[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 16.5.2007 COM(2007) 259 galīgā redakcija 2007/0092 (CNS) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas ieviešanu Maltā 2008. gada 1. janvārī (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS Padome 1998. gada 3. maijā lēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Austrija un Somija ir izpildījušas nosacījumus vienotās valūtas ieviešanai 1999. gada 1. janvārī. Dānija un Apvienotā Karaliste izmantoja iespēju nepievienoties, tāpēc Padome šīs valstis nevērtēja. Grieķiju un Zviedriju Padome atzina par dalībvalstīm ar izņēmuma statusu. 2000. gada 19. jūnijā Padome lēma, ka Grieķija ir izpildījusi nosacījumus, lai ieviestu euro 2001. gada 1. janvārī. Saskaņā ar attiecīgā Pievienošanās akta 4. pantu valstis, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gada 1. maijā (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Polija, Slovēnija un Slovākija) ir dalībvalstis ar izņēmuma statusu. 2006. gada 11. jūlijā Padome lēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nosacījumus, lai ieviestu euro 2007. gada 1. janvārī. Saskaņā ar attiecīgā Pievienošanās akta 5. pantu Bulgārija un Rumānija, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī, ir dalībvalstis ar izņēmuma statusu. Līguma 122. panta 2. punktā noteikta izņēmuma statusa atcelšanas kārtība. Šīs procedūras ir jāuzsāk vismaz reizi divos gados vai pēc dalībvalsts ar izņēmuma statusu pieprasījuma. Saskaņā ar šīm procedūrām Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai atbilstoši 121. panta 1. punktam ir jāziņo Padomei par panākumiem, ko dalībvalstis ar izņēmuma statusu ir guvušas, pildot savas saistības attiecībā uz ekonomiskās un monetārās savienības izveidi. Ņemot vērā savu, kā arī ECB ziņojumu, Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumu Padomes lēmumam atcelt to dalībvalstu izņēmuma statusu, kas ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus. Komisija un ECB 2006. gadā izvērtēja visas valstis ar izņēmuma statusu. Malta 2007. gada 27. februārī pieprasīja jaunu konverģences novērtējumu, paredzot euro ieviešanu 2008. gada 1. janvārī, ja tiktu atcelts izņēmuma statuss. Pamatojoties uz šo pieprasījumu, Komisija un ECB sagatavoja konverģences ziņojumus par Maltu. Komisijas 2007. gada konverģences ziņojumu par Maltu Kolēģija pieņēma 2007. gada 16. maijā. ECB savu ziņojumu pieņēma tajā pašā dienā. Ziņojumos ir analizēta Maltas tiesību aktu, tostarp tās nacionālās centrālās bankas statūtu atbilstība Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS un ECB statūtiem. Tāpat ziņojumos ir pārbaudīts, vai ir sasniegts augsts ilgtspējīgas konverģences līmenis, analizējot konverģences kritēriju izpildi un ņemot vērā vairākus citus 121. panta 1. punkta pēdējā daļā minētos faktorus. Savā konverģences ziņojumā Komisija secināja, ka Maltā ir sasniegts augsts ilgtspējīgas konverģences līmenis. Pamatojoties uz savu, kā arī ECB ziņojumu, Komisija ir pieņēmusi pievienoto priekšlikumu Padomes lēmumam par Maltas izņēmuma statusa atcelšanu no 2008. gada 1. janvāra. 2007/0092 (CNS) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas ieviešanu Maltā 2008. gada 1. janvārī EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 122. panta 2. punktu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā Komisijas ziņojumu[1] ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumu[2] ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu, ņemot vērā Padomes apspriedi, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, tā kā: (1) Ekonomikas un monetārās savienības ( EMU ) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Padome 1998. gada 3. maijā sanāksmē Briselē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, lēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 1999. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu[3]. (2) Padome 2000. gada 19. jūnijā nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu[4]. Padome 2006. gada 11. jūlijā nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2007. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu[5]. (3) Saskaņā ar 1. punktu Līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Apvienotā Karaliste informēja Padomi, ka tā nav iecerējusi 1999. gada 1. janvārī iekļauties EMU trešajā posmā. Šis paziņojums nav mainīts. Saskaņā ar 1. punktu Līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai valdību vadītāji pieņēma Edinburgā 1992. gada decembrī, Dānija ir informējusi Padomi par savu nodomu nepiedalīties EMU trešajā posmā. Dānija nav pieprasījusi, lai tiktu uzsākta Līguma 122. panta 2. punktā minētā procedūra. (4) Ar Lēmumu 1998/317/EK Zviedrijai ir noteikts izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam. Saskaņā ar Pievienošanās akta[6] 4. pantu Čehijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Maltai, Polijai, Slovēnijai un Slovākijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam. Saskaņā ar Pievienošanās akta[7] 5. pantu Bulgārijai un Rumānijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 122. pantam. (5) Eiropas Centrālā banka (ECB) tika dibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma tika aizstāta ar valūtas maiņas mehānismu, kura izveide tika saskaņota Eiropas Padomes 1997. gada 16. jūnija Rezolūcijā par valūtas maiņas mehānisma izveidi ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā[8]. Kārtība, kādā ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas maiņas mehānisms ( ERM II ), tika formulēta ECB un to dalībvalstu nacionālo centrālo banku, kas neatrodas euro zonā, 1998. gada 1. septembra nolīgumā, ar ko nosaka valūtas maiņas mehānisma procedūras ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā[9]. (6) Līguma 122. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā tiek atcelts attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statuss. Saskaņā ar šo pantu vismaz reizi divos gados vai arī pēc dalībvalsts ar izņēmuma statusu pieprasījuma Komisija un ECB sniedz ziņojumu Padomei Līguma 121. panta 1. punktā noteiktajā kārtībā. Malta 2007. gada 27. februārī iesniedza oficiālu pieprasījumu veikt konverģences novērtējumu. (7) Dalībvalstu tiesību akti, tostarp dalībvalstu centrālo banku statūti pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība Līguma 108. un 109. pantam un ECBS statūtiem. Komisijas un ECB ziņojumos sniegts detalizēts novērtējums par Maltas tiesību aktu atbilstību Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS statūtiem. (8) Saskaņā ar 1. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantam cenu stabilitātes kritērijs, kas minēts Līguma 121. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā, nozīmē to, ka dalībvalstī ir noturīga cenu stabilitāte un inflācijas vidējais rādītājs viena gada laikā pirms pārbaudes neatšķiras par vairāk kā 1,5 procentu punktiem no lielākais trīs dalībvalstīm ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā. Lai izvērtētu atbilstību cenu stabilitātes kritērijiem, inflācija tiks mērīta, izmantojot saskaņotus patēriņa cenu indeksus ( HICP ), kas ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2494/95[10]. Lai izvērtētu cenu stabilitāti, dalībvalsts inflācija tiek vērtēta, nosakot izmaiņas 12 mēneša indeksu vidējā aritmētiskajā attiecībā pret iepriekšējā perioda 12 mēneša vidējo aritmētisko, rezultātu izsakot procentos. Viena gada periodā līdz 2007. martam trīs dalībvalstis ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā bija Somija, Polija un Zviedrija, kurās inflācijas līmenis bija attiecīgi 1,3%, 1,5% un 1,6%. Komisijas un ECB ziņojumos tika ņemta vērā atsauces vērtība, kuru aprēķināja, triju dalībvalstu ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā inflācijas līmeņu vidējā aritmētiskā rezultātam pievienojot 1,5 procentpunktus. Tādējādi atsauces vērtība viena gada periodam līdz 2007. gada martam bija 3,0 %. (9) Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantam valsts budžeta stāvoklis, kas minēts Līguma 121. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, nozīmē, ka pārbaudes brīdī dalībvalstij nav piemērots Padomes lēmums saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu par pārmērīga deficīta pastāvēšanu. (10) Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantam kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā, kas minēts Līguma 121. panta 1. punkta trešajā ievilkumā, nozīmē, ka dalībvalsts ir respektējusi Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā ( ERM ) paredzēto normālo svārstību intervālu un vismaz divus gadus pirms pārbaudes nav saskārusies ar būtiskām problēmām. Īpaši svarīgi ir tas, lai dalībvalsts šajā periodā pēc savas iniciatīvas nebūtu devalvējusi savas valūtas divpusējo centrālo kursu attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts valūtu. Kopš 1999. gada 1. janvāra ERM II nodrošina shēmu valūtas maiņas kritērija izpildes izvērtēšanai. Vērtējot šā kritērija izpildi savos ziņojumos, Komisija un ECB ir analizējusi divu gadu periodu, kas beidzās 2007. gada 26. aprīlī. (11) Saskaņā ar 4. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantam procentu likmju konverģences kritērijs, kas minēts Līguma 121. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā, nozīmē to, ka vienu gadu līdz pārbaudes brīdim dalībvalstī ir bijusi vidējā nominālā ilgtermiņa procentu likme, kas neatšķiras vairāk par 2 procentu punktiem no lielākais trīs dalībvalstīm ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā. Lai izvērtētu procentu likmju konverģenci, salīdzināšanai tika izmantotas 10 gadu valdības standarta obligāciju procentu likmes. Lai izvērtētu atbilstību procentu likmju kritērijam, Komisijas un ECB ziņojumos izmantoja atsauces vērtību, ko aprēķināja kā vidējo aritmētisko no nominālajām ilgtermiņa procentu likmēm trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā, rezultātam pievienojot divus procentu punktus. Tādējādi atsauces vērtība viena gada periodam līdz 2007. gada martam bija 6,4%. (12) Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par konverģences kritērijiem atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. pantam šajā konverģences kritēriju izpildes vērtējumā izmantojamos datus nodrošina Komisija. Komisija nodrošināja datus, lai sagatavotu šo priekšlikumu. Komisija sagatavoja budžeta datus pēc dalībvalstu ziņojumu iesniegšanas termiņa 2007. gada 1. aprīlī saskaņā ar Padomes 1993. gada 22. novembra Regulu (EK) Nr. 3605/93 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru[11]. (13) Ņemot vērā Komisijas un ECB ziņojumus par Maltas sekmēm, pildot savas saistības attiecībā uz ekonomikas un monetārās savienības izveidi, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus. Maltas tiesību akti, tostarp valsts centrālās bankas statūti, atbilst Līguma 108. un 109. pantam, kā arī ECBS statūtiem. Attiecībā uz to, kā Malta ir izpildījusi Līguma 121. panta 1. punkta četros ievilkumos minētos konverģences kritērijus, - vidējais inflācijas līmenis Maltā viena gada periodā līdz 2007. gada martam saglabājās 2,2% apmērā, tas ir mazāk par atsauces vērtību, un visticamāk tāds saglabāsies arī turpmākajos mēnešos; - Maltā vērojams ticams un noturīgs budžeta deficīta samazinājums, kas nepārsniedz 3 % no IKP, un valsts parāda attiecība pret IKP samazinās, tuvinoties 60 % atsauces vērtībai; tāpēc Komisija iesaka Padomei atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā; - Malta piedalās ERM II kopš 2005. gada 2. maija; divu gadu laikposmā līdz 2007. gada 26. aprīlim Maltas lira (MTL) nav bijusi pakļauta būtiskiem satricinājumiem, un Malta nav pēc savas iniciatīvas devalvējusi MTL divpusējo centrālo kursu attiecībā pret euro; - viena gada periodā līdz 2007. gada martam ilgtermiņa procentu likme Maltā bija vidēji 4,3 %, tātad zemāka par atsauces vērtību. Ņemot vērā šos kritērijus, Malta ir sasniegusi augstu ilgtspējīgas konverģences līmeni un būs izpildījusi euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, ja Padome atcels lēmumu par pārmērīga deficīta pastāvēšanas procedūru. (14) Padome, rīkojoties saskaņā ar Komisijas ieteikumu, 2007. gada 5. jūnijā atcēla lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu[12]. (15) Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pēc Komisijas priekšlikuma lemj, kuras no dalībvalstīm ar izņēmuma statusu atbilst vienotās valūtas ieviešanai nepieciešamajiem nosacījumiem, un atceļ attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statusu, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Malta atbilst vienotās valūtas ieviešanai nepieciešamajiem nosacījumiem. Pievienošanas akta 4. pantā minētais Maltas izņēmuma statuss tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra. 2. pants Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm. 3. pants Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . […] Padomes vārdā — priekšsēdētājs[pic][pic][pic] [1] 2007. gada 16. maijā pieņemtais ziņojums – [COM(2007) 258]. [2] Ziņojums pieņemts 2007. gada 16. maijā. [3] Padomes 1998. gada 3. maija Lēmums 1998/317/EK (OV L 139, 11.5.1998., 30. lpp.). [4] Padomes 2000. gada 19. jūnija Lēmums 2000/427/EK (OV L 167, 7.7.2000., 19. lpp.). [5] Padomes 2006. gada 11. jūlija Lēmums 2006/495/EK (OV L 195, 15.7.2006., 25. lpp.). [6] OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp. [7] OV L 157, 21.6.2005., 203. lpp. [8] OV C 236, 2.8.1997., 5. lpp. [9] OV C 345, 13.11.1998., 6. lpp., grozījumi izdarīti ar 2000. gada 14. septembra nolīgumu (OV C 362, 16.12.2000., 11. lpp.). [10] Padomes 1995. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). [11] OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.). [12] OV L […], […], […] lpp.