[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 6.12.2007

COM(2007) 773 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Mobilitāte — instruments darbavietu skaita un kvalitātes palielināšanai. Eiropas darba mobilitātes rīcības plāns (2007.–2010.)

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Mobilitāte — instruments darbavietu skaita un kvalitātes palielināšanai. Eiropas darba mobilitātes rīcības plāns (2007.–2010.)

VISPāRēJAIS POLITIKAS KONTEKSTS

Eiropā, kurā nav iekšējo robežu un kas konkurē pasaules ekonomikā, novecojošas sabiedrības mainīgās prasības un pastāvīgā attīstībā esošais darba tirgus rada vajadzību pēc lielākas mobilitātes. Darba ņēmēju mobilitāte ir galvenais instruments vienotā tirgus efektīvai darbībai un būtisks elements, kas ļauj lielākam skaitam cilvēku atrast labāku darbu, un tas ir Lisabonas stratēģijas[1] galvenais mērķis. ES paplašināšanās 2004. un 2007. gadā palielināja iespējas darba ņēmējiem atrast darbu, bet darba devējiem — iegūt darbiniekus. Lielākā daļa ES–15 valstu ir atcēlušas vai atvieglojušas ierobežojumus, ko tās piemēroja iedzīvotājiem no astoņām dalībvalstīm, kuras pievienojās 2004. gadā, izveidojot lielu potenciālo darbaspēku, kas ļaus risināt ar novecošanu un globalizāciju saistītās problēmas.

Darba ņēmējiem jābūt mobilākiem gan darbavietu, gan reģionu un dalībvalstu izvēles ziņā. Viņiem jādod nepieciešamās prasmes un iespējas, kas vajadzīgas biežai darba maiņai un karjeras izaugsmei. Tas ir vispārpieņemto elastīguma un sociālās drošības principu[2] galvenais mērķis; elastīguma un sociālās drošības koncepcija var palīdzēt cilvēkiem veiksmīgāk tikt galā ar darba maiņu strauju ekonomisko pārmaiņu apstākļos.

Tomēr darba ņēmēju mobilitāte joprojām ir diezgan ierobežota, jo pastāv daudzi šķēršļi. Indivīdam nav konkrētas pārliecības par mobilitātes radītām priekšrocībām, turklāt pārceļoties nākas sastapties ar vairākām problēmām. Tās var būt juridiska un administratīva rakstura problēmas, mājokļa pieejamība un izmaksas, dzīvesbiedra vai partnera iespējas atrast darbu, pensiju pārvedamība, valodu barjera, kā arī problēmas, kas saistītas ar kvalifikāciju atzīšanu citā dalībvalstī.

Atziņas, kas gūtas īstenojot 2002. gada rīcības plānu un pasākumu „2006. — Eiropas darba ņēmēju mobilitātes gads”

Šis paziņojums ir loģisks turpinājums daudzām mobilitātes veicināšanas iniciatīvām. 2002. gada februārī Komisija pieņēma prasmju un mobilitātes rīcības plānu[3], kas bija balstīts uz procesu, ko 2001. gada februārī uzsāka ar Komisijas paziņojumu par jauniem darba tirgiem[4], 2001. gada marta Stokholmas Eiropadomes secinājumiem un darbu, ko paveica augsta līmeņa darba grupa prasmju un mobilitātes jomā. 2007. gada 25. janvārī pieņemtajā galīgajā ziņojumā par šo rīcības plānu[5] tika apkopotas atziņas, kas gūtas īstenojot plānu, un noteiktas trīs galvenās jomas, kurās jāveic turpmāki pasākumi:

- jāpārveido izglītības un apmācību sistēmas, lai tās būtu atbilstošākas darba tirgus vajadzībām, un jāsagatavo cilvēki mobilitātei, veicot valodu apmācību;

- jānovērš juridiski un administratīvi šķēršļi un jāveicina kvalifikāciju atzīšana citās valstīs;

- jāizveido vienots informācijas portāls par mobilitāti, pamatojoties uz EURES darba piedāvājumu sistēmu.

2002. gada rīcības plānā bija iekļauts arī priekšlikums 2006. gadu izraudzīties par Eiropas darba ņēmēju mobilitātes gadu. Darba ņēmēju mobilitātei veltītajā gadā uzsāktās apspriedes, kuras papildina ekonomiskie pārskati[6], skaidri norādīja, cik dažādi ir atlikušie šķēršļi mobilitātei ES un kāda ir to ietekme. Rīcības plānā arī pausts atbalsts nepieciešamībai veidot mobilitātei labvēlīgu vidi, lai tā kļūtu ierastu parādību cilvēku karjerā.

Ņemot vērā iegūtās atziņas, ciešo saistību starp darba ņēmēju mobilitāti un daudzās notiekošās politiskās debates, piemēram, par elastīgumu un sociālo drošību, mūžizglītību, daudzvalodību un demogrāfiskajām pārmaiņām, Komisija ar šo paziņojumu uzsāk Darba mobilitātes rīcības plānu 2007.–2010. gadam . Rīcības plāna mērķi:

- uzlabot līdzšinējo likumdošanas un administratīvo praksi saistībā ar darba ņēmēju mobilitāti;

- nodrošināt, ka mobilitāti politiski atbalsta visu līmeņu iestādes;

- stiprināt EURES kā vienota instrumenta nozīmi darba ņēmēju un viņu ģimeņu mobilitātes veicināšanai;

- sekmēt plašākas sabiedrības izpratni par mobilitātes iespējām un priekšrocībām.

Veicināt cilvēku gatavību mobilitātei

ES darba ņēmēju mobilitāte joprojām ir diezgan neliela , taču jāņem vērā, ka mobilitātes plūsmu vai tās iemeslu statistika nav visaptveroša. Aptuveni 2 % darbspējīgo iedzīvotāju no 27 ES dalībvalstīm pašlaik dzīvo un strādā citā dalībvalstī. Turpretim trešo valstu valstspiederīgo, kuri dzīvo ES, procentuālā daļa ir divas reizes lielāka. Pēdējo gadu laikā tomēr ir vērojams pakāpenisks mobilitātes pieaugums . Mobilo darba ņēmēju skaits ES–15 ir pieaudzis no 470 000 cilvēku 2000. gadā līdz 610 000 cilvēku 2005. gadā (Eiropas darbaspēka apsekojums)[7]. Turklāt iespējams, ka ir diezgan liels skaits sezonas strādnieku un darba ņēmēju, kas strādā aiz robežas (tostarp jaunieši, kas strādā vasaras brīvlaikā), un tas vēl vairāk palielinātu ES migrējošo darba ņēmēju procentuālo daudzumu[8], tomēr bieži to neiekļauj valsts statistikā.

Nesen veikts pētījums par eiropiešu attieksmi pret mobilitāti arī liecina, ka cilvēki apzinās darba ņēmēju mobilitātes svarīgumu. Saskaņā ar 2006. gada Eurobarometer apsekojumu 57 % respondentu uzskata, ka mobilitāte reģiona vai valsts ietvaros ir labvēlīga Eiropas integrācijai; 46 % respondentu uzskata, ka tā labvēlīgi ietekmē darba tirgu un indivīdus; un 40 % respondentu piekrīt, ka tā labvēlīgi ietekmē ekonomiku. Turklāt 5,5 % ES–10 iedzīvotāju apgalvo, ka nākamo piecu gadu laikā, iespējams, pārcelsies uz citu dalībvalsti. Visās dalībvalstīs atšķirīgā mērā[9] palielinājies to cilvēku skaits, kuri nākotnē plāno pārcelšanos Eiropas robežās.

Statistika rāda arī jaunas tendences mobilitātes veidos . Arvien vairāk jaunu un kvalificētu darba ņēmēju iesaistās tā saucamajos „daudzveidīgās mobilitātes pasākumos”, kas ir īstermiņa mobilitātes laikposmi, pielāgoti profesionālās karjeras īpašām vajadzībām; šāda tendence liecina, ka mobilitāte arvien ciešāk ir saistīta ar karjeras attīstību un mūžizglītību. Eurobarometer apsekojums liecina, ka lielākā daļa jauno darba ņēmēju — vairāk nekā 70 % — apzinās, ka karjeras izaugsmei vajadzīgs kāds no mobilitātes veidiem.

Neskatoties uz zemajiem darba ņēmēju mobilitātes rādītājiem, ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka cilvēki vairāk nekā agrāk ir gatavi pārcelties uz citu vietu. Tādēļ šķiet, ka ir izveidojušies labvēlīgi priekšnosacījumi, lai izmantotu iegūtās atziņas un pastiprinātu centienus šķēršļu mobilitātes ceļā novēršanai. Līdz šim gūtā pieredze skaidri parādīja negatīvo ietekmi, kāda ir šķēršļiem ģeogrāfiskajai mobilitātei Eiropas, valsts, reģiona un vietējā līmenī. Papildus juridiskiem un administratīviem šķēršļiem, piemēram, sociālā nodrošinājuma jomā, mobilitāti kavē praktiski šķēršļi tādās jomās kā mājoklis, valoda, laulāto un partneru nodarbinātība. Personām jāsaskaras ar papildu izdevumiem saistībā ar mobilitāti, piemēram, karjeras iespēju ziņā, jo īpaši MVU, netiek ņemta vērā mobilitātes jomā gūtā pieredze. Šie šķēršļi ir saistīti ar problēmām, kas jārisina dažādos līmeņos, vietējā, reģiona, valsts un ES mērogā. Šajā rīcības plānā tiek piedāvātas īpašas darbības, kuru mērķis ir likvidēt šķēršļus Eiropas līmenī un mudināt attiecīgās iestādes risināt šo šķēršļu problēmu valsts, reģiona vai vietējā līmenī.

Problēmu risinājums: darba mobilitātes rīcības plāns (2007.–2010.)

Lisabonas stratēģija un Eiropas nodarbinātības stratēģija ir noteikusi, ka pastiprināta ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte ir būtiska, lai ātri mainīgajos darba tirgos radītu darba vietas un attīstītu ES darbaspēka nodarbināšanas un pielāgošanās spējas. Šajā paziņojumā ir sniegts rīcības plāns četrās jomās, lai nodrošinātu to, ka Komisija izmanto par pamatu līdz šim iegūto pieredzi šajās jomās. Paredzētās darbības papildina citus būtiskus tiesību aktus un iniciatīvas Kopienas līmenī[10].

Esošo tiesību aktu un administratīvās prakses pilnveidošana

Būtisks instruments darba ņēmēju mobilitātes veicināšanai ES ir Kopienas tiesību normas par sociālā nodrošinājuma sistēmu saskaņošanu, kas šobrīd ir iekļautas Regulā (EEK) Nr. 1408/71[11] un tās īstenošanas Regulā (EEK) Nr. 574/72[12]. Šie noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka ES migrējošie darba ņēmēji, kuri izmanto savas Kopienas tiesības brīvi pārvietoties, nezaudētu sociālā nodrošinājuma aizsardzību.

Ir pierādījies, ka regula ir veiksmīgs instruments šā mērķa sasniegšanai. Tomēr jaunas mobilitātes formas (īstermiņa laikposmi, atšķirīgi statusi, daudzveidīga mobilitāte) tās piemērošanu var sarežģīt. Piemēram, mobils darba ņēmējs, kurš bieži strādā saskaņā ar īstermiņa līgumiem dažādās dalībvalstīs, var saskarties ar vairākām atšķirīgām sociālā nodrošinājuma sistēmām[13]. Tādēļ ir pienācis laiks pievērsties tam, vai ir jāizstrādā jauni instrumenti, kas būtu labāk piemēroti mobilo darba ņēmēju un viņus nodarbinošo uzņēmumu vajadzībām, Šos instrumentus arī uzskata par uzsāktās iespēju, pieejamības un solidaritātes programmas[14] būtisku sastāvdaļu.

Komisija izskatīs iespēju, vai ir jāpielāgo Kopienas tiesību akti par sociālo nodrošinājumu un uz to pamata izveidotā administratīvā prakse. Pēc to problēmu, kas varētu rasties no esošajiem tiesību aktiem[15], apkopošanas 2008. gadā notiks apspriešanās ar ieinteresētajām personām[16] un veiks sistemātisku pētījumu par jauno mobilitātes modeļu apmēru un raksturīgajām īpašībām. Pamatojoties uz apspriešanās procesa rezultātiem, Komisija 2009. gada otrajā pusē pieņems lēmumu, paralēli veicot rūpīgu ietekmes novērtējumu par to, vai ir jāpielāgo administratīvā prakse vai paši noteikumi.

Šo izmeklēšanu veiks TRESS tīkla (apmācība un ziņojumi par Eiropas sociālo drošību) ietvaros, kas ir Komisijas finansēts valstu ekspertu tīkls sociālā nodrošinājuma jomā. Komisija plāno nostiprināt TRESS tīkla statusu un analītiskās spējas , ierosinot Regulā (EK) Nr. 883/2004 iekļaut īpašu noteikumu. Tīkla darbība tad būtu vērsta uz trim galveniem uzdevumiem:

- palielināt īpašu ieinteresēto personu grupu (ierēdņi, juristi, tiesneši, arodbiedrības) informētību par Kopienas tiesību aktiem;

- regulāri publicēt ziņojumus par tiesību aktu sociālā nodrošinājuma jomā piemērošanu dalībvalstīs;

- un nodrošināt ekspertu konsultācijas par attīstību esošo tiesību aktu un prakses jomā, lai ievērotu ES migrējošo darba ņēmēju mainīgās vajadzības.

Tiesību uz papildu pensijām aizsardzība arī var būtiski ietekmēt lēmumus, ko attiecībā uz mobilitāti pieņem darba ņēmēji. Komisija 2005. gadā iesniedza priekšlikumu direktīvai par šķēršļu mobilitātei novēršanu, uzlabojot papildu pensijas tiesību pārvedamību[17]. Pēc ierosinātās direktīvas satura un piemērošanas jomas apspriešanas Padomē un Eiropas Parlamentā Komisija iesniedza grozītu priekšlikumu, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta minimālajām prasībām nolūkā veicināt darba ņēmēju mobilitāti, uzlabojot papildu pensijas tiesību iegūšanu un saglabāšanu, kā arī ietverot tajā apņemšanos regulāri pārskatīt progresu, kādā dalībvalstis uzlabo papildu pensijas tiesību pārvedamību[18].

Turklāt Komisija vēl vairāk racionalizēs administratīvo praksi un administratīvo sadarbību starp valstu iestādēm un organizācijām. Sagaidāms, ka 2009. gadā, kad būs jāpiemēro jaunā Regula (EK) Nr. 883/2004[19], administratīvai informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm nolūkā koordinēt sociālā nodrošinājuma jautājumus, jānotiek pilnībā elektroniski[20]. Tas ļautu tiešsaistē konsultēties un apmainīties ar informāciju, kā arī ieviest Eiropas veselības apdrošināšanas kartes elektronisko versiju[21] , kas ievērojami samazinātu laiku, kas nepieciešams ES migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma prasību apstrādei.

Rīcība Komisija: 1. Pārbaudīs, vai Regula (EK) Nr. 883/2004, tās īstenošanas regula un saistītā administratīvā prakse ir jāpielāgo, ņemot vērā darba ņēmēju mobilitātes mainīgos modeļus. 2. Ierosinās, ka Regulā (EK) Nr. 883/2004 tiek iekļauts jauns noteikums, kas piešķirs oficiālu statusu TRESS neatkarīgo ekspertu tīklam un analītiskajam uzdevuma, lai nostiprinātu esošās zināšanas sociālā nodrošinājuma koordinācijas jomā Eiropas līmenī. 3. Pastiprināti racionalizēs administratīvo praksi un administratīvo sadarbību, jo īpaši izmantojot elektronisko konsultēšanos un informācijas apmaiņu, un ieviešot Eiropas veselības apdrošināšanas kartes elektronisko versiju. 4. Pārbaudīs, kā tiek izpildīts tās 2005. gada priekšlikums un grozītais 2007. gada priekšlikums direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu obligātajiem noteikumiem darba ņēmēju mobilitātes veicināšanai, uzlabojot nosacījumus, ar kādiem iegūst un saglabā tiesības uz papildu pensiju. |

Politisks atbalsts mobilitātei visos pārvaldes līmeņos

Dalībvalstīm ir būtiska loma, lai uzskatāmi parādītu, kādas priekšrocības ģeogrāfiskā un profesionālā mobilitāte dod atsevišķām personām un ekonomikai kopumā. Šāda mobilitāte ir pamatinstruments, lai veiksmīgi īstenotu Lisabonas stratēģiju, jo īpaši attīstot uz elastīgumu un sociālo drošību balstītu pieeju, risinot modernā darba tirgus problēmas.

Mobilitāte ir jāveicina, izmantojot valstu nodarbinātības stratēģijas un mūžizglītības shēmas, kas, cita starpā, attīsta profesionālās iemaņas, kā arī valodu prasmes un starpkultūru iemaņas. Dalībvalstis tiek aicinātas īstenot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru[22] un attīstīt Europass , kas darba devējiem padara labāk saprotamas kvalifikācijas un tādējādi veicina mobilitāti. Saskaņotām darbībām ar sociālajiem partneriem, vietējām un reģionālajām iestādēm, izglītības un mācību centriem, kā arī pilsonisko sabiedrību jābūt vērstām uz to, lai novērstu praktiskus šķēršļus mobilitātei. Tās ir jāattīsta, ieviešot „godīgas mobilitātes” koncepciju, jo īpaši vēršoties pret nedeklarētu darbu un sociālo dempingu, nodrošinot to, ka vienmēr pilnībā tiek ievēroti darba standarti un tiesiskās prasības. Lai to veicinātu un, pamatojoties uz 2006. Eiropas gadā sākto iniciatīvu panākumiem, Komisija sagatavos sarakstu ar esošajām mobilitātes shēmām valsts, reģiona vai vietējā līmenī. Tā mudinās dalībvalstis iekļaut šāda shēmas to kohēzijas politikas plānos, lai veicinātu pārrobežu sadarbību darba iespēju un kopēju infrastruktūru jomā. Tā arī pārbaudīs iespēju attīstīt atbilstīgus mehānismus darba ņēmēju mobilitātes veicināšanai , kuru pamatā būtu esošo Eiropas shēmu, piemēram, Leonardo da Vinci un Marie Curie programmu pozitīvā pieredze.

Rīcība Komisija: 5. Mudinās dalībvalstis to nodarbinātības un mūžizglītības stratēģijās kā prioritāti iekļaut ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti. 6. Mudinās iestādes reģionālā un vietējā līmenī, kā arī citas ieinteresētās personas, novērst atlikušos praktiskos šķēršļus mobilitātei un veicināt „godīgas mobilitātes” koncepciju, proti, vēršoties pret nedeklarētu darbu un sociālo dempingu. 7. Mudinās dalībvalstis mācīties no paraugprakses, izmantojot kopējas izglītības programmas mobilitātes darbībām, ko finansē no ES Kohēzijas politikas līdzekļiem, jo īpaši no Eiropas Sociālā fonda finansētās programmas. Sagatavos sarakstu ar esošajām finansiālā atbalsta shēmām un pārbaudīs iespēju attīstīt Eiropas mobilitātes shēmas. 8. Atbalstīs Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru, attīstīs Europass, kā arī veiks atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar ierosinātajām iniciatīvām par sistēmu kredīta uzkrāšanai un pārnesei profesionālajā izglītībā un apmācībā (ECVET). |

EURES pastiprināšana

EURES (Eiropas Nodarbinātības dienesti) tika izveidoti 1993. gadā, lai veicinātu darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, un tas ir būtisks instruments darba tirgus infrastruktūras stiprināšanai valstu un ES līmenī[23]. Kā vienots instruments darba ņēmēju un to ģimeņu mobilitātes veicināšanai EURES ir unikāls Kopienas pakalpojums, kur augsti kvalificētu speciālistu tīkls, kurā darbojas 750 konsultanti, ir apvienots ar jaudīgu interneta portālu, kas nodrošina piekļuvi vairāk nekā vienam miljonam vakanču. Kopš 2006. gada visas vakances no ES un EEZ valstu nodarbinātības dienestiem ir pieejamas EURES portālā 25 Eiropas valodās. ES migrējošajiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm EURES konsultantu tīkls sniedz personisku palīdzību visos jautājumos saistībā ar viņu mobilitātes pieredzi. Tas darbojas sadarbībā ar pārējiem Kopienas dienestiem, tostarp dienestiem, kas pilsoņiem un uzņēmumiem sniedz vispārēju un īpašu informāciju, kā arī pakalpojumus problēmu atrisināšanai, piemēram, EUlisses sociālā nodrošinājuma jomā, PLOTEUS portālu par izglītības iespējām, Eurodesk, Eiropas Jaunatnes informācijas un padomdevēja aģentūru ( ERYICA), Europe Direct, „Tava Eiropa” (Your Europe), „Iedzīvotāju ceļvedis” (Citizens' Signpost Service), Europass , valstu kontaktpunktiem profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, ERA-MORE , Eiropas Pētnieku mobilitātes portālu un SOLVIT , utt.

Darba vietu mobilitātes rīcības plāna 2007.-2010. gadam trešās jomas mērķis ir ievērojami stiprināt EURES sniegtos pakalpojumus , tiecoties sasniegt trīs jaunus mērķus[24]:

- attīstīt EURES stratēģisko dimensiju, stiprinot analītisko potenciālu mobilitātes plūsmu un pārmaiņu darba tirgū analīzei;

- paplašināt EURES pakalpojumu apjomu un kvalitāti, palīdzot ES mobilajiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm visos jautājumos saistībā ar viņu mobilitātes pieredzi;

- Palielināt EURES darbību pārklājumu, stiprinot attiecības ar citiem, jo īpaši privātiem līdzīgu pakalpojumu sniedzējiem, un saskaņā ar likumīgas migrācijas politikas plānu pakāpeniski attiecināt savas darbības uz darba ņēmējiem no pārējām pasaules daļām, jo īpaši no kandidātvalstīm[25].

Rīcība EURES: 9. Izmantojot savu portālu un konsultantu pakalpojumus, ievērojami uzlabos informācijas sniegšanu un veicinās izpratni par vienlīdzīgas attieksmes principu un darba standartu ievērošanu Eiropas darba tirgos. 10. Uzlabos savus pakalpojumus, lai pielāgotu tos darba ņēmēju īpašu kategoriju vajadzībām (ilgstošiem bezdarbniekiem, gados jauniem darba ņēmējiem[26], gados vecākiem darba ņēmējiem, sievietēm, pētniekiem, pašnodarbinātām personām, sezonas strādniekiem). Tīkls sniegs atbalstu atsevišķām personām, lai sagatavotu pilnīgu karjeras plānu, tostarp ietverot viņu reintegrāciju darba tirgū pēc atgriešanās. 11. Būtiski palielinās stratēģiskās informācijas vākšanu, jo īpaši par mobilitātes plūsmām. Tiks uzlabota papildināmība ar citiem tīkliem un informācijas sniedzējiem, izveidotas pārrobežu sadarbības shēmas, iekļaujot jaunas darbības un partnerības starp dalībvalstīm. 12. Attiecīgā gadījumā EURES darbība tiks paplašināta, lai tā priekšrocības varētu izmantot trešo valstu valstspiederīgie, tostarp tie, kuri vēl nav ieguvuši pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Pirmais solis būs informācijas sniegšana par noteikumiem un procedūrām, lai iekļūtu ES darba tirgū, un šajos darba tirgos pieprasītajām darba ņēmēju īpašajām kategorijām. |

Izpratnes par mobilitātes priekšrocībām veicināšana

Īstas mobilitātes stratēģijas darba ņēmējiem ES izstrāde var būt efektīva tikai tad, ja tās pamatā ir visu ieinteresēto personu aktīvs atbalsts. Daži pilsoņi ir labāk jāinformē par viņu tiesībām brīvi pārvietoties un jāpārliecina par mobilitātes priekšrocībām viņu profesionālajā karjerā. Paziņojuma ceturtā joma veicinās novatoriskas izpratnes veidošanas pasākumus, informācijas apmaiņu un paraugpraksi .

Rīcība Komisija: 13. Organizēs ikgadējas „Eiropas darba dienas”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par darba ņēmēju tiesībām un mobilitātes priekšrocībām, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņu starp visām ieinteresētajām personām. 14. Uzsāks Eiropas Darba mobilitātes partnerību: iniciatīvu, ar kuru izveidos to ieinteresēto personu tīklu, kuras apņēmušās veicināt darba mobilitāti ES. 15. Programmā PROGRESS paredzēs līdzekļus, lai finansētu izmēģinājuma darbības, apmaiņu ar paraugpraksi, jaunu attīstības tendenču rezultātu izplatīšanu un novatorisku programmu uzsākšanu. |

Secinājums

Darba tirgus mobilitāte darbavietu vai dalībvalstu vai reģionu izvēles ziņā ir Lisabonas mērķu būtiska sastāvdaļa. Tā ir nozīmīga sastāvdaļa Eiropas reakcijā uz demogrāfiskajām izmaiņām un globalizāciju. Šā paziņojuma mērķis ir piedāvāt vairāk integrētu pieeju darba ņēmēju mobilitātei kā līdzeklim gan darba vietu radīšanai, gan iespējai veicināt atsevišķu cilvēku personisko attīstību. Tas kalpo par atgādinājumu tam, ka ES pilsoņiem ir pamattiesības brīvi pārvietoties EEZ nodarbinātības nolūkā, un tas mudina ieinteresētās personas nodrošināt to, ka cilvēki ir informēti par šīm tiesībām un ka viņi tās var izmantot labvēlīgos apstākļos.

Lai labāk saprastu lēmumu par mobilitāti un šķēršļus, ar kuriem saskaras atsevišķa persona, ir būtiski, ka Komisija turpina pilnveidot savas faktiskās zināšanas par mobilitāti, tostarp datu vākšanu. Komisija īpašu uzmanību pievērsīs arī darbaspēka mobilitātei, lai varētu izpildīt savas saistības un pienākumus, kas noteikti 2003. un 2005. gada Pievienošanās līgumos.

Komisija uzraudzīs šajā paziņojumā noteikto pasākumu progresu, veicot pētījumus un apsekojumus Eiropas, valstu vai reģionu līmenī, tostarp Eurobarometer apsekojumus par attīstības tendencēm pilsoņu attieksmē un praksē attiecībā uz profesionālo mobilitāti. Starpziņojumu par šā paziņojuma īstenošanu publicēs 2009. gadā.

[1] Skatīt Integrētās pamatnostādnes attiecībā uz izaugsmi un darbvietām (2005.–2008.), 20. pamatnostādne.

[2] Ceļā uz kopīgiem elastīguma un sociālās drošības principiem: vairāk un labākas darba vietas, izmantojot elastīgumu un drošību. COM (2007) 359, 27.6.2007.

[3] Komisijas izstrādātais prasmju un mobilitātes rīcības plāns, COM(2002) 72, 13.2.2002.

[4] Jauni darba tirgi Eiropā — atvērti un pieejami visiem, COM(2001) 116, 28.2.2001.

[5] Galīgais ziņojums par Komisijas pieņemtā prasmju un mobilitātes rīcības plāna īstenošanu COM(2002) 72; galīgā redakcija COM(2007) 24, 25.1.2007.

[6] ESAO 2007. gada ekonomikas pārskats — Eiropas Savienība, 8. nodaļa: „Likvidēt šķēršļus ģeogrāfiskai darba mobilitātei”.

[7] Jaunu dalībvalstu pievienošanās sekas ir aprakstītas arī Komisijas „Ziņojumā par 2003. gada Pievienošanās līgumā noteikto pārejas pasākumu darbību (laikā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 30. aprīlim)”, COM(2006) 48, 8.2.2006.

[8] Darba ņēmēji, kas šķērso ES iekšējās un Eiropas Ekonomikas zonas robežas.

[9] Skatīt „Tālā mobilitāte Eiropā. Kā panākt līdzsvaru?”, Eiropas fonds dzīves un darba apstākļu uzlabošanai (2006); (http://www.eurofound.europa.eu/pubdocs/2006/36/en/1/ef0636en.pdf ).

[10] Piem., Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas jāīsteno līdz 20.10.2007., Vienotā tirgus pārskats, Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, kas jāīsteno līdz 2009. gada beigām; e-pārvaldības rīcības plāns, COM (2006)173 par IST izmantošanu valdības pakalpojumu modernizēšanā, arī to starpvalstu dimensijā; Padomes Direktīvas 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos īstenošana.

[11] OV L 149, 5.7.1971., jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1992/2006 (OV L 392, 30.12.2006.).

[12] OV L 74, 27.3.1972., jaunākie grozījumi izdarīti ar 19.3.2007. Regulu (EK) Nr. 311/2007 (OV L 82, 23.3.2007.).

[13] Ar noteikumu, ka tas nav norīkots darba ņēmējs, jo tad uz viņu joprojām attiektos tās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma noteikumi, kurā viņš ir nodarbināts. Vēl viena kategorija, kurai jāpievērš īpaša uzmanība, ir darba ņēmēji, kuri strādā starptautiskajā autotransporta un gaisa transporta jomā.

[14] COM(2006) 211, 10.5.2006.: „Pilsoņu programma – Eiropas efektivitātes nodrošināšanai”, COM(2007) 726, 20.11.2007.: „Iespējas, pieejamība un solidaritāte: ceļā uz jaunu sociālo perspektīvu 21. gadsimta Eiropai.”

[15] Pamatojoties uz aptaujas lapu, kas 2007.gada jūnijā nosūtīta visām ieinteresētajām personām (iestādēm un sociālajiem partneriem).

[16] Tostarp Migrējošo darba ņēmēju sociālā nodrošinājuma Administratīvā komisija un Padomdevēja komiteja Sociālā nodrošinājuma un darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā.

[17] Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu, COM (2005) 507, 30.11.2005.

[18] Grozītais priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par obligātajiem noteikumiem darba ņēmēju mobilitātes veicināšanai, uzlabojot nosacījumus, ar kādiem iegūst un saglabā tiesības uz papildu pensiju COM(2007) 603, 9.10.2007.

[19] Šī regula aizstās pašreizējo Regulu (EEK) Nr. 1408/71.

[20] Atkarībā no pārejas noteikumiem, par kuriem dalībvalstis varētu vienoties ar Padomi.

[21] Īstenošana būs pakāpeniska un elastīga. Skatīt COM (2003) 73, 2.2.2003.

[22] Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra ( EQF ) ir brīvprātīga atsauču sistēma. Dalībvalstīm tiks ieteikts līdz 2010. gadam piesaistīt tai savas kvalifikāciju sistēmas un no 2012. gada to atsevišķajām kvalifikācijām noteikt EQF atsauci.

[23] Padomes 2005. gada 12. jūlija Lēmums 2005/600/EK par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 205, 6.8.2005.).

[24] Visi šajā jomā plānotie pasākumi būs saskaņā ar EURES pamatnostādnēm 2007.-2010. gadam, kas apstiprinātas 2006. gada jūnijā.

[25] COM(2005) 669, 21.12.2005., plānotais imigrācijas portāls trešo valstu valstspiederīgajiem http://ec.europa.eu/justice_home/funding/tenders/2007_S158_196406/specifications_en.pdf.

[26] Ierosināts 5.9.2007. COM(2007) 498, „Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā”.