LV

Briselē, 21.9.2007

COM(2007) 553 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Gada pārskats par Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 866/2004 īstenošanu un situāciju, kas izveidojas tās piemērošanas rezultātā

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Gada pārskats par Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 866/2004 īstenošanu un situāciju, kas izveidojas tās piemērošanas rezultātā

Ievads

Padomes 29. aprīļa Regulas (EK) 866/2004 par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu [1] (turpmāk tekstā – „Zaļās līnijas regula (ZLR)”) 11. panta 1. punktā ir noteikts, ka „Komisija katru gadu, sākot vēlākais vienu gadu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas, ziņo Padomei par regulas īstenošanu un situāciju, kas izveidojas tās piemērošanas rezultātā, vajadzības gadījumā ziņojumam pievienojot piemērotus priekšlikumus par grozījumiem”.

Zaļās līnijas regula ir spēkā no 2004. gada 1. maija. Tā definē noteikumus par to, kā piemērot ES tiesību aktu normas attiecībā uz preču un personu kustību pāri līnijai, kas atdala tos Kipras Republikas rajonus, kurus Kipras Republikas valdība faktiski kontrolē, no tiem, kurus tā nekontrolē.

Šis ziņojums attiecas uz laika posmu no 2006. gada 1. maija līdz 2007. gada 30. aprīlim.

1. Īstenošanas pasākumi

2007. gada 4. maijā, tūlīt pēc laika posma, uz ko attiecas šis ziņojums, pieņēma lēmumu, ar ko atceļ aizliegumus konkrētu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanai Kipras salā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 866/2004 un paredz nosacījumus šo produktu pārvietošanai. Komisijas lēmums nosaka medus un svaigu zivju tirdzniecības nosacījumus pāri Zaļajai līnijai [2].

2. Personu robežšķērsošana

Saskaņā ar Zaļās līnijas regulas 2. pantu „Kipras Republika veic visu to personu kontroli, kas šķērso robežlīniju, ar mērķi apkarot trešo valstu pilsoņu nelegālo imigrāciju, kā arī atklāt un novērst jebkuru sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumu. Veic arī [Zaļās] robežlīnijas šķērsotājām personām piederošu transportlīdzekļu un priekšmetu kontroli”, savukārt 3. pantā teikts, ka „Kipras Republika veic efektīvu uzraudzību visā robežlīnijas garumā tā, lai atturētu cilvēkus no robežšķērsošanas vietās notiekošās kontroles apiešanas”.

2.1. Robežas šķērsošana robežšķērsošanas vietās

Regula nodrošina stabilu tiesisko pamatu attiecībā uz to kipriešu, citu ES pilsoņu un trešo valstu pilsoņu brīvu pārvietošanos, kas šķērso Zaļo līniju šķērsošanas vietās. Saskaņā ar pieejamajiem datiem pārskata periodā tika reģistrēti 788 823 gadījumi, kad Kipras grieķi pārgāja no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu, un 1 348 215 gadījumi, kad Kipras turki pārgāja no Kipras ziemeļu daļas uz valdības kontrolēto rajonu. Pārskata perioda pirmajos sešos mēnešos kopumā 812 756 Kipras turki šķērsoja Zaļo līniju, pārskata perioda otrajā pusē šis skaitlis saruka līdz 535 459, kas ir samazinājums par vairāk kā 30 % [3]. [4] Kipras policijas darbinieku skaitu, kas strādā tieši robežšķērsošanas punktos, palielināja no 54 darbiniekiem (2005. gadā) līdz 61 darbiniekam (2006. gadā).

Nav ziņots par nopietniem starpgadījumiem saistībā ar personu robežšķērsošanu ikdienā tam paredzētajās robežšķērsošanas vietās. Komisija ir saņēmusi dažas sūdzības no ES pilsoņiem par traucējošām personu pārbaudēm un personisku dokumentu konfiscēšanu robežšķērsošanas vietās. Kipras Republikas Muitas kodekss ļauj muitas darbiniekiem, cita starpā, pārmeklēt personas, aizturēt vai konfiscēt preces, apcietināt bez tiesas ordera jebkuru personu, kura pēc muitas darbinieka domām veic vai mēģina veikt pārkāpumu, kas muitas vai citos tiesību aktos ir sodāms ar ieslodzījumu, tostarp gadījumos, kad pastāv aizdomas par Kipras grieķu īpašuma Kipras ziemeļu daļā nelikumīgu pirkšanu vai lietošanu.

Kipras Republikas Parlaments 2006. gada oktobrī pieņēma grozījumus Kriminālkodeksā, kas par jebkuru nelegālu īpašuma lietošanu (tostarp īri) paredz sodu – ieslodzījumu uz septiņiem gadiem [5]. Ņemot vērā, ka aptuveni 78 % privāto īpašumu Kipras ziemeļu daļā pieder Kipras grieķiem, šis grozījums radīja bažas Kipras turku kopienā. Šķiet, ka Kipras Republikas iestādes piemēro politiku, kas grozījumus neattiecina uz vienkāršajiem Kipras turkiem, tādējādi radot tiesiskās noteiktības trūkumu. Šo tiesību aktu ietekme uz Kipras turku robežšķērsošanu būs stingri jāuzrauga.

2.2. Nelegāla migrācija pāri Zaļajai līnijai

Nopietnas bažas vēl aizvien rada trešo valstu pilsoņu skaits, kas nelegāli šķērso Zaļo līniju. Kipras Republikas policijas sniegto skaitļu analīze rāda, ka no visiem tiem, kas nelegāli šķērsoja Zaļo līniju, 36,4 % [6] pasē nepārprotami bija Turcijas vīza [7]. Kipras Republikas policija ziņoja par šādām galvenajām nelegālo imigrantu izcelsmes valstīm: Sīrija (46,3 %) un Irāna (9,2 %).

Saskaņā ar Kipras Republikas iestāžu iesniegtajiem datiem to nelegālo imigrantu skaits, kas tika aizturēti pēc Zaļās līnijas šķērsošanas, palielinājās no 725 personām 2002. gadā līdz 3796 personām 2003. gadā un 5287 personām 2004. gadā, pirms šis skaits atkal samazinājās līdz 5191 personām 2005. gadā un 3778 personām 2006. gadā. Kipras policija ziņo, ka pārskata periodā 2844 nelegālie imigranti (vairāk kā 97 % no visiem aizturētajiem nelegālajiem imigrantiem) valdības kontrolētajos rajonos ir nokļuvuši, šķērsojot Zaļo līniju, savukārt aptuveni 2 % iekļuvuši caur Austrumu suverēnās bāzes teritoriju un mazāk par 1 % ir uzreiz nokļuvuši valdības kontrolētajos rajonos [8]. Kipras policijas vērtējuma par piekļūšanas ceļu valdības kontrolētajiem rajoniem pamatā ir:

· dokumenti;

· pašu imigrantu izteikumi;

· pieņēmums par izcelsmes valsti (Kipras policija pieņem, ka visi imigranti, kas nāk no konkrētām valstīm (piem. Pakistānas un Sīrijas), iekļūst valdības kontrolētajos rajonos caur Kipras ziemeļu daļu, pateicoties šo valstu ciešajām saiknēm ar Turciju) [9].

Saskaņā ar Kipras policijas datiem lielākā daļa nelegālo imigrantu vēlāk pieprasa patvērumu (patvēruma meklētāju skaits palielinājās no 950 personām 2002. gadā līdz 4410 personām 2003. gadā un 9860 personām 2004. gadā, pirms tas samazinājās līdz 7746 personām 2005. gadā un 4545 personām 2006. gadā).

Iemesli tam, ka samazinājies gan to trešo valstu pilsoņu skaits, kas šķērso Zaļo līniju, gan to indivīdu skaits, kas meklē patvērumu, ir šādi:

· labāka sadarbība starp Kipras policiju un ANO policiju (UNPOL), ANO miera uzturēšanas spēkiem Kiprā (UNFICYP) un Kipras Nacionālo gvardi;

· pastiprināta Zaļās līnijas uzraudzība, ko veic ar helikopteriem [10] un vietējo policijas iecirkņu un Galvenās policijas pārvaldes Ārzemnieku un imigrācijas departamenta darbinieki;

· laba sadarbība ar Suverēno Austrumu bāzu teritoriju iestādēm, pēdējo pastiprinātas darbības kopš 2006. gada novembra, lai mazinātu nelegālo imigrāciju un preču kontrabandu, kā arī lielais to cilvēku skaits, kam jau robežšķērsošanas punktā liek atgriezties;

· informācijas apmaiņa un uzlabota sadarbība starp Suverēno Austrumu bāzu teritoriju iestādēm un Kipras turku kopienu.

Pēdējā pašlaik ir sākusi uzņemt atpakaļ ievērojamu nelegālo imigrantu skaitu, kas ir aizturēti pie Suverēno Austrumu bāzu teritorijām netālu no Zaļās līnijas. No apmēram 100 Suverēno Austrumu bāzu teritorijās aizturētajiem nelegālajiem imigrantiem aptuveni pusi atpakaļ uzņēma Kipras turki, pārējos nodeva Kipras Republikas iestādēm, pamatojoties uz Saprašanās memorandu.

Ņemot vērā vēl aizvien satraucoši lielo nelegālo imigrantu skaitu, Komisija uzskata, ka saskaņā ar Zaļās līnijas regulas 3. pantu nekavējoties ir jāpastiprina uzraudzība, ko šajā līnijā starp robežšķērsošanas punktiem veic Kipras Republika. Komisija ar Kipras Republikas attiecīgajām iestādēm ir uzturējusi konstruktīvu dialogu darba grupu līmenī. Vairākas tikšanās ir rīkotas Kiprā, un Briselē 2007. gada maijā tika rīkots seminārs, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta nelegālās imigrācijas problēmai Zaļajā līnijā un kurā bija iespēja pārrunāt tuvākajā nākotnē veicamos pasākumus.

Šajā sakarā Kipras Republikas pārstāvji informēja Komisiju par pasākumiem, kas ir veikti kopš pēdējā semināra 2005. gada decembrī. Pasākumi ietvēra sadarbības stiprināšanu ar ANO miera uzturēšanas spēkiem Kiprā, ANO policiju, Suverēno Austrumu bāzu teritoriju iestādēm un Kipras Nacionālo gvardi un Zaļās līnijas uzraudzību, iesaistot helikopterus, kā arī vietējo policijas iecirkņu un Galvenās policijas pārvaldes Ārzemnieku un imigrācijas departamenta darbiniekus, kā minēts iepriekš. Patvēruma meklētājiem nodarbinātības iespēju pievilcība tika samazināta un to patvēruma pieteikumu izskatīšanas procedūra tika paātrināta.

Attiecībā uz Zaļās līnijas uzraudzību Kipras Republika nevēlas veikt nekādus pasākumus, kuru rezultātā Zaļā līnija varētu izskatīties pēc ārējās robežas. Tādējādi Zaļās līnijas uzraudzīšanai nav iepirkts vai paredzēts papildu aprīkojums, un darbinieku skaits, kas ir atbildīgi par nelegālās imigrācijas plūsmām (tostarp policija) pie robežšķērsošanas punktiem, netika palielināts. Pretēji Kipras Republikas nolūkiem, kas minēti pagājušā gada Zaļās līnijas ziņojumā, nav ieviesti stingrāki noteikumi attiecībā uz Kipras Republikas vīzu izsniegšanas režīmu un nav izveidots jauns aizturēšanas centrs nelegālajiem imigrantiem.

Komisija Kipras Republikas iestādēm iesaka nekavējoties veikt konkrētus pasākumus, lai izpildītu Zaļās līnijas regulā noteiktās prasības, kā arī lai izpildītu Kipras pienākumus saistībā ar tās turpmāko dalību Šengenas zonā. Lai arī Zaļā līnija nav ārējā robeža, Kipras Republikai ir efektīvi jāpilda uzraudzības saistības valdības kontrolētajā Zaļās līnijas pusē, tomēr tajā pašā laikā uzraudzība jāveic, pēc iespējas mazāk traucējot šo divu kopienu saskarsmi.

3. Preču vešana pāri robežai

3.1. Tirdzniecības vērtība

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) 1480/2004 8. pantu [11] Kipras Turku tirdzniecības kamera (turpmāk tekstā – „TCCoC”) katru mēnesi ziņoja par to preču veidu, apjomu un vērtību, kurām tā ir izsniegusi pavaddokumentus.

Kipras Republikas iestādes ikmēneša ziņojumos Komisijai ziņoja arī par to preču veidu, apjomu un vērtību, kas ir šķērsojušas līniju. Šie ziņojumi attiecās uz precēm, kuras valdības kontrolētajos rajonos ieveda caur Pergamos un Strovilia robežšķērsošanas punktiem, kurus kontrolē Austrumu suverēnās bāzes teritoriju iestādes.

Saskaņā ar TCCoC ziņojumiem kopējā to preču vērtība, kurām pārskata laikā tika izsniegti pavaddokumenti, bija EUR 4 806 100, turpretī faktiski tirgoto preču vērtība bija aptuveni EUR 3 380 805 [12]. Attiecībā uz šo ievērojamo starpību paziņotajos skaitļos Komisija tika informēta, ka dažreiz pavaddokumenti tika izdoti aptuvenam un ne konkrētam preču daudzumam un ka to preču daudzums un līdz ar to preču vērtība, kas beigās šķērsoja līniju, ir mazāka par pavaddokumentos minēto. Dažreiz sūtījumus arī atcēla [13]. Turklāt TCCoC informēja Komisiju, ka, precēm šķērsojot līniju, pavaddokumenti ne vienmēr tika uzrādīti vai pārbaudīti. Attiecībā uz preču pārbaudi Kipras Republikas iestādes apstiprināja, ka pārbaudīts tiek katrs sūtījums, tomēr norādīja, ka to pienākums nav prasīt uzrādīt pavaddokumentus, jo uzrādīt šādus pavaddokumentus ir tirgotāja pienākums.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem pārskata periodiem skaitļi rāda ievērojamu to preču kopējās vērtības palielināšanos, kas šķērsojušas Zaļo līniju. Saskaņā ar Kipras Republikas sniegtajiem ziņojumiem kopējā to preču tirdzniecības vērtība, kas faktiski šķērsojušas līniju, bija gandrīz divkāršojusies un sasniedza EUR 3 380 805 salīdzinājumā ar EUR 1 734 770 iepriekšējā pārskata periodā.

Lai arī tas nav ZLR kompetencē, jāatzīmē, ka saskaņā ar Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kameras sniegtajiem skaitļiem tirdzniecība no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu pārskata periodā sasniedza EUR 1 027 688 salīdzinājumā ar EUR 442 408 iepriekšējā pārskata periodā. Tādējādi tirdzniecība no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu vairāk kā divkāršojās, tomēr tā vēl aizvien ir aptuveni viena trešā daļa no tirdzniecības pretējā virzienā. Kipras turku kopiena izmanto licencēšanas sistēmu, kas principā „atspoguļo” Zaļās līnijas regulas ierobežojumus. Tās, piemēram, pieņem tikai preces, kuru izcelsmes vieta ir valdības kontrolētie rajoni, pieprasa Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kameras izsniegtus pavaddokumentus, ka arī neļauj Zaļo līniju šķērsot dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tika pieļautas dažas atkāpes uz neskaidra ad hoc pamata.

3.2. Preču veidi

Skaitļi par tirgoto preču veidiem rāda nelielu jaunu produktu skaitu, kas līniju šķērsojuši virzienā uz valdības kontrolētajiem rajoniem. Jaunie produkti nav veicinājuši būtisku tirdzniecības pieaugumu.

Tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā, galvenās pārdoto preču grupas bija dārzeņi, koksnes izstrādājumi un mēbeles [14].

Tirdzniecība pāri Zaļajai līnijai pārskata periodā, izņemot vienu gadījumu, tika veikta tikai kā tirdzniecība salas iekšienē. 2007. gada 30. aprīlī alumīnija lūžņu sūtījums šķērsoja Zaļo līniju un pēc tam tika nosūtīts uz Apvienoto Karalisti. Pēc saldumu „Cyprus Delights” sūtījuma 2005. gada decembrī, šis sūtījums bija tikai otrais piemērs tam, ka preces šķērsoja Zaļo līniju un pēc tam ar tām tika veikts kopienas iekšējais darījums ar citu dalībvalsti.

3.3. Ziņojumi par pārkāpumiem

Kopš 2006. gada maija ir ziņots par sešiem pārkāpumiem, kad precēm neļāva šķērsot Zaļo līniju. Četros gadījumos produkta marķējums neatbilda noteiktajām prasībām un divos gadījumos netika uzrādīts pavaddokuments.

3.4. Pozitīvas attīstības tendences saistībā ar preču apriti

Pārskata periodā jāatzīmē dažas pozitīvas attīstības tendences, kas pakāpeniski atcēla dažus šķēršļus, kas pirms tam ierobežoja tirdzniecību pāri līnijai. Attīstības tendences ir šādas:

· ikmēneša „apaļā galda” sanāksmes, kurās USAID (ASV Starptautiskās attīstības aģentūras) dibinātās EDGE (Ekonomikas attīstība un uzņēmumu izaugsme) pārraudzībā piedalījās trīs minētās kameras (Kipras Tirdzniecības un rūpniecības kamera (CCCI), Kipras turku tirdzniecības kamera (TCCoC) un Kipras turku rūpniecības kamera (CTCI), lai mēģinātu rast tehniskus un praktiskus risinājumus problēmām, kas pastāv saistībā ar tirdzniecību pāri Zaļajai līnijai;

· Kipras ražotāju tīkls ( turku un Kipras grieķu ražotāju tīkls), kas pašlaik tiek veidots, lai palielinātu sadarbību un nodrošinātu tehnisko atbalstu, apmācību un padomu sniegšanu, un tādējādi mazinātu ierobežojumus attiecībā uz tirdzniecību pāri Zaļajai līnijai. Šis projekts nesen saņēma ANO Attīstības programmas „ACT” finansējumu, un tā mērķis ir arī uzlabot sadarbību starp kamerām, kas piedalās šajā tīklā (CTCI, TCCoC un CCCI).

3.5. Šķēršļi un grūtības, kas joprojām pastāv saistībā ar preču apriti

Neskatoties uz pozitīvajām attīstības tendencēm, tirdzniecībai pāri Zaļajai līnijai vēl joprojām pastāv daudz šķēršļu.

Kipras turku komerciālie transportlīdzekļi un jo īpaši kravas automašīnas un autobusi vēl joprojām nevar brīvi šķērsot salu. Kipras Republika neatzīst Kipras turku kopienas izdotos komerciālo transportlīdzekļu tehniskās apskates dokumentus [15] vai profesionālo autovadītāju apliecības [16] (lai gan tā atzīst vieglo automašīnu tehniskās apskates dokumentus). Valdība bija ierosinājusi tiesību aktus, lai Kipras turku kravas automašīnām būtu vieglāk pārvest preces pāri Zaļajai līnijai. Ne iepriekšējā, ne pašreizējā pilnvaru laikā Parlaments nav pieņēmis lēmumu šajā jautājumā pēc Kipras grieķu kravas automašīnu vadītāju organizācijas protestiem. Kipras Republikas iestādes sniedz Kipras turkiem dažādu palīdzību, lai izmantotu tās valdības pakalpojumus. Komunikāciju un būvju ministrija, piemēram, ir pieņēmusi darbā Kipras turku, kas, cita starpā, veic mutisko tulkošanu licenču pārbaudēs un ir atbildīgs par sludinājumiem Kipras turku laikrakstos. Tomēr Kipras turku smago automašīnu vadītāju atsaucība ir neliela. Liberālāka pieeja no Kipras Republikas iestāžu puses uzlabotu ekonomisko sadarbību starp kopienām Zaļās līnijas abās pusēs.

Komisija ir saņēmusi pāris sūdzības no Kipras turku tirgotājiem par kavējumiem saistībā ar preču muitošanu, šķērsojot līniju, un jo īpaši saistībā ar kartupeļu muitošanu. Kipras Republikas iestādes šos kavējumus pamatoja ar Zaļās līnijas regulas prasību pārbaudīt sūtījumus un vajadzības gadījumā aizstāt fitosanitārās pārbaudes ziņojumu ar augu pasi. Komisijai tika apgalvots, ka turpmāk šīs pārbaudes tiks veiktas divu līdz trīs darba dienu laikā. Turklāt pārbaužu laikā tirgotāji var aizvest kartupeļus uz noliktavām-saldētavām valdības kontrolētajos rajonos, lai arī kartupeļi paliek muitas iestāžu pārraudzībā.

Komisija ir arī saņēmusi pāris sūdzības no Kipras turku tirgotājiem par to, ka Kipras Republikas iestādes dažreiz papildus obligātajiem pavaddokumentiem prasa uzrādīt faktūrrēķinu. Kipras Republikas iestādes informēja Komisiju, ka visi Kipras Republikas muitas darbinieki ir saņēmuši vēstuli, kurā teikts, ka „ņemot vērā to, ka, pārvadājot preces, nav obligāti jāuzrāda faktūrrēķins, tiek apstiprināts, ka […] precēm, kas šķērso līniju, neprasa uzrādīt faktūrrēķinu”. Šos norādījumus vēlreiz atkārtoja Kipras Republikas muitas darbinieku regulārajās mācībās.

Pārskata perioda beigās lielākajam kartupeļu sūtījumam 3800 tonnu apmērā (gandrīz ceturtā daļa no kopējās pavasara ražas Kipras ziemeļu daļā un ietver gandrīz 50 vietējo kartupeļu audzētāju ražu) bija jāšķērso Zaļā līnija un pēc tam to, iespējams, bija paredzēts sūtīt caur Limasolas ostu (atrodas valdības kontrolētajos rajonos) uz citām ES dalībvalstīm. Tomēr pēc Kipras turku kopienas spiediena uz audzētājiem un Kipras turku tirgotājiem, šo Zaļās līnijas darījumu visbeidzot atcēla.

Grūtības Kipras turku tirgotājiem uzglabāt savus produktus valdības kontrolēto rajonu lielveikalu plauktos un reklamēties valdības kontrolēto rajonu presē tika minētas kā piemēri citiem šķēršļiem, kas varētu ierobežot tirdzniecību pāri līnijai. Papildu piemēros par Komisijai ziņotajiem šķēršļiem minēta Suverēnās austrumu bāzu teritorijas iestāžu neregulārā prakse pieprasīt pavaddokumentus gadījumos, kad preces paredzēts tradicionāli piegādāt Kipras turku iedzīvotājiem Pilas ciemā, kas atrodas bufera zonā. Atkāpjoties no standarta noteikumiem, šajā īpašajā gadījumā saskaņā ar regulas 4. panta 10. punktu nav nepieciešami pavaddokumenti.

Turklāt Kipras turku kopienas pārstāvji arī ir izteikuši bažas par iepirkšanās iespēju zemajiem griestiem personām, kas šķērso līniju. Pašreiz ZLR 6. panta 1. punkts nosaka, ka līniju šķērsojošo personu personīgajā bagāžā esošās preces, kuras ir pirktas Kipras ziemeļu daļā, atbrīvo no apgrozījuma nodokļa un akcīzes nodokļa ar nosacījumu, ka tās nav komerciāla rakstura preces un to kopējā vērtība nepārsniedz EUR 135 vienai personai.

Apvienotās Karalistes pārstāvji informēja Komisiju par praktiskām grūtībām sakarā ar tehniskā nodrošinājuma trūkumu, ar kurām ir jāsaskaras Suverēnās austrumu bāzes dienestiem, lai apstrādātu preces, kurām ir nepieciešams fitosanitārais sertifikāts. Kipras Republika ir piedāvājusi izmantot savu aprīkojumu.

Izskatās, ka pāri Zaļai līnijai plašos apmēros tiek veikta preču kontrabanda, jo īpaši nelegālajos „robežšķērsošanas punktos”, ko izmanto vietējie iedzīvotāji un lauksaimnieki (piem., no bufera zonā esošiem Pilas un Pergamos ciemiem), kur netiek veikta pietiekama uzraudzība. Saskaņā ar dažu novērotāju minēto preču kontrabandas apjoms varētu pat būt lielāks par legālās tirdzniecības apjomu.

Preču kontrabandas problēma uzsver nepieciešamību Kipras Republikas valdībai veikt līnijas efektīvu uzraudzību.

Visbeidzot jāatzīmē, ka kopējais tirdzniecības apjoms Zaļajā līnijā joprojām ir neliels. To zināmā mērā rada pašas Zaļās līnijas regulas noteiktie ierobežojumi. Tā neļauj salas ziemeļu daļā no ES dalībvalstīm vai Turcijas ievestajiem produktiem šķērsot valdības kontrolētos rajonus. Tas varētu ievērojami samazināt ražotāju, pakalpojumu sniedzēju un patērētāju ieguvumu ziemeļu un dienvidu daļā no Zaļās līnijas, kā norādīts Pasaules bankas nesen veiktajā pētījumā [17].

3.6. Preču ievešana uz laiku

Tāpat kā iepriekšējā pārskata periodā, pastāvēja grūtības saistībā ar preču ievešanu uz laiku. Ar minētajām grūtībām saskārās šādas galvenās četras preču grupas:

· preču ievešana uz laiku, lai sniegtu pakalpojumus (piemēram, mūzikas instrumenti, kas pieder Kipras turku rokgrupai, kura sniedz koncertu valdības kontrolētajos rajonos);

· Kipras grieķu preču ievešana uz laiku rajonos, kurus valdība nekontrolē (piemēram, mēbeles, ko labo vai atjauno Kipras ziemeļu daļā; izcelsmes prasības dēļ Zaļās līnijas regula neļauj šādus produktus ievest atpakaļ valdības kontrolētajos rajonos);

· Kipras turku preču ievešana uz laiku, lai piedalītos izstādēs valdības kontrolētajos rajonos (piemēram, Kipras turku dalība Kipras Starptautiskajā tirdzniecības izstādē pastāvīgi samazinās no 53 Kipras turku tirgotājiem 2005. gadā un 16 tirgotājiem 2006. gadā līdz tikai 3 tirgotājiem šogad). Turklāt nav atļauts ievest preces, lai tās izplatītu kā bezmaksas paraugus (jo šajā gadījumā nav pircēja);

· Kipras turku tehniskās iekārtas, ko labošanai uz laiku ieved valdības kontrolētajos rajonos.

Zaļās līnijas regula pašreizējā redakcijā neļauj veikt šādas darbības. Kipras Republika piemēro ad hoc atkāpju sistēmu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek apgalvots, ka līdz šim visas Kipras turku prasības ir apstiprinātas, un tādēļ nav vajadzīgs šo procedūru juridiski noformēt. Tomēr pašreizējā ad hoc sistēma neatbilst regulai un nav pārredzama, un tāpēc var kavēt tirdzniecību. Gaidāmajā Zaļās regulas grozījumā šis jautājums tiks izskatīts de lege ferenda.

3.7. Tirdzniecības veicināšana

Pievienotās vērtības nodokļa komiteja [18] 2006. gada novembrī apstiprināja vienkāršotu shēmu, ko attiecina uz Kipras ziemeļu daļā esošajiem Kipras turku tirgotājiem, kas preces pārdod tiešajiem patērētājiem valdības kontrolētajos rajonos. Šī shēma ļauj Kipras turku tirgotājiem samaksāt PVN par valdības kontrolētajos rajonos pārdotām precēm tieši pie līnijas. Tādējādi Kipras turku tirgotājiem nav jābūt reģistrētiem kā PVN maksātājiem valdības kontrolētajos rajonos.

Komisija 2007. gada februārī kopā ar TCCoC rīkoja vienas dienas semināru, kura mērķis bija veicināt izpratni par tirdzniecības pāri Zaļajai līnijai procedūrām un prasībām, jo īpaši vēršoties pie Kipras turku tirgotājiem.

Lai veicinātu atsevišķu produktu tirdzniecību, ir veikti turpmākie papildu pasākumi.

Kartupeļi

Pēc tam, kad 2006. gada sākumā Komisijas kompetentā iestāde piešķīra atļauju tirgot kartupeļus pāri Zaļajai līnijai, dažas kartupeļu autokravas (kopumā aptuveni 290 tonnas), kas paredzētas (tikai) patēriņam valdības kontrolētajos rajonos, veiksmīgi šķērsoja līniju bez nopietniem šķēršļiem [19].

Kartupeļiem nepiemēro tarifus, tomēr katrai kravas automašīnai ir jābūt fitosanitārās inspekcijas ziņojumam, ko saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1480/2004 III pielikumu izsnieguši neatkarīgi fitosanitārie eksperti [20]. Lai veicinātu kartupeļu tirdzniecību pāri līnijai, Komisija nodrošināja pastāvīgu ekspertu klātbūtni galvenajā ražas novākšanas periodā (no aprīļa vidus līdz jūnija vidum). Citos periodos ekspertu klātbūtne tika nodrošināta dažu darba dienu laikā (līdz šim Kipras turku lūgumus pēc fitosanitārā eksperta klātbūtnes varēja izpildīt 100 %).

Komisija pašreiz papildina jau esošo iecelto neatkarīgo fitosanitāro ekspertu sarakstu.

Citrusaugļi

Līdz šim nav veikta tirdzniecība ar citrusaugļiem.

Komisijas ieceltie neatkarīgi eksperti no dažādām dalībvalstīm 2006. gada rudenī kārtējo reizi veica ikgadējo pārbaudi pirms ražas novākšanas. Eksperti apstiprināja iepriekšējo, no 2003. gada līdz 2005. gadam veikto, pārbaužu rezultātus, ka šajās pārbaudēs netika atklāti attiecīgie kaitīgie organismi un tādējādi tiek uzskatīts, ka tie Kipras ziemeļu daļā nav sastopami. Komisija paredz turpināt apsekošanu kā papildu uzraudzību līdztekus dārzu un tirdzniecībai pāri Zaļajai līnijai paredzēto citrusaugļu sūtījumu pārbaudēm un kontrolēm.

Medus un zivis

Kā ziņots iepriekš, Komisija 2007. gada 4. maijā pieņēma lēmumu, ar ko atceļ aizliegumus pārvietot konkrētus dzīvnieku izcelsmes produktus Kipras salā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 866/2004 un paredz nosacījumus svaigu zivju un medus pārvietošanai pāri Zaļajai līnijai [21].

Komisija pašreiz ieceļ neatkarīgus dalībvalstu ekspertus, kuriem saskaņā ar minētā Komisijas Lēmuma I un II pielikumu ir jāpārbauda Kipras turku zvejas kuģi, no kuriem tiek izkrautas svaigas zivis, vai tiek ievēroti konkrēti higiēnas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kā arī jāpaņem 10 medus paraugi no ražošanas ķēdes, lai īpašās ES laboratorijās veiktu analīzes.

Kokmateriāli

Neatkarīgs fitosanitārais eksperts 2007. gada februārī pirmo reizi sniedza fitosanitārās pārbaudes ziņojumu par konkrētas koka saliekamās mājas pārvešanu. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 866/2004 4. panta 4. punktu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1480/2004 3. panta 1. punktu, kas abi atsaucas uz Padomes Direktīvu 2002/29/EK, šāda procedūra bija nepieciešama, jo šī konkrētā saliekamā māja bija izgatavota no Turcijas izcelsmes skujkokiem.

3.8. Priekšlikumi Kipras Republikai par plašāku tirdzniecību pāri Zaļajai līnijai

Kipras Republikas iestādes 2007. gada martā Komisijai iesniedza pasākumu kopumu, lai Zaļās līnijas regulas ietvaros paplašinātu tirdzniecību. Vairums šo pasākumu ir vienpusēji un Kipras Republikas kompetencē. Pasākumu kopums ietver arī priekšlikumu atvērt Zaļo līniju zivju un medus, kā arī piena un piena produktu tirdzniecībai. Tā kā pa šo laiku ir pieņemts Komisijas lēmums par zivīm un medu [22], ar lēmumu par pienu un piena produktiem jāgaida, kamēr Kipras ziemeļu daļā tiks izpildīti ES noteikumi par pārtikas drošību. Palīdzība Kipras turku kopienai šai nolūkā jau tiek sniegta.

Visbeidzot, Kipra ir atjaunojusi ierosinājumu piemērot PVN nulles procentu likmi precēm, kas šķērso līniju no valdības kontrolētajiem rajoniem uz Kipras ziemeļu daļu. Kā Komisija norādīja pagājušā gada ziņojumā, šādas piegādes ar nulles likmi varētu būt pamatotas vienīgi tad, ja tās uzskata par eksportu. Tas paliek spēkā arī tad, ja šīs piegādes dēvē par eksportu. Ja preces, ko sūta uz Kipras ziemeļu daļu, uzskata par eksportu, tad attiecīgi preces, kuras sūta no turienes, jāuzskata par importu. Ierosinātās izmaiņas būtu pieņemamas tikai ar šādiem nosacījumiem.

Kopumā vēl nav skaidrs, vai pasākumu kopums patiešām veicinās tirdzniecību pāri Zaļai līnijai un ekonomisko mijiedarbību uz salas, kas būtu pozitīva notikumu attīstība. Tomēr nevar uzskatīt, ka šie pasākumi aizstāj Komisijas ierosinājumu Padomes Regulai par īpašiem nosacījumiem tirdzniecībai ar tiem Kipras Republikas rajoniem, kurus Kipras Republikas valdība faktiski nekontrolē (tā dēvētā tiešās tirdzniecības regula), ko Padome vēl joprojām izskata.

4. Secinājumi

Zaļās līnijas regula joprojām nodrošina stabilu tiesisko pamatu attiecībā uz to kipriešu un citu ES pilsoņu brīvu pārvietošanos, kuri katru dienu šķērso līniju tam paredzētajās robežšķērsošanas vietās.

Tomēr bažas rada vēl joprojām lielais to cilvēku skaits, kas šķērso Zaļo līniju nelegāli. Komisija uzskata, ka Kipras Republikas uzraudzība, ko tā veic saskaņā ar Zaļās līnijas regulas 3. pantu, ir būtiski jāpastiprina. Kipras Republika nevēlas pildīt savas uzraudzības saistības pilnībā, jo jebkurš pasākums, kā rezultātā Zaļā līnija iespējams varētu izskatīties pēc ārējās robežas, ir politiski nepieņemams.

Attiecībā uz precēm, kas šķērso Zaļo līniju, ziņojuma skaitļi salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu rāda kopējās vērtības lielu pieaugumu. Saskaņā ar Kipras Republikas sniegtajiem ziņojumiem kopējā to preču vērtība, kas faktiski ir šķērsojušas līniju, bija gandrīz divkāršojusies un sasniedza apmēram 3,3 miljonus euro. Tomēr kopējais Zaļās līnijas tirdzniecības apjoms joprojām ir neliels. Šajā pārskata periodā parādījās tikai nedaudzi jauni produkti, un tie neveicināja būtisku ikmēneša tirdzniecības vērtības pieaugumu. Tikai vienā gadījumā preces šķērsoja Zaļo līniju un pēc tam ar tām tika veikts kopienas iekšējais darījums ar citu dalībvalsti. Tirdzniecības apjoma ierobežojumu rada arī pašā Zaļās līnijas regulā noteiktie ierobežojumi, kas Zaļo līniju šķērsot ļauj tikai precēm, kuru pilnīga izcelsme ir Kipras ziemeļu daļā vai kuru pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde ir veikta Kipras ziemeļu daļā.

Neskatoties uz dažām pozitīvām attīstības tendencēm saistībā ar preču apriti, vairāki ziņotie gadījumi apstiprina, ka vēl pastāv daudz šķēršļu turpmākai tirdzniecības attīstībai pāri Zaļai līnijai. Kipras Republika, piemēram, neatzīst ne Kipras turku kopienas izsniegtās Kipras turku kravas automašīnu tehniskās apskates dokumentus, ne kravas transportlīdzekļu profesionālo autovadītāju apliecības. Tiesību akti, kas Kipras Republikas Parlamentā tā iepriekšējo pilnvaru laikā atradās izskatīšanas procesā un kas varēja būt solis uz pašreizējās situācijas uzlabošanu, netika izskatīti. Turklāt vēl aizvien pastāv ievērojamas psiholoģiskās barjeras saistībā ar tirdzniecību.

Aktīvistu grupas Zaļās līnijas abās pusēs aktīvi darbojas, lai kavētu tirdzniecības attīstību pāri līnijai. Jo īpaši nožēlojams ir pastāvošais tiešais spiediens uz tirgotājiem no Kipras turku kopienas.

Preču ievešanas uz laiku jautājums ir jāizskata de lege ferenda.

Komisija ir veikusi vairākus pasākumus, lai veicinātu tirdzniecību pāri Zaļai līnijai, jo īpaši kartupeļu, citrusaugu, medus, zivju un kokmateriālu tirdzniecību.

Vispārējais secinājums ir, ka Zaļās līnijas regula vēl joprojām kalpo par efektīvu pamatu, kas nodrošina preču un cilvēku pārvietošanos uz Kipras Republikas valdības kontrolētajiem rajoniem un no tiem, lai gan preču plūsma saglabājas samērā neliela. Komisija turpinās uzraudzīt regulas īstenošanu.

Technical Annexes

Annex I Overview table summarising the monthly reports of the Turkish Cypriot Chamber of Commerce according to Article 8 of Commission Regulation 1480/2004 (EUR)

Traded Products | May | Jun | Jul | Aug | Sept | Oct | Nov | Dec | Jan | Feb | Mar | Apr | Total |

Aluminium/ PVC Products | 7 773 | 21190 | 377 867 | 6 124 | 23 190 | 25 657 | 4 953 | 8 595 | 1 314 | 2 845 | 5 871 | 805 | 486 184 |

Building/ Articles of Stone | 19 965 | 38 432 | 23 535 | 16 976 | 22 843 | 40 250 | 41 066 | 30 146 | 32 233 | 49 724 | 61 241 | 71 921 | 448 332 |

Charcoal | 1 206 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 206 |

Chemical Products | 7 888 | 10 966 | 8 777 | 10 194 | 9 154 | 14 175 | 13 246 | 12 047 | 10 590 | 14 192 | 23 931 | 25 507 | 160 667 |

Clothing | 1 014 | 1 242 | 0 | 0 | 109 | 1 862 | 776 | 0 | 1 800 | 617 | 527 | 0 | 7 947 |

Earth/Stone | 0 | 707 | 241 | 14 548 | 34 862 | 7 784 | 0 | 0 | 0 | 8 871 | 0 | 0 | 67 013 |

Electronic Equipment | 38 672 | 18 339 | 1 790 | 0 | 1 138 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 59 939 |

Food/Drink | 862 | 0 | 1 007 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 869 |

Handicraft products | 5 735 | 2 069 | 4 777 | 5 164 | 4 293 | 5 082 | 12 945 | 5 376 | 982 | 1 367 | 2 806 | 5 737 | 56 333 |

Iron/Steel | 517 | 1 034 | 862 | 0 | 0 | 603 | 276 | 414 | 0 | 0 | 4 647 | 1 284 | 9 637 |

Paper Products | 16 764 | 12 598 | 22 034 | 7 921 | 14 946 | 9 323 | 12 903 | 8 399 | 21 341 | 11 072 | 15 061 | 14 412 | 166 774 |

Plastering machine and material | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 1 724 | 0 | 0 | 0 | 4 655 | 4 707 | 11 086 |

Plastic Products | 17 811 | 24 522 | 41 518 | 27 525 | 39 096 | 25 456 | 36 906 | 23 032 | 21 126 | 32 417 | 30 905 | 31 301 | 351 615 |

Pre-fabricated buildings | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 7 759 | 0 | 0 | 7 759 |

Raw metal | 12 672 | 9 052 | 2 715 | 34 698 | 28 103 | 95 603 | 38 097 | 96 840 | 67 707 | 79 659 | 44 190 | 56 353 | 565 689 |

Saddlery and Harness | 0 | 615 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 615 |

Vegetables | 0 | 24 588 | 137 167 | 158 754 | 83 610 | 274 526 | 387 586 | 175 426 | 244 575 | 122 634 | 32 069 | 35 552 | 1 676 487 |

Water Storage/heating | 586 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 0 | 2 759 | 345 | 0 | 0 | | 3 690 |

Wooden products/ furniture | 31 166 | 31 802 | 39 259 | 38 581 | 49 217 | 71 571 | 90 484 | 109 241 | 51 404 | 72 079 | 82 448 | 56 005 | 723 257 |

Total | 162 631 | 197 156 | 661 549 | 320 485 | 310 561 | 571 892 | 640 962 | 472 275 | 453 417 | 403 236 | 308 351 | 303 585 | 4 806 100 |

1 EUR = 0,58 CYP

PIELIKUMS II: Value of goods crossing the Green Line reported by the authorities of the Republic of Cyprus (May 2006-April 2007)

May | € 168 836 |

June | € 128.561 |

July | € 219 943 |

August | € 278 582 |

September | € 276 110 |

October | € 352 016 |

November | € 469 415 |

December | € 350 421 |

January | € 342 652 |

February | € 274 562 |

March | € 285 252 |

April | € 234 456 |

Total | € 3 380 805 |

1 EUR=0.58 CYP

PIELIKUMS III: Values of goods which crossed the Green Line and value of goods for which accompanying documents were issued by the Turkish Cypriot Chamber of Commerce

(...PICT...)

PIELIKUMS IV: Most traded goods

(...PICT...)

Vegetables | 1 676 487 |

Wooden products/furniture | 723 257 |

Raw metal | 565 689 |

Aluminium/PVC products | 486 184 |

Building/articles of stone | 448 332 |

Other: | 906 151 |

Total: | 4 806 100 |

PIELIKUMS V: Development of most traded goods

(...PICT...)

ANNEX VI Illegal immigration for the period 01/05/2006 - 30/04/2007

MONTH /YEAR | ILLEGAL IMMIGRATION (total number) (1+3+5) | ILLEGAL IMMIGRATION / ASYLUM SEEKERS via the Green Line | ILLEGAL IMMIGRATION / ASYLUM SEEKERSdirectly to the government-controlled areas (not via the Green Line) | ILLEGAL IMMIGRATION via the British Sovereign Base Areas*(5) |

| | ILLEGAL IMMIGRANTS(1) | ASYLUM SEEKERS(2) | ILLEGAL IMMIGRANTS(3) | ASYLUM SEEKERS(4) | |

Μay 2006 | 176 | 176 | 143 | 0 | 0 | 0 |

June 2006 | 218 | 189 | 139 | 1 | 0 | 28 |

July 2006 | 223 | 211 | 151 | 2 | 0 | 10 |

August 2006 | 255 | 251 | 183 | 1 | 1 | 3 |

September 2006 | 217 | 210 | 168 | 0 | 0 | 7 |

October 2006 | 236 | 226 | 178 | 8 | 0 | 2 |

November 2006 | 262 | 262 | 235 | 0 | 0 | 0 |

December 2006 | 219 | 219 | 188 | 0 | 0 | 0 |

TOTAL | 1806 | 1744 | 1385 | 12 | 1 | 50 |

January 2007 | 152 | 150 | 101 | 1 | 1 | 1 |

February 2007 | 210 | 201 | 157 | 6 | 6 | 3 |

March 2007 | 504 | 502 | 465 | 2 | 2 | 0 |

April 2007 | 247 | 247 | 205 | 0 | 0 | 0 |

TOTAL | 1113 | 1100 | 928 | 9 | 9 | 4 |

TOTAL (5/2006-4/2007) | 2919 | 2844(97.43%) | 2313 (81.32%) | 21(0.72%) | 10(47.61%) | 54*(1.85%) |

* None of the illegal immigrants who entered from the British Sovereign Base Areas, applied for asylum.

Source: Republic of Cyprus, Police Headquarters, 18/5/2007

ANNEX VII

CHECKS ON PERSONS AND VEHICLES AT OFFICIAL CROSSING POINTS OF THE GREEN LINE FOR THE PERIOD 1/5/2006-30/4/2007 |

MONTH/ YEAR | PERSONS | VEHICLES |

| Greek Cypriots entering the northern part of Cyprus | Turkish Cypriots leaving the northern part of Cyprus and entering the government-controlled areas | TOTAL (entries and exits) | Greek Cypriot vehicles entering the northern part of Cyprus) | Turkish Cypriot vehicles leaving the northern part of Cyprus and entering the government-controlled areas | TOTAL (entries and exits) |

05 / 2006 | 88945 | 166285 | 255230 | 31266 | 57114 | 88380 |

06 / 2006 | 94965 | 153747 | 248712 | 33665 | 54996 | 88661 |

07 / 2006 | 96478 | 154126 | 250604 | 34219 | 53453 | 87672 |

08 / 2006 | 110284 | 139202 | 249486 | 36588 | 52104 | 88692 |

09 / 2006 | 60986 | 98676 | 159662 | 25427 | 49020 | 74447 |

10 / 2006 | 56755 | 100720 | 157475 | 26793 | 50477 | 77270 |

11 / 2006 | 49483 | 87754 | 137237 | 22220 | 46142 | 68362 |

12 / 2006 | 47694 | 85959 | 133653 | 17053 | 33652 | 50705 |

01 / 2007 | 43670 | 89064 | 132734 | 18465 | 38663 | 57128 |

02 / 2007 | 36729 | 89786 | 126515 | 16660 | 43796 | 60456 |

03 / 2007 | 46417 | 98177 | 144594 | 22434 | 53145 | 75579 |

04 / 2007 | 56417 | 84719 | 141136 | 27133 | 47191 | 74324 |

TOTAL | 788823 | 1348215 | 2137038 | 311923 | 579753 | 891676 |

Note: According to the authorities of the Republic of Cyprus no records are kept for the return of Greek Cypriots to the government-controlled | |

areas and for the return of Turkish Cypriots to the northern part of Cyprus | |

| | | | | | |

SOURCE of data: Republic of Cyprus, Operation Office, Police Headquarters, 01/06/2007 | | | |

| | | | | | |

| | | | | | |

[1] OV L 161, 30.4.2004., 128.lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1283/2005 (OV L 203, 4.8.2005., 8. lpp).

[2] Komisijas 2007. gada 4. maija Lēmums 2007/330/EK, OV L 123,12.5.2007., 30. lpp.

[3] Skatīt VII pielikumu.

[4] Saskaņā ar Kipras Republikas iestāžu teikto, nav veikta datu uzskaite par Kipras grieķu atgriešanos valdības kontrolētajos rajonos vai par Kipras turku atgriešanos Kipras ziemeļu daļā. Skatīt VII pielikumu.

[5] „Likums par grozījumiem Kriminālkodeksā” tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2006. gada 20. oktobrī. 303.A iedaļa grozītajā redakcijā skan šādi: "(1) „Ikviena persona, kas krāpnieciskā nolūkā tirgo citai personai piederošu nekustamo īpašumu, ir vainīga kriminālnoziegumā un tai piemēro septiņu gadu ieslodzījumu cietumā. (2) Šīs iedaļas vajadzībām uzskata, ka persona tirgojas ar nekustamo īpašumu gadījumos, kad: (a) [šī persona] citai personai pārdod, izīrē, ieķīlā vai kādā veidā apgrūtina citai personai nekustamu īpašumu, vai nodod to citas personas lietošanā; vai(b) reklamē vai kādā citā veidā veicina nekustama īpašuma pārdošanu, izīrēšanu, ieķīlāšanu citai personai vai jelkādas maksas par nekustamo īpašumu iekasēšanu no citas personas, vai nekustamā īpašuma nodošanu citas personas lietojumā; vai(c) noslēdz līgumu par pārdošanu, izīrēšanu, ieķīlāšanu citai personai, vai par jelkādas maksas par nekustamo īpašumu iekasēšanu no citas personas, vai nekustamā īpašuma nodošanu citas personas lietojumā;(d) pieņem nekustamo īpašumu, kas ir komercdarījuma priekšmets, kā tas ir definēts šajā apakšpunktā. (3) Šīs iedaļas vajadzībām uzskata, ka persona darbojas krāpnieciskā nolūkā gadījumos, kad tā veic jebkuru no 2. apakšpunktā minētajām darbībām, ja tā zina vai, ņemot vērā apstākļus, tai būtu bijis jāzina, ka tā nav saņēmusi piekrišanu no nekustamā īpašuma reģistrētā īpašnieka vai citas personas, kurai ir likumīgas tiesības dot šādu piekrišanu.”

[6] Skaitļi, ko Komisija saņēma no Kipras Republikas policijas, attiecās uz tiem nelegālajiem imigrantiem, kuriem līdzi bija dokumenti (1513 personas). Šajā ziņojumā tie salīdzināti ar kopējo skaitli, 2844 nelegāliem imigrantiem, kuri saskaņā ar Kipras Republikas policijas datiem šķērsoja robežu nelegāli (skatīt VI pielikumu).

[7] Saskaņā ar KR policijas datiem aptuveni divām trešdaļām bija Turcijas vīza, kas ir derīga ieceļošanai arī Kipras ziemeļu daļā, un aptuveni vienai trešdaļai bija Turcijas vīza, kam klāt bija pievienota „TRNC” (Ziemeļkipras Turku Republikas) vīza.

[8] Skatīt VI pielikumu.

[9] Atzīšanās un pieņēmumi ir būtiski tajos gadījumos, kad Kipras policijai nav dokumentācijas par nelegālo imigrantu.

[10] Pārskata laikā divi helikopteri kopumā veica 115 stundu ilgu patrulēšanu, tostarp patrulēšanu Zaļajā līnijā.

[11] Komisijas 2004. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1480/2004, OV L 272, 20.8.2004., 3. lpp.

[12] Skatīt I un II pielikumu.

[13] Skatīt III pielikumu. 2006. gada jūlijā divus lielākus kartupeļu sūtījumus, ko bija paredzēts nosūtīt caur Limasolas ostu uz ES dalībvalstīm, pēdējā mirklī atcēla pēc tam, kad uz Kipras turku tirgotājiem tika izdarīts politisks spiediens. Skatīt arī 3.5. punktu zemāk.

[14] Skatīt IV pielikumu.

[15] Visām Kipras turku smagajām automašīnām, kuru pieļaujamais bruto svars pārsniedz 3,5 tonnas.

[16] Visām Kipras turku smagajām automašīnām, kuru pieļaujamais bruto svars sasniedz vai pārsniedz 7,5 tonnas.

[17] Pētījums „Ilgtspējīgums un ekonomikas izaugsmes avoti Kipras ziemeļu daļā”, 2006, ko finansē ES finansētās ANO Attīstības programmas „Partnerība nākotnei” ietvaros.

[18] Padomes Direktīvas 2006/112/EK 398. pants (iepriekšējais Padomes Direktīvas 77/388/EEK 29. panta 2. punkts).

[19] Attiecībā uz problēmām saistībā ar kartupeļu tirdzniecību, kas nav paredzēti patēriņam Kipras Republikā, skatīt 3.5. punktu iepriekš.

[20] Komisijas 2004. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1480/2004, OV L 272, 20.8.2004., 3. lpp.

[21] Komisijas 2007. gada 4. maija Lēmums 2007/330/EK, OV L 123,12.5.2007., 30. lpp.

[22] 3.7. iedaļa iepriekš.

--------------------------------------------------