[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 13.12.2007

COM(2007) 795 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR TO, KĀ DALĪBVALSTĪS PIEMĒRO PADOMES DIREKTĪVU 95/50/EK PAR VIENOTU KĀRTĪBU, KĀDĀ PĀRBAUDA BĪSTAMO KRAVU PĀRVADĀŠANU PA AUTOCEĻIEM

SATURS

1. IEVADS 3

2. PRIEKŠVĒSTURE 3

3. DIREKTĪVA 95/50/EK 4

4. DALĪBVALSTU ZIŅOJUMI 4

5. DATU APRĒĶINI 5

6. DALĪBVALSTĪS VEIKTO PĀRBAUŽU BIEŽUMS 5

7. TĀDU PĀRVADĀŠANAS DARBĪBU PROPORCIONĀLĀ DAĻA, AR KURĀM TIEK PĀRKĀPTI TIESĪBU AKTI 6

8. PIEMĒROTIE SODI 6

9. SECINĀJUMI 7

I. PIELIKUMS. PĀRBAUŽU, PĀRKĀPUMU UN REĢISTRĒTO SODA PASĀKUMU SKAITS KATRĀ DALĪBVALSTĪ LAIKA POSMĀ NO 1997. LĪDZ 2005. GADAM 8

II. PIELIKUMS. PĀRBAUŽU SKAITS UN PĀRVADĀJUMU SKAITS, KO VEIKUŠI TRANSPORTLĪDZEKĻI, KAS PĀRVADĀ BĪSTAMAS KRAVAS (%) LAIKA POSMĀ NO 2003. LĪDZ 2005. GADAM (JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS LAIKA POSMĀ NO 2004. LĪDZ 2005. GADAM) 10

III. PIELIKUMS. PĀRBAUŽU SKAITS UN ĀRVALSTU TRANSPORTLĪDZEKĻU SKAITS PROCENTOS (LAIKA POSMĀ NO 2003. LĪDZ 2005. GADAM) 11

IV. PIELIKUMS. PĀRKĀPUMU SKAITS UZ VIENU PĀRBAUDI LAIKA POSMĀ NO 2003. LĪDZ 2005. GADAM 12

V. PIELIKUMS. SODA PASĀKUMU VEIDS LAIKA POSMĀ NO 2003. LĪDZ 2005. GADAM 13

1. IEVADS

Padomes Direktīva 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem, tika pieņemta 1995. gada 6. oktobrī[1], un dalībvalstīm bija jāpieņem tiesību akti, noteikumi un administratīvie noteikumi, kas nepieciešami, lai līdz 1997. gada 1. janvārim nodrošinātu atbilstību direktīvā noteiktajam.

Direktīvā 95/50/EK noteikts, ka Katra dalībvalsts par katru kalendāro gadu ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pēc šā gada beigām nosūta Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu[2]. Direktīvā arī noteikts, ka Komisija vismaz reizi trijos gados nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par minētās direktīvas piemērošanu dalībvalstīs[3].

Komisijas ziņojumu pamato ar ikgadējiem dalībvalstu ziņojumiem. Šis ir trešais ziņojums par Padomes Direktīvas 95/50/EK piemērošanu dalībvalstīs, un tas attiecas uz laika posmu no 2003. gada līdz 2005. gadam. Pirmais ziņojums[4] attiecās uz laika posmu no 1997. gada līdz 1998. gadam, un otrais ziņojums[5] — uz laika posmu no 1999. gada līdz 2002. gadam. Ņemot vērā ES paplašināšanos 2004. gada 1. maijā, šajā ziņojumā iekļautas desmit jaunās dalībvalstis. Jaunajām dalībvalstīm bija jāiesniedz dati tikai par 2004. un 2005. gadu.

2. PRIEKŠVĒSTURE

Ar Padomes 1994. gada 21. novembra Direktīvu 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem[6] un tās grozījumiem[7] tika ieviesti vienoti noteikumi attiecībā uz bīstamu kravu pārvadāšanu starp dalībvalstīm un dalībvalstīs.

Direktīvas 94/55/EK tehniskie pielikumi satura ziņā ir līdzvērtīgi tehniskajiem pielikumiem starptautiskajam Eiropas Līgumam par starptautiskiem bīstamu kravu autopārvadājumiem (ADR līgums)[8]. Kopienas tiesību aktos ADR līguma tehniskos noteikumus transponē ar Direktīvu 94/55/EK, kurā noteikti vienoti noteikumi par drošību bīstamu kravu starptautiskiem autopārvadājumiem. Direktīvas papildu vērtība ir tas, ka ar to tiek paplašināta minēto noteikumu piemērošanas joma, attiecinot tos arī uz iekšzemes pārvadājumiem, lai visā Kopienā saskaņotu nosacījumus bīstamu kravu pārvadāšanai pa autoceļiem un tādējādi uzlabotu autoceļu drošību valsts līmenī.

Direktīvas 94/55/EK A pielikumā uzskaitītas bīstamās preces, kuru pārvadāšana pa autoceļiem ir atļauta, un iekļauti noteikumi par iepakošanu, marķēšanu un kravas aprakstu pārvadājuma dokumentos. B pielikumā izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz transportlīdzekļiem un pārvadāšanas darbībām.

3. DIREKTĪVA 95/50/EK

Direktīvas 95/50/EK kontekstā un nolūkā uzlabot drošību bīstamu kravu pārvadāšanas jomā, kā arī nodrošināt, ka pārbaudes tiek veiktas atbilstīgā līmenī un saskaņoti, Padome 1995. gada 6. oktobrī pieņēma Direktīvu 95/50/EK par vienotu kārtību, kādā pārbauda bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem. Direktīvā iekļauts vienots pārbaudes protokols, ko izmanto dalībvalstis, kā arī vienots pārkāpumu kodu saraksts, kas bija spēkā līdz 2004. gadam. 2004. gadā direktīvas pielikumos tika veikti grozījumi[9], un kopš 2005. gada kodi ir aizstāti ar trim riska kategorijām.

Šādas vienotas pārbaudes attiecas uz visām bīstamu kravu pārvadāšanas darbībām pa autoceļiem dalībvalsts teritorijā vai arī uz kravām, ko ieved no trešām valstīm, neatkarīgi no tā, kurā valstī transportlīdzeklis ir reģistrēts. Direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai reprezentatīva daļa bīstamu kravu autopārvadājumu tiktu pārbaudīta, piemērojot izlases veida pārbaudes pieeju un vienlaikus aptverot ievērojamu autoceļu tīkla daļu.

Kā preventīvus pasākumus vai arī pēc tam, kad uz ceļa reģistrēti drošību apdraudoši pārkāpumi, pārbaudes drīkst veikt arī uzņēmumu teritorijā.

4. DALĪBVALSTU ZIŅOJUMI

Ziņojumi tika saņemti no visām dalībvalstīm, kurām bija jāiesniedz ziņojumi par visu laika posmu no 2003. gada līdz 2005. gadam. Ziņojumi no jaunajām dalībvalstīm, kurām bija jāiesniedz ziņojumi tikai par laika posmu no 2004. gada, tika iesniegti par visu laika posmu vai par daļu tā. Viena dalībvalsts neiesniedza nekādus datus.

Dalībvalstis, kas ir iesniegušas ziņojumus par visiem gadiem laika posmā no 2003. gada līdz 2005. gadam | Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija |

Dalībvalstis, kas ir iesniegušas ziņojumus par daļu laika posma no 2003. gada līdz 2005. gadam (no 2004. gada obligāta prasība) | Čehija (2004.–2005.), Igaunija (2004.–2005.), Ungārija (2004.–2005.), Lietuva (2004.–2005.), Latvija (2004.–2005.), Malta (2005.), Polija (2005.), Slovākija (2005.) |

Dalībvalstis, kas nav iesniegušas ziņojumus par laika posmu no 2003. gada līdz 2005. gadam | Kipra |

Dalībvalstis tika aicinātas, sagatavojot ziņojumu par laiku līdz 2004. gadam, izmantot vienotos direktīvas II pielikumā iekļautos pārkāpumu kodus, bet 2005. gada ziņojumam izmantot jaunās riska kategorijas un sastādīt ziņojumu atbilstīgi direktīvas III pielikumam, kuru grozīja 2005. gadā. Ne visas dalībvalstis ir ievērojušas šīs norādes. Dažas dalībvalstis izmantoja pārbaudes protokolā iekļautos kodus (direktīvas I pielikums), bet dažas piemēroja pašas savu pārkāpumu grupēšanas sistēmu, līdzīgi kā tas notika arī saistībā ar iepriekšējiem ziņojumiem. 2005. gadā daudzas dalībvalstis joprojām izmantoja veco metodi, tomēr dažas jau izmantoja jaunās riska kategorijas. Tāpēc nebija iespējams izveidot saskaņotu pārskatu par pārkāpumu veidiem. Iespējams, tieši tā rezultātā „citu pārkāpumu” kategorijas procentuālā daļa bija vēl lielāka, pēdējā ziņojumā veidojot jau 57,78 % no kopsummas.

Ziņojumu kopsavilkums sniegts šā ziņojuma I pielikumā. I pielikumā sniegti arī dati par laika posmā no 1997. līdz 2005. gadam notikušo pārbaužu, pārkāpumu un reģistrēto soda pasākumu skaitu katrā dalībvalstī.

5. DATU APRĒĶINI

Dalībvalstīm tika lūgts ziņojumos sniegt aplēses par bīstamu kravu pārvadājumu apjomu tonnās vai tonnkilometros. Šo informāciju sniedza tikai dažas dalībvalstis. Tāpēc tika izmantota iepriekšējo ziņojumu metode: lai veiktu aplēsi par pārvadāto bīstamo kravu daudzumu, aprēķinos kā nemainīga vidējā vērtība tika izmantots rādītājs 6 % no visām pārvadātajām precēm[10], vidējais maršruta garums 110 kilometri un vidējais bīstamo kravu svars 10 tonnas.

Pamatojoties uz šiem datiem, aprēķina pārvadājumu skaitu, ko veikuši transportlīdzekļi, kas pārvadā bīstamas kravas. Iegūto skaitli korelēja ar pārbaužu skaitu valstī, lai iegūtu informāciju par pārbaužu biežumu kā pārbaužu skaita procentuālo daļu no braucienu skaita. Lai nodrošinātu sabalansētu pamatu dažādu dalībvalstu aprēķiniem, visu pārvadājumu datus aprēķināja, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem.

6. DALĪBVALSTĪS VEIKTO PĀRBAUŽU BIEŽUMS

Viens no direktīvas mērķiem ir turpināt paaugstināt drošības līmeni, nodrošinot pienācīgu pārbaužu skaitu. Dalībvalstīs laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam uz ceļiem veikto pārbaužu biežums ir salīdzināts II pielikuma tabulā.

Pamatojoties uz šo tabulu un iepriekšējo ziņojumu rezultātiem, var izdarīt šādus secinājumus:

1) pārbaužu biežums Eiropas Savienībā kopumā samazinājās no 0,27 % (1997.–1998. g.) līdz 0,23 % (1999.–2002. g.), bet kopš 2004. gada tas (aprēķinos iekļaujot vairuma jauno dalībvalstu datus) ir pieaudzis līdz 0,29 % (2003.–2005. g.);

2) Čehijā, Slovēnijā, Ungārijā un Vācijā pārbaužu biežums laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam pārsniedz 0,60 %; Austrijā, Spānijā, Francijā, Polijā un Zviedrijā tas ir aptuveni 0,25 %, Beļģijā, Somijā un Maltā nedaudz virs 0,10 % un citās valstīs — 0,06 % vai vēl mazāk. Jāņem gan vērā, ka dažās dalībvalstīs nozīmīga daļa to rīcībā esošo īstenošanas resursu tiek izmantoti, lai veiktu pārbaudes telpās. Šādas pārbaudes noteiktas arī Direktīvas 95/50/EK 6. pantā, bet netiek iekļautas datos;

3) valstīs, kur pārbaužu līmenis bijis visaugstākais, tas ir gandrīz 30 reizes augstāks nekā valstīs, kur pārbaužu līmenis bijis viszemākais. Ungārijas rādītāji ievērojami pārsniedz citu dalībvalstu datus.

Jāņem vērā, ka dalībvalsts, kura neiesniedza ziņojumu, nav ņemta vērā nevienos aprēķinos.

Lai novērtētu vietējiem un ārvalstu operatoriem veikto pārbaužu līdzvērtīgumu, III pielikumā iekļauti dati par katras dalībvalsts veikto pārbaužu skaitu un pārbaudīto ārvalstu transportlīdzekļu proporcionālo daļu no visām pārbaudēm. Šie proporcionālie rādītāji patiešām ievērojami atšķiras. Tā kā proporcionāli visvairāk ārvalstu transportlīdzekļu pārbauda tranzītvalstīs, šie proporcionālie rādītāji joprojām šķiet samērīgi, ņemot vērā ģeogrāfisko atrašanās vietu. Tāpēc var secināt, ka nekas nenorāda uz pārbaužu skaita nelīdzsvarotību šajā ziņā.

7. TĀDU PĀRVADĀŠANAS DARBĪBU PROPORCIONĀLĀ DAĻA, AR KURĀM TIEK PĀRKĀPTI TIESĪBU AKTI

Tādu pārvadāšanas darbību daļa, ar kurām tiek pārkāpti tiesību akti, tika aprēķināta, attiecinot visus pārkāpumus (vai nu attiecībā uz transportlīdzekli, vadītāju, dokumentāciju, vai arī pārvadātajām kravām) uz pārbaudīto transportlīdzekli. Tā kā uz vienu transportlīdzekli varētu būt bijuši vairāki pārkāpumi, varētu rasties nepamatoti augsts rezultāts. Tas jāņem vērā, izvērtējot rādītājus. Informācija par pārkāpumu proporcionālo daļu uz vienu pārbaudi laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam ir sniegta tabulā IV pielikumā.

Salīdzinot rādītājus ar iepriekšējo ziņojumu rezultātiem, var izdarīt šādus secinājumus:

1) pārkāpumu skaits uz vienu pārbaudi Eiropas Savienībā kopumā ir palielinājies no 0,22 (1997.–1998.) līdz 0,26 (1999.–2002.) un pēc tam samazinājies līdz 0,18 (2003.–2005.);

2) pārkāpumu skaits uz vienu pārbaudi laikā no 1999. gada līdz 2002. gadam dažādās valstīs ir bijusi no 0,02 līdz gandrīz 2,00;

3) Austrijā, Igaunijā, Īrijā, Maltā un Portugālē pārkāpumu skaita attiecība uz vienu pārbaudi laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam ir ievērojami augstāka nekā vidēji ES (0,26). Lielākajā daļā valstu šī attiecība ir no 0,10 līdz 0,50.

Šie skaitļi pierāda to, ka pārbaudes uz ceļiem ir nepieciešamas un ka tās ir svarīgs instruments bīstamu kravu pārvadāšanas drošuma uzlabošanai, lai gan starp pārbaužu biežumu (II pielikums) ar pārkāpumu procentuālo daļu (IV pielikums) nepastāv viennozīmīga saistība.

8. PIEMĒROTIE SODI

Par piemērotajiem sodiem sniegtā informācija daudzos gadījumos bija nepilnīga. Pārskats par piemērotajiem sodiem tajās dalībvalstīs, kuras iesniedza informāciju, sniegts V pielikumā. Visbiežāk — aptuveni 80 % gadījumu — piemērots naudas sods, brīdinājums kā soda veids piemērots aptuveni 20 % gadījumu, bet kriminālvajāšana tikusi uzsākta ļoti reti.

9. SECINĀJUMI

Lai gan vairums dalībvalstu laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam veikušas pārbaudes uz ceļiem transportlīdzekļiem, kas pārvadā bīstamas kravas, pārbaužu biežums ievērojami atšķiras. Vidējais pārbaužu biežums Eiropas Savienībā (ņemot vērā 2004. gada paplašināšanos) pēdējos dažos gados ir pieaudzis.

Pārbaužu nepieciešamību nepārprotami pierāda transportlīdzekļu pārbaudēs atklāto tiesību aktu pārkāpumu procentuālā daļa, lai gan vidējais pārkāpumu skaits uz vienu pārbaudi Eiropas Savienībā ir nedaudz samazinājies.

Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija uzsver, ka pārbaudes uz ceļa ir efektīvs instruments, lai atklātu problēmas, kas saistītas ar bīstamu kravu pārvadāšanas drošumu, un lai to uzlabotu. Nevar noliegt, ka dažu dalībvalstu veiktās pārbaudes telpās arī ir vienlīdz efektīvs īstenošanas veids, lai gan tas nav atspoguļots šā ziņojuma pielikumos iekļautajā informācijā.

Noslēgumā Komisija vēlas vērst dalībvalstu uzmanību uz to, ka ziņojumiem ir jāizmanto vienotas veidlapas un ka ziņojums Komisijai ir jāiesniedz visām dalībvalstīm. Jauno riska kategoriju ieviešana un izmantošana visās dalībvalstīs nodrošinās labāku ziņojumu sniegšanu nākotnē.

I. PIELIKUMS. PĀRBAUŽU, PĀRKĀPUMU UN REĢISTRĒTO SODA PASĀKUMU SKAITS KATRĀ DALĪBVALSTĪ LAIKA POSMĀ NO 1997. LĪDZ 2005. GADAM

[pic]

[pic]

II. PIELIKUMS. PĀRBAUŽU SKAITS UN PĀRVADĀJUMU SKAITS, KO VEIKUŠI TRANSPORTLĪDZEKĻI, KAS PĀRVADĀ BĪSTAMAS KRAVAS (%) LAIKA POSMĀ NO 2003. LĪDZ 2005. GADAM (JAUNAJĀS DALĪBVALSTĪS LAIKA POSMĀ NO 2004. LĪDZ 2005. GADAM)

[pic]

III. PIELIKUMS. PĀRBAUŽU SKAITS UN ĀRVALSTU TRANSPORTLĪDZEKĻU SKAITS PROCENTOS (LAIKA POSMĀ NO 2003. LĪDZ 2005. GADAM)

[pic]

IV. PIELIKUMS. PĀRKĀPUMU SKAITS UZ VIENU PĀRBAUDI LAIKA POSMĀ NO 2003. LĪDZ 2005. GADAM

[pic]

V. PIELIKUMS. SODA PASĀKUMU VEIDS LAIKA POSMĀ NO 2003. LĪDZ 2005. GADAM

[pic]

[1] OV L 249, 17.10.1995., 35. lpp., jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 13. decembra Direktīvu 2004/112/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK (OV L 367, 14.12.2004., 23. lpp.).

[2] Minētās direktīvas 9. panta 1. punkts.

[3] Minētās direktīvas 9. panta 2. punkts.

[4] COM(2000) 517 galīgā redakcija, 6.9.2000.

[5] COM(2005) 430 galīgā redakcija, 15.09.2005.

[6] OV L 319, 12.12.1994., 7. lpp.

[7] Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas 2004. gada 9. decembra Direktīvu 2004/111/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 94/55/EK (OV L 365, 10.12.2004., 25. lpp.).

[8] Eiropas Līgums par starptautiskiem bīstamu kravu autopārvadājumiem, pieņemts 1957. gada 30. septembrī Ženēvā, jaunākie grozījumi tajā izdarīti 2005. gadā.

[9] Komisijas 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/112/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 95/50/EK (OV L 367, 14.12.2004., 23. lpp.).

[10] Dati par visiem kravu pārvadājumiem ņemti no Eurostat publicētās statistikas rokasgrāmatas „2006 EU Energy and Transport in Figures” (2006. gads, ES enerģētika un transports skaitļos). Luksemburga, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2007. 3.2.4.c tabula.