMĀNIJA

37. panta 3. punkts 2005. gada 28. oktobra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

32. AUSTRIJA – SLOVĒNIJA

37. pants 1997. gada 10. marta Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

33. AUSTRIJA – SLOVĀKIJA

34. panta 3. punkts 2001. gada 21. maija Nolīgumā par sociālo nodrošinājumu.

34. PORTUGĀLE – APVIENOTĀ KARALISTE

2. panta 1. punkts 1978. gada 15. novembra Protokolā par medicīnisko aprūpi.

35. SOMIJA – ZVIEDRIJA

7. pants Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencijā par sociālo nodrošinājumu, kas skar papildu ceļa izdevumu segšanu, uzturoties citā Ziemeļvalstī, slimības gadījumā, kuras dēļ atgriešanās mītnes valstī ir sadārdzināta.

B. Konvenciju noteikumi, ko turpina piemērot un kuru darbības joma neskar visas personas, attiecībā uz kurām piemēro regulu

1. BULGĀRIJA – AUSTRIJA

38. panta 3. punkts 2005. gada 14. aprīļa Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

2. ČEHIJA – KIPRA

32. panta 4. punkts 1999. gada 19. janvāra Nolīgumā par sociālo nodrošinājumu.

3. ČEHIJA – AUSTRIJA

32. panta 3. punkts 1999. gada 20. jūlija Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

4. VĀCIJA – AUSTRIJA

14. panta 2. punkta g), h), i) un j) apakšpunkts 1995. gada 4. oktobra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu, kas reglamentē kompetenču sadalījumu starp abām dalībvalstīm par agrākiem apdrošināšanas gadījumiem un iegūtiem apdrošināšanas periodiem.

5. VĀCIJA – SLOVĒNIJA

42. pants 1997. gada 24. septembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

6. ITĀLIJA – SLOVĒNIJA

a) Nolīgums par savstarpējo saistību regulējumu sociālajā apdrošināšanā, atsaucoties uz Miera nolīguma XIV pielikuma 7. punktu (noslēgts 1959. gada 5. februārī, apmainoties ar notām);

b) 45. panta 3. punkts 1997. gada 7. jūlija Konvencijā par sociālo nodrošinājumu, kas skar Brīvās Triestas teritorijas bijušo B zonu.

7. UNGĀRIJA – AUSTRIJA

36. panta 3. punkts 1999. gada 31. marta Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

8. UNGĀRIJA – SLOVĒNIJA

31. pants 1957. gada 7. oktobra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

9. UNGĀRIJA – SLOVĀKIJA

34. panta 1. punkts 1959. gada 30. janvāra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

10. AUSTRIJA – POLIJA

33. panta 3. punkts 1998. gada 7. septembra Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

11. AUSTRIJA – RUMĀNIJA

37. panta 3. punkts 2005. gada 28. oktobra Nolīgumā par sociālo nodrošinājumu.

12. AUSTRIJA – SLOVĒNIJA

37. pants 1997. gada 10. marta Konvencijā par sociālo nodrošinājumu.

13. AUSTRIJA – SLOVĀKIJA

34. panta 3. punkts 2001. gada 21. decembra Nolīgumā par sociālo nodrošinājumu.”.

(3) Regulas (EK) Nr. 883/2004 III pielikumu groza šādi.

1. Pēc ieraksta „DĀNIJA” iekļauj ierakstu „IGAUNIJA”.

2. Pēc ieraksta „ĪRIJA” iekļauj šādus ierakstus:

„ITĀLIJA

LIETUVA

UNGĀRIJA”.

(4) Regulas (EK) Nr. 883/2004 IV pielikumu groza šādi.

1. Pēc ieraksta „BEĻĢIJA” iekļauj šādus ierakstus:

„BULGĀRIJA

ČEHIJA”.

2. Svītro ierakstu „ITĀLIJA”.

3. Pēc ieraksta „FRANCIJA” iekļauj ierakstu „KIPRA”.

4. Pēc ieraksta „LUKSEMBURGA” iekļauj ierakstu „UNGĀRIJA”.

5. Pēc ieraksta „AUSTRIJA” iekļauj šādus ierakstus:

„POLIJA

SLOVĒNIJA”.

(5) Regulas (EK) Nr. 883/2004 VI pielikumu groza šādi.

1. Pielikuma sākumu papildina ar šādiem ierakstiem:

„A. ČEHIJA

Pilna apmēra invaliditātes pensija personām, kurām pilnīga darbnespēja ir radusies pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas un kuras attiecīgajā laikposmā nav bijušas apdrošinātas (Pensiju apdrošināšanas likuma Nr. 155/1995 Coll. 42. iedaļa).

B. IGAUNIJA

a) Invaliditātes pensijas, kas saskaņā ar Valsts pabalstu likumu ir piešķirtas līdz 2000. gada 1. aprīlim un kuras saglabā saskaņā ar Valsts pensiju apdrošināšanas likumu.

b) Valsts pensijas, kas, pamatojoties uz invaliditāti, piešķirtas saskaņā ar Valsts pensiju apdrošināšanas likumu.

c) Invaliditātes pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar Likumu par dienestu Bruņotajos spēkos, Policijas dienesta likumu, Prokuratūras likumu, Likumu par tiesnešu statusu, Likumu par Parlamenta locekļu atalgojumu, pensijām un citām sociālajām garantijām un Likumu par Republikas prezidenta amata atalgojumu.”.

2. Virsrakstus „A GRIEĶIJA” un „B. ĪRIJA” kopā ar attiecīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „C. ĪRIJA” un „D. GRIEĶIJA”.

3. Pēc ieraksta zem virsraksta „D. GRIEĶIJA” iekļauj šādu ierakstu:

„E. LATVIJA

(Trešās grupas) invaliditātes pensijas saskaņā ar 16. panta 1. un 2. punktu 1996. gada 1. janvāra likumā „Par valsts pensijām”.”.

4. Virsrakstus „C. SOMIJA”, „D.ZVIEDRIJA” un „E. APVIENOTĀ KARALISTE” kopā ar attiecīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „F. SOMIJA”, „G.ZVIEDRIJA” un „H. APVIENOTĀ KARALISTE”.

(6) Regulas (EK) Nr. 883/2004 VII pielikumu groza šādi.

1. Tabulās, kurām ir virsraksts „BEĻĢIJA” un „FRANCIJA”, svītro rindas attiecībā uz Luksemburgu.

2. Svītro tabulu, kurai ir virsraksts „LUKSEMBURGA”.

(7) Regulas (EK) Nr. 883/2004 VIII pielikuma 2. daļu groza šādi.

1. Pielikuma 2. daļas sākumu papildina ar šādu ierakstu:

„N. BULGĀRIJA

Vecuma pensijas no obligātās pensiju papildapdrošināšanas saskaņā ar Sociālās apdrošināšanas kodeksa II daļas II sadaļu.”.

2. Virsrakstu „N. FRANCIJA”, „O. LATVIJA”, „P. UNGĀRIJA”, „Q. AUSTRIJA” un „R. POLIJA” kopā ar attiecīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „O. FRANCIJA”, „P. LATVIJA”, „Q. UNGĀRIJA”, „R. AUSTRIJA” un „S. POLIJA”.

3. Pēc ieraksta zem virsraksta „S. POLIJA” iekļauj šādu ierakstu:

„T. RUMĀNIJA

Sistēmas, kurās pensijas aprēķina, pamatojoties uz pensiju punktiem.”.

4. Virsrakstu „S. SLOVĒNIJA”, „T. SLOVĀKIJA”, „U. ZVIEDRIJA” un „V. APVIENOTĀ KARALISTE” kopā ar attiecīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „U. SLOVĒNIJA”, „V. SLOVĀKIJA”, „W. ZVIEDRIJA” un „X. APVIENOTĀ KARALISTE”.

(8) Regulas (EK) Nr. 883/2004 IX pielikumu groza šādi.

1. Pielikuma I daļā:

a) pēc ieraksta zem virsraksta „F. ĪRIJA” iekļauj šādu ierakstu:

„G. LATVIJA

(Trešās grupas) invaliditātes pensijas saskaņā ar 16. panta 1. un 2. punktu 1996. gada 1. janvāra likumā „Par valsts pensijām”.”;

b) virsrakstu „G. NĪDERLANDE” numurē šādi: „H. NĪDERLANDE” un ierakstu zem šā virsraksta papildina šādi:

„2005. gada 10. novembra Likums par darbu un ienākumiem atbilstīgi darbaspējām ( WIA ).”;

c) virsrakstu „H. SOMIJA” un „I. ZVIEDRIJA” kopā ar attiecīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „I. SOMIJA” un „J. ZVIEDRIJA”;

d) ierakstu zem virsraksta „J. ZVIEDRIJA” aizstāj šādi:

„No ienākumiem atkarīgi slimības pabalsti un darbības kompensācija (Likums 1962:381).

Zviedrijas garantijas pensijas un garantijas piemaksas, kas ir aizstājušas Zviedrijas pilna apmēra valsts pensijas, ko noteica saskaņā ar noteikumiem par valsts pensiju, kurus piemēroja līdz 1993. gada 1. janvārim, un valsts pensija, kas piešķirta pilnā apmērā saskaņā ar pārejas noteikumiem, kurus piemēro no minētā datuma.”.

2. Pielikuma II daļā:

a) pēc ieraksta zem virsraksta „I. ITĀLIJA” iekļauj šādu ierakstu:

„D. LATVIJA

Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšana, pamatojoties uz iespējamo apdrošināšanas stāža periodu (23. panta 8. punkts 1996. gada 1. janvāra likumā „Par valsts pensijām”).

E. LIETUVA

a) Valsts sociālās apdrošināšanas darbnespējas pensijas, ko maksā saskaņā ar Likumu par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām.

b) No valsts sociālās apdrošināšanas budžeta paredzētas apgādnieka zaudējuma pensijas un bāreņa pensijas, ko saskaņā ar Likumu par valsts sociālās apdrošināšanas pensijām aprēķina, pamatojoties uz darbnespējas pensiju, kas aprēķināta mirušās personas dzīves laikā.”.

b) Virsrakstu „D. LUKSEMBURGA” numurē šādi: „F. LUKSEMBURGA”;

c) Pēc ieraksta zem virsraksta „F. LUKSEMBURGA” iekļauj šādu ierakstu:

„G. SLOVĀKIJA

a) Slovākijas invaliditātes pensija un atbilstīgi tai aprēķināta apgādnieka zaudējuma pensija;

b) invaliditātes pensija personai, kas kļuvusi par invalīdu, būdama apgādājams bērns, un attiecībā uz kuru uzskata, ka tā ir izpildījusi noteikto apdrošināšanas periodu ( 70. panta 2. punkts, 72. pants 3. punkts un 73. panta 3. un 4. punkts Likumā Nr. 461/2003 par sociālo apdrošināšanu, ar grozījumiem).”;

d) virsrakstu „E. SOMIJA” un „F. ZVIEDRIJA” kopā ar attiecīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „H SOMIJA” un „I. ZVIEDRIJA”.

3. Pielikuma III daļā ierakstu „Ziemeļvalstu 1992. gada 15. jūnija Konvencija par sociālo nodrošinājumu” aizstāj ar šādu tekstu:

„Ziemeļvalstu 2003. gada 18. augusta Konvencija par sociālo nodrošinājumu.”.

(9) Regulas (EK) Nr. 883/2004 X pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

„X PIELIKUMS

ĪPAŠI NO IEMAKSĀM NEATKARĪGI NAUDAS PABALSTI

(70. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

A. BEĻĢIJA

a) Ienākumu aizstāšanas pabalsts (1987. gada 27. februāra likums);

b) Garantēti ienākumi veciem cilvēkiem (2001. gada 22. marta likums).

B. BULGĀRIJA

Sociālā vecuma pensija (Sociālā nodrošinājuma kodeksa 89. pants).

C. ČEHIJA

Sociālais pabalsts (Valsts sociālā nodrošinājuma likums Nr. 117/1995 Sb.).

D. DĀNIJA

Piemaksa pensionāriem par mājokļa izmaksām (ar 1995. gada 29. marta Likumu Nr. 204 konsolidētais Likums par individuālo palīdzību mājokļa jautājumos).

E. VĀCIJA

Iztikas minimums veciem cilvēkiem un personām, kurām saskaņā ar Sociālā kodeksa XII grāmatas 4. nodaļu ir pazeminātas darbaspējas.

Pabalsti, lai saskaņā ar pamatnoteikumiem segtu uzturēšanās izmaksas darba meklētājiem, ar noteikumu, ka attiecībā uz šiem pabalstiem ir ievērotas prasības, kas noteiktas saistībā ar pagaidu piemaksas piešķiršanu pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas (Sociālā kodeksa II grāmatas 24. panta 1. punkts).

F. IGAUNIJA

a) Pieaugušo invaliditātes pabalsts (1999. gada 27. janvāra Likums par sociālajiem pabalstiem invalīdiem);

b) Bezdarbnieka valsts pabalsts (2005. gada 29. septembra likums „Darba tirgus dienestu un atbalsta likums”).

G. ĪRIJA

a) Darba meklētāja pabalsts (2005. gada likums „Sociālās labklājības likums” (konsolidēts), III daļas 2. nodaļa);

b) vecuma (no iemaksām neatkarīga) valsts pensija (2005. gada likums „Sociālās labklājības likums” (konsolidēts), III daļas 4. nodaļa);

c) atraitnes pensija (no iemaksām neatkarīga) un atraitņa pensija (no iemaksām neatkarīga) (2005. gada likums „Sociālās labklājības likums” (konsolidēts), III daļas 6. nodaļa);

d) Invaliditātes pabalsts (2005. gada likums „Sociālās labklājības likums” (konsolidēts), III daļas 10. nodaļa);

e) Mobilitātes pabalsts (1970. gada likumā „Veselības aizsardzības likums”, 61. sadaļa);

f) Pensijas neredzīgām personām (2005. gada likums „Sociālās labklājības likums” (konsolidēts), III daļas 5. nodaļa).

H. GRIEĶIJA

Speciāli pabalsti veciem cilvēkiem (Likums 1296/82).

I. SPĀNIJA

a) Minimālo ienākumu garantija (1982. gada 7. aprīļa Likums Nr. 13/82);

b) Naudas pabalsti vecu cilvēku un darbnespējīgu invalīdu atbalstam (1981. gada 24. jūlija Karaliskais Dekrēts Nr. 2620/81);

c) No iemaksām neatkarīgas invaliditātes un vecuma pensijas, kas paredzētas

38. panta 1. punktā Vispārējā sociālā nodrošinājuma likuma konsolidētajā tekstā, kas apstiprināts ar Karalisko 1994. gada 20. jūnija likumdošanas Dekrētu Nr. 1/1994.;

d) pabalsti mobilitātes veicināšanai un transporta izmaksu atlīdzināšanai (1982.gada 7. aprīļa Likums Nr. 13/1982).

J. FRANCIJA

a) Īpašā invaliditātes fonda un Vecuma solidaritātes fonda papildu pabalsti (1956. gada 30. jūnija likums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā);

b) pieaugušo invaliditātes pabalsts (1975. gada 30. jūnija likums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā);

c) īpašs pabalsts (1952. gada 10. jūlija likums, kas kodificēts Sociālā nodrošinājuma kodeksa VIII grāmatā).

K. ITĀLIJA

a) Sociālās pensijas personām, kurām nav iztikas līdzekļu (1969. gada 30. aprīļa Likums Nr. 153);

b) pensijas un pabalsti civilpersonām, kuras ir invalīdi vai kurām ir īpašas vajadzības (1974. gada 30. marta Likums Nr. 118, 1980. gada 11. februāra Likums Nr. 18 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

c) pensijas un pabalsti kurlām un mēmām personām (1970. gada 26. maija Likums Nr. 381 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

d) pensijas un pabalsti neredzīgām civilpersonām (1970. gada 27. maija Likums Nr. 382 un 1988. gada 23. novembra Likums Nr. 508);

e) piemaksas pie minimālās pensijas (1952. gada 4. aprīļa Likums Nr. 218, 1983. gada 11. novembra Likums Nr. 638 un 1990. gada 29. decembra Likums Nr. 407);

f) piemaksas pie invaliditātes pensijām (1984. gada 12. jūnija Likums Nr. 222);

g) sociālais pabalsts (1995. gada 8. augusta likums Nr. 335);

h) sociālais pabalsts (1. panta 1. un 12. punkts 1988. gada 29. decembra Likumā Nr. 544 un tā turpmākajos grozījumos).

L. KIPRA

a) Sociālā pensija (1995. gada Likums par sociālajām pensijām (Likums 25(I)/95) ar grozījumiem);

b) Invaliditātes pabalsts izteiktu kustību traucējumu gadījumos (Ministru Padomes 1992. gada 16. oktobra Lēmums Nr. 38210, 1994. gada 1. augusta Lēmums Nr. 41370, 1997. gada 11. jūnija Lēmums Nr. 46183 un 2001. gada 16. maija Lēmums Nr. 53675);

c) speciālais pabalsts neredzīgām personām (1996. gada likums „Speciālo pabalstu likums” (Likums 77(I)/96).

„M. LATVIJA

a) Valsts sociālais pabalsts (2003. gada 1. janvāra likums „Valsts sociālo pabalstu likums”);

b) pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās (2003. gada 1. janvāra likums „Valsts sociālo pabalstu likums”).

N. LIETUVA

a) Sociālās palīdzības pensija (5. pants 2005. gada likumā „Par Valsts sociālajiem pabalstiem”);

b) Sociālā pabalsta kompensācija (15. pants 2005. gada likumā „Par Valsts sociālajiem pabalstiem”);

c) transporta izdevumu specialā kompensācija invalīdiem, kuriem ir pārvietošanās problēmas (7. pants 2000. gada „Likumā par transporta izdevumu kompensācijām”).

O. LUKSEMBURGA

Ienākumi personām, kurām ir smaga invaliditāte (2003. gada 12. septembra likuma 1. panta 2. punkts), izņemot personas, kas atzītas par darbiniekiem, kuri ir invalīdi un kuri ir nodarbināti parastā darba tirgū vai saudzīgā darba vidē.

P. UNGĀRIJA

a) Ikgadējais invaliditātes pabalsts (Ministru padomes Dekrēts Nr. 83/1987 (XII 27) par ikgadējo invaliditātes pabalstu);

b) no iemaksām neatkarīgs vecuma pabalsts (1993. gada III Likums par sociālo pārvaldību un sociālajiem pabalstiem);

c) pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai (Valdības Dekrēts Nr. 164/1995 (XII 27) par pabalstiem transporta izdevumu kompensēšanai personām ar smagu fizisko invaliditāti).

Q. MALTA

a) Papildu pabalsts (1987. gada likums „Sociālā nodrošinājuma likums” ( Cap . 318), 73. sadaļa);

b) vecuma pensija (1987. gada likums „Sociālā nodrošinājuma likums” ( Cap . 318)).

R. NĪDERLANDE

a) 1997. gada 24. aprīļa likums „Par darbnespējas pabalstu jauniešiem invalīdiem” ( Wajong );

b) 1986. gada 6. novembra likums „Par papildu pabalstiem” ( TW ).

S. AUSTRIJA

Kompensācijas piemaksa (1955. gada 9. septembra Federālais likums par vispārējo sociālo apdrošināšanu – ASVG , 1978. gada 11. oktobra Federālais likums par tirdzniecībā iesaistītu personu sociālo apdrošināšanu – GSVG un 1978. gada 11. oktobra Federālais likums par lauksaimnieku sociālo apdrošināšanu – BSVG ).

T. POLIJA

Sociālā pensija (2003. gada 27. jūnija likums „Par sociālajām pensijām”).

U. PORTUGĀLE

a) Ar iemaksām nesaistīta vecuma pensija un invaliditātes pensija (1980. gada 13. oktobra Dekrēts Nr. 464/80);

b) ar iemaksām nesaistīta atraitņu pensija (1981. gada 11. novembra Dekrēts Nr. 52/81).

V. RUMĀNIJA

Ikmēneša pabalsts invalīdiem (ar likumu Nr. 519/2002 apstiprināts Ārkārtas rīkojums Nr. 102/1999 par īpašu invalīdu aizsardzību un nodarbinātību).

W. SLOVĒNIJA

a) Valsts pensija (1999. gada 23. decembra likums „Par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu”);

b) ieņēmumu atbalsta maksājums pensionāriem (1999. gada 23. decembra likums „Par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu”);

c) uzturlīdzekļu pabalsts (1999. gada 23. decembra likums „Par pensiju un invaliditātes apdrošināšanu”).

X. SLOVĀKIJA

a) Līdz 2004. gada 1. janvārim izdarīta tādu pensiju apmēra korekcija, kuras ir vienīgais personas ienākumu avots;

b) sociālās pensijas, kas piešķirtas līdz 2004. gada 1. janvārim.

Y.SOMIJA

a) Invaliditātes pabalsts (Likums par invaliditātes pabalstu, 124/88);

b) mājokļa pabalsts pensionāriem (Likums par mājokļa pabalstu pensionāriem, 591/78);

c) darba tirgus atbalsts (Likums par bezdarbnieka pabalstu, 1290/2002);

d) speciāls pabalsts imigrantiem (Likums par speciālo pabalstu imigrantiem, 1192/2002).

Z. ZVIEDRIJA

a) mājokļa pabalsti personām, kas saņem pensiju (Likums 2001: 761);

b) finansiāls atbalsts veciem cilvēkiem (Likums 2001: 853).

AA. APVIENOTĀ KARALISTE

a) Valsts pensijas kredīts (2002. gada likums „Par valsts pensijas kredītu” un (Ziemeļīrijas) 2002. gada likums „Par valsts pensijas kredītu”);

b) darba meklētāju pabalsti, ko aprēķina, pamatojoties uz ienākumiem (1995. gada likums „Darba meklētāju likums” un (Ziemeļīrijas) 1995. gada rīkojums „Par darba meklētājiem”);

c) ienākumu atbalsta maksājums ((Ziemeļīrijas) 1992. gada likums „Par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem);

d) iztikas pabalsts invalīdiem mobilitātes nodrošināšanai ((Ziemeļīrijas) 1992. gada likums „Par sociālās apdrošināšanas iemaksām un pabalstiem).”.

(10) Regulas (EK) Nr. 883/2004 XI pielikumu groza šādi.

1. Pēc ieraksta zem virsraksta „A. BEĻĢIJA” iekļauj šādu ierakstu:

„B. BULGĀRIJA

Bulgārijas veselības apdrošināšanas likuma 33. pantu piemēro attiecībā uz visām personām, kam Bulgārija saskaņā ar šīs regulas III sadaļas 1. nodaļu ir kompetentā dalībvalsts.”.

2. Virsrakstu „B ČEHIJA”, „C. DĀNIJA”, „D. VĀCIJA”, „E. IGAUNIJA”, „F. GRIEĶIJA”, „G. SPĀNIJA”, „H. FRANCIJA”, „I. ĪRIJA”, „J. ITĀLIJA”, „K. KIPRA”, „L. LATVIJA”, „M. LIETUVA”, „N. LUKSEMBURGA”, „O. UNGĀRIJA”, „P. MALTA”, „Q. NĪDERLANDE”, „R. AUSTRIJA”, „S. POLIJA”, „T. PORTUGĀLE”, „U. SLOVĒNIJA”, „V.SLOVĀKIJA”, „W. SOMIJA”, „X. ZVIEDRIJA” un „Y. APVIENOTĀ KARALISTE” ar attiecīgajiem ierakstiem izkārto šādi: „C ČEHIJA”, „D. DĀNIJA”, „E. VĀCIJA”, „F. IGAUNIJA”, „G. ĪRIJA”, „H GRIEĶIJA”, „I. SPĀNIJA”, „J. FRANCIJA”, „K. ITĀLIJA”, „L. KIPRA”, „M. LATVIJA”, „N. LIETUVA”, „O. LUKSEMBURGA”, „P. UNGĀRIJA”, „Q. MALTA”, „R. NĪDERLANDE”, „S. AUSTRIJA”, „T. POLIJA”, „U.PORTUGĀLE”, „W. SLOVĒNIJA”, „X.SLOVĀKIJA”, „Y. SOMIJA”, „Z. ZVIEDRIJA” un „AA. APVIENOTĀ KARALISTE”.

3. Pēc ieraksta zem virsraksta „U. PORTUGĀLE” iekļauj šādu ierakstu:

„V. RUMĀNIJA

Nav.”.

[1] OV C .., .., .. lpp.

[2] OV C .., .., .. lpp.

[3] OV C .., .., .. lpp.

[4] OV C .., .., .. lpp.

[5] OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.