[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 31.2007

COM(2007) 459 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

Pārskats par to, kā 2001.–2005. gadā īstenota shēma ilgtermiņa valsts atbalstam lauksaimniecībai Somijas ziemeļu reģionos saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/404/EK

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

Pārskats par to, kā 2001.–2005. gadā īstenota shēma ilgtermiņa valsts atbalstam lauksaimniecībai Somijas ziemeļu reģionos saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/404/EK

SATURS

1. IEVADS 3

1.1. Priekšvēsture 3

1.2. Vispārīgi principi 3

1.3. Apakšreģioni 4

1.4. Pārvaldība un kontroles 4

2. PIEMēROšANA 2001.-2005. GADā 5

2.1. Komisijas lēmumi 5

2.2. Somijā piešķirtais atbalsts 5

2.3. Kopienas atbalsts 5

2.4. Atbalstāmiem ziemeļu apgabaliem piešķirtais atbalsts pa nozarēm 6

2.5. Atbalstītie ražošanas apjomi 7

3. LAUKSAIMNIECīBAS EKONOMIKAS ATTīSTīBA ATBALSTāMAJOS ZIEMEļU REģIONOS 7

3.1. Galveno produktu attīstība apakšreģionos 7

3.2. Zemes izmantošanas attīstība 9

3.3. Lauksaimniecības struktūras, produktivitātes un ražošanas metožu attīstības tendences 9

3.4. Lauksaimniecības ieņēmumu un rentabilitātes attīstība 11

3.5. Sociālekonomiskās ietekmes attīstība 12

3.6. Situācija vides jomā 12

3.7. Ietekme uz barības ķēdi 12

4. SECINāJUMI 13

1. IEVADS

1.1. Priekšvēsture

Saskaņā ar 142. pantu Aktā par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Eiropas Savienībai Komisija atļāva Somijai piešķirt ilgtermiņa valsts atbalstu lauksaimnieciskās darbības saglabāšanai ziemeļu reģionos. Ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu galvenokārt piešķir tādēļ, lai saglabātu tradicionālo primāro ražošanu un pārstrādi, kas ir dabiski pielāgota reģiona klimatiskajiem apstākļiem, uzlabotu lauksaimniecības produktu ražošanas, tirdzniecības un pārstrādes struktūras, atvieglotu šo produktu realizāciju, nodrošinātu vides aizsardzību un saglabātu lauku ainavu.

Ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēma aptver reģionus, kuri atrodas uz ziemeļiem no 62. paralēles, un dažas blakus esošas teritorijas uz dienvidiem no šīs paralēles, kurās ir līdzīgi klimatiskie apstākļi, kas būtiski apgrūtina lauksaimniecisko darbību. Nosakot šīs platības, tiek ņemti vērā šādi faktori: zems iedzīvotāju blīvums (ne vairāk kā 10 iedzīvotāji uz km2), lauksaimniecībā izmantotās zemes procentuālā daļa no kopplatības (mazāk nekā 10 %) un lietošanai pārtikā paredzētu kultūraugu audzēšanai izmantotās lauksaimniecības zemes procentuālā daļa no lauksaimniecībā izmantotās zemes kopplatības. Pašreiz shēma aptver 1 417 000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas ir 55,5 % no Somijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatības.

Komisija vienu gadu pēc pievienošanās un turpmāk katru piekto gadu iesniedz Padomei pārskatu par piešķirtajām atļaujām un tā atbalsta rezultātiem, kas pēc šādu atļauju saņemšanas piešķirts saskaņā ar 143. pantu. Iepriekšējie pārskati tika sagatavoti 1996. un 2002. gadā.

Šā pārskata pamatā ir informācija no Somijas iestādēm un tajā nav izdarīti secinājumi par to, vai ir sasniegti shēmā paredzētie mērķi. Komisija ir uzdevusi veikt īpašu izpēti šajā jautājumā.

1.2. Vispārīgi principi

Ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts ir diferencēts pa reģioniem un to piešķir ražošanas vienībām, ņemot vērā kopīgo tirgus organizāciju noteiktos ierobežojumus. Atļauto ražošanas apjomu ierobežojumu katrā nozarē nosaka valsts mērogā, savukārt skaidrības labad nosaka arī reģionālos apjomus. Atbalsts nevar būt saistīts ar nākotnē plānotu ražošanu vai veicināt ražošanas apjoma pieaugumu, vai apvienotā atbalsta summas palielināšanos salīdzinājumā ar atsauces periodā piešķirto atbalstu.

Ņemot vērā pieejamos valsts statistikas datus par daudzumiem, par atsauces periodu izvēlējās 1991.-1993. gadu pirms pievienošanās, lai noteiktu dažādus kvantitatīvus ierobežojumus lauksaimnieciskajai ražošanai. Atbalsta kopējo apjomu aprēķināja, ņemot vērā starpību starp Somijas un Kopienas cenām (netiešais atbalsts) 1993. gadā, kā arī ņemot vērā starpību starp tiešo atbalstu, ko finansēja no valsts budžeta, un tiešo atbalstu, kas pieejams no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP).

Ar Komisijas lēmumu ir noteikts maksimālais ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsta apjoms konkrētiem produktiem un nozarēm. Atbalstu par visiem augu produktiem piešķir par hektāru. Dzīvnieku izcelsmes produktiem atbalstu izsaka par ganāmpulka vienību attiecībā uz govīm, zirgiem, aitām, kazām, cūkām, mājputniem un par dzīvnieku attiecībā uz ziemeļbriežiem. Atbalstu par pienu piešķir par kilogramu. Atbalstu piešķir arī par augļu un dārzeņu uzglabāšanu. Jaunajiem lauksaimniekiem (jaunākiem par 40 gadiem), kas audzē zāli un labību, paredzēts vienotas likmes atbalsts par hektāru. Atbalstu var izmaksāt ražotājam, kam (vai kura laulātajam) ir vismaz 18, bet ne vairāk par 65 gadiem. Atbalsta saņēmēju īpašumā ir jābūt vismaz 3 hektāriem aramzemes vai vismaz 0,5 hektāriem dārzkopībā izmantotas zemes.

1.3. Apakšreģioni

Somijas ziemeļu apgabali, kuriem paredzēta atbalsta shēma, ietver piecus apakšreģionus, t.i., C1, C2, ziemeļu C2 (tostarp visas C1 un C2 apakšreģionu salas), C3 un C4 ( 1. attēls ). Šis sadalījums ļauj pielāgot atbalstu lauksaimniecībai, ņemot vērā reģiona lauksaimniecības ekonomikas īpatnības un nelabvēlīgo dabas apstākļu apgrūtinājumu.

[pic]

1. attēls. Apgabali, kuros piešķir atbalstu lauksaimniecībai (ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu piešķir C1–C4 apakšreģionā).

1.4. Pārvaldība un kontroles

Piecpadsmit reģionālie Nodarbinātības un ekonomiskās attīstības centri (NEAC) darbojas kā lauksaimniecības pārvaldības reģionālās organizācijas.

Pašvaldību pārvaldes saņem no lauksaimniekiem pieteikumus atbalstam un ievada pieteikuma datus IAKS sistēmā. Pārvalde aprēķina atbalstu un nosūta lauksaimniekiem atbalsta piešķiršanas atļauju. NEAC darbinieki pārbauda valsts atbalsta saņēmējus tādā pašā veidā kā ES atbalsta saņēmējus. Ik gadu 5 % no visiem pieteikumiem pārbauda klātienē.

Somijai katru gadu jāiesniedz Komisijai gada ziņojums par piešķirtā atbalsta, tostarp Kopienas atbalsta ietekmi, un jo īpaši par ražošanas tendencēm un ražošanas līdzekļiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, par tendencēm attiecīgo reģionu ekonomikā un par to, kā tās ietekmē vides aizsardzību. Pamatojoties uz šo ziņojumu un citu pieejamo informāciju, Komisija pārbauda piemērošanas atbilstību attiecīgajiem noteikumiem.

2. PIEMēROšANA 2001.-2005. GADā

2.1. Komisijas lēmumi

Somijas ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēma tika apstiprināta ar Komisijas 1995. gada 4. maija Lēmumu 95/196/EK.

Iepriekšējā 1996.-2000. gada pārskata periodā šo lēmumu divas reizes grozīja – ar Komisijas Lēmumu 97/279/EK un Komisijas Lēmumu 2000/405/EK. 2002. gadā lēmumu par Somiju aizstāja ar Lēmumu 2002/404/EK. Lēmumā vispirms laboja dažas atbalsta summas, jo bija mainījies valūtas maiņas kurss, un bija atšķirības salīdzināmās cenās. Otrkārt, lai vienkāršotu pārvaldību, noteiktas nozares vai apakšnozares apvienoja. Tika nolemts, ka ierobežojumi attiecībā uz atbalsta apjomu par vienību, kopējo atbalstu katrai nozarei un atbalstā iekļauto vienību skaitu, ir pietiekami, lai novērstu iespējamo ražošanas pieaugumu.

Kopš tā laika lēmumu grozīja ar Lēmumu C(2004) 2711, lai līdz 2007. gadam dažās nozarēs varētu maksāt lielāku ieguldījumu atbalstu un atbalstu par zīdītājgovīm atļautu maksāt arī par telēm. Ar Lēmumu C(2005) 122 pieņēma otru grozījumu, lai iekļautu SLOM piena daudzumus, un no 2005. gada atkārtoti ieviestu saistību ar kvotām. Visbeidzot ar Lēmumu C(2005) 5599 samazināja atbalsta kopapjomu no 486,69 miljoniem euro līdz 448,59 miljoniem euro, lai ņemtu vērā valsts finansēto atbalsta shēmu mazāk labvēlīgiem apgabaliem, un pielāgotos KLP attīstībai attiecībā uz noteiktu dzīvnieku blīvuma ierobežojumu atcelšanu.

2.2. Somijā piešķirtais atbalsts

Laikposma sākumā ziemeļu apgabaliem piešķirtais atbalsts katru gadu nedaudz pieauga – no 351 miljoniem euro 2001. gadā līdz 385 miljoniem euro 2004. gadā. Samazinājums līdz 328,1 miljonam euro skaidrojams ar to, ka tika ieviesta minētā valsts finansētā atbalsta shēma mazāk labvēlīgiem apgabaliem, kuru finansēja, par atbilstošu summu samazinot ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu. Laikposma beigās ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts sasniedza 34 % no lauksaimniecībai paredzētā atbalsta kopapjoma, kas izmaksāts atbalstāmajos ziemeļu reģionos. Aptuveni 74 % no maksājumu atļaujām, kas pieejamas ziemeļu apgabaliem paredzētajam atbalstam, tika izmantotas 2001.-2005. gadā.

2.3. Kopienas atbalsts

Ziemeļu apgabaliem paredzētās atbalsta shēmas atbalstāmajos apgabalos atbalstu lauksaimniecībā saņem arī no ES finansētajiem instrumentiem, piemēram, abiem kopējās lauksaimniecības politikas pīlāriem. Kā redzams 1. tabulā, atbalsts no šiem diviem pīlāriem, no 2001. gada pieaudzis par 15 %. To daļēji var izskaidrot ar tiešo maksājumu ieviešanu piena nozarē saistībā ar 2003. gada KLP reformu, kā arī ar neparedzēti lielu agrovides maksājumu izmantojumu.

1. tabula. Noteiktu Kopienas atbalstu kopsavilkums 2001. un 2005. gadā

Gads | KTO maksājumi miljonos euro | Kompensācijas pabalsts, MLA(, miljonos euro | Agrovides maksājumi, miljonos euro | Kopā miljonos euro |

2001 | 202 | 230 | 133 | 565 |

2005 | 254 | 234 | 162 | 650 |

( Mazāk labvēlīgie apgabali |

2.4. Atbalstāmiem ziemeļu apgabaliem piešķirtais atbalsts pa nozarēm

Visās nozarēs piešķirtā atbalsta kopapjoms bija mazāks nekā pieļaujamais maksimums ( 2.a un 2.b tabula ). Tas izskaidrojams galvenokārt ar stingro budžeta disciplīnu un zemāku, nekā paredzēts, ražošanas apjomu dažās nozarēs.

2.a. tabula. Ar dzīvniekiem saistītā ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta summu kopsavilkums, 2001. un 2005. gads

Produkts | 2001. gadā piešķirtā atbalsta kopapjoms miljonos euro | 2005. gadā piešķirtā atbalsta kopapjoms miljonos euro | Pieļaujamais atbalsts ziemeļu apgabaliem 2005. gadā, miljonos euro |

Liellopu gaļa | 51,1 | 54,9 | 91,17 |

Jēra gaļa un kazas gaļa | 2,5 | 3,25 | 3,50 |

Cūkgaļa un mājputnu gaļa | 46 | 37,03 | 61,3 |

Ziemeļbrieži | 2,7 | 3,49 | 6,16 |

Zirgi | 2,1 | 2,23 | 2,52 |

Piens | 182,5 | 158,9 | 225,22 |

Atbalsts par piena un gaļas transportu | 1,6 | 2,15 | 2,27 |

Kopā | 288,5 | 261,9 | 392,2 |

2.b. tabula. Ar platību saistītā ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta summu kopsavilkums, 2001. un 2005. gads

Produkts | 2001. gadā piešķirtā atbalsta kopapjoms miljonos euro | 2005. gadā piešķirtā atbalsta kopapjoms miljonos euro | Pieļaujamais atbalsts ziemeļu apgabaliem 2005. gadā, miljonos euro |

Cukurbietes | 0,5 | 0,38 | 1,34 |

Cietes kartupeļi | 0,9 | 0,65 | 1,24 |

Graudaugi un citi laukaugi | 9,9 | 12,90 | 15,14 |

Dārzkopība | 21,4 | 21,43 | 24,69 |

Āra dārzeņi un āboli | 0,8 | 0,64 | 0,90 |

Atbalsts par uzglabāšanu | 1,07 | 1,00 | 2,86 |

Lauksaimniecībā izmantotā zeme (ganības, papuve utt.) | 15,7 | 16,48 | 27,87 |

Jaunie lauksaimnieki | 12,1 | 12,68 | 16,66 |

Kopā | 62,4 | 66,16 | 89,95 |

2005. gadā piešķīra īslaicīgu ieguldījumu atbalstu piena, liellopu, aitas un kazas gaļas nozarē, tostarp atbalstu par lopbarības un kūtsmēslu uzglabāšanu un pastaigu aplokiem. Par 917 projektiem tika saņemts atbalsts 14,14 miljonu euro apmērā.

2.5. Atbalstītie ražošanas apjomi

Lēmumā par ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu noteikts maksimālais ražošanas apjoms, par ko var piešķirt atbalstu. 2001.-2005. gadā maksimālie ražošanas ierobežojumi dažus gadus tika nedaudz pārsniegti attiecībā uz cūkām, mājputniem un zirgiem, un atbalsta apjomi vai vienības attiecīgi tika samazinātas. To ziemeļbriežu skaits, par kuriem piešķīra atbalsta maksājumu, samazinājās, jo tika ieviests ierobežojums – 50 dzīvnieku vienam pieteikuma iesniedzējam.

3.a tabula. Atbalstīto ražošanas apjomu kopsavilkums 2001. un 2005. gadā, dzīvnieki

Produkts | Dotācija par ganāmpulka vienību 2001. gadā | Dotācija par dzīvnieku vienību 2005. gadā | Ganāmpulka vienības atsauces apjomi 2005. gadā | Pārsniegums/iztrūkums 2005. gadā, % |

Liellopu gaļa | 120 344 | 130 862 | 167 274 | –22 % |

Jēra gaļa un kazas gaļa | 4 740 | 5 668 | 5 886 | –4 % |

Cūkgaļa un mājputnu gaļa | 147 764 | 133 967 | 139 200 | –4 % |

Ziemeļbrieži (dzīvnieku skaits) | 185 731 | 155 254 | 229 000 | –32 % |

Zirgi | 7 754 | 5 593 | 6 000 | –7 % |

Piens (t) | 1 848 123 | 1 825 664 | 1 759 129 | 4 % |

Kopumā minētajā laikposmā ražošana visās kultūraugu audzēšanas nozarēs nesasniedza pieļaujamo apjomu, bet dažos gados robežlielumi tika nedaudz pārsniegti.

3.b tabula. Atbalstīto platību kopsavilkums 2001. un 2005. gadā, augkopība

Produkts | Hektāri, par kuriem piešķīra atbalstu 2001. gadā | Hektāri, par kuriem piešķīra atbalstu 2005. gadā | Hektāru atsauces apjomi 2005. gadā | Pārsniegums/iztrūkums 2005. gadā, % |

Cukurbietes | 2 302 | 2 034 | 3 750 | –46 % |

Ciete | 4 933 | 4 546 | 6 580 | –31 % |

Graudaugi un citi laukaugi | 304 707 | 315 975 | 557 700 | –43 % |

Dārzkopība | 216 | 190 | 203 | –6 % |

Āra dārzeņi un āboli | 2 080 | 1 774 | 2 095 | –15 % |

Lauksaimniecībā izmantotā zeme (ganības, papuve utt.) | 421 738 | 427 022 | 848 812 | –50 % |

3. LAUKSAIMNIECīBAS EKONOMIKAS ATTīSTīBA ATBALSTāMAJOS ZIEMEļU REģIONOS

Šīs nodaļas secinājumu pamatā ir informācija, ko Somijas iestādes sniegušas saskaņā ar Pievienošanās akta 143. panta 2. punktu.

3.1. Galveno produktu attīstība apakšreģionos

Galvenās lauksaimniecības nozares Somijas ziemeļu apgabalos ir piena, liellopu gaļas un cūkgaļas ražošana. Tās kopā veido 72 % no tirgus ieņēmumiem. Turpmākajās iedaļās aprakstīta galveno produktu attīstība dažādos apakšreģionos. Pieejamā informācija nedod iespēju analizēt attīstību apakšreģionos.

Piens

Piena ražošana atbalstāmajos apgabalos veido aptuveni 77 % no Somijas piena ražošanas kopapjoma. Šī procentuālā attiecība minētajā laikposmā gandrīz nemainījās. Izņemot dažas apjoma izmaiņas laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam, ražošanas apjoms samazinājās par aptuveni 1,2 %, lai gan atbalstāmajos apgabalos izmaiņas ir atšķirīgas.

4.a tabula. Piena ražošana (1 000 t) apakšreģionos 2001.-2005. gadā

Atbalstāmā platība/kvotas periods | 2000./2001. gads | 2001./2002. gads | 2002./2003. gads | 2003./2004. gads | 2004./2005. gads | 2005./2006. gads |

C1 | 527,5 | 535,5 | 521,0 | 512,1 | 501,1 | 501,4 |

C2 | 1 022,1 | 1 047,4 | 1 031,8 | 1 026,5 | 1 016,7 | 1 032,1 |

C2N | 105,4 | 108,2 | 107,5 | 107,3 | 103,1 | 104,9 |

C3 | 172,6 | 177,1 | 178,4 | 174,4 | 168,8 | 170,5 |

C4 | 23,0 | 23,5 | 23,3 | 22,4 | 20,6 | 20,5 |

Kopā | 1 850,6 | 1 891,7 | 1 862,1 | 1 842,7 | 1 810,4 | 1 829,3 |

Piezīme. Skaitļi attiecas uz piena ražošanas kopapjomu ziemeļu apgabalos (tostarp ražošanu, uz kuru neattiecas ziemeļu apgabaliem paredzētais atbalsts). |

Liellopu gaļa

Arī attiecībā uz liellopu gaļu atbalstāmie ziemeļu apgabali veido aptuveni 77 % no Somijas ražošanas. 2003. un 2004. gadā ražošanas apjoms palielinājās, jo pieauga tirgus pieprasījums. Atbalstāmo apgabalu daļa liellopu gaļas ražošanā ir nedaudz mainījusies, lai gan apakšreģionos izmaiņas joprojām ir atšķirīgas. Jāpiebilst, ka izmaiņas piena un liellopu gaļas ražošanā notiek samērā līdzīgi, kas norāda uz šo ražošanas nozaru saistību.

4.b tabula. Liellopu gaļas ražošana (1 000 t) apakšreģionos 2001.-2005. gadā

Atbalstāmais apgabals/gads | 2001. gads | 2002. gads | 2003. gads | 2004. gads | 2005. gads |

C1 | 19,8 | 19,9 | 20,2 | 19,6 | 18,2 |

C2 | 37,7 | 38,6 | 41,6 | 41,3 | 38,2 |

C2N | 3,7 | 3,6 | 3,9 | 3,7 | 3,6 |

C3 | 5,4 | 5,5 | 6,1 | 5,7 | 5,3 |

C4 | 0,6 | 0,5 | 0,6 | 0,6 | 0,6 |

Kopā | 67,2 | 68,1 | 72,4 | 70,9 | 65,9 |

Cūkgaļas ražošana

Atbalstāmajos apgabalos ražo 43 % no Somijas cūkgaļas. 2000.-2005. gadā cūkgaļas ražošana apgabalā pieauga par 22 %, bet tās daļa cūkgaļas ražošanā visā valstī gandrīz nav mainījusies.

4.c tabula. Cūkgaļas ražošana (1 000 t) apakšreģionos 2001.-2005. gadā

Atbalstāmais apgabals/gads | 2001. gads | 2002. gads | 2003. gads | 2004. gads | 2005. gads |

C1 | 47,9 | 50,1 | 53,5 | 55,2 | 57,9 |

C2 | 23,9 | 25,7 | 27,9 | 28,7 | 28,0 |

C2N | 1,2 | 0,9 | 1,1 | 1,2 | 1,2 |

C3 un C4 | 1,1 | 1,0 | 1,0 | 1,0 | 1,0 |

Kopā | 74,1 | 77,7 | 83,5 | 86,1 | 88,1 |

3.2. Zemes izmantošanas attīstība

2005. gadā atbalstāmajā apgabalā esošā izmantotā lauksaimniecības zemes platība, uz kuru attiecas ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēma, bija 1,185 miljonus hektāru, kas veido aptuveni 52 % no Somijā izmantotās lauksaimniecības zemes platības. No ziemeļu apgabalu lauksaimniecības zemes 39 % atrodas C1 reģionā, 49 % –C2 un 12 % vistālāk ziemeļos esošos apgabalos C2N–C4 reģionā.

Visā atbalstāmajā reģionā izmantotā lauksaimniecības zeme 2000.-2005. gadā palielinājās par 4,4 % vai 50 400 hektāriem aizaugušo lauku iztīrīšanas dēļ saistībā ar paredzamo KLP reformu. Taču šī platība joprojām ir aptuveni 16 % mazāka nekā maksimālā platība, kas noteikta Komisijas Lēmumā 2002/404/EK.

Lauksaimniecības zemes izmantošana netika pārtraukta, taču daži no attālajiem aramzemes laukiem, kas atrodas atbalstāmajos apgabalos, vairs netiek izmantoti ražošanā. Lauksaimnieki nevēlas nomāt zemi par jebkuru cenu, jo zemes gabalu nelielo platību un lielā attāluma dēļ zemes apstrādāšanas izmaksas ir pārāk augstas. Caurmērā cena par papildu zemi ziemeļos attīstās diezgan mēreni, lai arī saistībā ar konkurenci par zemes pirkšanu vai nomu lopkopības saimniecību tuvumā cenas kāpj straujāk nekā parasti.

2005. gadā 44 % no izmantotās lauksaimniecības zemes bija apsēti ar graudaugiem, 40 % – ar zāli, 6 % ar citiem kultūraugiem, bet 10 % bija atstāti atmatā. Laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam palielinājās graudaugu platības un atmatas, bet samazinājās zāles platības. Šīs pārmaiņas galvenokārt izraisīja tas, ka daudzas saimniecības pārtrauca nodarboties ar lopkopību, bet atbalstāmo apgabalu dienvidu daļā joprojām audzēja rupjās lopbarības kultūras un citus kultūraugus, vai arī daļu zemes iznomāja saimniecībām, kurās notika paplašināšanās.

3.3. Lauksaimniecības struktūras, produktivitātes un ražošanas metožu attīstības tendences

Pagājušā gadsimta 90. gados notika straujas strukturālas pārmaiņas reģionos, uz kuriem attiecās ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēma. Šī tendence turpinājās arī šā gadsimta sākumā, mazākās saimniecības pārtrauca nodarboties ar lopkopību un pārgāja uz nepilna laika kultūraugu audzēšanu vai iznomāja savu zemi lielākām saimniecībām. Aramzemes nomāšana pieauga visā atbalstāmajā apgabalā, un 2003. gadā aptuveni 35 % to saimniecību aramzemes, kas turpināja ražošanu, bija nomāti. Laikposmā no 1995. līdz 2005. gadam aptuveni trešdaļa saimniecību pārtrauca ražošanu, un atbalstāmajā apgabalā vidējais saimniecības lielums pieauga no 19 līdz 31 hektāram. 2005. gadā atbalstāmajā apgabalā bija 39 650 saimniecību. Atbalstāmajā C2N reģionā samazināšanās notika vislēnāk, bet visātrāk – atbalstāmajā C3 reģionā.

5a. tabula. Saimniecību skaits dažādos apakšreģionos un visā valstī (2001.-2005.)

Apgabals/gads | 2001. gads | 2002. gads | 2003. gads | 2004. gads | 2005. gads | Izmaiņas 2001.-2005. gads | % izmaiņas 2001.−2005. gads |

C1 | 18 347 | 17 720 | 17 264 | 16 820 | 16 281 | –2 066 | –11 % |

C2 | 20 153 | 19 713 | 19 257 | 18 877 | 18 285 | –1 868 | –9 % |

C2N | 2 073 | 2 223 | 2 152 | 2 103 | 1 999 | –74 | –4 % |

C3 | 3 242 | 3 163 | 3 075 | 2 972 | 2 865 | –377 | –12 % |

C4 | 734 | 731 | 710 | 689 | 666 | –68 | –9 % |

Somija | 77 320 | 75 474 | 73 714 | 72 054 | 69 517 | –7 803 | –10 % |

Kopš 2000. gada to saimniecību skaits, kurām piederēja vairāk nekā 100 hektāru, pieauga vairāk nekā divas reizes, un to daļa kopējā platībā pieauga no 6 % līdz 13,6 %.

5.b tabula. Saimniecību skaits un sadalījums ziemeļu apgabaliem paredzētās atbalsta shēmas reģionā, 1995., 2000. un 2005. gadā

Saimniecību sadalījums (%) un kopskaits ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā | Saimniecību sadalījums (%) un skaits | Zemes gabalu sadalījums (%) un vidējais saimniecību lielums (ha katrai saimniecībai) |

1995. gads | 2000. gads | 2005. gads | 1995. gads | 2000. gads | 2005. gads |

Mazāk par 20 ha | 62,1 | 48,6 | 44,2 | 34,9 | 20,6 | 15,5 |

20–29 ha | 20,5 | 19,8 | 18 | 25,9 | 18,7 | 14,3 |

30-39 ha | 9,6 | 12,8 | 12,3 | 17,0 | 16,9 | 13.8 |

40-49 ha | 4,2 | 7,5 | 8,5 | 9,7 | 12,8 | 12.2 |

50-99 ha | 3,3 | 10,1 | 14,1 | 10,8 | 25,1 | 30.6 |

100–… ha | 0,3 | 1,2 | 2,9 | 1,8 | 6,0 | 13.6 |

Kopā/vidēji | 58 115 | 44 326 | 39 649 | 19 3 | 26 2 | 31.1 |

Vidējais ganāmpulka lielums piena ražošanas saimniecībās atbalstāmajā reģionā 1995.- 1995.-2005. gadā pieauga no 12 līdz 20 govīm. Vienlaikus no 0,3 % līdz 8,5 % palielinājās piena daļa, ko saražoja saimniecības, kurās bija vairāk nekā 50 govis.

Citās liellopu audzēšanas saimniecībās vidējais dzīvnieku vietu skaits pieauga attiecīgi no 20 līdz 50. Gandrīz trešajā daļā pārējo saimniecību katrā ir vairāk nekā 50 liellopu, bet 1995. gadā šīs saimniecības veidoja mazāk par vienu desmito daļu.

5.c tabula. Piena ražošanas un liellopu audzēšanas saimniecību skaits un sadalījums ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģionā 1995., 2000. un 2005. gadā

Ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta reģions | Saimniecību sadalījums (%) un skaits | Sadalījums (%), dzīvnieku kopskaits un vidējais skaits |

1995. gads | 2000. gads | 2005. gads | 1995. gads | 2000. gads | 2005. gads |

Piena ražošanas saimniecības |

Mazāk nekā 10 govis/saimniecība | 35 | 21,3 | 15,9 | 19,1 | 8,7 | 5,5 |

10-19 govis/saimniecība | 54,9 | 50,2 | 44,6 | 61,4 | 44,3 | 33,1 |

20-29 govis/saimniecība | 9,2 | 21,6 | 24,8 | 16,8 | 31 | 30,2 |

30-49 govis/saimniecība | 0,9 | 6,2 | 12,1 | 2,4 | 13,5 | 22,7 |

50+govis/saimniecība | 0,1 | 0,6 | 2,5 | 0,3 | 2,5 | 8,5 |

Saimniecību skaits | 23 442 | 16 422 | 12 335 | 288 456 | 267 654 | 240 645 |

Vidējais dzīvnieku skaits/saimniecība | 12,3 | 16,3 | 19,5 |

Citas liellopu audzēšanas saimniecības |

Mazāk nekā 10 liellopi/saimniecība | 36,8 | 24,8 | 22,1 | 8,9 | 3,4 | 2,2 |

10-19 liellopi/saimniecība | 27,3 | 19,6 | 18 | 18,9 | 8 | 5,1 |

20-29 liellopi/saimniecība | 13,7 | 13,5 | 11,8 | 16,2 | 9,3 | 5,8 |

30-49 liellopi/saimniecība | 13,3 | 17,5 | 16,9 | 25 | 19,3 | 13,2 |

50+liellopi/saimniecība | 8,8 | 24,6 | 31,3 | 31 | 60 | 73,8 |

Saimniecību skaits | 5 436 | 3 069 | 2 760 | 110 353 | 108 805 | 137 438 |

Vidējais dzīvnieku skaits/saimniecība | 20,3 | 35,5 | 49,8 |

2000.-2005. gadā to saimniecību daļa, kuru īpašnieki bija jaunāki par 40 gadiem, samazinājās no 28 % līdz 24 %, bet vidējais to saimniecību lielums, kuru īpašnieki ir jauni lauksaimnieki, bija lielāks, un tas pieauga vairāk nekā vecāku lauksaimnieku saimniecību lielums.

Atbalstāmajā reģionā esošās saimniecības visvairāk ieguldīja (kurus mēra kā bruto kapitālieguldījumu izdevumus) papildu zemes iepirkšanai (97,7 miljoni euro), piena lopu kūtīs (75,8 miljoni euro), saimniecības izveidošanā (57,0 miljoni euro) un liellopu gaļas ražošanas vienībās (27,5 miljoni euro).

Lai gan reģionā turpināja nodarboties ar tradicionālo lauksaimniecisko ražošanu, saimniecību palielināšanās veicināja tādu ražošanas tehnoloģiju un metožu izmantošanu, kas vairāk piemērotas lielākām saimniecībām, un ilgtermiņā tas ļaus samazināt izmaksas.

3.4. Lauksaimniecības ieņēmumu un rentabilitātes attīstība

Tā kā tirgus peļņas un ražošanas izmaksu attiecības attīstība ir nelabvēlīga, lauksaimniecība Somijas atbalstāmajos reģionos ir ļoti atkarīga no lauksaimniecībai piešķirtā ieņēmumu atbalsta. Laikposmā no 2000. līdz 2006. gadam attiecība starp ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu un saimniecības neto pievienoto vērtību (SNPV) svārstījās starp 0,4 un 0,5.

Ikgadējais saimniecības neto pievienotās vērtības pieaugums uz katru lauksaimniecības darba vienību (SNPV/LDV) 2000.-2004. gadā vidēji bija 1,8 %. Tajā pašā laikposmā ģimenes saimniecības ieņēmumi uz katru ģimenes darba vienību (ĢSI/ĢDV) gadā pieauga par 1,3 %.

2000.-2004. gadā ģimenes saimniecības ienākumi dažādās ziemeļu reģiona daļās bija ļoti atšķirīgi. C2 reģionā vidējais gada ieņēmumu pieaugums bija redzami mazāks nekā citos reģionos. Viens no šādas attīstības cēloņiem C2 reģionā bija to mazo graudkopības saimniecību skaita pieaugums, kurās bija zemas ražas un lielas izmaksas, jo lauksaimnieki bija pārtraukuši nodarboties ar lopkopību.

Ģimenes saimniecības ieņēmumu pieaugumu uz katru ģimenes darba vienību galvenokārt radīja lauksaimniecības strukturālā attīstība un uzlabotā ražošanas efektivitāte. Ražošanas paplašināšana un efektivitātes uzlabošana bija viens no līdzekļiem, kā ģimenes saimniecības varēja saglabāt savus ieņēmumus. Arī samērā lielais ieguldījumu atbalsts veicināja ražošanas paplašināšanu un tās efektivitātes uzlabošanu.

Piena nozarē saimniecību palielināšana un ražošanas paplašināšana notiek biežāk nekā liellopu gaļas nozarē. Liellopu gaļas nozarē ražotāju cenu attīstība bija vāja, un izmaksu pieaugums samazināja ieņēmumus un rentabilitāti jo īpaši attiecīgā perioda beigās.

Toties cūkkopības un graudkopības saimniecībās to lieluma radītās priekšrocības skaidrāk atspoguļojas ieņēmumu un rentabilitātes rādītājos, tomēr arī šajās saimniecībās vidējā ieņēmumu un rentabilitātes attīstība perioda beigās samazinājās.

3.5. Sociālekonomiskās ietekmes attīstība

Kopš 1995. gada atbalstāmajos apgabalos ir samazinājusies lauksaimniecības un pārtikas nozares nozīme reģionālajā ekonomikā. Ziemeļsomijā 2003. gadā lauksaimniecībā bija nodarbinātas 61 150 personas un pārtikas nozarē – 13 900 personas. Starp 1995. un 2003. gadu lauksaimniecībā nodarbināto personu skaits samazinājās par vairāk nekā 25 %, bet pārtikas nozarē nodarbināto personu skaits gandrīz nemainījās.

Tomēr Somijas ziemeļu atbalstāmajā reģionā un jo īpaši tā attālajās vietās lauksaimnieki veido nozīmīgu lauku iedzīvotāju daļu. Ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēma ir daļa no pasākumiem, ko veic, lai mēģinātu saglabāt apdzīvotību ziemeļu un austrumu reģionos. Ziemeļu apgabaliem paredzētais ilgtermiņa atbalsts ir devis nozīmīgu ieguldījumu, lai nepieļautu lauksaimnieku un lauku iedzīvotāju zudumu un mazinātu tā negatīvās sekas.

3.6. Situācija vides jomā

Viens no ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta sistēmas mērķiem ir pozitīvi ietekmēt vides aizsardzības un saglabāšanas pasākumus, saistot atbalsta maksājumus ar noteiktiem nosacījumiem – aramzemes izmantošanu (laba lauksaimniecības prakse) un liellopu skaitu (maksimālais liellopu blīvums). Tā kā vairākas dažādas darbības programmas ietekmē vidi, ir grūti izdalīt atsevišķas programmas ietekmi. Agrovides pasākumi saskaņā ar lauku attīstības politiku attiecas uz vairāk nekā 95 % saimniecību reģionā un gandrīz tādu pašu aramzemes procentu.

Slāpekļa un fosfora rādītāji attiecībā uz vides stāvokli reģionā, uz kuru attiecas ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēma, liecina par zināmu vides stāvokļa uzlabošanos. Pasākumi, kuriem ir pozitīva ietekme uz vidi, ietver papildu kūtsmēslu krātuvju būvi un samazinātu mākslīgo minerālmēslu izmantojumu. Samazinājies liellopu audzēšanā saražotais mēslu daudzums, jo samazinājies dzīvnieku skaits.

3.7. Ietekme uz barības ķēdi

To produktu, kas pieder pie ziemeļu apgabaliem paredzētās atbalsta sistēmas, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, pārstrāde un tirdzniecība atbalstāmajā reģionā ir palikusi samērā stabila. No pārtikas nozares uzņēmumiem to piena pārstrādes uzņēmumu un kautuvju skaits, kas iepērk izejvielas no lauksaimniecības, novērtējuma periodā atbalstāmajā reģionā ir samazinājies.

Vistālāk ziemeļos esošie reģioni var būt problemātiski no pārstrādes uzņēmumu viedokļa, kas darbojas visā valstī: šajā reģionā iegūstamo izejvielu apjoms ir neliels salīdzinājumā ar šo uzņēmumu kopapjomu, ir lielas transporta izmaksas, un tirgi atrodas tālu.

4. SECINāJUMI

Šajā pārskatā ir analizētas piešķirtās atļaujas un sasniegtie rezultāti. Tas ir sagatavots, pamatojoties uz datiem, ko Somijas iestādes iesniegušas saskaņā ar Pievienošanās akta 143. panta 2. punktu, un tas ir paredzēts iesniegšanai Padomē. No pārskata izrietošie galvenie secinājumi ir šādi.

1. Lielākā daļa nozaru, kas saņem ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu, pieļaujamais ražošanas apjoms attiecībā uz ražošanu, kas saņēmusi atbalstu, vai atbalsta ierobežojumi kopumā, novērtējuma periodā nav pārsniegti. Tomēr ražošanas apjoms dažkārt pārsniegts attiecībā uz cūkgaļu un mājputnu gaļu, pienu un labību. Attiecīgi tika samazinātas atbalsta summas un vienības, kas ir tiesīgas pretendēt uz atbalstu.

2. Dalībvalsts veica pārbaudes, un saskaņā ar valsts iestāžu sniegto informāciju ievērojami pārkāpumi nav konstatēti. Vajadzīgie ziņojumi tika iesniegti Komisijai, kā noteikts Pievienošanās aktā.

3. Ziemeļu apgabaliem paredzētās atbalsta shēmas mērķis ir nodrošināt lauksaimnieciskas ražošanas saglabāšanu reģionā. Ir grūti pārbaudīt, vai ar ziemeļu apgabaliem paredzēto atbalstu šis mērķis ir sasniegts, jo reģionā piemēro arī citas lauksaimniecības atbalsta shēmas. Shēma, tostarp maksājumi un atsevišķas izmaksātās summas, kā arī iedalījums apakšreģionos, pēc ieviešanas nekad nav pārbaudīts. Tāpēc Komisija ir uzdevusi veikt pētījumu, lai vairāk uzzinātu par shēmu, tās lietderīgumu, efektivitāti un īstenošanas nozīmīgumu 1995.–2005. gadā. Pētījumā jāņem vērā arī kopējās lauksaimniecības politikas reformas. Šā pētījuma rezultāti būs pieejami 2007. gada rudenī un tiks izmantoti, lai turpmāk attīstītu ziemeļu apgabaliem paredzētā atbalsta shēmu.

Pamatojoties uz Somijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija uzskata, ka Somijas iestādes kopumā pareizi piemērojušas Komisijas Lēmumu 95/195/EK un Komisijas Lēmumu 2002/404/EK par atbalstu ziemeļu reģioniem.