[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 3.7.2007 COM(2007) 373 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Ziņojums par Hāgas programmas īstenošanu 2006. gadā {SEC(2007)896}{SEC(2007)897} KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Ziņojums par Hāgas programmas īstenošanu 2006. gadā 1. Šis ziņojums attiecas uz Padomes vēlmi par to, lai Komisija iesniegtu gada ziņojumu par Hāgas programmu un tās rīcības plāna īstenošanu[1]. Metode ir tāda kā pirmajā ziņojumā (2005. gadā) izmantotā[2]. 2. Šā pasākuma darbības joma ir nodrošināt Hāgas programmā paredzēto pasākumu uzraudzību . Tostarp Hāgas rīcības plānu saskaņā ar noteikto grafiku papildinošos pasākumus – rīcības plānu cīņai pret narkotikām, stratēģiju par brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējo dimensiju un rīcības plānu terorisma apkarošanai. Tādēļ šajā ziņojumā ir izklāstīti 2006. gadā plānotie pasākumi, kā arī 2005. gada neizpildītie pasākumi (1. pielikuma I daļa) . Ziņojumā arī minēti, kur vajadzīgs, daži saistīti pasākumi, kas netika iekļauti rīcības plānā. Nākamie gada ziņojumi būs par 2007. gadu un turpmākajiem gadiem. 3. Kā 2005. gada pasākumā, šis ziņojums uzrauga šo politiku pieņemšanu ES līmenī un valstu līmenī (2. pielikuma II daļa). 1. APKOPOJUMS PAR HāGAS PROGRAMMā PAREDZēTO PASāKUMU 2006. GADAM īSTENOšANU 4. Kopējais novērtējums ir neviennozīmīgs.[3] 53% no novērtētajām darbībām tika sasniegtas; tomēr panākumi nebija vienādi visās politikas jomās . 2006. gada ziņojums sniedz zemākus sasniegumu rezultātus salīdzinājumā ar 2005. gadu, par 25% pieaugot darbībām, kuras ir jāatliek. Ziņojuma 1. pielikuma tabulā sniegts pārskats par katru no 2006. gadā paredzētajiem (vai pasākumiem, kas nav sasniegti 2005. gadā) un pastāvīgi veicamajiem pasākumiem, kas iekļauti Hāgas rīcības plānā. 5. Apmierinošs sasniegumu līmenis panākts šādās jomās: pamattiesību ievērošana un aktīva aizsardzība, Eiropas Savienības pilsonība, juridiskā sadarbība civillietās, Eiropas narkotiku apkarošanas stratēģija, imigrācija un patvērums, vīzu un robežu politika un cīņa pret terorismu. 6. Neapmierinošs sasniegumu līmenis vērojams šādās jomās: policijas un muitas sadarbība, organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret organizēto noziedzību, tiesiskā sadarbība krimināllietās. [pic] [pic] 1.1. Vispārējās nostādnes 1.1.1. Novērtēšana 7. Politikas jomu novērtēšana ir svarīga. Tieslietu un iekšlietu padome[4] 2006. gada 4. decembrī atzina nepieciešamību uzlabot esošos novērtēšanas mehānismus, izvairoties no ES un valstu līmeņa pasākumu dublēšanās. Padomes prezidentvalsts un Komisija tika aicinātas turpināt apspriest novērtēšanas mehānisma apmēru un nosacījumus. Ad hoc sanāksme ar Padomi notika maijā. "Novērtēšanas ekspertu grupas " sanāksme var notikt 2007. gadā un pirmais novērtējuma ziņojums var izdot 2008. gada jūnijā. 1.1.2. Pamattiesību ievērošana un aizsardzība 8. Īstenošanas līmenis kopumā ir apmierinošs . Vairums pasākumu, kas plānoti 2006. gadā, ir jau īstenoti vai uzsākti. 9. Pamattiesību aģentūras tiesiskais pamats[5] Padomē tika pieņemts 2007. gada 15. februārī. Aģentūru izveidoja 2007. gada 1. martā. Komisija 2006. gada 4. jūlijā pieņēma paziņojums "Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām" , kuru sākotnēji bija paredzēts pieņemt 2005. gadā. Pasākums tika atlikts līdz 2006. gadam, jo bija nepieciešams intensīvs sagatavošanās darbs, lai ņemtu vērā dažādas intereses. Vairāki projekti par preventīviem pasākumiem cīņai ar vardarbību pret sievietēm tika finansēti 2005. gadā un īstenoti 2006. gadā. 10. Attiecībā uz datu aizsardzību, paziņojums par Darba programmas labākai Datu aizsardzības direktīvas īstenošanai gaitu, kas bija sākotnēji plānots 2005. gadā, tika pieņemts 2007. gada 7. martā[6] un paziņojums par Privātumu uzlabojošu tehnoloģiju (PUT) veicināšanu tika pieņemts 2007. gada maijā. 1.1.3. Eiropas Kopienu Tiesa 11. Joprojām norit diskusijas par to, lai ļautu Eiropas Kopienu Tiesai izskatīt pieprasījumus par prejudiciāliem nolēmumiem brīvības, drošības un tiesiskuma jomā. Tas ir balstīts uz apsvērumiem, ko 2006. gada rudenī iesniegusi Eiropas Kopienu Tiesa un, kas minēti Komisijas 2006. gada 28. jūnija paziņojumā[7]. 1.1.4. Eiropas narkomānijas apkarošanas stratēģija 12. Visi 2006. gadā paredzētie pasākumi šajā jomā ir sasniegti . 13. Hāgas Rīcības plāns uzsver to, cik būtiski ir risināt narkotiku izplatības problēmas visaptverošā, līdzsvarotā un daudzdisciplinārā veidā. ES 2004. gada decembrī pieņēma narkotiku apkarošanas stratēģiju (2005.–2012. gads) un 2005. gada jūnijā ES narkotiku apkarošanas rīcības plānu (2005.-2008. gads). Ņemot vērā īso laikposmu kopš jaunā rīcības plāna, Komisija iesniedza pirmo pārskatu 2006. gada 21. decembrī. 14. Turklāt Komisija 2006. gada 26. jūnijā pieņēma zaļo grāmatu par pilsoniskās sabiedrības lomu Eiropas Savienības narkotiku apkarošanas politikā . Tajā ieteikts, kā organizēt strukturētu un nepārtrauktu Komisijas dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai iesaistītu narkotiku apkarošanā vistiešākajā veidā iesaistītos politikas procesā ES līmenī. Pēc labvēlīgas reakcijas pēc apspriedēm Komisija izveidos pilsoniskās sabiedrības forumu par narkotikām. 1.2. Brīvības stiprināšana 1.2.1. Eiropas Savienības pilsonība 15. Vairums pasākumu šajā kategorijā, kas bija ļoti svarīgi ES pilsoņiem, ir īstenoti . 16. Komisija 2006. gada 5. aprīlī publicēja ziņojumu par direktīvas 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK par brīvu pārvietošanos un uzturēšanos piemērošanu un par jauno dalībvalstu valstspiederīgo stāvokli. Komisija uzrauga direktīvu pārņemšanu un, ja vajadzīgs, ierosina pārkāpumu procedūras pret dalībvalstīm, kas nav izpildījušas pārņemšanas saistības (skatīt 2.2. daļu). 17. Komisija 2006. gada 12. decembrī pieņēma Paziņojumu par Eiropas vēlēšanām 2004. gadā , kurā ietverts ziņojums par ES vienas dalībvalsts pilsoņa dalību vēlēšanās citā dalībvalstī, kura ir pilsoņa dzīvesvieta, un par vēlēšanu rīkošanas kārtību, kā arī priekšlikums Padomes direktīvai, ar kuru groza 1993. gada 6. decembra direktīvu 93/109/EK, kas ir darbība, kura sākotnēji bija plānota 2005. gadā. 18. Komisija 2006. gada 28. novembrī izdeva Zaļo grāmatu par Eiropas pilsoņu diplomātisko un konsulāro aizsardzību . To var uzskatīt par sagatavošanās pasākumu pirms stratēģiskas iniciatīvas pieņemšanas, kas plānota 2007. gada ceturtajā ceturksnī, kurā būs iekļautas informācijas kampaņas un citi konkrēti pasākumi, kas pilnā mērā informētu ES pilsoņus par viņu tiesībām saņemt konsulāro un diplomātisko aizsardzību. 1.2.2. Patvēruma, imigrācijas un robežu politika - migrācijas procesu kopīga analīze visos to aspektos 19. Šajā jomā ir gūti nepārtraukti panākumi . 20. ES Pamata regula par migrācijas un patvēruma statistikas datu vākšanu ir pieņemta 2007. gada jūnijā (sākumā plānota 2005. gadā) pēc Padomes un Eiropas Parlamenta politiska kompromisa par Komisijas priekšlikumu 2006. gada decembrī. 21. Komisija 2005. gada 28. novembrī pieņēma Zaļo grāmatu par Eiropas migrācijas tīklu, kam sekos tiesību akta projekts par tīkla izveidi 2007. gadā. 1.2.3. Kopējā Eiropas patvēruma sistēma 22. Šajā jomā panākumi ir dažādi. 23. Priekšlikums par ilgtermiņa rezidentu statusu starptautiskas aizsardzības saņēmējiem, kas bija plānots 2005. gadā, ir atlikts līdz 2007. gadam; priekšlikums pieņemts 2007. gada 6. jūnijā[8]. Pētījumi par vienotas patvēruma pieteikumu apstrādes ietekmi, atbilstību un uzticamību tiks veikti līdz 2007. gada beigām. 24. Komisija 2006. gada 24. maijā pieņēma grozītu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma priekšlikumu par Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmas pārvaldība”. Padome un Eiropas Parlaments panāca politisku vienošanos par priekšlikumu 2006. gada decembrī. 25. Attiecībā uz Eiropas Bēgļu fondu 2 pasākumi, kas pārnesti no 2005. gada, īstenoti 2006. gadā. Pirmkārt, gala ziņojums par Eiropas Bēgļu fondu pieņemts 2006. gada 8. decembrī. Otrkārt, par priekšlikumu grozīt Eiropas Bēgļu fondu, lai palīdzētu dalībvalstīm uzņemt trešo valstu piederīgos, ir panākta vienošanās pirmajā lasījumā 2006. gada decembrī. 1.2.4. Legālā migrācija 26. Komisija 2006. gada decembrī pieņēma paziņojumu Vispārējā pieeja migrācijas jautājumiem .[9] Šis paziņojums nebija iekļauts Hāgas Rīcības plānā, bet tas bija pamats Eiropadomes 2006. gada 14. un 15. decembra secinājumiem. Tajos izteikts aicinājums īstenot labi pārvaldītu migrācijas politiku, kas pilnā mērā respektē valstu kompetenci, lai palīdzētu dalībvalstīm apmierināt esošās un nākotnes vajadzības, vienlaicīgi dodot ilgspējīgu ieguldījumu visās valstīs. 27. Vienīgais 2006. gada rīcības plānā iekļautais legālās migrācijas pasākums bija direktīvu par legālo migrāciju pārņemšanas un īstenošanas novērtēšana un uzraudzība. Komisija ir finansējusi pētījumu, kas attiecas uz visiem patvēruma instrumentiem un būs pabeigts līdz 2007. gada beigām. 1.2.5. Trešo valstu piederīgo integrācija 28. 2006. gadā paredzētie pasākumi šajā jomā vairumā gadījumu ir sasniegti . 29. Galvenais uzdevums bija apmainīties ar informāciju un pieredzi par integrāciju. Ir sākta no 2005. gadu priekšlikumiem izraudzītu projektu par Trešo valstu piederīgajiem īstenošana. Projektu atlase notiek no 2006. gada un izvēlētie projekti pašlaik tiek īstenoti. 30. Komisija 2006. gada 30. jūnijā iesniedza Otro gada ziņojumu par migrāciju un patvērumu[10], kas sniedz pārskatu par migrācijas tendencēm Eiropas Savienībā, analizējot izmaiņas un aprakstot veiktās darbības attiecībā uz imigrantu integrāciju ES un dalībvalstu līmenī 2004. kalendārajā gadā. 31. Komisija 2006. gadā arī sagatavoja "Integrācijas rokasgrāmatas" pirmo izdevumu (otrais izdevums izdots 2007. gada maijā) un pašlaik veido integrācijas tīmekļa vietni. 1.2.6. Cīņa pret nelegālo imigrāciju 32. Šajā jomā daži būtiski panākumi sasniegti 2006. gadā. 33. Otrais gada ziņojums par kopīgo politiku nelegālās migrācijas jautājumos tika iesniegts 2006. gada 19. jūlijā kā pielikums pie Komisijas paziņojuma par politikas prioritātēm cīņā ar trešo valstu piederīgo nelegālo imigrāciju. 34. Eiropadomes 2006. gada 14. decembra secinājumi, kuru pamatā ir šis paziņojums ar priekšlikumu direktīvai par sankcijām pret nelegālo imigrantu darba devējiem. Tas tika pieņemts 2007. gada 16. maijā. 35. Labi panākumi bija sasniegti atpakaļuzņemšanas politikas jautājumos. EK atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir spēkā ar Honkongu, Makao, Šrilanku un Albāniju. Kopienas atpakaļuzņemšanas nolīgums ar Krieviju tika parakstīts 2006. gada 25. maijā un pēc vajadzīgo procedūru pabeigšanas tas stājās spēkā 2007. gada 1. jūnijā. Nolīgums ar Ukrainu tika parafēts 2006. gada 27. oktobrī un tā oficiāla parakstīšana paredzēta 2007. gada jūnijā. Sarunas par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem ar Serbiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Moldovu ir pabeigtas 2007. gada pavasarī. 1.2.7. Patvēruma un imigrācijas ārējā dimensija 36. Komisija ierosināja pamatstruktūru ES reģionālo aizsardzības programmu izstrādei, ko dalībvalstis atbalstīja. Izmēģinājuma projekti tika sākti sākot no 2007. gada sākumā Tanzānijā un Rietumu jaunajās neatkarīgajās valstīs. 1.2.8. Robežu pārvaldība, biometrija, informācijas sistēmas un vīzu politika 37. Šajā jomā notikušas būtiskas izmaiņas . 38. Komisija 2006. gada 6. novembrī pieņēma ieteikumu, ar ko izveido praktisku rokasgrāmatu robežsargiem , kas ir svarīgs ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmas izveides elements. 39. Eiropas Parlaments un Padome 2006. gada 20. decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu[11] un Regulu (EK) Nr. 1986/2006 par dalībvalstu dienestu, kas ir atbildīgi par transportlīdzekļu reģistrācijas apliecību izsniegšanu, piekļuvi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II).[12] Trešā pīlāra lēmums[13], ar ko izveido tiesību aktu pakete, jāpieņem 2007. gadā, ņemot vērā dažu dalībvalstu parlamentāras atrunas. 40. Komisija 2006. gada 10. martā iesniedza grozītu priekšlikumu Padomes regulai par biometrijas datu izmantošanu uzturēšanās atļaujās. Komisija 2006. gada 28. jūnijā pieņēma lēmumu, ar ko nosaka specifikācijas drošības standartiem un biometrijas datiem pasēs un ceļošanas dokumentos, ko izsniedz dalībvalstis. 41. Komisija 2005. gada 24. novembrī pieņēma paziņojumu par uzlabotu efektivitāti, lielākām sinerģijām un lielāku sadarbspēju starp Eiropas datubāzēm Tieslietu un iekšlietu jomā. To izdarīja attiecībā uz Hāgas programmas aicinājumu Komisijai publicēt paziņojumu par SIS II, (VIS) un EURODAC sadarbspēju. 1.2.9. Vīzu politika, ieskaitot Vīzu informācijas sistēmas (VIS) izveidi 42. Arī šajā jomā ir gūti ievērojami panākumi . Vairāki pasākumi, kurus bija paredzēts īstenot 2005. gadā, izpildīti 2006. gadā. 43. Šie pasākumi sastāv no priekšlikumiem par vajadzīgiem grozījumiem, lai turpinātu veicinātu vīzu politiku un izveidotu vienotu pieteikšanās centru izveidi vīzu saņemšanai, grozot Kopīgās konsulārās instrukcijas par maksu par vīzas saņemšanu, kā arī Kopīgās konsulārās instrukcijas attiecībā uz konsulāro sadarbību. 44. Padome 2006. gada 19. decembrī pieņēma Komisijas priekšlikumu Padomes Regulai, ar kuru izdara grozījumus Regulā Nr. 539/2001 attiecībā uz regulāru vīzu saraksta pārskatīšanu. 45. Ziņojumu par Kaļiņingradas tranzīta shēmas darbību Komisija iesniedza 2006. gada 22. decembrī. 46. Vīzu informācijas sistēmas (VIS) pilnīgas izveides datumu vēl nevar apstiprināt galvenokārt tādēļ, ka Padomes un Eiropas Parlamenta politiska vienošanās par sistēmas juridisko pamatu - Vīzu regulu tika panākta 2007. gada jūnijā. Vienošanās par gala grafiku tiks panākta, kad tiks pieņemts juridiskais pamats (skatīt arī 49. pantu attiecībā uz VIS lēmumu par policijas iestāžu piekļuvi VIS). 47. Nolīgumi par vīzu režīma atvieglojumiem ir parakstīti ar Krieviju un Ukrainu. Sarunas par nolīgumiem par vīzu režīma atvieglojumiem ar Serbiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Melnkalni un Moldovu ir pabeigtas 2007. gada pavasarī. Sagaidāms, ka nolīgumi tiks noslēgti līdz 2007. gada beigām. 1.3. Drošības stiprināšana 1.3.1. Informācijas apmaiņa starp tiesību aizsardzības un tiesu iestādēm, vienlaikus panākot pareizo līdzsvaru starp privātumu un drošību. 48. Šajā jomā sekmes bijušas dažādas . 49. Padomes lēmuma priekšlikuma projekts attiecībā uz "dalībvalstu, kas atbildīgas par iekšējo drošību un EUROPOL piekļuvi Vīzu informācijas sistēmai (VIS) ar mērķi novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un nopietnus kriminālus nodarījumus" tika iesniegts Komisijai 2005. gada 24. novembrī. Tā pieņemšana ir saistīta ar VIS regulas pieņemšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes politiska vienošanās par šo lēmumu tika panākta 2007. gada jūnijā. 50. Pamatlēmumu par informācijas un izlūkošanas datu apmaiņas vienkāršošanu Padomes pieņēma 2006. gada 18. decembrī (2006/9060/JHA). Vācu 2007. gada iniciatīvu lēmumam pārņemt lielāko daļu Prīmes līguma Eiropas Savienības institucionālajā mehānismā, ieskaitot pirkstu nospiedumus, DNA, transportlīdzekļa reģistrācijas datus, var uzskatīt par daļēju pieejamības principa īstenošanu. Arī policijas piekļuve VIS būtu solis uz pieejamības principa īstenošanu. 51. Darbs turpinās pie priekšlikuma attiecībā uz kopēju ES nostāju par pasažieru datu izmantošanu robežu un aviācijas drošības un citos tiesību aizsardzības nolūkos. Turpinās konsultācijas ar dalībvalstīm un valstu un starptautiskajām apvienībām. 1.3.2. Terorisms 52. Šajā jomā ir gūti nepārtraukti panākumi . 53. Dalībvalstīm jāstrādā kopā. Hāgas programma uzsver, ka terorisma novēršana un apkarošana, pilnība ievērojot pamattiesības, liek dalībvalstīm pievērsties ne tikai savai drošībai, bet arī visas savienības drošībai. 54. Vēl pirms termiņa - 2005. gada 29. novembrī Komisija pieņēma Paziņojumu par Terorisma novēršanu un cīņu pret terorismu, pastiprinot valsts līmeņa koordināciju un veicinot bezpeļņas sektora pārredzamību. 55. Vispārējā pieeja Eiropas Tiesību aizsardzības tīkla ( LEN ) izveidei ir jāpārtrauc dalībvalstu atbalsta trūkuma dēļ. 56. Apspriedes par Austrijas ierosināto likumdošanas iniciatīvu Padomes lēmumam, kas attiecas uz ATLAS sadarbību (pretterorisma sadarbības tīkls), ir apturētas, jo Padome uzskata, ka daži elementi jau ir iekļauti iniciatīvā pārņemt Prīmes līguma ar Šengenu nesaistītus trešā pīlāra elementus. Pašlaik Austrija pārskata savu priekšlikumu. 57. Saskaņā ar Hāgas programmu Komisija iegulda pasākumos, lai nostiprinātu/ attīstītu trešo valstu iestāžu spējas cīņā ar terorismu. Komisija strādā, lai iekļautu ar terorisma apkarošanu saistītas darbības visās savās ārējās darbībās. Standarta terorisma apkarošanas klauzula ir katra apspriežama vai noslēdzama nolīguma un Eiropas Kaimiņattiecību politikas rīcības plāna daļa. Komisija atbalsta iestāžu nostiprināšanas/spēju attīstīšanas pasākumus trešās valstīs brīvības, drošības un tiesiskuma jomās, kas savukārt dod ieguldījumu cīņā ar terorismu (piemēram, jautājumos par tiesiskumu, policiju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, utt.). 58. Pēc Eiropadomes aicinājuma Komisija cenšas iekļaut vai savienot pretterorisma mērķus ar valstu vai reģionālajam stratēģijām vai rīcības plāniem tiktāl tas ir iespējams saskaņā ar attiecīgajiem ārējās palīdzības instrumentiem. 59. Padomes Ģenerālsekretariāts sagatavoja ziņojumu, par pamatu ņemot dalībvalstu atbildes uz ieteikumiem, kurus sniedza speciālistu grupas, pabeidzot pretterorisma salīdzinošās novērtēšanas pirmo kārtu. Ziņojumu, kuru 2007. gadā apstiprināja Padomes pretterorisma darba grupa, veido divas daļas: ieteikumu īstenošanas vispārējs novērtējums un pašreizējā situācija katrā dalībvalstī. 60. Dalībvalstu nesaskaņu dēļ priekšlikums par Eiropas Padomes Konvencijas pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu noslēgšanu un parakstīšanu Padomē nevirzās uz priekšu. 61. Komisija 2006. gada 13. decembrī pieņēma lēmuma projektu par vairāku pasākumu finansēšanu ar mērķi stiprināt Eiropas Komisijas spēju dod ieguldījumu ES krīžu vadībā, jo īpaši to, kas attiecas uz teroristu uzbrukumiem, kampaņām un draudiem.[14] Šāds atbalsts paredzētu krīzes vadības potenciāla izmantošanu, vienlaicīgi izstrādājot integrētu ES krīžu vadību. 62. Komisijas paziņojumu par Eiropas programmu kritisko infrastruktūru aizsardzībai[15] pieņēma 2006. gada 12. decembrī. Šīs programmas galvenais mērķis ir uzlabot ES kritisko infrastruktūru aizsardzību, izveidojot satvaru kritisko infrastruktūras objektu aizsardzībai. 63. Tiesību akta priekšlikums par svarīgāko infrastruktūras objektu brīdinājuma informācijas tīkla ( CIWIN ) izveidi, ko sākotnēji bija plānots iesniegt 2006. gadā, ir atlikts līdz 2008. gadam, lai būtu iespējams ņemt vērā atsauksmes par zaļo grāmatu. 64. Politiska vienošanās par civilās aizsardzības finanšu instrumentu tika panākta 2006. gada nogalē, nonākot pie Padomes lēmuma[16] oficiālas pieņemšanas 2007. gada 5. martā. 1.3.3. Organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret organizēto noziedzību 65. Sasniegumu radītājs šajā jomā 2006. gadā bija zemāks nekā iepriekšēja gadā. 66. Komisija 2006. gada 2. maijā pieņēma izpildes ziņojumu par Padomes pamatlēmumu par cīņu ar cilvēku tirdzniecību. Drīzumā ir gaidāms Komisijas lēmums attiecībā uz speciālistu grupas izveidi cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā . 67. Paziņojums "Visaptveroša un saskaņota ES stratēģijas izstrādi, lai veidotu noziedzības un krimināljustīcijas statistiku: ES rīcības plāns 2006–2010" , kas sākumā bija paredzēts 2005. gadā, tika pieņemts 2006. gada 7. augustā un pašlaik tiek īstenots. Komisijas darba dokuments par tiesību aizsardzību, kas balstīta uz kriminālajiem izlūkdatiem , kas sākotnēji bija plānots 2005. gadā, ir jāatliek uz vēlāku laiku. 68. EUROPOL sagatavoja pirmo Organizētās noziedzības draudu izvērtējumu 2006. gadā un Padome 2006. gada jūnijā pieņēma secinājumus, kas nosaka prioritātes. 69. Nevienprātība nozīmēja, ka vairums Komisijas ierosināto pasākumu, kas saistīti ar organizētās noziedzības novēršanu, instrumentu cīņai ar organizētās noziedzības finansēšanu stiprināšanu, tiesību aktu uzlabošanu un esošo tiesību instrumentu pārskatīšanu 2006. gadā netika īstenoti un tika atlikti. Atlikusi viena parlamentārā atruna par pamatlēmuma pieņemšanu par dalību kriminālā organizācijā. 70. Komisijas 2006. gadā plānotais paziņojums par vispārējās politikas izstrādi kibernoziegumu apkarošanai tika pieņemts 2007. gada 22. maijā. Priekšlikums par ANO Pretkorupcijas Konvencijas noslēgšanu EK vārdā ir pieņemts 2006. gada 22. februārī. 1.3.4. Policijas un muitas sadarbība 71. Šajā jomā nav gūti ievērojami panākumi. 72. Komisija 2006. gada decembrī iesniedza priekšlikumu, kura mērķis ir EUROPOL izveide, pamatojoties uz Padomes Lēmumu, ņemot vērā visus grozījumus, kas jau ir iekļauti trīs protokolos, kā arī turpmākus uzlabojumus, lai risinātu jaunos EUROPOL uzdevumus un uzlabotu tā atbalsta efektivitāti dalībvalstu tiesību aizsardzības iestādēm. 73. Jo īpaši lēni veicies ar to pasākumu īstenošanu, kas attiecas uz tiesību aizsardzības iestāžu sadarbību un Šengenas acquis attīstīšanu attiecībā uz tiesību aizsardzības iestāžu operatīvo sadarbību. Situācija ir līdzīga attiecība uz pasākumiem, saistībā ar tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku regulāras apmaiņas programmām. 74. Operatīvajā sadarbībā ir gūti panākumi. Ieteikumu kopums par Muitas IT sistēmu tika pieņemts 2006. gada maijā un turpinās darbs pie tiesību aizsardzības iestāžu sadarbības stiprināšanas Rietumbalkānos, izmantojot Dienvidaustrumu Eiropas valstu sadarbības iniciatīvu SECI ( South East Cooperative Initiative ) kā svarīgu instrumentu. Padome 2006. gada 4.-5. decembrī pieņēma secinājumus par tālāku SECI attīstību. Turpinās centieni EUROPOL sniegt atbilstošus līdzekļus, lai tas varētu ieņemt centrālo lomu cīņā pret organizēto noziedzību. 75. Drošības komitejas (COSI) lomas noteikšana ir saistīta ar Konstitucionālā līguma stāšanos spēkā. 1.3.5. Krīžu pārvarēšana Eiropas Savienībā 76. Skatīt 61.-63. punktu. 1.3.6. Vispārējā noziedzības novēršana 77. Noziedzīgu nodarījumu novēršanas stiprināšana un specializēšana, Eiropas Noziedzības novēršanas tīkla ( EUCPN) lomas palielināšana bija Komisijas 2006. gada darba kārtībā. Saskaņā ar 2006. gada 7. augusta lēmumu tika izveidota ekspertu grupa noziedzības un kriminālās tiesvedības politikas vajadzībām. 1.3.7. Uzticēšanās veicināšana un savstarpēja uzticēšanās 78. Kā paredzēts Hāgas rīcības plānā, Komisija 2006. gada 29. jūnijā pieņēma paziņojumu par tiesisko apmācību. Turklāt Komisijas lēmums par sagatavošanās pasākumu, lai īstenotu tiesu iestāžu apmaiņas mācību programmu, tika pieņemts 2006. gada 11. jūlijā. Apmaiņas programma sāksies 2007. gada maijā un tajā būs iesaistīti 400 tiesneši un prokurori. Izmēģinājuma projekta novērtējums paredzēts 2007. gadā. 1.3.8. Tiesiskā sadarbība krimināllietās 79. Kopumā panākumi šajā jomā ir nelieli un vairāku pasākumu īstenošana kavējas. 80. Šajā jomā galvenā uzmanība 2006. gadā pievērsta savstarpējās atzīšanas principa piemērošanai. Komisija 2006. gada 4. jūlijā pieņēma darba dokumentu par Eiropas Savienībā notiesāto trešo valstu pilsoņu indeksa izveides īstenojamību. Turklāt Komisija 2006. gada 29. augustā pieņēma priekšlikumu par pirmstiesas uzraudzības pasākumu, nepiemērojot apcietinājumu, savstarpējo atzīšanu. 81. Otrais ziņojums par Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi un nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm īstenošanu ir gaidāms 2007. gada ceturtajā ceturksnī. Līdzīgi ziņojuma par 2003. gada 22. jūlija Pamatlēmuma par īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanu un priekšlikuma par autovadītāja tiesību atņemšanu īstenošana bija jāatliek līdz 2008. gadam. Iniciatīvu veicināt sodīšanu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir paredzēts pieņemt 2007. gada otrajā ceturksnī. 82. Zaļā grāmata par spriedumiem bez atbildētāja klātbūtnes bija jāatliek. Tāpat ieteikums par minimālajiem standartiem elektronisko pierādījumu notveršanā un apmaiņā un Eiropas tiesu sadarbības tīkla krimināllietās turpmāka attīstība bija jāatliek. 83. Attiecībā uz saskaņošanu, Komisija 2006. gada 26. aprīlī pieņēma Zaļo grāmatu par nevainīguma prezumpciju, ko bija plānots pieņemt 2005. gadā. Tomēr otrais ziņojums par pamatlēmuma par cietušo statusu kriminālprocesos īstenošanu, kas sākotnēji bija plānots 2005. gadā, tika atkal atlikts līdz 2008. gadam, jo dalībvalstis nebija iesniegušas pietiekamu informāciju. 1.3.9. Tiesu sadarbība civillietās 84. Panākumi jomās, kas attiecas uz sadarbību civillietās, 2006. gadā bija ievērojami. 85. Hāgas programma piešķīra lielu nozīmi turpmākai tiesu iestāžu sadarbībai civillietās un tam, lai pilnībā pabeigtu 2000. gadā pieņemto savstarpējas atzīšanas programmu. 86. Tika iesniegtas divas zaļās grāmatas - viena 2006. gada 17. jūlijā par likumu kolīzijām normām lietās, kas saistītas ar laulāto mantiskajam attiecībām, ieskaitot jautājumu par piekritību un savstarpēju atzīšanu, un otra 2006. gada 24. oktobrī par tiesu nolēmumu efektīvu izpildi. 87. Regulu par Eiropas maksājumu ordera procedūru izstrādi Padome un Eiropas Parlaments pieņēma 2006. gada 12. decembrī. Tomēr Direktīvas pieņemšana par konkrētiem starpniecības aspektiem civillietās un komerclietās kavējās, jo Eiropas Parlamentā turpinājās tās apspriešana. 88. Attiecībā uz pastiprinātu sadarbību, ziņojums par Eiropas tiesu sadarbības tīkla darbību civillietās un komerclietās EJN (2005. gadā) tika pieņemts 2006.gada 16. maijā. Turklāt saskaņā ar šo ziņojumu plānots pieņemt grozītu priekšlikumu 2007. gada 4. ceturksnī. Panākumi gūti Eiropas tiesu sadarbības tīkla civillietās darbā saistībā ar civillietām un to tiesu prakses datubāzu, kas saistītas ar Eiropas instrumentiem, attīstībā. 89. Attiecībā uz starptautisko tiesisko kārtību Hāgas programma aicina nodrošināt ES un starptautiskās tiesību sistēmas saskaņotību un ciešāk sadarboties ar starptautiskajām organizācijām. 90. Padome 2006. gada 5. oktobrī pieņēma lēmumu par Kopienas pievienošanos Hāgas konferencei par privāttiesībām. Pievienošanās notika 2007. gada 3. aprīlī. 91. 1996. gada Hāgas Konvencija par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem pašlaik ir bloķēta dēļ Apvienotās Karalistes un Spānijas domstarpībām par Gibraltāru. Sarunas turpinās. 2. APKOPOJUMS PAR TIESīBU AKTU PāRņEMšANU DALīBVALSTīS 2.1. Metodes 92. Apkopojuma mērķis pirmām kārtām ir sniegt pārskatu par tiesību instrumentiem, kuri dalībvalstīm jāpārņem, proti, direktīvām un pamatlēmumiem . Šā lēmuma nolūkos pārņemšanas termiņš ir 2007. gada 31. marts . 93. Tabulā, kas sniegta 2. pielikumā, apkopoti visi tiesību akti, kuru pārņemšanas termiņš bija līdz minētajai dienai. 94. Šā ziņojuma vajadzībām pieņemtās metodes ir tās pašas, kas 2005. gada ziņojumā par Hāgas programmas īstenošanu[17]. 2.2. Apkopojums pa politikas jomām 2.2.1. Vispārējās nostādnes 95. Pamattiesību jomā pašlaik aplūkojama tikai Direktīvas 95/46/EK par personas datu aizsardzību īstenošana saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu. Direktīvas mērķis – nodrošināt pilsoņiem augstu privātās dzīves aizsardzības līmeni un likvidēt personas datu brīvas aprites šķēršļus Eiropas Savienībā – ir sasniegts. Saskaņā ar 2007. gada 7. martā pieņemto paziņojumu[18] par papildu pasākumiem Darba programmai par Datu aizsardzības direktīvas labāku īstenojumu, visas dalībvalstis ir paziņojušas par tiesību aktu pārņemšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs tiesību aktu pārņemšanas apjoms nav apmierinošs. Dažas dalībvalstis nav pārņēmušas vairākus nozīmīgus direktīvas noteikumus. Vēl citos gadījumos pārņemšana vai prakse nenotika atbilstoši direktīvai vai pārsniedza pielaides robežas, kādas bija atvēlētas dalībvalstīm. Ir atklāti vairāki neatbilstības procedūrai vai pārkāpumu procedūras nepareizas piemērošanas gadījumi, tostarp viena dalībvalsts ir saņēmusi pamatotu atzinumu. 96. Desmit dalībvalstis joprojām nav izpildījušas pienākumu paziņot par pamatlēmuma par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotiku kontrabandas jomā pārņemšanu. 2.2.2. Eiropas Savienības pilsonība 97. No 2006. gada 30. aprīļa galvenā direktīva 2004/38/EK, kas konsolidē un atjaunina ES pilsoņu un viņu bērnu tiesības brīvi pārvietoties , ir atcēlusi un aizstājusi vairākus tiesību aktus attiecībā uz ES pilsoņu un trešo valstu piederīgo brīvu pārvietošanos. Šis tiesību akts iezīmē būtisku soli virzienā uz ES pilsoņu un viņu bērnu brīvu pārvietošanos . Pēc sākotnējas pārņemšanas kavēšanās (vismaz trīspadsmit dalībvalstīm 2006. gada 15. decembrī tika nosūtīts pamatots atzinums par neziņošanu), šajā jomā ir pastiprināti centieni – pašlaik četras dalībvalstis vēl nav paziņojušas par pārņemšanu un vairāku dalībvalstu paziņojumus Komisija pārbauda. 98. Attiecībā uz iepriekšējiem Kopienas tiesību aktiem par personu brīvu kustību , kuru darbības laiks beidzies, vairākas pārkāpumu procedūras par neatbilstību vai procedūras nepareizu piemērošanu piecām dalībvalstīm vel ir jāizskata. Dažos gadījumos procedūra ir jau sasniegusi oficiālas paziņojuma vēstules nosūtīšanu saskaņā ar EK līguma 228. pantu. 2.2.3. Patvērums, imigrācija un robežas 99. Patvēruma jomā 2006. gada ziņojums atkal uzrāda ļoti apmierinošus EURODAC darba rezultātus . Tomēr paziņojumu iesniegšana par tādu instrumentu pārņemšanu kā direktīvas, ar ko nosaka obligātos standartus patvēruma meklētāju uzņemšanai, ir neapmierinoša . Nepilnības vērojamas piecu dalībvalstu gadījumā un panākumi aizvadītajā gadā ir samērā mazi. Vairāki pārkāpumi par nepaziņošanu tiek izskatīti tiesā. Runājot par minēto direktīvu, kas nosaka bēgļu vai personu, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, kvalifikācijas un statusa minimālos standartus, sešpadsmit dalībvalstis vēl nav izpildījušas pienākumu ziņot par pārņemšanu, kā rezultātā uzsākta pārkāpuma procedūra. 100. Saistībā ar likumīgu migrāciju , attiecīgi astoņas un vienpadsmit dalībvalstis vēl nav paziņojušas par direktīvu pārņemšanas pasākumiem attiecībā uz direktīvu par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos, kā arī direktīvu par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, lai gan pārņemšanas termiņš beidzies pirms gada. Nesen pieņemtās direktīvas par nosacījumiem, kas jāievēro, uzņemot trešo valstu pilsoņus dalībvalstu teritorijā uz mācību laiku vai līdzīgām darbībām, kā arī trešo valstu pilsoņiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, bija jāīsteno šajā dokumentā minētajā laikposmā. Tomēr attiecīgi septiņpadsmit un vienpadsmit dalībvalstis atpaliek no pārņemšanas termiņa. 101. Attiecībā uz nelegālo imigrāciju panākumi gūti pēdējo trīs instrumentu pārņemšanā, tomēr vienai dalībvalstij ir grūtības. Saistībā ar nesen pieņemtajiem instrumentiem, sekmes ir neapmierinošas: septiņas dalībvalstis nav izpildījušas pārņemšanas pienākumu attiecībā uz direktīvu par palīdzību tranzīta gadījumos, lai veiktu izraidīšanu pa gaisa ceļu; vairākos gadījumos lieta nodota tiesā. Attiecībā uz direktīvu par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem, deviņas dalībvalstis atpaliek no pārņemšanas termiņa. 2.2.4. Drošība 102. Organizētās noziedzības apkarošanas un policijas un muitas sadarbības jomā pieņemto instrumentu īstenošanu – jo īpaši attiecībā uz konvencijām un protokoliem, kas pieņemti saskaņā ar ES līguma VI sadaļu – ir grūti novērtēt attiecīgo tiesību aktu veida dēļ, jo tajos nav noteikts ne dalībvalstu pienākums paziņot par pasākumiem, ne paredzēti ziņojumi par īstenošanas gaitu dalībvalstīs. To iespējami drīza ratifikācija joprojām ir augstākā prioritāte. 103. Tādējādi atbilstību un/vai tiesību instrumentu saistībā ar terorismu vai organizētās noziedzības novēršanu un cīņu pret organizēto noziedzību piemērošanu valsts līmenī ir grūti izvērtēt, jo bieži nav ziņojumu par šiem instrumentiem, kā arī dalībvalstīm nav pienākums ziņot par attiecīgajiem valsts pasākumiem šajā jomā. Attiecībā uz pamatlēmumu par sadarbības pasākumiem starp dalībvalstu finanšu ziņu vākšanas vienībām, piecas dalībvalstis vēl nav paziņojušas par tiesību aktu pārņemšanu, pārņemšanas termiņš ir nokavēts par septiņiem gadiem. 104. Attiecībā uz policijas un muitas sadarbību progress ir panākts ratificējot Neapoles II Konvenciju. Dažām valstīm ir jāpieliek papildu pūles jautājumā par kopējas nostājas pārņemšanu attiecībā uz datu apmaiņu ar INTERPOL. 2.2.5. Tiesiskums 2.2.5.1. Krimināltiesības 105. Savstarpējas atzīšanas jomā visas dalībvalstis ir paziņojušas par pārņemšanas pasākumiem attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi. Tomēr vismaz četras dalībvalstis joprojām tiek aicinātas pielikt pūles, lai panāktu pilnīgu atbilstību šim pamatlēmumam. Padomei 2007. gada vidū jāpublicē ziņojums par praktisko īstenošanu, dodot kopsavilkumu par galvenajiem secinājumiem desmit dalībvalstīs, kas līdz tas laikam būs izvērtētas. 106. Pamatlēmuma īstenošana par īpašuma vai pierādījumu iesaldēšanu ir neapmierinoša. Vairāk kā pusotru gadu pēc pārņemšanas termiņa beigām trīspadsmit dalībvalstis to vēl nav izdarījušas, vai ir izdarījušas tikai daļēji. 107. Līdz šim nav pieejama informācija par pamatlēmumu par finansiālajiem sodiem. 108. Attiecībā uz saskaņošanas tiesību aktiem tiesu iestāžu sadarbības krimināltiesību jomā neliels skaits Komisijas ziņojumu laisti klajā šā ziņojuma aplūkotajā laikposmā. Tādējādi ziņojumi, kas pieņemti par instrumentiem, kuri attiecas uz bezskaidras naudas norēķinu līdzekļiem, naudas atmazgāšanu, nozieguma rīku un noziedzīgi iegūto līdzekļu identifikāciju, kā arī uz cilvēku tirdzniecību, neatļautu ieceļošanu, tranzītu un uzturēšanos, visumā liecina par neapmierinošu pārņemšanas apjomu novērtētajās dalībvalstīs. Dalībvalstu skaits, kas vēl nav paziņojušas par pārņemšanu, ir mainīgs, tomēr visumā saglabājas augsts. 109. Attiecībā uz pamatlēmumu par terorisma apkarošanu, visas 25 dalībvalstis ir paziņojušas par pārņemšanas pasākumiem, lai arī pārņemšanas līmenis ne vienmēr ir pilnīgs. Plašāka informācija būs pieejams otrajā ziņojumā par visām ES dalībvalstīm, kas būs pieejams 2007. gada vidū. 110. Panākumus ir guvušas četras ES-10 dalībvalstis, ratificējot Konvenciju par Eiropas Kopienas finansiālo interešu aizsardzību un tās protokolus. 2.2.5.2. Civiltiesības 111. Direktīvas, kas attiecas uz juridisko palīdzību , un direktīvas, kas attiecas uz kompensācijām noziegumos cietušajiem , pārņemšanu var uzskatīt par apmierinošu, lai gan nepilnības saglabājas, attiecīgi viena un četras dalībvalstis nav pilnībā izpildījušas paziņošanas pienākumu. 112. Divu regulu piemērošana, viena par tiesu sadarbību pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās un otra par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, tiks izvērtēta 2007. gadā. Attiecībā uz "Briseles II bis regulu" (attiecībā uz par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību) visas dalībvalstis ir sniegušas informāciju par tiesām un pārsūdzības procedūrām. 2.3. Apkopojums pa dalībvalstīm 113. Tālāk sniegti apkopotie dati par visiem tiesību aktiem kopā, ko veido abi 2. pielikuma tabulā sniegtie rādītāji. Pirmajos divos tālāk sniegtajos grafikos par katru dalībvalsti apkopotas pašreizējās nepilnības: pirmajā grafikā par pārņemšanas pasākumu nepaziņošanu, bet otrajā par nepareizu pārņemšanu vai piemērošanu. Trešajā grafikā par katru dalībvalsti apkopotas abu veidu nepilnības. [pic] [pic] [pic] 3. SECINāJUMI 114. Šis otrais Hāgas programmas īstenošanas apkopojums parāda lielas atšķirības starp panākumu pieņemšanu ES līmenī un īstenošanu valstu līmenī. Pieņemšana iestāžu līmenī kopumā ir bijusi veiksmīga jautājumos saskaņā ar EK līguma ES līguma VI sadaļu, turpretim valstu līmenī sekmes varēja būt daudz labākas. 115. Lai arī ES līmenī gūti labi panākumi, kopumā programmas īstenota mazākā apjomā nekā 2005. gadā. Galvenokārt tas skaidrojams ar nepietiekamiem panākumiem jomās, kas galvenokārt saistītas ar trešo pīlāru, piemēram, organizētās noziedzības novēršana un cīņa pret organizēto noziedzību, policijas un muitas sadarbība, krīžu vadība Eiropas Savienībā un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās. 116. Tomēr gūti svarīgi panākumi. Salīdzinājumā ar 2005. gadu šajā gadā gūti lielāki panākumi šādās jomās , galvenokārt pirmā pīlāra jautājumos: saistībā ar pamattiesību ievērošanu un aizsardzību, narkotiku apkarošanas politiku, patvērumu un migrāciju, vīzu un robežu politiku, tiesu iestāžu sadarbību civillietās. 117. Attiecībā uz juridiskajiem instrumentiem saskaņā ar EK līguma IV sadaļu un nosacījumiem par paziņošanu par pārņemšanas pasākumiem, relatīvs progress ir panākts dažās ES-15 dalībvalstīs, salīdzinot ar situāciju, kas aplūkota pagājušā gada ziņojumā. Kopumā arī ES-10 dalībvalstis ir guvušas panākumus, izpildot pienākumu par paziņošanu. No otras puses, situācija ir neapmierinoša, ņemot vērā to dalībvalstu skaitu, kas neievēro pārņemšanas termiņus, kā arī kavē pārņemšanu, par gadu un dažkārt pat vairākiem gadiem. 118. Attiecībā uz juridiskajiem instrumentiem saskaņā ar EK līguma IV sadaļu jāveicina savlaicīga un pilnīga īstenošana. Lai arī pagājušajā gadā dalībvalstis ir guvušas panākumus attiecībā uz dažiem juridiskajiem instrumentiem, tomēr attiecībā uz pamatlēmumu vērojami ilgstoši kavējumi, dalībvalstīm iesniedzot paziņojumus par pārņemšanas pasākumiem. Dažkārt kavējumi ir līdz pat vairākiem gadiem. Šādu kavējumu bez ES instrumentu pārņemšanas valstu līmenī rezultātā izveidojas "virtuāli" tiesību aktu satvari policijas un tiesu sadarbībā krimināllietās. Turklāt nereti dalībvalstis tiesību aktus pārņem nepilnīgi vai nepareizi. 119. Lai arī ir dažādi iemesli, kādēļ sekmes 2006. gadā ir bijušas sliktākas nekā iepriekš, lēns progress attiecībā uz Eiropas Savienības līguma VI sadaļu apstiprina Komisijas 2005. gada ziņojumā paustās bažas . 120. Šāda negatīva tendence piešķir papildu vērtību Komisijas 2006. gada 28. jūnija paziņojumam "Hāgas programmas īstenošana: turpmākā rīcība" attiecībā uz nepieciešamību uzlabot lēmumu pieņemšanu jomās , uz kurām attiecas ES līguma VI sadaļa. 121. Kā uzsvēra Eiropadome 2006. gada decembra sanāksmē, lēmumu pieņemšanas mehānismi, kas attiecas uz tieslietām un iekšlietām, ne vienmēr veicina sekmīgu un efektīvu lēmumu pieņemšanas progresu. Komisija apstiprina savu novērtējumu attiecībā uz to, ka turpmāki panākumi brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, uz kuru attiecas ES līguma VI sadaļa, joprojām ir vajadzīgas efektīvākas, pārredzamākas un atbildīgākas lēmumu pieņemšanas procedūras. [pic][pic][pic][pic][pic][pic] [1] Hāgas programma: stiprināt brīvību, drošību un tiesiskumu Eiropas Savienībā (OV C 53, 3.3.2005., 1. lpp.) un Padomes un Komisijas rīcības plāns par to, kā īstenot Hāgas programmu brīvības, drošības un tiesiskuma stiprināšanai Eiropas Savienībā (OV C 198, 12.8.2005., 1. lpp.) [2] COM (2006) 333 galīgā redakcija. [3] Novērtējums par sasniegumu līmeni attiecas uz Komisijas priekšlikumu un iniciatīvu prezentāciju un uz to pieņemšanu Padomē un Eiropas Parlamentā. [4] Atsauce uz Tieslietu un iekšlietu padomes 2006. gada 4. decembra secinājumiem. [5] Regula EK (2007)168. [6] COM (2007) 87 galīgā redakcija. [7] COM (2006) 333 galīgā redakcija. [8] COM(2007) 298. [9] COM (2006) 735 galīgā redakcija. Tam sekoja otrs paziņojums, ar kuru pagarina vispārēju pieeju Austrumeiropas un Dienvideiropas valstīm (COM(2007)247). [10] SEK(2006) 892. [11] OV L381/4 , 28.12.2006. [12] OV L381/1 , 28.12.2006. [13] COM (2005) 230 galīgā redakcija. [14] C(2006)6507. [15] COM(2006) 786. [16] Padomes Lēmums 2007/162/EK, Euratom. [17] COM (2006) 333 galīgā redakcija. [18] COM (2007) 87 galīgā redakcija.