[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 5.9.2007 COM(2007) 501 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI PAR KOMISIJAS DIENESTU IZVIETOŠANAS POLITIKU BRISELĒ UN LUKSEMBURGĀ KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI PAR KOMISIJAS DIENESTU IZVIETOŠANAS POLITIKU BRISELĒ UN LUKSEMBURGĀ 1. IEVADS 1997. gadā Amsterdamā dalībvalstis nolēma, ka Eiropas Komisijas galvenā ēka atradīsies Briselē, un apstiprināja Lēmumu Nr. 8.4.1965, kurā noteikts, ka dažas īpašas Komisijas darbības tiks organizētas Luksemburgā. Kopš tā laika Komisija trīs gadījumos ir noteikusi savas darbības mērķus attiecībā uz ēku politiku. Ar 1996. gada paziņojumu par ēku politiku Briselē un Luksemburgā, 1999. gada paziņojumu par nekustamā īpašuma politiku Briselē un 2003. gada paziņojumu par ēku un infrastruktūras politiku Briselē[1] Komisija uzsvēra un apstiprināja šādus trīs mērķus: - saprātīga Komisijas dienestu ierīkošana un labāki personāla darba apstākļi; - ēku iegādes politikas intensifikācija; - apsvērt Komisijas ēku politikas ietekmi uz Briseles pilsētvidi, pastiprinot dialogu ar Beļģijas iestādēm. Kopš 2003. gada situācija Briselē un Luksemburgā ir mainījusies tiktāl, ka pašreizējā ēku politika šajā jomā ir jāpielāgo, lai ņemtu vērā izvirzītos mērķus un tirgus attīstību. Komisija bez tam vēlas turpināt saskaņot Briselē un Luksemburgā īstenoto ēku politiku, ņemot vērā abu šo atrašanās vietu īpatnības. Visbūtiskākās izmaiņas ir notikušas tādās jomās kā vidējā tirgus cena, abās atrašanās vietās izmantojamo ēku kopējā platība, lielākas uzmanības pievēršana vides aizsardzībai un nepieciešamība samazināt ogļskābās gāzes emisijas Komisijā, drošība un drošums, un attiecības ar uzņēmējas valsts iestādēm. Ņemot vērā minētos apstākļus, Komisija ar šo paziņojumu nosaka savas politikas galvenās ievirzes un prasības nākotnē, jo īpaši pievēršot uzmanību šādiem elementiem: - ilgtermiņa stratēģiska plāna noteikšana attiecībā uz telpu prasībām. Ar šo plānu tiks apstiprinātas Komisijas galvenās iespējas un prasības saistībā ar atrašanās vietu un nekustamā īpašuma jomas attīstību nākotnē; - racionalizācijas pasākumu īstenošana saistībā ar pašreizējo nekustamā īpašuma portfeli, jo īpaši koncentrējot Komisijas dienestus nedaudzās lielākās ēkās. Tādējādi varēs efektīvāk izmantot telpas modernās, paredzētajam mērķim atbilstošās ēkās; - atbalsts Briseles rajona „Quartier européen” rekonstruēšanas koncepcijā un īstenošanā, ko veic Beļģijas iestādes; šajā posmā ir ierosināts šo rajonu saglabāt kā Komisijas darbības centru. Šo klātbūtni jāpapildina, izveidojot nozīmīgas atrašanās vietas ierobežotā skaitā ārpus „Quartier européen”, tādējādi izvēršot Komisijas klātbūtni un pazeminot nekustamā īpašuma cenas. - apstiprinājums tam, ka Kirchberg rajons ir galvenā Komisijas atrašanās vieta Luksemburgā; - ēku iepirkuma sistēmas pārskatīšana (īstenojama no 2008. gada 1. janvāra), lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ekonomisko izdevīgumu, jo īpaši maksimāli izmantojot Komisijas pozīciju sarunās, un nodrošinātu tirgus pārredzamību; - savienojot iepriekš minēto elementu koncentrāciju savā starpā, būtu jārod pietiekams finansējums ēku politikas principu kopuma ieviešanai, jo īpaši, lai iegūtu Komisijas rīcībā ekoloģiski ilgtspējīgas, augstas kvalitātes ēkas un uzlabotu darbinieku izvietošanas apstākļus. Šie elementi savstarpēji papildina viens otru. Ņemot vērā pašreizējo sadarbību ar vietējām iestādēm (īpaši Briseles reģionā Beļģijas gadījumā), kura veicinās šīs stratēģiskās pieejas īstenošanu, Komisija ir unikālā pozīcijā, lai panāktu nozīmīgus un noturīgus uzlabojumus ēku politikas jomā un tādējādi dotu labumu iestādei, tās darbiniekiem un uzņēmējām valstīm. 2. SITUāCIJAS APRAKSTS 2.1. Pašreizējā situācija 2.1.1. Brisele Briselē Komisija 2007. gada jūnija beigās aizņēma aptuveni 865 000 m² lielu telpu platību 61[2] ēkās, kurās izvietoti gandrīz 22 000 darbinieki (ierēdņi un līgumdarbinieki). Vairums ēku ir mazas vai ļoti mazas (ar telpu platību, kas ir mazāka par 15 000 m²; šīs ēkas veido divas trešdaļas no ēku kopskaita), tikai astoņās ēkās telpu platība ir lielāka par 20 000 m². Briselē Komisijas telpas[3] galvenokārt ir koncentrētas trīs rajonos[4]: - „Quartier européen”[5] (telpu platība 710 000 m2 ar gandrīz 19 000 darbiniekiem); - Beaulieu rajons (telpu platība 80 000 m2 ar 2 000 darbiniekiem); - Rue de Genève/Da Vinci rajons (telpu platība 56 500 m2 ar 1 250 darbiniekiem). 2.1.2. Luksemburga Luksemburgā Komisija 2007. gada jūnija beigās aizņēma aptuveni 125 000 m² lielu biroju telpu platību piecās biroju ēkās, kurās izvietoti nedaudz vairāk par 3 740 darbiniekiem (ierēdņi un līgumdarbinieki). Luksemburgā Komisijas telpas galvenokārt ir koncentrētas divos rajonos: Kirchberg rajonā un Gasperich rajonā. 2.1.3. Vispārējā attīstība Iepriekšējo desmit gadu laikā Komisija īstenoja vispārēju politiku, saskaņā ar kuru ēkas galvenokārt tika iegādātas atbilstīgi ilgtermiņa nomas noteikumiem (emphyteusis), parasti uz laika posmu 27 gadiem. Tomēr pašreizējo situāciju raksturo vairāki trūkumi, kas ir norādīti Eiropas Revīzijas palātas ziņojumos, kurus papildina Iekšējās revīzijas dienesta secinājumi 2007. gadā. Neskatoties uz iepriekš pieņemtajiem paziņojumiem par ēku politiku, to principu, uz kuriem šie paziņojumi balstījās – vairāki principi ir atspoguļoti šajā dokumentā –, īstenošana neizdevās praktisku aspektu dēļ, ieviešot izmaiņas tik daudzās ēkās, jo lielākā daļa ēku ir pārāk mazas vai arī nav iespējams tās attiecīgi piemērot. Turklāt būtiskas izmaiņas veiksmīgi varēja ieviest, tikai aktīvi sadarbojoties un veidojot partnerības ar attiecīgās uzņēmējas valsts iestādēm, taču tam pagātnē netika veltīta pienācīga vērība. Pašreizējo, ar iepriekšējiem paziņojumiem par ēku politiku noteikto pieeju ir jānostiprina un jāracionalizē, izmantojot šādus pasākumus: - noteikt piemērotu ilgtermiņa plānu vajadzībām pēc telpām, lai novērstu ēku epizodisku iegādi vai nomu; šo uzdevumu galvenokārt veiks Infrastruktūru un loģistikas birojs Briselē ( OIB ) un Infrastruktūru un loģistikas birojs Luksemburgā ( OIL ), izmantojot Daudzgadu politikas plānu ( MAPF ), kuru apstiprina šo biroju attiecīgās vadības komitejas[6]; - palielināt tirgus apzināšanu, pārredzamību un konkurenci saistībā ar ēku iepirkuma procedūru[7]; - ierobežot ēku skaitu Briseles rajonā „Quartier européen”, lai izvairītos no cenu pieauguma; - ņemt vērā visas iegādāto ēku ekspluatācijas izmaksas, kuras noved pie būtiskiem remonta izdevumiem nākotnē – daudzos gadījumos vēl pirms iegādes vai lietojuma tiesību piešķiršanas līgumu beigām. Līdz 2008. gada beigām tiks uzsākts un pabeigts attiecīgs pētījums par šo jautājumu; - pastiprināt pašreizējos centienus, lai mazinātu Komisijas dienestu izkliedētību ļoti daudzās ēkās; šī izkliedētība nozīmē infrastruktūras, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un ar tām saistīto pakalpojumu vadības izmaksu pieaugumu, radot vajadzību pēc liekām papildu telpām un tādējādi neļaujot Komisijai veikt tādus apjomradītus ietaupījumus, kādus būtu jāsasniedz Komisijas lieluma organizācijai; šī izkliedētība simboliski mazina Komisijas fizisko klātbūtni uzņēmējas valstī un apgrūtina pilsētplānošanu uzņēmējām valstīm; - izveidot un stiprināt jau dibinātās partnerattiecības ar uzņēmējas valsts iestādēm, jo īpaši Briseles reģionā. Šajā sakarā darba grupa „ES un Beļģija”[8] ir sākusi veikt lietderīgu darbu; - vēl vairāk pastiprināt līdz šim īstenotos centienus uzlabot enerģijas patēriņa efektivitāti, tādējādi atspoguļojot klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumu pieaugošo nozīmi iepriekšējos gados. Pamatojoties uz šo pieeju, jāsasniedz būtiskus uzlabojumus. Kopā ar ievērojami lielāku, ekonomiskāku ēku izveidošanu un spējām, pilnībā izmantot to potenciālu, kas izriet no mūsu stāvokļa nekustamā īpašuma tirgū, stiprinot dažādos līmeņos nepieciešamos konkurences elementus – tostarp uzlabotu tirgus apzināšanu – tiks radītas iespējas veikt ļoti vajadzīgos uzlabojumus ēkās, lai nodrošinātu, ka šīs ēkas atbilst Komisijas un tās darbinieku vajadzībām un Eiropas Savienības vispārīgajiem politikas principiem. 2.2. Nākotnes prasības pēc platības Briselē un Luksemburgā Kopš 2003. gada Komisijas īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa prasības pēc telpām ir iekļautas visaptverošā, daudzgadu plānā ( MAPF )[9], kuru ik gadus konsekventi precizē, izmantojot Komisijas Stratēģiskās plānošanas un programmēšanas ciklu. Šis plāns norāda katru gadu pieprasīto platību kvadrātmetros, kā arī pirkuma līgumu, īres līgumu un citu līgumu beigu termiņu[10]. Šis ilgtermiņa plāns, kas aptver 15 gadu ilgu laika posmu, nākotnē arvien vairāk kļūs par pamatdokumentu, ļaujot Komisijai pieņemt būtiskus lēmumus par stratēģiju. Visus turpmākos lēmumus par atrašanās vietu, jauniem projektiem vidējā termiņā un iespējamu jaunas/jaunu atrašanās vietas/vietu attīstību būs jāpamato uz šo plānu, un šiem lēmumiem būs jāatbilst šim plānam. Brisele Papildus tiem 2 500 darbiniekiem, kuri pēc 10 jauno dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā sāka vai sāks darbu Komisijas dienestos Briselē laika posmā no 2004. gada līdz 2008. gadam, ir paredzams, ka pēc Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 2007. gadā Komisijas dienestos darbu sāks 850 jauni darbinieki. Salīdzinot ar pašreizējo situāciju[11], paredzamais darbinieku skaita pieaugums saskaņā ar aplēsēm radīs vajadzību pēc papildu biroju telpām aptuveni 35 000 m² apmērā tuvākajos trīs gados. Šai sakarā īpaša uzmanība tiks pievērsta jaunu konferenču telpu izveidei. Luksemburga Luksemburgā papildus tiem darbiniekiem, kuri pēc 10 jauno dalībvalstu pievienošanās sāka vai sāks darbu Komisijas dienestos laika posmā no 2004. līdz 2008. gadam, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos par divām valstīm, būs jāizvieto 200 personas. Pieskaitot trūkstošās platības, tas nozīmē, ka vajadzība pēc biroju telpām pieaugs par 12 000 m². Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras konsolidācija un dažādu ar informācijas sistēmām saistīto ģenerāldirektorātu izvietošana Datu centrā, nākotnē drīzāk būtu jāņem vērā Datu centra un jaunā dublējumkopiju centra apjomīgas paplašināšanas iespējas tādā apjomā, kas garantē pilnīgi drošas lieljaudas telekomunikāciju sistēmas. Šos centrus varētu attiecīgi izvietot jaunajās Komisijas ēkās, jo īpaši Jean Monnet 2 ēkā. 2007. gadā tiks aktualizēts detalizēts pētījums, kas izvērtē šīs pieejas rentabilitāti. Tomēr lai tiktu galā ar neparedzamām situācijām drošības jomā, Komisija apsver tā saucamo „IT telpu” īrēšanu. 3. EFEKTIVITāTES UN SASKAņOTīBAS PAAUGSTINāšANA, KONCENTRēJOT KOMISIJAS DIENESTUS NEDAUDZāS LIELāKāS ēKāS Pašreizējais nekustamā īpašuma portfelis ir būtiski jāracionalizē, koncentrējot dienestus mazākā skaitā ēku ar lielāku platību (vismaz 50 000 līdz 100 000 m² platībā katrā ēkā vai ēku kompleksā). Pašlaik ēku efektivitāte (jo īpaši runājot par attiecību starp izmantojamo tīro platību un vispārējo platību kvadrātmetros) ir ļoti dažāda, un daudzos gadījumus to būtiski ierobežo ēku nelielie izmēri. Ir jānovērš ģenerāldirektorātu izkliedētība vairākās ēkās, lai viens ģenerāldirektorāts būtu izvietots tikai vienā ēkā, un, piešķirot jaunu ēku, par prioritāriem ir jāuzskata ģenerāldirektorāti, kuri ir izvietoti mazāk efektīvās ēkās. Tādējādi rodas ievērojams potenciāls efektivitātes paaugstināšanai (efektīvāk izmantojot telpas, kopīgu aprīkojumu, apvienoto un kopīgo infrastruktūru informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, kā arī ar tām saistīto pakalpojumu jomā, piekļuves un drošības kontroles izmaksas, ēku pārvaldību, ūdens patēriņu, telpu apkuri un kondicionēšanu, apgaismes iekārtas, liftus un citus pakalpojumus), neradot negatīvas sekas darbiniekiem un radot iespēju ietaupīt līdzekļus. 4. RISINāJUMI, LAI UZLABOTU KOMISIJAS SPēJU DARBOTIES NEKUSTAMā īPAšUMA TIRGū Pastāv divi galvenie veidi, kā Komisija varētu uzlabot savas spējas darboties nekustamā īpašuma tirgū un gūt maksimālu labumu no savām relatīvām priekšrocībām panākt izdevīgus iepirkuma un finansēšanas nosacījumus. 4.1. Pastiprināta konkurence tirgū – pārstrādāta ēku iegādes un nomas metodika Pašreizējās iepirkuma procedūras atbilst visām Finanšu regulas prasībām (Finanšu regulas 91. pants[12] un Īstenošanas regulas 116. panta 1. punkts un 126. panta 1. punkta h. apakšpunkts). Kā to atzina arī Iekšējās revīzijas dienests, tomēr šīs procedūras nenodrošina pietiekoši augstu pārredzamības līmeni un visus pilnīgai konkurencei vajadzīgos elementus, lai tādējādi nodrošinātu pēc iespējas lielāku ekonomisko izdevīgumu. Šā iemesla dēļ Komisija uzskata, ka jāpaaugstina pārredzamība un jāveicina konkurence ēku nomas un pirkšanas procedūru jomā. Tādējādi ir ierosināts izstrādāt jaunu metodiku, lai pilnīgotu pašreizējās procedūras, kuras likumdevēji ir paredzējuši ēku līgumu parakstīšanai, no vienas puses, ieviešot sistemātiskas tirgus apzināšanas elementu, publicējot paziņojumu par projektu piedāvājumu iesniegšanu, un, no otras puses, vairāk strukturējot un precizējot šīs procedūras Komisijā. Šajā paziņojumā izklāstītās ierosinātās metodikas mērķis ir saglabāt nepieciešamo Komisijas diskrecionāro varu nekustamā īpašuma publiskā iepirkuma jomā, tiecoties pēc vislabākās cenas un kvalitātes attiecības. Kaut arī ierosinātā metodika saglabā Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos paredzēto procedūru būtību, tā precizē un nosaka šīs procedūras apzināšanas un sarunu posmus. Šīs izvēles priekšrocība ir tā, ka tā var ievērot pašreizējos reglamentējošos noteikumus un paaugstināt pārredzamību. Tāpat tiek ierosināts arī pārskatīt šīs jaunās metodikas ietekmi pēc trīs tās darbības gadiem, jo īpaši pievēršot uzmanību tās efektivitātei. Ierosinātā metodika ir balstīta uz četriem principiem: - tirgus labāka informēšana, ko sasniedz, ik gadus publicējot Komisijas vajadzību aplēsi attiecīgajam gadam un nākamajiem četriem gadiem. Šo informāciju katra gada sākumā publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas attiecīgajās tīmekļa vietnēs; šo tirgus informēšanu veiks papildus OIB/OIL regulāram tirgus pētījumam par nekustamā īpašuma pieejamību; - pastiprināta konkurence starp tirgus dalībniekiem, ko sasniedz, regulāri Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un attiecīgajās Komisijas tīmekļa vietnēs publicējot īpašās vajadzības saistībā ar jebkuru jaunu nekustamā īpašuma projektu un ieviešot koncepciju par sistemātiskām sarunām par finanšu noteikumiem ar vairākiem pretendentiem vienlaikus; - procedūras paaugstināta pārredzamība gan iekšēji, gan ārēji, jo īpaši regulāri publicējot: - katra konkrētā projekta minimālās prasības, - izslēgšanas kritērijus, - procedūras rezultātus; - ciešāka sadarbība un mijiedarbība starp Komisijas dienestiem , kas nodarbojas ar daudznozaru komitejas, Nekustamā īpašuma komitejas, izveidi. Šo komiteju aicinās sniegt atzinumu deleģētam kredītrīkotājam[13] visu procedūras posmu laikā, jo īpaši par šādiem jautājumiem: - katra projekta specifikācija un funkcijas pirms tā publicēšanas, - kritēriji, kurus izmantos, lai novērtētu projektu, - to projektu novērtēšana un atlase, par kuriem notiks sarunas, - izvēlētā projekta noteikšana. Komitejai jebkurā procedūras brīdī un jo īpaši procedūras galvenajos posmos būs iespēja pieprasīt iekšējo vai ārējo ekspertu [14] atzinumu par jebkuru tehniskas un/vai finanšu dabas jautājumu. Ierosinātā metodika aptver sešus posmus. - Sākotnējais posms: daudzgadu vajadzību noteikšana un publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un Komisijas attiecīgajās tīmekļa vietnēs; - 1. posms: ikgadējo vajadzību noteikšana, balstoties uz sākotnējo posmu; - 2. posms: īpašo vajadzību publicēšana; - 3. posms: visu saņemto projektu analīze; projektu pieņemšana izskatīšanai/projektu noraidīšana; visu saņemto, derīgo piedāvājumu salīdzinoša finanšu analīze un projektu priekšatlase; - 4. posms: tehniskā analīze un finanšu sarunas par trim priekšatlases gaitā izvēlētiem projektiem, kā arī viena projekta noteikšana, lai uzsāktu 5. posmu; - 5. posms: tehniskā izpēte un budžeta vajadzību analīze, līguma projekta sastādīšana par 4. posmā izvēlēto projektu; - 6. posms: turpmākas starpdienestu apspriedes par 5. posma rezultātu un līguma parakstīšana. 1., 3., 4. un 5. posma noslēgumā Nekustamā īpašuma komiteja iesniegs konsultatīvu atzinumu. Komisija jebkurā procedūras brīdī saglabās savas tiesības ar atbilstošu pamatojumu izlemt par šīs jaunās metodikas neizmantošanu – pilnībā vai daļēji – lai nodrošinātu lielāko iespējamo ekonomisko izdevīgumu. Turklāt, lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību un sniegtu tirgus dalībniekiem pilnu informāciju par Komisijas obligātajām procedūrām, Komisija 2008. gadā publicēs informatīvu rokasgrāmatu par procedūrām, kas izskaidro jauno metodiku un nosacījumus, kas piemērojami attiecībā uz ēku nomu/iegādi. Šai rokasgrāmatai būs divi mērķi: 1. tā apkopos un izskaidros iekšējās procedūras un tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru jānoslēdz publiski līgumi par ēku nomu vai iegādi un kas izriet no Finanšu regulas[15]; 2. tā noteiks vispārējus nosacījumus, saskaņā ar kuriem Komisija var pirkt vai nomāt ēkas, un aprakstīs procedūras, kas jāievēro. 4.2. Labāku finansējuma alternatīvu un mehānismu iespēju pārbaude Izmaksas, kas rodas, ir pamata kritērijs, risinot sarunas par ēkām. Tādēļ Komisija pastāvīgi seko tirgus tendencēm un meklē izdevības, lai saglabātu labu līdzsvaru starp vajadzībām pēc telpām un budžeta perspektīvu. Pamatojoties uz esošo pieredzi, Komisija turpinās savu iepriekšējos gados noteikto ēku iegādes politiku kā vispārēju principu. Komisija papildus stabilitātei, kas panākta tās ēku iegādes politikas rezultātā, ir ieviesusi arī jaunu finansēšanas veidu ēku iegādei – īpašuma iegādi ar atlikto maksājumu palīdzību[16]; šī iegāde parasti gan juridiski, gan finansiāli ir vienkāršāk īstenojama salīdzinājumā ar nomas līgumu agrāko juridisko formu ( emphyteusis ). Jebkurā gadījumā, lai saglabātu zināmu elastīgumu, Komisija paredz paturēt vairākas ēkas, ko tā lieto saskaņā ar nomas vai lietojuma (uzufrukta) līgumiem. 2008. gadā tiks pabeigts pētījums, lai novērtētu patieso līdzsvaru starp ēku iegādi un ēku nomu vai to lietošanu saskaņā ar uzufrukta līgumiem. Pētījuma rezultātus izmantos, lai vēl vairāk uzlabotu Komisijas vispārējo pieeju šai jomai. Tomēr, lai pilnībā izmantotu iegādes politikas potenciālās priekšrocības, ir svarīgi pilnībā ņemt vērā visas ēku ekspluatācijas izmaksas. Iegādes līgumu, kas noslēgti, piemēram, uz 27 gadiem, ilgums būtiski pārsniedz biroju ēku paredzamo ekspluatācijas ilgumu – pēc aplēsēm tas ir apmēram 20 gadi – līdz brīdim, kad nepieciešams kapitālais remonts. Tādējādi šī ēku iegādes politika nākotnē ietekmēs uzturēšanas un renovācijas izmaksas, jo Komisijai savā vispārīgajā daudzgadu plānā būs jāiekļauj Komisijai piederošo ēku turpmākie remontdarbi un līdz ar to pagaidu izvietošanas risinājumi darbiniekiem, kurus šie remontdarbi ietekmē. Vajadzība atbrīvot – pat ja uz laiku – ēkas, kuras ir jāremontē, ietekmēs nekustamā īpašuma portfeli, jo īpaši tāpēc, ka ēkas var būt nepieciešams vai ieteicams īstermiņā nomāt un/vai pārdot. Lai tiktu galā ar šo īpašo situāciju, būs jānosaka piemēroti mehānismi un rūpīgi jāpārbauda to īstenošanas operatīvie, tiesiskie un fiskālie aspekti. Tā kā ēku iegādei tiks dota priekšroka, rūpīgi pārbaudīs jaunu finansēšanas veidu īstenošanas iespējas, vienlaicīgi pārbaudot arī līdz šim izmantotos mehānismus. Tiks izskatītas divas iespējas: - izpirkuma nomas līguma noslēgšana, ieskaitot pakalpojumu līgumu, saskaņā ar kuru ēkas īpašnieks garantē uzturēt noteiktu pakalpojumu un ērtību līmeni uz līguma darbības laiku; vai arī valsts un privātā sektora partnerības līgumu noslēgšana; - finansēšanas noteikumu parakstīšana ar Eiropas Investīciju banku, kā to ieteikusi Eiropas Revīzijas palāta. 5. STRATēģISKA PIEEJA ATTIECīBā UZ ēKU ATRAšANāS VIETU 5.1. Komisija Briselē Telpu prasību dēļ un ņemot vērā pieejamos finanšu līdzekļus, Komisija vairākus gadus ir piemērojusi ierobežotas diversifikācijas un decentralizācijas politiku attiecībā uz savām biroju telpām ārpus rajona „Quartier européen”, ierīkojot papildu atrašanās vietas citos Briseles rajonos, kur pilsētas attīstība ir vienlīdz svarīga. Skaidras ilgtermiņa stratēģijas kontekstā tagad ir vajadzīga pārskatīta pieeja. Šajā sakarībā pastāv trīs galvenās iespējas. 5.1.1. Saglabāt un rekonstruēt rajonu „Quartier européen” kā vienīgo atrašanās vietu, koncentrējot tur visus dienestus, izņemot arhīvus un citus papildpakalpojumu dienestus. Šīs iespējas priekšrocība ir tas, ka tā padara jūtamu Komisijas simbolisko klātbūtni Briselē, kā ieguvumu sniedzot saskaņotību un identitāti un palielinot ietaupījumu iespējas. Šī iespēja samazinātu personāla braukšanas apjomu Briselē un to atbalstītu darbinieki, kuru lielais vairākums vēlas strādāt Eiropas kvartālā[17]. Šī iespēja prasītu būtisku pašreizējo ēku pārgrupēšanu un jaunu lielu ēku kompleksu celtniecību. Tomēr attīstības projektu apjoms nebūs realizējams tik ilgi, kamēr Komisija nepieņems jaunu telpu izmantošanas pieeju, kura ļautu pietiekami samazināt vispārējo prasību līmeni. Ēku koncentrēšana vienā vietā samazinātu Komisijas ierobežoto elastīgumu nākotnes vajadzību apmierināšanā, nedaudz ierobežotu paplašināšanās iespējas un veicinātu nekustamā īpašuma cenu kāpumu. Turklāt ēku koncentrēšana var apgrūtināt iekļaušanos vietējā apkārtnē. 5.1.2. Vairāku atrašanās vietu pieeja, kuras pamatā ir rajona „Quartier européen” kā Komisijas dienestu galvenās atrašanās vietas rekonstruēšana, vienlaikus attīstot ne vairāk par trim nozīmīgām atrašanās vietām ārpus tā. Ar šo pieeju tiktu apstiprināts, ka rajons „Quartier européen” ir Komisijas galvenā atrašanās vieta Briselē; šī pieeja prasīs būtisku ēku pārgrupēšanu un celtniecību, līdzīgi, kā tas ir iepriekš minētās iespējas (5.1.1. punkts) gadījumā. Bez tam pakāpeniski būtu jāattīsta ne vairāk par trim citām atrašanās vietām (atbilstoši 6. iedaļā izklāstītajiem ēku politikas principiem). Principā katrai atrašanās vietai jāsasniedz pietiekama platība, lai projekts būtu praktiski realizējams un veidotu nepieciešamos apjomradītos ietaupījumus; katras atrašanās vietas platībai jābūt no 100 000 līdz 250 000 m² lielai. Piemērotu vietu noteikšanu būtu jāveic, cieši sadarbojoties ar reģionālajām un vietējām iestādēm, bet iepriekšēja izpēte rāda, ka ir vairākas iespējamas, praktiski realizējamas vietas, kuras varētu attīstīt turpmākajos piecos līdz desmit gados. Lai arī šai pieejai ir daži trūkumi (papildu braukšana starp iestāžu atrašanās vietām, kā arī darbinieku izkliedētība un papildu izdevumi, ko rada vajadzība ieplānot atrašanās vietās sociālo infrastruktūru, piemēram, ēdnīcas), tā sniegtu būtiskas priekšrocības. būtu ņemti vērā Revīzijas palātas apsvērumi par to, ka ir jādažādo ēku izvietojums, lai samazinātu cenu kāpumu nekustāmā īpašuma tirgū rajonā „Quartier européen”, ieviešot spēcīgu konkurences elementu; arī uzņēmējas valsts iestādes apsveiktu iespēju veiksmīgāk nodrošināt jauktu zemes izmantošanu rajonā „Quartier européen”. 5.1.3. Vienotas jaunas Komisijas dienestu atrašanās vietas izveide ārpus „Quartier européen”. Šīs pieejas pamatā ir jaunas „Eiropas pilsētas” celtniecība pamestās rūpnieciskās teritorijās/neskartās teritorijās ārpus „Quartier européen”. Šīs pieejas priekšrocība būtu visu dienestu un darbinieku pārvietošana uz īpaši pielāgotu, modernu atrašanās vietu, un šī pieeja sniegtu gan elastīgumu, gan iespējas dienestu paplašināšanai un/vai reorganizācijai. Iepriekšēja izpēte rāda, ka pastāv vairākas iespējamas un praktiski realizējamas vietas. Tomēr šai pieejai ir daži būtiski trūkumi: sagatavošanās laiks izvēlei, plānošanai un celtniecībai ir ļoti ilgs, un šādas atrašanās vietas izveidi nevarēs pabeigt tuvākajā nākotnē. Tāpat arī Komisija un pārējās ES iestādes, iespējams, atrastos ļoti tālu viena no otras. * * * Šajā posmā no trīs minētajām iespējām priekšroka tiek dota 5.1.2. punktā izklāstītajai iespējai. 5.2. Komisija Luksemburgā Darbinieku skaita pieaugums deviņdesmitajos gados un nepieciešamība atstāt noteiktas ēkas, kuras Komisija aizņēma Plateau du Kirchberg rajonā, spieda Komisiju izvietot savus dienestus pilsētas dienvidu daļā – tā dēvētajā Gasperich rajonā. Par pastāvīgu atrašanos vietu šī Komisijas otra atrašanās vieta kļuva pēc EUROFORUM ēkas iegādes; šī ēka galvenokārt ir paredzēta Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta un citu Komisijas dienestu vajadzībām, kuru darbā nepieciešams ļoti augsts aizsardzības līmenis. Vidējā termiņā, pēc jaunās Jean Monnet (tā dēvētās „JMO2”) ēkas uzcelšanas Plateau du Kirchberg rajonā, Komisija paredz atteiksies no tām nelielajām ēkām, kuras tā izmanto Gasperich rajonā. Pašreizējās JMO 1 ēkas ekspluatācijas atļauja ir derīga līdz 2014. gada decembrim. Komisija paredz apstiprināt šīs ēkas izmantošanu laika posmā no 2007. līdz 2014. gadam, parakstot nomas līgumu ar Kirchberg Fonds d'Urbanisation . JMO 2 ēkai ar kopējo telpu platību 120 000 m² jāaizstāj JMO 1 ēku. Tai jāatrodas Kirchberg rajonā ( Kirchberg plateau ) uz zemes gabala, ko Luksemburgas valsts iespējams piedāvās Komisijai par simbolisku cenu viena euro apmērā. Saprašanās memorand paredz noteikt sadarbības noteikumus starp Luksemburgas valsti un Komisiju. Plateau du Kirchberg sociālā infrastruktūra tika izveidota astoņdesmitajos gados un sasniegs sava ekspluatācijas termiņa beigas pēc 2010. gada. Tādēļ Komisija līdz 2007. gada beigām veiks priekšizpēti attiecībā uz atrašanās vietu un noteiks turpmāko gadu vajadzības. Tikmēr tiks ierosināti pagaidu risinājumi, piemēram, pašreizējā „Centres de la Petite Enfance” paplašināšana. Komisijai kopā ar citām iestādēm turklāt jāapsver iespēja lietderīgi izmantot Starpiestāžu sociālo pasākumu centru. 5.3. Aģentūras Ir uzsāktas iekšējas vispārējas diskusijas par aģentūru, izpildaģentūru telpām un citiem gadījumiem, kad nepieciešamas telpas (piemēram, tiem darbiniekiem, kas saistīti ar pētniecības programmām). Pamatojoties uz šo diskusiju rezultātiem, šiem gadījumiem būs jānosaka visi ēku politikas aspekti, OIB/OIL attiecīgās lomas un attiecīgie pakalpojumi. Ņemot vērā esošo OIB un OIL īpašās zināšanas, ir sagaidāms, ka viņi būs atbildīgi par izpildaģentūrām paredzēto biroja telpu izvēli un pārvaldību, pamatojoties uz pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, kas, cita starpā, nosaka samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem. 6. ARHITEKTūRAS UN ēKU POLITIKAS PRINCIPI Ieguvumi no Komisijas nekustamā īpašuma portfeļa paaugstinātas efektivitātes kopā ar aizņemto ēku skaita samazināšanu rada iespēju īstenot ēku politikas stratēģiju, kas ir formulēta, balstoties uz vairākiem savstarpēji saistītas politikas un vadības principiem. Šie principi, kopā ņemti, raksturo visaptverošu un ilgtspējīgu pieeju, kurai jāveicina būtiskus ēku kvalitātes un īpašību uzlabojumus, tādējādi uzlabojot šajās ēkās izvietoto darbinieku darba apstākļus. Šie principi paši par sevi būs kritēriji jaunu ēku celtniecībai vai iegādei un kalpos par pamatu konkurencei Komisijas dienestu iespējamo atrašanās vietu starpā. Pirmkārt un galvenokārt Komisijas svarīgākais mērķis ir nodrošināt sava nekustāmā īpašuma portfeļa augstu ekonomisko izdevīgumu – gan pašreiz, gan nākotnē. Īstenojot šajā ziņojumā noteiktos politikas principus, Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai tās rīcībā nākotnē būtu ekonomiskākas ēkas, kurās izvietot savus darbiniekus vismaz tādā pašā ērtību līmenī neatkarīgi no ēkas atrašanās vietas, vienlaicīgi pilnībā ievērojot tos ierobežojumus, kas izriet no dalībvalstu panāktās vienošanās par finanšu perspektīvu. Galvenais šo pasākumu mērķis ilgākā laika posmā ir ļaut Komisijai paaugstināt tās ēku kvalitāti, tādējādi palielinot Komisijas aktīvu vērtību; šo uzdevumu veic, ar attiecīgu procedūru un sarunu palīdzību atlasot vienīgi augstas kvalitātes un augstas efektivitātes ēkas stratēģiski svarīgās vietās, pilnībā ievērojot budžeta ierobežojumus. 6.1. Cilvēciskās un funkcionālas dimensijas Komisijas izmantotās ēkas arī ir spēcīgs šīs iestādes klātbūtnes simbols un tās būtiski ietekmē pilsētvidi, kurā tās atrodas. Tādēļ Komisijas ēkas nedrīkst būt kauna traips pilsētvidē, bet tām jāsniedz pozitīvs ieguldījums pilsētas dzīvē. Kā viena no galvenajām dalībniecēm nekustamā īpašuma tirgū Komisija noteiks ļoti augstus standartus savu projektu attīstībā, lai tādējādi uzlabotu apkārtnes kvalitāti un, runājot vispārīgāk, radītu pozitīvu iespaidu par Eiropas pilsoņu acīs, lai nodrošinātu modernu un piemērotu darba vidi personālam un apmeklētājiem. Tādēļ Komisijas ēku politikas pamatā nākotnē jābūt šādiem principiem. 6.1.1. Ēku kvalitāte Komisijas ēku (īpaši galveno projektu) dizainam jāatbilst ļoti augstiem arhitektūras standartiem, kuri rada piemērotu un pozitīvu simbolisku tēlu, pasvītrojot iestādes klātbūtnes raksturu; šie standarti arī nodrošina ļoti efektīvi izmantojamu ēku radīšanu. Komisija uzskata, ka tā sasniegs augstas kvalitātes rezultātus šajā jomā, organizējot arhitektūras konkursu atlases komisijas uz visiem nozīmīgākajiem projektiem un/vai piedaloties šādās atlases komisijās. Ilgākā laika posmā šādu konkursu organizēšana un/vai piedalīšanās tajos nedrīkstētu radīt papildu izmaksas, un tā nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt budžetu. Izmaksas tiks novērtētas salīdzinājumā ar iespējamiem ieguvumiem saistībā ar kvalitātes, lietderības un efektivitātes uzlabošanu. 6.1.2. Iekļaušanās pilsētvidē Ēkām ir pilnībā jāiekļaujas tajā pilsētvidē, kur tās atrodas, tādējādi veicinot pareizu līdzsvaru starp biroju, dzīvojamām un komerciāla rakstura ēkām, piedāvājot telpas sabiedriskai lietošanai un radot priekšnosacījumus Komisijas darbinieku sociālai integrācijai uzņēmējas valstī. Lai pēc iespējas nodrošinātu Komisijas ēku jauktu izmantošanu, ir vajadzīga cieša sadarbība ar vietējām iestādēm un pilsētplānotājiem; pilnībā jāņem vērā arī vērtības, kuras pārstāv un aizstāv Eiropas iestādes, Komisijas tēls, kā arī drošības apsvērumi. 6.1.3. Darba vides ērtības Pilnībā ievērojot budžeta ierobežojumus, piemērota uzmanība jāpievērš fiziskajai videi, kādā personāls strādā, ieviešot elastīgākus noteikumus tur, kur tas ir pieļaujams, un radot patīkamu, veselīgu un modernu darba vidi, kas ir pievilcīga un motivējoša. Jebkurā gadījumā un jo īpaši, ja 5.1.2. punktā izklāstīto scenāriju īstenos, kā paredzēts, jāaplūko jautājums par jaunām telpu sadalījuma un mēbelēšanas metodēm, jo īpaši saistībā ar individuālo darba vietu iekārtojumu kopīgās biroju telpās. Biežāk izmantojot tādas metodes kā tāldarbu, elastīgu darba laika režīmu un nepilna laika darbu, ir sagaidāms, ka šīs metodes ietekmēs Komisijas vajadzības pēc biroju telpām. Tādēļ attiecīgie dienesti izvērtēs šo jauno darba metožu ietekmi gan uz dzīves kvalitāti darbā, gan uz iespējamiem ietaupījumiem. Viņi ziņos par izvērtēšanas rezultātiem. Daļu no līdzekļiem, kas iegūti, pateicoties augstākai efektivitātei, jāiegulda darba vides kvalitātes un darbinieku labsajūtas uzlabošanā – sākot ar materiāliem un mēbelēm un beidzot ar biroju tehniskajām ierīcēm. 6.1.4. Ēku pieejamība invalīdiem Ēku pieejamība invalīdiem ir ļoti svarīgs jautājums. Visām nākotnē iegādātājām ēkām tādēļ jābūt pieejamām invalīdiem; pašreizējās ēkas tiks pakāpeniski attiecīgi pielāgotas, kur tas ir iespējams. 6.1.5. Sociālās iestādes Viens no Komisijas politikas mērķiem saistībā ar personāla „labsajūtu darba vietā”[18] ir privātās dzīves un darba labāka apvienošana, ņemot vērā attieksmes maiņu pret darbu un strādāšanas veidiem, kā arī izmaiņas sievietes un vīrieša attiecīgo lomu sadalījumā. Augstas kvalitātes bērnu aprūpes iestāžu izveide ir būtiska sastāvdaļa Komisijas labsajūtas politikā. Lai varētu apmierināt pieprasījumu pēc vietām mazbērnu novietnēs, pēcskolas bērnu uzraudzības iestādēs, kā arī iestādēs, kas organizē pasākumus bērniem skolas brīvdienās, ir skaidrs, ka Komisijai jāsaglabā pašreizējās bērnu aprūpes iestādes un jārada jaunas. Lai gan ir atrasti vairāki pagaidu risinājumi, lai pēc iespējas mazinātu pašreizējo vietu trūkumu mazbērnu novietnēs, Komisijai jāattīsta jauni mazbērnu novietņu projekti Eiropas kvartālā un tiešā tā tuvumā un/vai saskaņā ar jauno atrašanās vietu politiku. Pirmais novērtējums rāda, ka steidzami jāizveido mazbērnu novietne/mazbērnu novietnes, kurās var izvietot 450 bērnus. Līdz 2007. gada beigām tiks pabeigts un budžeta lēmējiestādei iesniegts dokuments[19], ar ko noteiks situāciju attiecībā uz mazbērnu novietņu nākotnes projektiem. Komisija turpinās nodrošināt to, lai kafejnīcas un ēdnīcas atrastos tieši pie darba vietas vai netālu no tās un piedāvātu darbiniekiem augstas kvalitātes, veselīgus atspirdzinošus dzērienus un ēdienus lielā izvēlē. 6.1.6. Eiropas skolas un pēcskolas bērnu uzraudzības iestādes Īpaši svarīgi ir tas, lai nosacījumi par Eiropas skolām Briselē un Luksemburgā pilnībā apmierinātu pieprasījumu. Šim nolūkam būs vajadzīga aktīvāka uzņēmējas valsts iestāžu iesaistīšanās, lai nodrošinātu jaunu skolu savlaicīgu plānošanu un atvēršanu, kā arī to, lai Eiropas skolas atrastos netālu no svarīgākajām darba vietām un/vai dzīvojamiem rajoniem, proti, tur, kur saskaņā ar šo politiku ir koncentrēti Komisijas darbinieki. Ar šo pieeju tiks apmierinātas darbinieku un viņu bērnu likumīgās vajadzības, un tā veicinās ar transportu saistītā vides piesārņojuma novēršanu (skatīt 6.2.2. iedaļu). Runājot par pēcskolas bērnu uzraudzības iestādēm, pašreizējās pēcskolas bērnu uzraudzības iestādes ir uzlabotas pagaidu kārtā īstermiņa periodam, savukārt ilgtermiņa periodā ir paredzēta viena galvenā pēcskolas bērnu uzraudzības iestāde un/vai papildu iestādes jaunizveidojamā ceturtajā Eiropas skolā. Pēcskolas bērnu uzraudzības iestāžu integrēšanas politika Eiropas skolās tiks turpināta. Pašreizējās pēcskolas bērnu uzraudzības iestādes, kas atrodas Luksemburgā, paplašinās turpmāko pāris gadu laikā. Bez tam laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam, vienlaicīgi ar otrās Eiropas skolas celtniecību, tiks izveidota jauna kombinēta iestāde, kura aptvers dienas aprūpi un pēcskolas uzraudzību. 6.1.7. Drošība, drošums un veselības aizsardzība Komisijas ēkās strādājošo personu veselībai un drošībai jāpiešķir augsta prioritāte, lai sasniegtu atbilstību[20] attiecīgajām valsts normām un standartiem un atbilstu Komisijas iniciatīvām veselības aizsardzības jomā, jo īpaši saistībā ar veselīgu uzturu, fiziskām aktivitātēm un pareizu ergonomiku darba vietā. Komisija, piemēram, labprāt izvērtēs iespējas starpiestāžu līmenī piedalīties sporta kompleksa izveidē. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī ar gaisa piesārņotību saistītajiem aspektiem. Ņemot vērā ar drošību saistītu starpgadījumu un uzbrukumu skaita būtisku pieaugumu Eiropā un pasaulē iepriekšējos gados, Komisija apzinās nepieciešamību nodrošināt tās darbinieku un īpašumu pienācīgu aizsardzību. Tādēļ efektīvi un samērīgi drošības pasākumi, kuri atspoguļo draudu ēkām un dienestiem novērtējumu, turpinās būt neatņemama sastāvdaļa Komisijas pašreizējo un jauno ēku plānošanā un apsaimniekošanā. Tas ietvers uzdevumu nodrošināt to, lai katra jaunceltne tiktu iekārtota tā, lai tā atbilstu drošības prasībām, jo īpaši attiecībā uz iekļūšanas kontroli. 6.2. Ogļskābās gāzes emisiju samazināšana Komisijā Runājot par ogļskābās gāzes emisiju samazināšanu Komisijā, izmantojot Komisijas ēku politikas stratēģiju, paveras plašas iespējas trīs jomās: ēku izraisīto emisiju mazināšana, savienojumu ar sabiedrisko transportu pilnveidošana un lielākas sinerģijas iespējas ēku apsaimniekošanā. Kā pieņemts Sestās Kopienas vides rīcības programmas[21] vidusposma ziņojumā, Komisija noteiks stratēģiju ogļskābās gāzes emisiju samazināšanai Komisijā. Būvniecības nozarē minētā stratēģija ievēros šajā paziņojumā izklāstītos principus. 6.2.1. Emisiju samazināšana Ir svarīgi, lai Komisijas pašreizējās ēkās cik vien iespējams turpinātos ogļskābās gāzes emisiju samazināšana un lai jaunie projekti atbilstu visaugstākiem vides standartiem ar mērķi neradīt ogļskābās gāzes emisijas. Tas nozīmē divkāršu ieguvumu, samazinot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, kā arī samazinot kārtējās enerģijas izmaksas. - Attiecībā uz pašreizējām ēkām Komisija jau sen ir apņēmusies nodrošināt ilgtspējīgu attīstību gan ar savām darbībām likumdošanas un politikas jomā, gan ar savu ikdienas pārvaldību, ko pierāda Komisijas iniciatīvas vides vadības jomā, piemēram, 2001. gada septembra lēmums[22] sākt izmēģinājuma projektu, ar kuru īsteno regulu par vides vadības un audita sistēmu ( EMAS )[23]. Tā rezultātā ir apstiprināts, ka septiņas ēkas Briselē[24] atbilst EMAS principiem, vienlaicīgi aicinot apmēram 3 500 darbiniekus, kā arī Komisijā strādājošos līgumdarbiniekus izturēties pēc iespējas ekoloģiski atbildīgāk darbā un visās dzīves jomās. Komisijas mērķis ir pakāpeniski attiecināt EMAS uz Komisijas galvenajām ēkām; visi remontdarbi koncentrēsies uz ēku energoefektivitāti. - Attiecībā uz jaunām ēkām un remontdarbiem Komisija ievēros integrētu, sinerģisku pieeju, kas ņem vērā ēkas ekspluatācijas visus posmus, sākot ar atkāroti izmantojamu vai otrreiz pārstrādājamu materiālu pielietošanu celtniecībā, līdz racionālai dabas resursu, piemēram, enerģijas izmantošanai (kā noteikts Direktīvā Nr. 2002/91/EK). 6.2.2. Mobilitāte Runājot par mobilitāti, būtisks faktors, lai samazinātu Komisijas un tās darbinieku ietekmi uz vidi, ir ēku atrašanās vieta un to iekļaušana sabiedriskā transporta tīklā. Tādēļ Komisijas svarīgākajām ēkām un Komisijas darbības vietām jāatrodas netālu no sabiedriskā transporta savienojumu mezgliem, ieskaitot dzelzceļu, metro vai ātrgaitas tramvaju, vai arī tām ir jābūt ļoti labi savienotām ar sabiedriskā transporta tīkliem. Tādējādi jārada iespēja lietot sabiedrisko transportu, braucot uz darbu un no tā, kā arī braucot no Komisijas ēkām uz citām ES iestādēm un uz Eiropas skolām un mazbērnu novietnēm. Šai saistībā Komisija uzsver savu viedokli, ka ne tikai mazbērnu novietnes, bet arī Eiropas skolām ir jāatrodas netālu no nozīmīgākajām darba vietām vai galvenajiem rajoniem, kur dzīvo darbinieki, lai tādējādi palīdzētu mazināt transporta ietekmi (un palīdzētu darbiniekiem savienot darbu ar ģimenes dzīvi). Ir jābūt arī iespējai droši nokļūt pie ēkām ar velosipēdu – ideālā gadījumā ēkām jāiekļaujas vietējā veloceliņu tīklā. Tāpēc ir būtiski, lai uzņēmējas valsts iestādes veiktu nepieciešamos pasākumus, kas nodrošinātu sabiedriskā transporta tīklu un cita veida infrastruktūras pietiekamu pieejamību, tādējādi veidojot daļu no Komisijas pašreizējā Plāna par personāla mobilitāti Briselē 2006-2009[25]; šis plāns atbalsta un papildina pašreizējās iniciatīvas ar mērķi veicināt sabiedriskā un cita veida ilgtspējīga transporta līdzekļu izmantošanu. Jāveic tālāki pasākumi, lai pilnveidotu Eurobus iniciatīvu Briselē, kā arī lai pilnveidotu vienošanos ar Luksemburgas pilsētas iestādēm par Komisijas darbinieku pārvietošanos ar sabiedrisko transportu. 6.2.3. Sinerģija ēku apsaimniekošanā Pēc iespējas jāizmanto jaunākie tehnoloģijas sasniegumi, jo īpaši izmantojot integrētas platformas interneta protokoliem, lai savstarpēji savienotu dažādas ēku apsaimniekošanas sistēmas (signalizācijas sistēmas, informāciju tehnoloģijas (IT) tīklus, piekļuves kontroles sistēmas, uzturēšanas un ekspluatācijas sistēmas utt.), tādējādi atvieglojot Komisijas ēku integrētu apsaimniekošanu. Ieviešot kopīgas sistēmas, var ne tikai vēl vairāk samazināt elektroenerģijas patēriņu, bet arī ietaupīt līdzekļus citās jomās ar efektīvākas ēku apsaimniekošanas un ekspluatācijas palīdzību. 7. KOMISIJAS ēKU POLITIKAS īSTENOšANA 7.1. Sadarbība ar ieinteresētajām personām 7.1.1. Sadarbība ar Beļģijas iestādēm Komisija piešķir lielu nozīmi gan savu darbinieku, gan Eiropas rajona iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija tiecas uzlabot savu Briselē izvietoto ēku izskatu un iekļaušanos pilsētvidē. Taču šo mērķi var sasniegt tikai ar Beļģijas iestāžu atbalstu, kas ir izšķirošs panākumu faktors šīs stratēģijas īstenošanā. Tādēļ Komisija aicina Beļģijas iestādes vēl vairāk pastiprināt to koordināciju visos līmeņos, lai nodrošinātu palielinātu atbilstību dažādu tās politikas elementu starpā, kura attiecas uz Eiropas iestāžu izvietošanu Briselē. Īpaši šeit ir ņemta vērā nepieciešamība koncepcijā par Eiropas iestāžu klātbūtni Briselē iekļaut gan biroju (infrastruktūra un loģistika), gan darbinieku dimensiju. Darbinieku dimensijā īpaši ir ietvertas mazbērnu novietnes un bērnudārzi (par tiem ir atbildīga Eiropas Komisija, bet Beļģijas iestādēm jāiesaistās jautājumos, kas saistīti ar ēku pieejamību izmantošanai, jo Beļģijas iestādes piešķir vajadzīgās atļaujas) un Eiropas skolas (attiecībā uz tām uzņēmējai valstij ir skaidri noteikti pienākumi saskaņā ar starpvaldību konvenciju). Komisija bez tam lielā mērā ir atkarīga no Beļģijas iestādēm, lai veiktu vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu vispārējo transporta mobilitāti, kas ietekmē Komisiju un tās personālu. Tā kā Komisijai šajā jomā nav kompetenču un ir ierobežota rīcības brīvība, jaunas vīzijas un projektus tālāk ir jāattīsta Beļģijas iestādēm. Komisija turpinās aktīvi piedalīties iniciatīvās, piemēram, ES un Beļģijas darba grupā, kuru izveidoja, lai atvieglotu dialogu starp ES un uzņēmējas valsts iestādēm, un Eiropas kvartāla fondā ( Fonds Quartier européen ), kas tika izveidots ar Karaļa Boduēna fonda aizgādnību un veicina sadarbību, dialogu un apmaiņu, kā arī vairo pārredzamību. Šajā sakarā fonds aicinās Beļģijas iestādes izvirzīt atbilstošas organizācijas, kuras nodarbotos ar vairākiem operatīviem jautājumiem un palīdzētu fondam uzraudzīt šo jautājumu atrisināšanas progresu. 7.1.2. Sadarbība ar Luksemburgas iestādēm Attiecības ar Luksemburgas iestādēm tiek organizētas caur Ārlietu ministriju, kas nodrošina koordināciju ar citām ministrijām vai valsts iestādēm. Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs regulāri piedalās Luksemburgā izvietoto Eiropas iestāžu un organizāciju administrācijas vadītāju sēdēs. Tādējādi ir iespējama ēku politikas saskaņošana gan Eiropas iestāžu starpā, gan ar vietējām iestādēm. Attiecībā uz saskaņošanu ar vietējām iestādēm Komisija aicina Luksemburgas iestādes uzturēt esošo sadarbību, lai rastu konstruktīvus risinājumus visiem izskatāmajiem jautājumiem. 7.1.3. Sadarbība ar citām Eiropas iestādēm Komisijai ir ilgstoša un veiksmīga sadarbības pieredze ar citām iestādēm; Komisija plāno turpināt šo sadarbību arī turpmāk. Runājot par starpiestāžu sadarbību, ir skaidrs, ka, izvērtējot Komisijas kontaktus, pastāv dziļš gandarījums par pakalpojumiem, ar kuriem Komisija nodrošina citas ES iestādes. Tomēr pastāv vienprātība, ka starpiestāžu sadarbībai jomās, kurās to veic Komisijas Briseles un Luksemburgas darba grupas infrastruktūrai un apgādei, ir jānotiek uz pieprasījuma pamata – bez pienākuma iestādēm sadarboties, ja vien tās neizlemj to darīt brīvprātīgi. Citām iestādēm nav neatliekamas vajadzības pēc pilnvērtīga starpiestāžu biroja, kuru izveidotu, lai veiktu tās darbības, kuras pašlaik veic Komisijas infrastruktūras un apgādes darba grupas. Neskatoties uz to, Komisija ir gatava diskusijām par varbūtējām sadarbības iespējām nākotnē, pamatojoties uz konkrētiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir palielināt apjomradītus ietaupījumus; šai saistībā būtu svarīgi ikvienai no iesaistītajām iestādēm noteikt – katrai atsevišķi – attiecīgās lomas un pienākumus, tostarp darba slodzi un priekšrocības. 7.2. Celtniecības standartu un darbinieku izvietošanas vadlīniju pārskatīšana Lai nodrošinātu šajā paziņojumā iekļauto galveno politikas principu īstenošanu, Komisijas ēku politikas arhitektūras prasības noteiks ar jaunu dokumentu par arhitektūras politiku; šo dokumentu izstrādās līdz 2008. gada beigām, lai papildinātu „Tipveida ēkām piemērojamo standartu rokasgrāmatu”( MIT )[26]. Šo rokasgrāmatu arī pārskatīs, lai ņemtu vērā jaunākos tehnoloģijas sasniegumus un tendences saistībā ar veselības aizsardzību un drošību. Bez tam Komisijas dienesti pieņems „Darbinieku izvietošanas vadlīnijas”( HCM ), kas saskaņo noteikumus un tehniskos kritērijus telpu piešķiršanā Komisijas ģenerāldirektorātiem vai dienestiem Briselē un Luksemburgā; Komisijas dienesti arī izveidos jaunu programmu, lai novērtētu Komisijas ēku tehnisko stāvokli un – nepieciešamības gadījumā – to uzlabotu. Ierosinātajā metodikā visi jaunie projekti tiks novērtēti attiecībā pret MIT un HCM minētajiem references standartiem un normām. [1] SEC(1996) 1095, COM(1999) 713, COM(2003) 755. [2] Ieskaitot citas ēkas, piemēram, Konferenču centru, vēstures arhīvus, apgādes un sociālās ēkas. Komisijas darbinieku aizņemto biroja telpu platība ir 804 000 m² 51 biroju ēkās. [3] Ieskaitot birojus un citas telpas. [4] Dažas ēkas, piemēram, vēstures arhīvi un informācijas tehnoloģiju telpas atrodas citos rajonos, un to kopējā platība ir 18 500 m². [5] „Quartier Européen” ietilpst platība starp Cour St Michel – Madou Tower , Boulevard Clovis – Square de Meeûs . [6] Kā paredzēts Komisijas 2003. gada 22. jūlija Lēmumā C(2003)570/5, ar ko nosaka administratīvos noteikumus, ko piemēro OIB . Ņemot vērā šāda veida lēmumu ietekmi uz budžetu, papildus ir ierosināts, ka abiem birojiem vadības komiteju atzinums tiks sniegts uz pagaidu piekrišanas pamata; Budžeta ģenerāldirektorāts dod šo piekrišanu attiecībā uz MAPF kopējo finansējumu. [7] Skatīt 4.1. iedaļu. [8] Skatīt 7.1.1. iedaļu. [9] Pašlaik šis plāns ņem vērā tikai platības, kas vajadzīgas Komisijai, neņemot vērā izpildaģentūras. [10] Ieskaitot remontus tajos gadījumos, kad ēkas saimnieciskais ekspluatācijas laiks jau ir pārsniegts. [11] Skatīt 2.1. iedaļu. [12] Šis pants nosaka piemērošanas principus un procedūras publiskā iepirkuma jomā. [13] OIB direktors un OIL direktors. [14] Šajā nolūkā OIB un OIL noslēgs pamatlīgumu ar specializētajiem konsultantiem. [15] Padomes Regula (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002. [16] Atlikto maksājumu shēma ļauj Komisijai iegādāties ēku un samaksāt par to vairāku gadu (parasti 27 gadu) laikā. Īpašuma tiesības Komisijai tiek nodotas pirkuma dienā. [17] Darbinieku aptauja „Komisijas politika attiecībā uz ēku atrašanās vietām Briselē”, kuru sāka veikt laika posmā no 2007. gada 17. janvāra līdz 2. februārim. [18] SEC(2006) 500. [19] Šajā dokumentā tiks uzsvērta īpašā situācija saistībā ar diviem nozīmīgiem projektiem ( Cornet-Leman , Wagon-Lits ), kuru īstenošana jūtami kavējas. [20] To apstiprina Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāts. [21] COM(2007) 225. [22] Komisijas 2001. gada 7. septembra Lēmums Nr. C(2001)2591 par Komisijas darbību iesaisti EMAS regulas piemērošanas procedūrā. [23] Eiropas Parlamenta un Ministru padomes 2001. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 761/2001, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā ( EMAS ). [24] BERL, BRE2, BU-5/9, GUIM, HTWG, MO34 un SC11. [25] SEC(2006) 344 – 2006. gada 14. marts. [26] 2004. gada jūnijā atjauninātā rokasgrāmata ir atsauces dokuments un līdzeklis, ar kuru novērtē to, cik lielā mērā Komisijai ieteiktās ēkas un projekti atbilst kvantitatīvi nosakāmiem kritērijiem, jo īpaši saistībā ar tehniskām prasībām, ērtumu un drošību.