[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.12.2007

COM(2007) 781 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par 2007. gada progresa pārskatu par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2005. - 2008. gadam) īstenošanu

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par 2007. gada progresa pārskatu par ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2005. - 2008. gadam) īstenošanu

I. IEVADS

ANO lēš, ka apmēram 200 miljoni cilvēku lieto vai pēdējā gadā ir lietojuši narkotikas[1]. Pēc Eiropas Savienības aplēsām pēdējā gadā apmēram 25 līdz 30 miljoni pieaugušo vecumā no 15 līdz 64 gadiem ir lietojuši kādu nelegālo narkotiku veidu[2]. Eiropai tas ir vēsturiski liels rādītājs, pat ja pēdējos gados tas ir stabilizējies. Tiek uzskatīts, ka nelegālās narkotikas ir pasaulē trešā lielākā rūpnieciskā nozare pēc naftas un ieročiem.

Laika gaitā mainās narkotiku lietošanas tendences un veidi. Heroīns joprojām ir galvenais cēlonis atkarībai no narkotikām un narkotiku radītajam veselības kaitējumam. Kaņepes joprojām ir vispopulārākā neatļautā viela, tomēr jaunākās tendences norāda uz to, ka vairākās dalībvalstīs palielinās kokaīna lietošana. Izskatās, ka ecstasy un amfetamīnu lietošana ir sasniegusi kulmināciju un šobrīd stabilizējas vai pakāpeniski samazinās. Vairāku narkotiku vienlaicīgā lietošana – atļautu un neatļautu vielu kombinēta lietošana – rada aizvien lielākas problēmas profilakses un ārstēšanas jomā.

Problēmas globālais raksturs prasa saskaņotu rīcību Eiropas un starptautiskajā līmenī, lai apturētu patēriņa un ražošanas pastāvīgo pieaugumu visā pasaulē.

Šai problēmai nav vienkāršu risinājumu. Narkotiku lietošana un tirdzniecība ar noziedzību un korupciju sagrauj sabiedrību, turklāt tā būtiski un izšķirīgi ietekmē ES pilsoņu veselību, un ar narkotikām saistītas slimības ( HIV/AIDS, hepatīts) būtiski apdraud sabiedrības veselību ES. Saskaroties ar šo postošo faktu iedarbību, kopš zināma laika Eiropā tika atzīts, ka efektīvai reakcijai ir jābūt plašākai par pilnībā pamatotām sabiedrības bažām, ko rada narkotiku lietošana. Tādēļ Eiropas Savienība ir apņēmusies īstenot ar pierādījumiem pamatotu pieeju, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta nepārtrauktai problēmas analīzei un objektīvam novērtējumam par valsts politikas reakciju. Mērķis ir labāk saprast, kuri politikas virzieni darbojas vislabāk.

Šī vispārējā pieeja ir atspoguļota Eiropas Narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2005.–2012. gadam[3], ko Eiropadome apstiprināja 2004. gada decembrī kā daļu no Hāgas programmas brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai ES[4], un ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānā (2005.-2008. gadam)[5], ko Eiropadome apstiprināja 2005. gada 8. jūlijā.

Eiropas Narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2005.–2012. gadam ir noteikti divi vispārējie mērķi:

1. ES mērķis ir sasniegt augstu veselības aizsardzības, labklājības un sociālās kohēzijas līmeni, papildinot pasākumus, ko veic dalībvalstis, lai novērstu un mazinātu narkotiku lietošanu, atkarību no tām, ar narkotikām saistītus kaitējumus veselībai un sabiedrībai.

2. ES un tās dalībvalstu mērķis ir, efektīvi sadarbojoties, īstenojot vienotu pieeju, nodrošināt augstu sabiedrības drošības līmeni, gan vēršoties pret narkotiku ražošanu, to pārrobežu tirdzniecību un prekursoru novirzīšanu, gan pastiprinot profilaktiskas darbības, lai novērstu noziegumus, kas saistīti ar narkotikām.

Stratēģijā noteikts, ka „ līdz 2012. gada beigām jāpanāk progress stratēģijā noteikto jomu visās prioritātēs .”

Narkomānijas apkarošanas rīcības plānā ir atspoguļota stratēģijas praktiskā īstenošana, apvienojot to ar uzraudzību un novērtēšanu, kas ir šā procesa būtiski elementi. Stratēģijā noteikts, ka „ Komisija ar dalībvalstu, EMCDDA (Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra) un Eiropola atbalstu būs atbildīga par stratēģijas un rīcības plāna īstenošanas pastāvīgu un vispārēju izvērtējumu .”

ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāns (2005.-2008. gadam)

Tas ir pirmais no diviem rīcības plāniem, kuru uzdevums ir stratēģijas globālos mērķus un prioritātes pārvērst konkrētās darbībās ar nosakāmiem rādītājiem progresa novērtēšanai.

Rīcības plāna galīgais mērķis ir „ ievērojami samazināt narkotiku izplatību iedzīvotāju vidū un mazināt sociālo postu un kaitējumu veselībai, ko izraisa nelegāla narkotiku lietošana un tirdzniecība ”. Tā mērķis ir noteikt pamatu līdzsvarotai pieejai, kas ietver īpašus pasākumus piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanai. Tos izraudzījās, pamatojoties uz šādiem principiem:

- darbībām ES līmenī ir jāsniedz nepārprotama pievienotā vērtība , un rezultātiem jābūt reāliem un novērtējamiem ;

- darbībām jābūt ekonomiski izdevīgām un tieši jāsekmē tas, lai tiktu sasniegts vismaz viens no stratēģijā izvirzītajiem mērķiem vai prioritātēm;

- darbību skaitam katrā jomā būtu jābūt mērķtiecīgam un reālam .

Komisijai ir jāiesniedz Padomei un Eiropas Parlamentam progresa pārskati par rīcības plāna īstenošanu un priekšlikumi atklāto trūkumu un iespējamo jauno problēmu risināšanai.

Pirmo progresa pārskatu par 2005.-2006. gada laikposmu Komisija sagatavoja kā dienestu darba dokumentu[6], un Padome to apstiprināja savos 2007. gada 4. jūnija secinājumos[7].

Šajā paziņojumā ir iekļauti 2007. gada progresa pārskata secinājumi un pielikumā pievienots sīki izstrādāts ziņojums par rīcības plāna īstenošanu.

Komisija 2008. gadā veiks galīgo novērtējumu un ierosinās jaunu rīcības plānu. Jaunā rīcības plāna pamatā būs pēdējos trīs gados iegūtās pieredzes atziņas.

II. METODOLOģIJA

Sagatavojot šo progresa pārskatu, Komisijai palīdzēja dalībvalstis, EMCDDA un Eiropols. 2007. gada novērtējumā, kas attieksies uz 2006. gada otro pusi un 2007. gada pirmo pusi, tiks ievērota rīcības plāna nodaļu struktūra.

Plānā ir skaidri norādīta atbildība par darbībām un termiņiem. Lai nekavētu īstenošanas gaitu, par mērķiem, kuri nav izpildīti vai, visticamāk, netiks izpildīti noteiktajā termiņā, tiks sniegti ieteikumi, kā tos īstenot, vai arī tiks konstatēts, ka tie nav īstenoti. Rīcības plānā ir noteikts rādītāju [8] un/vai izvērtējuma instrumentu [9] kopums katram mērķim un darbībai.

Ir izanalizēti mērķu un darbību rezultāti, kuriem ir iestājies īstenošanas termiņš. Tiek ziņots par darbībām, kuras vēl tiek veiktas. Par katru rīcības plāna mērķi ir sniegts secinājums. Vienpadsmit mērķiem un darbībām izpildes termiņš ir 2008. gads, un tie tiks novērtēti nākamā gada galīgajā novērtējumā.

III. 2007. GADA PROGRESA PāRSKATA GALVENāS ATZIņAS

Lai arī 2007. gada progresa pārskats parāda, ka lielākā daļa mērķu tiek īstenoti, daudzām darbībām vajadzīgs papildu darbs, lai panāktu atbilstību rīcības plānam. Šim paziņojumam pielikumā ir pievienoti sīki izklāstītā ziņojuma galveno secinājumu kopsavilkums.

3.1. Koordinācija

Aizvien biežāk ES prezidentvalstis savas narkotiku politikas programmas plāno saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas rīcības plānā, un līdzšinējās, esošās un nākamās prezidentvalstis koordinē savas darbības. Ir uzlabojusies darba koordinācija starp Horizontālo darba grupu narkomānijas jautājumos (HDG) un pārējām attiecīgām Padomes darba grupām.

Ir jāuzlabo atgriezeniskā saikne no dalībvalstīm par rīcības plāna īstenošanu. Viens ieteikums varētu būt, ka katrā HDG delegācijā tiek nozīmēts narkomānijas apkarošanas rīcības plāna korespondents , kura pienākums būtu koordinēt informācijas plūsmu saistībā ar rīcības plāna īstenošanu.

Ikgadējie progresa pārskati parāda, ka dalībvalstu īstenotie politikas virzieni un pieeja narkotiku jomā zināmā mērā sakrīt. Tas ļauj ES, piemēram, ārējo attiecību jomā biežāk vienbalsīgi izteikties par jautājumiem saistībā ar narkotikām.

Divdesmit piecām dalībvalstīm valsts līmenī ir nozīmēts viens vai vairāki koordinatori vai koordinējošas iestādes narkotiku jomā. Pat ja ir grūti novērtēt, vai šie koordinācijas mehānismi narkotiku jomā darbojas pilnībā, tas, ka valsts līmenī ir koordinators, pats par sevi ir apliecinājums tam, ka narkotikas saista vairākas politikas jomas un ka šajā jomā vajadzīga līdzsvarota pieeja. Visi HDG priekšsēdētāji ir sasaukuši valstu koordinatoru narkotiku jomā sapulces, un to dienas kārtība atspoguļo ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānu 2005.-2008. gadam.

Vajadzība iesaistīt pilsonisko sabiedrību ES politikas veidošanā narkotiku jomā tika uzsvērta ES Narkomānijas apkarošanas stratēģijā 2005.–2012. gadam. Apspriešanās procesa, kas tika uzsākts 2006. gadā, redzams rezultāts būs pilsoniskās sabiedrības foruma par narkotikām izveidošana līdz 2007. gada beigām . Komisija ir pārliecināta par to, ka forums veicinās efektīvāku saziņu ar pilsonisko sabiedrību.

Attiecībā uz politikas narkotiku jomā iekļaušanu ārējo attiecību jomā visos nolīgumos starp ES un trešām valstīm, kuri tika apspriesti vai noslēgti 2006. gadā, ir iekļauti būtiski panti par sadarbību narkotiku jomā. Trešām valstīm ir jāīsteno kopīgi pasākumi, apzinoties atbildību par to īstenoto politiku un kopīgo projektu īstenošanu . Tas ir būtisks nosacījums šo nolīgumu sekmīgai izpildei.

3.2. Pieprasījuma samazināšana

ES turpina virzīties uz priekšu, izstrādājot vienotu un praktisku atbildi uz sociālo kaitējumu un kaitējumu veselībai, ko rada narkotiku lietošana . Narkomānijas profilaksei, agrīnai iejaukšanās, ārstēšanai, rehabilitācijai, sociālai reintegrācijai un kaitējuma mazināšanai tā turpina plašāk pielietot labāko praksi, kas pamatota ar pierādījumiem. Visas dalībvalstis īsteno savu pret narkomāniju vērsto darbību uzraudzības un novērtēšanas politiku, lai arī joprojām ir vajadzīga turpmāka metodoloģiju attīstība un lielāks veikto novērtējumu skaits.

Komisijas ziņojums par to, kā tiek īstenots Padomes ieteikums par narkotiku atkarības radītā veselības kaitējuma novēršanu un samazināšanu [10] parāda, ka kaitējuma samazināšana pašreiz ir neatņemama visu ES dalībvalstu narkotiku politikas sastāvdaļa . Turklāt nepārtraukti palielinās faktu materiāls, ko var izmantot kaitējuma samazināšanas pasākumos. Tomēr pasākumi kaitējuma samazināšanai visās ES valstīs netiek piemēroti vienoti.

Opioīdu aizstājējterapija ir viens no galvenajiem ārstēšanas veidiem ES dalībvalstīs, un to atbalsta liels un augošs pētījumu rezultātu apjoms , kas parāda, ka tā var efektīvi samazināt opiātu lietošanu un riska uzvedību. Šīs programmas ir efektīvas arī ārstēšanas rezultātu saglabāšanā un var palīdzēt stabilizēt un uzlabot hronisku heroīna lietotāju veselību un sociālos apstākļus. Tā kā ES rodas jaunas narkotiku lietošanas tendences un veidi, profilaktiskajām un kaitējumu mazinošajām darbībām, kā arī ārstēšanas un rehabilitācijas iestādēm un dienestiem ir jāpielāgojas klientu jauno vajadzību veidiem. Neatkarīgi no šo elementu izkārtojuma dažādo valstu politikā, pastāv skaidra vienošanās par to, ka koordinēta un visaptveroša pieeja sabiedrības veselībai, tostarp kaitējuma samazināšanai, ir būtiska, lai samazinātu infekciju slimību izplatību starp narkotiku lietotājiem.

Ar narkotikām saistīti nāves gadījumi nepārprotami ir visnopietnākais kaitējuma veids , ko narkotikas nodara sabiedrībai, un tas nepārtraukti ir jāuzrauga, kā arī jāveic darbības, lai īstenotu un pastiprinātu jo īpaši efektīvus pasākumus kaitējuma samazināšanai un reintegrācijai.

Visā ES ir gūti viennozīmīgi panākumi, lai palielinātu narkotiku dienestu pārklājumu un piekļuvi tiem, un ir svarīgi turpināt attīstīt šos dienestus, kā arī rādītājus par ārstēšanas un kaitējuma samazināšanas pasākumu efektivitāti.

Vajadzīgi dienestu un pasākumu kvalitātes standarti, kas attiektos uz profilaksi, narkomānijas ārstēšanu un kaitējuma samazināšanu; tomēr informācija par pieejamajiem kvalitātes nodrošināšanas mehānismiem pieprasījuma mazināšanai dalībvalstīs ir neliela. Turklāt dalībvalstīs ievērojami atšķiras uzskati par to, kas tieši ir „standarts” vai „vadlīnija”. Sīki izklāstītais ziņojums pielikumā parāda, ka joprojām ir jāstrādā pie daudziem pieprasījuma samazināšanas aspektiem rīcības plānā un būs jāpilnveido dažas darbības un rādītāji, lai būtu iespējams novērtēt šo darbību ietekmi.

Jau ir pieejams plašs alternatīvu klāsts, ar ko aizstāt cietumsodu likumpārkāpējiem , kuri lieto narkotikas, tomēr vēl nav iespējams novērtēt to pielietojumu un/vai efektivitāti. Gandrīz visās dalībvalstīs tiek veikti pasākumi, lai novērstu infekcijas slimību izplatību, tomēr pastāv plaisa starp pasākumiem kaitējuma samazināšanai, ko piedāvā sabiedrībā un cietumā. Šajā sakarā ir jāveic papildu pasākumi.

Vajadzība pastiprināt kaitējumu samazinošos pasākumus cietumos tika apstiprināta prezidentvalsts secinājumos par turpmākajām darbībām, īstenojot Padomes 2003. gada ieteikumu par to, kā novērst un mazināt kaitējumu, ko veselībai nodara atkarība no narkotikām. Komisijai tika uzdots „ iesniegt priekšlikumu ieteikumam par narkotiku lietošanu cietumos, kā tas paredzēts ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna (2005.-2008. gadam) 13.2. darbībā. ”[11]

Lai papildinātu dalībvalstu darbības šajā jomā, Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā[12] (2003.-2008.) turpina atbalstīt virkni projektu narkotiku pieprasījuma samazināšanas jomā, tostarp profilaksi, kaitējuma samazināšanu un ārstēšanu. Finansējums šāda veida darbībām tiks piešķirts saskaņā ar otro Kopienas rīcības programmu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2008.-2012.), un to pastiprinās jauna īpaša programma „Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”[13] (2007.-2013.) un 7. pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem[14] (2007.-2013.) .

3.3. Piedāvājuma samazināšana

ES tiesībaizsardzības iestādes turpina ļoti aktīvi darboties, atklājot un novēršot narkotiku un narkotisko vielu prekursoru kontrabandu. 2006. gadā lietu skaits palielinājās. Komisija kopā ar dalībvalstīm ir sagatavojusi vadlīnijas uzņēmējiem, kuri legāli tirgo narkotisko vielu prekursorus, kurus varētu izmantot nelegālā narkotiku ražošanā. Šajā dokumentā ir iekļauti ieteikumi, lai palīdzētu legāliem tirgotājiem atklāt aizdomīgus darījumus un ziņot par tiem.

Dalībvalstis ir devušas ieguldījumu analīzes darba datņu papildināšanā, kuras Eiropols izmanto pašreizējos projektos COLA (kokaīns), MUSTARD (heroīns) un SYNERGY (sintētiskās narkotikas). Savukārt Eiropols sniedz informāciju dalībvalstu veiktās izmeklēšanās un darbībās. Komisija nevarēja pārbaudīt to, kā dalībvalstis īsteno Padomes ieteikumu par statistikas datu par konfiscētajām narkotikām un novirzītajiem narkotisko vielu prekursoriem pielīdzināšanu [15], kas tika pieņemts 2001. gadā. Informācija par tā īstenošanu ES līmenī nav pieejama.

Izmantojot esošos instrumentus, arī turpmāk varētu attīstīt sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropolu un Eurojust . Pašlaik tikai ierobežoti tiek izmantoti tādi instrumenti kā apvienotās izmeklētāju grupas ( JIT ) un kopīgas muitas operācijas ( JCO ). Tikai divas JIT un četras JCO tika izmantotas 2005. un 2006. gadā. Eiropols un Eurojust sagatavo īpašu apmācību un rokasgrāmatu par apvienoto izmeklētāju grupu izveidošanu un izmantošanu.

Līdz šim nav bijis iespējams noteikt kādus būtiskus projektus dalībvalsts vai ES līmenī, kas jo īpaši būtu vērsti uz nelegālās narkotikas tirdzniecības finanšu resursiem. Komisija iesaka dalībvalstīm pilnībā izmantot finanšu ziņu vākšanas vienības NET platformu. Pašreiz Komisija gatavo ziņojumu par Padomes 2000. gada 17. oktobra Lēmumu par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām attiecībā uz informācijas apmaiņu[16]. Līdzīgi dalībvalstis tiek aicinātas plašāk izmantot ES finansējuma programmas, piemēram, programmu „Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību”[17] (2007.-2013.) , lai izmeklētu saites starp narkotiku ražošanu un terorisma finansēšanu.

Darbības jomā septiņas dalībvalstis šobrīd ir iesaistītas MAOC-N - Narkotiku jūras ceļu izpētes un operatīvais centrs , kas atrodas Lisabonā. Darbības paredz ciešu sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām un iesaistīto dalībvalstu jūras un gaisa spēkiem, lai apkarotu kokaīna tirdzniecību caur Atlantijas okeānu un Rietumāfriku. MAOC-N sadarbojas ar līdzīgām iestādēm Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, Dienvidu kopējo starpaģentūru darba grupu ( Joint Interagency Task Force South ), kas atrodas Floridā. Sadarbības pamatā ir loģisks apsvērums, ka narkotiku tirgotāju globālai pieejai un elastīgumam ir jāstājas pretī ar globālu tiesībaizsardzību.

Piedāvājuma samazināšana ir joma, kurā uzlabojumu novērtēšana ES līmenī joprojām ir sarežģīta. Lielākā daļa darbību šajā jomā tiek vērtētas, izmantojot kvantitatīvus, nevis kvalitatīvus rādītājus , un ES līmenī pieejamie dati bieži ir sadrumstaloti un grūti salīdzināmi. Daļēji tas ir tāpēc, ka trūkst kopēju standartu datu reģistrācijai un vākšanai, kā arī dublējas ziņošanas struktūras.

Komisija sadarbībā ar Eiropolu un EMCDDA plāno novērtēt piedāvājuma samazināšanas datu jautājumu, sniedzot ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna galīgo novērtējumu 2008. gadā. Mērķis ir noteikt esošās politikas vajadzības saistībā ar tiesībaizsardzības problēmu definīcijām un statistikas datiem , un kādā mērā šie dati jau ir vai var tikt standartizēti un padarīti pieejami ES līmenī.

Visbeidzot, 2007. gadā tika īstenots Padomes lēmums par informācijas apmaiņu, riska novērtējumu un kontroli attiecībā uz jaunām psihoaktīvām vielām[18]. Pirmo reizi kopš lēmuma pieņemšanas 2005. gadā tika veikts riska novērtējums attiecībā uz jaunu psihoaktīvu vielu - stimulantu 1-benzilpiperazīnu (BZP). Novērtējuma procedūras rezultātā tika sagatavots Komisijas priekšlikums par BZP klasifikāciju saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem. Pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu Padome pieņems lēmumu par šo priekšlikumu.

3.4. Starptautiskā sadarbība

Tieslietu un iekšlietu ārējās dimensijas stratēģijā: vispārēja brīvība, drošība un tiesiskums, ir uzsvērts, ka sadarbība ar trešām valstīm šajās jomās ir ilgtermiņa uzdevums, kura pamatā ir iestāžu un resursu veidošana un kam vajadzīga abu pušu ilgstoša apņēmība. Pirmajā stratēģijas progresa ziņojumā 2006. gadā ir secināts, ka progress ir pozitīvs un noturīgs, arī ar narkotikām saistītajos jautājumos[19].

Starptautiskās sadarbības jomā cīņai pret nelegālajām narkotikām ES ir viena no galvenajām lomām. Tā ir iesaistījusies aktīvā dialogā ar lielāko daļu valstu, kuras ir galvenās ražotājas un tirgotājas un kuras skar narkotiku problēma, un tai ir būtiska loma, atbalstot šīs valstis, sniedzot finansiālu un tehnisku palīdzību. ES apņemšanās veicināt līdzsvarotu pieeju , saskaņā ar kuru narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšana ir jārisina paralēli, atspoguļo Savienības pamatvērtības un principus un tiek uzskatīta par piemēru pārējām pasaules valstīm. Līdzsvaroto pieeju arvien plašāk iekļauj arī ar trešām valstīm noslēdzamo sadarbības, asociācijas un partnerības nolīgumu pantos, kas attiecas uz narkotikām.

Darbības, lai risinātu narkotiku problēmas, tiek regulāri apspriestas sanāksmēs ar kandidātvalstīm un iespējamajām kandidātvalstīm, kā arī ar Komisijas Eiropas kaimiņattiecību partneriem. Kandidātvalstis aizvien plašāk piedalās EMCDDA , Eiropola un Eurojust darbā. Dažādie esošie projekti un struktūras ļauj ES atbalstīt šīs valstis, tām attīstot savas jaudas, lai īstenotu acquis un veiktu ar to saistītas darbības , piem., izstrādājot narkomānijas apkarošanas valsts plānus un stratēģijas.

Galvenie pasākumi starptautiskās sadarbības jomā 2007. gadā ietvēra pirmo sanāksmi, kurā piedalījās eksperti narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanas jomās un kas bija daļa no Parīzes pakta procesa attiecībā uz heroīna kontrabandu. Tika panākta vienošanās pārskatīt 1999. gada Panamas rīcības plānu starp ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm. Port of Spain 2007. gada deklarācija noteica jaunas prioritātes sadarbībai narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanas jomās, kā arī citās ar narkotikām saistītās jomās, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, un muitas, policijas un tiesu iestāžu sadarbībā.

Turklāt pašlaik tiek attīstīta īpaša partnerība ar Kaboverdi, kurā sadarbībai narkomānijas apkarošanas jomā ir būtiska loma. ES un Krievijas sadarbība narkotiku jomā gūst panākumus operatīvajā līmenī. Starp Krievijas Federālo narkotiku kontroles dienestu un EMCDDA 2007. gada oktobrī tika parakstīts saprašanās memorands par informācijas un labākās prakses apmaiņu cīņā pret narkomāniju. Notika ES Narkotiku trijotnes tikšanās ar Rietumbalkānu valstu, Krievijas, Afganistānas, ASV un pirmo reizi Ukrainas pārstāvjiem.

Galveno līdzekļu devēju valstu Dublinas grupa joprojām ir vērtīgs instruments dalībvalstīm un Komisijai, lai analizētu viedokļus par starptautiskām narkomānijas problēmām un apmainītos ar tiem. Tomēr Dublinas grupas reģionālajiem priekšsēdētājiem jāziņo par to, kādā mērā ir īstenoti ieteikumi. Dublinas grupa 2007. gadā tikās ar Irānu; tā bija pirmā reize, kad grupa uzaicināja uz savu sanāksmi viesi.

Palīdzība un summas, kas tiek atvēlētas ar narkotikām saistītām darbībām un rīcības plāniem, aizvien palielinās.

Līdz 2005. gada beigām ES starptautiskie sadarbības projekti narkotiku jomā tika novērtēti par gandrīz 760 miljoniem euro, padarot ES par spēcīgāko dalībnieku globālajā cīņā pret narkotikām.

Pašreiz mazāk nekā puse ES dalībvalstu ir iesaistījušās palīdzības projektos ar trešām valstīm, un Komisijas, Apvienotās Karalistes un Vācijas līdzdalība esošajos projektos atbilst vairāk kā 80% to vērtības izteiksmē.

ES finansējums palīdzībai narkomānijas apkarošanai ir koncentrēts Afganistānā, un tas atbilst gandrīz divām trešdaļām no visa ES ārējā finansējuma (452 miljoni euro). EK palīdzības, lai atbalstītu narkotiku stratēģiju apkarošanu, mērķis ir sociālekonomiskā attīstība vairākās valsts ziemeļu un ziemeļaustrumu provincēs, veicinot lauku attīstību, tostarp nodrošinot alternatīvus iztikas līdzekļus un palīdzību veselības nozarē. EK ir galvenais līdzekļu devējs Tiesiskuma un kārtības trasta fondam, Afganistānas Rekonstrukcijas trasta fondam un jaunam tiesiskas valsts projektam 200 miljonu euro apmērā, kas tika uzsākts 2007. gadā.

Palīdzība trim valstīm Andu kalnu reģionā, kurās tiek audzēts kokaīns, tiek sniegta apmērā, kas atbilst gandrīz vienai trešdaļai no kopējā ES finansējuma (220 miljoni euro). Atlikusī summa ir sadalīta dažādiem pasaules reģioniem, jo īpaši Vidusjūras un Balkānu reģionam, Dienvidaustrumāzijai, Dienvidkaukāzam un Centrālāzijai, un tiek izmantota alternatīvai attīstībai (atbilst divām trešdaļām no kopējās palīdzības summas), kā arī iestāžu veidošanas, tiesību aizsardzības un pieprasījuma samazināšanas projektiem.

Ziemeļu-dienvidu narkotiku budžeta pozīcija, ko pārvalda Eiropas Komisija, 2006. gadā sniedza vairāk kā 7,5 miljonus euro, lai atbalstītu sadarbību reģionos, caur kuriem ved kokaīna tirdzniecības ceļi no Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīm ( LAC ) cauri Āfrikai, pilsētu partnerības iniciatīvu starp ES un LAC narkotiku pieprasījuma samazināšanas jomā, projektu informācijas apmaiņai starp ES un LAC , vēl vienu iniciatīvu narkotiku pieprasījuma samazināšanas jomā Vidusjūras dienvidu reģionā, Tuvajos Austrumos un Dienvidrietumāzijā, kā arī pētījumu par kaitējuma samazināšanu jaunattīstības valstīs.

Ir vairākas globālas iniciatīvas, kuras arī finansē no 2006. gada budžeta pozīcijas, un visas īsteno ar ANO Noziedzības un narkotiku apkarošanas biroja ( UNODC ) starpniecību; to mērķis cita starpā ir finansēt laukaugu uzraudzības globālo sistēmu, sniegt atbalstu Parīzes Pakta procesam, ANO NVO Narkotiku forumam un finansēt ekspertu grupu, lai konsolidētu novērtējumu par 10 gadiem, kopš pieņemta 1998. gada ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijas deklarācija. Turklāt tiek sniegta palīdzība ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas ( UNESCO ) projektam, kas tika sākts 2005. gadā, lai stiprinātu pakalpojumus un rīcībspējas palielināšanu, ko jaunattīstības valstīs kaitējuma samazināšanas jomā nodrošina NVO.

ES aizvien biežāk pieņem kopēju nostāju Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotisko vielu komisijā (NVK) . Viens no piemēriem ir ES lēmums par narkotisko vielu prekursoru, ko izmanto nelegālo narkotiku ražošanai, ieguves avotu noteikšanu, kas tika pieņemts NVK 50. sanāksmē. ES, darbojoties kā viens vesels, līdzfinansēja vēl desmit NVK lēmumus narkotiku jomā.

ES plāno turpināt šo pozitīvo pieredzi koordinēšanās jomā, saglabājot kopīgu nostāju ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijas deklarācijas novērtējumā 2008. gadā un tās turpmākajās darbībās 2009. gadā.

Finansējums, kas tiek sniegts ANO Noziedzības un narkotiku apkarošanas birojam, lai izveidotu ekspertu darba grupu 1998. gada ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sesijas deklarācijas novērtēšanai, apliecina ES apņemšanos ANO līmenī izstrādāt un īstenot politikas virzienus narkotiku apkarošanai, aizvien plašāk izmantojot zinātnisko novērtējumu un pamatojot tos ar vislabākajiem pieejamajiem pierādījumiem.

3.5. Informācija, pētniecība un vērtēšana

Pašreiz lielāka nekā jebkad ir vajadzība politikas virzienus narkotiku apkarošanai pamatot ar pareiziem zinātniskiem pierādījumiem. Tas ir atspoguļots dalībvalstu vēlmē stiprināt ES sadarbību ar narkotikām saistītas pētniecības jomā.

Eiropola un EMCDDA ieguldījums ES zināšanu bāzē par narkotikām joprojām ir ļoti noderīgs politikas veidotājiem un profesionāļiem. EMCDDA un Eiropols 2006. un 2007. gadā sniedza vairākus ziņojumus par narkotiku pieprasījumu un piedāvājumu Eiropā, nodrošinot politikas veidotājiem un īstenojošām iestādēm aktualizētu informāciju par situāciju narkotiku jomā un reakciju uz to.

Tomēr vispārējā aina ar narkotikām saistītās pētniecības jomā 27 dalībvalstīs joprojām ir sarežģīta un sadrumstalota , zinātniskā pētniecība un sadarbības tīkli nav pārskatāmi, kā arī esošās un iespējamās jomas ar narkotikām saistītajā pētniecībā ir neskaidras. Komisija veiks padziļinātu salīdzinošo analīzi par pētniecību nelegālo narkotiku jomā, kas tiks publicēta 2008. gadā.

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC) savā darba programmā laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam lielāku uzmanību pievērš ar drošību saistīta pētniecībai. Komisijas līmenī 2007. gadā tika panākta vienošanās par KPC, ka tas būs pieejams dalībvalstīm kā zināšanu bāze iespējamam Eiropas tīklam nelegālo narkotiku tiesu medicīniskās profilēšanas jomā . Tā pamatā būs pašreizējie un līdzšinējie Komisijas finansētie projekti šajā jomā.

Citas Komisijas iniciatīvas ietver DRUID projektu, lai attīstītu ticamas pārbaudes un iekārtas narkotiku kontrolei uz ceļiem, un EURITRACK (Eiropas pretpasākumu kopumu nelegālās kontrabandas apkarošanai) projektu, lai izstrādātu neintruzīvas un drošas metodes nelegālu materiālu atklāšanai kuģu konteineros.

Programma Narkotiku apkarošanai un informēšanai par tām[20] (2007.-2013.) nodrošinās turpmāku finansējumu projektiem un pētījumiem narkotiku pieprasījuma samazināšanas un politikas virzienu analīzes jomā.

IV. SECINāJUMI

Nav šaubu, ka ES Narkotiku apkarošanas stratēģijas un rīcības plāns kā politikas veidošanas un īstenošanas process veido dinamisku vidi, kas satuvina dalībvalstis.

2007. gada progresa pārskats atklāj divus būtiskus atzinumus.

3. Politikas virzieni narkotiku jomā Eiropas Savienībā aizvien satuvinās, vienlaikus ievērojot dažādo dalībvalstu individuālos kultūras un politiskos modeļus.

4. Ar pierādījumiem pamatota pieeja, kas tiek izmantota rīcības plānā, palīdz mums noteikt jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi.

Lai arī ir pāragri prognozēt 2008. gada novērtējumu, daži aspekti jau ir redzami:

- valstu datu vākšana un apmaiņa ar tiem, jo īpaši par narkotiku piedāvājuma samazināšanu, un ir jāuzlabo tiesībaizsardzība (tas bija acīmredzami no pirmā gada pārskata 2006. gadā);

- jāizstrādā metodoloģija, lai pozitīvi saistītu rīcības plāna īpašās darbības ar narkotiku ražošanas, tirdzniecības un lietošanas līmeņiem un modeļiem;

- atbilstīgi jāsaskaņo rīcības plāna rādītāji: daži rādītāji nesniedz informāciju par darbībām, uz kurām tie attiecas;

- turklāt informācijas un datu trūkums par darbību ietekmi uz situāciju narkotiku jomā raksturo plašāku problēmu saistībā ar ietekmes novērtējumu, kāda valsts politikai ir uz īpašām un sarežģītām sociālām problēmām . Pieejamie dati ne vienmēr sniedz atbilstīgu priekšstatu par to, vai rīcības plāna rezultātiem bija ietekme uz risināmo problēmu.

Komisija arī turpmāk pētīs šos jautājumus, veicot ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna 2005.-2008. gadam galīgo novērtējumu. Komisijas priekšlikumā nākamajam ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plānam (2009.-2012. gadam) īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai īpašās darbības precīzāk atbilstu to rādītājiem un novērtējuma instrumentiem.

ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna ikgadējie pārskati par laikposmu no 2006. līdz 2007. gadam nostiprināja Komisijas stingro pārliecību par to, ka politikas virzienu narkotiku jomā pamatā jābūt objektīviem, vislabākajiem pieejamajiem pierādījumiem, lai īstenotu visefektīvāko un rentablāko politiku; ka politikas virzieniem narkotiku jomā ir jāatspoguļo tās pamatvērtības, kuras ir Eiropas Savienības pamatā; un ka tajās proporcionāli un apņēmīgi tiesību aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret nelegālo tirdzniecību un ražošanu, ir jāapvieno ar plašu profilaksi, kaitējuma samazināšanu, ārstēšanu un rehabilitāciju. Tas ir mūsu pienākums pret Eiropas pilsoņiem.

Komisija iesaka Padomei apstiprināt šo progresa pārskatu.

[1] Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs, 2007. gads.

[2] Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, 2007. gads.

[3] CORDROGUE 77, 22.11.2004.

[4] COM(2005) 184 galīgā redakcija, 10.5.2005.

[5] OV C 168, 8.7.2005.

[6] SEC (2006) 1803.

[7] CORDROGUE 32, 4.6.2007.

[8] Rādītājs ir instruments, ar kura palīdzību var mērīt kādas darbības vai mērķa progresu vai panākumus.

[9] Izvērtējuma instruments ir līdzeklis, ar kura palīdzību var pārbaudīt kādas darbības īstenošanas progresu vai panākumus.

[10] COM(2007) 199 galīgā redakcija

[11] CORDROGUE 43, 2.7.2007.

[12] OV L 271, 9.10.2007.

[13] OV L 257, 3.10.2007.

[14] OV L 412/1, 30.12.2006.

[15] 13618/01 STUP 29.

[16] OV L 271, 24.10.2000.

[17] OV L 58, 24.2.2007.

[18] 2005/387/TI, 10.5.2005.

[19] Padomes dokuments 14366/3/05 REV 3; 30.11.2005.

[20] OV L 257, 3.10.2007.