[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.6.2007

COM(2007) 307 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 1. punktu (diferencētas nodokļu likmes benzīnam, ko izplata no īpaši aprīkotām degvielas uzpildes stacijām)

1. Ievads

Saskaņā ar 19. panta 1. punktu Padomes Direktīvā 2003/96/EK[1], kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (turpmāk tekstā „Enerģētikas nodokļu direktīva” vai „direktīva”), un papildus direktīvā paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši tās 5., 15. un 17. pantam, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienbalsīgi pieņemtu lēmumu var atļaut ikvienai dalībvalstij (kas to lūgusi) īpašu politisku apsvērumu dēļ ieviest turpmākus nodokļu atbrīvojumus vai nodokļu samazinājumus.

Komisija izskata lūgumu. Pēc tam Komisija vai nu iesniedz Padomei priekšlikumu, vai arī informē Padomi par iemesliem, kādēļ tā nav ierosinājusi atļaut šādu pasākumu.

Enerģētikas nodokļu direktīvā paredzēto to atbrīvojumu pārskatīšanas plašākā kontekstā, kas zaudē spēku 2006. gada beigās, Dānija iesniegusi lūgumu atļaut no 2007. gada divus gadus piemērot diferencētu akcīzes nodokļa likmi benzīnam, kuru pārdod degvielas uzpildes stacijās, kas aprīkotas ar benzīna tvaiku reģenerācijas sistēmu, un benzīnam, kuru izplata pārējās degvielas uzpildes stacijās, ievērojot nosacījumu, ka diferencētās likmes ir atbilstošas direktīvā noteiktajām saistībām, jo īpaši attiecībā uz akcīzes nodokļa minimālo likmi. Šis lūgums tika reģistrēts Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorātā[2].

Šā paziņojuma mērķis ir informēt Padomi par iemesliem, kādēļ Komisija neierosina sniegt pieprasīto atļauju.

2. Lūguma kopsavilkums

Dānija vēlas piemērot diferencētu akcīzes nodokļa likmi benzīnam, ko pārdod degvielas uzpildes stacijās, kuras aprīkotas ar benzīna tvaiku reģenerācijas sistēmu, un benzīnam, ko izplata pārējās degvielas uzpildes stacijās, ievērojot direktīvā noteiktās saistības, jo īpaši attiecībā uz akcīzes nodokļa minimālo likmi.

Šā pasākuma mērķis ir saglabāt stimulu degvielas uzpildes stacijas aprīkot ar benzīna tvaiku reģenerācijas sistēmu, kas ierobežo gaistošu organisko vielu izplatīšanos atmosfērā, un tas tādējādi dod labumu videi.

Lūgumā paredzētais pasākuma beigu datums ir 2008. gada 31. decembris.

3. Lūguma priekšvēsture

Šis atbrīvojums Dānijai pirmoreiz piešķirts 1995. gadā[3], un pēdējo reizi tas pagarināts 2001. gadā[4]. Atbrīvojums 2003. gadā tika iekļauts Enerģētikas nodokļu direktīvā tā, lai 2006. gada beigās zaudētu spēku.

Komisija 2006. gada paziņojumā „ Pārskats par izņēmumiem Padomes Direktīvas 2003/96/EK II un III pielikumā, kuri ir spēkā līdz 2006. gada beigām ” (turpmāk tekstā – „2006. gada paziņojums”)[5] norādīja, ka šāds pasākums, to ieviešot pirmo reizi, varētu veicināt īpašu iekārtu izmantošanu, taču ir loģiski, ka pēc kāda laika izņēmums ir jāatceļ. Komisija paudusi viedokli, ka 2007. gadā un turpmāk šis izņēmums nebūtu jāpagarina.

Lai gan Komisija nav ierosinājusi pagarināt nevienu no direktīvas II un III pielikumā noteiktajiem ierosinājumiem, tā norādījusi, ka dalībvalstis saskaņā ar direktīvas 9. pantu var iesniegt attiecīgu lūgumu gadījumos, kad tās uzskata, ka īpašu ar politikām saistītu apsvērumu dēļ izņēmumi joprojām ir vajadzīgi.

4. Komisijas novērtējums

Komisija uzskata, ka gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisiju samazināšana, kuru cēlonis ir degvielas uzpildīšana autotransporta līdzekļos, visumā ir lietderīgs pasākums, kas dod labumu videi. Tas jau agrāk apstiprināts ar mērķiem, kas noteikti Direktīvā 2001/81/EK[6]. Turklāt saistībā ar jauno likumdošanas priekšlikumu par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, arī kā kārtējo vides aizsardzības pasākumu, Komisija paudusi gribu tuvākajā laikā iesniegt vēl vienu priekšlikumu, lai nodrošinātu, ka benzīna tvaiku reģenerācija tiek veikta visā ES[7].

Šo iemeslu dēļ Dānijai pirmo reizi tika piešķirts izņēmums 1995. gadā, kas līdz šim ticis pagarināts, pēdējo reizi tā, lai tas zaudētu spēku 2006. gadā (sal. iepriekš). Kopš šīs programmas sākšanas un saskaņā ar sniegto informāciju speciālās iekārtas uzstādītas 97% degvielas uzpildes staciju jeb 1802 no pavisam 1843 stacijām. Pasākuma pozitīvā ietekme visu 11 gadu laikā, kad piemēroja diferencēto nodokļa likmi, nebija vienāda. Tā ietekme ir mazinājusies, jo pēdējo sešu gadu laikā ar šādām iekārtām aprīkotas tikai 180 stacijas, bet 41 degvielas uzpildes stacijā to vēl joprojām nav. Visa 2006. gada laikā iekārtu uzstādīja tikai 15 stacijās, salīdzinājumā ar 437 stacijām 1996. gadā. Tāpēc var uzskatīt, ka izņēmumam vairs nav tikpat kā nekādas ietekmes.

Ņemot vērā iepriekš raksturoto konkrēto situāciju Dānijā, pasākums vairs nav uzskatāms par samērīgu ar tā mērķi, kas nav mainījies.

Attiecībā uz jau aprīkotajām degvielas uzpildes stacijām un ņemot vērā, ka kopš izņēmuma sākotnējās piešķiršanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks, vairumā gadījumu investīciju izmaksas jau ir norakstītas. Tāpēc pasākums, ko lūgusi Dānija, likmes piemērošana, kas ir zemāka par valstī noteikto akcīzes nodokļa standarta likmi benzīnam, ko pārdod visās degvielas uzpildes stacijās, kas aprīkotas ar benzīna tvaiku reģenerācijas iekārtām, būtu uzskatāma par nepamatotu priekšrocību lielam skaitam jau tagad aprīkoto degvielas uzpildes staciju. Tāpēc pasākums vairs neattaisno iepriekš minēto mērķi.

Iepriekš izklāstītie apsvērumi tāpat liecina arī par pasākuma nesamērīgumu ar konkrētā mērķa apjomu, kas tagad saistīts tikai ar iekārtām nelielā skaitā (41) atlikušo degvielas uzpildes staciju, t.i., attiecīgo stimulu saglabāšana.

5. SECINāJUMS

Atzīstot ar vides drošības apsvērumiem saistīto pamatojumu GOS emisiju samazināšanai autotransporta līdzekļos uzpildot degvielu[8], Komisija uzskata, ka Dānijas izvirzītie argumenti vairs nav pietiekams pamats, lai arī turpmāk Kopienas noteikumos par akcīzes nodokļu harmonizāciju paredzētu izņēmumus, kas noteikti Direktīvā 2003/96/EK.

Ja Dānija uzskata, ka arī turpmāk vajadzīgs atbalsts par šo degvielas uzpildes staciju iekārtu, un ja Kopienas tiesību akti tiek pilnībā ievēroti[9], tā var izmantot piemērotākus līdzekļus gan veida, gan mēroga ziņā, kuri neparedz nevajadzīgus harmonizētā nodokļu režīma izņēmumus.

Līdz ar to Komisija neierosina piešķirt pieprasīto atļauju .

[1] Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.); direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/74/EK un Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 87. un 100. lpp.).

[2] Vēstule reģistrēta 2006. gada 13. novembrī.

[3] Padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums 95/585/EK.

[4] Padomes 2001. gada 12. marta Lēmums 2001/224/EK par akcīzes nodokļa likmju samazināšanu un par šā nodokļa atbrīvojumiem dažām īpašiem mērķiem lietojamām minerāleļļām (OV L 84 23.3.2001., 23. lpp.).

[5] COM(2006) 342, 2006. gada 30. jūnijs. Pārskats par izņēmumiem Padomes Direktīvas 2003/96/EK II un III pielikumā, kuri ir spēkā līdz 2006. gada beigām.

[6] 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/81/EK par dalībvalstīm noteikto dažu atmosfēru piesārņojošo vielu emisiju pieļaujamo apjomu (OV L 309, 22.lpp.).

[7] Sal. COM(2007)18 galīgā redakcija/2, 8. lpp.

[8] Sal. Komisijas novērtējuma pirmo daļu un šeit minētās norādes.

[9] Tostarp noteikumi par valsts atbalstu.