[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.10.2007

COM(2007) 632 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds 2006. gada pārskats

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds2006. gada pārskats

SATURS

1. Ievads 3

2. Jaunie 2006. gadā saņemtie pieteikumi 3

3. 2005. gadā saņemtie pieteikumi 6

4. Īpašs jautājums — valūtu maiņas kursu izmantošana ārpus euro zonas 7

5. Finansējums 7

6. Pārraudzība 8

7. Palīdzības izbeigšana 8

8. Priekšlikums jaunai Solidaritātes fonda regulai 9

9. Secinājumi 10

Annex 1 European Union Solidarity Fund applications received or completed in 2006 12

Annex 2 Criteria to mobilise the EU Solidarity Fund 13

Annex 3 Determination of the amount of aid 14

Annex 4 Thresholds for major disasters applicable in 2006 (based on 2004 figures forGross National Income) 15

1. IEVADS

Eiropas Savienības Solidaritātes fonds tika izveidots 2002. gada 15 novembrī[1]. Atbilstoši Solidaritātes fonda regulas 12. pantam noteikts, ka jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par Fonda darbību iepriekšējā gadā. Šajā ziņojumā ir atspoguļota Fonda darbība 2006. gadā, tāpat kā iepriekšējos ziņojumos aptverot trīs jomas: 2006. gadā saņemto jauno pieteikumu apstrāde, dotāciju izlietojuma pārraudzība un īstenošanas ziņojumu novērtēšana, lai sagatavotu to izbeigšanu.

Turklāt ziņojumā ir sniegts pārskats par progresu, kas panākts attiecībā uz priekšlikumu jaunai Solidaritātes fonda regulai, ko 2005. gada 6. aprīlī iesniedza Komisija un kas paredzēta laikposmam pēc 2000.–2006. gada finanšu plāna darbības beigām.

2. JAUNIE 2006. GADā SAņEMTIE PIETEIKUMI

Komisija 2006. gadā saņēma četrus jaunus pieteikumus Solidaritātes fonda palīdzībai. Sīkāks pārskats par visiem šiem pieteikumiem sniegts 1. pielikumā. Tie tika novērtēti, ņemot vērā regulā norādītos kritērijus un pieteikuma iesniedzēju valstu sniegto informāciju.

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste 2006. gada 17. februārī iesniedza pieteikumu par Solidaritātes fonda palīdzības saņemšanu saistībā ar sprādzieniem un ugunsgrēku Bansfīldas naftas bāzē Hertfordšīrā, kas notika 2005. gada 11. decembrī. Sprādzieni nodarīja zaudējumus īpašumam, infrastruktūrai un videi un radīja traucējumus uzņēmumu darbībā. 2000 cilvēku tika uz laiku evakuēti no savām dzīvesvietām. Kopā katastrofas nodarītie tiešie postījumi bija 730 miljoni euro. Skartās teritorijas iedzīvotāju skaits ir 138 000, no kuriem pēc Apvienotās Karalistes iestāžu aplēsēm cieta ne vairāk kā 10 000 cilvēku.

Regulas 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka tā galvenokārt attiecas uz lielām dabas katastrofām[2]. Lai arī tas neizslēdz iespēju atzīt tehnoloģiskas katastrofas par atbilstīgām palīdzības saņemšanai, tās ir uzskatāmas par atbilstīgām tikai ārkārtas apstākļos[3].

Parastais ESSF piesaistes slieksnis Apvienotajai Karalistei 2006. gadā bija 3,203 miljardi euro (t.i., 3 miljardi euro 2002. gada cenās). Tā kā sprādziena tiešie postījumi bija ievērojami zemāki par parasto ESSF piesaistes slieksni, Apvienotā Karaliste iesniedza pieteikumu saskaņā ar regulas 2. panta 2. punktā ietverto „neparastas reģionālas katastrofas” kritēriju, kura gadījumā paredzēts piesaistīt ESSF, ja tiek izpildīts ļoti īpašu nosacījumu kopums[4]. Regulā Komisijai uzlikts par pienākumu piemērot šos nosacījumus „ar vislielāko rūpību”.

Izvērtējot pieteikumu, atklāja, ka, lai arī sprādziens nodarīja ievērojamus vietēja mēroga postījumus, pieteikums neatbilda regulā izvirzītajiem Fonda piesaistes nosacījumiem. Postījumi bija ievērojami zemāki par parasto Fonda piesaistes slieksni (mazāk nekā 23 % no šā sliekšņa) un skāra tikai nelielu daļu reģiona iedzīvotāju. Ņemot vērā šos apstākļus, Apvienotās Karalistes iestādes izlēma atsaukt pieteikumu ar vēstuli, ko 2006. gada 22. martā saņēma Komisija.

Grieķija

Grieķijas iestādes 2006. gada 22. maijā iesniedza pieteikumu saistībā ar plūdiem 2006. gada martā Evros upes rajonā uz Grieķijas austrumu robežas. Papildu informācija tika sniegta 2006. gada jūlijā un novembrī; šīs informācijas tulkošana no dokumenta oriģinālvalodas, grieķu valodas, būtiski aizkavēja pieteikuma novērtēšanu. Šis bija otrais pieteikums 13 mēnešu laikā saistībā ar plūdiem Evros upes reģionā. Pirmo pieteikumu, ko iesniedza 2005. gadā, atzina par neatbilstīgu un noraidīja[5].

Plūdi 2006. gadā nodarīja apmēram 372 miljardus euro lielus tiešos zaudējumus, gandrīz trīsreiz pārsniedzot iepriekšējā gadā nodarīto postījumu apjomu, tomēr tie joprojām bija zemāki par parasto Fonda piesaistes slieksni 1,004 miljardu euro apmērā, t.i., 0,6 % no Grieķijas nacionālā kopienākuma (NKI). Tāpēc pieteikumu izskatīja pēc reģionālai ārkārtas katastrofai piemērojamiem kritērijiem.

No apmēram 180 000 reģiona iedzīvotājiem par tieši skartiem atzina vairāk nekā 70 %. Bija nodarīti būtiski postījumi teritorijas komunikāciju tīkliem un infrastruktūrai, kā arī bija paralizēta reģiona saimnieciskā darbība. Gar upes krastiem applūda apmēram 100 miljoni m² lauksaimniecības zemes, un bojā gāja apmēram 2000 mājlopu. Plūdi pilnībā iznīcināja lauksaimniecības ražu, un tā kā no applūdušajām teritorijām ūdens tika novadīts lēni, nebija iespējams no jauna iesēt graudaugus. Lauksaimniecības ražas trūkuma dēļ daudziem vietējiem uzņēmumiem nebija iespējas iesaistīties lauksaimniecības, pārstrādes vai komerciālās darbībās reģionā, kur 90 % iedzīvotāju galvenā nodarbošanās ir lauksaimniecība. Ievērojamo postījumu dēļ, kas tika nodarīti apūdeņošanas un ūdensapgādes tīkliem, vairākos administratīvajos rajonos ūdens tika piegādāts pudelēs. Bija gaidāms, ka ūdensapgādes tīklu remonts, hidroloģiskā baseina piesārņojuma neskartu un alternatīvu urbumu noteikšana un jaunu pazemes avotu meklēšana plašākā teritorijā radīs kritisku stāvokli uz vairāk nekā gadu ilgu periodu. Tāpat tika atzīmēts, ka plūdu izraisītā negatīvā ietekme uz saimniecisko darbību, kas tiek uzskatīta par smagāko pēdējo 50 gadu laikā, ir skārusi teritoriju, kura jau ir ievērojami cietusi 2005. gada plūdos. Šī kopīgā iedarbība ir būtiski ietekmējusi vietējās ekonomikas dzīvotspēju.

Tāpēc Komisija 2007. gada sākumā izlēma ierosināt piesaistīt Fonda līdzekļus un piešķirt 9,3 miljonus euro lielu summu.

Ungārija

Pēc plūdiem, kas skāra Ungāriju 2006. gada aprīlī un maijā, Ungārijas iestādes 9. jūnijā iesniedza Komisijai pieteikumu Solidaritātes fonda palīdzības saņemšanai. Pieteikums tika iesniegts angļu valodā, tāpēc nebija vajadzīgs tulkojums, lai Komisijas dienesti to varētu novērtēt. Komisijas pieprasītā papildu informācija, kas bija vajadzīga, lai pabeigtu novērtēšanu, tika saņemta 21. septembrī. Plūdi tika klasificēti kā liela katastrofa regulas nozīmē, jo tiešie postījumi 560 miljonu euro apmērā pārsniedza Fonda piesaistes slieksni (459,494 miljoni euro, kas veido 0,6 % no Ungārijas NKI).

Katastrofa ietekmēja vairāk nekā 1,5 miljonus iedzīvotāju astoņās Ungārijas meģēs Donavas un Tisas upes ūdens sateces baseinā. Ungārijas iestādes ziņoja par nopietniem infrastruktūras postījumiem, konkrēti ūdensapgādes/notekūdeņu nozarē (136 miljoni euro), plūdu novēršanas jomā (85 miljoni euro), transporta nozarē (93 miljoni euro), lauksaimniecībā (vairāk nekā 61 miljoni euro), kā arī par kultūras mantojumam un vairākiem dabas parkiem nodarītiem postījumiem.

Komisija 2006. gada 1. decembrī izlēma piesaistīt Solidaritātes fondu un ierosināja piešķirt finansiālu palīdzību 15 miljonu euro apmērā. Atbilstīgais budžeta grozījumu priekšlikums, kas attiecās uz Ungārijai un Grieķijai nodarītajiem postījumiem, bija iesniegts 2007. gadā, tiklīdz tika pabeigts Grieķijas pieteikuma novērtējums.

Spānija

Pēc 2006. gada augusta mežu ugunsgrēkiem Galīcijā Spānijas iestādes 6. oktobrī iesniedza Komisijai pieteikumu Solidaritātes fonda palīdzības saņemšanai. Pieteikums tika iesniegts spāņu valodā, un tā tulkošana prasīja vairāk nekā četras nedēļas laika.

Saskaņā ar Spānijas iestāžu sniegto informāciju ugunsgrēku nodarītie kopējie postījumi bija apmēram 91 miljoni euro, kas veido mazāk nekā 3 % Spānijai piemērojamā parastā Solidaritātes fonda piesaistes sliekšņa (3,203 miljardi euro, t.i., 3 miljardi euro 2002. gada cenās). Tā kā postījumi nepārsniedza parasto Solidaritātes fonda piesaistes slieksni, pieteikumu izskatīja pēc „reģionālai ārkārtas katastrofai” piemērojamajiem kritērijiem.

Spānijas pieteikums attiecās uz Galisijas reģionu kopumā, kur kopējais iedzīvotāju skaits ir 2,760 miljoni. Kopā tika reģistrēti 1908 ugunsgrēki 128 administratīvo rajonu teritorijā, galvenokārt Galisijas rietumu daļā, kur iedzīvotāju skaits ir 1,5 miljoni, ieskaitot tādas lielas pilsētas kā Santjago de Kompostela, Orense un Vigo. Kaut gan bija pierādījumi par liela apmēra postījumiem mežsaimniecībai un videi, pieteikumā bija maz pierādījumu par postījumiem, kas tieši skartu iedzīvotājus. Sniegtie pierādījumi kopumā neļāva Komisijai secināt, ka būtu tieši skarta reģiona, uz kuru attiecās pieteikums, iedzīvotāju lielākā daļa.

Iespēja (kā norādīts pieteikumā), ka vairāki ugunsgrēki nebija izraisīti dabiski, netika turpmāk izmeklēta.

Komisija novērtējumā secināja, ka, lai arī Spānijas iestāžu sniegtie pierādījumi liecina, ka ir nodarīti nopietni postījumi videi, kas var arī negatīvi ietekmēt iedzīvotāju dzīves apstākļus, katastrofa nav skārusi lielāko daļu reģiona iedzīvotāju un nav pierādījumu par ilgstošu ietekmi uz reģiona ekonomisko stabilitāti. Vēstule balstījās arī uz faktu, ka nodarītie postījumi veido tikai 0,2 % no Galisijas IKP.

Tāpēc Komisija 2007. gada 20. februārī izlēma noraidīt pieteikumu un par to informēja Spānijas iestādes.

3. 2005. GADā SAņEMTIE PIETEIKUMI

Austrijas 2005. gada 19. oktobra pieteikuma novērtējums (pēc reģionālas ārkārtas katastrofas kritērijiem) saistībā ar plūdiem Forarlbergas un Tiroles zemēs 2005. gada augustā tika pabeigts pēc tam, kad no Austrijas iestādēm 2006. gada 12. janvārī saņēma papildu informāciju.

Kopīgie tiešie postījumi tika lēsti 591,94 miljonu euro apmērā, kas veido apmēram 0,27 % no Austrijas NKI vai 45 % no parastā ESSF piesaistes sliekšņa Austrijai (0,6 % NKI). Atzina, ka attiecīgajā teritorijā būtiski skarti vairāk kā 60 % no 98 000 iedzīvotājiem.

Pierādījumi liecināja, ka plūdi ir nodarījuši smagus un ilgstošus postījumus infrastruktūrai, konkrēti transporta, ūdensapgādes/notekūdeņu un enerģētikas nozarē, kam ir ilgstoša ietekme uz visām saimnieciskās darbības nozarēm, tostarp lauksaimniecību. Privātajam sektoram nodarītos postījumus raksturo lielais iznīcināto māju skaits (Tirolē vien 1200 māju), nopietni uzņēmumiem nodarītie postījumi un īpaši tūrisma nozarē, kas ir reģiona galvenais ienākumu avots. Paredzams, ka plūdu ietekme būs jūtama krietni ilgāk nekā vienu gadu. Ņemot vērā ārkārtējos postījumus, šo plūdu sekas reģionā, kurā ir gandrīz 100 000 iedzīvotāju, nevar uzskatīt par tikai vietēja mēroga postījumiem. Tāpēc Komisija secināja, ka ir jāpiesaista Solidaritātes fonds, un ierosināja piešķirt finansiālu palīdzību 14,8 miljonu euro apmērā.

Divu ar plūdiem saistītu katastrofu novērtēšana, par kurām Rumānija iesniedza pieteikumu 2005. gadā, tika pabeigta 2006. gada sākumā pēc tam, kad Komisija 2005. gada 29. decembrī no Rumānijas iestādēm saņēma pieprasīto papildu informāciju. Komisija 10. martā izlēma piesaistīt Solidaritātes fonda līdzekļus un ierosināt piešķirt palīdzību 18,8 miljonu euro apmērā pavasara plūdu un 52,4 miljonus euro vasaras plūdu seku novēršanai.

Komisija 2005. gada 23. decembrī jau bija ierosinājusi piešķirt Bulgārijai finansiālo palīdzību par divām plūdu izraisītām katastrofām 2005. gada pavasarī un vasarā, attiecīgi 9,7 miljonus un 10,6 miljonus euro.

Padome un Parlaments 2006. gada 27. aprīlī pieņēma Komisijas izvirzīto budžeta grozījumu projektu, kas vienā kopumā ietver piecas dotācijas Austrijai, Rumānijai un Bulgārijai, un attiecīgos dotāciju lēmumus varēja pieņemt 19. jūnijā attiecībā uz Bulgāriju, 29. jūnijā — attiecībā uz Austriju un 26. jūlijā — attiecībā uz Rumāniju.

4. ĪPAšS JAUTāJUMS — VALūTU MAIņAS KURSU IZMANTOšANA āRPUS EURO ZONAS

Nesenie pieteikumi Solidaritātes fonda palīdzības saņemšanai no valstīm, kas neietilpst euro zonā, ir aktualizējuši jautājumu par to, kādu maiņas kursu piemērot dotācijas konvertēšanai valsts valūtā. Regulā nav īpaša regulējuma par euro izmantošanu.

Šis jautājums rada īpašas problēmas saistībā ar maiņas kursu svārstībām, piemēram, no pieteikuma dienas līdz dienai, kad dotāciju ieskaita saņēmējvalsts bankas kontā. Ja attiecīgā konvertēšanas diena ir pieteikuma iesniegšanas diena un ja laikā līdz izmaksas dienai tiek veikta valsts valūtas revalvācija attiecībā pret euro, palīdzības summa valsts valūtā samazināsies. Protams, iespējamā ietekme, ko rada valūtas maiņas kursa izmaiņas laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas līdz maksājuma dienai, var būt kā pozitīva, tā negatīva.

Līdz šim visos gadījumos valsts valūtas konvertēšanu euro veic, pamatojoties uz maiņas kursu pieteikuma iesniegšanas dienā. Lai vienkāršotu dotācijas finansiālo izlietojumu, Komisija līdz šim ir lūgusi saņēmējvalstis piemērot šo vienoto maiņas kursu visā īstenošanas laikā, un uz tā pamatot noslēguma īstenošanas ziņojumu un pārskatu par dotācijas finansiālo izlietojumu. Komisija ir iecerējusi turpināt pašreizējo praksi saskaņā ar ESSF kā nebirokrātiska instrumenta pamatideju.

Turklāt Komisija ir iecerējusi arī turpmāk saņēmējvalstij pieprasīt kā atsauces maiņas kursu piemērot Komisijas finanšu pārskatu kursu. Šim nolūkam izmantojamos kursus publicē Oficiālajā Vēstnesī , un tie ir atrodami šādā elektroniskajā adresē:

http://europa.eu.int/comm/budget/inforeuro .

5. FINANSēJUMS

2005. gadā piecos gadījumos, kuriem līdz gada beigām vēl nebija pabeigta attiecīgā procedūra (plūdi Rumānijā, Bulgārijā un Austrijā), izmantoja vienu budžeta grozījumu. Provizorisko budžeta grozījumu projektu Nr. 1/2006[6] budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja 2006. gada 27. aprīlī. Maksājumus varēja veikt pēc dotācijas lēmuma pieņemšanas un īstenošanas vienošanās parakstīšanas. Visos piecos gadījumos maksājumi tika aizkavēti, jo saņēmējvalstis par vēlu iesniedza priekšlikumus par dotāciju izlietojumu, kas bija jāiekļauj īstenošanas vienošanās (sīkākai informācijai sk. 1. pielikumu)

Palīdzības summu katrā gadījumā noteica, pamatojoties uz Komisijas iepriekš izstrādāto standarta metodi, kas sīkāk skaidrota 2002./2003. gada ziņojumā (sk. arī šā ziņojuma 3. pielikumu). Šādas bija 2006. gadā izmaksājamās palīdzības summas.

Saņēmējs | Katastrofa | Kategorija | Palīdzības summa (EUR) |

Austrija | Plūdi | Reģionāla katastrofa | 14 798 589 |

Rumānija | Pavasara plūdi | Liela katastrofa | 18 797 800 |

Rumānija | Vasaras plūdi | Liela katastrofa | 52 406 870 |

Bulgārija | Pavasara plūdi | Liela katastrofa | 9 722 183 |

Bulgārija | Vasaras plūdi | Liela katastrofa | 10 632 185 |

Kopā | 106 357 627 |

Provizoriskā budžeta grozījumu projektā 1/2006 bija jāiekļauj pieteikums par papildu maksājumu apropriāciju, jo piecos gadījumos saistībā ar plūdiem bija nepieciešami lieli resursi un budžeta procedūrā nebija pieejamas attiecīgas brīvas maksājumu apropriācijas.

Attiecībā uz pieteikumiem, kas tika saņemti no Grieķijas un Ungārijas 2006. gadā, Komisija iesniedza provizorisko budžeta grozījumu projektu Nr. 2/2007[7], kuru budžeta lēmējinstitūcija apstiprināja 2007. gada 7. jūnijā; šo jautājumu aplūkos nākamā gada ziņojumā.

6. PāRRAUDZīBA

Komisija 2006. gadā veica septiņus pārraudzības apmeklējumus: pirmais apmeklējums jūnijā bija Slovākijā (vētra Tatros), otrā apmeklējumu sērija attiecās uz četrām valstīm (Zviedriju, Igauniju, Latviju un Lietuvu), kuras 2005. gada janvārī skāra liela vētra. Rumānijas un Bulgārijas apmeklējumus veica attiecīgi oktobrī un novembrī, un tie abi attiecās uz Solidaritātes fonda dotāciju izlietojumu pēc divām plūdu katastrofām 2005. gadā.

Tāpat kā iepriekšējos gadījumos saistītās iestādes atbalstīja šos apmeklējumus, un ar tiem tika nodrošināta iespēja risināt tādus tehniskus jautājumus kā izdevumu attaisnojamība un kontroles jautājumi. Slovākijas iestādes izvirzīja jautājumu par maiņas kursu, kas jāpiemēro saņēmējvalstīm ārpus euro zonas. Tika panākta vienošanās (sk. iepriekš 4. punktu), kas attiecās uz visām pārējām saņēmējvalstīm, kuras saņēma dotācijas 2005. un 2006. gadā, un kas pēc tam bija jāpiemēro visos gadījumos. Apmeklējumi ļāva Komisijai arī gūt priekšstatu par Solidaritātes fonda pievienoto vērtību un saņemt informāciju par īstenošanas sistēmām. Tika konstatēts, ka dažādās valstīs ieviestās īstenošanas sistēmas atšķiras, bet, ka kopumā tās var uzskatīt par efektīvām un pārredzamām, un vairākums valstu izmanto jau struktūrfondu īstenošanai ieviestās sistēmas un procedūras. Tika konstatēts, ka īstenošana turpinās apmierinošā ātrumā un ka vairākumā valstu ir veikti vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu pārraudzības un kontroles pienākumu izpildi. Gadījumos, kad stāvoklis nebija pilnībā apmierinošs, Komisija atkārtoti uzsvēra, ka pārraudzība un kontrole jāiekļauj īstenošanas sistēmās kā to sastāvdaļa kopš īstenošanas sākuma.

7. PALīDZīBAS IZBEIGšANA

Regulas Nr. 2012/2002 8. panta 2. punktā noteikts, ka ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc viena gada termiņa beigām kopš dotācijas piešķiršanas saņēmējvalsts iesniedz ziņojumu par dotācijas finansiālo izlietojumu (turpmāk īstenošanas ziņojumu) kopā ar paziņojumu, kurā pamato izdevumus (turpmāk — „derīguma paziņojums”). Šīs procedūras beigās Komisija izbeidz palīdzību no Fonda.

Saistībā ar palīdzības izbeigšanu Itālijai divos gadījumos īstenošanas ziņojumu saņēma 2005. gada 18. novembrī (zemestrīce Molisē/Apūlijā un Etnas vulkāna izvirdums), Komisija atzīmēja, ka Itālijas iestādes ir iztērējušas visu ESSF dotāciju summu (proti, 16 798 000 euro Etnas izvirduma un 30 826 000 euro Molises/Apūlijas zemestrīces gadījumā). Komisija pieprasīja Itālijas iestādēm sniegt vairākus paskaidrojumus par derīguma paziņojumu saistībā ar dotācijas finansiālo izlietojumu (saskaņā ar īstenošanas vienošanās 9. pantu), kas tika saņemti 2006. gada 22. novembrī. Pēc rūpīgas papildu informācijas analīzes Komisija 2007. gada 30. aprīlī palīdzību izbeidza.

Attiecībā uz Portugālei piešķirto palīdzību (mežu ugunsgrēki 2003. gadā), par kuru īstenošanas ziņojums tika saņemts 2005. gada jūnijā, Komisija 2006. gada 8. maijā un 2006. gada 25. augustā saņēma papildu informāciju no Portugāles iestādēm. Portugāles iestādes norādīja, ka faktiski iztērētā summa ir 42 359 112,21 euro (no kopējās dotācijas summas 48 539 000 apmērā). Līdz ar to ir jāatgūst 6 179 887,79 euro liels atlikums. Turklāt paziņojumā par palīdzības izbeigšanu Portugāles iestādes norādīja, ka pēc audita ir konstatēts, ka 211 613,80 euro lielu summu nevar atzīt par atbilstīgu saskaņā ar Solidaritātes fondu. Līdz ar to ir jāatgūst arī šī summa. Tomēr šā gada ziņojumā apskatītā perioda beigās vēl nebija iespējams izbeigt palīdzību, jo vēl nebija saņemts postījumu aprēķinu apstiprinājums. Regulas 10. panta 2. punktā noteikts, ka, ja sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nodarītie postījumi tiek novērtēti kā daudz mazāki, Komisija lūdz saņēmējvalstij atlīdzināt attiecīgo dotācijas summu. Tāpēc Portugāles iestādēm lūdza apstiprināt tiešo postījumu summu. Portugāles iestādes ar vēstuli, kas tika saņemta 2007. gada 16. aprīlī, apstiprināja faktisko tiešo postījumu summu (1302 miljoni euro, salīdzinājumā ar pieteikumā lēstajiem 1228 miljoniem). Līdz ar to, kopējā atgūstamā summa ir 6 391 501,59 euro. Ir sākta procedūra šīs summas atgūšanai.

Komisija 2006. gadā no Spānijas (mežu ugunsgrēki pie robežas ar Portugāli) un Maltas (plūdi) saņēma īstenošanas noslēguma ziņojumus par 2004. gadā piešķirtajām dotācijām. Tika saņemta papildu informācija attiecībā uz piešķirto dotāciju pēc naftas noplūdes no kuģa „Prestige” Spānijas piekrastē. Pēc šā gada ziņojumā ietvertā perioda beigām joprojām turpinājās šo īstenošanas ziņojumu novērtēšana. Attiecībā uz Francijai piešķirto palīdzību 19,625 miljonu euro apmērā saistībā ar plūdiem Ronas deltā 2004. gadā, par kuru īstenošanas ziņojums tika saņemts 2006. gadā, palīdzību izbeidza 2006. gada 29. novembrī. Tā kā neiztērēta palika 135 492,09 euro liela summa, Komisija sāka atgūšanas procedūru.

8. PRIEKšLIKUMS JAUNAI SOLIDARITāTES FONDA REGULAI

Pēc tam, kad Padomes finanšu padomnieku darba grupa Padomes Apvienotās Karalistes prezidentūras laikā sāka pārbaudīt Komisijas priekšlikumu jaunai Solidaritātes fonda regulai, pirmajos Austrijas prezidentūras mēnešos darba apjoms palielinājās. Dažas dalībvalstis iebilda pret instrumenta piemērošanas jomas paplašināšanu, bet vairākums delegāciju izteica iebildumus pret gandrīz visiem pārējiem jaunajiem priekšlikumā ietvertajiem elementiem. Komisija iesniedza vairākus darba dokumentus, lai pierādītu, ka šīs bažas, īpaši attiecībā uz pārskatītā Fonda finansēšanu, bija nepamatotas, taču virzība netika panākta. Austrijas prezidentūras laikā darba grupas 15. marta sanāksmē tika nolemts priekšlikuma virzīšanu pagaidām neturpināt.

Savukārt Eiropas Parlaments 18. maijā pieņēma ļoti labvēlīgo Berend ziņojumu, kuru sagatavoja REGI komiteja. Kaut gan tajā pieprasīja vairākus grozījumus, ziņojums kopumā atbalstīja visus Komisijas priekšlikumā ietvertos elementus. Pēc Berend ziņojuma pieņemšanas 30. maija Padomes darba grupas darba kārtībā atkal tika iekļauts regulas priekšlikums, taču šie jaunie apstākļi nekādi nemainīja dalībvalstu nostāju.

Komisija vairākkārt mēģināja pārliecināt dalībvalstis, arī ieskaitot Komisijas priekšsēdētāja līmenī, īpaši jauno Padomes Somijas prezidentūru un, tuvojoties 2006. gada beigām, gaidāmo Padomes Vācijas prezidentūru, atsākt debates par priekšlikumu. Tomēr līdz 2006. gada beigām virzību nepanāca.

9. SECINāJUMI

Kopumā 2006. gadā Komisija saņēma četrus jaunus pieteikumus Solidaritātes fonda palīdzībai, kas salīdzinājumā ar trīs iepriekšējos gados saņemtajiem pieteikumiem, bija neliels skaitlis. Ungārijas pieteikums bija vienīgais, kas bija saistīts ar lielu dabas katastrofu — Solidaritātes fonda galveno piemērošanas jomu, par kuru Komisija varēja ierosināt piesaistīt Fondu. To vēlāk apstiprināja budžeta lēmējinstitūcija.

Atbilstīgi reģionālās katastrofas kritērijam Komisija saņēma trīs citus pieteikumus. Vienu pieteikumu saistībā ar sprādzienu Bansfīldas naftas bāzē Apvienotās Karalistes valdība atsauca, jo radās šaubas par tā atbilstību regulas kritērijiem, kas parasti neparedz atbalstu tehnoloģisku katastrofu gadījumā (piezīme: jaunās Solidaritātes fonda regulas priekšlikumā ir skaidra norāde uz tehnoloģiskām katastrofām). Informāciju, ko iesniedza, pamatojot Grieķijas pieteikumu saistībā ar plūdiem Evros upē, otru reģionālo katastrofu 2006. gadā, atzina par atbilstīgu kritērijiem, tāpēc ierosināja piesaistīt Fondu. Pieteikumu saistībā ar mežu ugunsgrēkiem Galīcijā noraidīja, jo nebija izpildīti regulas kritēriji.

Par 2006. gadā saņemtajiem pieteikumiem Komisija ierosināja piešķirt kopējo Fonda palīdzības summu 24,4 miljonu euro apmērā. Kopš Fonda izveides 2002. gadā šī gada summa bija otra zemākā pēc 2004. gadā piešķirtās summas.

2006. gadā gūtā pieredze, lai arī mazākā apmērā nekā iepriekšējos gados, apstiprināja vispārējo tendenci, saskaņā ar ko vairums pieteikumu Solidaritātes fonda palīdzībai netiek iesniegti par lielām dabas katastrofām, kuras ir Fonda primārā darbības joma, bet gan saskaņā ar reģionālu katastrofu kritēriju. Šie kritēriji, kas saskaņā ar Regulu Komisijai ir jāizskata „ar vislielāko rūpību”, joprojām ir diezgan grūti izpildāmi. Noraidīto pieteikumu pēc reģionālas (ārkārtas) katastrofas kritērijiem attiecība joprojām ir augsta (apmēram 60 %). Līdz šim visos gadījumos (100 %) pozitīvi novērtēti pieteikumi saistībā ar lielām katastrofām, kurām piemēro tikai vienu kvantitatīvo kritēriju.

Komisija joprojām uzskata, ka Solidaritātes fonda izlietojuma efektivitāti var uzlabot, no vienas puses, izmantojot vienu kritēriju Fonda piesaistei, nosakot zemākus kvantitātes sliekšņus nekā šobrīd, un, no otras puses, atsakoties no pašreizējiem kritērijiem reģionālām „ārkārtējām” katastrofām (kas nav kvantitatīvi). Vienlaikus šādi mazinātu neapmierinātību par pieteikumu noraidīšanu, jo ārkārtējām katastrofām izvirzītie kritēriji ir ļoti grūti izpildāmi.

Pamatojoties uz iepriekš minētiem pierādījumiem, šādas izmaiņas būtu kopumā neitrālas, jo tie paši lēmumi par Fonda piesaisti tiktu pieņemti arī saskaņā ar jaunajiem kritērijiem. Taču, ja kritēriji tiktu precizēti un šobrīd spēkā esošās regulas sarežģītākie kritēriji tiktu atcelti, pieteikumu iesniedzējām valstīm sniegtu saprotamu norādi par to, vai ieguldīt ievērojamus līdzekļus un iesniegt pieteikumu ESSF palīdzībai. Jaunie kritēriji sniegtu konkrētu ieguldījumu „labāka tiesiskā regulējuma” veicināšanā.

Tāpēc Komisija cer, ka Padome būs gatava atkārtoti izskatīt Komisijas 2005. gada 6. aprīļa priekšlikumu jaunai Solidaritātes fonda regulai, kurā bija ietverti attiecīgie noteikumi. Turklāt Fonda darbības jomas paplašināšana, attiecinot to uz katastrofām, kas nav dabas katastrofas, dotu Kopienai iespēju paust solidaritāti tādu krīžu gadījumā, kuras nav dabas katastrofas.

Annex 1 European Union Solidarity Fund applications received or completed in 2006

Country | GNI 2004 | 0.6% of GNI | Major disaster threshold 2006 |

AT | ÖSTERREICH | 234 184 | 1 405.103 | 1 405.103 |

BE | BELGIQUE-BELGIË | 290 703 | 1 744.220 | 1 744.220 |

BG | BALGARIJA | 18 927 | 113.563 | 113.563 |

CY | KYPROS | 12 297 | 73.784 | 73.784 |

CZ | ČESKA REPUBLIKA | 82 560 | 495.358 | 495.358 |

DE | DEUTSCHLAND | 2 216 000 | 13 296.000 | 3 202.578* |

DK | DANMARK | 195 471 | 1 172.825 | 1 172.825 |

EE | EESTI | 8 456 | 50.733 | 50.733 |

EL | ELLADA | 167 356 | 1 004.137 | 1 004.137 |

ES | ESPAÑA | 827 642 | 4 965.852 | 3 202.578* |

FI | SUOMI/FINLAND | 149 197 | 895.182 | 895.182 |

FR | FRANCE | 1 657 132 | 9 942.792 | 3 202.578* |

HR | HRVATSKA | 27 623** | 165.739 | 165.739 |

HU | MAGYARORSZÁG | 76 582 | 459.494 | 459.494 |

IE | IRELAND | 125 714 | 754.285 | 754.285 |

IT | ITALIA | 1 343 620 | 8 061.718 | 3 202.578* |

LT | LIETUVA | 17 591 | 105.543 | 105.543 |

LU | LUXEMBOURG (G-D) | 22 643 | 135.855 | 135.855 |

LV | LATVIJA | 10 945 | 65.667 | 65.667 |

MT | MALTA | 4 203 | 25.220 | 25.220 |

NL | NEDERLAND | 489 791 | 2 938.746 | 2 938.746 |

PL | POLSKA | 186 029 | 1 116.176 | 1 116.176 |

PT | PORTUGAL | 140 465 | 842.788 | 842.788 |

RO | ROMÂNIA | 58 947** | 353.681 | 353.681 |

SE | SVERIGE | 281 444 | 1 688.665 | 1 688.665 |

SI | SLOVENIJA | 25 905 | 155.429 | 155.429 |

SK | SLOVENSKÁ REPUBLIKA | 32 790 | 196.738 | 196.738 |

TR | TÜRKIYE | 24 1373 | 1 448.237 | 1 448.237 |

UK | UNITED KINGDOM | 1 754 367 | 10 526.204 | 3 202.578* |

* ~ EUR 3 billion in 2002 prices

** GDP (GNI not available)

[1] Padomes 2002. gada 11. novembra Regula (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, OV L 311/3, 14.11.2002., turpmāk tekstā — „regula”.

[2] Regulas 2. panta 1. punktā noteikts: „ Pēc lūguma, ko izsaka kāda dalībvalsts vai valsts, kas ar Eiropas Savienību veic pievienošanās sarunas, turpmāk tekstā — „saņēmējvalsts”, var piešķirt palīdzību no Fonda galvenokārt gadījumos, kad šajā valstī notiek liela dabas katastrofa ar ievērojamu ietekmi uz dzīves apstākļiem, vidi vai ekonomiku vienā vai vairākos reģionos vai vienā vai vairākās valstīs ”.

[3] Līdz šim tikai vienā gadījumā (naftas tankkuģa „Prestige” nogrimšana Spānijas piekrastes ūdeņos) piesaistīja ESSF, kas nav dabiski izraisīta katastrofa.

[4] „ …ārkārtējos apstākļos, ja šo reģionu ir skārusi neparasta katastrofa; galvenokārt tas attiecas uz dabas katastrofām, kas skar lielu daļu tās iedzīvotāju un kam ir ievērojama un ilgstoša ietekme uz dzīves apstākļiem un ekonomisko stabilitāti reģionā ”.

[5] Sīkākai informācijai sk. 2005. gada ziņojumu COM(2006)444 galīgo redakciju.

[6] SEC(2006)325, galīgā redakcija, 10.03.2006.

[7] COM(2007)148, galīgā redakcija, 28.03.2007.