[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 13.6.2007 COM(2007) 324 galīgā redakcija KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku {SEC(2007) 800} KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku PIRMā DAļA. PADOMES REGULā (EK) NR. 814/2000 PAREDZēTIE PASāKUMI I. Ievads Šis ziņojums attiecas uz Padomes Regulas (EK) Nr. 814/2000 īstenošanu 2003.–2006. gadā. Regulā (EK) Nr. 814/2000 definēto KLP informācijas pasākumu mērķis ir: palīdzēt gan izskaidrot, gan īstenot un attīstīt KLP, | popularizēt Eiropas lauksaimniecības modeli un palīdzēt sabiedrībai to saprast, | informēt lauksaimniekus un citas lauku rajonos dzīvojošās personas, | veicināt sabiedrības izpratni par KLP jautājumiem un mērķiem. | - Darbības iedalāmas divās pamatkategorijās: darbības, kuras ELGVF līdzfinansējuma saņemšanai pieteic trešo pušu organizācijas un kuras var būt gan programmas, gan īpaši pasākumi, | darbības, kuras veic pēc Komisijas iniciatīvas un 100 % apmērā finansē no ELGVF („tiešās darbības”). | - Saskaņā ar Padomes lēmumu (Regulas (EK) Nr. 814/2000 8. pants) ziņojums par regulas īstenošanu iesniedzams Eiropas Parlamentam un Padomei reizi divos gados. Šis ir otrais šāda veida ziņojums. Pirmais ziņojums par 2000.–2002. gadu tika iesniegts 2003. gada maijā[1]. Ziņojumā, ko sagatavoja 2003. gada maijā, tika raksturots, kā attīstās gan tie īstenošanas pasākumi, kuri nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 814/2000 piemērošanai, gan jo īpaši tie, kuri saistīti ar trešām pusēm piešķirtajām dotācijām. Laikā starp abiem ziņojumiem īstenošanas noteikumos vēl veikti nelieli tehniski grozījumi[2]. Šo ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei sākotnēji plānoja iesniegt 2005. gada decembrī. Iesniegšanu atlika, lai varētu pabeigt to pasākumu, novērtējumu, kurus saskaņā ar minēto regulu veica Komisijas novērtēšanas politikas īpašo pamatnostādņu satvarā laika posmam no 2000. gada līdz 2005. gadam, un lai Komisija varētu ņemt vērā novērtēšanas laikā konstatētos faktus[3]. Gan pilnais teksts, gan kopsavilkums ir atrodams Eiropas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/eval/reports/cap_info/index_en.htm. Pielikumi un tekstā minēto saīsinājumu saraksts atrodami pievienotajā Komisijas darbinieku darba dokumentā. II. Budžets Laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam informācijas pasākumiem saskaņā ar B1–382 līniju (kas bija zināma 2003. gadā), ņemot vērā izmaiņas nomenklatūras līnijā 05 08 06 attiecībā uz 2004.–2006. budžeta gadu, ik gadu tika nodrošināti 6,5 miljoni euro. Komisijas un trešo pušu organizāciju veikto darbību izpilde un dotāciju dalījums bija šāds: 2003. gadā: tiešās darbības (2 500 000) (38 %) — dotācijas (4 000 000) (62 %),2004. gadā: tiešās darbības (2 500 000) (38 %) — dotācijas (4 000 000) (62 %),2005. gadā: tiešās darbības (3 000 000) (46 %) — dotācijas (3 500 000) (54 %),2006. gadā: tiešās darbības (3 700 000) (57 %) — dotācijas (2 800 000) (43 %). Tomēr tikai 2006. gadā bija vērojams nozīmīgs apgūtā budžeta apjoma palielinājums, jo citos gados budžets netika izmantots pietiekami (2003. gadā budžets tika izpildīts par 64 %, 2004. gadā — par 51 %, 2005. gadā — par 61 % un 2006. gadā — par 98 %; sīkāku informāciju skatīt IV. punkta 2. tabulā. Finansēšanas iespēju apgūšana bija ierobežota galvenokārt tādēļ, ka dotācijām piešķirtais budžets netika pietiekami izmantots. Tā kā vairākos dotāciju pieteikumos tika konstatētas kļūdas vai arī to kvalitāte bija neapmierinoša, tikai neliela daļa projektu atbilda visām prasībām (atbilstīguma, izslēgšanas, atlases un atlīdzības kritērijiem). Dotācijām piešķirtā budžeta apgūšanas uzlabošanai un pēc pieteikumos visbiežāk konstatēto kļūdu pārskatīšanas tika gan racionalizēti aicinājumi pieteikties 2005/C 252/06[4] attiecībā uz līdzfinansētām darbībām saskaņā ar 2006. gada budžeta izpildi un 2006/C 236/07[5] attiecībā uz līdzfinansētām darbībām saskaņā ar 2007. gada budžeta izpildi, gan precizēts formulējums, lai pieteikuma iesniedzējiem palīdzētu izvairīties no šādām kļūdām. Šo centienu rezultātā dotācijām piešķirtā budžeta apgūšana ievērojami uzlabojās, īstenojot 2006. gada budžetu. III. Finansēto darbību dalījums (saistību kredītu izteiksmē) Pirmajā ziņojumā par Padomes Regulu (EK) Nr. 814/2000 tika aprakstīts, kā laikā no 2000. gada līdz 2002. gadam Komisija pakāpeniski uzlaboja noteikumus, kas regulēja veiktos pasākumus. Tajā arī tika minēts, ka tiek pārskatīti Komisijas Regulā (EK) Nr. 2208/2002 minētie īstenošanas noteikumi, kas noteica dotāciju piešķīrumu laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam[6]. Tādējādi shēmā tika ieviesti nozīmīgi uzlabojumi: vienkāršošana, lielāka caurskatāmība, labāks ieteikto informācijas darbību novērtējums, labāks komunikācijas ziņu definējums un labāka izplatīšana. Ņemot vērā jaunos politikas apstākļus, kādos īstenoja KLP, pakāpeniski tika uzlaboti un pilnveidoti ikgadējie aicinājumi iesniegt pieteikumus. Īpaši tika uzsvērta nepieciešamība informēt lauksaimniekus un plašāku sabiedrību par pārmaiņām politikas virzībā, īpaši par 2003. gada reformu un turpmākām saistītām reformām. 1. Dotācijas (komunikācijas darbībām, kas veiktas pēc trešo pušu organizāciju iniciatīvas) Pārskata periodā Komisija izmantoja budžeta līniju, lai līdzfinansētu daudzus pasākumus, tostarp seminārus, konferences, publikācijas, apmaiņas vizītes un citas darbības, kas gan tieši, gan netieši palīdzējuši uzlabot ES pilsoņu izpratni par KLP. Ir atļauti divu veidu pasākumi: īpaši informācijas pasākumi un ikgadējās darba programmas. Īpašs informācijas pasākums ir neatkarīgs un patstāvīgs informācijas pasākums, kas notiek īsu laiku un ko organizē, pamatojoties uz vienreizēju budžetu. Piemēram, īpašs pasākums pārskata periodā ir viena konference vai viens seminārs utt. Ikgadējā darba programma ir 2–5 informācijas pasākumu kopums. Maksimālā finansēšanas likme iepriekšminētajiem pasākumiem ir 50 % no atbilstīgajām izmaksām. Tomēr izņēmuma gadījumos likmi var palielināt līdz 75 %, kā tas norādīts īstenošanas regulā un definēts aicinājumā pieteikties. Pārskata periodā līdzfinansējums tika nodrošināts 35 programmām un 70 īpašiem pasākumiem. Jāmin, ka katrā programmā ir vairāki pasākumi un ka 35 finansētajās programmās bija 99 īpaši pasākumi, un kopsummā četros gados bijuši 169 pasākumi. Dotācijas tika piešķirtas 121 konferencei un semināram, 11 vizītēm, 22 publikācijām, 11 audiovizuāliem materiāliem un 4 tīmekļa portāliem. Šajā tabulā norādīts katras dalībvalsts iesniegto un tai apstiprināto pieteikumu skaits. I tabula [pic] Pārskats par dotācijām pārskata periodā sniegts 1. pielikumā. Sīkāka informācija par atsevišķām dotācijām atrodama Eiropas tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/grants/capinfo/index_en.htm Ir svarīgi uzsvērt, ka informācija par ievērojamu skaitu līdzfinansēto pasākumu nonāca pie plašākas sabiedrības, nevis tikai pie tiešajiem dalībniekiem, pateicoties specializētās preses un plašsaziņas līdzekļu veiktajam izplatīšanas darbam. Tas liecina, ka pēdējo gadu laikā aicinājumos iesniegt pieteikumus palielinājies uzsvars uz ziņu izplatīšanu un nepieciešamību kandidātiem noteikt plašsaziņas līdzekļu plānus, tostarp mērķauditoriju. Līdzīgi kā iepriekš, daudzi dotāciju saņēmēji nāk no Beļģijas, kur atrodas prominentāko ES sociāli profesionālo organizāciju (tostarp COPA-COGECA, AEFPR, CEJA ) galvenie biroji. Ievērojams skaits pasākumu tika īstenoti arī Itālijā un Spānijā. Tas liecina par to, ka turpinās pieteikumu saņemšana no šīm valstīm. Laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam bija vērojams salīdzinoši neliels pieteikumu skaits no ES-15 ziemeļdaļas. Kopš paplašināšanās pieteikumu skaits no jaunajām ES dalībvalstīm bijis ļoti mazs. Komisijas dienesti apsver šīs situācijas iespējamos iemeslus un pētīs, kādus vēl informācijas avotus, izņemot ikgadējos aicinājumus iesniegt pieteikumus, ko publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un Eiropas tīmekļa vietnē, varētu izmantot, lai popularizētu aicinājumus iesniegt pieteikumus. Tādējādi īpaša uzmanība tiks veltīta jauno dalībvalstu īpatnībām. Laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam dotācijas tika piešķirtas, inter alia , semināru un konferenču rīkošanai par KLP un KLP reformas īstenošanu, PTO un lauku attīstību. Tostarp tika rīkotas vairākas konferences, kurās tika aplūkotas tēmas saistībā ar lauksaimniecību un plašāku sabiedrību, arī paplašināšanos. Atsevišķas struktūras, kas veiksmīgi ieguvušas dotācijas šajā periodā, ir tādas ES vides un lauku attīstības organizācijas kā WWF un EUROMONTANA . Veiksmīgi bija ne tikai tradicionālie saņēmēji, tādi kā COPA-COGECA un CEJA , bet, inter alia , arī dalībvalstu reģionālās organizācijas un pašvaldības, plašsaziņas līdzekļu organizācijas un valstu lauksaimnieku organizācijas (kas bieži ir ES struktūru locekles), kā arī dažas akadēmiskas struktūras. Vienā daļā līdzfinansēto pasākumu saņēmēji izmantoja iespēju iesaistīt arī citas organizācijas kā partneres projektu īstenošanā. Kā minēts iepriekš, laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam tika uzlabotas dotāciju novērtēšanas procedūras. Ikgadējos aicinājumos pieteikties tika precizētas prasības attiecībā uz ex-ante jeb iepriekšēju un ex-post jeb beigu novērtējumu. Jāatceras, ka arī saņēmēju pienākumi attiecībā uz to darbību automātisko novērtējumu ir starp Komisiju un saņēmēju noslēgto individuālo dotāciju nolīgumu daļa. Dotācijas tika piešķirtas pēc tam, kad tika veikta rūpīga atlases procedūra. Patlaban ĢD komunikācijas stratēģijas mērķis ir stiprināt novērtēšanas kapacitāti un novērtēt ietekmi uz informācijas darbībām. Gan patlaban, gan turpmāk ziņojumi par dotāciju īstenošanu tiks analizēti, lai novērtētu panākto kopējo ietekmi. Tas atbilst arī ārējā novērtējuma laikā konstatētajiem faktiem un regulas mērķiem. 2. Komunikācijas darbības, kas tika veiktas pēc Komisijas iniciatīvas Tāpat kā iepriekšējā periodā arī laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam ievērojams skaits darbību tika finansēts pēc Komisijas iniciatīvas un bieži tika īstenots, izmantojot ārējo tehnisko palīdzību. 2003. un 2004. gadā šiem pasākumiem bija paredzēti apmēram 38 % budžeta, un šī summa palielinājās līdz 46 % 2005. gadā un līdz 57 % 2006. gadā. Visas Kopienas komunikācijas iniciatīvas 2003.–2006. gadā, kā arī attiecīgās izmaksas, norādītas II pielikumā. Konferences/semināri Galvenā darbība joprojām bija konferenču un semināru organizēšana. Šajā kategorijā ietilpst tādas darbības kā uzklausīšana, semināri īpašām grupām (žurnālistiem, patērētāju organizācijām utt.), ES un starptautiskas konferences. Laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam Komisija arvien vairāk orientējās uz to, lai padziļinātu dialogu ar ieinteresētajām personām par visdažādākajiem ES politikas jautājumiem. Tādējādi atkārtoti tika uzsvērta nepieciešamība konferencēs un semināros iesaistīt plašu pilsoniskās sabiedrības organizāciju loku. Tika pastiprināta sadarbība ar citām iestādēm, piemēram, Komisijai un Eiropas Parlamentam, kopīgi ar Austriju, kā ES prezidējošo valsti organizējot konferenci par jaunajiem lauksaimniekiem 2005. gada janvārī, kā arī konferenci par tēmu „Ģenētiski modificēto, parasto un organisko augu līdzāspastāvēšana — izvēles brīvība” 2006. gada 4.–6. aprīlī Vīnē. Īpaša uzmanība tika veltīta, lai sagatavotos paplašināšanās procesam. Dalība/stendi gadatirgos Šī darbība koncentrēta uz pilsonisko sabiedrību, un tajā iesaistītas visas ieinteresētās struktūras. Sākot ar 2005. gadu, Komisija uzsvēra, ka tā „kļūst par zināmā mērā vietēju iestādi”, tādējādi īpaša vērība šajos gados tika pievērsta tam, lai tiktu organizēta regulāra Komisijas dalība tādos lielākajos ikgadējos gadatirgos kā „ Salon international de l’Agriculture ” Parīzē un „ Internationale Grüne Woche ” Berlīnē, kā arī gadatirgos vispār. Komisijas dalību gadatirgos pastiprināti atspoguļoja plašsaziņass līdzekļi, jo pasākumos bieži piedalījās komisāre lauksamniecības un lauku attīstības jautājumos, citi komisāri, Eiropas Parlamenta locekļi, kā arī citi gan valsts, gan reģionālā augstākā līmeņa politiskie vadītāji. Gadatirgi arī nākotnē būs svarīgs līdzeklis, lai vērstos pie plašas sabiedrības. Arī turpmāk galvenais uzdevums būs nodrošināt sinerģiju un sagatavot atbilstīgas ziņas un izstrādāt darbības, kuru mērķis ir vērsties pie plašas sabiedrību, un tas atbilst ārējā novērtējumā sniegtajiem ieteikumiem. Publikācijas Tika sagatavotas daudzas gan vienreizējas, gan regulāras publikācijas. Tāpat kā iepriekš, priekšplānā bija KLP reforma, lauku attīstība un PTO. Patlaban ĢD veic pārskatu par šīm publikācijām atbilstoši novērtējumā sniegtajiem ieteikumiem. Turpmāk mērķis būs sagatavot vairāk tiešsaistes publikāciju, tostarp nodrošināt tādus materiālus, kas īpaši sagatavoti vietējo vajadzību apmierināšanai. To ieguldījums, inter alia , būs arī apmierināt vietējā līmeņa lingvistiskās vajadzības. Tīmekļa vietne Pārskata periodā strauji attīstījusies tīmekļa vietne „Lauksaimniecība un lauku attīstība” — īpaši kā svarīgs informācijas avots speciālistiem par KLP un lauku attīstību. Nesen veiktajā novērtējumā tika konstatēts, ka tīmekļa vietni kā informācijas avotu plaši izmanto svarīgākās ieinteresēto personu organizācijas. Nozīmīgs solis sperts, lai paaugstinātu KLP caurskatāmību: publicēta nodaļa, kurā interesenti var saņemt norādes uz dalībvalstu tīmekļu vietnēm ar informāciju par KLP maksājumu saņēmējiem. Jāmin arī tas, ka 2007. gada sākumā uzsākts komisāres Fišeres–Bēlas tīmekļa žurnāls, kurā izmantoti strauji augošie komunikācijas līdzekļi. Elektroniskā pasta pakalpojums „Lauksaimniecības ziņu apskats”, kas tika izveidots 2002. gadā, patlaban tiek regulāri sūtīts vairāk nekā 14 000 abonentiem visā pasaulē. Ir skaidrs, ka tīmekļa vietnei kā komunikācijas instrumentam ir ievērojams attīstības potenciāls un iespējas sasniegt jaunu un jaunāka gadagājuma auditoriju sabiedrībā. Pašreizējā ĢD komunikācijas stratēģija paredz turpmāk attīstīt komunikāciju, kas notiek internetā, ievērojami izmantojot interaktīvos instrumentus. Sabiedriskās domas aptaujas Lauksaimniecības ĢD turpināja veikt regulāras aptaujas, noskaidrojot ES pilsoņu viedokli par KLP un lauku attīstību. Tas nesen pārskatīja savus jautājumus Eirobarometra aptaujā, lai uzlabotu spēju novērtēt apziņu un zināšanas par šo politiku un varētu definēt dažādas plašās sabiedrības mērķgrupas. Tas atbilst ārējā novērtējumā sniegtajiem ieteikumiem. Vizītes Tā kā vizīšu laikā potenciāli var sasniegt plašāku sabiedrību, lielāka publicitāte gan internetā, gan ieinteresētajās koledžās un universitātēs tika piešķirta ĢD apmeklējumu programmai. Tas arī atspoguļo ārējā novērtējumā sniegtos ieteikumus. IV. Izdevumu attiecība (saistības un maksājumi) starp dotācijām pēc trešo pušu iniciatīvas un informācijas darbībām pēc Komisijas iniciatīvas 2. tabula | Budžeta līnija 05.0806: saistības un maksājumi 2003.–2006. | 2003 | 2004 | 2005 | 2006 | 2003–2006 | (**) | Attiecībā uz gadu, kurā saistības stājušās spēka, un nākošo gadu (n+1 likums). | II pielikums: | Komisijas tiešo darbību dalījums 2003.–2006. gadā | III pielikums: | Saīsinājumu saraksts. | [1] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (2003. gada 8. maija COM(2003) 235 galīgā redakcija). [2] Komisijas 2004. gada 20. oktobra Regula (EK) Nr. 1820/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2208/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (OV L 320, 21.10.2004., 14. lpp.). [3] Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ĢD 2006. gada decembra līgums AGRI 2005/0421 „Informācijas politikas ietekmes novērtējums uz kopējo lauksaimniecības politiku”. [4] OV C 252, 12.10.2005., 28. lpp. [5] OV C 236, 30.9.2006., 71. lpp. [6] Komisijas 2002. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 2208/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 814/2000 par informācijas pasākumiem saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku (OV L 337, 13.12.2002., 21. lpp.). [7] Paziņojums Komisijai „Rīcības plāns Eiropas Komisijas komunikācijas ar Eiropas pilsoņiem uzlabošanai” (SEC(2005) 985) 2005. gada 20. jūlijā.