[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 10.7.2007

COM(2007) 396 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

par Kopienas stratēģijas īstenošanu attiecībā uz dioksīniem, furāniem un polihlorbifeniliem (COM(2001) 593) — otrais progresa ziņojums {SEC(2007) 955}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

par Kopienas stratēģijas īstenošanu attiecībā uz dioksīniem, furāniem un polihlorbifeniliem (COM(2001) 593) — otrais progresa ziņojums

Konteksts

Dioksīni, furāni un polihlorbifenili (PCDD, PCDF un PCB) ir vidē noturīgas toksiskas ķīmiskas vielas, kuras akumulējas barošanās ķēdēs un kurām var būt kaitīga iedarbība uz cilvēka organismu un vidi. Tās var izraisīt imūnsistēmas, nervu sistēmas, endokrīnās sistēmas darbības un reproduktīvās funkcijas traucējumus, un uzskata, ka šīs vielas var izraisīt arī vēzi. Visjutīgākie pret kaitīgo iedarbību ir embriji un zīdaiņi. Sabiedrība, politiķi un zinātnieki pievērsuši lielu uzmanību dioksīnu, furānu un PCB pat vismazāko daudzumu ilgstošas iedarbības kaitīgajai ietekmei uz cilvēka organismu un vidi.

Aizvadīto divdesmit gadu laikā kopumā panākta dioksīnu, furānu un PCB līmeņa samazināšanās vidē un cilvēka organismā, jo īpaši ierobežojot tādus rūpnieciska rakstura emisiju avotus kā atkritumu sadedzināšana. Tomēr, ņemot vērā šo vielu noturību vidē, arī turpmāk jāstrādā pie antropogēno emisiju samazināšanas, lai tās pastāvīgi kļūtu arvien mazākas, bet visur, kur tas ir iespējams, arī novērstu pilnībā. Lai samazinātu kaitīgo iedarbību uz cilvēka organismu, jāsamazina arī to līmenis pārtikā un lopbarībā.

Lai samazinātu uzņemšanu cilvēka organismā, jāsamazina šo vielu līmenis pārtikas ķēdē, jo svarīgākais šo vielu nokļūšanas ceļš cilvēka organismā ir pārtikas patēriņš. Pārtikas ķēdes piesārņojuma cēlonis ir vides piesārņojums. Piemēram, dioksīnu emisijas gaisā var nokļūt uz augiem un ūdenī, tos ar barību var uzņemt un organismā uzkrāt dzīvnieki un zivis, tādējādi dioksīniem nokļūstot pārtikas ķēdē. Tāpēc pasākumi dioksīnu, furānu un PCB līmeņu samazināšanai jāveic gan attiecībā uz vidi, gan arī pārtiku un lopbarību.

Komisija 2001. gada 24. oktobrī pieņēma paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par Kopienas stratēģiju attiecībā uz dioksīnu[1] (Dioksīna stratēģija). Dioksīna stratēģijai ir divas daļas: viena daļa attiecas uz pasākumiem dioksīnu, furānu un PCB klātbūtnes samazināšanai vidē , bet otra daļa — uz pasākumiem to klātbūtnes samazināšanai lopbarībā un pārtikā .

Vides padome 2001. gada 12. decembrī pieņēma secinājumus par Komisijas paziņojumu, kurā atbalstīta Komisijas dioksīna stratēģija un noteikts, ka Komisijai 2003. gada beigās un pēc tam reizi trijos gados jāsniedz paziņojums par šīs stratēģijas īstenošanas gaitu. Pirmo progresa ziņojumu par laika posmu no 2002. līdz 2003. gadam pieņēma 2004. gada 13. aprīlī[2].

Šis paziņojums ir otrais progresa ziņojums par Komisijas veiktajiem pasākumiem 2004.-2006. gadā vides jomā un ar lopbarību un pārtiku saistītajos jautājumos. Tam pievienots pielikums ar izvērstākiem tehniskākiem aprakstiem norisēm dažādās jomās (SEC(2007) 955).

Vides jomā veiktie pasākumi

Ar dioksīniem, furāniem un PCB saistītie jautājumi attiecas uz vairākām vides politikas jomām. Pārskata periodā īpaši svarīgs jautājums ir divu par noturīgiem organiskiem piesārņotājiem noslēgto starptautisko konvenciju īstenošana.

Līdzīgi citiem noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem, arī dioksīnu, furānu un PCB radītais piesārņojums izplatās pāri robežām un apdraud vidi un cilvēka veselību visā pasaulē. Šai globālajai problēmai veltīta ANO Vides programmas Stokholmas Konvencija par noturīgajiem organiskiem piesārņotājiem, par kuras Līgumslēdzēju pusi Kopiena kļuva 2005. gada februārī, kā arī ANO/EEK Konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņojumu lielos attālumos 1998. gada Protokols par noturīgu organisko piesārņojumu.

Lai ES pilnībā izpildītu saistības saskaņā ar šiem abiem starptautiskajiem instrumentiem, 2004. gadā pieņēma Regulu (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem[3]. Tās pieņemšana ir liels panākums dioksīnu, furānu un PCB līmeņu samazināšanai. Regulā paredzēts, ka dalībvalstīm jāizveido dioksīnu, furānu un PCB emisiju izplūžu valsts uzskaite un jānosaka to novēršanas pasākumi. Ir izstrādāti vai tuvākajā nākotnē tiks izstrādāti attiecīgie valsts izpildes plāni. Regula par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem tādējādi nodrošina, ka būs pieejama pilnīgāka informācija par dioksīnu, furānu un PBC izplūdēm, un tiek noteikti attiecīgi valsts līmeņa pasākumi.

Komisija ir izstrādājusi arī Kopienas izpildes plānu[4], kurā noteikti pasākumi, kas jāveic ES līmenī. Šim plānam tika veikts prioritāšu novērtējums, lai noteiktu pasākumus, kas vērsti uz noturīgu organisko piesārņotāju, tostarp dioksīnu, furānu un PCB, netīšām izplūdēm. Izpildes plānā jo īpaši noteikts, ka rūpniecisko piesārņojuma avotu radītais piesārņojums jāsamazina un jānovērš saskaņā ar patlaban spēkā esošajām tiesību normām, tostarp IPNK direktīvu[5] un direktīvu par atkritumu sadedzināšanu[6]. Arvien lielāku nozīmi iegūst tādi ar mājsaimniecību saistīti piesārņojuma avoti kā vietējā apkure, izmantojot malku un akmeņogles, un tāpēc Komisija dos ieguldījumu to novēršanā, veicinot pieredzes un informācijas apmaiņu starp ieinteresētajām personām un dalībvalstīm.

Papildus šai vispārīgajai virzībai 2004.-2006. gadā Dioksīna stratēģijas pasākumi attiecībā uz vidi veikti arī vairākās konkrētās jomās.

Ar rūpnieciskajām emisijām saistītajos jautājumos turpinājās darbs pie labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) noteikšanas piesārņojuma novēršanai un kontrolei, un līdz 2006. gada beigām tika pabeigti pēdēji seši no 32 LPTP atsauces dokumentiem. Sākta zināmas daļas agrāk pieņemto LPTP atsauces dokumentu pārskatīšana, lai ņemtu vērā jaunākos sasniegumus, tostarp par cementa un kaļķa ražošanas, celulozes un papīra, kā arī čuguna un tērauda ražošanas nozarēm.

Tematiskā stratēģija par augšņu aizsardzību tika pieņemta 2006. gada septembrī. Tajā iekļauts priekšlikums pamatdirektīvai, kurā dalībvalstīm noteikts pienākums novērst augsnes piesārņošanu, veikt piesārņoto vietu uzskaiti un šādās vietās veikt augšņu atveseļošanas pasākumus. Attiecībā uz atkritumiem regulā par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem paredzēts, ka noturīgo organisko piesārņotāju radītais piesārņojums ir jālikvidē vai neatgriezeniski jātransformē par citām vielām. Šim vispārīgajam noteikumam ir vairāki izņēmumi, un to piemērošanai 2006. un 2007. gadā tika pieņemtas divas regulas[7], kurās noteiktas dioksīnu, furānu un PCB satura pieļaujamās robežvērtības.

Lai nodrošinātu rūpniecisko emisiju datu publisku pieejamību , 2006. gada janvārī[8] izveidots jauns publiski pieejams Eiropas piesārņotāju reģistrs (E-PRTR). Salīdzinot ar esošo reģistru (EPER) tam ir zemāki līmeņi, par kuriem jāziņo attiecībā uz dioksīniem un furāniem, un tas paredz arī ziņošanu par PCB.

Laikā no 2002. līdz 2005. gadam tika veikti divi plaši pētījumi, lai iegūtu pilnīgu informāciju par dioksīniem, furāniem un PCB jaunajās ES-10 dalībvalstīs. To rezultāti tika apspriesti 2005. gada februārī Briselē organizētajā darbseminārā, kurā kā turpmākā darba prioritātes identificēta spēkā esošo tiesību normu īstenošana un īpašas uzmanības veltīšana nelielajiem ar mājsaimniecībām saistītajiem piesārņojuma avotiem[9].

Lopbarības un pārtikas jomā veiktie pasākumi

Dioksīna stratēģijā aprakstīta integrēta pieeja likumdošanai par lopbarību un pārtiku, lai visā pārtikas ķēdē samazinātu dioksīnu, furānu un PCB klātbūtni. Integrētajai pieejai ir trīs pīlāri:

1. stingru, bet tehniski pamatotu maksimāli pieļaujamo līmeņu noteikšana lopbarībā un pārtikā, ņemot vērā dioksīnu klātbūtnes samazināšanos vidē;

2. intervences („darbības”) līmeņu noteikšana, lai sāktu veikt attiecīgus pasākumus gadījumos, kad līmeņi lopbarībā un pārtikā neapšaubāmi pārsniedz fona līmeni. Šiem intervences līmeņiem ir agrīna brīdinājuma funkcija;

3. mērķa līmeņu noteikšana, kuri jāsasniedz pēc zināma laika, lai kaitīgā iedarbība uz Eiropas iedzīvotāju lielāko daļu nepārsniegtu Pārtikas zinātniskās komitejas ieteikto līmeni.

Pārskata periodā attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem lopbarībā un pārtikā tiesību normas pilnveidotas, lai iekļautu arī dioksīniem līdzīgos PCB, nosakot maksimāli pieļaujamos līmeņus dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgo PCB summai[10]. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju, no jauna noteiktajiem dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgo PCB summas maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem papildus uz noteiktu pagaidu termiņu saglabāti līdz šim spēkā esošie maksimāli pieļaujamie dioksīnu un furānu līmeņi.

Ņemot vērā, ka dioksīnu un dioksīniem līdzīgo PCB piesārņojumam ir dažādi avoti, saglabāti dioksīniem un furāniem 2002. gadā noteiktie intervences līmeņi, un 2006. gadā atsevišķi intervences līmeņi noteikti dioksīniem līdzīgajiem PCB, vienlaikus nosakot maksimāli pieļaujamos līmeņus dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgo PCB summai[11].

Ņemot vērā dioksīniem līdzīgo PCB iekļaušanu noteiktajos līmeņos un iegūto pieredzi, pārskatītas, precizētas un papildinātas tiesību normas, kas attiecas uz analīžu metodēm un lopbarības un pārtikas kvalitātes kontroli[12].

Attiecībā uz dioksīniem nelīdzīgajiem PCB Eiropas Pārtikas drošības iestāde veikusi ar dioksīniem nelīdzīgo PCB klātbūtni lopbarībā un dzīvnieku barībā saistīto sabiedrības un dzīvnieku veselības risku novērtējumu[13]. Ņemot vērā šā riska novērtējuma secinājumus, notiek diskusijas par iespējamu dioksīniem nelīdzīgo PCB reglamentējošu līmeņu iespējamu noteikšanu lopbarībai un pārtikai.

Pētniecība

Lai iegūtu trūkstošo informāciju par dioksīniem, furāniem un PCB, kā arī citām vielām, tiek īstenoti vairāki pētniecības projekti, kurus finansē saskaņā ar pētījumu Sesto pamatprogrammu, un tie ir veltīti ietekmei uz veselību, pārtikas ķēdes piesārņojumu un vides aspektiem. Pētījumi par šīm vielām tādās jomās kā augsne, ūdens, gaiss un emisijas tiek veikti arī Kopīgajā pētniecības centrā.

[1] COM (2001) 593, galīgā redakcija.

[2] COM (2004) 240, galīgā redakcija.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, ar ko groza Direktīvu 79/117/EEK (OV L 158, 30.4.2004).

[4] SEC(2007) 341.

[5] Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.).

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīva 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.).

[7] Padomes 2006. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 1195/2006 ar ko groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 217, 8.8.2006., 1. lpp), un Padomes 2007. gada 16. februāra Regula (EK) Nr. 172/2007, ar ko groza V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 850/2004 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 55, 23.2.2007., 1. lpp.).

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regula (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu (OV L 133, 4.2.2006., 1. lpp.).

[9] Pētījumu rezultātu pārskatus un darbsemināra dokumentus sk.: http://ec.europa.eu/environment/dioxin/index.htm#enlarged_eu

[10] Komisijas 2006. gada 3. februāra Direktīva 2006/13/EK, ar ko groza I un II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/32/EK par nevēlamām vielām dzīvnieku barībā attiecībā uz dioksīniem un dioksīniem līdzīgajiem polihlorbifeniliem (PCB) (OV L 32, 4.2.2006., 44. lpp.) par lopbarību, bet par pārtiku — Komisijas 2006. gada 3. februāra Regula (EK) Nr. 199/2006, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 466/2001, kas nosaka atsevišķu piesārņotāju maksimālos pieļaujamos līmeņus pārtikas produktos attiecībā uz dioksīniem un dioksīniem līdzīgiem PCB (OV L 32, 4.2.2006., 34. lpp.). Pēdējā aizstāta ar Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 316, 1.12.2006., 5. lpp.).

[11] Komisijas 2006. gada 6. februāra Ieteikums 2006/88/EK par dioksīnu, furānu un polihlorbifenilu (PCB) klātbūtnes samazināšanu dzīvnieku barībā un pārtikā (OV L 42, 14.2.2006., 26. lpp.).

[12] OV L 364, 20.12.2006., 32. lpp. Regula aizstāj Komisijas 2002. gada 26. jūlija Direktīvu 2002/69/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes dioksīnu koncentrācijas oficiālajai kontrolei un dioksīniem līdzīgu PCB kvantitatīvai noteikšanai pārtikas produktos (OV L 209, 6.8.2002., 5. lpp.).

[13] http://www.efsa.europa.eu/etc/medialib/efsa/science/contam/contam_opinions/1229.Par.0003.File.dat/contam_op_ej365_ochratoxin_a_food_en1.pdf