[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.12.2007

COM(2007) 803 galīgā redakcijaI DAĻA

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPADOMEI

Stratēģiskais ziņojums par Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunoto stratēģiju – jaunā cikla uzsākšana (2008.-2010. g.) Pārmaiņu tempa saglabāšana

Pārmaiņu tempa saglabāšana

ATJAUNOJOT 2005. GADā LISABONAS STRATēģIJU UN ORIENTēJOT TO UZ IZAUGSMI UN NODARBINāTīBU, EIROPA IR GUVUSI IEVēROJAMUS PANāKUMUS. EIROPAS SAVIENīBAS DARBīBā IR VEIKTAS VēRā ņEMAMAS UN PASTāVīGAS IZMAIņAS – CIEšA PARTNERīBA UN SKAIDRS PIENāKUMU SADALīJUMS STARP DALīBVALSTīM UN KOMISIJU ļāVA VEIKT IEVēROJAMUS UZLABOJUMUS.

Rezultāti jau ir redzami. Ekonomikas rādītāji ir daudz labāki nekā 2005. gadā. Izaugsmes rādītāji ir stabili. Pēdējo divu gadu laikā ir izveidoti gandrīz 6,5 miljoni jaunu darbavietu. Paredzams, ka līdz 2009. gadam tiks izveidoti vēl 5 miljoni darba vietu. Šie rādītāji attiecas uz miljoniem eiropiešu, kuri ir glābti no bezdarba smagajiem apstākļiem un kuru dzīvē ir notikušas pozitīvas pārmaiņas.

Protams, dažas pašreiz notiekošās pārmaiņas ir cikliskas. Tomēr dalībvalstu un Eiropas Savienības īstenotās strukturālās reformas saistībā ar Lisabonas stratēģiju pēdējos gados ir sniegušas rezultātus, un tās nodrošina vislabāko aizsardzību pret ciklisko lejupslīdi.

Lisabonas stratēģija ir ES līdzeklis, kas ļauj pielāgoties pārmaiņām. Tai ir nozīmīga loma Eiropas Savienības politikā, reaģējot uz globalizāciju, palīdzot eiropiešiem piedalīties šī jaunā uzdevumu un iespēju kopuma veidošanā.

Reformu īstenošana var būt sarežģīta. Dažkārt tās var būt nepopulāras. Tomēr vienīgi reformas var nodrošināt mūsdienu vajadzību nodrošināšanu. Mūsu līdzšinējiem panākumiem ir jāmotivē mūs turpināt darbu stratēģijas nākamajā ciklā.

Minētais nozīmē saglabāt pārmaiņu tempu. Eiropā joprojām ir pārāk liels bezdarbnieku skaits. Mums vēl nav nodrošināti vislabākie apstākļi uzņēmējdarbības izaugsmei. Eiropa joprojām ir fragmentāra jauninājumu, pētniecības un izstrādes veicināšanas ziņā; privātā sektora ieguldījumu līmenis joprojām ir nepietiekams. Tikai tagad mēs esam sākuši īstenot ES pāreju uz ekonomiku, kas rada zemu oglekļa koncentrāciju. Ņemot vērā riskus, kas saistīti ar izaugsmes gaitas palēnināšanos visā pasaulē, ir svarīgi pastiprināt reformas un palielināt mūsu ekonomikas elastīgumu.

Lai īstenotu Lisabonas stratēģiju, ir vajadzīga spēcīga līderība. Eiropai nodrošinot šādu vadību, darbs tiks īstenots. Prioritārie pasākumi, par kuriem vienojās Eiropadome 2006. gada pavasara sanāksmē, ir radījuši spēcīgu impulsu. Tagad lielākajā daļā dalībvalstu izveidot uzņēmumu var daudz vienkāršāk un ātrāk. Ir panākta vienošanās par vispārējiem elastdrošības principiem. Minētais nodrošina stabilu pamatu jaunam politiskajam stimulam.

Mums ir jāizmanto šis impulss un jāvienojas par jaunu vērienīgu pasākumu mērķtiecīgu kopumu. Tālāk ilustratīvi ir norādīti daži kopīgi veicamie darbi:

- samazināt skolu nebeigušo skolēnu skaitu, lai nodrošinātu iespējas visiem šajā globalizācijas laikmetā;

- nodrošināt Eiropai jaunu – „piekto brīvību” – zināšanu brīvu apriti, lai ļautu Eiropai gūt maksimālu labumu, izmantojot tās radošo potenciālu;

- nodrošināt ātrdarbīgu internetu, lai stimulētu jauninājumus un saglabātu Eiropas līderpozīcijas interneta laikmetā;

- stimulēt mazos un vidējos uzņēmumus, izmantojot Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu;

- būtiski uzlabot mūsu ēku energoefektivitāti, izmantojot mūsu apjomīgos iepirkuma budžetus pārmaiņu sekmēšanai;

- pastiprināt izglītības/pētniecības/jauninājumu trīsstūri, jo īpaši, izveidojot Eiropas Jauninājumu un tehnoloģiju institūtu ( EIT ) un izmantojot kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas ( JTI ).

Eiropai ir vienreizēja iespēja pāriet uz radošu, modernu jauninājumus sekmējošu, zemas oglekļa koncentrācijas ekonomiku ar dinamisku uzņēmējdarbības vidi, augsti kvalificētu darbaspēku un kvalitatīvu izglītību, kas balstīta uz spēcīgu sociālo modeli. Lisabonas stratēģija izaugsmei un nodarbinātībai ir viens no veidiem, kā palīdzēt eiropiešiem gūt labklājību, izmantojot pieejamības, iespēju un solidaritātes programmu, kas ļaus mums izmantot tās priekšrocības, ko sniedz atvērtība plašākai pasaulei, un veidot globalizāciju, lai atspoguļotu eiropeiskās vērtības.

José Manuel Durão Barroso

Briselē 2007. gada 11. decembrī

SATURS

1. Ievads 5

2. Strukturālās reformas, kas īstenotas Lisabonas stratēģijas pirmajā ciklā (2005.-2008. g.) 6

3. Lisabonas stratēģijas pilnveidošana nākamajā Lisabonas programmas ciklā 7

3.1. Reformu turpināšana valstu līmenī 8

3.2. Ekonomikas politikas koordinācijas stiprināšana 8

3.3. Kopienas līmenī īstenojamās reformas, tostarp Kopienas Lisabonas programma 9

3.4. Ārējās darba kārtības izstrāde 9

3.5. Valstu, Kopienas un starptautisko pasākumu iekļaušana efektīvā politikas atbildes darbībā 10

4. Rīcība četrās prioritārajās jomās 11

4.1. Ieguldīšana cilvēkresursos un darba tirgu modernizācija 11

4.2. Uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana, īpaši attiecībā uz MVU 13

4.3. Ieguldījumi zināšanās un jauninājumos 14

4.4. Enerģētika un klimata pārmaiņas 16

5. Turpmākās darbības pēc Eiropadomes 2008. gada pavasara sanāksmes 17

1. IEVADS

Atjaunojot Lisabonas stratēģiju 2005. gadā, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis apņēmās īstenot jaunu partnerību, kuras mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

Gandrīz trīs gadus vēlāk minētās partnerības rezultāti ir skaidri redzami. Ekonomiskās izaugsmes rādītāji ir pārsnieguši 2005. gada rādītāju – 1,8%, un paredzams, ka 2007. gadā tie sasniegs 2,9%, bet 2008. gadā – 2,4%. Lai gan lielākā daļa jaunāko pārmaiņu ir cikliskas, tās ietekmēja arī dalībvalstu strukturālās reformas. Pēdējo divu gadu laikā ir izveidoti gandrīz 6,5 miljoni jaunu darbavietu. Paredzams, ka līdz 2009. gadam izveidos vēl 5 miljonus darba vietu. Tiek lēsts, ka bezdarbs samazināsies un nepārsniegs 7%; tas ir zemākais līmenis kopš 80. gadu vidus. Nodarbinātības līmenis, kas pašlaik ir 66%, ir daudz vairāk pietuvinājies vispārējam Lisabonas mērķim, proti, 70%. Pirmo reizi desmit gadu laikā paralēli ievērojamam nodarbinātības pieaugumam bija vērojams liels darba ražīguma pieaugums. Ievērojami uzlabojas dzīves līmenis dalībvalstīs, kas nesen pievienojās ES.

Tomēr visas dalībvalstis nav uzsākušas reformas vienlīdz apņēmīgi. Reformu īstenošanā dažās jomās, piemēram, tirgu atvēršanā un problēmu risināšanā saistībā ar darba tirgus segmentāciju, ir vērojama kavēšanās. Vienlaicīgi minēto vēl vairāk sarežģī saimnieciskās darbības pieauguma palēninājums pasaulē, finansiālā spriedze un nepieciešamības preču cenu pieaugums.

Eiropadomes neoficiālajā sanāksmē, kas notika Lisabonā 2007. gada oktobrī, valstu un valdību vadītāji apsprieda Eiropas reakciju uz globalizāciju[1]. Viņi apliecināja atjaunotās Lisabonas stratēģijas centrālo vietu un aicināja nākamajā ciklā to padziļināt. Turklāt viņi uzsvēra, ka ES ir jāizmanto minētā stratēģija, lai palīdzētu virzīt globalizāciju atbilstoši savām vērtībām un interesēm. Eiropas Savienības attīstības modelis, kas konkurētspēju apvieno ar solidaritāti un ilgtspējību, kā arī tās bagātā pieredze ekonomikas integrācijā, var sniegt ievērojamas priekšrocības globalizācijas laikmetā. Parakstot Lisabonas līgumu, ES sāksies jauns posms. Tā kā galvenos institucionālos jautājumus ES ir atrisinājusi, tagad tā var koncentrēties uz jautājumiem, ar kuriem iedzīvotāji tieši saskaras savā ikdienas dzīvē.

Šajā paziņojumā, kas paredzēts 2008. pavasara Eiropadomei, pirmajā daļā ir izklāstīti Komisijas priekšlikumi stratēģijas turpmākai īstenošanai. Tajā ir ne vien akcentēta makroekonomikas stabilitātes nozīme, bet arī uzsvērta nepieciešamība īstenot nepabeigtās reformas, lai nostiprinātu pamatus stabilas ekonomiskās izaugsmes saglabāšanai nākotnē un palīdzētu ES pārvarēt negatīvās pārmaiņas pasaules ekonomikā.

Otrajā daļā ir ietverts novērtējums par katras dalībvalsts (un euro zonas) veikumu savas valsts reformu programmas (VRP) un Padomes pieņemto ieteikumu konkrētām valstīm īstenošanā[2]. Trešajā daļā ir papilddokuments, kurā ir sīki izstrādāts paveiktā novērtējums pa politikas jomām[3]. Lisabonas kopums ietver arī: (1) priekšlikumu Padomes ieteikumam atjaunināt ieteikumus konkrētām valstīm un „jautājumus, kas jāņem vērā”; (2) priekšlikumu Padomes ieteikumam atkārtoti apstiprināt Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un nodarbinātību; (3) jaunu Kopienas Lisabonas programmu; kā arī (4) analīzi par struktūrfondu pārorientāciju izaugsmei un nodarbinātībai.

2. Strukturālās reformas, kas īstenotas Lisabonas stratēģijas pirmajā ciklā (2005.-2008. g.)

Lai gan attiecībā uz veicamo darbu pastāv plaša vienprātība, izpildes gaita nav bijusi vienmērīga. Visas dalībvalstis kopš 2005. gada ir īstenojušas ievērojamas reformas, tomēr dažas uz problēmām ir reaģējušas aktīvāk nekā citas. Pēdējo divpadsmit mēnešu laikā pazīmes, kas liecina par „pagurumu reformu īstenošanā”, ir kļuvušas izteiktas.

Kā pozitīva iezīme jāmin tas, ka budžeta deficīti ir samazināti no līmeņa 2,5% apmērā no IKP 2005. gadā līdz paredzētajam 1,1% līmenim 2007. gadā, savukārt valsts parāds ir samazinājies no 62,7% 2005. gadā līdz nedaudz mazāk par 60% 2007. gadā. Tomēr iespēja izmantot salīdzinoši stabilos izaugsmes apstākļus, lai samazinātu strukturālos deficītus, vēl nav pilnībā izmantota, jo īpaši euro zonā.

Dažās dalībvalstīs paralēli izaugsmes apstākļu uzlabošanai pakāpeniski palielinājās nelīdzsvarotība; bija vērojami lieli norēķina konta deficīti, liecinot par pārkaršanu, konkurētspējas zudums, mājsaimniecību parādsaistību pieaugums, turklāt strauji pieauga mājokļu cenas.

Euro ir kalpojis par stabilitātes enkuru. Tas veicināja vienotā tirgus funkcionēšanu, tādējādi sekmējot euro zonas un visas ES darbību. Iespējamais paredzētais IKP pieauguma koeficients euro zonā kopš 2005. gada ir palielinājies par 0,2 procentu punktiem, sasniedzot 2,25%, kas daļēji ir saistīts ar strukturālo reformu ietekmi.

Produktivitātes pieaugums 2006. gadā sasniedza 1,5%, salīdzinot ar gada pieaugumu 1,2% apmērā 2000. līdz 2005. gada laikposmā. Tomēr Eiropa joprojām atpaliek no citām vadošajām attīstītajām valstīm gan attiecībā uz ieguldījumiem informācijas un komunikāciju tehnoloģijās ( ICT ), gan attiecībā uz to izmantošanu produktivitātes veicināšanā. Konkurences nodrošināšana tīklu un pakalpojumu nozarēs ir bijusi lēna, un joprojām pastāv nopietni šķēršļi dalībai tirgū. Dažas dalībvalstis atpaliek iekšējā tirgus direktīvu īstenošanā. Līdzīgi arī centieni uzlabot intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma sistēmu un paātrināt standartizācijas procesu nav vainagojušies panākumiem.

Pakāpeniski tiek ieviesta ES labāka regulējuma programma, lai gan daudzām dalībvalstīm joprojām ir jāievieš vajadzīgie instrumenti, tostarp ietekmes novērtējumi un metodes administratīvā sloga apmēra noteikšanai un samazināšanai.

Tagad uzņēmējdarbības uzsākšana gandrīz visās dalībvalstīs ir kļuvusi vienkāršāka un lētāka. Tomēr Eiropā kopumā joprojām nav dinamiskas uzņēmējdarbības kultūras. Pārāk bieži centieni uzlabot uzņēmējdarbības vidi tiek īstenoti atsevišķi, nevis īstenojot integrētu pieeju, kuras mērķis ir nodrošināt MVU izaugsmi. Lai gan dalībvalstis ir noteikušas mērķus, apņemoties būtiski palielināt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē, kas palīdzētu ES līdz 2010. gadam sasniegt tās mērķi, proti, 3% no IKP, nekas vēl neliecina par virzību uz šiem mērķiem.

Nodarbinātības pieaugums bija ievērojams, lai gan dažos reģionos un grupās tas bija mazāk izteikts. Daudzas dalībvalstis ir sākušas pārveidot savas pensiju un priekšlaicīgās pensionēšanās sistēmas. Tas veicināja ievērojamu un pastāvīgu gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātības līmeņa uzlabošanos, lai gan joprojām nav sasniegts 50% mērķis. Ievērojami paaugstinājās sieviešu nodarbinātības līmenis (tas ir 57,2%, kas ir tuvu 60% mērķim), tomēr dalībvalstīm ir jāveic papildu pasākumi, lai veicinātu dzimumu vienlīdzību darba tirgū.

Aptuveni puse dalībvalstu ir izstrādājušas vai izstrādā politikas virzienus, pamatojoties uz elastdrošības pieeju. Tomēr politikas pasākumi joprojām ir sadrumstaloti. Tiek īstenota stabila pāreja no pasīvas darba tirgus politikas uz aktīvu darba tirgus politiku. Dalībvalstis pārveido sociālā nodrošinājuma sistēmas, jo īpaši, veicot pārmaiņas savās nodokļu un pabalstu sistēmās, lai panāku tiesību un pienākumu līdzsvaru. Ir ieviesti elastīgāki darba līgumi dažām kategorijām (piem., jaunajiem dalībniekiem), bet papildus tam nav pietiekamā līmenī nodrošinātas iespējas apgūt jaunas prasmes, kas var palīdzēt cilvēkiem gūt panākumus darba tirgū. Pavisam neliela uzmanība tika veltīta sarežģītākam uzdevumam, proti, tādu noteikumu pārveidošanai, kas reglamentē citus līgumu veidus. Tādējādi daudzi darba tirgi joprojām ir segmentēti; tajos piederošajām personām ir nodrošināta laba aizsardzība, bet nedroši apstākļi ir nepiederošajām personām, kuru līgumu prognozes ir neskaidras.

Arī mūžizglītības līmenis nebūt neatbilst noteiktajam, jo īpaši attiecībā uz zemas kvalifikācijas darba ņēmējiem, kuriem tā visvairāk ir nepieciešama. Izglītības un mācību sistēmas pagaidām nespēj pietiekamā līmenī reaģēt uz darba tirgus vajadzībām.

ES ir veikusi pirmos pasākumus, lai kļūtu par sabiedrību ar zemas oglekļa koncentrācijas ekonomiku. Panākumi ir gūti saistībā ar vispārējā ES Kioto mērķa sasniegšanu, un Eiropadomes 2007. gada pavasara sanāksmē ES apņēmās īstenot vērienīgus mērķus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvara palielināšanai līdz 2020. gadam.

Sīki izstrādātu paveiktā novērtējumu par dalībvalstīm var skatīt šā paziņojuma II daļā.

3. Lisabonas stratēģijas pilnveidošana nākamajā Lisabonas programmas ciklā

Lai gan ekonomikas stāvoklis ir labāks nekā 2005. gadā, ES uzsāk jauno Lisabonas ciklu vienlaicīgi ar globālās izaugsmes palēninājumu un riskiem, kas saistīti ar finansiālo spriedzi, kā arī naftas un preču cenu pieaugumu. Tādēļ tagad ir laiks pieņemt lēmumu uzlabot stratēģijas īstenošanu, lai stiprinātu uzticību un nostiprinātu ekonomikas pamatus, lai izturētu iespējamo ekonomikas lejupslīdi.

3.1. Reformu turpināšana valstu līmenī

Dalībvalstu pamatuzdevums nākamajā ciklā ir īstenot nepabeigtās reformas, jo īpaši jomās, kuras ir izklāstītas ieteikumos konkrētām valstīm un „jautājumos, kas jāņem vērā”.

Ņemot vērā to, ka ir nepieciešams laiks, lai īstenotu reformas un redzētu to rezultātus, Komisija ierosina saglabāt pašreizējo ieteikumu kopumu lielākoties bez izmaiņām un pilnveidot tās, ņemot vērā paveikto kopš to pieņemšanas 2007. gada pavasarī.

Lai maksimāli palielinātu to ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību, jaunās paaudzes ES kohēzijas politikas programmām ir jārezervē 60% šo līdzekļu[4], lai atbalstītu valsts reformu programmas (VRP). Kohēzijai 2007.-2013. gada laikposmā būs pieejami 347 miljardi euro. Šo summu papildinās valstu un privātais līdzfinansējums aptuveni 160 miljardu euro apmērā. Kopumā līdz 2013. gadam katru gadu tiks mobilizēti 70 miljardi euro, galvenokārt VRP atbalstam. Tagad, kad plānošanas posms ir pabeigts, ir būtiski nodrošināt, ka izdevumi atspoguļo līdzekļu piešķiršanas saistības un vēlāk netiek pārvietoti uz jomām, kas ir mazāk prioritāras.

Vietējā un reģionālā līmeņa iestādes jau aktīvi piedalās Lisabonas atjaunotās stratēģijas īstenošanā, plānojot un īstenojot paredzētās kohēzijas programmas. Lai palielinātu ieinteresēto personu līdzdalību, ir jāturpina darbs un jāuzlabo pieredzes, ideju un labākās prakses apmaiņa, kas arī ir nozīmīga stratēģijas priekšrocība. Saistībā ar minēto Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī Reģionu komitejas interesi jo īpaši uzraudzīt ieinteresēto personu līdzdalības pakāpi stratēģijas īstenošanā.

3.2. Ekonomikas politikas koordinācijas stiprināšana

Dalībvalstu ekonomikas savstarpējā atkarība ir liela. Pastāv vairākas priekšrocības, ko iespējams gūt tad, ja visām dalībvalstīm ir viens virziens un ja reformas tiek savlaicīgi saskaņotas. Jaunā Lisabonas stratēģijas pārvaldība, uzsverot ES un dalībvalstu partnerību, ir apliecinājusi savu lietderību. Integrētās pamatnostādnes ir galvenais instruments ciešākai ekonomikas politikas koordinācijai atjaunotajā stratēģijā. Tās sniedz vispārējus principus, ko dalībvalstis ar dažādu attīstības līmeni un dažādām sociālajām sistēmām un institucionālajiem satvariem var izmantot savās valsts reformu programmās, un tie ir pietiekami vispārīgi, lai varētu veikt pielāgojumus, ņemot vērā izmaiņas politiskajā vidē. Starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām pastāv vispārēja vienprātība par to, ka pamatnostādnes nevajadzētu mainīt un ir jākoncentrējas uz īstenošanu[5].

Minēto iemeslu dēļ Komisija ierosina atkārtoti apstiprināt pašreizējās pamatnostādnes nākamajam ciklam, vienlaicīgi atjauninot paskaidrojumus, kuros raksturots konteksts, kādā tās īstenojamas. Tādējādi, piemēram, vairāk tiek uzsvērti pasākumi, kuru mērķis ir lielāki ieguldījumi cilvēkresursos un darba tirgu modernizācijā. Dalībvalstīm ir jāpārskata savas VRP, lai nodrošinātu to atbilstību jaunajam ciklam, un tām ir jāturpina iesaistīt plašu ieinteresēto personu loku minēto programmu izstrādē un īstenošanā.

Pēdējo trīs gadu pieredze liecina, ka ir jāturpina stiprināt reformu koordināciju. Tālab Komisija ierosina dalībvalstīm saistībā ar Padomes daudzpusējo uzraudzības procesu apspriest savus īpašos politiskos pasākumus, atbildot uz ieteikumiem konkrētām valstīm un jautājumiem, kas jāņem vērā. Lai strukturētu debates, katrai dalībvalstij kā daļu no tās izpildes ziņojuma ir jāiesniedz rīcības plāns, kurā izklāstīti pasākumi, ko tā veiks turpmāk, ievērojot ieteikumus un /vai jautājumus, kas jāņem vērā.

Turklāt euro zonā argumenti par reformu koordināciju ir vēl pārliecinošāki. EMS darbības pārskatīšanas process, ko veiks, atzīmējot tās desmito gadadienu, ietvers priekšlikumus efektīvākai koordinācijai un pārvaldībai euro zonā, kurus Komisija iesniegs līdz 2008. gada vasarai.

3.3. Kopienas līmenī vajadzīgās reformas, tostarp Kopienas Lisabonas programma

Jaunā Kopienas Lisabonas programma ( CLP ) ir Kopienas ieguldījums atjaunotajā Lisabonas stratēģijā. Tā ir jāuzskata par atbilstošu programmu VRP, kurā izklāstītas tās Kopienas darbības, kuras visvairāk sekmē dalībvalstu īstenotās reformas un kas visvairāk ietekmēs izaugsmi un nodarbinātību. Lai gan daži CLP pasākumi ir jāpieņem tikai Komisijai, lielākā daļa prioritāri ir jāpieņem Padomei un Parlamentam. Visām ES iestādēm ir jāsaskaņo politiskās vēlmes, lai panāktu vienošanos par minētajiem pasākumiem nākamajā ciklā ar mērķi veicināt izaugsmi un nodarbinātību. CLP pilnā versija ir iekļauta atsevišķā paziņojumā.

Kopienas līmenī ir būtiski novērst atlikušās nepilnības vienotajā tirgū, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, lai pilnībā varētu izmantot valstu reformu priekšrocības. Komisija nesen sniedza savu skatījumu par vienoto tirgu 21. gadsimtā[6]. Daži ierosinātie pasākumi tiks turpināti, izmantojot CLP . To mērķis ir stiprināt patērētāju un mazo uzņēmumu tiesības un uzlabot vienotā tirgus noteikumu īstenošanu un ieviešanu, piemēram, izmantojot „vienotā tirgus centrus” valstu līmenī un regulāri uzraugot patēriņa preču cenu izmaiņas. Patērētāju tiesību aktu ieviešana palīdzēs patērētājiem īstenot tiesības izvēlēties ražotājus, tādējādi veicinot konkurētspēju.

3.4. Ārējās darba kārtības izstrāde

Lai gan ES ir jāaizsargā tās pilsoņi, intereses un vērtības, protekcionisms nav pareizais risinājums. ES ir pasaules vadošā tirdzniecības dalībniece un ieguldītāja, tādējādi tās atvērtība nodrošina ieguldījumu izmaksu samazināšanu rūpniecībā, zemākas cenas un plašākas izvēles iespējas patērētājiem, konkurences stimulus uzņēmējiem, kā arī jaunus ieguldījumus.

Lisabonas stratēģijas darbība ir saistīta ar globalizāciju, un tā ir efektīvāk jāizmanto stratēģijas īstenošanā. To var panākt dažādos veidos.

- ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai nodrošinātu, ka paralēli tās atvērtībai, kas ir jānodrošina arī turpmāk, ES uzņēmumiem tiek nodrošināta piekļuve trešo valstu tirgiem.

Daudzpusējas sarunas, jo īpaši sekmīgs Dohas tirdzniecības sarunu rezultāts, un esošie divpusējie tirdzniecības darījumi ir jāizmanto, lai sniegtu jaunas iespējas tirgū un novērstu tirdzniecības tarifu un citus šķēršļus[7]. Minētais ir jāizmanto, arī lai veicinātu uz noteikumiem pamatotu pieeju, kas sekmē augstus sociālās un vides aizsardzības standartus. Turklāt Komisija katru gadu ziņos par tirgus pieejamību, norādot valstis un nozares, kurās vēl saglabājušies būtiski šķēršļi. Parasti, ja rodas šādi gadījumi, ir jākonsultējas ar attiecīgajām valstīm. Ja problēmas neizdodas novērst, ir jāapsver iespējas izmantot Kopienas tirdzniecības instrumentus un/vai rīkoties PTO ietvaros. Īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai uzlabotu piekļuvi iepirkuma tirgiem, un intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai, taisnīgas konkurences, kā arī MVU piekļuves tirgum nodrošināšanai.

- ES ir jāpilnveido stratēģiskie dialogi ar nozīmīgākajām trešām valstīm, lai izstrādātu savstarpēji izdevīgus risinājumus, veicinātu augstākus standartus un lielāku regulējuma konverģenci.

Pateicoties savai pieredzei saistībā ar vienoto tirgu, ES var veicināt speciālās zināšanas (piem., par tirgus integrāciju, sociālo aizsardzību, nodarbinātību un darbaņēmēju tiesībām, veselības aprūpi, vides aizsardzību, konkurences noteikumiem, muitu), kas varētu būt lietderīgas tās nozīmīgākajiem partneriem; vienlaicīgi diskusijās varētu rast risinājumus jomām, kurās ES ir stratēģiskas intereses (piem., piekļuve tirgum, klimata pārmaiņas, migrācijas pārvaldība, pienācīgs darbs, tehnoloģiskie standarti un intelektuālā īpašuma tiesības, MVU politika). Ņemot vēra katra partnera specifiku, ir jāizstrādā jaunas pieejas, tādas kā nesen izveidotā Transatlantiskā Ekonomikas padome. Īpaša uzmanība ir jāpievērš Eiropas Savienības kaimiņu valstīm.

3.5. Valstu, Kopienas un starptautisko pasākumu iekļaušana efektīvā politikas atbildes darbībā

Eiropadome 2006. gada pavasara sanāksmē vienojās par četrām prioritārajām jomām, kas ir atjaunotās stratēģijas pīlāri (zināšanas un jauninājumi; uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana; ieguldīšana cilvēkresursos un darba tirgu modernizācija; pārmaiņas enerģētikas/klimata jomā). Minētās jomas ir savstarpēji saistītas; ja darbību tajās īsteno vienlaicīgi, tās veido integrētu politisko pieeju.

Katrā no šīm četrām jomām 2006. gada pavasara Eiropadome apstiprināja arī dažas specifiskas, konkrētas darbības, kas jāīsteno līdz pirmā cikla beigām. Panākumu gaita šo darbību īstenošanā ir laba. Piemēram, tagad gandrīz visās dalībvalstīs uzņēmējdarbību ir iespējams uzsākt vienas nedēļas laikā, izmantojot „vienas pieturas aģentūru”. Ir panākta vienošanās par vienotu elastdrošības principu kopumu. Administratīvā sloga samazināšanai spēcīgs stimuls bija Eiropadomes lēmums noteikt 25% mērķi. Minētie piemēri liecina, ka atjaunoto Lisabonas stratēģiju var izmantot, lai sniegtu tiešas un taustāmas priekšrocības uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Viss minētais kalpo par stabilu pamatu Eiropadomei, lai tā varētu nodrošināt turpmāku stimulu minētās stratēģijas īstenošanai, vienojoties par noteiktu turpmāku pasākumu kopumu, kas jāīsteno līdz 2010. gadam.

Atjaunotās stratēģijas pamatā ir partnerības pieeja, kas atzīst, ka kopēju problēmu risināšanā visos līmeņos ir pilnībā jāpilda katram noteiktie uzdevumi. Prioritāro jomu noteikšana ir veids, kā apkopot dažādos līmeņus. Ja pasākumi ir jāīsteno dalībvalstīm, tām ir jārod veids, kā tos iekļaut VRP; ja ir nepieciešami Kopienas līmeņa pasākumi, tie ir jāīsteno, izmantojot CLP . Turklāt daudzus no tiem var īstenot tikai tad, ja papildus ir nodrošināta visaptveroša ārpolitika, kas izstrādāta, lai palīdzētu ES ietekmēt globalizāciju un lietderīgi izmantot tās piedāvātās iespējas.

4. Rīcība četrās prioritārajās jomās

4.1. Ieguldīšana cilvēkresursos un darba tirgu modernizācija

„Elastdrošība” nodrošina elastības un drošības līdzsvaru darba tirgū. Tās mērķis ir nodrošināt visiem iedzīvotājiem augsta līmeņa nodarbinātības drošību, proti, to, lai viņi var vienkārši atrast labu darbu jebkurā savas aktīvās darba dzīves posmā. Tā palīdz gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem izmantot globalizācijas sniegtās iespējas. Pēc vienošanās panākšanas starp sociālajiem partneriem Eiropadome tiek aicināta apstiprināt Komisijas priekšlikumu par kopīgiem „elastdrošības” principiem[8]. Dalībvalstīm tie tagad ir jāievieš, piemērojot tos saviem īpašajiem apstākļiem.

Centieni cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ir jāpastiprina, un ir jāintegrē cilvēki, kuriem ir grūtības atrast darbu, jo īpaši, izmantojot aktīvu integrācijas politiku. Nabadzības samazināšana ir centrālais elements Lisabonas atjaunotajā stratēģijā, uzsverot izaugsmi un nodarbinātību un īstenojot pasākumus, kas nodrošina ieguldījumus cilvēku spēju pilnveidošanā, vienlīdzīgas iespējas, atbilstošu aizsardzības līmeni un augstas kvalitātes darba iespējas. Atbalsts zemas kvalifikācijas strādniekiem, migrantiem un invalīdiem ir jāpastiprina, jo īpaši, sekmējot prasmju pilnveidošanu.

Lielāki ieguldījumi izglītībā un prasmju pilnveidošanā visā cilvēka mūža laikā ir ne tikai priekšnosacījums Eiropas sekmīgai darbībai globalizācijas laikmetā, bet arī viens no efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties pret nevienlīdzību un nabadzību. Jau agrā bērnībā bērniem rodas spējas zināšanu apguvei visu turpmāko mūžu. Vēlāk – pamatskolā un vidusskolā – lasītprasmes kļūst par priekšnoteikumu pilnveidei. Tomēr katra piektā Eiropas piecpadsmitgadnieka lasītprasmes līmenis nav pietiekams. Katrs sestais vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir izstājies no skolas, neiegūstot vairāk par pirmās pakāpes vispārējo vidējo izglītību. Tādējādi viņiem ir sarežģīti iekļūt darba tirgū un gūt panākumus tajā. Daudzas minētās personas ilgstoši ir bezdarbnieki. Eiropa nav guvusi ievērojamus panākumus šīs jomas mērķu īstenošanā. Lai uzlabotu jauniešu pamatprasmes un krasi samazinātu skolu nebeigušo skolēnu skaitu, ir jāveic mērķtiecīgs darbs. Galvenais pārmaiņu nodrošināšanai ir līdzekļu koncentrēšana vairāku gadu laikposmā.

Izglītība ārvalstīs var kalpot par nozīmīgu stimulu personīgajai attīstībai un valodu prasmju pilnveidei. Erasmus programma ir ļāvusi gandrīz diviem miljoniem Eiropas jauniešu studēt ārvalstīs. Šī iespēja ir jānodrošina lielākam jauniešu skaitam, lai turpmāk tā kļūtu par augstskolas studiju ierastu praksi.

Konkrētam arodam iegūtas kvalifikācijas atzīšana visā Eiropā lielā mērā kalpos par spēcīgāku stimulu cilvēkiem apgūt jaunas prasmes visa darba mūža garumā. Nesen saskaņotā Eiropas kvalifikāciju sistēma palīdzēs īstenot minēto, ja dalībvalstis aktīvi rīkosies, lai saskaņotu ar to savas valsts kvalifikācijas sistēmas un pieejas.

Prasmju pilnveidošana un mūžizglītība veicina „elastdrošības” politiku, palielinot elastību, nodarbinātības drošību un mobilitāti attiecībā uz darba vietām. Lai reaģētu uz problēmām saistībā ar aktīva dzīvesveida vecumdienās nodrošināšanu un sekmētu lielāku produktivitāti un nodarbinātības iespējas, ir jāizstrādā stiprāka un mērķtiecīgāka profesionālās izglītības politika. Eiropas Sociālais fonds var ievērojami sekmēt minētā uzdevuma veikšanu.

Lai prognozētu un uzraudzītu prasmju vajadzības turpmāk, ir jāveic lielāks darbs, jo to nozaru skaits, kurās ir būtiskas problēmas saistībā ar darbaspēka un prasmju trūkumu, arvien pieaug, tādējādi Eiropai būs jāuzlabo darbaspēka mobilitāte reģionālā un valsts līmenī. Paralēli šādai politikai ir jāīsteno pasākumi, kas paredzēti imigrantu ekonomiskās un sociālās integrācijas uzlabošanai.

Papildus vienotā tirgus pārskatam Komisija ir izklāstījusi savu priekšstatu par pieejamības, iespēju un solidaritātes programmu un ir uzsākusi publiskas apspriedes, lai uzzinātu viedokli par šiem būtiskajiem jautājumiem. Minētais tiks iekļauts atjaunotajā Sociālajā programmā, ko pieņems līdz 2008. gada vidum.

Lai vairāk ieguldītu cilvēkresursos , izmantojot „ dzīves cikla ” pieeju nodarbinātībā un izglītībā , modernizētu darba tirgus un pastiprinātu sociālo integrāciju , ir nepieciešama šāda rīcība.

Kopienas rīcība:

- Komisija līdz 2008. gada vidum ierosinās atjaunotu Sociālo programmu , kas ir balstīta uz iespējām, pieejamību un solidaritāti, ņemot vērā Eiropas jaunos sociālos apstākļus un jo īpaši ietverot tādus jautājumus kā jaunatne, izglītība, migrācija un demogrāfija;

- Komisija izstrādās priekšlikumus risināt ar prasmēm saistītās nepilnības, uzlabojot ar prasmēm saistīto nākotnes vajadzību prognozēšanu un uzraudzību Eiropā;

- Komisija izstrādās priekšlikums kopīgai politikai imigrācijas jautājumos 2008. gadā.

Dalībvalstu pasākumi:

- īstenot saskaņotos kopīgos principus par „ elastdrošību ”, savās VRP līdz 2008. gada beigām nosakot valsts plānu šajā sakarā;

- palielināt kvalitatīvas bērnu aprūpes pieejamību par pieejamu cenu atbilstoši valsts un Kopienas mērķiem;

- izstrādāt rīcības plānus un noteikt mērķus, lai būtiski samazinātu skolu nebeigušo skolēnu skaitu un uzlabotu lasīšanas pamatprasmes ;

- sasaistīt valsts un reģionālās programmas ar Erasmus programmu , lai palielinātu to studentu skaitu, kas piedalās starptautiskajās apmaiņas programmās;

- līdz 2010. gadam izstrādāt valsts kvalifikācijas sistēmas , pielāgojot tās Eiropas sistēmai.

4.2. Uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana, īpaši attiecībā uz MVU

Uzņēmējdarbības vidē Eiropā bija vērojami uzlabojumi, pateicoties tam, ka dalībvalstis īstenoja Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmes lēmumus ieviest „vienas pieturas aģentūras” un samazināt uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo laikposmu līdz nedēļai vai īsākam laikposmam. ES tagad ir jāveic turpmāki pasākumi un jāvienojas par integrētu politisko pieeju, kas novērš šķēršļus visos MVU attīstības posmos un kas ļauj lielākam skaitam mazo uzņēmumu palielināt darbības apjomus un sekmīgi konkurēt pasaules tirgū. Šādu pieeju varētu ietvert Mazās uzņēmējdarbības aktā, kas nosaka gan principus, gan konkrētus pasākumus MVU atbalstam visā to dzīves ciklā.

Eiropas Savienības viena no prioritātēm, protams, ir novērst būtiskās atlikušās nepilnības vienotajā tirgū, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumiem, lai pilnībā varētu izmantot valstu reformu priekšrocības. Pakalpojumu direktīvas pilnīga un savlaicīga ieviešana ne tikai izveidos īsteni vienotu tirgu pakalpojumiem, bet arī nodrošinās nozīmīgu iespēju racionalizēt procedūras, novērst birokrātiju, sekmēt tirgus pieejamību un paātrināt savietojamu e-pārvaldes lietojumprogrammu ieviešanu.

Eiropas labāka regulējuma darba kārtība sāk sniegt rezultātus, un paredzams, ka ES līmenī administratīvais slogs samazināsies par 25%. Arī valsts līmenī dalībvalstis ir apņēmušās īstenot vienlīdz vērienīgus mērķus. MVU uzņēmējdarbības vides uzlabošanas nozīmīgs elements un pietiekami nenovērtēts jauninājumu avots ir valsts pārvaldes iestāžu modernizācija, jo īpaši attiecībā uz savietojamu ICT izmantošanu to darbā. Saistībā ar labāka regulējuma darba kārtību daudzas pārvaldes iestādes jau tagad reaģē uz arvien pieaugošajām prasībām, uztverot uzņēmumus un pilsoņus kā klientus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, veicinot jauninājumus sociālajā jomā un īstenojot organizatoriskas pārmaiņas, lai nodrošinātu pārredzamus, paredzamus pakalpojumu un efektīvus apstrīdēšanas līdzekļus. Komisija sekmēs sekmīgas pieredzes apmaiņu.

Uzņēmējdarbības potenciāla atraisīšana

Kopienas rīcība:

- pieņemt Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu , kurā noteikta integrēta politiskā pieeja , lai atraisītu izaugsmes potenciālu jebkurā MVU dzīves cikla posmā;

- virzīties uz mērķa sasniegšanu, kas paredz līdz 2012. gadam par 25% samazināt ES administratīvos slogus un īstenot vērienīgo vienkāršošanas programmu ;

- stiprināt vienoto tirgu , palielināt konkurenci pakalpojumu jomā un turpināt pasākumus, lai integrētu finanšu pakalpojumu tirgus.

Dalībvalstu pasākumi:

- apņemties veikt ilgstošu un saskaņotu darbu, lai līdz 2009. gada beigām īstenotu pakalpojumu direktīvu ; līdz 2008. gada beigām pabeigt valstu tiesību aktu pārbaudi un novērtēšanu, vienlaicīgi izveidojot vienotus kontaktpunktus un elektroniskas procedūras, kā arī ieviešot efektīvu valsts pārvaldes iestāžu pārrobežu sadarbību;

- līdz Eiropadomes 2008. gada pavasara sanāksmei noteikt un paziņot valsts mērķus administratīvā sloga samazināšanai ;

- pilnībā izmantot iespējas, ko sniedz pakalpojumu direktīvas un labāka regulējuma darba kārtības īstenošana, lai turpinātu valsts pārvaldes iestāžu modernizāciju .

4.3. Ieguldījumi zināšanās un jauninājumos

Ņemot vērā Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmes lēmumus, dalībvalstis ir noteikušas mērķus un pieņēmušas pasākumus, lai palielinātu ieguldījumus pētniecībā un izstrādē. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem, tiek izveidota Eiropas Pētniecības padome un uzsāktas vairākas kopīgas tehnoloģiju iniciatīvas. Paredzams, ka Eiropas Jauninājumu un tehnoloģiju institūts ( EIT ) sāks darbību 2009. gadā. Saskaņā ar jaunajām kohēzijas politikas programmām vairāk nekā 85 miljardi euro būs pieejami ieguldījumiem zināšanās un jauninājumos.

Minētie pasākumi ir vērtējami atzinīgi, tomēr, lai sasniegtu Eiropas mērķus, ir jāiegulda lielāks darbs. Dalībvalstīm ir jāveic papildu pasākumi, lai sasniegtu savus 2010. gadam noteiktos ieguldījumu mērķus pētniecības un izstrādes jomā. Minētais ir jāīsteno īpaši steidzami, jo ES pētniecības un izstrādes rādītāji 2006. gadā nedaudz pasliktinājās sakarā ar to, ka ieguldījumu līmenis pētniecībā un izstrādē neatbilda spēcīgākam IKP pieaugumam.

Saistībā ar globalizāciju pētniecība un izstrāde gūst arvien lielāku atbalstu visā pasaulē. Eiropā jauninājumu aizsardzības un īstenošanas izmaksas joprojām ir pārāk augstas. Licences satura izplatīšanai joprojām ir dalībvalstu kompetencē. Procedūras savietojamu standartu ieviešanai joprojām ir pārāk lēnas. Spektra pārvaldīšana aizvien tiek īstenota fragmentāri, tādējādi kavējot jaunu augsto tehnoloģiju produktu un pārrobežu pakalpojumu izstrādi. Pārāk daudz šķēršļu, tostarp juridiskie, apgrūtina universitāšu, pētniecības institūtu, uzņēmumu un pētnieku sadarbību. Minētais negatīvi ietekmē arī dažus elementus, ar kuriem Eiropa vienmēr ir varējusi lepoties: tās iedzīvotāju radošo un atklājumu garu.

Lai novērstu šo tendenci, Eiropai ir nepieciešama „piektā brīvība” – zināšanu brīvība, – kas papildina pārējās četras brīvības – personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti. Paredzams, ka minētā „piektā brīvība” paātrinās ES pāreju uz novatorisku, radošu, uz zināšanām balstītu ekonomiku:

- viena no dimensijām ir īstena Eiropas pētniecības telpa, kurā ir ne tikai ieviesti pamatnosacījumi, lai stimulētu jauninājumus un apbalvotu par tiem, bet arī nodrošināts, ka ES un valstu pētniecības un izstrādes programmas ir savstarpēji papildinošas; minētajā telpā resursus piešķir, ievērojot konkurences principus, ar mērķi nodrošināt izcilību; tā ir telpa, kurā universitātes un uzņēmumi var netraucēti sadarboties, kurā tiek pilnībā atzīti diplomi un studenti, akadēmisko aprindu pārstāvji, pētnieki un kvalificēti darbinieki var brīvi pārvietoties un netraucēti sadarboties ar visas pasaules zinātniskās kopienas pārstāvjiem;

- turklāt Eiropai ir arī jāapvieno savi līdzekļi, lai nodrošinātu jaunas paaudzes apjomīgas iekārtas nākotnē paredzētajām laboratorijām un instrumentus, kuri ir nepieciešami, lai saglabātu vadošās pozīcijas pētniecības jomā turpmākajos desmit gados. Ir panākta vienošanās par kopīgu programmu, kurā norādītas prioritārās pētniecības iekārtas, kuru plašais klāsts ietver lāzerus, teleskopus un jūras izpēti, kā arī datubāzes vēža pētījumiem. Tā kā līdzekļi, kas nepieciešami, lai šo programmu uzsāktu, pārsniedz atsevišķu dalībvalstu iespējas, valstu līmenī ir jāpieņem lēmums par to, kā apvienot spēkus;

- informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kas balstītas uz ātrdarbīgu internetu, ir noteicošais faktors produktivitātes paaugstināšanai un jauninājumu stimulēšanai Eiropā. Joprojām pārāk liels ir to mazo uzņēmumu un iedzīvotāju skaits, kuriem vēl nav ātrdarbīga interneta savienojuma; tādējādi tiek kavēta viņu attīstība un jaunrades potenciāls. Vienlaicīgi ir jāpastiprina konkurence telekomunikāciju tirgos, ir nepieciešami valstu plāni, lai nodrošinātu, ka līdz 2010. gadam 30% Eiropas iedzīvotāju izmanto ātrdarbīgu internetu.

„Piektās brīvības” – zināšanu brīvas aprites – īstenošana praksē

Kopienas rīcība:

- uzlabot galvenos pamatnosacījumus attiecībā uz jauninājumiem, izmantojot integrētu patentu jurisdikciju un cenas ziņā pieņemamu kopēju patentu; racionalizēt pašlaik fragmentētos intelektuālā īpašuma tiesību noteikumus, jo īpaši nolūkā veicināt satura izplatīšanu; paātrināt savietojamu standartu noteikšanu un virzīties uz to, lai nodrošinātu kopīgu spektra pārvaldību; uzlabot riska kapitāla pieejamību;

- novērst šķēršļus, kas kavē robežas šķērsojošo pētnieku mobilitāti , izmantojot Eiropas „pasi”;

- apvienot ES un dalībvalstu pētniecības un izstrādes resursus, lai nodrošināto to efektīvāku izmantojumu , līdz 2008. gada beigām vienojoties par jomām, kurās nepieciešamas kopīgas programmas, un līdz 2010. gada beigām izsludinot kopīgus projektu konkursus;

- uzsākt jaunas paaudzes pasaules līmeņa pētniecības struktūru darbību, līdz 2009. gada beigām izstrādājot plānus 35 kopīgi saskaņotu projektu uzsākšanai[9]. Attiecībā uz projektiem, kas īstenojami pasaules mērogā, 2008. gadā uzsākt dialogu ar ieinteresētajiem starptautiskajiem partneriem;

- uzlabot konkurenci attiecībā uz ātrdarbības internetu , līdz 2009. gada maijam pieņemot telekomunikāciju reglamentējošo noteikumu pārskatu.

Dalībvalstu pasākumi:

- efektīvāk saskaņot centienu saskaņošanu, lai uzlabotu pamatnosacījumus attiecībā uz jauninājumiem ;

- norādīt, kā tiks īstenoti valstu pētniecības un izstrādes ieguldījumu mērķi 2010. gadam un kā to pētniecības un izstrādes stratēģijas sekmēs Eiropas pētniecības telpas īstenošanu;

- novērst šķēršļus pētnieku mobilitātei starp valsts un privātiem pētniecības centriem;

- līdz 2008. gada beigām izstrādāt valstu stratēģijas, tajās norādot jaunās paaudzes pasaules līmeņa pētniecības struktūras , kurās tās piedalīsies;

- saistībā ar savām VRP noteikt mērķus attiecībā uz ātrdarbības interneta lietošanu[10], koncentrējoties uz to, lai līdz 2010. gadam panāktu, ka to lieto 30% ES iedzīvotāju un visām skolām ir tā pieslēgums.

4.4. Enerģētika un klimata pārmaiņas

Eiropadome 2007. gada pavasara sanāksmē apņēmās Eiropā īstenot pāreju uz zemas oglekļa koncentrācijas ekonomiku ar drošu, ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģiju. Tā vienojās par vērienīgiem mērķiem, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas, palielinātu energoefektivitāti un pastiprinātu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu līdz 2020. gadam. Nākamā cikla uzdevums būs ieviest pamatprincipus un instrumentus šo mērķu īstenošanai un sadarboties ar pārējām pasaules valstīm, lai vienotos par līdzīgu vērienīgu darbību ANO ietvaros.

Lai sasniegtu minētos tālejošos mērķus, būs jāveic pielāgojumi visās ekonomikas jomās. Tirgus līdzekļi, piemēram, emisiju kvotu tirdzniecības sistēma ( ETS ), nodrošina stimulu tirgus dalībniekiem pēc iespējas racionālāk samazināt savas emisijas. Papildus ETS stiprināšanai ir jāveic valstu juridiski saistošo mērķu apzināšana saistībā ar siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm un atjaunojamiem enerģijas avotiem: minētais ietvers dažādu mērķtiecīgu noteikumu kopumu, tādu ekonomisku līdzekļu efektīvu izmantošanu kā, piemēram, subsīdijas, nodokļu atvieglojumi vai iepirkums, kā arī pasākumus pārredzamības palielināšanai, piemēram marķēšanu vai „zaļo grāmatvedību”. Visātrāk rezultātus var gūt energoefektivitātes jomā, kurā valdībām ir iespēja kļūt par līderiem. Papildus minētajam darbam būs pastāvīgi jānodrošina ieguldījumi pētniecībā un izstrādē un aktīvi jāizmanto jaunās tehnoloģijas, kā nesen tika norādīts Komisijas priekšlikumā energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam[11].

Konkurētspējīgāks un integrēts iekšējais enerģijas tirgus ievērojami sekmēs mērķa sasniegšanu, proti, drošas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas enerģijas nodrošināšanu Eiropai. Lai minēto īstenotu, nepieciešami jauni līdzekļi, lai uzlabotu infrastruktūras un savstarpējos sakarus, labāka krājumu pārvaldība, solidaritātes mehānismi un daudzveidīgākas enerģijas veidu kombinācijas. Vienlaicīgi visos politikas virzienos būs jāpielāgojas klimata pārmaiņu ietekmei. Lai gan pārliecinoša rīcība pasaules līmenī var nodrošināt klimata pārmaiņu kontroli, lai tās nepārsniegtu pieļaujamos līmeņus, tās tomēr nav novēršamas. Politikā ir jāņem vērā šie pašreizējie apstākļi un jāmazina sociālā, vides un ekonomiskā ietekme, vienlaicīgi pilnveidojot jauno tehnoloģiju potenciālu, lai uzlabotu ES rūpniecības konkurētspēju.

Eiropas pāreja uz zemas oglekļa koncentrācijas ekonomiku

Kopienas rīcība:

- pieņemt tiesību aktu priekšlikumus, lai pabeigtu iekšējo elektrības un gāzes tirgu izveidi, un pasākumu kopumu klimata pārmaiņu jomā , lai līdz 2020. gadam ieviestu sistēmu, kas nodrošina siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par vismaz 20% un atjaunojamo enerģijas avotu daļu vismaz 20% apmērā;

- sekmēt rūpniecības politiku, kas ir virzīta uz ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu , koncentrējoties uz atjaunojamiem enerģijas avotiem un tādiem ražojumiem, pakalpojumiem un tehnoloģijām, kas ir orientēti uz resursiem un ir ar zemu oglekļa koncentrāciju;

- pārskatīt enerģētikas nodokļu direktīvu , lai to ciešāk saistītu ar ES enerģētikas un vides mērķiem;

- noteikt stingrākas prasības ēku energoefektivitātes direktīvā.

Dalībvalstu pasākumi:

- pārskatīt savus ekonomiskos līdzekļus , tostarp nodokļu sistēmu, subsīdijas un tarifikāciju, lai nodrošinātu, ka tie racionāli veicina cīņu pret klimata pārmaiņām;

- aicināt līgumslēdzējas iestādes sistemātiskāk iekļaut energoefektivitāti kā vienu no kritērijiem, nosakot uzvarētāju valsts iepirkuma konkursos;

- noteikt saistošus mērķus enerģijas patēriņa samazināšanai valsts ēkās;

- uzlabot energotīklu savstarpējo saslēgumu .

5. TURPMāKāS DARBīBAS PēC EIROPADOMES 2008. GADA PAVASARA SANāKSMES

Lisabonas atjaunotā izaugsmes un nodarbinātības stratēģija jau sniedz rezultātus. Tagad Eiropai ir kopīga integrēta programma, līdzekļu kopums, lai sadarbotos ar partneriem, risinot kopīgus uzdevumus, kā arī pavasara Eiropadomes efektīva ikgadējā rezultātu uzraudzība.

Viss nepieciešamais ir nodrošināts, lai 2008. gada pavasara Eiropadome varētu uzsākt vērienīgu nākamo ciklu , īstenojot šādus pasākumus:

- pieņemt pasākumus četrās prioritārajās jomās, kas izklāstītas 4. iedaļā;

- atkārtoti apstiprināt integrētās pamatnostādnes turpmākajiem trim gadiem;

- apstiprināt Komisijas priekšlikumus ieteikumiem konkrētām valstīm un „jautājumiem, kas jāņem vērā”;

- aicināt dalībvalstis ieviest atlikušās reformas savās valsts reformu programmās un nodrošināt, ka tām ir atjauninātas VRP jaunajam ciklam; aicināt dalībvalstis kopā ar to ikgadējiem izpildes ziņojumiem iesniegt Padomei un Komisijai konkrētus rīcības plānus, kuros ir izklāstīti to specifiskie politiskie pasākumi un grafiki ieteikumu konkrētām valstīm un „vērā ņemamo jautājumu” īstenošanai;

- apstiprināt jauno Kopienas Lisabonas programmu;

- aicināt dalībvalstis sadarboties ar valstu un reģionālajiem parlamentiem, lai organizētu ikgadējas debates par to VRP un ieteikumu konkrētām valstīm īstenošanu;

- aicināt dalībvalstis nodrošināt kohēzijas fondu izmantošanu saskaņā ar līdzekļu rezervēšanas noteikumiem, lai tie nodrošinātu maksimālu ietekmi uz izaugsmi un nodarbinātību;

- rosināt Lisabonas programmas valstu koordinatorus turpināt pieredzes apmaiņu par reformas jautājumiem, jo īpaši četrās prioritārajās jomās un saistībā ar lielāku ieinteresēto personu iesaistīšanu;

- aicināt Eiropas Parlamentu aktīvāk iesaistīties nākamā cikla īstenošanā, tostarp, īstenojot dialogu ar valstu parlamentiem.

[1] „Eiropas intereses – gūt panākumus globalizācijas laikmetā” - COM(2007) 581.

[2] Padomes 2007. gada 27. marta Ieteikums 2007/209/EK (OV L 92, 3.4.2007).

[3] Attiecībā uz nodarbinātību minētais dokuments ir arī pamatā kopīgajam nodarbinātības ziņojumam. Tajā ir ietverts arī izaugsmes iniciatīvas termiņa vidusposma novērtējuma kopsavilkums.

[4] Noteikto kategoriju apmēram ir jābūt vismaz 60% mazāk attīstītajos reģionos, kas atbilst Konverģences programmas prasībām, un 75% salīdzinoši pārtikušajos reģionos, kas atbilst Konkurētspējas un nodarbinātības programmām. Minētos robežlielumus var brīvprātīgi piemērot dalībvalstīm, kas pievienojās Eiropas Savienībai pēc 2004. gada maija.

[5] Integrēto pamatnostādņu paketes par izaugsmi un nodarbinātību novērtējums, nobeiguma ziņojuma projekts, 2007. gada oktobris, Eureval and Rambųll Management un ECOFIN padomes secinājumi (13.11.2007.).

[6] „Vienotais tirgus 21. gadsimta Eiropai” - COM(2007) 724.

[7] „Globālā Eiropa. Konkurence pasaulē – Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” - COM(2006) 567.

[8] „Ceļā uz kopīgiem elastīguma un sociālās drošības principiem: vairāk un labākas darba vietas, izmantojot elastīgumu un drošību” - COM(2007) 359.

[9] Eiropas stratēģiskais forums pētniecības infrastruktūrai ( ESFRI ), Eiropas plāns pētniecības infrastruktūrai, 2006. gada ziņojums, kā arī Padomes 21.-22.5.2007. secinājumi.

[10] Komisija uzraudzīs ES interneta ekonomikas attīstību, izmantojot platjoslas pakalpojumu indeksu, kas sāks darboties 2008. gadā.

[11] „Par Eiropas energotehnoloģiju stratēģisko plānu” - COM(2006) 847.