[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 11.6.2007

COM(2007) 313 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ziņojums par iespējām vēl vairāk uzlabot izpriecu kuģu dzinēju ekoloģiskās īpašības Iesniegts saskaņā ar 2. pantu Direktīvā 2003/44/EK, kas groza Direktīvu 94/25/EK par izpriecu kuģiem {SEC(2007)770}{SEC(2007)819}

1. IEVADS

Direktīva 94/25/EK („Direktīva par izpriecu kuģiem" – DIK) nosaka būtiskās prasības izpriecu kuģu projektēšanai un būvei, kas jāizpilda, lai šie ražojumi varētu būt brīvā apritē iekšējā tirgū. DIK ir grozīta ar Direktīvu 2003/44/EK, kas nosaka saskaņotas atgāzu un trokšņa robežas, kurām kuģim ir jāatbilst, lai tas brīvi nokļūtu tirgos visā Savienībā.

Direktīvas 2003/44/EK 2. pants liek, lai Komisija līdz 2006. gada beigām „ iesniedz ziņojumu par dzinēju vides raksturojumu turpmāku uzlabošanu un ņem vērā cita starpā vajadzību pārskatīt kuģu uzbūves kategorijas” un līdz 2007. gada beigām „ņemot vērā šo ziņojumu, ja uzskata par vajadzīgu, .. attiecīgos priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei. ” Tas arī liek, „pamatojoties uz iegūto pieredzi” , ņemt vērā:

a) vajadzību vēl vairāk samazināt gaisa piesārņotāju izplūdi un troksni, lai izpildītu vides aizsardzības prasības,

b) iespējamos sistēmas “atbilstība ekspluatācijā” ieguvumus,

c) rentablu metožu pieejamību emisiju kontrolei,

d) vajadzību samazināt degvielas iztvaikošanu un izlīšanu,

e) iespēju vienoties par starptautiskiem standartiem attiecībā uz izplūdes gāzu un trokšņa emisiju,

f) iespējamo atbilstības novērtēšanas procedūru vienkāršošanu.

Atsaucoties uz šo lūgumu, Komisija ir veikusi šādas darbības:

1. Inventarizācijas pētījums, kur tika sīki aprakstīti un salīdzinot novērtēti pašreizējais stāvoklis un pārmaiņas tehnoloģijā un tiesību akti dažādās pasaules malās par izpriecu kuģu dzinēju ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Pētījuma rezultātā iezīmējās četri varbūtējie scenāriji atgāzu limitu samazināšanai. Tajā arī tika detalizēti skatīti minētie a)–f) elementi.

2. Ietekmes novērtēšanas pētījums, kur tika apzināta un detalizēti mērīta atgāzu izmetes limitu tālākas samazināšanas četru varbūtējo scenāriju ietekme un seku distribūcija un šī ietekme tika salīdzināta vairāku kritēriju analīzē, pašreizējo stāvokli izmantojot par salīdzināšanas atskaites punktu.

3. Virkne konsultatīvo apspriežu ar ieinteresētajām personām (dalībvalstu pārvaldes iestādēm, nozares un lietotāju apvienībām), kur attiecīgās personas tika iepazīstinātas ar uzsākto darbu un minēto pētījumu gaitā sasniegto un tika savāktas viņu piezīmes par atklāto.

4. ES un ASV transatlantiskā komerciālā dialoga kontekstā sarīkotas vairākas Komisijas dienestu, ASV Vides aizsardzības aģentūras un izpriecu kuģu nozares apspriedes, lai izpētītu iespējas nākotnē tuvināt ASV un ES tiesību aktus par izpriecu kuģu izmeti.

2. MēRķI

Šajā ziņojumā izskatītas iespējas vēl vairāk uzlabot dzinēju ekoloģiskos raksturlielumus un vajadzība pārskatīt kuģu uzbūves kategorijas. Tajā skatīti arī elementi, kurus Komisijai lūdza ņemt vērā atbilstīgi gūtajai pieredzei. Atbilstīgi Reglamentācijas uzlabošanas rīcības plāna un Kopienas ietekmes novērtēšanas vadlīniju vispārējiem mērķiem tas tiecas apzināt piemērotus politiskus risinājumus un izskata likumdošanas priekšlikumu iesniegšanas piemērotību. Tas apzina vajadzību tālāk pētīt iespējas maksimizēt izmetes samazināšanas potenciālu izpriecu kuģiem un secina, ka atkarā no šās novērtēšanas iznākuma Komisija varētu turpmākā posmā spriest par attiecīgu priekšlikumu izvirzīšanu.

3. GūTā PIEREDZE

Pieredze, kas gūta, piemērojot DIK grozījumus par atgāzēm un troksni, ir visai trūcīga. Tas skaidrojams ar īso starplaiku starp šo grozījumu stāšanos spēkā un šā ziņojuma iesniegšanas termiņu. Grozījumi ir radījuši zināmas grūtības attiecībā uz to laicīgu īstenošanu dalībvalstīs un piemērošanu, kas jāizdara ražotājiem un pilnvarotajām iestādēm.

Kaut gan pagājuši jau pieci gadi no grozījumu iesniegšanas 2000. gadā un grozījumu piemērošanas sākuma 2005. gadā, ir noskaidrojies, ka daļa nozares nav sākusi laikus gatavoties to piemērošanai. Rezultātā 1 gada pārejas laiku, kas bija domāts, lai ražotāji varētu iztirgot savus ražojumu krājumus, kas saražoti saskaņā ar valsts noteikumiem, kuri bija spēkā pirms grozītās DIK pieņemšanas, ražotāji un pilnvarotās iestādes ir izmantojušas, lai pielāgotos jaunajām atbilstības novērtēšanas procedūrām un ekoloģiskajām prasībām, kas ieviestas ar grozīto DIK.

Grūtības palielināja, pirmkārt, dalībvalstu kavēšanās ar grozītās DIK normu pārņemšanu, otrkārt, sākumā nepietiekamais pilnvaroto iestāžu skaits, kas vajadzīgs, lai izpildītu ar izmetes prasībām saistītos atbilstības novērtēšanas uzdevumus.

Komisija ir koncentrējusies uz šo grūtību minimizēšanu, atbalstot visas iesaistītās personas, kas īsteno direktīvas grozījumus, un vajadzības gadījumā uzsākot piemērotas procedūras pret dalībvalstīm, kas nebija laikus ziņojušas par saviem īstenošanas pasākumiem. Šīs darbības ir ļāvušas noskaidrot stāvokli pirms grozījumu pilnīgas stāšanās spēkā 2006. gada 1. janvārī.

Ņemot vērā pieredzi, rūpīga uzmanība jāpievērš tam, cik laika visām attiecīgajām personām vajadzīgs, lai pielāgotos turpmākām paredzamām pārmaiņām, kā arī uzņēmumu tiesiskajai paļāvībai uz juridisko stabilitāti un noteiktību, kas tām vajadzīga, plānojot projektēšanu un ražošanu, un saistītos ieguldījumus, rēķinoties ar turpmākām paredzamām pārmaiņām direktīvas prasībās.

4. IZMETES TāLāKAS SAMAZINāšANAS VAJADZīBA UN IESPēJAS

4.1. Izklaides kuģošanas ietekme uz vispārējo un vietējo gaisa kvalitāti

No inventarizācijas pētījuma[1] var secināt, ka ar patlaban spēkā esošajiem izmetes limitiem izklaides kuģošanas ieguldījums vispārējā gaisa piesārņošanā ir niecīgs.

[pic]

1. attēlā redzams, ka aprēķinātais oglekļa oksīda (CO), ogļūdeņražu (HC), slāpekļa oksīdu (NOx) un makrodaļiņu (PT) daudzums, ko izmet pašreizējiem limitiem atbilstošā izpriecu kuģu flote, nav ievērojams salīdzinājumā ar kopējo antropogēno izmeti un kopējo autotransporta izmeti 15 ES dalībvalstīs (pēc Eiropas Vides aģentūras 1998. gada datiem).

Inventarizācijas un ietekmes novērtēšanas pētījumos tika veiktas imitācijas, lai novērtētu, cik lielā mērā pašreizējo limitu sašaurinājums līdzētu minimizēt izklaides kuģošanas ietekmi uz vidi.

4.2. Iespējamu tālāku uzlabojumu un attīstības scenāriju apzināšana

Inventarizācijas pētījums uzrādīja šādas uzlabojumu iespējas:

- Piekarināmajiem dzirksteļaizdedzes (SI) dzinējiem – pāreja no divtaktu (2S) tehnoloģijas uz tiešās iesmidzes 2S un četrtaktu (4S) tehnoloģiju.

- Iekšējiem SI dzinējiem – tehnoloģijas modernizācija līdzīgi attīstībai citās nozarēs, sevišķi autobūvē, un varbūt oksidācijas katalizatoru izmantošana pēcapstrādē.

- Iekšējiem kompresijaizdedzes (CI) dzinējiem – tehnoloģijas modernizācija līdzīgi attīstībai citās nozarēs, sevišķi dzinējiem, ko izmanto ārpusceļu pašgājējai tehnikai.

Balstoties uz šiem tehniski iedomājamajiem risinājumiem, pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām inventarizācijas pētījumā tika izstrādāta scenāriju pieeja, kur tika izvirzīti šādi risinājumi atgāzu limitu samazināšanai:

- 1. risinājums. Visiem 2S un 4S SI dzinējiem būtu jāatbilst direktīvas pašreizējiem atgāzu limitiem 4S SI dzinējiem. CI dzinējiem būtu jāatbilst IIIA pakāpes atgāzu limitiem tādu tirdzniecības kuģu dzinējiem, kurus izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos tā, kā noteikts direktīvā par ārpus ceļiem izmantojamo pašgājēju tehniku ( NRMM ).

- 2. risinājums. Visiem 2S un 4S SI dzinējiem būtu jāatbilst atgāzu limitiem, kas būtu 75 % no direktīvas pašreizējiem limitiem 4S SI dzinējiem. CI dzinējiem būtu jāatbilst IIIA pakāpes atgāzu limitiem NRMM direktīvas vispārējām vajadzībām.

- 2.A risinājums. Tāpat kā 2. risinājums, taču uz SI dzinējiem, kuru jauda mazāka par 30 kW, attiektos direktīvas pašreizējie izmetes limiti 4S SI dzinējiem.

- 2.B risinājums. Uz SI dzinējiem attiektos 2.A risinājums, bet CI dzinējiem būtu jāatbilst NRMM direktīvas II pakāpes izmetes limitiem.

4.3. Scenārija risinājumu ietekmes novērtējums salīdzinājumā ar bāzes risinājumu

Izklāstītie scenārija risinājumi un bāzes risinājums, proti, direktīvas pašreizējo izmetes limitu paturēšana spēkā, ir detalizēti izvērtēti ietekmes aspektā, kur tikusi apzināta un sīki un smalki izsvērta šo risinājumu tehniskā, ekoloģiskā, saimnieciskā un sociālā ietekme un seku distribūcija, un to ietekme salīdzināta, analizējot vairākus kritērijus[2].

4.3.1. Tehniskās ietekmes un atbilstības panākšanas izmaksu novērtējums

Scenārija risinājumu tehnisko ietekmi izvērtēja, nosakot katra dzinēju segmenta piemēroto pamattehnoloģiju scenārija risinājumu atbilstības panākšanai un aprēķinot vajadzīgo tehnoloģijas izmaiņu izmaksas, nepieciešamības gadījumā ievērojot vajadzību šīs tehnoloģijas pielāgot kuģubūves videi un to pieejamību izpriecu kuģu nozarē. Pielikumā ir izmaksu atbilstības analīzes kopsavilkums (sk. Ietekmes novērtējuma kopsavilkumu).

4.3.2. Ietekmes uz vidi novērtējums

Scenārija ietekme uz vidi un bāzes risinājums ir izvērtēts, veidojot modeļus jahtu ostām ar izpriecu kuģu floti un to izmantošanas modeļus tipiskā ES ezeru, piekrastes un iekšējo ūdensceļu vidē. Modeļi tika izmantoti, lai novērtētu scenārija risinājumu iespaidu uz izpriecu kuģu flotes gaisa piesārņotājvielu gada izmešu apjomu ES. Rezultāti apkopoti 1. tabulā.

Gaisa piesārņotājviela→ ↓Scenārijs | CO tūkst. t/g. % | HC + NOx tūkst. t/g. % | PT tūkst. t/g. % | Kopā tūkst. t/g. % |

Bāzes risinājums | 153,1 | 40,9 | 0,6 | 194,6 |

1. risinājums | 153,1 0 | 32,7 -20 | 0,4 -33 | 186,2 -4,3 |

2. risinājums | 153,1 0 | 28,2 -31 | 0,4 -33 | 181,7 -6,6 |

2.A risinājums | 153,1 0 | 27,4 -33 | 0,4 -33 | 180,9 -7,0 |

2.B risinājums | 153,1 0 | 31,5 -23 | 0,4 -33 | 185,0 -5,0 |

1. tabula. Aplēstie ES izpriecu kuģu izmeši tūkstošos tonnu gadā un izmetes samazināšanas potenciāls procentos scenārija risinājumiem salīdzinājumā ar bāzes risinājumu

4.3.3. Saimnieciskās un sociālās ietekmes un ietekmes uz konkurenci novērtējums

Sīks pārskats par scenārija risinājumu saimniecisko un sociālo ietekmi un ietekmi uz konkurenci ir dots šā ziņojuma pielikumā. 2. tabulā apkopoti galvenie konstatējumi par trim aplūkotajām dzinēju nozarēm: CI un SI dzinējiem un skuteriem (PWC).

atbilstības vidējās bruto izmaksas (milj. €) | iespaids uz cenām (%) | iespaids uz nodarbinātību (zaudētās darbavietas) |

1. risinājums | 8,4 tūkst. t/g. (-4,3%) | +155,5 milj. € -129 darbavietas | +18,5 milj. € -15,4 darbavietas |

2. risinājums | 12,9 tūkst. t/g. (-6,6%) | +371,3 milj. € -187 darbavietas | +28,8 milj. € -14,5 darbavietas |

2.A risinājums | 13,5 tūkst. t/g. (-7,0%) | +351,9 milj. € -177 darbavietas | +26,1 milj. € -13,1 darbavietas |

2.B risinājums | 9,6 tūkst. t/g. (-5,0%) | +256,9 milj. € -129 darbavietas | +26,8 milj. € -13,4 darbavietas |

3. tabula. Analīzes pēc vairākiem kritērijiem rezultāti scenārija risinājumiem salīdzinājumā ar bāzes risinājumu

Rezultāti rāda, ka katram no scenārija risinājumiem būtu sociālās izmaksas 13–15 darbavietu zaudējums par katru tūkstoti tonnu piesārņojuma samazinājuma gadā, kā arī relatīvi zems samazinājuma potenciāls (4,3–7 %) izpriecu kuģu ieguldījumam kopējā piesārņojumā.

Taču, izmantojot metodiku, kas izstrādāta ar gaisa piesārņotājvielu izmeti saistītā kaitējuma naudas izmaksu aplēsēm[3], novērtējums naudā kaitējumam, no kura var izvairīties, samazinot izmeti, sasniedz 2500–8200 € par katru tonnu novērsto NOx izmešu gadā un 13 000–51 000 € par katru tonnu novērsto PT izmešu gadā. Šie skaitļi rāda, ka atbilstības panākšanas izmaksas šo piesārņotājvielu izmetes samazinājumam neatsver ekoloģiskos ieguvumus naudā un tām jābūt pamudinājumam censties sasniegt lielāku izmetes samazinājumu, vienlaikus saglabājot pozitīvu izmaksu un ieguvumu samēru.

Ievērojot Eiropadomes 2007. gada marta Briseles sanāksmes secinājumus par klimata aizsardzību un Komisijas apņemšanos vadīt šo politisko procesu, ir visiem spēkiem jācenšas vēl vairāk optimizēt šo samazināšanas potenciālu, pareizi ievērojot Tematisko stratēģiju par gaisa piesārņošanu un jau noteiktos ekoloģiskos mērķus[4].

Šā mērķa sasniegšanai Komisijai ir nodoms novērtēt tālākus scenārijus, kas balstīti uz pašām stingrākajām tehnoloģijas attīstītājām izmetes normām, kas jau tiek piemērotas vai ir iecerētas citās pasaules daļās, it sevišķi ASV. Tādai pieejai būtu jāņem vērā vajadzība ES dzinēju izgatavotājiem, kuri darbojas pasaules tirgū, saglabāt un nostiprināt savas pozīcijas konkurencē ar trešo valstu ražotājiem. Līdzsvaram rūpīgi jāapsver tikai ES tirgū darbojošos ES mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nedrošais stāvoklis.

Sociālās ietekmes novērtējumā ir konstatēts, ka tālāku izmetes samazināšanas pasākumu sociālās izmaksas tiks uzkrautas ES dibinātiem MVU, un situācijas analīze liecina, ka jebkura scenārija risinājuma īstenošana nopietni apdraudētu vienīgā īsteni ES dibinātā piekarināmo dzinēju ražotāja nākotni. Tamdēļ varētu paredzēt pienācīgus papildu pasākumus, kas noturētu optimālā līdzsvarā maksimālu izmetes samazināšanu un minimālas sociālās izmaksas.

Būs jāatvēl vairāk laika pētījumiem, kas novērtētu, kāda būtu ietekme un piemērotība tādai pretenciozai pieejai izpriecu motorkuģu ieguldījuma klimata pārmaiņās minimizēšanai, tajā pašā laikā mazinot ar to saistītās sociālās izmaksas un negatīvo iespaidu uz ES dibināto MVU konkurētspēju. To Komisija darīs ar papildu ietekmes novērtēšanas pētījumu ciešā saziņā ar visām ieinteresētajām personām un vēlākā posmā ziņos par to Eiropas Parlamentam un Padomei, lai varētu noteikt, vai izvirzīt priekšlikumus tādas pretenciozas pieejas atbalstam.

5. VAJADZīBA VēL VAIRāK SAMAZINāT TROKSNI

Inventarizācijas pētījums ir parādījis, ka dzinēju trokšņa tālāka samazināšana var būt efektīva tikai attiecībā uz mazjaudas kuģiem, taču šī kategorija jau saceļ vismazāk trokšņa. Lieljaudas kuģiem troksnis ir lielāks, jo apvienojas dzinēja un korpusa radītais troksnis. Tādiem kuģiem troksni nevar samazināt, iedarbojoties tikai uz dzinēju, tādēļ būtu vajadzīgi arī korpusa saceltā trokšņa mazināšanas pasākumi. Tā kā tas ne vienmēr ir tehniski iespējams, pētījumā secināts, ka trokšņa noklusināšana ekoloģiski jutīgās vietās būtu sasniedzama ar citiem līdzekļiem, kā operatīvi pasākumi, kas reglamentē tādu kuģu izmantošanu.

6. SISTēMAS „ATBILSTīBA EKSPLUATāCIJā” IESPēJAMAIS DEVUMS

Sistēmas „atbilstība ekspluatācijā” mērķis ir pārbaudīt dzinēja ilgmūžību, t. i., nepārtrauktu atbilstību izmetes prasībām reālas izmantošanas apstākļos. Inventarizācijas pētījumā secināts, ka ar direktīvas pašreizējiem izmetes limitiem ilgmūžība nesagādā problēmas. Praktiskā pieredze rāda, ka izmetes mazināšanas pasākumu ilgmūžība vispār nav nopietna problēma, – ja vien netiks ieviestas pēcapstrādes sistēmas. Gadījumos, kad tas nozīmētu dzinēja kalibrāciju, ko lietotājs var uzskatīt par neizdevīgu, ir risks, ka lietotājs varētu kalibrējumu mainīt (manipulēt). Bez tam par Euro3 motocikliem veiktās aplēses ir pierādījušas, ka sistēmas „atbilstība ekspluatācijā” potenciālais efekts nepārsniedz 0,002–0,12 % no motociklu kopējās izmetes. Jāpiezīmē arī, ka sistēma „atbilstība ekspluatācijā” nebūs iespējama, ja visas ES dalībvalstis neieviesīs drošu reģistrācijas sistēmu dzinējiem un kuģiem, kas ar tiem apgādāti. Turklāt iespējas izdarīt tādus mērījumus mazam izpriecu kuģītim tā darbības laikā ir gaužām niecīgas, un līdz šim nav izstrādātas piemērotas, drošas, uzreiz praksē izmantojamas pārbaudes metodes. Ņemot vērā ekoloģisko ieguvumu un tehniskās un loģistiskās grūtības, kas saistās ar sistēmu „atbilstība ekspluatācijā”, nebūtu prātīgi nākt klajā ar priekšlikumiem ieviest tādu sistēmu ES izpriecu kuģu flotē.

7. EKONOMISKO IZMETES KONTROLES METOžU PIEEJAMīBA

Pieejamās metodes izmetes kontrolei uzrādītas 4. nodaļā, un turpat skatītas arī attiecīgās izmaksas. No atbilstības izmaksu aplēsēm redzams, ka izmetes kontroles tehnika, kas pārsniedz dzinēja esošo detaļu kalibrāciju vai nomaiņu ar progresīvākām, kas šobrīd pieejamas dzinēju izmantojumā citās nozarēs, būtu iespējama, taču arī izmaksas būtu ievērojamas. Konkrēti, tiek izstrādāta pēcapstrādes tehnoloģija, kurā izmanto oksidācijas katalizatorus, un tiek izmēģināta tās izmantojamība kuģubūves vidē, tā ka šī tehnoloģija var izrādīties lietderīga izpriecu kuģu izmetes samazināšanas potenciāla maksimizēšanā.

8. VAJADZīBA SAMAZINāT DEGVIELAS IZGAROšANU UN IZšļAKSTīšANOS

Galvenie degvielas izgarošanas iemesli ir ogļūdeņražu sūkšanās caur tvertnēm un degvielas vadiem (70 %) un zudumi „diennakts elpošanas” dēļ (23 %). Šos zudumus izraisa diennakts gaisa temperatūras pārmaiņas, kas liek gaisam degvielas tvertnē izplesties un sarauties, izraisot gaisa un degvielas maisījuma izdalīšanos sasilšanas laikā. Tehniskais risinājums diennakts elpošanas zudumu samazināšanai ir ļaut degvielas tvertnei elpot ar tvaika savākšanas sistēmu, kas sastāv no kārbas, kura pildīta ar aktīvo ogli. Tomēr tādu kārbu izmantošana nav pietiekami pārbaudīta un nav pierādīta tās efektivitāte kuģošanas vidē, kur mitrums vai ūdens var iekļūt kārbā un traucēt tās darbību. Tvertnes tecēšanu varētu mazināt ar virsmas pārklāšanu fluorējot vai sulfonējot. Taču šīs metodes apdraud vidi, un ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, kas izstrādātu videi nekaitīgas tvertņu pārklāšanas metodes. Degvielas šļauku sūkšanos var samazināt, izmantojot piemērotus materiālus, un šis jautājums jārisina attiecīgajos saskaņošanas standartos, ko izstrādā DIK atbalstam.

Degviela galvenokārt izšļakstās tad, kad kuģu lietotāji uzpilda kuģu tvertnes no transportkannām. Šī problēma jārisina katrā vietā, un saskaņā ar subsidiaritātes principu Komisija uzskata, ka dalībvalstīm būtu vajadzības gadījumā jāparedz ekspluatācijas noteikumi, kas mazina izšļakstīšanās radīto piesārņojumu.

9. IESPēJA VIENOTIES PAR STARPTAUTISKIEM STANDARTIEM ATTIECīBā UZ ATGāZēM UN TROKSNI

ES un ASV transatlantiskā komerciālā dialoga kontekstā ir mēģināts kopā ar ASV Vides aizsardzības aģentūru izpētīt iespējamo sinerģiju starp ASV un ES tiesību aktiem par izpriecu kuģu atgāzēm. Tomēr apspriešanā izrādījās, ka ASV un ES politisko mērķu un likumdošanas pieejas atšķirības ievērojami mazina iespējas vienoties transatlantiski vienādot tiesību normas par izpriecu kuģu izmeti.

Tomēr Komisija uzskata, ka ir svarīgi turpināt novērot pārmaiņas ASV likumdošanā par izpriecu kuģu izmetes samazināšanu un vērtēt, cik lielā mērā tās varētu kalpot par pamatu pretenciozākai pieejai izpriecu kuģu izmetes iespaida mazināšanai. Kā jau iepriekš teikts, Komisija ir nodomājusi sīkāk izvērtēt tādas pieejas efektu un vēlākā posmā ziņot par vērtējumu.

Ir gūti ievērojami panākumi trokšņa kontrolē, un to pamatā ir ES finansētais izpētes projekts Soundboat . Tie ļaus starptautiskā standarta ISO 14509 sakarā izstrādāt alternatīvu un lētāku metodiku trokšņa atbilstības kontrolei. Tā kā uz šo standartu jau ir norādīts DIK, nebūs vajadzīgs izvirzīt citus likumdošanas priekšlikumus par šās metodikas iestrādi, kura pēc tās pieņemšanas ievērojami samazinās slogu izgatavotājiem, kam ir jāpierāda sava kuģa atbilstība prasībām attiecībā uz troksni.

10. ATBILSTīBAS NOVēRTēšANAS PROCEDūRU SISTēMAS IESPēJAMā VIENKāRšOšANA

Ar 2003. gada DIK grozījumiem uzņēmumiem jau ievērojami paplašināta atbilstības novērtēšanas procedūru moduļu izvēle. Taču pieredze ar šo paplašināto moduļu izvēli ir pārāk maza, lai varētu noteikt, vai šīs procedūras iespējams vienkāršot. Bez tam Komisija uzskata, ka atbilstības novērtēšanas procedūru sistēmas vienkāršošana jāskata plašākā kopsakarā. Tā liek priekšā nogaidīt, kā beigsies iestāžu apspriešanās par Komisijas priekšlikumu pārskatīt principus, kas regulē jaunā pieejas likumdošanu, un tad spriest par konkrētu tālāku rīcību DIK sakarā.

11. VAJADZīBA PāRSKATīT KUģU UZBūVES KATEGORIJAS

Iestādēm apspriežot priekšlikumu izdarīt grozījumus Direktīvā 94/25/EK, jau ir panākta vienošanās pārskatīt kuģu uzbūves kategorijas A un D. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām par vajadzību vēl pārskatīt kuģu uzbūves kategorijas beigusies ar uzskatu pretišķību – izpriecas kuģu nozare noraida, bet kuģotāju apvienības atbalsta tālāku pārskatīšanu. Apsvērusi visus elementus un viedokļus, Komisija uzskata, ka trūkst spēcīgu pierādījumu, kas liktu domāt, ka izpriecu kuģu vispārējo drošību varētu uzlabot, mainot pašreizējās kuģu uzbūves kategorijas vai pievienojot jaunas.

12. SECINāJUMS

Pārcilājusi trūcīgo pieredzi, kas gūta grozītās DIK piemērošanā, un ņemot vērā šā ziņojuma konstatējumus attiecībā uz katru no Direktīvas 2003/44/EK 2. pantā uzskaitītajiem elementiem, Komisija domā turpināt pētīt iespējas maksimizēt izpriecu kuģu izmetes samazināšanas potenciālu. Tamdēļ būs jāizvērtē, kā paši stingrākie tehnoloģijas virzītāji limiti izpriecu kuģu dzinējiem varētu iespaidot klimata aizsardzību un ES ražošanas nozares konkurētspēju un kādi papildu pasākumi būtu vajadzīgi sociālo izmaksu mazināšanai. Atkarā no tālākās vērtēšanas iznākuma Komisija varētu vēlākā posmā spriest, vai iesniegt attiecīgus priekšlikumus.

[1] http://ec.europa.eu/enterprise/maritime/maritime_regulatory/doc/rc_study_exec_sum.pdf

[2] http://ec.europa.eu/enterprise/maritime/maritime_regulatory/directive_03_44.htm

[3] http://ec.europa.eu/environment/air/cafe/activities/pdf/cafe_cba_externalities.pdf

[4] Norādes uzskaitītas Ietekmes novērtējuma kopsavilkuma 2. nodaļā