[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 8.10.2007 COM(2007) 379 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Videi nekaitīgi un konkurētspējīgi MVU Programma, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem ievērot vides tiesību aktus {SEC(2007) 906}{SEC(2007) 907}{SEC(2007) 908} SATURA RĀDĪTĀJS 1. Ievads 3 2. MVU un vides politika 3 3. Uzdevums izveidot ekoefektīvākus MVU 4 4. Politikas konteksts 5 5. Rīcības plāns 6 5.1. Labāks tiesiskais regulējums politikas izstrādei un īstenošanai, lai atvieglotu un samazinātu administratīvo slogu, ko uzliek vides tiesību aktu ievērošana 6 5.2. MVU pieejamākas pielāgotas vides pārvaldības sistēmas 7 5.3. Mērķtiecīga finansiālā palīdzība un daudzgadu finanšu programma ilgtspējīgai ražošanai MVU 8 5.4. Vietējo vides ekspertu tīkla izveide MVU 10 5.5. Labāka saziņa un mērķtiecīgāka informācija 11 6. Secinājums un turpmākā virzība 11 1. Ievads Lai līdz 2020. gadam sasniegtu Eiropadomes[1] izvirzītos vērienīgos mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti, jāizstrādā jauns uzņēmējdarbības modelis, kas spēj integrēt vides jautājumus ražošanas procesā un produktos. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — MVU[2] — ir ievērojama vieta Eiropas tautsaimniecībā, jo aptuveni 99 % visu uzņēmumu ir MVU, kas turklāt rada 57 % no pievienotās ekonomiskās vērtības[3]. Tāpēc MVU ir sevišķi nozīmīga loma, lai notiktu Eiropas tautsaimniecības pārvirze uz ilgtspējīgāku ražošanas un patēriņa modeli. Tā kā MVU pārstāv ievērojamu tautsaimniecības daļu, tiem ir būtiska ietekme uz vidi. Lai gan dažos gadījumos vērojama nopietna atsevišķa ietekme uz apkārtējo vidi un sabiedrību, problēmas sagādā nevis atsevišķi uzņēmumi, bet gan to kopējā ietekme dažādās nozarēs. Ir skaidras pazīmes tam, ka plašās rūpnieciskās nozarēs notiek virzība uz tīrākiem ražošanas procesiem, citstarp, lai reaģētu uz prasībām, ko izvirza klimata pārmaiņas, tāpēc ir jānodrošina, ka MVU nozare neatpaliek šajā jomā. Salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem MVU nākas saskarties ar dažādiem un reizēm smagākiem uzdevumiem, kā arī jārisina konkrētas problēmas, cīnoties ar ietekmi uz vidi un ievērojot vides tiesību aktus. 2. MVU un vides politika MVU bieži vien pilnībā neapzinās savu darbību ietekmi uz vidi. Vairums MVU (saskaņā ar dažiem apsekojumiem — no 75 % līdz 90 %[4]) uzskata, ka to darbības nekādi neietekmē vidi. Turklāt lielākā daļa MVU nav īstenojuši nekādus praktiskus pasākumus, lai samazinātu pašu radīto ietekmi uz vidi, un tikai 6 % ieviesuši Vides pārvaldības sistēmu (VPS). Pieredze liecina, ka, lai arī MVU retāk nekā lielāki uzņēmumi izmanto vides pārvaldības sistēmas un instrumentus (daļēji neatkarīgu pārbaužu izmaksu dēļ), tos ieviešot, rezultāti parasti ir vērā ņemami[5]. Dažreiz MVU ietilpst lielāku uzņēmumu piegādes ķēdē. Šādos gadījumos lielākajiem uzņēmumiem jāpalīdz MVU ievērot vides tiesību aktus. Lai gan MVU kopējā ietekme uz vidi ir vērā ņemama, bieži vien tiem nav saistošas plašākas un iedarbīgākas vides programmas vai tiesību akti (piemēram, IPPC direktīva[6] vai Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma[7]). Tas ir tāpēc, ka tie bieži vien nesasniedz tās robežvērtības, kas paredz piemērot šādus instrumentus, kas galvenokārt pievēršas nozīmīgiem atsevišķiem piesārņojuma avotiem. Ja arī vides tiesību akti attiecas uz MVU, šie uzņēmumi lielākoties uzskata, ka tiesību aktus ievēro, un rezultātā pilnīga tiesību aktu ievērošana drīzāk ir ārējas rīcības iznākums pēc pārbaudes, nevis pastāvīgs process, kurā tiek pārbaudīta juridisko prasību izpilde[8]. Tajā pašā laikā MVU bieži vien trūkst pienācīgu juridisku un vides zināšanu, lai ievērotu vides tiesību aktus. Šī situācija nav vēlama trīs galveno iemeslu dēļ. 1. Ņemot vērā jaunākās norises vides un enerģētikas politikā, MVU var palaist garām izdevību gūt ekonomisko labumu no iespējām, ko sniedz labāka vides pārvaldība (piemēram, energoefektivitāte un resursu racionāla izmantošana vai labāka ražošanas un produktu pārvaldība) un ekoinovācijas. 2. Ja MVU paši neapzinās savu darbību ietekmi uz vidi un nezina par piemērojamajiem vides tiesību aktiem šajā jomā, to darbības varētu ievērojami apdraudēt vidi un Kopienas vides aizsardzības pasākumus. 3. MVU ietekme uz vidi, kā arī neinformētība un nepietiekama tiesību aktu ievērošana var palielināt darbinieku veselības un drošības apdraudējumu (ķīmisko vielu iedarbība, gaisa piesārņojums utt.). 3. Uzdevums izveidot ekoefektīvākus MVU Pētījumu rezultātos un apspriedēs ar ieinteresētajām personām vērojama pārliecinoša vienprātība par būtiskākajiem šķēršļiem, ar ko sastopas MVU, cenšoties ievērot vides tiesību aktus un uzlabot ekoloģiskos rādītājus kopumā. Šie šķēršļi ir: - neinformētība un zināšanu trūkums par vides problēmām, ietekmi un riskiem, - neinformētība par iespējamām priekšrocībām, ko sniedz vides pārvaldība un aprites cikla pieeja, - nepietiekama piekļuve atbilstošai informācijai par vidi, instrumentiem un mācībām, un šādas informācijas trūkums vietējā līmenī, - ierobežoti finanšu resursi, cilvēkresursi/zināšanas, lai nodrošinātu tiesību aktu ievērošanu, - plānošana uzņēmuma līmenī salīdzinoši īsā termiņā. Ir vēl divi faktori, kas saistīti ar vides politiku un kas rada šķēršļus vides jautājumu integrācijai MVU pamatdarbībās: - darbības vides jomā parasti nosaka normatīvie akti vai sabiedrības spiediens, - trūkst tirgus stimulu videi nekaitīgai darbībai vai arī tā tirgū netiek pietiekami novērtēta. Eiropas MVU politikas panākumi ir lielā mērā atkarīgi no darbībām dalībvalstīs, jo uzņēmējdarbības politika un uzņēmumu vides politika lielākoties ir dalībvalstu pārziņā. Saskaņā ar Mūsdienīgu MVU politiku Komisijas uzdevums ir palīdzēt MVU ieviest ilgtspējīgus ražošanas un uzņēmējdarbības modeļus. Svarīgs šā procesa aspekts ir nodrošināt, lai Kopienas vides tiesību aktu neievērošana neapdraudētu šajos aktos izvirzīto mērķu sasniegšanu. Šo uzdevumu Komisija veic, balstoties uz sekmīgu valstu un reģionālo pieredzi, kā arī visā Eiropas Savienībā sekmējot un atbalstot iniciatīvu, kas palīdz nodrošināt tiesību aktu ievērošanu. Tādēļ saskaņā ar šo programmu Eiropas Komisija plāno sasniegt šādus mērķus: - panākt, ka MVU sekmīgāk ievēro vides tiesību aktus, tādējādi - samazinot MVU ietekmi uz vidi un uzlabojot to ekoloģiskos rādītājus, un - nodrošinot saskaņotu vides tiesību aktu īstenošanu un līdzvērtīgus konkurences apstākļus maziem un vidējiem uzņēmumiem iekšējā tirgū; - palielināt MVU ekoefektivitāti (enerģija, resursi), izmantojot attiecīgas vides pārvaldības sistēmas un citus instrumentus; - palielināt vides politikas izmaksu lietderību, samazinot MVU administratīvās izmaksas un tādējādi atbrīvojot resursus atbilstības uzlabošanai; - palielināt MVU ekoinovāciju un konkurētspēju. 4. Politikas konteksts Šī programma paredzēta Sestajā Kopienas vides rīcības programmā, kurā ierosināts izveidot „atbalsta programmu, kas domāta tam, lai palīdzētu uzņēmumiem ievērot definētās prasības, un kurā īpašs atbalsts paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem”[9]. Uzskatīja, ka šāda programma ir viena no stratēģiskajām pieejām, lai sasniegtu rīcības programmas mērķus un īstenotu principu, ka darbībām vides jomā jābūt samērā ar vides problēmas būtību un nopietnību, nevis uzņēmuma lielumu. Šis paziņojums arī veicina Lisabonas mērķu sasniegšanu. Atjaunotajā Lisabonas stratēģijā noteikts: „Ilgstoši panākumi Savienībā ir atkarīgi no vairāku ar resursiem un vidi saistītu jautājumu risināšanas, jo pretējā gadījumā nākotnē tas kavēs izaugsmi. Tas ir ilgtspējīgas attīstības pamatā. Eiropai jāstājas pretī šiem izaicinājumiem un jāveicina pārmaiņas, lai sekmētu ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa paraugu”[10]. Tajā atspoguļota arī Komisijas apņemšanās nodrošināt labāku tiesisko regulējumu, lai vienkāršotu un pilnveidotu normatīvo vidi, padziļinātu izpratni par prasībām un samazinātu lieko administratīvo slogu. Tāpat programma atbilst Komisijas Mūsdienīgu MVU politikas mērķiem. 5. Rīcības plāns Lai gan izpildes darbības ir vajadzīgas, ar tām nepietiek, lai nodrošinātu vides prasību ievērošanu, arī tāpēc, ka tikai retos gadījumos tās rada ilglaicīgas pārmaiņas pārbaudīto MVU darbībā. Literatūras avoti un gadījumizpēte liecina, ka rezultātu sasniegšanai jāizmanto vairāki šādi elementi: rūpīgi izstrādāti noteikumi, pieejamie vides instrumenti, izglītība un izpratnes veicināšana, „pārbaudes uz vietas” kopā ar pašreizējo problēmu apzināšanu, mērķtiecīga informācija un labas prakses apmaiņa. Tāpēc ir ierosināts veikt vairākas darbības saistībā ar šādām tēmām, no strukturālākiem pasākumiem virzoties uz ad-hoc darbībām[11]. 4. Labāks tiesiskais regulējums politikas izstrādei un īstenošanai , lai atvieglotu un samazinātu administratīvo slogu, ko MVU uzliek vides tiesību aktu ievērošana, un atbrīvotu to resursus atbilstības uzlabošanai. 5. Pieejamākas individuāli pielāgotas vides pārvaldības sistēmas , lai iesaistītu vides jautājumus MVU pamatdarbībās saskaņotā un izmaksu ziņā efektīvā veidā. 6. Mērķtiecīga finansiālā palīdzība un daudzgadu finanšu programma , lai veicinātu un atbalstītu valsts iestāžu vai uzņēmumu atbalsta tīklu pasākumus, kuru mērķis ir ilgtspējīga ražošana mazos un vidējos uzņēmumos. 7. Vietējo vides ekspertu tīkla izveidošana MVU , lai novērstu zinātības trūkumu uzņēmuma līmenī. 8. Uzlabota saziņa un mērķtiecīgāka informācija , lai novērstu specifiskas informācijas trūkumu. 5.1. Labāks tiesiskais regulējums politikas izstrādei un īstenošanai, lai atvieglotu un samazinātu administratīvo slogu, ko uzliek vides tiesību aktu ievērošana Atsevišķos gadījumos pārmaiņas tiesību aktu izstrādē un izpildē var palīdzēt MVU izpildīt saistības, padarot skaidrākas prasības un izmantojot vienkāršākus līdzekļus to pašu vides mērķu sasniegšanai. Dalībvalstīm un ES būtu jāizstrādā tiesību akti tā, lai samazinātu administratīvo slogu, ko uzliek vides tiesību aktu ievērošana, un MVU varētu iegūt vairāk resursu sekmīgākai tiesību aktu ievērošanai un ekoloģisko rādītāju uzlabošanai. Labāka tiesiskā regulējuma iniciatīva, ko īsteno Komisija kopā ar dalībvalstīm, īpaši palīdzēs MVU ievērot tiesību aktus[12]. - Administratīvo izmaksu samazināšana ES, valstu un reģionālā līmenī. Komisija pārskata visus tiesību aktus, lai noteiktu, kurā jomā tā var samazināt nevajadzīgas izmaksas, kas saistītas ar informācijas pieprasīšanu no MVU. Dalībvalstīm būtu jāpiedalās šajā procesā. Izmaksas bieži vien var samazināt valsts līmenī, nepieprasot informāciju divreiz, izmantojot informācijas tehnoloģiju risinājumus un atlases metodes, racionalizējot atļauju izdošanas procedūras vai vienkāršojot informācijas sniegšanas veidu. Jāizpēta arī „vienas pieturas” principi atļauju izdošanai un citas reglamentējošas procedūras. - Labas prakses/paraugprakses apzināšana un izplatīšana ES. BEST ekspertu grupas ziņojumā aprakstīti 76 piemēri konkrētām darbībām, kas veiktas 24 valstīs[13]. Pašreizējais ekspertu tīkls un ziņojums nodrošina stabilu mehānismu tādu darbību atbalstam, kuru mērķis ir panākt, lai vides tiesību aktus būtu iespējams īstenot izmaksu ziņā lietderīgi. - Darbs ar izpildiestādēm. Lai uzlabotu vides tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu, Komisija ir nodomājusi turpināt sadarbību ar IMPEL tīklu[14]. Konkrētāk, IMPEL tīkls palīdzēs pārskatīt Ieteikumu par vides pārbaužu obligātajiem kritērijiem, liekot lietā praktisko pieredzi saistībā ar MVU vajadzībām un ierobežotajām iespējām[15]. - Ieinteresēto MVU iesaiste politikas izstrādē un īstenošanā. Atjauninātajās iekšējās pamatnostādnēs attiecībā uz ES politikas un tiesību aktu ietekmes novērtējumiem Komisija ir uzsvērusi ar MVU saistītos aspektus. Komisija arī aktīvāk konsultēsies ar ieinteresētajiem MVU gan politikas izstrādē, gan tās īstenošanā, lai nodrošinātu, ka tajā tiek pienācīgi atspoguļotas MVU īpašās prasības un vajadzības gadījumā tiek izstrādāti īpaši pasākumi, lai atvieglotu jaunu vides noteikumu īstenošanu[16]. 5.2. MVU pieejamākas pielāgotas vides pārvaldības sistēmas Vides pārvaldības sistēmas (VPS) ieviešana un lielāka skaidrība par to, kurš ir atbildīgs par vides lietām, daudz vairāk sekmē uzņēmuma iesaisti vides jautājumu risināšanā nekā vienreizēja inspekcija vai atbilstības pārbaude. Neskaitot EMAS (Eiropas vides vadības un audita sistēma), pēdējo gadu laikā ir izstrādātas vairākas citas vides pārvaldības sistēmas (VPS), kas ir labāk pielāgotas nozares specifikai un uzņēmējdarbības sarežģītības līmenim vai vairāk pievēršas atsevišķiem vides aspektiem. Šīs iniciatīvas piedāvā MVU dažādas lietderīgas vides pārvaldības sistēmas, ko īsteno brīvprātīgi. Ja valsts iestādes pieņems sertificētu VPS kā uzticamu alternatīvu pārbaudēm vai inspekcijām, būs retāk jāveic pārbaudes vai jāgatavo ziņojumi. Tas samazinās administratīvo slogu un noteikti pamudinās MVU ieviest VPS. Pateicoties stingrajām prasībām un pārskatāmībai, EMAS nodrošina reālas garantijas valsts iestādēm. Šobrīd EMAS tiek pārskatīta, lai padarītu to stabilāku un uzticamāku attiecībā uz vides aizsardzību un atbilstību tiesību aktiem. Lai gan EMAS sistēmu paredzēts izmantot visa veida un lieluma organizācijās, tiks īstenoti šādi konkrēti pasākumi, lai atvieglotu sistēmas ieviešanu MVU īstermiņā un ilgtermiņā. - Komisija veicinās un atbalstīs publiskā un privātā sektora partnerības (konsorciji vai koordinēšanas iestādes) un citas iniciatīvas, lai rosinātu izmantot EMAS MVU veidoto rūpniecības uzņēmumu puduros vai rajonos , izmantojot īpašas, uz puduriem vai piegādes ķēdēm vērstas pieejas. Izmantojot šādas pieejas, iesaistītajiem MVU samazinās konsultāciju un audita/pārbaudes pakalpojumu izmaksas, tiek sekmēta papildu zināšanu un pieredzes apmaiņa dalībnieku starpā, rosinot saskaņotas vides politikas piemērošanu attiecīgajā pudurī[17]. - Pašreizējie instrumenti EMAS īstenošanai mazos un vidējos uzņēmumos (piemēram, EMAS-Easy ) turpmāk tiks pilnveidoti un plašāk piemēroti projektiem visās ES dalībvalstīs. EMAS-Easy izmēģinājuma posms jau īstenots jaunajās dalībvalstīs; tas liecina, ka mikrouzņēmumi var pilnībā izpildīt EMAS prasības. - Pārskatīšanas procesā Komisija plāno vēl vairāk samazināt EMAS administratīvo slogu, kas jo īpaši labvēlīgi ietekmēs MVU. EMAS jāpadara pieejamāka , saprotamāka un efektīvāka , samazinot birokrātiju , bet saglabājot sistēmas kvalitāti. Komisijai un dalībvalstīm būtu pastiprināti jāuzlabo arī tās „ pazīstamība ”, kas to padarītu par interesantu tirgvedības instrumentu iesaistītajiem MVU. Tiek arī plānots rosināt dalībvalstīs piedāvāt ierosmes iesaistītajiem MVU . 5.3. Mērķtiecīga finansiālā palīdzība un daudzgadu finanšu programma ilgtspējīgai ražošanai MVU Vēl viens veids, kā palīdzēt MVU ievērot vides tiesību aktus rentablākā veidā un kopumā uzlabot to ekoloģiskos rādītājus, ir ieviest vislabākās pieejamās metodes un veicināt inovatīvu tehnoloģiju un metožu lietošanu. Šāda veida ieguldījumiem MVU vajadzīgi īpaši valsts stimuli un palīdzība dalībai pētniecības programmās vai citās programmās, kuras atbalsta inovatīvu vides tehnoloģiju izmantošanu[18]. Eiropas jaunajā 2007.−2013. gada finanšu periodā ir paredzēts īpašs finansējums MVU un vides politikai. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm un reģionālajām iestādēm bieži vien ir īpaša loma to pārvaldībā. Vissvarīgākie finansējuma avoti ir uzskatīti turpmāk. - Ierosinātajā LIFE + regulā 2008.−2013. gada laikposmam ir paredzēta daudzgadu programma 5 miljonu euro apmērā, lai atbalstītu palīdzības pasākumus MVU saistībā vides prasību ievērošanu, un tajā ietverta lielākā daļa darbību, kas aprakstītas 5.2., 5.4. un 5.5. punktā. Atbalstāmās darbības varētu būt, piemēram, puduru koordinēšanas iestāžu izveidošana EMAS reģistrācijai, atbilstības nodrošināšanas atbalsta reģionālās programmas, lai piedāvātu MVU bezmaksas vai atvieglotu vides auditu un norādījumus, konkrētai nozarei paredzētas informācijas iniciatīvas, MVU paredzētas mācības vides jomā, ko organizē uzņēmumu atbalsta tīkli utt. - Kohēzijas politikas 2007.−2013. gadam paredzētie jaunie instrumenti ļauj piešķirt ievērojamu finansējumu dalībvalstīm un jo īpaši MVU vides aizsardzības investīciju jomā. Ievērojot „Lisabonas prioritātes” un vides aizsardzības prasību integrācijas principu Kopienas politikas un darbību definēšanā un īstenošanā[19], liela daļa finansējuma vides jomā MVU tiks piešķirta no struktūrfondiem. Konkrētāk, viena no jaunā Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda [20] izdevumu prioritārajām kategorijām attiecas uz „atbalstu MVU videi nekaitīgu ražojumu un ražošanas procesu veicināšanā (efektīvas vides pārvaldības sistēmas ieviešana, tādu tehnoloģiju pārņemšana un lietošana, kas novērš piesārņojumu, kā arī tīru tehnoloģiju integrācija uzņēmumu ražošanas procesā).” Arī jaunā Eiropas Sociālā fonda [21] mērķos iekļautas mācības un informācija MVU par „videi nekaitīgām tehnoloģijām un pārvaldības prasmēm”. Dalībvalstīm būtu jāpiešķir ievērojami un pietiekami resursi šiem mērķiem programmdokumentos un pieteikumos ES struktūrfondiem 2007.−2013. gada laikposmam, reģionālā līmenī piemērojot visatbilstošākos labas prakses piemērus, kas uzskaitīti I un II pielikumā. - Ieguldījumi vides jomā ir viena no galvenajām atbalstāmajām nozarēm saskaņā ar jaunu iniciatīvu JEREMIE (Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem) [22], kas tiks īstenota 2007. gadā un kas ļaus dalībvalstīm izmantot struktūrfondus, lai izveidotu (reģionālos) finanšu instrumentus MVU, ieskaitot konsultatīvo un tehnisko palīdzību, pamatkapitāla un riska kapitāla līdzekļus un garantijas. - Pašreiz piemērojamās Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai ļauj dalībvalstīm piešķirt pagaidu atbalstu ieguldījumiem, lai palīdzētu MVU pielāgoties Kopienas vides politikas standartiem. Tās arī ļauj piešķirt atbalstu ieguldījumiem vides standartu uzlabošanai un energotaupības pasākumiem[23]. Pārskatot pamatnostādnes par atbalstu vides jomā, Komisija novērtēs, vai būtu jāapstiprina atbalsts, kas paredzēts, lai uzņēmumi varētu laikus pielāgoties plānotajiem Kopienas standartiem, vai drīzāk tāds atbalsts, kas domāts, lai uzņēmumi varētu pielāgoties pašreizējiem standartiem, tādējādi iedrošinot MVU aktīvi rīkoties attiecībā uz vides noteikumu izpildi. - Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma 2007.−2013. gadam (KJP) [24] ir izstrādāta, lai vairotu Kopienas konkurētspēju un inovāciju iespējas, lielu uzmanību pievēršot MVU, kuri tiešā vai netiešā veidā būs galvenie ieguvēji no programmas īstenošanas. KJP ietilpst apakšprogramma par uzņēmējdarbību un inovācijām, lai veicinātu piekļuvi finansēm MVU izveidei un izaugsmei, un tajā 430 miljoni euro paredzēti ieguldījumiem ekoinovāciju pasākumos. Apakšprogrammā „Saprātīga enerģija Eiropai” ( IEE ) arī ietvers 727 miljonus euro energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas projektiem. - Visbeidzot, uzsākot vairāku jaunu vai būtiski pārskatītu ES finanšu instrumentu īstenošanu 2007.−2013. gada laikposmam, Eiropas Komisija publicēs rokasgrāmatu (elektroniskā un drukātā formātā), kurā izklāstīs jaunas finansēšanas iespējas projektiem, kas atbalsta MVU sekmīgāku vides tiesību aktu ievērošanu un darbības vides jomā. 5.4. Vietējo vides ekspertu tīkla izveide MVU MVU būtu jāspēj apzināt vietējos ekspertus, kuri var atbildēt uz specifiskiem jautājumiem un sniegt informāciju par saviem pienākumiem un iespējām saistībā ar vides politiku. Šo mērķi sasniegs, veicot šādas darbības. - Lai palīdzētu MVU, Komisija organizēs pirmos resursu palielināšanas seminārus dalībvalstīs 2007. gadā , lai vajadzības gadījumā uzsāktu vides ekspertu tīkla izveidi uzņēmumu atbalsta organizācijās (uzņēmumu apvienībās/ tirdzniecības kamerās/ Eiropas Informācijas centros/ nozares vai rajona organizācijās). Semināros galveno uzmanību pievērsīs tam, kur sameklēt informāciju, tiesību aktu prasībām un ieguvumiem no sekmīgākas vides tiesību aktu ievērošanas, kā arī mācību modelim par to, kā sniegt atbalstu MVU (reaktīvā pieeja) un kā iesaistīt MVU vides politikā plašākā kontekstā, nevis tikai saistībā ar vides tiesību aktu ievērošanu (proaktīvā pieeja). - Eiropas Informācijas centru (EIC) tīkls un no 2008. gada arī jaunais uzņēmējdarbības un inovāciju tīkls, kas ietvers EIC pakalpojumus un Jauninājumu starpniecības centrus (JSC) , atbalstīs Komisijas centienus, veidojot atbilstošu vietējo vides ekspertu tīklu un īstenojot dažādas programmas darbības šādā veidā[25]: - veicinot partnerību izveidi ar publiskajām un privātām organizācijām, MVU asociācijām un rajona/ nozares/ puduru organizācijām, palīdzot MVU pilnībā izmantot programmas piedāvātās iespējas un visefektīvākajā veidā ievērot ES tiesību aktus, palielinot to ekoefektivitāti un ekoinovācijas iespējas, - aktīvi strādājot ar MVU, lai izskaidrotu piemērojamos pašreizējos vai jaunos vides tiesību aktus, izmantojot visefektīvākos līdzekļus, tostarp apmeklējumus uz vietas, tīmekļa vietnes, informācijas biļetenus un seminārus, lai padziļinātu izpratni par ietekmi uz vidi un ieguvumiem no piemērotas vides pārvaldības sistēmas ieviešanas. 5.5. Labāka saziņa un mērķtiecīgāka informācija Nav apstrīdams, ka MVU kopumā trūkst zināšanu par vides jautājumiem[26]. Ir skaidrs, ka šī problēma jārisina, lai nodrošinātu lielāku informētību par tiesību aktiem un tādējādi to sekmīgāku ievērošanu. Bažas par drošību, veselību un vidi (ja tādas ir) ir saistītas ar diezgan specifiskiem, atklātiem draudiem. - Komisija izveidos jaunu daudzvalodu tīmekļa vietni, kas būs sasaistīta ar MVU portālu[27] un paredzēta kā galvenais informācijas avots MVU atbalsta tīkliem par ES vides politiku un MVU , kā arī uzsāks attiecīgu izpratnes palielināšanas kampaņu. Tīmekļa vietnē būs ietverta vispārīga informācija par pašreizējiem un plānotajiem vides tiesību aktiem, kuri attiecas uz MVU, bet galvenā uzmanība tajā tiks pievērsta šādiem MVU interesējošiem jautājumiem: īstenošana, pieejamie pārvaldības instrumenti, finansēšanas iespējas, labas prakses izvēle pēc attiecīgās nozares un ģeogrāfiskiem kritērijiem, pieejamās mācības, būtiski rezultāti no demonstrējumu projektiem par ilgtspējīgu ražošanu MVU, kuri nesen finansēti saskaņā ar programmu LIFE-Environment ( LIFE III ), kā arī tīmekļa saites uz valsts iniciatīvām vai citiem informācijas avotiem. - Komisija izstrādās darbības pamatnostādnes, lai MVU pamazām palīdzētu risināt jautājumus, kas saistīti ar to galveno ietekmi uz vidi: enerģijas patēriņš, atkritumu ražošana, ķīmisko vielu pārvaldība, emisijas gaisā un piesārņojošo vielu emisijas ūdenī un augsnē. Šie instrumenti tiks piedāvāti pakāpeniski, sarežģītības līmeni palielinot atkarībā no nozares un uzņēmuma lieluma un vajadzībām, un to lietošana būs izskaidrota vienkāršā, nevis tehniskā valodā. 6. Secinājums un turpmākā virzība Šo programmu un tās īstenošanu regulāri pārskatīs Komisija kopā ar dalībvalstīm, izmantojot „MVU & vide” nacionālo kontaktpunktu tīklu , kurus izraudzīs dalībvalstis. Ikgadējās sanāksmēs tīkls uzraudzīs programmas īstenošanu, apmainīsies ar zināšanām un pieredzi, kā arī sniegs norādījumus Komisijai par pieeju turpmākām iniciatīvām šajā jomā. Komisija ir apņēmusies īstenot šo programmu. Tāpat „MVU ekoefektivitātes un darbību uzlabošana vides jomā” ir daļa no prioritātēm, kas īstenojamas saistībā ar „Mūsdienīgu MVU politiku izaugsmei un nodarbinātībai”. Komisija aicina dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Padomi: - atbalstīt šo programmu un veicināt tās ātru īstenošanu, izmantojot valstu īstenošanas plānus, - paredzēt, ka līdz 2010. gadam Komisijai kopā ar dalībvalstīm jāizstrādā pirmais novērtējums par programmas īstenošanu, ietverot precīzu informāciju par veiktajiem pasākumiem, kas sekmē vides tiesību aktu ievērošanu, datus par MVU ieguldījumu vides problēmu risināšanā, datus par MVU vides tiesību aktu ievērošanu un ieteikumus turpmākām darbībām. [1] Skatīt 2007. gada 8.−9. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus. [2] MVU ir uzņēmumi, kas nodarbina ne vairāk kā 250 personas un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro, un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 43 miljonus euro. MVU definīcija saskaņā ar 2003. gada 6. maija ieteikumu (2003/361/EK). [3] Komisijas paziņojums par mūsdienīgu MVU politiku izaugsmei un nodarbinātībai, (COM (2005)551). [4] Skatīt, piemēram, apsekojumu „ SME-nvironment 2005” tīmekļa vietnē http://www.netregs.gov.uk. [5] Skatīt A Comparative Analysis of the Environmental Management, Performance and Innovation of SMEs and Larger Firms based on the OECD database , Julien Labonne, 07.2006. [6] Padomes 1996. gada 24. septembra Direktīva 96/61/EK. [7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK. [8] Fairman & C. Yapp, Making an impact on SME compliance behaviour: An evaluation of the effect of interventions upon compliance with health and safety legislation in SMEs, Kings College London for the Health and Safety Executive 2005, Research Report 366 . [9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmuma Nr. 1600/2002/EK 3. panta 5. punkts. [10] COM(2005) 24. [11] Lai sniegtu pamatu šīm darbībām, Komisija šī paziņojuma pielikumā pievieno atsevišķus 15 ES dalībvalstu vai ESAO valstu labas prakses piemērus attiecībā uz atbalstu, kas sekmē tiesību aktu ievērošanu. Gadījumizpētē ietverts pasākumu efektivitātes un tālāknodošanas novērtējums, nodrošinot plašu konkrētu piemēru klāstu valsts iestādēm un uzņēmumu atbalsta organizācijām. [12] Skatīt http://ec.europa.eu/governance/better_regulation. [13] BEST ekspertu grupas 2006. gada ziņojums „Slogu samazināšana rūpniecībā: vides regulējuma īstenošanas vienkāršošana”. http://ec.europa.eu/enterprise/environment/index_home/best_project/intro.htm. [14] Vides tiesību aktu īstenošanas un izpildes tīkls ( IMPEL ); http://ec.europa.eu/environment/impel. [15] Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2001/331/EK. [16] Labs piemērs ir REACH , jaunā ķīmisko vielu regula (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006), saskaņā ar kuru tiek sagatavoti praktiski ieteikumi dalībvalstīm par to, kā izveidot īpašus REACH palīdzības dienestus MVU. [17] Jau ir veiksmīgi veikti izmēģinājuma projekti. Piemēram, skatīt http://www.life-pioneer.info. [18] Skatīt ES Vides tehnoloģiju rīcības plānu: http://ec.europa.eu/environment/etap. [19] Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 6. pants. [20] Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1080/2006. [21] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regula (EK) Nr. 1081/2006. [22] Skatīt http://ec.europa.eu/regional_policy/funds/2007/jjj/jeremie_en.htm. [23] Atbalstu MVU padomdevēju/konsultatīvajiem pakalpojumiem vides jomā var piešķirt saskaņā ar noteikumiem 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam maziem un vidējiem uzņēmumiem. Atbalstu mācību pasākumiem vides jomā var piešķirt saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 68/2001 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam. Atbalstu līdz 200,000 euro apmērā, ko piešķir jebkurā trīs gadu laikposmā saskaņā ar Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 1998/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam, neuzskata par valsts atbalstu. [24] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmums Nr. 1639/2006/EK. [25] Skatīt Uzaicinājumu iesniegt pieteikumus (ENT/CIP/07/0001) „Uzņēmējdarbības un inovācijas atbalsta pakalpojumi”. [26] Piemēram, Francijā 70 % MVU atzīst, ka nav informēti nemaz vai ir informēti tikai nedaudz par pieejamajiem vides aizsardzības instrumentiem (VPS, energosertifikāti, nodokļu atvieglojumi, u.c.) [ ADEME 6.2.2007], un 95 % MVU Apvienotajā Karalistē apgalvo, ka vēlētos saņemt vairāk informācijas/norādījumu par vides jautājumiem [Apsekojums SME-nvironment 2005, Vides aģentūra]. [27] http://ec.europa.eu/enterprise/sme/index_en.htm.