Priekšlikums Padomes regula ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija /* COM/2007/0074 galīgā redakcija */
[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 27.2.2007 COM(2007) 74 galīgā redakcija Priekšlikums PADOMES REGULA ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (iesniegusi Komisija) PASKAIDROJUMA RAKSTS PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS | 110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šā priekšlikuma mērķis ir Kopienas mērogā īstenot ICCAT 2007. gadam pieņemto zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, līdz tiek pieņemta Padomes regula, ar ko īsteno daudzgadu pasākumus zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. | 120 | Vispārīgais konteksts Eiropas Kopiena ir dalībniece vairākās reģionālās zivsaimniecības organizācijās, kuras veido pamatu reģionālai sadarbībai konkrētu tālmigrējošu sugu krājumu saglabāšanai un pārvaldībai. Šīs organizācijas pieņem ieteikumus, tostarp par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotām, tehniskiem pasākumiem zivju minimālo izmēru noteikšanai, slēgtajiem apgabaliem un sezonām, zvejas piepūles ierobežojumiem un kontroles pasākumiem. Ieteikumi kļūst saistoši Līgumslēdzējām pusēm, kuras neiebilst pret tiem. Tā kā Kopiena ir minēto organizāciju Līgumslēdzēja puse, tā ir atbildīga par to pieņemto ieteikumu piemērošanu, pret kuriem tā nav izteikusi iebildumus. Kopš 1997. gada novembra Kopiena ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) locekle. Tāpēc ICCAT pieņemtie ieteikumi jāiestrādā Kopienas tiesību aktos, lai nodrošinātu minētās organizācijas jurisdikcijā esošo resursu ilgtspējīgu pārvaldību. ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2006. gadā pieņēma 15 gadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā. Lai atjaunotu šos krājumus, ICCAT atjaunošanas plānā paredzēts līdz 2010. gadam samazināt KPN apjomu, noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikposmos, jauns minimālais izmērs, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas darbībām, kontroles pasākumi, kā arī paredzēts īstenot ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu, lai nodrošinātu atjaunošanas plāna lietderīgumu. Turklāt ICCAT sanāksmē, kas notika Tokijā no 2007. gada 29. līdz 31. janvārim, ICCAT pieņēma lēmumu par shēmu KPN sadalīšanai starp Līgumslēdzējām pusēm. Pamatojoties uz kvotu, ko ICCAT iedalījusi Eiropas Kopienai, Padomei būs jāpārskata provizoriskā kvota un ar to saistītie nosacījumi, ko Zivsaimniecības padome noteica 2006. gada decembrī, un jāpieņem lēmums par nozvejas limitiem 2007. gadam un par zvejas iespēju sadali dalībvalstīm, kā arī ar šiem limitiem saistīti nosacījumi. Tā kā Kopienas kuģi 2007. gada februārī uzsāks zilo tunzivju zveju un tā kā pārvaldības un kontroles pasākumi, ko ICCAT pieņēmusi šai zvejai, attiecas uz visu zvejas sezonu, šie pasākumi jāpiemēro no 2007. gada februāra, nevis no 2007. gada 13. jūnija, kad tie stāsies spēkā saskaņā ar ICCAT noteikumiem, lai nodrošinātu zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna izpildi, izņemot noteikumus par minimālo izmēru, kuri stāsies spēkā 2007. gada 13. jūnijā. Tāpēc šie pasākumi jāīsteno 2007. gadā, izdarot grozījumus Padomes regulā, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi, līdz, pamatojoties uz 37. pantu, tiek pieņemta Padomes regula, ar ko pastāvīgi īsteno daudzgadu pasākumus zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. | 130 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Daži tehniskie pasākumi, ko ICCAT pieņēmusi attiecībā uz zilajām tunzivīm, jau ir iekļauti Kopienas tiesību aktos ar Padomes 2001. gada 14. maija Regulu (EK) Nr. 973/2001, ar ko nosaka konkrētus tehniskus pasākumus tālmigrējošu sugu noteiktu krājumu saglabāšanai (OV L 137, 19.5.2001.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 831/2004 (OV L 127, 29.4.2004.), un provizoriski ar Regulu (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi. Tehniskie pasākumi ietver zilās tunzivs minimālo izmēru un slēgtus zvejas apgabalus un sezonas, kas tika mainīti ICCAT gadskārtējā sanāksmē 2006. gadā, tāpēc jāatjaunina pašreiz spēkā esošie tiesību akti. | 140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Priekšlikumā ir ievērots tunzivs krājumu ilgtspējīgas izmantošanas vispārējais modelis atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, un tas ir ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā. | APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS | Apspriešanās ar ieinteresētajām personām | 211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Lai sagatavotu Kopienas nostāju sarunās, kuras notiek ICCAT gadskārtējās sanāksmēs, Komisija apspriežas ar dalībvalstīm, nozares pārstāvjiem un ar NVO. | 212 | Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Galveno nozaru pārstāvji, ar kuriem apspriedās, apstiprināja Kopienas nostāju par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā. | Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana | 221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas ICCAT Zinātnes komiteja | 222 | Izmantotās metodes Zinātnes komiteja novērtē krājumus un iesaka pieņemt pārvaldības un saglabāšanas pasākumus, lai nodrošinātu tunzivs krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši ar tehnisku pasākumu palīdzību. | 223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus ICCAT Zinātnes komiteja | 2244 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Tika minēti potenciāli nopietni riski ar neatgriezeniskām sekām. | 225 | Šādu risku esība ir vispāratzīta. ICCAT Zinātnes komiteja 2006. gada krājumu novērtējumā norādīja, ka zilās tunzivs nārstojošo zivju biomasa turpina samazināties, savukārt zvejas izraisīta mirstība strauji pieaug, jo īpaši attiecībā uz lielām zivīm. Zinātnes komiteja norādīja, ka tuvākajā nākotnē iespējama šo krājumu izsīkšana, ja netiks īstenoti piemēroti pārvaldības pasākumi. ICCAT Zinātnes komiteja ieteica pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu zilās tunzivs krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, galvenokārt nosakot minimālo izmēru un slēgtus zvejas apgabalus un sezonas. | 226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Zinātnes komitejas atzinumi ir publicēti ICCAT tīmekļa vietnē. | 230 | Ietekmes novērtējums Zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna mērķis ir nodrošināt zilās tunzivs krājumu ilgtspējīgu izmantošanu un jo īpaši samazināt zvejas izraisītu mirstību gan zivju mazuļu, gan pieaugušu zivju vidū, nosakot slēgtas zvejas sezonas un palielinot minimālo izmēru. Kopienas mērogā īstenotu atjaunošanas plānu piemēros attiecībā uz Kopienas zvejniekiem, kas zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumos un Vidusjūrā. | PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI | 305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Kopienas tiesību aktos iestrādā pasākumus, ko pieņēmusi ICCAT, kura ir atbildīga par tunzivju sugu pārvaldību un kuras Līgumslēdzēja puse ir Eiropas Kopiena. | 310 | Juridiskais pamats 20. pants Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku. | 329 | Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. | Proporcionalitātes princips | 331 | Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ. Reģionālo zivsaimniecības organizāciju pieņemtie ieteikumi ir tieši izpildāmi Kopienai un dalībvalstīm. Tomēr skaidrības un pārredzamības labad šie ieteikumi ir iekļauti Padomes regulā, kurā tie izskaidroti, lai dalībvalstis un zvejnieki varētu tos labāk piemērot. | 332 | Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes. | Juridisko instrumentu izvēle | 341 | Ierosinātais juridiskais instruments: regula. | 342 | Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Reģionālo zivsaimniecības organizāciju pieņemtie ieteikumi ir transponēti Padomes regulā. | IETEKME UZ BUDžETU | 409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. | PAPILDU INFORMāCIJA | 570 | Sīkāks priekšlikuma skaidrojums Ar šo priekšlikumu paredzēts transponēt ICCAT pieņemto zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, kas cita starpā aptver KPN un kvotas, tehniskos pasākumus zivju minimālā izmēra noteikšanai, slēgtos apgabalus un sezonas un kontroles pasākumus. | E-5213 | 1. Priekšlikums PADOMES REGULA ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[1] un jo īpaši tās 20. pantu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, tā kā: (1) Regulā (EK) Nr. 41/2007 2007. gadam noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un — attiecībā uz Kopienas kuģiem — ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.[2] (2) Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Līgumslēdzēja puse Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu[3]. (3) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija ( ICCAT ) gadskārtējā sanāksmē 2006. gada novembrī pieņēma Ieteikumu 2006[05] izstrādāt 15 gadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā. (4) Regulā (EK) Nr. 41/2007 provizoriski tika noteiktas zilo tunzivju zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, ko piemēro, līdz tiek panākta vienošanās par galīgo daļu, kas saskaņā ar ICCAT konvenciju iedalīta no šā krājuma. (5) Lai atjaunotu attiecīgo krājumu, ICCAT atjaunošanas plānā paredzēts no 2007. līdz 2010. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomu, noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikposmos, jauns zilās tunzivs minimālais izmērs, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas darbībām, kontroles pasākumi, kā arī paredzēts īstenot ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu, lai nodrošinātu atjaunošanas plāna lietderīgumu. Lai sekmētu zilo tunzivju saglabāšanu, šie pasākumi jāīsteno no 2007. gada, līdz tiek pieņemta Padomes regula, ar ko īsteno daudzgadu pasākumus zilās tunzivs krājumu atjaunošanai. (6) Tā kā Kopienas kuģi 2007. gada februārī uzsāks zilo tunzivju zveju, lai nodrošinātu zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāna izpildi, ICCAT pieņemtie pārvaldības un kontroles pasākumi šai zvejai jāpiemēro no 2007. gada februāra, nevis no 2007. gada 13. jūnija, kā minēts ICCAT Ieteikumā 2006[05]. (7) Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 41/2007, IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU. 1. pants Regulu (EK) Nr. 41/2007 groza šādi. 1. Regulā iekļauj šādu nodaļu: „Xa NODAĻA Daudzgadu plāns zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Austrumatlantijā un Vidusjūrā 1. IedaļaPārvaldības pasākumi 80.a pants Darbības joma Šajā nodaļā paredzēti vispārīgi noteikumi, lai Kopienā piemērotu Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas ( ICCAT ) ieteikto daudzgadu plānu zilās tunzivs ( Thunnus thynnus ) krājumu atjaunošanai. To piemēro attiecībā uz zilajām tunzivīm Austrumatlantijā un Vidusjūrā. Atjaunošanas plāna mērķis ir panākt biomasu, kas atbilst maksimālajai ilgtspējīgajai produktivitātei ar varbūtību virs 50 %. 80.b pantsDefinīcijas Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas: a) „Konvencijas Līgumslēdzējas puses” ir Līgumslēdzējas puses Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu, kā arī Puses, kas nav Līgumslēdzējas puses, un juridiskas personas vai zvejniecības uzņēmumi, kuri sadarbojas ar Līgumslēdzējām pusēm; b) „zvejas kuģis” ir kuģis, ko izmanto vai ir paredzēts izmantot tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī zivju apstrādes kuģi un kuģi, no kuriem veic pārkraušanu citā kuģī; c) „kopīgas zvejas darbības” ir darbības, ko veic divi vai vairāki kuģi, kuri peld ar dažādu ICCAT konvencijas Līgumslēdzēju pušu vai dalībvalstu karogu, ja nozveju no viena kuģa zvejas rīkiem pārvieto citā kuģī; d) „pārvietošanas darbības” ir darbības, kuru laikā zilās tunzivis pārvieto i) no zvejas kuģa uz zivju audzētavu, kurā veic zilo tunzivju galīgo nobarošanu; pārvietošana ietver arī zivis, kas mirušas vai izbēgušas transportēšanas laikā, ii) no zilo tunzivju audzētavas vai tunzivju krātiņa uz apstrādes kuģi, transporta kuģi vai uz krastu; e) „tunzivju krātiņš” ir statisks zvejas rīks, kas noenkurots pie grunts un parasti ir aprīkots ar vadtīklu, kurš virza zivis slēgtā nodalījumā; f) „ievietošana sprostā” nozīmē to, ka zilās tunzivis netiek uzceltas uz kuģa, un ietver gan nobarošanu, gan audzēšanu; g) „nobarošana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz neilgu laiku (2–6 mēneši), lai palielinātu tauku saturu zivīs; h) „audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostā uz laikposmu, kas ilgāks par vienu gadu, lai palielinātu kopējo biomasu; i) „pārkraušana citā kuģī” ir uz zvejas kuģa esošo zivju daļēja vai pilnīga pārkraušana citā zvejas kuģī, un to veic ostā; j) „apstrādes kuģis” ir kuģis, uz kura ar zvejas produktiem pirms to iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: filejas atdalīšana vai sagriešana, saldēšana un/vai apstrāde; k) „sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, kuru veic nacionālas sporta organizācijas biedri vai par kuru ir saņemta nacionāla sporta licence; l) „atpūtas zveja” ir nekomerciāla zveja, kuru neveic nacionālas sporta organizācijas biedri un par kuru nav saņemta nacionāla sporta licence; m) „II uzdevums” ir II uzdevums saskaņā ar definīciju, kas iekļauta Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas ( ICCAT ) „Praktiskajā rokasgrāmatā par Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistiku un paraugdatu vākšanu” (trešais izdevums, ICCAT , 1990. gads). 80.c pants 1. Dalībvalsts zilās tunzivs kvotu var iedalīt tās zvejas kuģiem un attiecībā uz krātiņiem, ar ko atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis. 2. Privātas tirdznieciskas vienošanās starp dalībvalsts un Konvencijas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem par to, ka zvejas kuģi, kas peld ar attiecīgās dalībvalsts karogu, izmanto zvejai saskaņā ar ICCAT konvencijas Līgumslēdzējai pusei iedalītu tunzivs kvotu, slēdz tikai tad, ja saņemta atļauja no attiecīgās dalībvalsts, kura informē Komisiju. 80.d pantsKopīgas zvejas darbības 1. Kopīgas zilo tunzivju zvejas darbības, kurās iesaistīti kuģi, kas peld ar dalībvalsts karogu, atļauj tikai ar attiecīgās karoga dalībvalsts piekrišanu. 2. Dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai no tās zvejas kuģa, kas piedalās kopīgā zvejas darbībā, iegūtu sīku informāciju par kopīgās darbības ilgumu un iesaistīto operatoru identitāti. 3. Dalībvalsts nosūta 2. punktā minēto informāciju ICCAT sekretariātam un Komisijai. 2. IEDAļA TEHNISKIE PASāKUMI 80.e pants Slēgtā zvejas sezona Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 5. pantā paredzētā noteikuma, a) laikposmā no 2007. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim kuģiem, kuri paredzēti pelaģiskai lielapjoma zvejai ar āķu jedām un kuru garums pārsniedz 24 m, aizliedz zilo tunzivju zveju Austrumatlantijā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10º rietumu garuma un uz ziemeļiem no 42º ziemeļu platuma; b) laikposmā no 2007. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim aizliedz zilo tunzivju zveju ar riņķvadiem Austrumatlantijā un Vidusjūrā; c) laikposmā no 2007. gada 15. novembra līdz 2008. gada 15. maijam aizliedz zilo tunzivju zveju no kuģiem ar makšķerēm Austrumatlantijā un Vidusjūrā; d) laikposmā no 2007. gada 15. novembra līdz 2008. gada 15. maijam aizliedz zilo tunzivju zveju ar pelaģiskajiem traleriem Austrumatlantijā un Vidusjūrā. 80.f pantsGaisa kuģu izmantošana Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 5. pantā paredzētā noteikuma, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu lidmašīnu un helikopteru izmantošanu zilo tunzivju meklēšanai Konvencijas apgabalā. 80.g pantsMinimālais izmērs 1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 IV pielikuma, no 2007. gada 13. jūnija zilās tunzivs minimālais izmērs Austrumatlantijā un Vidusjūrā ir 30 kg. 2. Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 80.i pantu, no 2007. gada 13. jūnija 8 kg minimālo izmēru piemēro šādām zilajām tunzivīm: a) zilās tunzivis, kas Austrumatlantijā nozvejotas no kuģiem ar makšķerēm, vai arī ar velcējamām laivām un pelaģiskajiem traleriem; b) zilās tunzivis, kas audzēšanai nozvejotas Adrijas jūrā. 3. Īpaši papildu nosacījumi attiecībā uz zilajām tunzivīm, kas Austrumatlantijā nozvejotas no kuģiem ar makšķerēm, vai arī ar velcējamām laivām un pelaģiskajiem traleriem, ir izklāstīti XVIa pielikuma I daļā. 80.h pantsZilās tunzivs paraugdatu vākšanas plāns 1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 973/2001 5.a pantā paredzētajiem noteikumiem, katra dalībvalsts izstrādā paraugdatu vākšanas programmu, lai novērtētu sprostos ievietoto zilo tunzivju skaitu pa izmēriem. 2. Izmēra paraugdatu vākšanu sprostos veic no parauga, ko veido 100 īpatņi un ko ņem no 100 tonnām dzīvu zivju, vai no parauga, ko veido 10 % no sprostos ievietoto zivju kopskaita. Izmēra (t.i., garuma vai svara) paraugdatus vāc zivju ieguves laikā audzētavā un no mirušām zivīm — transportēšanas laikā saskaņā ar metodi, ko ICCAT pieņēmusi II uzdevuma izpildei vajadzīgo datu paziņošanai. 3. Zivīm, kuras audzē ilgāk nekā gadu, izstrādā papildu metodes un paraugdatu vākšanas veidus. 4. Paraugdatus zivju ieguves laikā vāc pēc nejaušības principa no visiem sprostiem. Iepriekšējā, t.i., 2007. gadā savāktos paraugdatus līdz 2008. gada 31. maijam nosūta ICCAT . 80.i pantsPiezveja 1. Zvejas kuģiem, veicot vai neveicot zilo tunzivju aktīvu zveju, ir atļauts piezvejā iegūt maksimāli 8 % zilo tunzivju, kuru svars ir mazāks par 30 kg un nav mazāks par 10 kg. 2. Šā panta 1. punktā minēto procentuālo daļu aprēķina, pamatojoties uz piezvejoto zivju kopskaitu katrā izkrāvumā no attiecīgo kuģu veiktās zilo tunzivju kopējās nozvejas, vai arī pamatojoties uz to svara ekvivalentu procentos. 3. Piezveju atskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Mirušu zivju izmetumi ir aizliegti, un mirušās zivis atskaita no karoga dalībvalsts kvotas. 4. Zilo tunzivju piezvejas izkrāvumiem piemēro 80.n pantu un 80.p panta 3. punktu. 80.j pantsAtpūtas zveja 1. Veicot atpūtas zveju, ir aizliegts nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī un izkraut vairāk nekā vienu zilo tunzivi katrā zvejas reisā. 2. Atpūtas zvejā nozvejotas zilās tunzivis ir atļauts pārdot tikai labdarības mērķiem. 3. Dalībvalstis reģistrē atpūtas zvejā gūto nozveju datus un nosūta tos ICCAT Pētniecības un statistikas pastāvīgajai komitejai. 4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek atlaists pēc iespējas lielāks skaits zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu, kas atpūtas zvejā nozvejoti dzīvi. 80.k pantsSporta zveja 1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai regulētu sporta zveju, jo īpaši ar zvejas atļaujām. 2. Sporta zvejas sacensībās nozvejotas zilās tunzivis ir atļauts pārdot tikai labdarības mērķiem. 3. Dalībvalstis reģistrē sporta zvejā gūto nozveju datus un nosūta tos ICCAT Pētniecības un statistikas pastāvīgajai komitejai. 4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā tiek atlaists pēc iespējas lielāks skaits zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu, kas sporta zvejā nozvejoti dzīvi. 3. IEDAļA KONTROLES PASāKUMI 80.l pants To kuģu reģistrs, kam atļauts zvejot zilās tunzivis 1. Katra dalībvalsts līdz 2007. gada 1. aprīlim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu, kurā iekļauti visi kuģi, kas peld ar tās karogu un kam izdota īpaša zvejas atļauja zilo tunzivju aktīvai zvejai Austrumatlantijā un Vidusjūrā. 2. Komisija nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam, lai minētos kuģus varētu reģistrēt ICCAT reģistrā, kurā iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis. 3. Kopienas zvejas kuģi, kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, Austrumatlantijā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt, pārvietot vai izkraut zilās tunzivis. 4. Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro mutatis mutandis . 80.m pants To tunzivju krātiņu reģistrs, ar kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis 1. Katra dalībvalsts līdz 2007. gada 1. aprīlim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu, kurā iekļauti visi tunzivju krātiņi, par kuriem izdota īpaša zvejas licence zilo tunzivju aktīvai zvejai Austrumatlantijā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda krātiņu nosaukumu un reģistrācijas numuru. 2. Komisija līdz 2007. gada 15. aprīlim nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam, lai minētos tunzivju krātiņus varētu reģistrēt ICCAT reģistrā, kurā iekļauti tunzivju krātiņi, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis. 3. Ar ICCAT reģistrā neiekļautiem Kopienas tunzivju krātiņiem Austrumatlantijā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, tajos nedrīkst paturēt, no tiem nedrīkst pārkraut kuģī vai izkraut zilās tunzivis. 4. Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro mutatis mutandis . 80.n pants Apstiprinātās ostas 1. Jebkādu daudzumu Austrumatlantijā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut citā kuģī no 80.l pantā minētajiem kuģiem vietās, kas nav Konvencijas Līgumslēdzēju pušu apstiprinātas ostas. 2. Dalībvalstis norāda vietu, kas izmantojama izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kurā atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanas vai pārkraušanas darbības. 3. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2007. gada 1. aprīlī nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija līdz 2007. gada 15. aprīlim nosūta minēto informāciju ICCAT izpildsekretariātam. Visas turpmākās izmaiņas sarakstā vismaz 15 dienas pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā dara zināmas Komisijai nosūtīšanai ICCAT izpildsekretariātam. 80.o pantsPārkraušana citā kuģī 1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Austrumatlantijā un Vidusjūrā aizliedz zilo tunzivju pārkraušanu citā kuģī, izņemot kuģiem, kas paredzēti lielapjoma zvejai ar āķu jedām un kas darbojas saskaņā ar grozīto ICCAT Ieteikumu 2005[06], ar ko izveido pārkraušanas programmu zvejas kuģiem tunzivju lielapjoma zvejai ar āķu jedām . 2. Pirms ieiešanas ostā saņēmējkuģa (zvejojošā kuģa vai apstrādes kuģa) kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 48 stundas pirms paredzamā ierašanās laika tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras ostu viņš vēlas izmantot, vai tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas attiecīgā zivju audzētava, sniedz šādu informāciju: a) paredzamais ierašanās laiks; b) novērtētais uz kuģa paturēto zilo tunzivju daudzums; c) informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas; d) zvejojošā kuģa vārds un numurs ICCAT reģistrā, kurā iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis; e) saņēmējkuģa vārds un numurs ICCAT reģistrā, kurā iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis; f) citā kuģī pārkraujamo zilo tunzivju tilpums tonnās. 3. Zvejojošiem zvejas kuģiem neatļauj pārkraut nozveju citā kuģī, ja vien tie nav iepriekš saņēmuši atļauju no savas karoga valsts. 4. Zvejojošā kuģa kapteinis laikā, kad veic pārkraušanu citā kuģī, sniedz savai karoga valstij šādu informāciju: a) citā kuģī pārkrauto tunzivju daudzumi; b) datums un osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī; c) saņēmējkuģa vārds, reģistrācijas numurs un karogs, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā iekļauti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis; d) ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas tunzivju nozvejas. 5. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana citā kuģī, vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas attiecīgā zivju audzētava, inspicē saņēmējkuģi, tam ierodoties, un pārbauda kravu un dokumentāciju, kas saistīta ar pārkraušanas darbību. 6. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana citā kuģī, vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas attiecīgā zivju audzētava, 48 stundas pēc minētās pārkraušanas beigām nosūta pārkraušanas protokolu zvejojošā kuģa karoga valsts iestādei. 7. Šīs regulas 80.l pantā minēto Kopienas kuģu kapteiņi aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu peld attiecīgie kuģi. Deklarāciju, kas sagatavota XVIa pielikuma III daļā noteiktajā formātā, nosūta ne vēlāk kā 15 dienas pēc tam, kad ostā veikta pārkraušana citā kuģī. 80.p pantsReģistrēšanas prasības 1. Papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. un 8. panta prasību izpildei 80.l pantā minēto Kopienas kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta XVIa pielikuma II daļā prasīto informāciju. 2. Šīs regulas 80.l pantā minēto kopīgā zvejas darbībā iesaistīto Kopienas kuģu kapteiņi reģistrē zvejas žurnālā šādu informāciju: a) ja nozveju uzceļ uz kuģa vai pārvieto sprostos: - datums un laiks, - vieta (ģeogrāfiskais garums/ģeogrāfiskais platums), - uz kuģa uzcelto vai sprostos pārvietoto nozveju apjoms, - tā zvejas kuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls, ar kura zvejas rīkiem gūta nozveja; b) ja nozveju neuzceļ uz kuģa vai ja tā atrodas zvejas rīkā pirms pārvietošanas darbībām, vai to nepārvieto sprostos: - datums un laiks, - vieta (ģeogrāfiskais garums/ģeogrāfiskais platums), - norāde par to, ka nozveja nav uzcelta uz kuģa vai nav pārvietota sprostos, - tā zvejas kuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls, ar kura zvejas rīkiem gūta nozveja. 3. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. pantā paredzētā noteikuma, šīs regulas 80.l pantā minēto kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz 4 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņi plāno izmantot, paziņo šādu informāciju: a) paredzamais ierašanās laiks; b) novērtētais uz kuģa paturēto zilo tunzivju daudzums; c) informācija par zonu, kurā gūtas nozvejas. 4. Dalībvalsts attiecīgā iestāde 48 stundas pēc izkraušanas beigām nosūta kuģa karoga valstij izkraušanas protokolu. 80.q pantsInspekcija ostā vai zivju audzētavā 1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi ICCAT reģistrā iekļautie kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis, ieejot apstiprinātā ostā, lai izkrautu un/vai pārkrautu citā kuģī zilās tunzivis, kas nozvejotas Austrumatlantijā un Vidusjūrā, tiktu inspicēti ostā. 2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētu ievietošanu sprostos zivju audzētavās, kas atrodas to jurisdikcijā. 3. Ja zivju audzētavas atrodas ūdeņos, kas ir ārpus dalībvalstu jurisdikcijas, 2. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās reģistrētas par zivju audzētavu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas. 80.r pantsNozvejas ziņojumi 1. Šīs regulas 80.l pantā minēto Kopienas zvejas kuģu kapteiņi nosūta savas karoga valsts kompetentajām iestādēm „nozvejas ziņojumu”, kurā norādīti nozvejoto zilo tunzivju daudzumi, arī tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle. 2. Pirmo reizi ziņojumu nosūta vēlākais desmit dienas pēc ieiešanas Austrumatlantijā un Vidusjūrā vai pēc zvejas reisa sākuma. Ja veic kopīgas zvejas darbības, kapteinis norāda, kura kuģa vai kuģu gūtās nozvejas jāatskaita no karoga valsts kvotas. 3. No 2007. gada 1. jūnija zvejas kuģu kapteiņi ik pēc piecām dienām nosūta ziņojumu par nozvejoto zilo tunzivju daudzumiem, arī tad, ja nozvejotais daudzums ir nulle. 4. Katra dalībvalsts pēc saņemšanas nozvejas ziņojumus elektroniski vai citā veidā pārsūta ICCAT sekretariātam. 5. Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam datorlasāmā formā informē Komisiju par Austrumatlantijā un Vidusjūrā nozvejoto zilo tunzivju daudzumiem, kuras iepriekšējā mēnesī izkrautas, pārkrautas citā kuģī vai ievietotas sprostos no kuģiem, kas peld ar to karogu. 80.s pantsKontrolpārbaude 1. Dalībvalstis pārbauda (arī izmantojot kuģu satelītnovērošanas sistēmas jeb VMS datus) zvejas žurnālu iesniegšanu un salīdzina attiecīgo informāciju, kas reģistrēta kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas/pārkraušanas dokumentos un nozvejas dokumentos. 2. Dalībvalstis veic administratīvas kontrolpārbaudes attiecībā uz visiem izkrāvumiem, visām pārkraušanām citā kuģī un ievietošanu sprostos, tālab daudzumus pa sugām, kas reģistrēti kuģa zvejas žurnālā, vai daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārkraušanas deklarācijā, salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā un citos attiecīgos dokumentos, piemēram, faktūrrēķinos un/vai tirdzniecības pavadzīmēs. 80.t pantsIevietošana sprostos 1. Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas zilo tunzivju audzētava, nedēļas laikā pēc tam, kad ievietošana sprostos ir pabeigta, dalībvalstij vai Līgumslēdzējai pusei, ar kuras karogu peld kuģi, kas zvejojuši zilās tunzivis, un ICCAT sekretariātam nosūta novērotāja apstiprinātu ziņojumu par ievietošanu sprostos. Šajā ziņojumā iekļauj informāciju, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā minētajā sprostos ievietošanas deklarācijā. 2. Ja zivju nobarošanas audzētavas atrodas ūdeņos, kas ir ārpus dalībvalstu jurisdikcijas, 1. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās reģistrētas par zivju nobarošanas audzētavu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas. 3. Pirms visām pārvietošanas darbībām tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas zivju audzētava, informē zvejojošā kuģa karoga dalībvalsti par to zilo tunzivju daudzumu, ko paredzēts pārvietot sprostā un ko nozvejojuši kuģi, kuri peld ar tās karogu. Zvejojošā kuģa karoga dalībvalsts pieprasa tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas zivju audzētava, uzsākt nozveju arestu un zivju atlaišanu jūrā, ja pēc minētās informācijas saņemšanas tā konstatē, ka a) zvejas kuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nebija iedalīta pietiekama kvota zilajām tunzivīm, kas ievietotas sprostā; b) zivju daudzums nav pienācīgi paziņots un ņemts vērā tās kvotas aprēķināšanā, kas varētu būt piemērojama; c) zvejas kuģim, kurš ir deklarējis nozveju, nav atļauts zvejot zilās tunzivis. 4. Kopienas zvejas kuģa kapteinis ne vēlāk kā 15 dienas pēc zivju pārvietošanas uz velkoņiem vai sprostiem aizpilda un nosūta karoga dalībvalstij ICCAT pārvietošanas deklarāciju XVIa pielikuma III daļā noteiktajā formātā. Pārvietošanas deklarāciju nosūta kopā ar pārvietotajām zivīm, transportējot tās līdz sprostam. 80.u pantsDarbības ar tunzivju krātiņiem 1. Nozvejas reģistrē pēc tam, kad pabeigta katra atsevišķa zvejas darbība ar tunzivju krātiņiem, un 48 stundās pēc katras zvejas darbības beigām elektroniski vai citā veidā nozvejas protokolu nosūta kompetentajai iestādei. 2. Katra dalībvalsts pēc nozvejas protokola saņemšanas to elektroniski pārsūta ICCAT sekretariātam. 80.v pantsNovērotāju programma 1. Katra dalībvalsts nodrošina novērotāju klātbūtni uz zvejas kuģiem, kuru garums pārsniedz 15 m, aptverot vismaz a) 20 % no tās aktīvajiem seineriem. Ja veic kopīgas zvejas darbības, novērotājam jābūt uz kuģa zvejas darbības laikā; b) 20 % no tās aktīvajiem pelaģiskajiem traleriem; c) 20 % no tās aktīvajiem āķu jedu zvejas kuģiem; d) 20 % no tās aktīvajiem kuģiem zvejai ar makšķerēm; e) 100 %, veicot zivju izcelšanu no tunzivju krātiņiem. Novērotājam ir šādi pienākumi: a) uzraudzīt kuģa atbilstību šīs nodaļas prasībām; b) reģistrēt zvejas darbības un ziņot par tām; c) novērot un novērtēt nozvejas un salīdzināt tās ar ierakstiem zvejas žurnālā; d) pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT noteiktos saglabāšanas pasākumus. Turklāt novērotājs veic zinātnisku darbu, piemēram, pamatojoties uz ICCAT Pētniecības un statistikas pastāvīgās komitejas instrukcijām, vāc ICCAT noteiktos II uzdevuma datus, ja to pieprasījusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija. 2. Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas zilo tunzivju audzētava, nodrošina novērotāja klātbūtni, kad zilās tunzivis tiek pārvietotas sprostos un kad zivis tiek izceltas no sprostiem. Novērotājam ir šādi pienākumi: a) novērot un uzraudzīt audzēšanas darbību atbilstību Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantam; b) apstiprināt 80.t pantā minēto ziņojumu par ievietošanu sprostos; c) veikt zinātnisku darbu, piemēram, pamatojoties uz ICCAT Pētniecības un statistikas pastāvīgās komitejas instrukcijām, vākt paraugdatus, kā pieprasījusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija. 80.w pantsIzpildes pasākumi 1. Dalībvalstis veic izpildes pasākumus attiecībā uz kuģi, ja saskaņā ar to tiesību aktiem konstatēts, ka zvejas kuģis, kurš peld ar to karogu, neievēro 80.e, 80.g, 80.n, 80.o un 80.p pantā paredzētos noteikumus. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem var ietvert a) soda naudas; b) aizliegto zvejas rīku un nozveju arestu; c) kuģa sekvestrāciju; d) zvejas atļaujas apturēšanu vai anulēšanu; e) attiecīgā gadījumā — zvejas kvotas samazināšanu vai anulēšanu. 2. Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas zilo tunzivju audzētava, veic izpildes pasākumus attiecībā uz audzētavu, ja saskaņā ar to tiesību aktiem konstatēts, ka zivju audzētava neievēro šīs regulas 80.t pantā un 80.v panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantā paredzētos noteikumus. Pasākumi atkarībā no nodarījuma smaguma pakāpes un saskaņā ar valsts tiesību aktu attiecīgajiem noteikumiem var ietvert a) soda naudas; b) zivju nobarošanas audzētavas reģistrācijas apliecības apturēšanu vai anulēšanu; c) aizliegumu ievietot sprostos vai pārdot noteiktus daudzumus zilo tunzivju. 80.x pantsTirgus pasākumi 1. Ir aizliegta Austrumatlantijā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju iekšējā tirdzniecība, izkraušana, ievešana, izvešana, ievietošana sprostos audzēšanai, atpakaļievešana un pārkraušana citā kuģī, ja tām nav pievienota pareiza, pilnīga un apstiprināta dokumentācija, kas paredzēta šajā nodaļā. 2. Ir aizliegta tādu Austrumatlantijā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju iekšējā tirdzniecība, ievešana, izkraušana, ievietošana sprostos audzēšanai, apstrāde, izvešana, atpakaļievešana un pārkraušana citā kuģī, kuras nozvejojuši zvejas kuģi, kuru karoga valstij nav iedalītas kvotas, nozvejas limits vai zvejas piepūle zilo tunzivju zvejai Austrumatlantijā un Vidusjūrā atbilstīgi ICCAT pārvaldības un saglabāšanas pasākumu noteikumiem vai arī kuru karoga valsts zvejas iespējas ir izsmeltas. 3. Ir aizliegta zilo tunzivju iekšējā tirdzniecība, ievešana, izkraušana, apstrāde un izvešana no audzētavām, kuras neatbilst ICCAT Ieteikumam 2006[07] par zilo tunzivju audzēšanu. 80.y pantsPārrēķina koeficients Lai aprēķinātu apstrādāto zilo tunzivju svaram atbilstošo neapstrādāto zivju svaru, izmanto ICCAT Pētniecības un statistikas pastāvīgās komitejas pieņemtos pārrēķina koeficientus. 80.z pantsICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma 1. Kopienā piemēro ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu, ko ICCAT pieņēma Ceturtajā kārtējā sanāksmē Madridē 1975. gada novembrī. Shēmas izklāsts sniegts XVIa pielikuma IV daļā. 2. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Austrumatlantijā un Vidusjūrā, norīko inspektorus inspekciju veikšanai jūrā. 3. Komisija shēmas izpildei var norīkot Kopienas inspektorus. 4. Komisija koordinē uzraudzības un inspekcijas darbības Kopienā. Šim nolūkam tā kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Kopiena varētu izpildīt no shēmas izrietošās saistības. Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo reglamentētos resursus, pieņem vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu šo programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, kā arī uz laikposmiem un zonām, kurās tie jāizmanto. 5. Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. aprīlim dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās nākamajā gadā paredz norīkot darbam shēmā. Izmantojot šo informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo plānu par Kopienas līdzdalību shēmā 2007. gadā un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.” 2) Regulas I D pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. 3) Šīs regulas II pielikuma tekstu iekļauj kā XVIa pielikumu. 2. pantsStāšanās spēkā Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī . Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Briselē, Padomes vārdā — priekšsēdētājs I pielikums Regulas (EK) Nr. 41/2007 I D pielikumā ierakstu par zilo tunzivi zonā „Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra” aizstāj ar šādu: Suga: | Zilā tunzivs Thunnus thynnus | Zona: | Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra BFT/AE045W | Kipra | 154,68 | Grieķija | 287,23 | Spānija | 5568,21 | Francija | 5493,65 | Itālija | 4336,31 | Malta | 355,59 | Portugāle | 523,88 | Visas dalībvalstis | 60 | (1) | EK | 16 779,55 | KPN | 29 500 | (1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā. | II pielikums Iekļauj XVIa pielikumu. XVIa PIELIKUMS ICCAT zilās tunzivs krājumu atjaunošanas plāns I daļa Īpaši nosacījumi, ko piemēro zvejai no kuģiem ar makšķerēm, vai arī ar velcējamām laivām un pelaģiskajiem traleriem Austrumatlantijā 1. Dalībvalsts nosaka, ka to kuģu zvejai ar makšķerēm un velcējamo laivu skaits, ar kurām atļauts zvejot zilās tunzivis, nepārsniedz to kuģu skaitu, kas 2006. gadā piedalījušies zilo tunzivju specializētajā zvejā. 2. Dalībvalsts ierobežo to pelaģisko traleru maksimālo skaitu, kuriem zvejā atļauta zilo tunzivju piezveja. 3. Dalībvalstis līdz 2007. gada 1. aprīlim paziņo ICCAT sekretariātam saskaņā ar 1. un 2. punktu reģistrēto zvejas kuģu skaitu. 4. a) Dalībvalsts nodrošina to, ka 1. un 2. punktā minētie kuģi, kam izsniegta īpaša zvejas atļauja, tiek iekļauti sarakstā, kurā norādīts to vārds un Kopienas flotes reģistra numurs, kā noteikts I pielikumā Komisijas 2003. gada 30. decembra Regulai (EK) Nr. 26/2004 par Kopienas zvejas flotes reģistru[4]. Dalībvalstis izdod īpašo zvejas atļauju tikai tad, kad kuģis ir iekļauts ICCAT reģistrā, kurā apkopoti kuģi, kam atļauts zvejot zilās tunzivis. b) Dalībvalstis datorlasāmā formā nosūta Komisijai a) apakšpunktā minēto sarakstu un visus turpmākos grozījumus. c) Grozījumus 4. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā nosūta Komisijai vismaz piecas dienas pirms tam, kad šajā sarakstā pirmoreiz iekļautais kuģis ieiet Austrumatlantijā un Vidusjūrā. Komisija grozījumus nekavējoties nosūta ICCAT sekretariātam. 5. Dalībvalsts ne vairāk kā 10 % no zilās tunzivs kvotas iedala minētajiem atļauju saņēmušajiem kuģiem, paredzot, ka ne vairāk kā 200 tonnas zilo tunzivju, kas sver ne mazāk kā 6,4 kg, drīkst nozvejot ar makšķerēm no kuģiem, kuru lielākais garums nepārsniedz 17 m. 6. Dalībvalsts ne vairāk kā 2 % no zilās tunzivs kvotas drīkst atvēlēt piekrastes amatierzvejai svaigu zivju ieguvei. 7. a) Jebkādu daudzumu Austrumatlantijā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut citā kuģī no šā pielikuma 1. un 2. punktā minētajiem kuģiem vietās, kas nav Konvencijas Līgumslēdzēju pušu apstiprinātas ostas. b) Dalībvalstis norāda vietu, kas izmantojama izkraušanai, vai vietu, kas atrodas tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kurā atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības. c) Dalībvalstis ne vēlāk kā 2007. gada 1. aprīlī nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija līdz 2007. gada 15. aprīlim nosūta minēto informāciju ICCAT izpildsekretariātam. Visas turpmākās izmaiņas sarakstā vismaz 15 dienas pirms attiecīgo izmaiņu stāšanās spēkā dara zināmas Komisijai nosūtīšanai ICCAT izpildsekretariātam. 8. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. pantā paredzētā noteikuma, 1. un 2. punktā minēto kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz 4 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņi plāno izmantot, paziņo šādu informāciju: a) paredzamais ierašanās laiks; b) novērtētais uz kuģa paturēto zilo tunzivju daudzums; c) informācija par zonu, kurā gūtas nozvejas. 9. Katra dalībvalsts ievieš nozvejas paziņošanas režīmu, kas nodrošina katram kuģim iedalītās kvotas faktisku uzraudzību. 10. Nozvejotās zilās tunzivis nedrīkst piedāvāt mazumtirdzniecībā gala patērētājam neatkarīgi no tirdzniecības metodes, ja vien attiecīgajā marķējumā vai uz etiķetes nav norādīti: a) suga, izmantotais zvejas rīks; b) nozvejas apgabals un datums. 11. Dalībvalstis, kuru kuģiem zvejai ar makšķerēm ir atļauts zvejot zilās tunzivis Austrumatlantijā, no 2007. gada 1. jūlija ievieš šādas prasības attiecībā uz astes iezīmējumu: a) katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izcelšanas piestiprina astes iezīmējuma zīmi; b) katrai astes iezīmējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs statistikas dokumentos un uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir zilās tunzivis. II daļa Zvejas žurnālu specifikācija Zvejas žurnālu obligātās specifikācijas 1. Zvejas žurnāla lapām jābūt numurētām. 2. Zvejas žurnāls jāaizpilda katru dienu (pusnaktī) un pirms ierašanās ostā. 3. Zvejas žurnāls jāaizpilda, ja tiek veiktas inspekcijas jūrā. 4. Vienam lapas eksemplāram jāpaliek zvejas žurnālā. 5. Uz kuģa jātur žurnāli, kurā reģistrētas vienā gadā veiktas darbības. Zvejas žurnālos obligāti reģistrējamā standarta informācija 1. Kapteiņa vārds, uzvārds un adrese. 2. Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas. 3. Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs un SJO numurs (ja ir). Veicot kopīgas zvejas darbības, norāda visu darbībā iesaistīto kuģu vārdu, reģistrācijas numuru, ICCAT numuru un SJO numuru (ja ir). 4. Zvejas rīki: a) tips, norādot FAO kodu; b) izmēri (garums, linuma acs izmērs, āķu skaits u.c.). 5. Darbības jūrā, aizpildot (vismaz) vienu rindu par katru reisa dienu un norādot a) darbību (zvejošana, kuģa pārvietošanās u.c.); b) atrašanās vietu: precīzu atrašanās vietu (grādos un minūtēs) ik dienas reģistrē par katru zvejas darbību vai pusdienlaikā, ja šajā dienā nav zvejots; c) reģistrētās nozvejas. 6. Sugu identifikācija: a) FAO kods; b) kopējais neapstrādātu zivju svars ( RWT ) kilogramos dienā. 7. Kapteiņa paraksts. 8. Novērotāja paraksts (attiecīgā gadījumā). 9. Svara noteikšanas metode: novērtēšana, svēršana uz kuģa. 10. Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvaru un norāda pārrēķina koeficientus, ko izmanto dzīvsvara novērtēšanā. Obligātā informācija izkraujot, pārkraujot citā kuģī vai pārvietojot 1. Datums un osta, kurā veic izkraušanu/pārkraušanu citā kuģī/pārvietošanu. 2. Produkti: a) apstrādes veids; b) zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos. 3. Kapteiņa vai viņa pārstāvja paraksts. III daļa ICCAT PĀRVIETOŠANAS/CITĀ KUĢĪ PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA Dokuments Nr. ICCAT PĀRVIETOŠANAS/CITĀ KUĢĪ PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA Velkonis/transporta kuģis Kuģa vārds un radio izsaukuma signāls: Karoga valsts: Karoga valsts atļaujas Nr. Valsts reģistra Nr. ICCAT reģistra Nr. SJO Nr. | Zvejas kuģis Kuģa vārds un radio izsaukuma signāls: Karoga valsts: Karoga valsts atļaujas Nr. Valsts reģistra Nr. ICCAT reģistra Nr. Ārējās identifikācijas Nr. Zvejas žurnāla lapas Nr. | Diena Mēnesis Stunda Gads(2_(0_(__(__( Zvejas kuģa kapteinis: Velkoņa/transporta kuģa kapteinis: CITĀ KUĢĪ PĀRKRAUŠANAS VIETA Atiešana (__(__( (__(__( (__(__( no (__________( Atgriešanās (__(__( (__(__( (__(__( uz (__________( Paraksts: Paraksts: Pārvietošana/Pārkraušana citā kuģī (__(__( (__(__( (__(__( (__________( Veicot pārkraušanu citā kuģī, norāda svaru kilogramos vai izmantotās vienības (piem., kaste, grozs u.c.) un attiecīgās vienības izkrāvumu svaru kilogramos. (___( kilogrami. Pārvietojot dzīvas zivis, norāda vienību skaitu un dzīvsvaru Osta |Jūrā ģeogr. platumsģeogr. garums |Suga |Zivju vienību skaits |Produkta veids:dzīvas |Produkta veids:nesadalītas |Produkta veids:ķidātas |Produkta veids:bez galvas |Produkta veids:filejas |Produkta veids |Turpmāka pārvietošana/ pārkraušana citā kuģī Datums:Vieta: Līgumslēdzējas puses atļaujas Nr. Pārvietojošā kuģa kapteiņa paraksts: Saņēmējkuģa vārds: Karoga valsts: ICCAT reģistra Nr. SJO Nr. Kapteiņa paraksts: Datums:Vieta: Līgumslēdzējas puses atļaujas Nr. Pārvietojošā kuģa kapteiņa paraksts: Saņēmējkuģa vārds: Karoga valsts: ICCAT reģistra Nr. SJO Nr. Kapteiņa paraksts: | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | | ICCAT novērotāja paraksts (attiecīgā gadījumā): Pienākumi, veicot pārvietošanu/pārkraušanu citā kuģī 1. Pārvietošanas/citā kuģī pārkraušanas deklarācijas oriģināls jānodod saņēmējkuģim (velkonim/apstrādes kuģim/transporta kuģim). 2. Pārvietošanas/citā kuģī pārkraušanas deklarācijas kopija jāpatur attiecīgajam zvejojošajam zvejas kuģim. 3. Turpmākas pārvietošanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības atļauj attiecīgā Līgumslēdzēja puse, kas atļāvusi kuģa darbību. 4. Pārvietošanas/citā kuģī pārkraušanas deklarācijas oriģināls jātur uz saņēmējkuģa, uz kura patur zivis līdz nogādāšanai audzētavā vai izkraušanas vietā. 5. Pārvietošanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības reģistrē visu darbībā iesaistīto kuģu zvejas žurnālā. IV daļa ICCAT KOPĪGĀS STARPTAUTISKĀS INSPEKCIJAS SHĒMA Komisija ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) vienojās, ka saskaņā ar Konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu Konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, Komisija iesaka izveidot turpmāk izklāstīto kārtību starptautiskas kontroles veikšanai ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. 1. Kontroli veic Līgumslēdzēju valstu zvejas kontroles dienestu inspektori. Komisijai paziņo, kurus inspektorus attiecīgās valdības ir norīkojušas šā uzdevuma izpildei. 2. Kuģi, uz kuriem ir inspektori, peld ar īpašu Komisijas apstiprinātu karogu vai vimpeli, lai norādītu, ka uz tā ir inspektors, kurš veic starptautiskas inspekcijas pienākumus. Komisijai iespējami drīz paziņo to kuģu vārdus, ko patlaban izmanto minētajiem nolūkiem; tie var būt īpaši inspekcijas kuģi vai zvejas kuģi. 3. Katram inspektoram ir personu apliecinošs dokuments, ko karoga valsts iestādes izdod Komisijas apstiprinātā formātā un kas apliecina, ka inspektors ir pilnvarots rīkoties saskaņā ar Komisijas apstiprināto kārtību. 4. Saskaņā ar kārtību, kura noteikta 9. pantā, kuģis, ko patlaban izmanto tunzivju vai tunzivjveidīgo zivju zvejai Konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir valstu jurisdikcijā, apstājas, ja kuģis, uz kura atrodas inspektors, raida tam attiecīgu signālu no Starptautiskā Signālu kodeksa, izņemot gadījumus, ja kuģis faktiski veic zvejas darbības, tādā gadījumā tas apstājas tūlīt pēc šādu darbību pabeigšanas. Kuģa kapteinis[5] ļauj inspektoram, kuru var pavadīt liecinieks, uzkāpt uz kuģa. Kapteinis ļauj inspektoram veikt nozvejas, zvejas rīku un visu attiecīgo dokumentu pārbaudes, kuras inspektors uzskata par vajadzīgām, lai pārliecinātos par to, vai tiek ievēroti spēkā esošie Komisijas ieteikumi par konkrētā kuģa karoga valsti; inspektors drīkst pieprasīt paskaidrojumus, kurus viņš uzskata par vajadzīgiem. 5. Uzkāpjot uz kuģa, inspektors uzrāda 3. punktā minēto dokumentu. Inspekcijas veic tā, lai kuģa darbībai radītais traucējums un neērtības būtu minimālas un netiktu pieļauta zivju kvalitātes pazemināšanās. Inspektors veic izmeklēšanu tikai tādā mērā, lai pārliecinātos par to, vai tiek ievēroti spēkā esošie Komisijas ieteikumi par konkrētā kuģa karoga valsti. Veicot pārbaudi, inspektors kapteinim var lūgt nepieciešamo palīdzību. Viņš sagatavo inspekcijas ziņojumu Komisijas apstiprinātā formātā. Inspektors paraksta ziņojumu kuģa kapteiņa klātbūtnē; kapteinim ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām, un viņam šīs piezīmes jāparaksta. Ziņojuma kopijas iesniedz kuģa kapteinim un inspektora valsts valdībai, kura tās nosūta kuģa karoga valsts attiecīgajām iestādēm un Komisijai. Atklājot ieteikumu pārkāpumus, inspektoram, ja iespējams, jāinformē karoga valsts kompetentās iestādes, arī Komisija un karoga valsts inspekcijas kuģis, ja tas atrodas netālu. 6. Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti viņa norādījumi, kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja notiktu pretošanās šīs valsts inspektoram vai netiktu pildīti viņa norādījumi. 7. Inspektori pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā ieteikumā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operatīvajā kontrolē un ir atbildīgi to priekšā. 8. Līgumslēdzējas valstis izvērtē saskaņā ar šo kārtību sniegtos citu valstu inspektoru ziņojumus un pēc to saņemšanas rīkojas līdzīgi, kā tās saskaņā ar valsts tiesību aktiem rīkotos, saņemot savas valsts inspektora ziņojumus. Šā punkta noteikumi neuzliek Līgumslēdzējām valstīm pienākumu citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas valstis sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas izriet no ziņojuma, ko inspektors iesniedzis saskaņā ar šo kārtību. 9. i) Līgumslēdzējas valstis līdz katra gada 1. martam informē Komisiju par provizoriskajiem plāniem attiecībā uz iesaistīšanos šīs kārtības izpildē nākamajā gadā, un Komisija var sniegt Līgumslēdzējām valstīm ieteikumus par valsts darbību koordinēšanu šajā jomā, kā arī par inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, uz kuriem jāuzņem inspektori. ii) Šajā ieteikumā izklāstīto kārtību un iesaistīšanās plānus piemēro starp Līgumslēdzējām valstīm, ja vien tās nav vienojušās citādi; par šādu vienošanos informē Komisiju. Tomēr shēmas īstenošanu starp divām Līgumslēdzējām valstīm var pārtraukt arī pirms vienošanās noslēgšanas, ja viena no minētajām valstīm par to ir informējusi Komisiju. 10. i) Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā notiek inspekcija. Inspektors ziņojumā norāda pārkāpuma veidu. ii) Inspektors ir pilnvarots inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto, vai tos zvejas rīkus, kas atrodas uz klāja un ir gatavi izmantošanai. 11. Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri izrādās neatbilstoši spēkā esošajiem Komisijas ieteikumiem par konkrētā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina Komisijas apstiprinātu identifikācijas marķējumu, un šo faktu atzīmē savā ziņojumā. 12. Inspektors drīkst nofotografēt zvejas rīku tā, lai būtu redzami tie elementi, kas pēc viņa uzskatiem neatbilst spēkā esošajiem noteikumiem, šādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un karoga valstij paredzētajai ziņojuma kopijai pievieno fotoattēlu eksemplārus. 13. Inspektors ir pilnvarots, ievērojot Komisijas noteiktus ierobežojumus, pārbaudīt nozveju raksturlielumus, lai konstatētu, vai Komisijas ieteikumi ir ievēroti. Konstatējumus viņš iespējami drīzāk dara zināmus inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm. (Divgadu ziņojums 1974–75, II daļa). Piezīmes Tika panākta vienošanās nenorādīt dienu, kad stājas spēkā Starptautiskā Inspekcijas shēma, līdz Komisija nolems citādi. ICCAT vimpelis [pic] [1] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. [2] OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. [3] OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp. [4] OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp. [5] Kapteinis ir persona, kas atbildīga par kuģi.