[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.9.2007

COM(2007) 552 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par to, kā tiek īstenots Lēmums Nr. 1445/2000/EK par uzmērīšanas no gaisa un attālās izpētes piemērošanu lauksaimniecības statistikā

SATURS

1. Ievads 3

2. Projekts LUCAS 3

2.1. Īstenošana 3

2.2. Izmantotie resursi 6

2.3. Priekšlikumi par to, kā varētu turpināt izmantot platību izlases veida apsekojumu metodes 8

3. Projekts MARS 11

3.1. Projekta mērķis 11

3.2. Metodika 11

3.3. Rezultātu vērtēšana 13

3.4. Secinājumi 13

3.5. 1. pielikums 14

1. IEVADS

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 22. maija Lēmumu Nr. 1445/2000/EK par uzmērīšanas no gaisa un attālās izpētes piemērošanu lauksaimniecības statistikā no 1999. gada līdz 2003. gadam[1], kas tika turpināts līdz 2007. gadam ar 2003. gada 10. novembra Lēmumu Nr. 2066/2003/EK[2] un paplašināts, ar 2004. gada 21. aprīļa Lēmumu Nr. 786/2004/EK ietverot jaunās ES 10 dalībvalstis, Komisijai tika paredzēti šādi uzdevumi:

– īstenot Kopienas mēroga platību izlases veida apsekojuma projektu lauksaimniecības statistikā (projekts „LUCAS”); un

– turpināt izmantot attālo izpēti, jo īpaši ievirzot agrometeoroloģisko sistēmu darbības stadijā (projekts „MARS”).

Šis ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar Lēmuma Nr. 1445/2000/EK 6. pantu, un tajā atsevišķi aplūkota abu pasākumu īstenošana, resursu izmantošana un priekšlikumi par to, kā turpināt izmantot platību izlases veida apsekojumu un attālās izpētes metodes.

2. PROJEKTS LUCAS

Ar izmēģinājuma projektu LUCAS galvenokārt paredzēts pārbaudīt platību izlases veida apsekojuma īstenojamību Kopienas mērogā, īpaši, lai

„– iegūtu datus, kas vajadzīgi, lai īstenotu un pārraudzītu kopējo lauksaimniecības politiku un izpētītu lauksaimniecības, vides un lauku vides mijiedarbību,

– sniegtu ar lauksaimniecības pamatkultūrām apstādīto platību novērtējumu.”

Tāpēc tas ir paredzēts, lai līdz pietiekamai precizitātes pakāpei ES mērogā iegūtu saskaņotu informāciju par zemes izmantošanu un zemes pārklājumu, īpaši par lauksaimniecības zemi. Ar to paredzēts arī vākt teritoriālu informāciju par vidi.

2.1. Īstenošana

2.1.1. Veiktie pasākumi

Kopš 2000. gada veikti šādi pasākumi.

LUCAS apsekojumi veikti 2001. gada februārī, 2003. gadā, 2006. gadā (ar sagatavošanas apsekojumu 2005. gadā) un 2007. gadā. Ietvertās dalībvalstis ir norādītas 2. tabulā.

Sākotnējais LUCAS apsekojums, kas bija sadalīts divos posmos (platību izlases veida apsekojums pavasarī un sekojošs saimniecību apsekojums rudenī), tika veikts no aptuveni 100 000 novērošanas punktiem.

2004. gadā tika noteikta jauna metodika (jauns izlases plāns, pamatojoties uz ES koordinātu tīklu atbilstoši INSPIRE ieteikumiem) un, ņemot vērā 2001.–2003. gada negatīvo pieredzi, tika nolemts atcelt sekojošo saimniecību apsekojumu rudenī.

Lai izveidotu izlases plānu (169 197 novērošanas punkti 2006. gadā), vajadzēja, novērtējot attēlus, stratificēt galvenos izlases punktus 2 km koordinātu tīklā, ietverot ES 25 valstu teritoriju 2005. gadā. Apsekojuma galvenais aspekts ir lauksaimniecības zeme; aramzemei un ilggadīgajām kultūrām sākotnējā izlases likme ir 50 %, savukārt zālājiem ― 40 % (tika ņemti vērā arī visi nelauksaimnieciskie strati ar izlases likmi 10 % katram).

Saskaņā ar šo metodi apsekojuma veicēji novēro parametrus par katru tādu apsekojuma punktu laukā, kuram ir ģeogrāfiska norāde, izmantojot GPS tehnoloģiju, ortofotogrāfijas un kartes, lai lokalizētu un sasniegtu punktus uz vietas. Atkarībā no apsekojuma mērķa līdzās pamatparametriem var iegūt arī citus raksturlielumus (piemēram, transektu kartēšana vai augsnes paraugu ņemšana).

2007. gada pavasarī tiks veikts vēl viens LUCAS apsekojums, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta vides mainīgajiem lielumiem, piemēram, erozijas riskam, apūdeņošanai un ainavas raksturojumam, izmantojot 2005./2006. gadā iekļautu novērošanas punktu apakšizlasi.

Tika veikti vairāki pētījumi par apsekojuma rezultātiem, LUCAS datu potenciālu attiecībā uz agrovides rādītājiem, no attāluma iegūtu attēlu izvērtēšanas potenciālu datu vākšanā, fotogrāfiju izmantošanu ainavu kategorizācijā, sagatavošanas darbu turpmākajai LUCAS izmantošanai un tehnoloģiju izstrādes novērošanu, lai uzlabotu datu iegūšanas procesu.

2.1.2. Galvenie rezultāti

Turpmākajā tekstā ir atrodams to pasākumu galveno rezultātu kopsavilkums, kas tika veikti atbilstoši lēmuma prasībām.

Dalībvalstīs 2001.–2007. gadā veiktie izmēģinājuma apsekojumi apliecināja, ka šis projekts ir īstenojams Kopienas mērogā. LUCAS apsekojuma metodiskās pieejas galvenās priekšrocības ir 1) augsta tematiskā precizitāte, 2) liela reprezentativitāte, 3) saskaņota apsekojuma pieeja, 4) precīza pārmaiņu noteikšana, 5) elastīga apsekojuma struktūra un 6) strauja izpilde (atjaunināta informācija)[3].

LUCAS dati tika vākti visās 2. tabulā norādītajās valstīs. 2001.–2003. gada apsekojumā, ko veica ES 15 valstīs, bija iekļauts zemes pārklājums, zemes izmantojums un vides parametri (lineāri elementi transektos, erozija, troksnis un riski). Jaunā metodika, kas tika piemērota no 2005. gada apsekojuma, un pārmaiņu iemesli tika aprakstīti 2005. gada īpašajā ziņojumā par LUCAS [4].

2001.–2007. gadā savāktie dati ļauj analizēt laikrindas, kas paredzētas, lai uzraudzītu kopējo lauksaimniecības politiku, ņemot vērā ierobežojumus metodikas maiņas dēļ un datu kopu ierobežotā aptvēruma dēļ. Lauksaimniecības, vides un lauku vides mijiedarbību var pētīt, novērtējot pārmaiņas zemes pārklājumā/zemes izmantojumā laika gaitā un kartētajos transektos, kā arī analizējot apsekotos vides parametrus (ainavas atpazīstamība, erozijas risks, apūdeņošana, strukturāli un lineāri elementi atbilstoši 2007. gada apsekojumam).

Izmēģinājumā posmā tika iegūti arī šādi svarīgi rezultāti:

- pareiza ES mēroga saskaņota metodika, kurā tiek ieteikts divu pakāpju izlases plāns ar izkliedētiem punktiem un stratifikāciju pēc pirmā posma[5];

- ievērojams datu un fotogrāfiju daudzums (1.2 TB), ko var izmantot, lai noteiktu pārmaiņas zemes izmantojumā un zemes pārklājumā laika gaitā, vai izmantot kā izlases veidošanas pamatu īpašiem apsekojumiem;

- IT struktūra, kas ir darba stadijā un gatava lietošanai turpmākajos apsekojumos un ko veido datortehnikas sistēmas, datu glabātava un programmatūra, kas vajadzīga datu vākšanai, datu salīdzināšanai ar fotogrāfijām un kvalitātes nodrošināšanai, izlašu veidošanai un novērtējumu aprēķināšanai, kā arī, lai fotogrāfijās atpazītu ainavu daudzveidību un lai salīdzinātu dažādos koordinātu tīklus, kas tika izmantoti platību izlases veida apsekojumos;

- liela pieredze platību izlases veida apsekojumu pārvaldībā.

2.1.3. Izmēģinājuma projektā un veiktajos pētījumos gūtā pieredze

Var nodrošināt vajadzīgās precizitātes novērtējumus ES mērogā.

LUCAS saskanīgā veidā, aptverot visu ES, sniedz informāciju par lauksaimniecības platībām un arī par cita veida zemes pārklājumu un izmantojumu, piemēram, datus par pilsētām vai mežiem. Sagaida, ka galvenajām kategorijām, piemēram, kvieši, graudaugi, aramzeme, ilggadīgi zālāji, ilggadīgas kultūras, meži, pilsētas vai iekšzemes ūdeņi, precizitāte ir 2 %[6] vai lielāka. Salīdzinājums ar valstu statistiku kopumā liecina par labu aramzemes kategorijas saskanību. Apakškategorijās saskanība ir apmierinoša attiecībā uz visiem graudaugiem, mīkstajiem kviešiem, miežiem un kukurūzu (izņemot 2006. gadu, kad sezona un sēja sākās vēlu). Mazākās platībās atšķirības ir proporcionālas kultūraugu izkliedei teritorijā.

1. tabula. LUCAS datu precizitāte galvenajām zemes pārklājumu klasēm 2001., 2003. un 2006. gadā

2001 | 2003 | 2006 |

Platība % | Precizitātes kļūda: VK (%) | Platība % | Precizitātes kļūda: VK (%) | Platība % | Precizitātes kļūda: VK (%) |

MĀKSLĪGI IZVEIDOTA PLATĪBA | 4,80 | 2,7 | 4,80 | 2,2 | 5,62 | 1,07 |

AUGKOPĪBAS ZEME | 25,80 | 1,3 | 25,08 | 1 | 30,92 | 0,26 |

MEŽU PLATĪBA | 35,00 | 1 | 35,23 | 0,8 | 28,83 | 0,40 |

KRŪMĀJU PLATĪBA | 8,30 | 2,9 | 8,18 | 2 | 5,69 | 1,35 |

ZĀLĀJU PLATĪBA | 15,70 | 1,4 | 16,06 | 1,1 | 23,25 | 0,42 |

NEAPAUGUSI PLATĪBA | 3,10 | 5,3 | 2,49 | 3 | 3,42 | 1,29 |

ŪDEŅI | 7,30 | 3 | 7,29 | 2,1 | 1,70 | 1,76 |

NB! Pārmaiņas attiecībā uz zemes pārklājuma klasēm no 2001./2003. gada līdz 2006. gadam ir izskaidrojamas ar to, ka attiecīgajos apsekojumos tiek ņemtas vērā dažādas dalībvalstis. |

Virsmas fotogrāfijām ir ļoti liela nozīme datu validēšanā.

Dažādajos apsekojumos veiktajās kvalitātes pārbaudēs noskaidrojās, ka novērotāju uzņemtās virsmas fotogrāfijas (proti, ainavas, novērošanas punkta un pārklājuma fotogrāfijas) bija ļoti noderīgas, lai pārbaudītu, validētu un, iespējams, koriģētu laukā iegūtos datus.

Ir grūti veikt lauka apsekojumus līdz maijam.

2006. gada apsekojuma laikā mēģināja pārcelt parasto apsekojuma periodu, kas ir no maija līdz jūlija vidum, uz martu–jūniju, lai sagatavotu novērtējumus par laukaugu platību līdz 15. jūnijam. Lai gan sākotnējos novērtējumus var iesniegt līdz jūnija vidum, rezultātus ievērojami ietekmē laika apstākļi un lauksaimniecības sezonas stadija. Varētu novērot datu nesaskanību, jo šajās agrīnajās stadijās var sajaukt graudaugus, iegūt pārlieku lielus neapaugušas platības datus (ja sēja veikta vēlu vai atrodama papuve) vai plūdu vai piekļuves problēmu dēļ nav iespējams apsekot atsevišķus punktus.

Punktus uz virsmas var atkal atrast.

Ar GPS tehnoloģijas palīdzību, agrāko apsekojumu fotogrāfiju un karšu, kā arī ortofotogrāfiju palīdzību 2007. gadā atkal varēja atrast visus 2006. gadā pareizi apsekotos novērošanas punktus uz virsmas.

2.2. Izmantotie resursi

2. tabula. Izdevumi par LUCAS apsekojumiem (euro)

ES 25 stratifikācija | 900 000 |

Beļģija un Luksemburga | 62 475 | 47 361 | 65 065 | Neattiecas |

Čehija | 66 830 | Neattiecas |

Dānija | 98 803 | 112 692 |

Vācija | 403 936 | 339 329 | 747 000 | Neattiecas |

Grieķija | 115 499 | 100 084 |

Spānija | 227 149 | 228 053 | 530 318 | Neattiecas |

Francija | 419 295 | 237 074 | 983 528 | Neattiecas |

Itālija | 180 488 | 147 028 | 232 500 | Neattiecas |

Latvija | 44 597 | Neattiecas |

Lietuva | 45 000 | Neattiecas |

Ungārija | 238 727 | Neattiecas |

Nīderlande | 97 957 | 107 338 | 61 400 | Neattiecas |

Austrija | 157 808 | 129 669 |

Polija | 78 254 | 451 000 | Neattiecas |

Portugāle | 110 808 | 92 801 |

Slovākija | 94 640 | Neattiecas |

Somija | 248 377 | 197 511 |

Zviedrija | 511 470 | 329 470 |

Apvienotā Karaliste un Īrija | 255 791 | 156 340 |

Igaunija, Ungārija un Slovēnija (Phare 2000) | 447 500 |

KOPĀ | 3 600 133 | 2 424 463 | 1 139 726 | 3 742 659 | 700 000 |

* Dati dalībvalstu dalījumā vēl nav pieejami.

3. tabula. Izdevumi par metodiskajām analīzēm LUCAS projektos (euro)

Apraksts | IZMAKSAS |

2001. gada LUCAS apsekojuma rezultātu metodiskā analīze | 90 200 |

Fotogrāfiju izvērtējuma nozīmes pētījums LUCAS apsekojumā | 50 000 |

Pētījums par Kopienas LUCAS apsekojuma datu izmantošanu (2002–2004) | 463 790 |

2. posma izlases uzlabošana | 3 000 |

LUCAS datu daudzdimensiju šķērsanalīze (ainavu klasifikācija) | 280 000 |

Topošais pētījums par iespējamu LUCAS izmantojumu | 150 000 |

Vairāku datu avotu kombinācija | 42 500 |

Tehnoloģiju novērošana | 70 000 |

Kopā | 1 149 490 |

4. tabula. Izdevumi par LUCAS projekta IT infrastruktūru (euro)

Apraksts | IZMAKSAS |

Serveri, diskatmiņa un dublējuma sistēma | 109 813.22 |

Darbstacijas, ekrāni, printeri | 8 203.77 |

Datu ievadīšanas rīka izstrāde | 111 830.00 |

Attēlu apstrādes programmatūra | 36 587.00 |

Datubāzes izstrāde, datu glabātava | 251 732.00 |

Kopā | 518 165.99 |

2.3. Priekšlikumi par to, kā varētu turpināt izmantot platību izlases veida apsekojumu metodes

Galvenās ES politikas jomas, kurās LUCAS var dot ieguldījumu, ir zemes pārklājums/zemes izmantojums, ainavu daudzveidība un struktūra, augsnes erozija un kvalitāte vai zemes pārvaldība. Tādās politikas jomās kā gaisa piesārņojums, ūdens kvalitāte un mežu uzraudzība LUCAS , pieliekot salīdzinoši maz pūļu, ar datu saskaņošanas un pieejamības palīdzību var atbalstīt dalībvalstu juridiskos pienākumus[7].

2.3.1. Pieejamie LUCAS dati ir potenciāli noderīgi virknei izmantojumu

a) Lauksaimniecības un vides datu iegūšana

Ar LUCAS datu palīdzību varētu veikt kultūraugu platību novērtējumus neatkarīgi no saimniecību paziņojumiem; pēc pilnīgas validēšanas un pieejamā veidā tie varētu būt svarīgi gan KLP tirgus pārvaldībai, gan gadījumā, ja cita kultūraugu statistika nav pilnībā izstrādāta vai pilnīgi ticama.

LUCAS datus var izmantot kā izlases pamatu specifiskākos apsekojumos, kas saistīti ar lauksaimniecības un vides jautājumiem.

LUCAS dati ir to nedaudzo datu avotu skaitā, no kuriem iegūst agrovides rādītājus par ainavu un zemes pārklājuma pārmaiņām. Ar LUCAS datu palīdzību var aizpildīt vienu nozīmīgu informācijas trūkuma aspektu, proti, saistībā ar datiem par lineārām pazīmēm un ainavu daudzveidību visā Eiropā.

Šos datus var uzskatīt par vienīgo avotu, lai gūtu pamatinformāciju erozijas riska modelēšanai , apsekojot apūdeņošanas izmantošanu un kartējot ainavu elementus, un citu vides mainīgo lielumu vajadzībām.

b) Ainavu analīzei vajadzīgo datu iegūšana

Vēsturiskais ainavu elementu arhīvs, vides informācija un fotogrāfijas ir vērtīgs avots, lai iegūtu pamatinformāciju, kas vajadzīga turpmāko tendenču analīzei . LUCAS nodrošina datus, lai varētu veikt lauksaimniecības un ar vidi saistītu jautājumu ilgtermiņa uzraudzību Eiropas mērogā.

Vēl viens pievienotās vērtības aspekts ir iespēja precīzi salīdzināt novērojumus, kas gūti sekojošos apsekojumos, lai noteiktu atšķirības un pārmaiņas zemes pārklājumā un zemes izmantojumā.

Savienojumā ar ortofotogrāfijām un attālās izpētes datiem LUCAS sniedz ieskatu lauksaimniecības telpiskajā struktūrā, kā arī nodrošina lauksaimniecības/dabas aizsardzības/kultūras mantojuma/zaļo zonu utt. līdzsvaru. LUCAS rada izpratni par dzīves telpu lielumu, vietu, saistību un sadrumstalotību, šādi palīdzot saglabāt un pārvaldīt ainavas.

c) Datu sasaiste ar zemes novērošanas projektiem

Sagaidāms, ka LUCAS būs viens no galvenajiem „uz vietas” iegūtu datu avotiem GMES projektam (Vides un drošības globālais monitorings[8]). Uz vietas iegūti dati ES 27 mērogā ir vajadzīgi darba programmai kosmosa jomā saskaņā ar 7. pētniecības un attīstības pamatprogrammu; šos datus izmanto satelītu pētniecībā .

Eiropas Vides aģentūras īstenotajos CORINE projektos jau izmantoti un tiek pastiprināti izmantoti LUCAS dati un fotogrāfijas.

LUCAS vienotā veidā nodrošina saskaņotu informāciju par zemes pārklājumu un zemes izmantojumu visā Eiropas Savienības teritorijā. Šādas zemes pārvaldības informācijas sistēmas varētu veidot topošās Eiropas Telpisko datu infrastruktūras pamatu ( ESDI ).

2.3.2. LUCAS apsekojuma priekšrocība ― datu sniegšana apvienotajām lauksaimniecības un vides politikas vajadzībām, nevis vienīgi kultūraugu platību novērtējumu nodrošināšana

Atsevišķi aplūkojot, neviens no iepriekš minētajiem LUCAS izmantojuma veidiem neattaisno LUCAS apsekojuma īstenošanu. Īpaši jāatgādina, ka kultūraugu platību novērtējumi, kuru pamatā ir parastie saimniecību paziņojumi, tiek veikti lielākajā daļā ES dalībvalstu; un

joprojām nav pienācīgi definēti ainavu rādītāji, un Padome ir aicinājusi Komisiju rūpīgi sekot līdzi visu to jaunu datu vākšanas iniciatīvu izmaksām un resursu ietekmei, kas pārsniedz spēkā esošās juridiskās prasības.

No otras puses, modelēšanas pasākumu un attālās izpētes rezultāti nevar aizvietot tādu uzraudzību uz vietas (zemes verifikāciju), kādu veic ar LUCAS . LUCAS varētu definēt kā vienu no Eiropas uz vietas iegūtu datu standartiem (piemēram, INSPIRE iniciatīvā).

2.3.3. Turpmākie LUCAS apsekojumi

LUCAS apsekojums 2008. gada pavasarī ir plānots BG un RO kā pasākuma PHARE 2006 sastāvdaļa.

Papildu īpašus LUCAS apsekojumus var veikt pēc pieprasījuma, izmantojot vispārīgos LUCAS apsekojumus kā izlases pamatu.

2009. un 2012. gadā varētu veikt trīsgadīgus LUCAS apsekojumus, ietverot visu ES, lai apmierinātu visas iepriekš minētās vajadzības, un izvairoties no divkāršiem lauka apsekojumiem.

3. PROJEKTS MARS

3.1. Projekta mērķis

Kultūraugu uzraudzības un ražas prognozēšanas agrometeoroloģiskās sistēmas, ko izstrādājis Kopīgais pētniecības centrs (KPC) kā projekta MARS daļu (Lauksaimniecības uzraudzība ar attālo izpēti) Iedzīvotāju aizsardzības un drošības institūta Lauksaimniecības nodaļas ietvaros, mērķis ir sniegt pierādījumus, kas vajadzīgi, lai saprastu, kā klimats ietekmē ražu, un prognozēt galveno kultūraugu ražas. Šā pasākuma galvenais rezultāts ir kopš 1998. gada izmantojamā MARS kultūraugu ražas prognozēšanas sistēma.

Atbilstoši īstenošanas procedūrām, kas paredzētas Lēmumā Nr. 1445/2000/EK un 2066/2003/EK, ar pasākumiem paredzēts aktivizēt gan agrometeoroloģisko modeli, gan no NOAA un VEGETATION iegūtu mazas izšķirtspējas satelītu datu apstrādes ķēdi. Šos datus izmanto, lai analizētu, uzraudzītu un prognozētu Eiropas galveno laukaugu ražu. KPC ir atbildīgs par modeļu un programmatūras saglabāšanu un vispārīga projekta pārskata sniegšanu. Projektā MARS ir ietverti citi specifiski uzdevumi, uz ko attiecas pētniecības pamatprogramma, kuri šajā kontekstā netiek aplūkoti.

3.2. Metodika

MARS kultūraugu ražas prognozēšanas sistēmā ir četri pasākumi:

- meteoroloģisko datu iegāde un atvasināto meteoroloģisko datu apstrāde, aprēķināšana, interpolācija un glabāšana;

- meteoroloģisko datu izmantošana kultūraugu uzraudzības sistēmas ( CGMS ) agrometeoroloģiskajā modelī. Rezultātā iegūst virkni rādītāju, kas simulē galveno kultūraugu augšanas procesu. Šos rādītājus glabā datubāzē, kura satur ģeogrāfiskas norādes; tas ļauj sagatavot tematiskas kartes par meteoroloģisko statistiku un katra kultūrauga rādītājiem;

- NOAA-AVHRR un SPOT-VEGETATION satelītattēlu ieguve un šo datu apstrāde KPC definētās un izstrādātās sistēmās. Rādītājus par veģetācijas stāvokli aprēķina, izmantojot CORINE zemes pārklājuma ( CLC ) datus; CORINE ļauj aprēķināt veģetācijas radītājus zemes pārklājuma klases līmenī. Tas uzlabo lauksaimniecības veģetācijas klašu analīzi, izmantojot mazas izšķirtspējas satelītu rādītājus;

- ekspertu grupas izveide KPC ietvaros datu statistiskās analīzes un kvalitatīvo prognožu jomā, izmantojot iepriekšējos rādītājus, un kultūraugu ražas īstermiņa analīžu un prognožu publicēšana.

1., 2. un 3. punktā minētie operatīvie darbības pasākumi tika uzticēti ārējiem izpildītājiem. 2000.–2003. gada periodā līgumslēgšanas tiesības tika piešķirtas ārējam konsorcijam ( MARSOP ) un turpinātas uz jauna juridiska pamata MARSOP2 līguma veidā 2004.–2007. gada periodā. Ceturto iepriekš minēto pasākumu (ekspertu grupas izveide statistiskās analīzes un kvantitatīvo prognožu jomā) tieši vadīja Komisija ar KPC starpniecību sadarbībā ar Lauksaimniecības ĢD. Šā pasākuma galvenais rezultāts ir biļetens MARS , kuram 1999.–2006. gadā publicēti 94 izdevumi un 2007. gadā plānots 21 izdevums. MARS biļetenos ir iekļauta analīze par klimata ietekmi uz galvenajiem ES kultūraugiem, tostarp īstermiņa meteoroloģiskās prognozes, un šos datus regulāri izmanto ĢD AGRI analītiķu tendenču analīzes grupa. Sniegto informāciju un datus izmanto KLP lēmumu pieņemšanas procesā: t.i., šādās jomās: pārtikas bilances novērtējumi, budžeta prognozes un izdevumu kontrole, krājumu pārbaude un pārvaldība, eksporta konkursi, atmatā atstājamas zemes rādītāju definēšana un atmatā atstātas zemes izmantošana, ES tirgu atbalsts u.c. Īpaši izdevumi par ad-hoc analīzēm tiek sagatavoti pēc ĢD AGRI pieprasījuma. Operatīvo darbības datu apstrādes rezultāti ir publiski pieejami tīmekļa vietnē http://www.marsop.info.

Paplašināšanās procesa rezultātā un lai pielāgotu MARS kultūraugu ražas prognozēšanas sistēmu tā, lai operatīvi ietvertu 25 valstis un padarītu to profesionālāku, 2004. gadā tika sākta virkne pasākumu ASEMARS projektā (pasākumi, lai atbalstītu MARS kultūraugu ražas prognozēšanas sistēmu). Šie pasākumi tiks turpināti līdz 2008. gadam. Projektam ir septiņi mērķi, kas atbilst septiņām daļām.

- CGMS atjaunināšana ― pilnveidot un paplašināt kultūraugu uzraudzības sistēmu, lai iekļautu jaunās ES 10 dalībvalstis, kalibrēt trūkstošos kultūraugus, iekļaut jauno Eiropas augsnes karti, izmantot Corine 2000 datu kopu un ieviest papildu automātiskas procedūras CGMS statistikas modulī.

- Jaunas meteoroloģisko datu kopas ― papildu meteoroloģiskās stacijas, dati, kuru pamatā ir skaitliski meteoroloģiskie modeļi gan kā jaunas analīzes, gan prognozes (desmit dienu, mēneša un sezonas periodā) un lauksaimniecības fenoloģijas dati, ar kuriem pilnveidot un paplašināt MARS datubāzi, ko izmanto analīzēm.

- Jauni vidējas un mazas izšķirtspējas satelītu dati, ar kuriem pilnveidot un paplašināt MARS datubāzi, ko izmanto analīzēm, lai aprēķinātu precīzākus rādītājus, izmantojot satelītu datus, sagatavotu Meteosat otrās paaudzes datus, uzlabotu novērtējumus par sala un karstuma stresa ietekmi un sagatavotu MODIS un MERIS datus ar labāku izšķirtspēju (200–300 m 1 kilometra vietā).

- Jauna operatīva CGMS , kuras pamatā ir varbūtējo laika prognožu kopumi, lai CGMS sistēma būtu spējīga 10 dienas veikt kultūraugu ražas simulācijas ar laika prognozēm sezonas ietvaros un sezonālām laika prognozēm un sagatavotu varbūtējas kultūraugu ražas prognozes.

- CGMS-Wofost un Lingra kalibrēšanas platforma, lai regulāri un kontrolēti īstenotu kultūraugu kalibrēšanu un lai atjauninātu un saglabātu modeļus gan attiecībā uz kultūraugiem, gan ganībām un zālāju platībām.

- CGMS jutīguma analīzes platforma, lai ieviestu jutīguma analīzes rīku, kas vajadzīgs sistēmas validācijai un jutīguma analīzei, ar mērķi uzlabot modelēšanu.

- Visbeidzot 2006. gadā, uzaicinot paust interesi, tika sākta projekta daļa ar mērķi vākt lauksaimniecības fenoloģijas datus no esošajiem valstu dienestiem. Dati ir vajadzīgi, lai uzlabotu modeļu kalibrēšanu un iegūto simulāciju sekojošu analīzi.

5. tabulā (skatīt 1. pielikumu) atspoguļots Kopienas līdzekļu izmantojums MARS-STAT projektos 2000.–2003.gadā un 2004.–2007. gadā.

3.3. Rezultātu vērtēšana

3.3.1. MARS kultūraugu ražas prognozēšanas sistēma

MARS kultūraugu ražas prognozēšanas sistēma ļauj ES veikt neatkarīgu un vienotu novērtējumu par klimata ietekmi uz ražu ES 25 mērogā.

Biļetenā iekļautās ražas prognozes ĢD AGRI izmanto kā sākuma datus, lai apkopotu Eiropas Savienības un kandidātvalstu provizoriskās laukaugu bilances.

Prognožu novērtēšana ir pastāvīgs KPC MARS nodaļas uzdevums. A aposteriori kļūdas kvantitatīvajās ražas prognozēs aprēķina, izmantojot galīgos oficiālos datus. 1999.–2003. gadā prognozēšanas kļūdas nepārsniedz iepriekšējos gados publicētās MARS sistēmas vidējās kļūdas (avots: QUAMP ziņojums, KPC finansēta pētījuma rezultāti, ko 2003.–2004. gadā veica neatkarīgs ārējs uzņēmums). Vidējās ģeometriskās vērtības kļūda ( RMSE) , ko aprēķināja graudaugiem, liecināja par prognožu kļūdu kāpumu pēc paplašināšanās (no 0,6 q/ha līdz 1,5 q/ha). Tomēr pirmajos gados kopš ASEMARS projektu īstenošanas RMSE tendence bija izteikti lejupvērsta (2005. gadā kļūdas samazinājās līdz 0,1 q/ha).

3.3.2. KPC papildu pētniecības pasākumi atbilstoši KPC pētniecības budžetam un saistībā ar zemes pārklājuma novērtēšanas metodiku veicināšanu (EUROSTAT institucionāls atbalsts LUCAS projektam)

Līdzās agrometeoroloģiskajiem pasākumiem KPC veic citus pētniecības projektus, kas aprobežojas ar tehnoloģiju uzraudzību un metodisku atbalstu LUCAS un kurus finansē no KPC budžeta.

Lai optimizētu LUCAS izlases plāna efektivitāti viena un tā paša budžeta ietvaros, Grieķijā pēc Grieķijas Lauksaimniecības ministrijas pieprasījuma testēja grozītu metodiku.

Rezultāti, kas tika gūti pēc grozītās punktveida struktūras izlases metodikas pieņemšanas, apstiprināja gaidīto precizitātes uzlabojumu (variāciju koeficientu uzlabojuma faktors ― 3). Tādējādi apsekojums kalpoja par atsauces materiālu, kas bija noderīgs, lai izstrādātu specifikācijas LUCAS 2005. un 2006. gada apsekojumiem.

Otrs pasākums bija programmatūras izstrāde, lai aprēķinātu LUCAS novērtējumus saskaņā ar jauno punktveida struktūras izlases metodiku ( CAESAR programmatūra). Programmatūru izmantoja LUCAS 2005. un 2006. gada apsekojumiem.

3.4. Secinājumi

Ņemot vērā pēdējos gados KPC sniegtās informācijas un datu noderīgumu saistībā ar MARS KLP izvēršanas atbalstam, Komisija vēlas turpināt šo pasākumu 2008.–2013. gadā.

.

3.5. 1. pielikums

5. tabula. Izdevumi par agrometeoroloģisko sistēmu (MARS–STAT) (euro)

Daļa/posms | 1. posms | 2. posms | 3. posms | Kopā (visi 3 posmi) |

Laikposms | 2000/2001 | 2002 | 2003 | 2000/2003 |

1. DAĻA | 151 812 | 99 650 | 99 650 | 351 112 |

2. DAĻA | 204 900 | 87 500 | 90 100 | 382 500 |

3. DAĻA | 207 294 | 160 010 | 162 310 | 529 614 |

4. DAĻA | 259 372 | 197 468 | 200 567 | 657 407 |

Koordinēšana | 74 220 | 29 500 | 30 400 | 134 120 |

Kopā/posms | 897 598 | 574 128 | 583 027 | 2 054 753 |

6. tabula. MARS izdevumi no ĢD AGRI budžeta pozīcijas (saistību apropriācijas), pamatojoties uz |

Padomes lēmuma atjaunošanu 2004./2007. gada periodam un uz MARS OP II un ASEMARS projektu grafiku |

MARS saistības |

Projekts/gads | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2007 | KOPĀ |

MARS OP II, 1. posms | 850 000 |

MARS OP II, 2. posms | 595 751 |

ASEMARS, 1. posms | 649 800 |

MARS OP II, 3. posms | 557 233 |

ASEMARS, 2. posms | 650 000 |

MARS OP II, 4. posms | 600 000 |

ASEMARS, 3. posms | 551 924 |

ASEMARS, 4. posms | 647 492 |

MARS OP II | 850 000 | 595 751 | 557 233 | 600 000 |

ASEMARS | 649 800 | 650 000 | 551 924 | 647 492 |

KOPĀ MARS | 850 000 | 1 245 551 | 1 207 233 | 1 151 924 | 647 492 | 5 102 200 |

[1] OV L 163, 4.7.2000., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

[2] OV L 309, 26.11.2003., 9. lpp.

[3] EFTAS, SADL, LUXspace (2007): Topošais pētījums par LUCAS iespējamo izmantošanu. Nobeiguma ziņojums (Līgums Nr. 61103.2005.001–2006.157)

[4] Komisijas ziņojums dalībvalstīm par to, kā tiek īstenota platību izlases veida apsekojuma ( LUCAS ) un attālās izpētes metožu ( MARS ) izmantošana lauksaimniecības statistikā. COM (2005) XXX.

[5] Sistemātiskā izlase ( pamatizlase ) attiecas uz 1 km koordinātu tīklu atbilstoši INSPIRE ieteikumiem un atbilst aptuveni 4 milj. novērošanas punktu visā Eiropas Savienībā.

LUCAS galvenā izlase ir pamatizlases apakškopa, kas attiecas uz 2 km koordinātu tīklu, kas izveidots, izmantojot visus tiešos pamatizlases punktus, un tāpēc to veido aptuveni 1 milj. novērošanas punktu.

Katram punktam galvenajā izlasē tiek veikta fotogrāfiju izvērtēšana, lai to varētu iedalīt vienā no septiņiem stratiem („aramzeme”, „ilggadīgas kultūras”, „ilggadīgi zālāji”, „mežu platības”, „krūmāju platības”, „neapaugušas platības un platības ar mazu veģetāciju”, „ūdeņi” vai „mākslīgi izveidotas platības”. No stratificētās galvenās izlases tiek atņemta punktu apakšizlase ( lauka izlase ), lai to uz vietas klasificētu, izmantojot noteikto nomenklatūru.

[6] Tādējādi var veikt salīdzinājumu ar Padomes Regulā (EEK) Nr. 959/93 par citiem augkopības produktiem un (EEK) Nr. 837/90 par graudaugu ražošanu sniegtajiem rezultātiem.

[7] EFTAS, SADL, LUXspace (2007) secinājumi, skatīt iepriekš.

[8] http://www.gmes.info/.