[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē,

COM(2006) yyy

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Eiropas Kopiena un Kiribati Republika ir apspriedušas un 2006. gada 19. jūlijā parafējušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas Kiribati zvejas zonā. Šis partnerattiecību nolīgums, kam pievienots protokols un tā pielikums, ir noslēgts uz sešiem gadiem, sākot no spēkā stāšanās dienas, un tas ir pagarināms. Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku par zveju pie Kiribati krastiem, kurš stājās spēkā 2003. gada 16. septembrī.

Komisija savu nostāju sarunās formulēja, pamatojoties arī uz retrospektīvu un provizorisku novērtējumu, kuru veica neatkarīgi eksperti.

Jaunā partnerattiecību nolīguma galvenais mērķis ir attīstīt ciešāku sadarbību starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, kurā abu pušu interesēs ir izstrādāt ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un nodrošināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kiribati zvejas zonā. Puses ir iesaistījušās politiskā dialogā par tās interesējošiem zivsaimniecības nozares jautājumiem. Šajā jaunajā zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīgumā īpaša uzmanība tiks veltīta Kiribati zivsaimniecības politikas atbalstīšanai. Puses vienosies par prioritārajām jomām šāda atbalsta saņemšanai un izvirzīs mērķus, formulēs to sasniegšanai vajadzīgās gada un daudzgadu programmas un paredzēs iegūto rezultātu novērtēšanas kritērijus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību.

Finansiālā ieguldījuma apjoms gadā ir EUR 478 400. Pirmajā gadā 30 % no šā finansiālā ieguldījuma tiek iedalīti to iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas izrādītas saistībā ar Kiribati valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku. Otrajā gadā tie ir 40 % un turpmāk — 60 %.

Paredzētās zvejas iespējas ļauj zvejot 4 seineriem zvejai ar riņķvadiem un 12 kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām. Pēc Kopienas lūguma un atkarībā no Palau līguma Pušu pieņemtajiem pārvaldības lēmumiem to zvejas licenču skaitu, kas paredzētas seineriem zvejai ar riņķvadiem, var palielināt. Protokolā noteiktais atskaites daudzums ir 6400 tonnas tunzivju gadā. Protokolā noteikts arī tas, ka, iedalot zvejas iespējas EK kuģiem, Kiribati jāievēro pārvaldības lēmumi, kas reģionālā līmenī jāpieņem Klusā okeāna centrālās un rietumu daļas valstīm, kā to paredz Palau līgums par seineru zvejas pārraudzību Klusā okeāna rietumu daļā. Ir noteikts, ka EK zvejas piepūlei Kiribati EEZ jāatbilst pēc zinātniskiem kritērijiem veiktiem pienācīgiem tunzivju krājumu novērtējumiem, arī zinātniskajiem pārskatiem, kurus ik gadu sagatavo Klusā okeāna kopienas Sekretariāts.

Partnerattiecību nolīgumā turklāt paredzēts veicināt ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs.

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija ierosina Padomei ar regulu pieņemt šā jaunā zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku.

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[2],

tā kā:

1. Kopiena un Kiribati Republika ir apspriedušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas ir Kiribati suverenitātē vai jurisdikcijā attiecībā uz zivsaimniecību.

2. Šo sarunu rezultātā 2006. gada 19. jūlijā tika parafēts jauns partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

3. Kopienas interesēs ir apstiprināt šo nolīgumu.

4. Ir jānosaka zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā apstiprina partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses.

Nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Nolīguma protokolā noteikto zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm ir šāds:

- seineri zvejai ar riņķvadiem | Francija: Spānija: | 27 % pieejamo licenču 73 % pieejamo licenču |

- kuģi zvejai ar āķu jedām | Spānija: Portugāle: | 6 kuģi 6 kuģi |

Ja ar minēto dalībvalstu iesniegtajiem licences pieprasījumiem Nolīguma protokolā paredzētās zvejas iespējas tiek apgūtas nepilnīgi, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus licences pieprasījumus.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar 1. pantā minēto nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Kiribati zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas 2001. gada 14. marta Regulā (EK) Nr. 500/2001, kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā[3].

4. pants

Padomes priekšsēdētāju ar šo pilnvaro izraudzīties personu, kura ir tiesīga parakstīt minēto nolīgumu, lai padarītu to saistošu Kopienai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

KIRIBATI

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses

EIROPAS KOPIENA, še turpmāk — „Kopiena”, un

KIRIBATI REPUBLIKA, še turpmāk — „Kiribati”, abas kopā turpmāk sauktas par „Pusēm”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Kopienu un Kiribati, jo īpaši Kotonū nolīguma satvarā, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt;

IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par zivju krājumiem;

ATZĪSTOT Kiribati suverēno tiesību vai jurisdikcijas īstenošanu zonā, kura plešas 200 jūras jūdzes aiz bāzes līnijām, ko nosaka atbilstīgi ANO Jūras tiesību konvencijai;

APZINOTIES to principu svarīgumu, kuri noteikti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā;

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zvejniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu;

APŅEMOTIES tādēļ sākt dialogu par Kiribati īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei;

VĒLOTIES paredzēt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Kiribati ūdeņos un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai minētajos ūdeņos;

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās un tādēļ dibināt un nostiprināt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants — Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

(a) ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Kiribati ūdeņos veicinātu atbildīgu zvejniecību, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Kiribati zivsaimniecības nozari,

(b) Kopienas zvejas kuģu piekļuve Kiribati ūdeņiem,

(c) sadarbība zvejas uzraudzībā Kiribati ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveja),

(d) uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās.

2. pants — Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a) „Kiribati iestādes” ir Kiribati valdība;

b) „Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c) „Kiribati ūdeņi” ir ūdeņi Kiribati suverenitātē vai jurisdikcijā;

d) „zveja” ir faktiska zivju zvejošana, noķeršana, izcelšana, nogalināšana vai ieguve vai šādu darbību veikšanas mēģinājums; tā ietver arī visas pārējās darbības, kuru sagaidāmais iznākums ir zivju zvejošana, noķeršana, izcelšana, nogalināšana vai ieguve vai šādu darbību veikšanas mēģinājums, un rīcību, kuras mērķis ir jebkuras iepriekš minētās darbības atbalstīšana vai sagatavošana;

e) „zvejas kuģis” ir kuģis, kurš tiek izmantots vai ir pielāgots izmantošanai komerciālajā zvejā, ieskaitot laivas, apgādes kuģus, helikopterus un vieglas lidmašīnas, ko izmanto zvejas darbībās;

f) „Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

g) „kopuzņēmums” ir komercsabiedrība, kuru Kiribati izveidojuši Pušu kuģu īpašnieki vai uzņēmumi, lai zvejotu vai veiktu ar zveju saistītas darbības;

h) „Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Kiribati pārstāvji un kuras funkcijas ir izklāstītas šā nolīguma 9. pantā;

i) „pārkraušana citā kuģī” ir nozvejas pilnīga vai daļēja pārkraušana ostā no viena zvejas kuģa otrā zvejas kuģī;

j) „kuģa īpašnieks” ir par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kuras pārziņā kuģis atrodas un kura kontrolē tā darbību;

k) „ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no ārpuseiropas valstīm, kas parakstījušas Kotonū nolīgumu. Tādējādi Kiribati jūrnieks ir ĀKK jūrnieks.

3. pants — Īstenošanas principi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kiribati ūdeņos, ievērojot principus, kas paredzēti FAO Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, un nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neierobežojot nolīgumus (arī savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus), ko ģeogrāfiska reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis.

2. Puses sadarbojas Kiribati zivsaimniecības politikas īstenošanas rezultātu uzraudzīšanā un iesaistās politiskā dialogā par vajadzīgajiem pārkārtojumiem. Puses apspriežas, lai šajā jomā pieņemtu attiecīgus pasākumus.

3. Puses turklāt sadarbojas, vērtējot atbilstīgi šim nolīgumam veiktos pasākumus, programmas un darbības. Novērtējumu rezultātus analizē 9. pantā paredzētā Apvienotā komiteja.

4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

5. Kiribati un/vai ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas ( ILO ) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants — Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Kiribati pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Kiribati zvejas zonā.

2. Pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas ir pieejami, Puses apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā un vajadzības gadījumā vienojas par pasākumiem, kurus Puses veic, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

3. Puses — tieši vai attiecīgās reģionālajās vai starptautiskajās organizācijās — apspriežas par to, kā nodrošināt tālu migrējošo zivju resursu pārvaldību un saglabāšanu reģionā, un par sadarbību attiecīgajā zinātniskās pētniecības jomā.

5. pants — Kopienas kuģu piekļuve zvejas zonām Kiribati ūdeņos

1. Kiribati apņemas ļaut Kopienas kuģiem veikt zvejas darbības Kiribati zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2. Uz šā nolīguma reglamentētajām zvejas darbībām attiecas Kiribati spēkā esošie tiesību akti. Kiribati iestādes paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem un par pārējiem tiesību aktiem, kuri var ietekmēt zivsaimniecības nozarē pieņemtos tiesību aktus.

3. Kiribati uzņemas atbildību par šā nolīguma protokolā noteikto zvejas uzraudzības noteikumu faktisko piemērošanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Kiribati iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību. Zveju reglamentējošie pasākumi, kurus Kiribati veic, lai saglabātu zvejas resursus, pamatojas uz objektīviem un zinātniskiem kritērijiem, kuru vidū ir arī piesardzības pieeja. Minētie pasākumi vienādi attiecas gan uz Kopienas, gan uz Kiribati un citu valstu kuģiem, neskarot nolīgumus (arī savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus), ko ģeogrāfiska reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis.

4. Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus, kā arī tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Kiribati jurisdikcijā.

6. pants — Zvejas licences

1. Kopienas kuģi drīkst zvejot Kiribati zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota derīga zvejas licence.

2. Zvejas licences saņemšanas procedūra kuģim, iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība kuģu īpašniekiem ir noteikta šā nolīguma protokola pielikumā.

7. pants — Finansiālais ieguldījums

1. Kopiena piešķir Kiribati finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šim ieguldījumam ir divas, savstarpēji saistītas daļas, proti:

a) Kopienas kuģu piekļuve Kiribati zvejas zonai un

b) Kopienas finansiālais atbalsts atbildīgas zvejniecības un zvejas resursu ilgtspējīga izmantojuma veicināšanai Kiribati ūdeņos.

2. Iepriekšējā apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu nosaka un pārvalda, ņemot vērā mērķus, par kuriem Puses vienojas saskaņā ar šā nolīguma protokolu un kurus ir paredzēts sasniegt ar Kiribati zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas gada un daudzgadu programmu palīdzību.

3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a) neparedzēti apstākļi, kas nav dabas parādības un kas traucē zvejot Kiribati ūdeņos;

b) Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labākajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas ir pieejami, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c) Kopienas zvejas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic tad, ja labākie zinātniskie ieteikumi, kas ir pieejami, apliecina, ka krājumu stāvoklis to ļauj;

d) Kiribati zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir abu Pušu atzīti gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e) šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 12. pantu;

f) šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 13. pantu.

8. pants — Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū un sabiedrībā

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejniecības produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses rada labvēlīgus apstākļus dažādas Puses pārstāvošu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses apņemas īstenot uz Kiribati un Kopienas uzņēmējiem orientētu rīcības plānu, kura mērķis ir veicināt to, lai Kopienas kuģi nozveju izkrautu vietējās ostās.

5. Puses jo īpaši atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusējās interesēs, un šādiem uzņēmumiem jāatbilst gan Kiribati, gan Kopienas tiesību aktu prasībām.

9. pants — Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma izpildes uzraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a) uzrauga šā nolīguma darbību, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to izpildes novērtēšanu;

b) nodrošina vajadzīgo saziņu abas Puses interesējošos zivsaimniecības jautājumos;

c) darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d) vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to — finansiālā ieguldījuma apjomu;

e) veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Kopienā un Kiribati vai citā vietā, par kuru Puses savstarpēji vienojas, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtējā sanāksmē.

10. pants — Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Kiribati teritorijā.

11. pants — Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus, sākot no spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem, ja vien saskaņā ar 12. pantu neiesniedz paziņojumu par šā nolīguma darbības izbeigšanu.

12. pants — Nolīguma darbības izbeigšana

1. Nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

13. pants — Nolīguma darbības apturēšana

1. Nolīguma darbību var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja radušās nopietnas nesaskaņas par šajā nolīgumā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma.

14. pants — Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma neatņemama daļa.

15. pants — Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas kuģu darbību Kiribati ūdeņos reglamentē Kiribati tiesību akti, izņemot tad, ja šajā nolīgumā, protokolā un tā pielikumā un papildinājumos paredzēts citādi.

16. pants — Pārskatīšanas klauzula

Šā nolīguma piemērošanas trešajā gadā Puses var pārskatīt un, vajadzības gadījumā, grozīt šā nolīguma noteikumus.

17. pants — Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku par zveju pie Kiribati krastiem, kurš stājās spēkā 2003. gada 16. septembrī.

18. pants — Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs tā teksts ir vienlīdz autentisks.

Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā, kuru Eiropas Kopiena un Kiribati Republika zivsaimniecības nozarē noslēgušas par zveju pie Kiribati krastiem laika posmā no 2006. gada 16. septembra līdz 2012. gada 15. septembrim

1. pants Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Kiribati piešķir gada zvejas licences Kopienas kuģiem tunzivju zvejai, ņemot vērā Nolīguma 6. pantu un ierobežojumus, ko paredz Palau līgums par seineru veiktās zvejas ar riņķvadiem pārraudzību Klusā okeāna rietumu daļā, še turpmāk — „Palau līgums”.

2. Zvejas iespējas, kas no 2006. gada 16. decembra uz sešiem gadiem piešķirtas saskaņā ar Nolīguma 5. pantu, ir šādas.

Tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā) —

- seineri zvejai ar riņķvadiem: 4 kuģi;

- kuģi zvejai ar āķu jedām: 12 kuģi.

3. Sākot ar Protokola piemērošanas otro gadu un neskarot Nolīguma 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu un šā protokola 4. pantu, pēc Kopienas lūguma ar šā protokola 1. panta 2. punktu piešķirto zvejas licenču skaitu seineriem zvejai ar riņķvadiem var palielināt, ja zvejas resursu stāvoklis to ļauj un ja šāda rīcība ir saskaņā ar Palau līgumā noteiktajiem ikgadējiem limitiem un pēc objektīviem un zinātniskiem kritērijiem veiktiem tunzivju krājumu novērtējumiem, arī ar kārtējo „Pārskatu par tunzivju zveju un krājumu stāvokli Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā”, kuru ik gadu publicē Klusā okeāna kopienas Sekretariāts.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4. un 5. pantam.

5. Kopienas kuģi drīkst zvejot Kiribati ūdeņos tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu izdota derīga zvejas licence.

2. pants Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu veido — no vienas puses — 1. pantā noteiktajam laikposmam paredzēta ikgadēja summa EUR 416 000 apmērā, kas gadā atbilst 6400 tonnu lielam atskaites daudzumam, un — no otras puses — īpaša ikgadēja summa EUR 62 400 apmērā, kas paredzēta Kiribati zivsaimniecības politikas iniciatīvu atbalstam un īstenošanai. Šī īpašā atbalsta summa ir Nolīguma 7. pantā definētā finansiālā ieguldījuma neatņemama daļa.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5. un 7. pantam.

3. Šā panta 1. punktā minētās summas — kopā EUR 478 400 — Kopiena maksā ik gadu šā protokola piemērošanas laikposmā.

4. Ja kopējais daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Kiribati ūdeņos, pārsniedz 6400 tonnas gadā, kā paredzēts šā protokola 2. panta 1. punktā, katra nozvejotā papildu tonna EUR 416 000 lielā finansiālā ieguldījuma apmēru, kas paredzēts šā protokola 2. panta 1. punktā, palielina par EUR 65. Tomēr Kopienas šādi samaksātā kopējā ikgadējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 3. punktā minēto summu jeb par EUR 956 800. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu izmaksā vēlākais 2007. gada 30. jūnijā par pirmo gadu un vēlākais 2008., 2009., 2010., 2011. un 2012. gada 30. jūnijā par nākamajiem gadiem.

6. Saskaņā ar 7. pantu Kiribati iestādēm ir tiesības brīvi lemt par šā finansiālā ieguldījuma izlietošanu.

7. Šā protokola 7. panta 1. punktā norādīto finansiālā ieguldījuma daļu pārskaita Kiribati valdības kontā Nr. 4 (Zivsaimniecības attīstības fonds), kuru Finanšu ministrija Kiribati valdības vajadzībām atvērusi bankā ANZ Bank of Kiribati, Ltd. , kas atrodas Betio, Taravā. Pārējo finansiālā ieguldījuma daļu pārskaita Kiribati valdības kontā Nr. 1, kuru Finanšu ministrija Kiribati valdības vajadzībām atvērusi bankā ANZ Bank of Kiribati, Ltd. , kas atrodas Betio, Taravā.

8 Finansiālo ieguldījumu attiecībā uz iepriekšējā protokola 5. pantā paredzētajiem pasākumiem, ja tas nav samaksāts līdz minētā protokola piemērošanas beigām, samaksā šā protokola piemērošanas laikposmā.

3. pants Sadarbība atbildīgā zvejniecībā un gadskārtējā zinātniskā sanāksme

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kiribati ūdeņos, pamatojoties uz principiem, kas noteikti FAO Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, un ievērojot nediskriminēšanas principu attiecībā uz dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm.

2. Šā protokola piemērošanas laikposmā Kopiena un Kiribati iestādes pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Kiribati zvejas zonā.

3. Saskaņā ar Nolīguma 4. pantu Puses, pamatojoties uz Palau līguma dalībnieku gadskārtējā sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem un uz krājumu stāvokļa ikgadējo novērtējumu, ko sagatavojis Klusā okeāna kopienas Sekretariāts, vajadzības gadījumā pēc zinātniskās sanāksmes apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā. Kiribati ar Kopienas piekrišanu var pieņemt zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības pasākumus, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību.

4. pants Savstarpēji saskaņota zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl Palau līguma dalībnieku gadskārtējā sanāksmē pieņemtie secinājumi un ikgadējais krājumu stāvokļa novērtējums, ko sagatavojis Klusā okeāna kopienas Sekretariāts, apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Kiribati zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā minēto summu. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai pārskatītajai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

2. Ja turpretim Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to vienojas un ievēro 3. pantā minētās zinātniskās sanāksmes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus pārskatītais sadalījums var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

5. pants Zvejas iespējas, kas nav tunzivju zvejas iespējas

1. Ja Kopienas zvejas kuģi vēlas saņemt 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Puses apspriežas, pirms Kiribati iestādes lemj par šādas atļaujas piešķiršanu. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju piešķiršanas nosacījumiem un — ja vajadzīgs — izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Puses apspriežas, lai katrā atsevišķā gadījumā paredzētu attiecīgās sugas, nosacījumus un citus parametrus izpētes zvejas veikšanai Kiribati ūdeņos.

3. Izpētes zveju veic atbilstīgi parametriem, par kuriem vajadzības gadījumā Puses panāk administratīvu vienošanos. Izpētes zvejas atļaujas dod uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

4. Ja izpētes zvejas rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, Kiribati var piešķirt Kopienas flotei jaunu sugu zvejas iespējas, kuras paliek spēkā līdz šā protokola piemērošanas laikposma beigām. Attiecīgi palielina šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu.

6. pants Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana nepārvaramas varas gadījumā

1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē zvejot Kiribati ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc Puses izteikta pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu apturēšanas dienai, Kopiena var apturēt 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus.

2. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zveju traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zveju atsākt.

3. Derīguma termiņu licencēm, kas Kopienas kuģiem izdotas saskaņā ar Nolīguma 6. pantu, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas pārtraukuma ilgumam.

7. pants Atbildīgas zvejniecības veicināšana Kiribati ūdeņos

1. Pirmajā gadā 30 % no 2. pantā noteiktās finansiālā ieguldījuma kopējās summas tiek novirzīti to iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas izrādītas saistībā ar Kiribati valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku. Otrajā gadā tie ir 40 % un turpmāk — 60 %.

Attiecīgo summu Kiribati pārvalda saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti, Pusēm vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām.

2. Lai īstenotu 1. punkta noteikumus, iespējami drīz, bet vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Kopiena un Kiribati Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a) gada un daudzgadu vadlīnijas par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālo daļu un 2007. gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlētās summas;

b) gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai veicinātu atbildīgu zvejniecību un ilgtspējīgu zivsaimniecību, ņemot vērā Kiribati zivsaimniecības politikas prioritātes un prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejniecības un ilgtspējīgas zivsaimniecības ieviešanu vai ietekmē to;

c) gada rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai 2007. gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. Kiribati ik gadu novirza 1. punktā minētajam procentuālajam daudzumam atbilstošu summu daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā par minēto piešķīrumu Kopiena jāinformē laikā, kad Apvienotajā komitejā notiek nozares daudzgadu programmas apstiprināšana. Attiecībā uz katru turpmāko protokola piemērošanas gadu Kiribati Kopienai par minēto piešķīrumu paziņo vēlākais iepriekšējā gada 1. martā.

5. Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas gadskārtējais novērtējums dod attiecīgu pamatojumu, Kopiena var pieprasīt šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma summas pārskatīšanu, lai faktiski piešķirtais finansējuma apjoms atbilstu programmas īstenošanas rezultātiem.

8. pants Strīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visus Pušu strīdus par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2. Neierobežojot 9. panta noteikumus, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 6. panta noteikumus, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola darbību var apturēt ar šādiem nosacījumiem.

a) Kiribati kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu.

b) Ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots šā protokola 2. panta 6. punktā paredzētajā termiņā, kompetentajām Kiribati iestādēm ir tiesības apturēt protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju.

c) Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

10. pants Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas kuģu darbību, kas norisinās Kiribati ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, reglamentē Kiribati tiesību akti, izņemot tad, ja Nolīgumā, šajā protokolā un tā pielikumā un papildinājumos paredzēts citādi.

11. pants Pārskatīšanas klauzula

Šā protokola un tā pielikuma un papildinājumu piemērošanas trešajā gadā Puses var pārskatīt un, vajadzības gadījumā, grozīt šā protokola un tā pielikuma un papildinājumu noteikumus.

12. pants Atcelšana

Ar šo atceļ pielikumu nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku par zveju pie Kiribati krastiem, un to aizstāj ar šo protokolu.

13. pants Stāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums un papildinājumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. To piemēro no 2006. gada 16. septembra.

PIELIKUMS

KOPIENAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS NOSACĪJUMI KIRIBATI ZVEJAS ZONĀ

I NODAļA — REģISTRāCIJA UN LICENCES

1. iedaļa Reģistrācija

1. Kopienas kuģiem zvejai Kiribati zvejas zonā nepieciešams Kiribati kompetento iestāžu izdots reģistrācijas numurs.

2. Reģistrācijas pieprasījumus sagatavo, izmantojot veidlapu, kuru šim nolūkam paredzējušas par zivsaimniecību atbildīgās Kiribati iestādes un kuras paraugs pievienots I papildinājumā.

3. Reģistrāciju var veikt tikai tad, ja ir iesniegts 15 × 20 cm liels tā kuģa fotoattēls, par kuru iesniedz pieprasījumu, un ja saskaņā ar Protokola 2. panta 8. punktu Kiribati valdības kontā Nr. 1 pēc atskaitījumiem ir iemaksāta reģistrācijas nodeva EUR 600 apmērā par katru kuģi.

2. iedaļa Licences

1. Tikai uz licenci tiesīgi kuģi var saņemt šādu licenci, lai zvejotu Kiribati zvejas zonā saskaņā ar Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā, kuru Eiropas Kopiena un Kiribati Republika zivsaimniecības nozarē noslēgušas par zveju pie Kiribati krastiem laika posmā no dienas, kad minētais nolīgums stājas spēkā, līdz 2012. gada 15. septembrim.

2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Kiribati. To saistībām pret Kiribati iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas iepriekšējās saistības, kas izriet no zvejas darbības, kuru tie Kiribati veic saskaņā ar šīs valsts un Kopienas noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.

3. Zvejas licenci pieprasījušos Kopienas kuģus var pārstāvēt aģents, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Kiribati. Šā aģenta vārdu un adresi norāda licences pieprasījumā. Tomēr kuģus, kuri pieprasa zvejas licenci, kas paredz izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī Kiribati ostā, obligāti jāpārstāv aģentam, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Kiribati.

4. Kopienas kompetentās iestādes vismaz 15 dienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar Nolīgumu.

5. Pieprasījumus par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai iesniedz tādā formā, kuras paraugs pievienots šā pielikuma I papildinājumā.

6. Licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

- pierādījums par maksas nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku,

- citi dokumenti vai apliecinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar konkrētiem noteikumiem, kurus atbilstīgi Protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

7. Pēc atskaitījumiem maksu saskaņā ar Protokola 2. panta 8. punktu ieskaita Kiribati valdības kontā Nr. 1.

8. Maksā ir ietverti valsts un vietējie nodokļi. Tomēr tā neietver ostas nodokļus, maksu par pārkraušanu citā kuģī un pakalpojumu izmaksas.

9. Kuģiem licences izdod 15 dienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Kiribati ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Eiropas Kopienu Komisijas delegācijas Kiribati (Delegācija) starpniecību.

10. Ja licences parakstīšanas dienā Delegācijas birojs ir slēgts, vajadzības gadījumā licenci var nosūtīt tieši kuģa aģentam, un tās kopiju nosūta Delegācijai.

11. Licences izdod konkrētiem kuģiem, un tās nevar izmantot citi kuģi.

12. Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam tādas pašas kategorijas kuģim. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejas apmēru, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējās nozvejas summu.

13. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Delegācijas starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ kompetentajām Kiribati iestādēm.

14. Jaunā licence stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto licenci par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai. Delegāciju informē par licences tiesību tālāknodošanu.

15. Licencei visu laiku jāglabājas uz kuģa. Tomēr pēc tā paziņojuma saņemšanas, kuru Eiropas Komisija Kiribati iestādēm nosūta par avansa maksājuma nokārtošanu, attiecīgo kuģi iekļauj to kuģu sarakstā, kam atļauts zvejot, un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm. Kamēr vēl nav saņemta pati licence, pa faksu var saņemt minētā saraksta kopiju; šo kopiju glabā uz kuģa.

3. iedaļa Licences derīguma termiņš un maksas

1. Licences ir derīgas vienu gadu. Tās ir pagarināmas.

2. Maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām ir EUR 35 par Kiribati zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.

3. Licences izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

- EUR 21 000 par vienu tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par gadā nozvejotām 600 tonnām tālu migrējošo sugu un ar tām saistīto sugu zivju,

- EUR 4200 par vienu kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām; šī summa atbilst maksai par gadā nozvejotām 120 tonnām tālu migrējošo sugu un ar tām saistīto sugu zivju.

4. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Kopienu Komisija sagatavo vēlākais 30. jūnijā gadā n+1, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD ( Institut de Recherche pour le Développement ), IEO ( Instituto Español de Oceanografia ) un IPIMAR ( Instituto de Investigação das Pescas e do Mar ), un Klusā okeāna kopienas Sekretariāts.

5. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai un kuģu īpašniekiem pārbaudei un apstiprināšanai. Kiribati iestādes ar pienācīgi pamatotiem argumentiem var apstrīdēt šo paziņojumu ne ilgāk kā 30 darbdienās pēc tā nosūtīšanas dienas. Domstarpību gadījumā apspriežas ar Apvienoto komiteju. Ja paredzētajā termiņā netiek celti nekādi iebildumi, paziņojums ir apstiprināts.

6. Visus papildu maksājumus Kiribati kompetentajām iestādēm kuģu īpašnieki izdara vēlākais nākamā gada 30. septembrī, saskaņā ar Protokola 2. panta 8. punktu pēc atskaitījumiem iemaksājot Kiribati valdības kontā Nr. 1 attiecīgās summas.

7. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II NODAļA — ZVEJAS ZONAS

1. Kuģiem saskaņā ar Zivsaimniecības rīkojumu (33. nod.) un Kiribati valdības Likumu par jūras zonu (deklarācija) atļauj iesaistīties zvejas darbībā Kiribati zvejas zonā, izņemot apgabalus, kas atbilstoši jūras kartei 83005-FLC apzīmēti kā lieguma zonas. Kiribati paziņo Komisijai par visām izmaiņām, kas attiecas uz minētajām zvejas zonām, un to dara vismaz divus mēnešus pirms šo izmaiņu piemērošanas.

2. Jebkurā gadījumā zvejot nav atļauts šādos apgabalos:

- divpadsmit jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām,

- trīs jūras jūdžu attālumā no jebkuras noenkurotas zivju pievilināšanas ierīces, kuras atrašanās vietu paziņo ar ģeogrāfiskajām koordinātām.

3. Attiecībā uz seineriem zvejai ar riņķvadiem ir aizliegts zvejot 60 jūras jūdžu attālumā no Taravas, Kantonas un Kirimati salu bāzes līnijām.

III NODAļA — NOZVEJAS DATU PAZIņOšANA UN IZKRāVUMU DEKLARāCIJAS

1. Kapteiņi IV papildinājumā norādītajā formātā pa faksu vai pa e-pastu sniedz Zivsaimniecības departamenta vadītājam ziņas par licencētā zvejas kuģa pārvietošanās laikiem, atrašanās vietu un uz kuģa esošo nozveju, un to dara šādos gadījumos:

- vismaz 24 stundas pirms ieiešanas Kiribati zvejas zonā un tūlīt pēc iziešanas no tās,

- atrodoties Kiribati zvejas zonā — katru otrdienu pēc ieiešanas ziņojuma vai pēc iepriekšējā iknedēļas ziņojuma,

- vismaz 48 stundas pirms paredzētā ieiešanas laika Kiribati ostā un tūlīt pēc iziešanas no tās,

- tūlīt pēc nozvejas pārkraušanas licencētā transportrefrižeratorā,

- vismaz 24 stundas pirms degvielas uzpildīšanas no licencēta bunkerētājkuģa.

Šī informācija jādara zināma, izmantojot faksimilu (686) 21120/22287 vai sūtot e-pastu uz šādu adresi: flue@mfmrd.gov.ki

2. Ja konstatē, ka kuģis zvejo, nepaziņojis par to Zivsaimniecības departamenta vadītājam, uzskata, ka tas neatbilst Kiribati valsts tiesību aktu prasībām.

3. Visā gadu ilgajā licences derīguma termiņā deklarācijās norāda datus par nozvejām, kuras attiecīgais kuģis guvis katrā reisā WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zivsaimniecības komisija) apgabalā. Jauns reiss sākas tūlīt pēc nozvejas pārkraušanas citā kuģī vai nozvejas izkraušanas, kas notikušas WCPFC apgabalā.

Nozvejas datus kuģi deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla lapā, kuras paraugs sniegts III A un III B papildinājumā. Par laikposmiem, kuros kuģis nav atradies Kiribati ūdeņos, minētajā zvejas žurnālā izdara ierakstu „Ārpus Kiribati EEZ” vai norāda citas WCPFC apgabalā atrodošās attiecīgās piekrastes valsts EEZ nosaukumu.

4. Šajā pielikumā Kopienas kuģa reisa ilgums Kiribati ūdeņos ir:

- laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

- laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai

- laika posms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Kiribati.

5. Kuģiem, kam atļauts zvejot Kiribati ūdeņos saskaņā ar Nolīgumu, nozvejas dati jāpaziņo par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 3. iedaļas 4. punktā. Nozvejas datus paziņo šādi.

- Zvejas žurnāla attiecīgās lapas oriģinālu iesniedz vietējām kompetentajām Kiribati iestādēm vai ar ierakstītu vēstuli vai kurjerpastu nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai 45 dienās pēc pēdējā reisa konkrētajā laikposmā. Vienlaikus elektroniski vai pa faksu karoga dalībvalstij un par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai nosūta minētā dokumenta kopiju.

- Veidlapu aizpilda salasāmi un ar lielajiem sākumburtiem; to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

6. Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Kiribati valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie Kiribati tiesību akti.

7. Zivsaimniecības departamenta vadītājs un kuģu īpašnieki attiecīgos faksa paziņojumus un e-pasta vēstules glabā tik ilgi, līdz Puses vienojas par 1. nodaļā minēto galīgo paziņojumu par maksām.

8. Pēc katra tāda zvejas reisa pabeigšanas, kas pilnīgi vai daļēji notiek Kiribati zvejas zonā, seineru zvejai ar riņķvadiem īpašnieki iesniedz izkrāvuma deklarāciju. Šā noteikuma neievērošanas gadījumā Zivsaimniecības departamenta vadītājam ir tiesības līdz minēto formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sankcijas, ko paredz Kiribati tiesību akti.

IV NODAļA — JūRNIEKU NODARBINāšANA

1. Tunzivju zvejas kuģu un zvejai ar peldošām āķu jedām paredzēto kuģu īpašnieki nodarbina ĀKK valstu pilsoņus, arī Kiribati pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un limitus:

- uz tunzivju seineriem Kiribati zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā nodarbina vismaz sešus ĀKK valstu jūrniekus,

- uz kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām Kiribati zvejas zonā zvejas sezonā nodarbina vismaz četrus ĀKK valstu jūrniekus.

2. Kuģu īpašniekiem jācenšas uzņemt uz kuģa vairāk Kiribati jūrnieku.

3. Attiecīgo ĀKK valstu, arī Kiribati, kompetentās iestādes iesniedz kuģu īpašniekiem jūrnieku sarakstu, no kura izvēlēties apkalpes locekļus.

4. Ja darba līgumu noslēdz ar Kiribati pilsoņiem saskaņā ar šīs nodaļas 1. punktu, kuģa īpašnieks vai aģents kompetentajai Kiribati iestādei paziņo, kuri vietējie jūrnieki ir pieņemti darbā uz konkrētā kuģa un kāds ir viņu statuss apkalpē.

5. Uz Kopienas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas ( ILO ) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6. Kiribati jūrnieku darba līgumus saskaņā ar šīs nodaļas 1. punktu noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji pēc apspriešanās ar Kiribati kuģniecības iestādi. Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7. Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un attiecīgās ĀKK valsts iestādes. Tomēr vietējo jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Kiribati kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un — nekādā ziņā — par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

8. Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9. Tomēr, ja ĀKK valstu jūrnieku kuģa apkalpē nav iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgo Kopienas kuģu īpašniekiem par katru zvejas reisa dienu, kas pavadīta attiecīgās ĀKK valsts ūdeņos, jāmaksā vienotas likmes summa, kuras apmērs ir EUR 20 dienā. Šis maksājums jāveic I nodaļas 2. iedaļas 6. punktā noteiktajā termiņā. Kad kuģis ieiet Kiribati EEZ, Kopienas kuģu īpašnieks paziņo uz kuģa esošo ĀKK jūrnieku skaitu.

10. Minēto summu izmanto vietējo jūrnieku apmācībai, un to iemaksā attiecīgās ĀKK valsts iestāžu norādītajā kontā.

V NODAļA — TEHNISKIE PASāKUMI

Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie WCPFC pasākumi un ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu zvejas darbībai.

VI NODAļA — NOVēROTāJI

1. Kad Kopienas kuģi reģistrē, tas piedalās „Zvejas novērotāju projekta fondā”, pēc atskaitījumiem iemaksājot EUR 400 Kiribati valdības kontā Nr. 4 saskaņā ar Protokola 2. panta 8. punktu.

2. Uz kuģiem, kam saskaņā ar Nolīgumu ir atļauts zvejot Kiribati ūdeņos, uzņem WCPFC izraudzītus novērotājus, un to dara, ievērojot šādus noteikumus.

- Pēc WCPFC pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem šīs organizācijas izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Kiribati ūdeņos gūto nozveju.

- WCPFC izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

- WCPFC paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot licences izdošanas laikā vai ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

3. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc skaidra WCPFC pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu WCPFC veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

4. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un WCPFC vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

5. Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, ko Kiribati ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu paziņošanas.

6. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurās apakšreģiona ostās un kuros datumos plānots uzņemt novērotājus.

7. Ja novērotājus uz kuģa uzņem ostā, kas neatrodas apakšreģionā, kuģa īpašnieks viņiem sedz ceļa izdevumus. Ja kuģis, uz kura atrodas reģionālais novērotājs, iziet no reģiona ūdeņiem, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, kuras izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

8. Ja novērotājs nav ieradies norunātajā laikā un vietā, kā arī neierodas turpmākajās divpadsmit stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no saistībām uzņemt novērotāju uz kuģa.

9. Novērotājiem uz kuģa ir kuģa virsnieku statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

- novērot kuģa zvejas darbības,

- pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas,

- ņemt zinātniskajām programmām vajadzīgos bioloģiskos paraugus,

- atzīmēt, kādi zvejas rīki tiek izmantoti,

- pārbaudīt zvejas žurnāla datus par Kiribati ūdeņos gūto nozveju,

- pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu apmēru,

- kamēr kuģis zvejo Kiribati ūdeņos, jebkādā piemērotā veidā reizi nedēļā paziņot nozvejas datus, arī nozvejas un piezvejas daudzumus, kuri atrodas uz kuģa.

10. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

11. Ciktāl iespējams, novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

12. Atrazdamies uz kuģa, novērotāji:

- veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņu ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

- saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

13. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta WCPFC , un šā ziņojuma eksemplāru nodod kuģa kapteinim.

14. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

15. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic WCPFC .

16. Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām personām iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kam atļauts zvejot Kiribati ūdeņos saskaņā ar Nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Kiribati kompetentās iestādes izraudzījušās atbilstīgi še iepriekš paredzētajiem noteikumiem.

VII NODAļA — UZRAUDZīBA

1. Eiropas Kopiena glabā un pastāvīgi atjaunina to kuģu sarakstu, kuriem izdota zvejas licence saskaņā ar Protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu paziņo par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm.

2. Ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

- Kopienas kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm savu nodomu ieiet Kiribati zvejas zonā vai iziet no tās, kā aprakstīts IV papildinājumā. Tie turklāt deklarē uz kuģa esošās nozvejas daudzumus un sugas.

- Paziņojot par iziešanu, kuģi norāda arī to atrašanās vietu. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu vai ― kuģiem, kuri nav aprīkoti ar faksu, ― pa radio vai pa e-pastu.

- Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Kiribati iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpējiem.

- Kad izdod zvejas licenci, kuģi informē arī par faksa un tālruņa numuriem un e-pasta adresēm.

3. Kontroles procedūras

- Kiribati ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Kiribati amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un kontroli, un sadarbojas ar viņiem, atvieglojot minēto pienākumu izpildi.

- Minētās amatpersonas neuzturas uz kuģa ilgāk nekā vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

- Pēc inspekcijas kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

4. Kuģa marķējums

Kopienas kuģu ārējam marķējumam jāatbilst FAO noteikumiem.

5. Satelītnovērošana

Visus Kopienas kuģus, kuri zvejo saskaņā ar Nolīgumu, novēro ar satelītsistēmas palīdzību, ievērojot V papildinājuma noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Kiribati valdība ir paziņojusi Delegācijai par tās struktūras darbības uzsākšanu, kas atbild par Kiribati zvejas kuģu satelītnovērošanu.

6. Kuģa aizturēšana

- Kiribati kompetentās iestādes ne ilgāk kā 24 stundās informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visiem to konstatētajiem Kiribati ūdeņos esošo Kopienas kuģu pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām.

- Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kuru dēļ notikusi aizturēšana, kurā konstatēts pārkāpums.

7. Aizturēšanas protokols

- Kuģa kapteinis paraksta aizturēšanas protokolu, kuru sastādījušas Kiribati kompetentās iestādes.

- Parakstīšanās neierobežo kapteiņa tiesības uz aizstāvību saistībā ar iespējamo pārkāpumu.

- Kapteinis ieved kuģi Kiribati iestāžu norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā Kiribati kompetentās iestādes var atļaut aizturētajam kuģim turpināt zveju.

8. Izlīgums pēc aizturēšanas

- Pirms uzsākt tiesas procesu, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīguma procedūrā. Šī procedūra jāpabeidz ne vēlāk kā piecās darbdienās no aizturētā kuģa ievešanas ostā.

- Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem.

- Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Kiribati kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no aizturēšanas izmaksām un tā naudas soda un tās kompensācijas lieluma, kas iekasējami no pārkāpuma izdarītājiem.

- Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks nekā iemaksātā drošības nauda, Kiribati kompetentās iestādes atbrīvo attiecīgo summu starpību.

- Kuģi atbrīvo un tā apkalpei atļauj atstāt ostu:

- kad ir izpildītas izlīguma saistības vai

- ja ir iemaksāta iepriekš minētā drošības nauda, kuru Kiribati kompetentās iestādes ir pieņēmušas uz laiku, kamēr noslēdzas tiesvedība.

9. Pārkraušana citā kuģī

- Kopienas kuģi, kuri nozveju vēlas pārkraut citā kuģī Kiribati ūdeņos, to veic Kiribati ostās.

- Šo kuģu īpašniekiem vismaz 48 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Kiribati iestādēm informācija, kas prasīta IV papildinājumā.

- Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Kiribati zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām Kiribati iestādēm attiecīgās zvejas žurnāla lapas, kuru paraugs pievienots III A un III B papildinājumā, un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Kiribati zvejas zonā vai iziet no tās.

- Nozvejas pārkraušana citā kuģī, ja to veic jebkādā iepriekš neminētā veidā, Kiribati zvejas zonā ir aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem.

10. Kiribati ostā nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu Kopienas zvejas kuģu kapteiņi ļauj Kiribati inspektoriem pārbaudīt minētās darbības un sadarbojas ar viņiem šā uzdevuma izpildē. Pēc inspekcijas kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

PAPILDINāJUMI

I. PIEPRASīJUMA VEIDLAPA ZVEJAS KUģA REģISTRāCIJAI KIRIBATI REPUBLIKā

II. ZVEJAS LICENCES PIEPRASīJUMA VEIDLAPA

III.A REģIONāLAIS ZVEJAS žURNāLS SEINERIEM KLUSā OKEāNA DIENVIDU DAļā

III.B REģIONāLAIS ZVEJAS žURNāLS āķU JEDU ZVEJAS KUģIEM KLUSā OKEāNA DIENVIDU DAļā

IV. ZIņOJUMOS IEKļAUJAMā INFORMāCIJA

V. VMS PROTOKOLS

I PAPILDINĀJUMS

Pieprasījuma veidlapa zvejas kuģa reģistrācijai Kiribati Republikā

Fisheries Licence & Enforcement Unit,

PO. Box 64, Bairiki,

Republic of Kiribati

Tālr.:(686) 21099

Fakss: (686) 21120

E-pasts:flue@mfmrd.gov.ki

AIZPILDĪŠANAS NORĀDĪJUMI

Pasvītrojiet uzvārdus.

Norādiet pilnu pasta adresi.

Norādītajās vietās atbildi skaidri atzīmējiet ar krustiņu (X); ja teksts nav izdruka, rakstiet salasāmi.

Izmantojiet metriskās sistēmas mērvienības; ja izmantota cita sistēma, norādiet mērvienības.

Piestipriniet šim pieprasījumam nesenu 6×8 collu lielu krāsainu fotoattēlu, kurā kuģis redzams sānskatā.

Piestipriniet šim pieprasījumam nesenu krāsainu zvejas kapteiņa fotoattēlu pases formātā.

Zivsaimniecības departamenta vadītājam

Ar šo lūdzu iekļaut kuģi Valsts zvejas kuģu reģistrā.

Kuģa vārds Pieprasījuma datums / /

(dd/mm/gg)

Ja šis kuģis iepriekš jau ir bijis reģistrēts, norādiet šādu informāciju.

Iepriekšējais kuģa vārds Iepriekšējais izsaukuma signāls

Iepriekšējais reģistrācijas numurs

Kuģa īpašnieks: Kuģa operators:

Vārds/nosaukums Vārds/nosaukums

Adrese Adrese

________________________________________ __________________________

________________________________________ __________________________

Tālrunis Tālrunis

Fakss Fakss

Reģistrācijas valsts

Reģistrācijas valsts piešķirtais numurs

Starptautiskais radio izsaukuma signāls

Tālrunis (uz kuģa) Telekss (uz kuģa)

Piederības osta Valsts

Darbības bāze(s)

Osta (1) Valsts (1)

Osta (2) Valsts (2)

Kuģa kapteinis: Zvejas kapteinis:

Vārds, uzvārds Vārds, uzvārds

Dzimšanas datums / /____ Dzimšanas datums / /

(dd/mm/gg) (dd/mm/gg)

Sociālās apdrošināšanas numurs Sociālās apdrošināšanas numurs

Pilsonība Pilsonība

Dzīvesvietas adrese Dzīvesvietas adrese

________________________________________ _____________________________

Kuģa tips:

Vienvada seineris ( Seineris-āķu zvejas kuģis (

Grupas seineris ( Kuģis zvejai ar makšķerēm (

Riņķvada transportētājkuģis ( Seineris-refrižerators (

Apgādes kuģis ( Bunkerētājkuģis (

Cits (precizējiet) _______________________________________________

Parastais apkalpes locekļu skaits ____________

Atļautā darbības apgabala valsts vai valstis __________________________________

Korpusa materiāls: Tērauds ( Koks ( Armēta plastmasa ( Alumīnijs (

Cits (precizējiet) ______________________________________________________________________

Kuģa būves gads Kuģa būves vieta

Bruto tilpība Lielākais garums

Galvenā dzinēja jauda (norādiet mērvienības) _______________________________________

Maksimālā degvielas ietilpība ______________________________ kilolitri/galoni

Dienas saldēšanas jauda (iespējami vairāki varianti):

Metode Saldēšanas jauda Temperatūra

(metriskās tonnās dienā) (°C)

Sālījums (NaCl) Br ____________ ___________

Sālījums (CaCl) CB ____________ ___________

Gaiss (ātrā sasaldēšana) BF ____________ ___________

Gaiss (dzesēšana) RC ____________ ___________

Cits (precizējiet) ________ ____________ ___________

Glabāšanas jauda (iespējami vairāki varianti):

Metode Glabāšanas jauda Temperatūra

(m3) (°C)

Ledus IC _____________ ____________

Atdzesēts jūras ūdens RW _____________ ____________

Sālījums (NaCl) BR _____________ ____________

Sālījums (CaCl) CB _____________ ____________

Gaiss (dzesēšana) RC _____________ ____________

Aizpildiet attiecīgi A, B vai C daļu.

A. Seineri zvejai ar riņķvadiem

Helikoptera reģ. nr. _________________________________ Helikoptera modelis

Zvejas rīka garums (m)________________ Zvejas rīka dziļums (m)________________

Spēka bloka vilcējspēks kg

Savelkamās troses vinčas tīšanas ātrums pirmajā tinumā m/min

Doplera strāvas mērītājs uzstādīts? JĀ / NĒ (apvelciet atbildi)

Putnu radars uzstādīts? JĀ / NĒ (apvelciet atbildi)

Kuģa zivju tvertnes (baseini):

Pakaļgalā________________ Glabāšanas jauda ________īsās/metriskās tonnas

Priekšgalā________________ Glabāšanas jauda ________īsās/metriskās tonnas

Apgādes kuģi:

Skifs: Garums __________metri/pēdas Dzinēja jauda _____ mehāniskie/metriskie zirgspēki

Motorlaiva (1): Garums___metri/pēdas Dzinēja jauda _____ mehāniskie/metriskie zirgspēki

Motorlaiva (2): Garums ___metri/pēdas Dzinēja jauda _____ mehāniskie/metriskie zirgspēki

Motorlaiva (3): Garums___metri/pēdas Dzinēja jauda _____ mehāniskie/metriskie zirgspēki

B. Kuģi zvejai ar āķu jedām

Maksimālais grozu skaits ___________________ Galvenās virves garums km

Maksimālais āķu skaits ___________________

Galvenās virves materiāls______________________

Āķu jedas izlaidējs uzstādīts? JĀ / NĒ (apvelciet atbildi)

C. Apgādes kuģi

Darbības veids (iespējami vairāki varianti):

Peldoša bāka ( (Zivju vietu) izlūkkuģis (

Enkurlaiva ( Gaisa kuģis (

Cits (precizējiet)

Zvejas kuģi(s), kam nodrošina apgādi

Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa un pilnīga. Esmu informēts par to, ka mans pienākums ir 30 dienu laikā paziņot par visām izmaiņām iepriekš norādītajā informācijā, arī par kuģa kapteiņa vai zvejas kapteiņa nomaiņu, kas veikta reģistrācijas laikposmā. Apzinos, ka minētās informācijas nepaziņošana var ietekmēt mana kuģa statusu Zvejas kuģu reģistrā.

Iesniedzējs:

Vārds, uzvārds Paraksts

ĪPAŠNIEKS ( FRAKTĒTĀJS ( PILNVAROTAIS AĢENTS (

Adrese

Tālrunis Fakss E-pasts

II PAPILDINĀJUMS

ZVEJAS LICENCES PIEPRASĪJUMA VEIDLAPA

1. Jaunas licences pieprasījums vai esošās licences pagarinājums (norādīt):

2. Kuģa vārds un karoga valsts:

3. Licences derīguma termiņš: no līdz

4. Kuģa īpašnieks:

5. Kuģa īpašnieka adrese:

6. Fraktētājs un fraktētāja adrese (ja nav norādīti 4. un 5. punktā):

7. Oficiālais pārstāvis Kiribati un viņa adrese:

8. Kuģa kapteinis:

9. Kuģa tips:

10 Reģistrācijas numurs:

11. Kuģa ārējā identifikācija:

12. Reģistrācijas osta un valsts:

13. Kuģa lielākais garums un platums:

14. Bruto un neto tilpība:

15. Galvenā dzinēja jauda un izgatavotājs:

16. Saldēšanas jauda (t/dienā):

17. Kravas telpu tilpība (m3):

18. Radio izsaukuma signāls un frekvence:

19. Citi sakaru līdzekļi (telekss, fakss):

20. Zvejas licences pieprasītāji:

21. Apkalpes locekļi un viņu pilsonība:

22. Zvejas licences numurs (ja licences termiņu pagarina, pievienojiet licenci):

Es, apakšā parakstījies, , apliecinu, ka sniegtā informācija ir pareiza, un apņemos pildīt no tās izrietošās prasības.

(Kuģa īpašnieka zīmogs un paraksts) (Datums)

IIIA PAPILDINĀJUMS

REĢIONĀLAIS ZVEJAS ŽURNĀLS SEINERIEM KLUSĀ OKEĀNA DIENVIDU DAĻĀ

LAPAS NUMURS:____________LAPU KOPSKAITS: ____________

KUĢA VĀRDS | ZVEJAS ATĻAUJAS VAI LICENCES NUMURS | GADS |

ZVEJAS UZŅĒMUMA NOSAUKUMS | FFA REĢIONĀLAIS REĢISTRĀCIJAS NUMURS | AĢENTS IZKRAUŠANAS OSTĀ | ATIEŠANAS OSTA | IZKRAUŠANAS OSTA |

REĢISTRĀCIJAS VALSTS | FFA APSTIPRINĀTA TIPA ALC UZSTĀDĪTS (JĀ/NĒ)? | IZMANTOTO ZIVJU PIEVILINĀŠANAS IERĪČU SKAITS | PALĪGKUĢI IZMANTOTI (JĀ/NĒ)? | ATIEŠANAS DATUMS UN LAIKS | OSTĀ IENĀKŠANAS DATUMS UN LAIKS |

REĢISTRĀCIJAS VALSTS PIEŠĶIRTAIS REĢISTRĀCIJAS NUMURS | STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS | DATUMS UN LAIKS JĀNORĀDA PĒC UTC/GMT SVARS JĀNORĀDA METRISKAJĀS TONNĀS | ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA REISA SĀKUMĀ | ZIVJU DAUDZUMS UZ KUĢA PĒC IZKRAUŠANAS |

MĒNESIS | DIE-NA | DARBĪBAS KODS | pl. 01:00 UTC VAI ZVEJAS RĪKU IEMETIENA VIETĀ | PAVADOŅU (SCHOOL ASSOCIATION) KODS | ZVEJAS RĪKU IEME-TIENA SĀKU-MA LAIKS | PATURĒTĀ NOZVEJA | IZMETUMI |

KAPTEIŅA VĀRDS, UZVĀRDS | KAPTEIŅA PARAKSTS | DATUMS |

IIIB PAPILDINĀJUMS

REĢIONĀLAIS ZVEJAS ŽURNĀLS ĀĶU JEDU ZVEJAS KUĢIEM KLUSĀ OKEĀNA DIENVIDU DAĻĀ

LAPAS NUMURS:____________LAPU KOPSKAITS: ____________

KUĢA VĀRDS | ZVEJAS ATĻAUJAS VAI LICENCES NUMURS | GADS |

ZVEJAS UZŅĒMUMA NOSAUKUMS | FFA REĢIONĀLAIS REĢISTRĀCIJAS NUMURS | AĢENTS IZKRAUŠANAS OSTĀ | ATIEŠANAS OSTA | ATIEŠANAS DATUMS UN LAIKS |

REĢISTRĀCIJAS VALSTS | FFA APSTIPRINĀTA TIPA ALC UZSTĀDĪTS (JĀ/NĒ)? | DATUMS UN LAIKS JĀNORĀDA PĒC UTC/GMT SVARS JĀNORĀDA KILOGRAMOS | IZKRAUŠANAS OSTA | OSTĀ IENĀKŠANAS DATUMS UN LAIKS |

REĢISTRĀCIJAS VALSTS PIEŠĶIRTAIS REĢISTRĀCIJAS NUMURS | STARPTAUTISKAIS RADIO IZSAUKUMA SIGNĀLS | GALVENĀS MĒRĶSUGAS | ĀĶU SKAITS STARP DIVIEM PLUDIŅIEM |

KAPTEIŅA VĀRDS, UZVĀRDS | KAPTEIŅA PARAKSTS | DATUMS |

IV PAPILDINĀJUMS

ZIŅOJUMOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

ZIŅOJUMI ZIVSAIMNIECĪBAS DEPARTAMENTA VADĪTĀJAM

Tālr.: (686) 21099 – Fakss: (686) 21120 – E-pasts: flue@mfmrd.gov.ki

1. Ziņojums par ieiešanu zvejas zonā

24 stundas pirms ieiešanas zvejas zonā nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (ZENT);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) ieiešanas datums (DD-MM-GG);

e) ieiešanas laiks ( GMT );

f) ieiešanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas;

g) kopējā nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt)

Piemērs:ZENT/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.10.89/0635Z/0230N;17610E/SJ-510:YF-120:OT-10

2. Ziņojums par iziešanu no zvejas zonas

Tūlīt pēc iziešanas no zvejas zonas nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (ZDEP);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) iziešanas datums;

e) iziešanas laiks ( GMT );

f) iziešanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas;

g) nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt)

h) kopējā nozveja zvejas zonā, norādot katrai sugai atbilstošo svaru (tāpat kā norāda nozveju uz kuģa);

i) zvejas dienu kopskaits (faktiskais to dienu skaits, kurās zvejas zonā izdarīja zvejas rīku iemetienus).

Piemērs:ZDEP/89TKS-PS001TN/JJAP2/21.10.89/1045Z/0125S;16730E/SJ-450:YF-190:OT-4/SJ-42:BE-70:OT-1/14

3. Iknedēļas ziņojums par kuģa atrašanās vietu un zvejas zonā gūto nozveju

Kamēr kuģis atrodas zvejas zonā, katru otrdienu pēc ieiešanas ziņojuma vai pēc iepriekšējā iknedēļas ziņojuma nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (WPCR);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) WPCR ziņojuma datums (DD-MM-GG);

e) kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas;

f) nozveja, kas gūta kopš iepriekšējā ziņojuma:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt)

g) zvejas dienas, kas aizvadītas kopš iepriekšējā ziņojuma.

Piemērs:WPCR/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.12.89/0140N;16710W/SJ-23:YF-9:OT-2.0/7

4. Ziņojums par ieiešanu ostā, tostarp lai veiktu pārkraušanu citā kuģī, atjaunotu krājumus, ļautu izkāpt krastā apkalpes locekļiem vai ieiešana ostā ārkārtas situācijā

Vismaz 48 stundas pirms kuģa ieiešanas ostā nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (PENT);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) ziņošanas datums (DD-MM-GG);

e) kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas;

f) osta;

g) paredzamais ieiešanas laiks ( LST ) formātā DDMM-ssmm;

h) nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt)

i) ostā ieiešanas iemesls.

Piemērs:PENT/89TKS-PS001TN/JJAP2/24.12.89/0130S;17010E/BETIO/26.12:1600L/SJ-562:YF-150:OT-4/TRANSSHIPPING

5. Ziņojums par iziešanu no ostas

Tūlīt pēc iziešanas no ostas nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (PDEP);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) ziņošanas datums ( GMT ) formātā DD-MM-GG;

e) osta;

f) iziešanas datums un laiks ( LST ) formātā DDMM-ssmm;

g) nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt)

h) nākamais galamērķis.

Piemērs:PDEP/89TKS-PS001TN/JJAP2/30.12.89/BETIO/29.12:1600L/SJ-0.0:YF-0.0:OT-4/FISHING GROUND

6. Ziņojums par ieiešanu zvejai slēgtā apgabalā vai iziešanu no tā

Vismaz 12 stundas pirms ieiešanas slēgtajā apgabalā un tūlīt pēc iziešanas no tā nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (ENCA ieiešanas ziņojumam vai DECA iziešanas ziņojumam);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) ENCA vai DECA datums;

e) ENCA vai DECA laiks ( GMT ) formātā DD-MM-GG;

f) kuģa ģeogrāfiskās koordinātas ENCA vai DECA laikā (ar precizitāti līdz vienai loka minūtei);

g) ātrums un kurss;

h) ENCA iemesls.

Piemērs:ENCA/89TKS-PS001TN/JJAP2/30.12.89:1645Z/0130S;17010E/7:320/ENTER PORT

7. Iepriekšējs paziņojums par degvielas iepildīšanu

Vismaz 24 stundas pirms degvielas iepildīšanas, ko veic no licencēta tankkuģa, nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (FUEL);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) ziņojuma datums ( GMT );

e) kuģa ģeogrāfiskās koordinātas (ar precizitāti līdz vienai loka minūtei);

f) uz kuģa esošās degvielas daudzums (kilolitros);

g) paredzamais degvielas iepildīšanas datums;

h) degvielas iepildīšanai paredzamās ģeogrāfiskās koordinātas;

i) tankkuģa vārds.

Piemērs:FUEL/89TKS-PS001TN/JJAP2/06.02.90/0130S;17010E/35/08.02.90/0131S;17030E/CHEMSION

8. Ziņojums par degvielas iepildīšanu

Tūlīt pēc degvielas iepildīšanas, ko veic no licencēta tankkuģa, nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (BUNK);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) degvielas iepildīšanas sākuma datums un laiks ( GMT ) formātā DD-MM-GG:ssmm;

e) ģeogrāfiskās koordinātas degvielas iepildes sākumā;

f) iepildītās degvielas daudzums kilolitros;

g) degvielas iepildīšanas beigu laiks ( GMT );

h) ģeogrāfiskās koordinātas degvielas iepildes beigās;

i) tankkuģa vārds.

Piemērs:BUNK/89TKS-S001TN/JJAP2/08.02.90:1200Z/0131S;17030E/160/08.02.90:1800Z/0131S;17035E/CRANE PHOENIX

9. Ziņojums par nozvejas pārkraušanu citā kuģī

Tūlīt pēc atļautā Kiribati ostā notikušas pārkraušanas licencētā transportētājkuģī nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (TSHP);

b) reģistrācijas vai licences numurs;

c) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d) citā kuģī pārkraušanas datums (DD-MM-GG);

e) citā kuģī pārkraušanas osta;

f) citā kuģī pārkrautā nozveja, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ) ___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt)

g) transportrefrižeratorkuģa vārds;

h) nozvejas galamērķis.

Piemērs:TSHP/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.12.89/BETIO/SJ-450:YF-150:OT-0.0/JAPANSTAR/PAGO PAGO

10. Zvejas reisa noslēguma ziņojums

48 stundās pēc zvejas reisa pabeigšanas ar nozvejas izkrāvumu citās zvejas ostās (ārpus Kiribati), tostarp darbības ostā vai piederības ostā, nosūta šādas ziņas:

a) ziņojuma kods (COMP);

b) kuģa vārds;

c) licences numurs;

d) radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

e) izkraušanas datums (DD-MM-GG);

f) izkrautā nozveja, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt)

g) osta.

Piemērs:COMP/89TKS-PS001TN/JJAP2/26.12.89/SJ-670:YF-65:OT-0.0/BETIO

V PAPILDINĀJUMS

VMS Protokols

Noteikumi par Kiribati EEZ atrodošos Kopienas zvejas kuģu satelītnovērošanu

1. Šā protokola noteikumi papildina Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā, kuru Eiropas Kopiena un Kiribati Republika zivsaimniecības nozarē noslēgušas par zveju pie Kiribati krastiem laika posmā no 2006. gada 16. septembra līdz 2012. gada 15. septembrim, un tos piemēro atbilstīgi 5. punktam minētā protokola pielikuma VII nodaļā „Uzraudzība”.

2. Kamēr zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m un kuri zvejo saskaņā ar Eiropas Kopienas un Kiribati nolīgumu zivsaimniecības nozarē, atrodas Kiribati EEZ, tos novēro ar satelītsistēmas palīdzību.

Satelītnovērošanas vajadzībām Kiribati iestādes paziņo Kopienai Kiribati EEZ koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums).

Šo informāciju, kas izteikta decimālgrādos ( WGS -84), Kiribati iestādes nosūta elektroniski.

3. Puses apmainās ar informāciju par X.25 adresēm un ar specifikācijām elektroniskai datu pārraidei starp to uzraudzības centriem saskaņā ar 5. līdz 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses (interneta vai X.400 adreses), ko var izmantot vispārīgas informācijas apmaiņai starp uzraudzības centriem.

4. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

5. Līdzko zvejas kuģis, uz kuru attiecas Nolīguma noteikumi un kuru novēro ar satelītsistēmas palīdzību saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ieiet Kiribati EEZ, karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt sāk sūtīt Kiribati Zvejas uzraudzības centram ( FMC ) ziņojumus par attiecīgā kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais garums un platums, uzņemtais kurss un ātrums), un tos sūta ne retāk kā reizi 3 stundās. Šo ziņojumu nosaukums ir „Ziņojums par atrašanās vietu”.

6. Ziņojumus, kas minēti 5. punktā, sūta elektroniski X.25 formātā, neizmantojot citus papildu protokolus. Šos ziņojumus sūta reālajā laikā un turpmāk tabulā norādītajā formātā.

7. Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, kuģa kapteinis laikus nosūta 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Kiribati FMC . Šādos apstākļos kopējais ziņojums par atrašanās vietu jāsūta reizi 8 stundās. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ierakstījis reizi 3 stundās saskaņā ar 5. punkta noteikumiem.

Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt nosūta Kiribati FMC . Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā 1 mēneša laikā. Šā termiņa beigās attiecīgajam kuģim jāatstāj Kiribati EEZ.

8. Karoga valsts uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Kiribati ūdeņos. Ja kuģu novērošana nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt pēc šāda stāvokļa konstatēšanas informē Kiribati FMC un piemēro 7. punktā noteikto procedūru.

9. Ja Kiribati FMC konstatē, ka karoga valsts nesniedz 5. punktā paredzēto informāciju, par to tūlīt paziņo kompetentajiem Eiropas Komisijas dienestiem.

10. Novērojumu dati, kurus atbilstīgi šiem noteikumiem paziņo otrai Pusei, ir paredzēti vienīgi Kiribati iestādēm, kas kontrolē un uzrauga Kopienas zvejas flotes darbības saskaņā ar nolīgumu, kuru zivsaimniecības nozarē noslēgušas Eiropas Kopiena un Kiribati. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot kādam citam.

11. Satelītnovērošanas sistēmas programmatūras un aparatūras elementiem jābūt drošiem, to darbībai jāizslēdz jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.

Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka

- dati netiek sagrozīti,

- satelītnovērošanas aparatūras antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

- elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai ir nepārtraukta,

- satelītnovērošanas aparatūra nav aizvākta no kuģa.

12. Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13. Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties Nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

14. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus.

VMS ZIŅOJUMU SNIEGŠANA KIRIBATI

ZIŅOJUMS PAR ATRAŠANĀS VIETU

Datu elements | Kods | Obligāts/ fakultatīvs | Piezīmes |

Ieraksta sākums | SR | O | Sistēmas dati — apzīmē ieraksta sākumu |

Adresāts | AD | O | Ziņojuma dati — adresāts. ISO trīsburtu valsts kods |

Sūtītājs | FR | O | Ziņojuma dati — sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods |

Karoga valsts | FS | F |

Ziņojuma veids | TM | O | Ziņojuma dati — ziņojuma veids: POS |

Radio izsaukuma signāls | RC | O | Kuģa dati — starptautiskais radio izsaukuma signāls |

Līgumslēdzējas puses iekšējais pazīšanas numurs | IR | F | Kuģa dati — Līgumslēdzējas puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs) |

Ārējais reģistrācijas numurs | XR | O | Kuģa dati — borta numurs |

Ģeogrāfiskais platums | LA | O | Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta grādos un minūtēs Z/D GGMM (WGS–84) |

Ģeogrāfiskais garums | LO | O | Kuģa atrašanās vietas dati — atrašanās vieta grādos un minūtēs A/R GGMM (WGS–84) |

Kurss | CO | O | Kuģa kurss 360° skalā |

Ātrums | SP | O | Kuģa ātrums decimālmezglos |

Datums | DA | O | Kuģa atrašanās vietas dati — kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD) |

Laiks | TI | O | Kuģa atrašanās vietas dati — kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM) |

Ieraksta beigas | ER | O | Sistēmas dati — apzīmē ieraksta beigas |

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

- pārraides sākumu apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu,

- kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda intervālā starp ieraksta sākumu un beigām.

KIRIBATI EEZ ROBEŽAS

EEZ KOORDINĀTAS

KIRIBATI ZVEJAS UZRAUDZĪBAS CENTRA ( FMC ) KOORDINĀTAS

FMC nosaukums:

Tālrunis, VMS :

Fakss, VMS :

E-pasts, VMS :

Tālrunis, DSPG :

Fakss, DSPG :

Adrese, X.25 =

Ieiešanas/ iziešanas deklarācija:

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums Padomes regulai par Partnerattiecību nolīguma noslēgšanu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku uz 6 gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas

2. ABM / ABB (BUDžETA LīDZEKļU VADīBA UN SADALE PA DARBīBAS JOMāM)

11. Zivsaimniecība

1103. Starptautiskā zivsaimniecība

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas

110301: Starptautiski zvejniecības nolīgumi

11010404: Starptautiski nolīgumi zivsaimniecības jomā — administratīvās pārvaldības izdevumi

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

Protokola, kas pievienots Eiropas Kopienas un Kiribati nolīgumam zivsaimniecības nozarē, piemērošanas laikposms beidzās 2006. gada 15. septembrī. Jaunais protokols ir noslēgts uz 6 gadiem, sākot no 2006. gada 16. septembra.

Protokolā noteikts finansiālais ieguldījums, zvejas kategorijas un nosacījumi Kopienas kuģu zvejas darbībai Kiribati zvejas zonās.

3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidāt-valstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija[4] |

11.0301 | Oblig. | Dif.[5] | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 2 |

11.010404 | Oblig. | Nedif.[6] | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 2 |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (4 zīmes aiz komata)

Kopējās orientējošās izmaksas |

Kopā — cilvēkresursi | 0,40 | 0,40 | 0,40 | 0,40 | 0,40 | 0,40 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Iepriekšējā protokola, kas pievienots Eiropas Kopienas un Kiribati Republikas nolīgumam zivsaimniecības nozarē, piemērošanas laikposms beidzās 2006. gada 15. septembrī. Jaunais protokols aptver laikposmu no 2006. gada 16. septembra līdz 2012. gada 15. septembrim.

Zivsaimniecības nozarē noslēgtā jaunā partnerattiecību nolīguma galvenais mērķis ir nostiprināt Eiropas Kopienas un Kiribati Republikas sadarbību, lai izveidotu partnerattiecību struktūru, ar ko attīsta ilgtspējīgu zvejniecību un nodrošina zvejas resursu atbildīgu izmantošanu Kiribati zvejas zonā. Galvenie jaunā protokola elementi ir šādi.

Zvejas iespējas — 4 tunzivju seineri un 12 kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām, kuru sadalījums dalībvalstīm (pamatojoties uz zvejas iespēju sadalījumu iepriekšējā protokolā, dalībvalstu iesniegtajiem pieprasījumiem un vēsturiskajiem zvejas iespēju izmantojuma rādītājiem dažādām dalībvalstīm konkrētās zvejas kategorijās) ir šāds.

( Tunzivju seineri: Francijai 27 %, Spānijai 73 % pieejamo licenču.

( Kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām: Spānijai 6, Portugālei 6 kuģi.

Ikgadējais atskaites daudzums : 6400 tonnas tunzivju.

Ikgadējais finansiālais ieguldījums : EUR 478 400

Kuģu īpašnieku veiktie avansa maksājumi un maksas [12]: EUR 35 — seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām par tonnu Kiribati zvejas zonā nozvejotu tunzivju. Ikgadējie avansa maksājumi ir EUR 4200 vienam tunzivju seinerim un EUR 21 000 vienam kuģim zvejai ar peldošām āķu jedām.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Ja Kopiena nenoslēgtu jauno Nolīgumu, tiktu noslēgti privāti līgumi, kas negarantētu ilgtspējīgu zvejniecību. Tāpēc Kopiena uzskata, ka Nolīgums ļaus Kiribati Republikai un Kopienai efektīvi sadarboties tādos reģionālos forumos kā Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zivsaimniecības komisija ( WCPFC ), cīnoties pret nelegālu zveju un tiecoties labi pārvaldīt tālu migrējošo zivju krājumus. Turklāt Nolīgums garantē zināmas finanšu resursu daļas iedalīšanu Kiribati zivsaimniecības politikas vajadzībām.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Kopienas un trešu valstu zivsaimniecības nozares nolīgumu apspriešanas un noslēgšanas galvenais mērķis ir uzturēt un saglabāt Kopienas flotes, tai skaitā tāljūras flotes, tradicionālās zvejas darbības un veidot partnerību, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ārpus Kopienas ūdeņiem, ievērojot vides, sociālos un ekonomiskos apsvērumus.

Nolīguma īstenošanas uzraudzībā izmantos šādus ABM rādītājus:

( zvejas iespēju izmantojuma apmēra uzraudzība,

( nozvejas datu un Nolīguma tirgus vērtības datu vākšana un analīze,

( ietekme uz nodarbinātību un pievienotā vērtība Kopienā,

( ieguldījums Kopienas tirgus stabilizēšanā,

( devums, kas palīdz tuvināties vispārējam mērķim — nabadzības samazināšanai Kiribati, tostarp ietekme uz nodarbinātību un infrastruktūras attīstību un valsts budžetam sniegtais atbalsts,

( darba apspriežu un Apvienoto komiteju sanāksmju skaits.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

X Pārvalda centralizēti

X Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Komisija nodrošinās regulāru Nolīguma izpildes uzraudzību, sevišķi uzņēmēju iesaistīšanās un nozvejas datu ziņā.

6.2. Novērtēšana

Lai varētu sākt sarunas par jaunu protokolu, neatkarīgu konsultantu konsorcijs veica un 2006. gada jūlijā pabeidza padziļinātu 2003.–2006. gada protokola izvērtējumu.

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Novērtējumā atzīts, ka EK jāvērš uzmanība uz šādiem aspektiem.

- Ņemot vērā Nolīguma darbības ilgumu, ir pilnīgi iespējams, ka pašreizējā protokolā atspoguļotais stāvoklis varētu mainīties un ka varētu palielināties to ar riņķvadiem zvejojošo seineru skaits, kuri vēlas saņemt licences zvejai Kiribati EEZ. Atskaites daudzums Zālamana salām ir 6000 tonnas, un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm tas ir 8600 tonnas. Šie divi rādītāji liecina par to, ka ar riņķvadiem zvejojošie EK seineri ir gatavi zvejot aizvien tālāk Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā. Tas varētu nozīmēt, ka parastā notikumu gaitā zvejas piepūle Kiribati zvejas zonā pieaugs; visticamāk, tā koncentrēsies apgabalā uz rietumiem no Gilberta salu grupas, kur jau zvejo citu valstu seineri.

- Saglabājot pašreizējās zvejas iespējas (4 seineri zvejai ar riņķvadiem un 12 kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām), Nolīgumā jāparedz kuģu skaita palielināšanas iespēja.

- Nolīgumam jānodrošina iespēja pastiprināt EK kuģu aktivitāti Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā. Tam būs jo īpaši liela nozīme gadījumā, ja zvejas piepūle citos apgabalos samazināsies vai ja pieaugs tunzivju nozvejas faktiskā vērtība.

Galvenie novērtējuma secinājumi par Kiribati svarīgajiem aspektiem ir šādi.

- Attīstīsies zvejniecības joma Kiribati, un tāpēc pieaugs nodarbinātība, ienākumi un nodrošinātība ar pārtiku.

- Valsts mērogā notiks virzība uz ilgtspējīgu zivsaimniecību, tostarp zvejniecību un ar to saistītajām augšupējām un lejupējām jomām, pamatojoties uz valsts iespēju reālistisku novērtējumu.

Papildus attiecīgo kuģu gūtās nozvejas tiešajai tirgus vērtībai Nolīguma izdevīgums izpaužas šādi:

- garantētas darbavietas uz zvejas kuģiem,

- darbavietu skaita pieaugums ostās, izsoļu tirgos, apstrādes rūpnīcās, kuģu būvētavās, pakalpojumu uzņēmumos, u.c.,

- minēto darbavietu pieejamība reģionos, kur nav nekādu citu darba iespēju,

- ieguldījums Kopienas apgādē ar zivīm.

Turklāt Kopienas nolīgums, paredzot normatīvu sistēmu, kas ir saistoša abām Līgumslēdzējām pusēm, garantē zivju krājumu labu pārvaldību.

- Riski un alternatīvas

Zivsaimniecības protokola paredzēšana ir saistīta ar zināmu risku, piemēram, zivsaimniecības politikas finansēšanai atvēlētās summas var netikt iedalītas saskaņā ar vienošanos (nepietiekams izmantojums). Lai novērstu šādu risku, paredzēts padziļināts dialogs par zivsaimniecības politikas plānošanu un īstenošanu.

6.2.2. Nolīguma ekonomiskās vērtības provizorisks novērtējums un Kopienas finansiālais ieguldījums

Kopienas finansiālais ieguldījums, ko piešķir saskaņā ar šo jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ir vienreizēja dotācija, kuras apmēru nosaka, pamatojoties uz 2006.–2012. gada protokolā paredzēto ikgadējo finanšu dotāciju — EUR 478 400.

6.2.3. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Novērtējuma ziņojumā ieteikts atskaites daudzumu saglabāt līdzšinējā apmērā (6400 tonnas), lai tas saskanētu ar atskaites daudzumiem citos partnerattiecību nolīgumos zivsaimniecības nozarē, kas noslēgti ar Klusā okeāna valstīm: Zālamana salām (6000 tonnas) un Mikronēzijas Federatīvajām Valstīm (8600 tonnas). Saglabājot pašreizējās zvejas iespējas (4 seineri zvejai ar riņķvadiem un 12 kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām), Nolīgumā jāparedz kuģu skaita palielināšanas iespēja.

Jaunajā Nolīgumā paredzēts vispārējs finansiālais atbalsts tādu iniciatīvu īstenošanai, kas izrādītas saistībā ar Kiribati valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku. Kopienai un Kiribati valdībai jāvienojas par nozares daudzgadu programmu, kurā minētais finansiālais atbalsts tiks izmantots (30 % no kopējā finansiālā ieguldījuma pirmajā gadā, 40 % otrajā gadā un 60 % turpmākajos gados). Šīs programmas izstrāde notiks, Pusēm iesaistoties padziļinātā un pastāvīgā dialogā.

6.2.4. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Turpinot 2006. gada jūlija pētījumu (sk. 6.2. punktu) un lai nodrošinātu zvejniecības ilgtspējību reģionā, ikreiz pirms protokola pagarināšanas veiks ekonomiskās un sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumu. Retrospektīvam novērtējumam izmantos 5.3. punktā minētos rādītājus.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Atbildība par tā finansiālā ieguldījuma izmantošanu, kuru Kopiena maksā saskaņā ar Nolīgumu, pilnībā jāuzņemas attiecīgajai trešajai valstij.

Tomēr Komisija apņemas tiekties uz pastāvīgu politisku dialogu un sadarbību, lai varētu labāk vadīt pagarinātā Protokola izpildi un vairot Kopienas devumu resursu ilgtspējīgā pārvaldībā.

Katrā ziņā visi maksājumi, kurus Komisija veic atbilstīgi zivsaimniecības nozares nolīgumam, notiek saskaņā ar parastajiem Komisijas noteikumiem un budžeta un finanšu procedūrām. Konkrētajā gadījumā tas ļauj pilnībā identificēt trešu valstu bankas kontus, kuros iemaksā finansiālā ieguldījuma summas.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (4 zīmes aiz komata)

Mērķi, darbības un rezultāti | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ |

Darbība Nr. 1 |

Darbība Nr. 2 |

2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[14] (11 01 01) | A*/AD | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 0,25 | 0,25 |

B*, C*/AST | 0,15 | 0,15 | 0,15 | 0,15 | 0,15 | 0,15 |

Personāls, ko finansē[15] atbilstoši 11 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[16] atbilstoši 11 01 04 04. pantam |

KOPĀ | 0,40 | 0,40 | 0,40 | 0,40 | 0,40 | 0,40 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

- Palīdzība sarunvedējam ar zivsaimniecības nozares nolīgumu saistīto sarunu sagatavošanā un noslēgšanā

- Piedalīties sarunās ar trešām valstīm, lai noslēgtu nolīgumus zivsaimniecības nozarē.

- Sagatavot komisāram novērtējuma ziņojumu projektus un sarunu stratēģijas piezīmes.

- Iesniegt un aizstāvēt Komisijas nostāju Padomes darba grupā „Ārējā zvejniecība”.

- Kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm meklēt kompromisa risinājumus iekļaušanai nolīgumu galīgajā redakcijā.

- Nolīgumu īstenošanas uzraudzība

- Ikdienā uzraudzīt zivsaimniecības nozarē noslēgto nolīgumu izpildi.

- Sagatavot un pārbaudīt finansiālās kompensācijas un mērķpasākumu vai arī atbildīgas zvejniecības atbalstam paredzētā finansējuma maksāšanas saistības un to izpildi.

- Regulāri ziņot par nolīgumu īstenošanas gaitu.

- Vērtēt nolīgumu zinātniskos un tehniskos aspektus.

- Sagatavot Padomes regulas un lēmuma priekšlikuma projektu un izstrādāt nolīgumu teksta projektu.

- Uzsākt un pārraudzīt pieņemšanas procedūru.

- Tehniskā palīdzība

- Sagatavot Komisijas nostāju Apvienotajā komitejā.

- Starpiestāžu sadarbība

- Sarunu procesā pārstāvēt Komisiju Padomē, Eiropas Parlamentā un attiecīgajās dalībvalstīs.

- Sagatavot atbildes uz Eiropas Parlamenta uzdotajiem mutiskajiem un rakstiskajiem jautājumiem.

- Starpdienestu apspriedes un darbības koordinēšana

- Jautājumos par nolīgumu slēgšanas sarunām un izpildes uzraudzību nodrošināt saikni ar pārējiem ģenerāldirektorātiem.

- Organizēt starpdienestu apspriedes un atbildēt uz informācijas prasījumiem.

- Novērtēšana

- Piedalīties ietekmes novērtējuma atjaunināšanā.

- Analizēt sasniegtos rezultātus un arī vērtēšanas rādītājus.

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, jānorāda amata vietu skaits saistībā ar katru no tām.)

X Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru 2006. gadam

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi

(11 01 04/05 – administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija: 11010404 (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 | KOPĀ |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[17] |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

– iekšējais (intra muros) |

– ārējais (extra muros)(1) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

(1) Pašreizējā protokola retrospektīvs novērtējums un nākamā protokola provizorisks novērtējums.

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

Cilvēkresursu veids | 2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ |

Ierēdņi un pagaidu darbinieki (11 01 01) | 43 200 | 43 200 | 43 200 | 43 200 | 43 200 | 43 200 | 259200 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u.c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā — cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 43 200 | 43 200 | 43 200 | 43 200 | 43 200 | 43 200 | 259200 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu

1A = EUR 108 000*0,25 = EUR 27 000

1B = EUR 108 000*0,075 = EUR 8 100

1C = EUR 108 000*0,075= EUR 8 100

Starpsumma: EUR 43 200 (0,0432 miljoni EUR gadā)

Kopā: EUR 43 200 gadā (0,0432 miljoni EUR gadā)

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

2007 | 2008 | 2009 | 2010 | 2011 | 2012 | KOPĀ |

11 01 02 11 01 – Komandējumi | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 15 000 | 90 000 |

11 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[18] | 10 000 | 10 000 | 10 000 | 10 000 | 10 000 | 10 000 | 60 000 |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā — administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 25 000 | 25 000 | 25 000 | 25 000 | 25 000 | 25 000 | 150 000 |

[1] OV C

[2] OV C

[3] OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

[4] No 2006. gada 16. septembra līdz 2006. gada 31. decembrim — Nr.4.

[5] Diferencētās apropriācijas.

[6] Nediferencētās apropriācijas.

[7] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās 11. sadaļas 11 01. nodaļā.

[8] Saskaņā ar Nolīguma protokola 1. un 2. pantu zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ja zinātnisko atzinumu secinājumi apstiprina, ka šāds palielinājums neapdraud Kiribati zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Šādā gadījumā finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr gadā Kopienas samaksātā kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 3. punktā norādīto summu jeb par EUR 956 800. Ja Kopienas kuģu nozvejotie daudzumi atbilst summai, kura pārsniedz divkāršotu gada kopējo summu, tad par pārzvejoto daudzumu samaksā nākamajā gadā (ja ir pieejami budžeta līdzekļi).

[9] Izdevumi, kas ir ietverti 11. sadaļas 11 01 04. pantā.

[10] Izdevumi, kas ietverti 11 01. nodaļā, izņemot 11 01 04. pantu.

[11] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[12] Avansa maksājumi un maksas, kuras veic kuģu īpašnieki, neietekmē Kopienas budžetu.

[13] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[14] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[15] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[16] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[17] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[18] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.