[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 12.11.2007

COM(2007) 703 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Mūžizglītība zināšanām, jaunradei un jauninājumiem Padomes un Komisijas 2008. gada kopīgā ziņojuma projekts par sasniegto, īstenojot darba programmu „Izglītība un apmācība 2010. gadam”{SEC(2007) 1484}

1. IEVADS

Izglītība un apmācība ir ļoti svarīgas, lai panāktu ekonomiskas un sociālas pārmaiņas. Elastība un drošība, kas vajadzīga, lai radītu vairāk un labākas darba vietas, ir atkarīga no tā, vai visiem iedzīvotājiem ir nodrošināta pamatprasmju apguve un iespēja atjaunināt prasmes visu mūžu[1]. Mūžizglītība veicina jaunradi un jauninājumus un sekmē pilnīgu ekonomisku un sociālu līdzdalību.

Tāpēc Padome ir uzstādījusi vērienīgus mērķus darba programmā „Izglītība un apmācības 2010”. Turklāt šie mērķi palīdz īstenot Lisabonas pamatnostādnes saistībā ar nodarbinātību un izaugsmi. Šos mērķus iespējams sasniegt, tikai pieliekot ilgstošas pūles. Nenovēršami izaugsme būs nevienmērīga. Lai apkopotu sasniegtos panākumus un virzītu pūliņus uz jomām, kas izrādījušās sarežģītas, Padome un Komisija katru otro gadu izstrādā kopīgu ziņojumu.

Mērķis šim ieguldījumam 3. kopīgajā ziņojumā[2] ir vērst uzmanību uz būtisku attīstību un grūtībām, kas rodas izglītības un apmācības reformās. Jomas, kurās jāpieliek īpašas pūles, ir šādas.

- Prasmju līmeņa uzlabošana. Cilvēkiem ar zemu prasmju līmeni draud ekonomiska un sociāla atstumtība. Vairumā valstu bažas rada tas, ka vēl joprojām liels skaits cilvēku priekšlaicīgi pamet skolu, vecāka gadagājuma un mazkvalificētu cilvēku līdzdalība mūžizglītībā ir neliela, un migrantu prasmju līmenis neuzlabojas. Turklāt nākotnē, uz zināšanām balstītā ekonomikā, darba tirgū būs pieprasījums pēc augstāka kvalifikācijas līmeņa darbaspēkam, kurš sarūk. Zems prasmju līmenis sagādās arvien lielākas grūtības.

- Mūžizglītības stratēģijas. Vairumā valstu gūti panākumi, definējot kopīgas un visaptverošas stratēģijas. Šādās shēmās panākumi ir uzskatāmi pirmsskolas izglītībā, kvalifikācijas ietvarstruktūrās un neformālās un ikdienas izglītības atzīšanā. Tomēr daudzās valstīs izpaliek novatoriskas mācību partnerības un ilgtspējīgs finansējums kvalitatīvai, efektīvai un līdztiesīgai izglītībai un apmācībai[3], īpaši tāpēc, ka palēninājies ieguldījumu pieplūdums. Būtisks uzdevums visiem ir nodrošināt, lai reformas tiktu efektīvi īstenotas.

- Zināšanu triāde (izglītība, pētniecība un jauninājumi). Zināšanu triādei ir būtiska nozīme nodarbinātības un izaugsmes veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi paātrināt reformu, veicināt izcilību augstākajā izglītībā un augstskolu uzņēmējdarbības partnerībās, kā arī nodrošināt, lai visas izglītības un apmācības nozares pilnībā izmantotu savu potenciālu, sekmējot jaunradi un novatoriskumu.

2. SEKMES IR GūTAS VAIRāKāS JOMāS

Eiropā sekmes ir gūtas vairākās jomās. Tas gan nenozīmē, ka izaugsme ir vienmērīga vai ka vairs nevajag pielikt pūles. Reformas lēnā gaita vēl aizvien ir galvenā problēma. Tomēr šādās jomās vairums valstu jau ir izstrādājušas reformas vai patlaban to dara.

2.1. Mūžizglītības stratēģijas un kvalifikācijas sistēmas.

Vairums valstu ir izstrādājušas skaidras mūžizglītības stratēģijas [4], kurās paredzētas valsts politikas prioritātes un dažādu nozaru savstarpējās attiecības[5].

Lielākajā daļā šo stratēģiju iestrādāts visaptverošs skatījums uz mūžizglītību visos izglītības un apmācības veidos un līmeņos. Tomēr dažās stratēģijās uzmanība vērsta uz formālām izglītības un apmācības sistēmām vai uz atsevišķu posmu izstrādi mūžiglītības procesā.

Ir elementi, kas liecina, ka tiek nostiprināti izglītības un apmācības politikas pamati[6]. Tas ir vajadzīgs, lai sistēmas kopumā būtu saskaņotas un lai pēc iespējas labāk varētu sadalīt resursus. Dažās valstīs saskaņotību stiprina tas, ka prioritāte dota elastīgiem izglītības iegūšanas veidiem un pārejai starp sistēmas dažādiem elementiem.

Kvalifikācijas ietvarstruktūras un neformālās un ikdienas izglītības atzīšana

Valsts kvalifikācijas ietvarstruktūras ir saistītas ar Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras izveidi mūžizglītībai[7], un tās tiek izstrādātas vairumā valstu[8]. Līdz ar to uzmanība tiek vērsta uz izglītības rezultātiem.

Tiek izstrādātas arī sistēmas neformālas un ikdienas izglītības atzīšanai , lai gan tas notiek lēnāk[9]. Pašreizējais uzdevums ir pāriet no izmēģinājuma uz pilnīgu valsts kvalifikācijas sistēmu piemērošanu, ieskaitot augstākās izglītības pieejamību.

Portugālē 2000. gadā izveidoja valsts mēroga tīklu ar centriem prasmju atzīšanai, novērtēšanai un atestācijai ( RVCC ). Patlaban atzīšanas procesā ir gandrīz 58 000 pieaugušo. Centri novērtē un atzīst prasmes īpašās kvalifikācijas jomās. Atestācijas procesā jāliek eksāmens pie ārējas komisijas un vajadzības gadījumā jāpiedalās papildu apmācībā.

2.2. Pirmsskolas izglītība

Eiropā arvien plašāk tiek atzīta pirmsskolas izglītības nozīme. Tās spēja uzlabot efektivitāti un vienlīdzīgumu atspoguļojas jaunu pieeju un politikas izstrādē. Pasākumus veic, pārskatot mācību saturu[10], uzlabojot skolotāju spējas[11], daļēji iekļaujot pirmsskolas izglītību obligātajā izglītībā[12], veicot kvalitātes novērtējumus[13], kā arī palielinot ieguldījumus, piemēram, palielinot personāla skaitu pirmsskolas iestādēs[14].

Vairākās valstīs veikti sekmīgi izmēģinājuma projekti un shēmas. Pašreizējais uzdevums ir pāriet no izmēģinājuma pasākumiem uz vispārīgu īstenošanu, to atbalstot ar ieguldījumiem, it īpaši ieguldot kvalificētā personālā.

ES 27 dalībvalstīs laikposmā no 2000. gada līdz 2005. gadam četrgadīgu bērnu līdzdalība izglītībā palielinājās par trīs procentu punktiem, pārsniedzot 85 %. 2005. gadā Francijā, Beļģijā, Itālijā un Spānijā gandrīz visi četrgadīgi bērni (vairāk nekā 99 %) piedalījās izglītībā, bet Īrijā, Polijā un Somijā dalības rādītāji bija zemāki par 50 %[15].

2.3. Augstākā izglītība: neapšaubāma nozīme Lisabonas stratēģijā

Augstākās izglītības modernizācija ir ļoti svarīga gan zināšanu triādē, gan Lisabonas stratēģijā. Eiropas un valstu līmenī pastiprināta uzmanība pievērsta pārvaldības, finansējuma un pievilcības jautājumiem. Tie papildina Boloņas reformas.

Stabila attīstība novērota saistībā ar augstskolu autonomijas palielināšanu. Tas nozīmē lielāku finansiālu autonomiju un jaunus atskaites mehānismus. Tiek izmēģināti jauni ieinteresēto personu līdzdalības veidi, lielākoties augstākās izglītības iestāžu vadībā, bet arī mācību plāna izstrādē[16] vai mācību rezultātu precizēšanā[17].

Augstākās izglītības pārstāvju kopa patlaban izstrādā brošūru politikas veidotājiem un plašākai sabiedrībai par paraugpraksi augstskolu modernizācijā.

2.4. Izglītība un apmācība uz plašāka ES politikas fona

Vairums dalībvalstu uzskata, ka izglītība, apmācība un prasmju uzlabošana ir ļoti būtiski jautājumi Lisabonas Nacionālo reformu programmās 2005. līdz 2008. gadam. Par to liecina nozīmīgais šo valstu ieguldījums, īstenojot integrētās pamatnostādnes par izaugsmi un nodarbinātību .

Ievērojami panākumi gūti, saistot struktūrfondu darba programmas ar prioritātēm darba programmā „Izglītība un apmācība 2010”. Tas ir bijis īpaši uzskatāms, strādājot ar izvirzītajiem rādītāju un kritēriju jautājumiem.

Labas sekmes gūtas arī, izstrādājot Eiropas parauginstrumentus reformu veicināšanai. 2006. un 2007. gadā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma ieteikumus pamatprasmju, mobilitātes kvalitātes un augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas jomā, turklāt gandrīz panākta vienošanās par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru.

3. JOMAS, KURāS VēL NAV PANāKTA PIETIEKAMA IZAUGSME

3.1. Mūžizglītības īstenošana

Īstenošana vēl joprojām ir grūtākais mūžizglītības stratēģiju uzdevums. Lai to risinātu, iestādēm jāuzņemas nopietnas saistības, jāveic saskaņošanas pasākumi un jāsadarbojas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Pastiprinot pūliņus, nodomi top par politiku, no kuras savukārt rodas rezultāti. Ārkārtīgi būtiska ir atbilstoša pasākumu sadale un lielāks ieguldījums. Darāmā vēl ir daudz.

Valsts izdevumu izglītības jomā pozitīvās tendences no 2000. gada līdz 2003. gadam, šķiet, apstājušās 2004. gadā.

ES kopīgie valsts izdevumi izglītības jomā procentos no IKP palielinājās no 2000. gada (4,7 %) līdz 2003. gadam (5,2 %), bet tad saruka līdz 5,1 % 2004. gadā. Izdevumu līmenis dažādās valstīs joprojām būtiski atšķiras (sākot no 3,3 % no IKP Rumānijā līdz 8,5 % Dānijā). Kopš 2000. gada nedaudz palielinājušies privātā sektora izdevumi izglītības iestādēm procentos no IKP, bet attīstība palēninājās 2004. gadā[18].

Lai gan dažas kritēriju jomas iestrādātas valsts izvirzītajos mērķos , visas valstis vēl nav izvirzījušas šādus mērķus[19].

3.2. Pamatprasmes visiem

Lielākās grūtības vēl joprojām ir saistītas ar priekšlaicīgu skolas pamešanu , vidējās izglītības iegūšanu un pamatprasmēm . Kopš 2000. gada panākti daži uzlabojumi, bet tie ir nepietiekami, lai sasniegtu ES kritērijus līdz 2010. gadam. Dažās valstīs sniegums pat ir pasliktinājies no 2000. līdz 2006. gadam. 2006. gadā vairākās valstīs vēl bija ļoti liels skaits cilvēku, t.i., vairāk par 20 %, kas priekšlaicīgi pameta skolu.

Eiropa ir pārak daudz jauniešu, kas pamet izglītību neapguvuši prasmes, kas vajadzīgas, lai piedalītos zināšanu sabiedrībā un bez kavēkļiem iesaistītos nodarbinātībā[20]. Viņiem draud sociāla atstumtība. Turklāt viņiem jau agri tiek liegtas mūžizglītības iespējas.

Priekšlaicīga skolas pamešana: katrs sestais jaunietis (15,3 %) vecumā no 18 līdz 24 gadiem ES-27 vēl arvien pamet skolu, nepabeidzot vidusskolu, un pēc tam neiegūst nekādu citu izglītību vai apmācību. Virzībai jābūt raitākai, lai līdz 2010. gadam sasniegtu ES 10 % kritēriju. Saistībā ar vidējās izglītības iegūšanu novērota lēna, bet stabila virzība. Pēdējos gados stāvoklis nedaudz uzlabojies, bet tas nav pietiekami, lai sasniegtu 2010. gada mērķi (lai vismaz 85 % no 22 gadus veciem jauniešiem iegūtu vismaz vidējo izglītību). Pieejamie rādītāji liecina, ka nav nekādu uzlabojumu attiecībā uz to, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kam ir slikta lasītprasme[21]. |

Migrantu un etnisko minoritāšu grupas uzrāda sliktākus rezultātus kritēriju jomās vairumā valstu[22]. Viņiem vajadzīga īpaša uzmanība. Šo grupu integrācija pirmsskolas izglītībā uzlabotu valodu apguvi un viņu izredzes veiksmīgi mācīties skolā.

Jāpapildina iniciatīvas par priekšlaicīgu skolas pamešanu un sociāli ekonomiskajiem trūkumiem . Palīdzētu ārpusmācību pasākumi (piemēram, kultūras vai sporta), vietējās partnerības, lielāka vecāku līdzdalība, vecāku vajadzību risināšana un labklājības uzlabošana skolās gan skolniekiem, gan skolotājiem.

Svešvalodu apguve nav minēta kā prioritāte nevienā no valstu ziņojumiem.

3.3. Skolotāju izglītība un apmācība

Skolotājiem un instruktoriem nākas saskarties ar lielāku klašu daudzveidību, pieprasījumu pēc jaunas kompetences, un tiem jāvelta īpaša uzmanība individuālām mācību vajadzībām. Palielinot skolu autonomiju, rodas jauni uzdevumi.

Tuvākajā nākotnē nāksies aizstāt lielas vecāka gadagājuma skolotāju grupas. Profesijai jākļūst pievilcīgākai.

Skolotāja izglītības kvalitāte skolas vidē ir tas aspekts, kas visvairāk ietekmē skolnieku sniegumu[23]. Tomēr pašreizējās skolotāju izglītības un apmācības sistēmas nereti nevar sniegt skolotājiem to apmācību, kas viņiem vajadzīga. Tas īpaši attiecas uz skolotāju tālākizglītību un profesionālo izaugsmi . Mācības darbavietā skolotājiem ir obligātas tikai vienpadsmit dalībvalstīs.

3.4. Augstākā izglītība: izcilība, partnerības un finansējums

Valstis pievērš lielāku uzmanību tam, lai stiprinātu augstskolu nozīmi pētniecības un jauninājumu jomā, un biežākas kļūst partnerības starp augstskolām un uzņēmējdarbības sfēru. Lai gan šīs parādības ir visvairāk izplatītas Ziemeļvalstīs un Apvienotajā Karalistē, daudzās valstīs vēl jāveic uzlabojumi šajā jomā.

Lai sasniegtu izcilību augstākās izglītības iestādēs, pasākumiem vienādā mērā jābūt vērstiem uz izglītību, pētniecību un zināšanu nodošanu. Patlaban mācīšanas jautājums tiek risināts reti. Ierosinātais Eiropas Tehnoloģijas institūts[24] veicinās pārmaiņas izglītības un pētniecības iestādēs, kļūstot par paraugu izglītības, pētniecības un jauninājumu integrācijā.

Vācijā federālā un valsts valdība ir uzsākušas iniciatīvu izcilībai, kas no 2006. līdz 2011. gadam sniedz papildu 1,9 miljardus euro, lai sekmētu augsta līmeņa pētniecību augstskolās, kas izvēlētas pēc konkurences principa. Šajā iniciatīvā paredzēti trīs darbības virzieni: augstskolas; kopas, kurās apvienots augstskolu pētniecības darbs, ārpus augstskolu pētniecība un uzņēmumi; visaptverošas stratēģijas lielākajām pētniecības augstskolām.

Grūtības joprojām sagādā ieguldījumu palielināšana, tostarp no privātiem avotiem. Vairākām valdībām pieejami instrumenti, lai veicinātu privātus ieguldījumus, piemēram, nodokļu atlaides[25], valsts un privātās partnerības vai sponsorēšanas sistēmas, un dažas ir ieviesušas paaugstinātu mācību vai reģistrācijas maksu[26].

Valsts izdevumi augstākās izglītības iestādēm ES, ieskaitot izglītību un pētniecību, 2004. gadā bija 1,1 % no ES-27 IKP. Šie rādītāji atšķiras no 0,6 % Maltā līdz 2,5 % Dānijā. Tomēr kopējie izdevumi vēl joprojām ir daudz zemāki nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas lielākoties atkarīgs no tā, ka Amerikas Savienotajās Valstīs privātais finansējums ir vairāk nekā septiņreiz lielāks. Izdevumi uz vienu augstskolas studentu ASV bija vairāk nekā divreiz augstāki par vidējo ES rādītāju[27].

Lai gan gūti panākumi, palielinot augstskolu autonomiju un atskaites iespējas, ir ļoti maz informācijas par palīdzību, ko augstskolu mācībspēki un vadība saņēmuši, lai risinātu šo uzdevumu.

3.5. Pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā

Pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā vairs nevirzās tā, lai sasniegtu ES kritērijus. Jāvelta lielākas pūles, lai paaugstinātu iedzīvotāju prasmju līmeni un sasniegtu elastīgumu un drošību visā darba tirgū.

Virzība, lai sasniegtu ES kritēriju (12,5 %), līdz 2005. gadam[28] ritēja lielākoties tā, kā paredzēts. Tomēr 2006. gadā vidēji 9,6 % eiropieši vecumā no 25 līdz 64 gadiem piedalījās izglītības vai apmācības pasākumos; šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā 2005. gadā. Kopējā rādītājā nav atspoguļots būtisks līdzsvara trūkums. Iespējamība ir sešas reizes lielāka, ka pieaugušie ar augstāko izglītību piedalās mūžizglītībā, nekā tie, kam ir zema kvalifikācija.

Īpaša problēma ir vecāka gadagājuma un mazkvalificētu darba ņēmēju līdzdalība mūžizglītībā gadījumos, kad līdzdalības rādītāji jau tā ir zemi visiem iedzīvotājiem kopumā[29]. Turklāt zema kvalifikācija ir īpaši izplatīta migrantu grupās. Līdz ar demogrāfiskajām un darba tirgus tendencēm pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas, un būs mazāk iespēju cilvēkiem ar zemu kvalifikāciju. Jāpievērš lielāka uzmanība šo grupu apmācībai.

3.6. Profesionālās izglītības un apmācības ( VET ) pievilcīgums un nozīme

Jāturpina darbs, lai uzlabotu VET kvalitāti un pievilcīgumu . Kopenhāgenas procesā tā ir svarīgākā prioritāte[30].

Dažās valstīs ir izveidotas sarežģītas un visaptverošas sistēmas kvalitātes nodrošināšanai[31], bet citās valstīs tās vēl ir tapšanas procesā[32].

Tas, ka vairāk tiek izmantotas pieejas, kuru pamatā ir apmācības programmu rezultāti un kvalifikācija, nostiprina VET nozīmi darba tirgū. Papildu priekšrocības rada pievēršanās praksei un uz darbu balstītām mācībām. Tomēr ir zināmi uzlabojumi attiecībā uz iespējām paredzēt, kādas prasmes un kvalifikācijas būs vajadzīgas.

VET reizēm netiek veiksmīgi integrēta pārējā izglītības sistēmā. Taču integrēšana var veicināt to, lai tie, kas citādi pamestu skolu, turpinātu izglītību un apmācību pirmajos skolas posmos un iegūtu pamatprasmes, kas vajadzīgas, lai vēlāk sāktu VET . Jāveic uzlabojumi, lai samazinātu šķēršļus, pārejot uz VET un uz tālākizglītību vai augstāko izglītību.

3.7. Starpvalstu mobilitāte

Ir gūti panākumi, īstenojot un izmantojot Europass [33]. Tomēr vēl joprojām starpvalstu mobilitāti saistībā ar mācībām lielākoties padara iespējamu ES programmas. Lielākā daļa valsts pasākumu attiecas uz augstāko izglītību. Mobilitāte VET jomā ir īpaši grūta.

Luksemburgas universitātē mobilitāte ir obligāta. Visiem studentiem bakalaura programmā daļa mācību programmas jāapgūst ārzemēs.

4. TURPMāKā RīCīBA

4.1. Mūžizglītības īstenošana, lai sasniegtu efektivitāti un līdztiesību

Vēl joprojām ir būtiski trūkumi mūžiziglītības stratēģiju saskaņotībā un vispusībā. Tagad tās jāīsteno. Daudzos gadījumos īstenošana tikai nesen sākta. Stratēģiju ticamība ir atkarīga no to saistības ar politikas pasākumiem. Tā ir atkarīga no iestāžu spējas virzīt resursus. Tā ir atkarīga arī no iestāžu spējas visos līmeņos iesaistīt valsts iestādes un ieinteresētās personas, veidojot mācību partnerības.

Zināšanu bāzes uzlabošana

Jāuzlabo zināšanas par izglītības un apmācības politikas ekonomisko un sociālo ietekmi[34]. Risinot efektivitātes un līdztiesības jautājumus, jāstiprina Eiropas un valstu pētniecības pamati, ņemot vērā izglītības un apmācības politiku un praksi.

Savstarpēja mācīšanās un pieredzes apmaiņa starp politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām ir būtisks kompetences avots, kas jāatbalsta. Jāturpina uzraudzīt mūžizglītības stratēģiju izaugsme un īstenošana, lai sasniegto varētu novērtēt 2010. gada kopējā ziņojumā.

Ilgtspējīgs finansējums

Joprojām svarīgs ir finansējuma līmenis, efektivitāte un ilgtspēja. Daudzas valstis eksperimentē ar jauniem instrumentiem un privāto finansējumu stimuliem. Tas nozīmē pievēršanos privātpersonām, mājsaimniecībām un darba devējiem. Šīs pūles jāpalielina.

Prasmju līmeņa uzlabošana

Palielinot ieguldījumu agrīnajā izglītībā, gūst vislabākos rezultātus efektivitātes un līdztiesības ziņā[35]. Pamatkompetenču agrīna iegūšana ir efektīvs rīks, lai izveidotu pamatus turpmākai izglītībai, uzlabotu rezultātu līdztiesīgumu un vispārīgo prasmju līmeni. Pāreja uz darba tirgu kļūst vieglāka, un izpaliek prasmju trūkums.

Tomēr jāuzlabo VET tēls, statuss un pievilcīgums. Jāizstrādā elastīgas, posmos iedalītas struktūras, lai VET sākumposmā būtu vienkāršāk pieejama, uzlabotos mobilitāte un iespējas atgriezties izglītības sistēmā. Visiem iedzīvotājiem jābūt pieejamām integrētām sistēmām, lai orientētos mūžizglītībā.

Sociāli ekonomisko trūkumu novēršana

Izglītība un apmācība var palīdzēt pārvarēt sociāli ekonomiskos trūkumus. Bet tā var arī tos pastiprināt. Līdztiesības trūkums izglītībā un apmācībā rada milzīgas izmaksas. Nereti tās ir slēptas, bet tik pat nozīmīgas. Tāpēc arī turpmāk prioritārs būs jautājums par līdztiesības nodrošināšanu attiecībā uz izglītības pieejamību, dalību izglītībā, metodēm un rezultātiem.

Migrantu potenciāla izmantošana

Migrācija palielina dažādību skolu klasēs, rada īpašas vajadzības un priekšmetu pasniegšanas problēmas. Migrantu mācību rezultāti, dalības un pabeigtas izglītības rādītāji parasti ir zemāki par vidējo rādītāju. Lai gan to var daļēji izskaidrot ar tādiem faktoriem kā sociāli ekonomiskais stāvoklis un valoda, ir fakti, kas liecina, ka izglītības un apmācības politika un pašas sistēmas pasliktina problēmu[36]. Šai situācijai jāvelta īpaša uzmanība.

Kvalitatīva apmācība

Skolotājiem vajadzīga labāka profesionālā sagatavošana un pastāvīgas izaugsmes iespējas. Tas uzlabos izglītības un apmācības rezultātus. Ļoti svarīgi ir arī iesaistīt skolotājus un instruktorus jauninājumu un reformu ieviešanā. Komisija ir uzstādījusi atbilstošus mērķus[37]. Tā veic arī sabiedrisku apspriešanos par skolām[38]. Darba programmā paredzētas atbilstošas iespējas grūtību risināšanai.

4.2. Jauninājumi un jaunrade: izglītība kā galvenais elements zinību triādē

Izglītība ir zinību triādes pamatā, turklāt tā veicina nodarbinātību un izaugsmi. Augstskolas ir triādes centrā. Ļoti svarīgi ir izcilības centri, kas vērsti uz apmācību, pētniecību un zināšanu nodošanu. Vēl daudz kas jāpaveic, lai augstākās izglītības iestādes un uzņēmējdarbības sfēra varētu sadarboties partnerībās.

Pētniecībai un jauninājumiem vajag, lai iedzīvotājiem būtu plašs prasmju pamats. Izcilība, jaunrade un prasme mācīties jāizstrādā visās sistēmās un visos izglītības un apmācības līmeņos. Gan skolas , gan VET var sniegt būtisku ieguldījumu, lai veicinātu jauninājumus. Kvalitatīva VET , piemēram, var sekmēt jauninājumu ieviešanu darba vietā.

4.3. Uzlabota pārvaldība: vislabākais veids, kā izmantot „Izglītības un apmācības 2010. gadam“ rezultātus

Darba programmu rezultāti ir uzskatāmi Eiropas un valstu līmenī. Eiropas parauginstrumentu izstrāde, kopu darbs un savstarpējas mācīšanās pasākumi informē par valstu reformām un stiprina tās. Izglītības un apmācības grūtības un cilvēkresursu uzlabošana ir jautājumi, kas izvirzīti priekšplānā Lisabonas Nacionālo reformu programmās vairākumā dalībvalstu.

Vēl iespējams uzlabot atvērtās koordinācijas metodes efektivitāti izglītībā un apmācībās, kā arī tās ietekmi un politisko nozīmi. Īpaša uzmanība gan valsts, gan Eiropas līmenī jāpievērš šādiem pasākumiem:

- apvienot izglītības un apmācības politiku saistībā ar mūžizglītību, nosakot stratēģiskās prioritātes visā sistēmā;

- uzlabot saikni ar attiecīgajām politikas jomām, piemēram, jauninājumu politiku, nodarbinātības un sociālo politiku, uzņēmējdarbību, pētniecību un struktūrfondiem;

- integrēt politisko izaugsmi augstākās izglītības jomās, VET un pieaugušo apmācībā ar kopējo darba programmu;

- veidot stingru saikni starp Lisabonas integrēto pamatnostādņu īstenošanu un attīstību, kā arī ar darba programmu „Izglītība un apmācība 2010. gadam”;

- abpusēji novērot izaugsmi katrā valstī, pārejot no savstarpējas mācīšanās uz savstarpēju pārskatīšanu;

- nodrošināt, lai savstarpējas mācīšanās pasākumu rezultāti taptu zināmi politikas veidotājiem un ministriem;

- uzlabot pilsoniskās sabiedrības līdzdalību;

- turpmāk izstrādāt rādītājus un kritērijus saskaņā ar Padomes 2007. gada maija secinājumiem;

- pēc iespējas labāk izmantot Kopienas fondus un programmas, it īpaši jauno Mūžizglītības programmu 2007. līdz 2013. gadam un ES kohēzijas politikas instrumentus.

Lai nodrošinātu, ka, veidojot valstu politiku, pilnībā tiek iestrādātas prioritātes, par kurām panākta vienošanās darba programmā „Izglītība un apmācība 2010. gadam”, jāveic konkrētie pasākumi, kas minēti 2006. gada kopīgajā ziņojumā.

Jāizveido mehānismi, lai īstenotu darba programmu „Izglītība un apmācība 2010. gadam” un mūžizglītības stratēģijas. Darbs cieši jāsaskaņo ar tiem, kas ir atbildīgi par plašākas sociāli ekonomiskas politikas veidošanu, it īpaši Lisabonas reformām un valsts sociālās iekļautības stratēģijām.

Turpmāk jāizstrādā valsts mēroga mērķi un rādītāji. Tajos jāņem vērā Eiropas mēroga mērķi un kritēriji. Politika un prakse jāveido, vadoties no zināšanām un vērtējumiem. Kopīgajos principos, nostādnēs un ieteikumos, par kuriem panākta vienošanās Eiropas mērogā, rodami atsauces punkti valsts reformu izstrādei.

4.4. Gatavojoties laikam pēc 2010. gada

Darba programma „Izglītība un apmācība 2010. gadam” sniedz praktisku atbalstu dalībvalstīm izglītības un apmācības reformu veikšanai. Gūti vērā ņemami panākumi kopš programmas uzsākšanas 2002. gadā. Tomēr, lai būtu redzami izglītības un apmācības reformu rezultāti, vajadzīgs ilgāks laiks. Galvenās grūtības vēl aizvien pastāv, un ir radušās jaunas. Šis darbs, ieskaitot sadarbību saistībā ar Boloņas un Kopenhāgenas procesu, jāturpina un jānostiprina arī pēc 2010. gada. Tāpēc jau tagad jāsāk apsvērt galvenās prioritātes darba programmai pēc 2010. gada. Ņemot vērā izglītības un apmācības lielo nozīmi nodarbinātības un izaugsmes stratēģijā, tās ir cieši jāsaista, turpmāk strādājot ar Lisabonas procesu.

1. PIELIKUMS

Valstu stāvoklis attiecībā uz skaidru mūžizglītības stratēģiju pieņemšanu, kvalifikācijas ietvarstruktūru, neformālas/ikdienas izglītības atzīšanu un valstu izvirzītajiem mērķiem kritēriju jomās Y = Valstī ir stratēģija, ietvarstruktūra, atzīšanas sistēma vai valsts izvirzīti mērķi D = Valsts izstrādā stratēģiju, ietvarstruktūru vai atzīšanas sistēmu N = Valstī nav ne ietvarstruktūras, ne atzīšanas sistēmas, nedz arī valsts izvirzītu mērķu P = Valstī ir mūžizglītības politika, bet nav konkrētas stratēģijas |

Valstis | Konkrētas valsts mūžizglītības stratēģijas | Valsts kvalifikāciju ietvarstruktūras | Sistēma neformālās un ikdienas izglītības atzīšanai | Valsts izvirzītie mērķi visās vai dažās ES kritēriju jomās |

AT | Y | D | D | N |

BE (franču daļa) | Y | D | D | Y |

BE (flāmu daļa) | Y | D | Y | Y |

BG | D | D | N | N |

CY | D | N | N | N |

CZ | Y | D | D | N |

DE | Y | D | N | N |

DK | Y | D | Y | Y |

EE | Y | D | N | Y |

EL | Y | N | N | Y |

ES | Y | D | D | Y |

FI | Y | D | Y | Y |

FR | P | Y | Y | Y |

HR | Y | D | N | Y |

HU | Y | D | N | Y |

IE | D | Y | Y | Y |

IS | P | N | D | N |

IT | P | D | D | N |

LI | P | N | N | N |

LT | Y | D | D | Y |

LU | P | D | D | N |

LV | Y | D | N | Y |

MT | D | Y | N | Y |

NL | P | D | Y | Y |

NO | Y | N | Y | N |

PL | D | N | D | Y |

PT | P | D | Y | Y |

RO | D | N | D | Y |

SE | Y | N | D | N |

SI | D | D | Y | Y |

SK | Y | D | D | Y |

TR | D | D | N | N |

UK | Y | Y | D | Y |

ANNEX 2

(STATISTICAL ANNEX)

PROGRESS AGAINST THE FIVE REFERENCE LEVELS OF AVERAGE EUROPEAN PERFORMANCE ( BENCHMARKS ) AND OTHER KEY INDICATORS IN EDUCATION AND TRAINING

Based on Commission Staff Working Document

Progress towards the Lisbon Objectives in Education and Training – Indicators and Benchmarks SEC (2007) 1284

Country Codes

EU | European Union | PT | Portugal |

BE | Belgium | RO | Romania |

BG | Bulgaria | SI | Slovenia |

CZ | Czech Republic | SK | Slovakia |

DK | Denmark | FI | Finland |

DE | Germany | SE | Sweden |

EE | Estonia | UK | United Kingdom |

EL | Greece |

ES | Spain | EEA | European Economic Area |

FR | France | IS | Iceland |

IE | Ireland | LI | Liechtenstein |

IT | Italy | NO | Norway |

CY | Cyprus |

LV | Latvia | Candidate Countries |

LT | Lithuania | HR | Croatia |

LU | Luxembourg | TR | Turkey |

HU | Hungary |

MT | Malta | Others |

NL | Netherlands | JP | Japan |

AT | Austria | US/USA | United States of America |

PL | Poland |

OVERVIEW ON PROGRESS IN THE FIVE BENCHMARK AREAS

[pic]

Key results:

* As regards the number of maths, science and technology (MST) graduates the benchmark will be over-achieved; the progress required has already been made in 2000-2003.

* There is some progress in lifelong learning participation. However, much of it is a result of changes in survey methodology in several Member States, which led to higher nominal participation rates and thus overstate overall progress.

* There is constant improvement as regards early school leavers, but faster progress is needed in order to achieve the benchmark.

* As regards upper secondary completion there has been only little progress.

* Results for low achievers in reading have not improved (but this is based only on two reference years).

Methodological remarks : The starting point in the year 2000 is set in the graph as zero and the 2010 benchmark as 100. The results achieved in each year are thus measured against the 2010 benchmark. A diagonal line shows the progress required, i.e. each year an additional 10% of progress would have to be achieved to reach the benchmark. If a line stays below this diagonal line, progress is not sufficient. As regards participation in lifelong learning, there have been many breaks in time series: some countries have revised their data collection methods between 2002 and 2003. The application of the new methods led to higher results from 2003, and thus progress is overstated between 2002 and 2003. The line 2002-2003 on lifelong learning participation is therefore dotted. For low achievers in reading (data from PISA survey) there are only results for 16 EU countries and for two years. Data from the 2006 PISA survey will become available in December 2007.

OVERVIEW ON PROGRESS IN THE FIVE BENCHMARK AREAS

Overview on the 3 school level benchmarks

Situation (latest year available) and progress achieved since 2000 | Low achievers in reading (15 years old, %) | Early school leavers (18-24, %) | Upper secondary attainment (20-24, %) |

Reference year | 2003 | 2006 | 2006 |

EU average | 19.8 | 15.3 | 77.8 |

Belgium | ++ | 0 | 0 |

Bulgaria | nd | + | ++ |

Czech Republic | - | 0 | 0 |

Denmark | ++ | + | ++ |

Germany | ++ | + | - |

Estonia | nd | + | ++ |

Ireland | 0 | ++ | ++ |

Greece | - | + | ++ |

Spain | - | - | - |

France | - | + | 0 |

Italy | - | ++ | ++ |

Cyprus | nd | ++ | ++ |

Latvia | ++ | + | ++ |

Lithuania | nd | ++ | ++ |

Luxembourg | (++) | - | - |

Hungary | ++ | + | 0 |

Malta | nd | ++ | ++ |

Netherlands | (-) | ++ | ++ |

Austria | - | + | 0 |

Poland | ++ | + | ++ |

Portugal | ++ | + | ++ |

Romania | nd | ++ | + |

Slovenia | nd | (++) | ++ |

Slovakia | - | - |

Finland | ++ | + | - |

Sweden | - | - | + |

United Kingdom | nd | ++ | + |

Croatia | nd | ++ | ++ |

Turkey | ++ | ++ |

Iceland | - | + | ++ |

Norway | - | ++ | - |

Performance today (latest data) Dark/green Above EU average Light/pink Below EU average white No data Compared to 2000 ++ improving more than EU average + improving, but less than EU average 0 less than 1% change - getting worse () results not comparable or unreliable nd No data |

KEY COMPETENCES

Percentage of pupils with reading literacy proficiency level one and lower

(on the PISA reading literacy scale) 2000-2003

[pic]

% with low reading skills | All | Girls | Boys |

In 2000 the share of low performing 15-year olds in reading was 19.4% (data available for 16 Member States only). According to the benchmark this proportion should decrease by one fifth by 2010 (and thus reach 15.5%). While the share has decreased in some Member States (notably Latvia and Poland), no progress on this objective has been achieved at EU level since 2000 (2003: 19.8%). However, there are currently only two data points and the latest data refer to 2003 (data from the 2006 PISA survey round will become available in December 2007).

Additional notes:

EU figure: weighted average based on number of pupils enrolled and data for 16 countries (NL and LU not representative in 2000, hence their results have been put in brackets, UK not representative in 2003; SK did not participate in 2000).

EARLY SCHOOL LEAVERS

Share of the population aged 18-24 with only lower-secondary education

and not in education or training, 2000-2006

[pic]

Early school leavers, % | All | Females | Males |

In 2006 early school leavers in the EU 27 represented about 15% of young people aged 18-24. There has been continuous improvement in recent years in reducing the share, but progress will need to be faster to reach the EU benchmark of 10% in 2010.

However, several Member States, notably the Nordic countries and many of the new Member States, already have shares of less than 10%.

Additional notes :

BG, PL, SI: 2001 instead of 2000 results,

CZ, IE, LV, SK, HR 2002 instead of 2000 results

EE: 2005 instead of 2006 results for females

COMPLETION OF UPPER SECONDARY EDUCATION BY YOUNG PEOPLE

Percentage of the population aged 20-24 having completed

at least upper-secondary education, 2000-2006

[pic]

Upper secondary att. | All | Females | Males |

The share of young people (aged 20-24) who have completed upper-secondary education has only slightly improved since 2000. There was thus little progress in achieving the benchmark of raising this share to at least 85% by 2010. However, some countries with a relatively low share, notably Portugal and Malta, have made considerable progress in the recent past. It should also be noted that many of the new Member States already perform above the benchmark set for 2010 and that four of them, the Czech Republic, Poland, Slovenia and Slovakia, and in addition Norway and Croatia, already have shares of 90% and above.

Additional notes :

CY: Pupils usually living in the country but studying abroad are not yet covered by the survey. Hence results for CY are understated.

Since the 5 December 2005 release, Eurostat has been applying a refined definition of the “upper secondary” educational attainment level in order to improve the comparability of results in the EU. For the 1998 data onwards ISCED level 3c programmes shorter than two years no longer fall under the “upper secondary” level but come under “lower secondary”. This change implies revision of the results in DK (from 2001), ES, CY and IS. However, the definition cannot yet be implemented in EL, IE and AT, where all ISCED 3c levels are still included.

GRADUATES IN MATHEMATICS, SCIENCE AND TECHNOLOGY (MST)

Growth of tertiary graduates from mathematics, science and technology fields in %,

Average annual growth rate 2000-2005

[pic]

Graduates per 1000 aged 20-29 | Average Growth per year | Share of female graduates, % |

The number of mathematics, science and technology (MST) graduates in EU 27 has increased since 2000 by over 170,000 or by more about 25%. The EU has thus already achieved the benchmark of increasing the number of MST graduates by 15% by 2010. More limited progress has been achieved as regards the second goal of reducing the gender imbalance. The share of female MST graduates has increased from 30.8% in 2000 to 31.2% in 2005. While Slovakia, Portugal and Poland showed the strongest annual growth in the number of MST graduates (> 12%), Bulgaria, Estonia, Greece and Romania perform best as regards gender balance.

Additional notes :

For countries with breaks in series growth rates were calculated for years without breaks. PL: Growth based on 2001-2005, RO: growth based on 2000-2002 and 2003-2005. HR: growth 2003-2005, SE: growth 2000-2003, HU: growth 2000-2003

BE: Data for the Flemish community exclude second qualifications in non-university tertiary education; the data also exclude independent private institutions (although the number is small) and the German-speaking community.

EE: 2000 data exclude Master’s degrees (ISCED level 5A).

IT: 2005 result estimated by the Commission.

CY: Data exclude tertiary students graduating abroad. Over half of the total number of Cypriot tertiary students study abroad. The fields of study available in Cyprus are limited.

LU: Luxembourg has no complete university system, most MST students study and graduate abroad.

AT: 2000: ISCED level 5B refers to the previous year. HU: 2004: Changes in data collection on graduates by fields led to breaks in the time series.

PL: Data for 2000 exclude advanced research programmes (ISCED level 6).

RO: 2000-2002 data exclude second qualifications and advanced research programmes (ISCED level 6). There is therefore a break in the series in 2003

SE: 2004: Changes in data collection on graduates by fields led to breaks in the time series.

UK: National data used for 2000.

LI: 2003-2004 data exclude tertiary students graduating abroad.

PARTICIPATION IN LIFELONG LEARNING

Percentage of population aged 25-64 participating in education and training

in the four weeks prior to the survey, 2000-2006

[pic]

LLL participation, % Source: Eurostat | All | Females | Males |

The percentage of the working age population who participated in education and training (in the 4 weeks prior to the survey) amounted to 9.6 % in 2006. Since breaks in time series overstate progress, the real increase was limited. Additional efforts are needed to reach the benchmark of a 12.5% participation rate in 20101.The Nordic countries, the UK, Slovenia and the Netherlands currently show the highest participation rates.

1Data used for assessing the benchmark refer to a 4-week period of participation (LFS 2004). If a longer period were used, rates would be higher. Eurostat data from the LFS ad hoc module on lifelong learning carried out in 2003 (referring to a 12-month period) show a participation rate of 42% (4.4% in formal education; 16.5% in non-formal learning and nearly one European out of three declared having taken some form of informal learning).

Additional notes :

Due to introduction of harmonised concepts and definitions in the survey, breaks in time series were noted in several countries for different years (between 2000 and 2006)

BG, PL, SI: 2001 instead of 2000

CZ, IE, LV, SK, HR: 2002 instead of 2000

SE, HR, IS: 2005 instead of 2006

PARTICIPATION IN PRE-PRIMARY EDUCATION

Participation rates of 4-year-olds in education, 2000-2005

[pic]

Participation in % of 4 y olds | 2000 | 2004 | 2005 |

EU-27 | 82.8 | 84.6 | 85.7 |

Belgium | 99.2 | 99.9 | 100 |

Bulgaria | 67.0 | 72.6 | 73.2 |

Czech Republic | 81.0 | 91.2 | 91.4 |

Denmark | 90.6 | 93.4 | 93.5 |

Germany | 81.4 | 84.3 | 84.6 |

Estonia | 78.2 | 83.9 | 84.2 |

Ireland | 51.1 | 46.6 | 45.4 |

Greece | 53.9 | 57.2 | 57.8 |

Spain | 99.0 | 100 | 99.3 |

France | 100 | 100 | 100 |

Italy | 100 | 100 | 100 |

Cyprus | 55.7 | 61.2 | 61.4 |

Latvia | 60.6 | 69.1 | 72.2 |

Lithuania | 51.0 | 54.5 | 56.8 |

Luxembourg | 94.9 | 83.5 | 96.3 |

Hungary | 89.5 | 92.3 | 90.7 |

Malta | 100 | 97.5 | 94.4 |

Netherlands | 99.5 | 74.0 | 73.4 |

Austria | 79.5 | 82.1 | 82.5 |

Poland | 33.3 | 35.7 | 38.1 |

Portugal | 72.3 | 79.9 | 84.0 |

Romania | 60.3 | 75.2 | 76.2 |

Slovenia | 67.7 | 77.8 | 75.9 |

Slovakia | : | 71.7 | 74.0 |

Finland | 41.9 | 46.1 | 46.7 |

Sweden | 72.8 | 87.7 | 88.9 |

United Kingdom | 100 | 92.9 | 91.8 |

Croatia | : | 42.4 | 44.7 |

Turkey | : | 3.4 | 5.0 |

Iceland | 90.9 | 95.1 | 95.3 |

Liechtenstein | : | 52.2 | 50.6 |

Norway | 78.1 | 86.9 | 88.9 |

Japan | 94.9 | 95.2 | 94.7 |

USA | 61.7 | 64.1 | 65.3 |

Source: Eurostat (UOE) |

Between 2000 and 2005 participation of 4 year olds in education (mostly in pre-primary, in some countries already in primary) increased in EU 27 by about 3 percentage points to reach over 85 %. In 2005 in France, Belgium, Italy and Spain nearly all 4-year olds (over 99%) participated in education, while participation rates were below 50% in Ireland, Poland and Finland.

Additional notes:

Data include participation in both pre-primary and primary education.

BE: Data exclude independent private institutions, but these are attended by only a very limited number of children. Data from the German-speaking community are missing.

IE: There is no official provision of ISCED level 0 education. Many children attend some form of ISCED level 0 education, but for the most part data are missing.

NL: In 2002 the reference date for collecting these data was changed from 31 December to 1 October.

EDUCATIONAL ATTAINMENT OF THE ADULT POPULATION

Adult population ( 25- to 64-year-olds ) with tertiary attainment

[pic]

% of adults (25-64) with tertiary attainment |

2000 | 2006 |

EU-27 | 19.4 | 22.9 |

Belgium | 27.1 | 31.8 |

Bulgaria | 18.4 | 21.9 |

Czech Rep | 11.5 | 13.5 |

Denmark | 25.8 | 34.7 |

Germany | 23.8 | 23.9 |

Estonia | 28.9 | 33.3 |

Ireland | 21.6 | 30.8 |

Greece | 16.9 | 21.5 |

Spain | 22.5 | 29.9 |

France | 21.6 | 25.5p |

Italy | 9.6 | 12.9 |

Cyprus | 25.1 | 30.5 |

Latvia | 18.0 | 21.1 |

Lithuania | 22.4 | 26.8 |

Luxembourg | 18.3 | 24.0 |

Hungary | 14.0 | 17.7 |

Malta | 5.4 | 12.0 |

Netherlands | 24.1 | 39.5 |

Austria | 14.2 | 17.6 |

Poland | 11.4 | 17.9 |

Portugal | 9.0 | 13.5 |

Romania | 9.2 | 11.7 |

Slovenia | 15.7 | 21.4 |

Slovakia | 10.2 | 14.5 |

Finland | 32.6 | 35.1 |

Sweden | 29.7 | 30.5 |

UK | 28.1 | 30.7 |

Croatia | 15.4 | 16.3 |

Iceland | 23.7 | 29.5 |

Norway | 31.6 | 33.6 |

Source: Eurostat (LFS) |

In 2006 23% of the working age population of the EU had attained tertiary education, an increase of more than 3 percentage point compared to 2000. Finland, Denmark and Estonia were the countries with the highest share of population with tertiary attainment, while some Member States still had shares of less than 15%. However, in some of these countries tertiary enrolment has expanded considerably in the recent past.

Additional notes

Tertiary includes ISCED levels 5 and 6.

LT: 2001 results instead of 2000

HR: 2002 results instead of 2000

INVESTMENT IN HUMAN RESOURCES

Total public expenditure on education as a percentage of GDP, 2000-2004

[pic]

Education spen-ding, % of GDP | Public | Private |

Belgium | : | 6.06 | 5.99 | 0.34 |

Bulgaria | 4.19 | 4.24 | 4.57 | 0.65 |

Czech Republic | 4.04 | 4.51 | 4.42 | 0.61 |

Denmark | 8.28 | 8.33 | 8.47 | 0.32 |

Germany | 4.45 | 4.71 | 4.60 | 0.91 |

Estonia | 5.57 | 5.43 | 5.09 | : |

Ireland | 4.29 | 4.41 | 4.75 | 0.32 |

Greece | 3.71 | 3.94 | 4.22 | 0.20 |

Spain | 4.28 | 4.28 | 4.25 | 0.61 |

France | 5.83 | 5.88 | 5.81 | 0.54 |

Italy | 4.47 | 4.74 | 4.59 | 0.46 |

Cyprus | 5.44 | 7.30 | 6.71 | 1.17 |

Latvia | 5.64 | 5.32 | 5.08 | 0.82 |

Lithuania | 5.63 | 5.18 | 5.20 | 0.48 |

Luxembourg | : | 3.80 | 3.93 | : |

Hungary | 4.50 | 5.85 | 5.43 | 0.52 |

Malta | 4.52 | 4.78 | 4.99 | 0.46 |

Netherlands | 4.86 | 5.12 | 5.18 | 0.50 |

Austria | 5.66 | 5.50 | 5.45 | 0.39 |

Poland | 4.87 | 5.62 | 5.41 | 0.59 |

Portugal | 5.42 | 5.61 | 5.31 | 0.13 |

Romania | 2.88 | 3.44 | 3.29 | : |

Slovenia | : | 6.02 | 5.96 | 0.86 |

Slovakia | 4.15 | 4.34 | 4.21 | 0.76 |

Finland | 6.08 | 6.41 | 6.43 | 0.13 |

Sweden | 7.31 | 7.47 | 7.35 | 0.20 |

United Kingdom | 4.64 | 5.38 | 5.29 | 0.95 |

Croatia | : | 4.53 | 4.50 | : |

Turkey | 3.48 | 3.74 | : | : |

Iceland | 5.93 | 7.81 | 7.59 | 0.75 |

Norway | 6.81 | 7.62 | 7.58 | 0.05 |

Japan | 3.82 | 3.70 | 3.65 | 1.23 |

United States | 4.94 | 5.43 | 5.12 | 2.37 |

Source: Eurostat (UOE). EU level results represent Commission estimates. 2000 result estimate by DG Education and Culture. |

Between 2000 and 2003, public spending on education as a percentage of GDP increased considerably in EU Member States. However, in 2004, the upward trend stopped and there was a slight decline compared to the year before. However, as a result of GDP growth in absolute terms public education spending still increased. The available data show strong differences in spending levels between countries.

Additional notes:

Data covers formal education including formal adult education

'Private' refers to expenditure on educational institutions from private sources

DK: Expenditure on post-secondary non-tertiary levels of education not available.

EL, LU, PT: Imputed retirement expenditure not available.

CY: Including financial aid to students studying abroad.

PL, SK, NO: Including child care expenditure at pre-primary level.

FR: Without French Overseas Departments.

HR: Expenditure on educational institutions from public sources.

LU: Expenditure at tertiary level not included.

PT: Expenditure at local level of government not included.

UK, JP, US: Adjustment of GDP to the financial year, which differs from the calendar year.

TR, IS: Expenditure at pre-primary level not included.

TR: Expenditure at regional and local levels of government not included.

US: Expenditure on educational institutions from public sources

[1] Komisijas paziņojums „Ceļā uz kopīgiem elastīguma un sociālās drošības principiem: Elastīgums un drošība”. COM (2007) 359.

[2] Šā ziņojuma pamatā galvenokārt ir valsts ziņojumu analīze un snieguma analīze, salīdzinot ar radītāju un kritēriju kopumu. Skat. 2. pielikumu un SEC (2007) 1284 „Lisabonas izglītības un apmācības mērķi. Rādītāji un kritēriji 2007. gads.” Tajā izmantoti arī atvērtās koordinācijas metodes rezultāti izglītības un apmācības jomā; proti, ES parauginstrumentu izmantošana un savstarpējas mācīšanās atbalsts dalībvalstu reformām, kā arī līdzīga apmaiņa, kas notikusi Kopenhāgenas un Boloņas procesa gaitā. Par 1. kopīgo ziņojumu skat. Padomes dokumentu 6905/04 EDUC 43; par 2. kopīgo ziņojumu skat. OV C 79, 1.4.2006., 1. lpp.

[3] Komisijas paziņojums „Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās”, COM (2006). 481.

[4] Padome piekrita, ka dalībvalstīm līdz 2006. gadam jāizstrādā saskaņotas un visaptverošas mūžizglītības stratēģijas (Padomes 2002. gada jūnija rezolūcija par mūžizglītību, 2004. gada kopīgais ziņojums un 2005. gada pavasara Eiropadome).

[5] Skat. 1. pielikumu.

[6] BE (flāmu daļa), DE, EE, EL, HU, UK, BG, CY, ES, IE, TR stratēģijās tas ir nosacījums. Sk. arī SEC (2007) 1098 „ Towards more knowledge-based policy and practice in education and training ”.

[7] COM (2006) 479.

[8] Skat. 1. pielikumu.

[9] Skat. 1. pielikumu.

[10] DE, DK.

[11] CZ.

[12] CY, DK, EL, PL.

[13] ES, LT, HR, NO.

[14] AT, BE (flāmu daļa), CY, DE, DK, EL, ES, HU, MT, NL, PL, SE, SK, UK, HR, IS, NO.

[15] Skat. 2. pielikumu.

[16] CY.

[17] BG, LU, SE, TR.

[18] Skat. 2. pielikumu.

[19] Skat. 1. pielikumu.

[20] Komisijas paziņojums „Sekmēt jaunatnes pilnīgu iesaistīšanos izglītībā, nodarbinātībā un sabiedrībā”, COM (2007) 498.

[21] Skat. 2. pielikumu.

[22] SEC (2007) 1284, 50., 75. lpp.

[23] Komisijas Paziņojums „Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošana”, COM (2007) 392.

[24] COM (2006) 604 galīgā redakcija/2.

[25] ES, SE, SI, SK, TR.

[26] AT, FR, HU, IE, LU, LV, UK.

[27] SEC (2007) 1284, 67. lpp.

[28] Virzība bija tāda, kā paredzēts, bet tikai tāpēc, ka vairākās valstīs bija pārtraukums datu uzskaitē, tāpēc panākumi bija pārspīlēti. Skat. 2. pielikumu.

[29] SEC (2007) 1284, 81. lpp.

[30] Padomes secinājumi par turpmākajām prioritātēm pastiprinātā Eiropas sadarbībā profesionālās izglītības un apmācības jomā. Padomes 2006. gada 30. oktobra dokuments 14474/06.

[31] AT, DE, DK, FI, IE, SE, NO.

[32] BG, CZ, ES, LU, MT, SI.

[33] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmums Nr. 2241/2004/EK, OV L 390, 31.12.2004, 6. lpp.

[34] Skatīt SEK (2007) 1098.

[35] COM (2006) 481, 5. lpp.

[36] SEC (2007) 1284, 51. lpp.

[37] Komisijas paziņojums „Skolotāju izglītības kvalitātes uzlabošana”, COM (2007) 392.

[38] SEC (2007) 1009 „Skolas 21. gadsimtam”.