Briselē, 16.5.2007

COM(2007) 261 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

GALILEO KRUSTCELĒS:

EIROPAS GLOBĀLĀS SATELĪTNAVIGĀCIJAS SISTĒMAS (GNSS) PROGRAMMU ĪSTENOŠANA

{SEC(2007) 624}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

GALILEO KRUSTCELĒS:

EIROPAS GLOBĀLĀS SATELĪTNAVIGĀCIJAS SISTĒMAS (GNSS) PROGRAMMU ĪSTENOŠANA

1. Ievads

Eiropas satelītnavigācijas programmas Galileo un EGNOS ir nonākušas krustcelēs. Jāpieņem politisks lēmums par to, kā rīkoties turpmāk. Sarunas par koncesijas piešķiršanu, kuru rezultātā bija jāuzsāk Galileo programmas izvēršana un izmantošana, ir apstājušās. Līdz šim uzkrājušies kavējumi un progresa trūkums koncesijas sarunās rada risku tam, ka projektu neizdosies īstenot noteiktajā laikā un paredzētajā budžetā.

Ņemot vērā šo situāciju un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Barrot 2007. gada 14. marta vēstuli Padomes prezidentūrai, 2007. gada 22. marta sanāksmē Transporta Ministru padome aicināja Komisiju:

· izvērtēt Galileo projekta vispārējo progresu un jūnijā sniegt ziņojumu Padomei, ietverot konsorcija norādītos neatrisinātos jautājumus, kuri apkopoti Prezidentūras ziņojumā, tai skaitā projekta izmaksas un tā finansēšanu, lai nodrošinātu projekta drīzu īstenošanu;

· pēc iespējas ātrāk iesniegt apspriedei iespējamos risinājumus attiecībā uz publiskā finansējuma ilgtermiņa saistībām, kā to pieprasīja Padome 2006. gada oktobra secinājumos, tai skaitā scenāriju pēc iespējas drīzākai programmas EGNOS kā Galileo priekšteces satelītnavigācijas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī ziņojumu Padomei jūnija sanāksmē;

· kopā ar Galileo uzraudzības iestādi un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) izvērtēt koncesijas sarunu rezultātus un iesniegt alternatīvus scenārijus Padomei nākamajā jūnija sanāksmē, kuriem veikts arī izmaksu, riska un pieejamības novērtējums.

2007. gada 24. aprīļa Rezolūcijā [1] Eiropas Parlaments atkārtoti pauda savu atbalstu Galileo programmai, izteica bažas par tās progresu un aicināja Komisiju iesniegt atbilstošus priekšlikumus, daļēji pamatojoties uz tiem pašiem aspektiem, ko minējusi Padome, jo īpaši publiskās pārvaldes stiprināšana, nodrošinot Komisijas politisko atbildību un vadošo pozīciju.

Paziņojums atbilst Padomes un Eiropas Parlamenta prasībām, un tam pievienots Komisijas dienestu 2007. gada 16. maija darba dokuments SEC(2007) 624.

2. EGNOS un Galileo: Eiropas GNSS programmas

Satelītnavigācija ir tehnoloģija, kas ļauj lietotājiem visā pasaulē precīzi noteikt savu atrašanās vietu jebkurā brīdī. Ir pieejama plaša iespējamo pielietojumu virkne, kas aptver daudzas nozares, sākot no tradicionālā transporta līdz sakariem, kā arī zemes ierīcību, lauksaimniecību, zivsaimniecību, vides aizsardzību, zinātnisko pētniecību, tūrismu un citas jomas. Izmantojot satelītnavigāciju, var uzlabot transporta līdzekļu kustību un atvieglot satiksmes apstākļus, palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai noteikt preču, dzīvnieku un konteineru atrašanās vietu. Turklāt tā var atvieglot civilās aizsardzības darbības ekstremālos apstākļos, paātrināt cilvēku glābšanas operācijas jūrā un nodrošināt krasta apsardzes un robežkontroles darbības. Tā sniedz arī ievērojamas priekšrocības finanšu darījumu konkrēta laika noteikšanā, zinātniskajā pētniecībā, meteoroloģijā, ģeodēzijā, zemes kustības uzraudzībā un citās jomās.

Pateicoties neatlaidīgam valsts iestāžu darbam, Eiropas pētniecības iestādēm un Eiropas rūpniecībai, pēdējo desmit gadu laikā ir panākti ievērojami sasniegumi. Publiskā sektora kopējais budžets pārsniedza 2,5 miljardus euro.

Eiropā izstrādāja programmu EGNOS, kuras pamatā ir GPS signāli un kura nodrošina viens otru papildinošus signālus, ko atkārtoti pārraida trīs ģeostacionārā orbītā ievadīti Zemes mākslīgie pavadoņi. EGNOS nodrošina iespēju uzlabot GPS pozicionēšanas precizitāti līdz 5 metriem. Turklāt tā sūta lietotājiem integritātes paziņojumu, ja GPS satelītos radušās problēmas. EGNOS būtu jāsāk darboties 2008. gadā un būtu jānodrošina drīzāka pieeja 3 no 5 Galileo globālajiem pakalpojumiem visā Eiropā. EGNOS programmai ir svarīga loma Eiropas pētniecības, zināšanu un prasmju veicināšanā šajā jaunākajā tehnoloģijā.

Galileo veido 30 sakaru pavadoņu sistēma, kas izvietota vidējā Zemes orbītā (aptuveni 24 000 km augstumā) un nodrošina visas Zemes virsmas sakaru pārklājumu. Izvēlētā konfigurācija ir optimāla, jo Zemi no jebkuras vietas nepārtraukti pārrauga vismaz četri satelīti. Navigācijas sakaru uztvērēji var aprēķināt savu pozīciju tikai tādā gadījumā, ja tie vienlaicīgi saņem signālus no vismaz četriem satelītiem.

Pirmo Galileo izmēģinājuma satelītu palaida orbītā 2005. gada decembrī.

Vienlaikus ir izveidota cieša un sekmīga sadarbība ar ASV. Tās rezultātā ir parakstīts ES un ASV nolīgums [2] par pilnīgu GPS un Galileo atklāto signālu sadarbspēju, kā arī nesen pieņemts kopīgs lēmums attiecībā uz minēto signālu parametru uzlabošanu, efektīvi veidojot satelītu navigācijas globālo standartu. Ir paredzams, ka tādējādi apvienotie GPS/Galileo uztvērēji tiks plaši izmantoti masveida patēriņa pielietojumos.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu atzīt Eiropas GNSS programmās veiktos ieguldījumus un sasniegtos rezultātus.

3. Programmas attīstības vēsture

Pēc Eiropadomes sanāksmes Nicā 2000. gada decembrī Padome ar 2001. gada 5. aprīļa Rezolūciju apstiprināja Eiropas satelītnavigācijas programmas Galileo īstenošanu.

Padome paredzēja attīstīt programmu trīs posmos (attīstības posms un palaišanas orbītā posms, izvēršanas posms un ekspluatācijas posms). Attiecībā uz minēto posmu finansēšanu Padome nolēma, ka attīstības posms pilnībā jāfinansē publiskajam sektoram, savukārt citi posmi būtu jāfinansē gan publiskajam, gan privātajam sektoram saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerību, pamatojoties uz to, ka publiskā sektora finansējums nepārsniedz vienu trešdaļu no izvēršanas izmaksām. Ekspluatācijas posmu bija paredzēts īstenot 2008. gada sākumā.

Saskaņā ar pilnvarām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 876/2002, 2003. gada 17. oktobrī kopuzņēmums Galileo publicēja paziņojumu par koncesijas līguma piešķiršanu atklātā konkursā par Galileo izvēršanas un ekspluatācijas posmu. Pamatojoties uz dažiem īpašiem nosacījumiem, 2005. gada 4. jūlijā Galileo kopuzņēmums vienojās par apvienotā konsorcija izveidi, ko nesen nosauca par „Euro-GNSS”, kas atrodas Tulūzā un ko veido 8 partneri (AENA, Alcatel, EADS, Finmeccanica, Hispasat, Inmarsat, Thales un TeleOp), tādējādi Galileo koncesijā pārstāvot vienu sarunu partneri.

Faktiski sarunas sākās 2006. gada janvārī pēc iekšējām nesaskaņām nozarē un pēc iejaukšanās strīdu izšķiršanā [3] attiecībā uz lomu un pienākumu sadalījumu, kā arī sistēmas svarīgāko virszemes stacionāro iekārtu atrašanās vietu izvēli.

Sarunu galvenais temats bija projektu noteikumi, tas ir, koncesijas līguma galvenie elementi. Pirmo līguma versiju parafēja 2006. gada 20. novembrī. Sarunas pārtrauca 2007. gada sākumā.

4. Vispārējā progresa novērtējums un īstenošanas iespējas

Eiropas GNSS programmas Galileo un EGNOS ir aizkavējušās par 5 gadiem attiecībā uz sākotnējo termiņu un pašreiz sastopas ar daudziem šķēršļiem, jo īpaši nozares pārvaldības dēļ, kā arī ar grūtībām pārnest risku privātajam sektoram saskaņā ar saprātīgiem nosacījumiem. Taču ir arī tādi jautājumi, kas saistīti ar publisko pārvaldību.

EGNOS ir gandrīz gatava darbībai, pierādot koncepcijas pamatojumu. Pašreiz tā ir steidzami jāīsteno un jāpadara pieejama.

Galileo progresa attīstības posmā ir uzkrājušies ievērojami kavējumi, un ir pārsniegtas izmaksas.

Lai arī pakārtotajā tirgū globālajiem satelītnavigācijas pakalpojumiem ir patiešām daudzsološas iespējas (pēc aplēsēm aptuveni 450 miljardi euro gadā [4] visā pasaulē, sākot no 2025. gada), koncesionāram, kas nodrošina signālus kosmosā, šis tirgus šķiet apšaubāms. Kā iemesli jāmin neskaidrības attiecībā uz Galileo komerciālo izmantošanu, ņemot vērā faktu, ka GPS civilais signāls tiek nodrošināts bez maksas, un vēl joprojām nav skaidrs, kādā mērogā valsts iestādes lietos Galileo sabiedriski regulējamos pakalpojumus (PRS).

Tādējādi apvienotais konsorcijs gaida, lai ES segtu saistīto risku. Šo elementu pietiekami nenovērtēja Galileo sākotnējos plānos, jo vienmēr pieņēma, ka privātais sektors uzņemsies tirgus risku.

Ja ES nereaģēs ātri un izlēmīgi, pašreizējie kavējumi var izraisīt „domino efektu” attiecībā uz ieguldījumiem pakārtotajos pielietojumu un pakalpojumu tirgos, kuru pamatā ir precīzs laika grafiks, saskaņā ar kuru tiks īstenotas Galileo un EGNOS infrastruktūras.

Programmu EGNOS un Galileo tehnoloģiskā sarežģītība ir vērā ņemama un, iespējams, nav atbilstoši novērtēta. To izveide pašreiz ir publiskā sektora, tas ir, Eiropas Kosmosa aģentūras rīcībā. Izrādījās, ka apvienotajam konsorcijam nebija iespējams pārnest projektēšanas risku un ar to cieši saistīto pabeigšanas risku, kā arī izmaksu pārsniegšanas risku un izpildes risku saskaņā ar saprātīgiem nosacījumiem. Turklāt ES ir pieņēmusi, ka Galileo varētu attīstīt un izvērst daudz īsākā laikposmā, piešķirot tai ievērojami mazāku publisko finansējumu, nekā ASV ieguldīja GPS izveidē. Lai gan jāatzīst, ka GPS ir īpašas prasības, ES pieņēmums bija optimistisks.

Gan nozares, gan publiskā pārvaldība izrādījās noteicošie faktori. Pašreizējās nozares organizācijas nav ne efektīvas, ne spējīgas pieņemt lēmumus, lielākoties sakarā ar nesaskaņām par lomām, pienākumiem un programmas darba sadali. Turklāt, lai īstenotu publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) mērķus, tas ir, pakalpojumu nodrošināšanu, PPP būtu nepieciešams konsorcijs, ko vada pakalpojumu sniedzēji, jo apvienotajam konsorcijam ir atšķirīgs mērķis, kas galvenokārt ir konstelāciju izveide. Bez tam skaidrības trūkums par attiecīgajām lomām un pienākumiem publiskajā sektorā situāciju nav atvieglojis.

Turpināt pašreizējās sarunas nozīmētu to, ka Galileo īstenošana tiktu veikta, pamatojoties uz publiski nodrošinātajiem pirmajiem četriem satelītiem un attiecīgajām attīstības posma zemes infrastruktūrām, un ka atlikušo sistēmu nodrošinātu, izvērstu un izmantotu apvienotais konsorcijs. Taču sakarā ar uzkrātajiem kavējumiem PPP izveide nesāktos agrāk kā 2009. gada vidū, un pilnīga sistēmas izvēršana tiktu atlikta līdz 2014. gadam vai vēlāk.

Turklāt ievērojamas riska mazināšanas papildu darbības ir vajadzīgas, lai novērstu atšķirības starp attīstības un izvēršanas posmiem, jo īpaši, veicot 4 papildu satelītu un attiecīgās infrastruktūras iepirkumu, lai novērstu nozares grupu izzušanu. Bez tam ir paredzami ievērojami ieņēmumu zaudējumi sakarā ar kavēšanos iziet tirgū, kurā būs jāsaskaras ar globālo konkurenci, ko rada GPS-III.

Šajā jomā apvienotā konsorcija vēstulē Eiropas Savienības prezidentūrai [5] uzmanība vērsta vairākiem jautājumiem, kurus var atrisināt vai nu sarunu ceļā (tehniskā bāzes līnija, palaišanas orbītā posma (IOV) un EGNOS nodošanas nosacījumi, riska pārnešana un mazināšana, apvienotais Galileo uzraudzības iestādes/apvienotā konsorcija biznesa attīstības plāns, programmas atjaunināšanas un sarunu plāns), vai to var izdarīt pats apvienotais konsorcijs (modernizēt izmaksu modeli, privāto finansējumu saistības, pareizu pārvaldību, atrisināt aktuālos jautājumus attiecībā uz darba sadali) vai arī ES (nostiprināt publisko pārvaldību, nodrošināt ilgtermiņa finanšu noteiktību attiecībā uz publisko finansējumu, atrisināt EGNOS iestāžu jautājumus). Minētie jautājumi tiek apskatīti šajā Paziņojumā un dienestu darba dokumentā. Komisija uzskata, ka apspriežamie jautājumi ir jāizskata, izvērtējot programmu kopumā. Taču iemesls, kāpēc netika turpinātas šīs sarunas, galvenokārt ir saistīts ar apvienotā konsorcija nespēju efektīvi vadīt šo procesu, vienoties par kopēju nostāju un iesaistīties sarunās programmas nepietiekami novērtētās sarežģītības, neskaidru ieņēmumu parametru un neviendabīga konsorcija sastāva dēļ.

Savā pēdējā vēstulē, kurā apvienotais izklāsta savu nostāju par situāciju attiecībā uz to priekšlikumu noteikšanu, ko formulējusi Padome [6], netiek nodrošināti nekādi jauni nozīmīgi elementi, ne arī ticams pierādījums par saistībām turpināt darbu. Tāpēc, neskatoties uz to, ka apvienotais konsorcijs ir daļēji izpildījis minētos priekšnoteikumus, Komisija uzskata, ka sarunās nav izdevies panākt saprātīgus rezultātus, un secina, ka ir maz iespēju apmierinoši noslēgt pašreizējās koncesijas sarunas noteiktajā termiņā ar līdzsvarotu risku sadali, par vislabāko cenu ES un ar pietiekamu pārliecību par efektīvu privātā sektora pārvaldību.

Kopumā Komisija uzskata, ka pašreizējās situācijas pamatā ir vairākas nepārtrauktas, neatrisinātas nesaskaņas par darba sadali rūpniecības nozarē, nepareizs novērtējums par to, ka tirgus risku var pārnest uz privāto sektoru, neatrisinātas sarunas attiecībā uz projektēšanas riska pārnešanu, programmas tehniskā sarežģītība, kā arī nepārliecinoša un neskaidra publiskā pārvaldība.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu ņemt vērā pašreizējās koncesijas neizdevušās sarunas un, pamatojoties un iepriekš minēto, izdarīt secinājumu, ka pašreizējās sarunas par PPP jāizbeidz.

5. Vai Eiropai vajag satelītnavigācijas sistēmu?

Ņemot vērā šīs grūtības, rodas jautājums – apturēt programmu vai turpināt to atjaunotā veidā.

Galileo ir kļuvusi par nozīmīgu projektu, pateicoties tā stratēģiskajai vērtībai un svarīgajam ieguldījumam Lisabonas stratēģijā, iemiesojot Eiropas Savienības politiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās dimensijas. Eiropadome to vairākkārt uzsvēra savās augstākā līmeņa sanāksmēs Ķelnē, Feirā, Nicā, Stokholmā, Lākenē, Barselonā un Briselē.

Globālās satelītnavigācijas sistēmas (GNSS) strauji attīstās mūsdienu sabiedrībai būtiskās infrastruktūrās, nodrošinot svarīgu funkciju izpildi tādās jomās kā robežkontrole, transporta loģistika, finanšu operācijas, enerģijas uzraudzība, kā arī sakaru infrastruktūras.

Galileo sniedz nozīmīgu ieguldījumu Kopienas politikā dažādās jomās, piemēram, transporta pārvaldība, bīstamu kravu pārvadāšana, neatliekamās palīdzības pakalpojumi (eCall), mobilie sakari, finanšu pakalpojumi, enerģētika, jūras un ūdensceļu navigācija, gaisa transports, civilā aizsardzība un humānās palīdzības darbības, lauksaimniecība, zivsaimniecība un izpēte. Mūsdienu ekonomikas darbību pamatā svarīga loma ir precīzai un ātrai informācijai.

Pārtraucot Galileo īstenošanu, tiktu atjaunota un ievērojami palielinātos atkarība no GPS (ASV) [7] un, iespējams, Glonass (Krievija) un Compass/Beidou (Ķīna) sistēmām. Visas šīs sistēmas ir paredzētas valsts divējādam vai militāram lietojumam, tās ir izveidotas un tiek vadītas, pilnībā pamatojoties uz publisko finansējumu. Eiropa būtu vienīgā lielākā ekonomika bez šādas stratēģiskas priekšrocības. Tam turpmāk būs svarīga politiska ietekme uz Eiropas Savienību, jo mūsu sadarbībai ar trešām valstīm pietrūks nozīmīga elementa. Tas nozīmētu arī to, ka Eiropas Savienība būtu atkarīga no militārām/divējāda lietojuma ārzemju sistēmām un tehnoloģijām attiecībā uz pielietojumiem, kuri būs īpaši nozīmīgi sabiedrības pastāvēšanai nākotnē.

Turklāt Galileo ir jaunās Eiropas kosmosa politikas pīlārs un pārstāv Eiropas mērķus attiecībā uz kosmosu, tehnoloģiju un inovāciju. Pārtraucot attīstīt Galileo un turpinot īstenot tikai programmu EGNOS, Eiropai rastos ne tikai lieli tehnoloģiski šķēršļi, bet arī tiktu zaudētas daudzas makroekonomikas iespējas Eiropas ražošanas un pakalpojumu jomās. Ja nebūs vietējās tehniskās pieredzes, Eiropas privātais sektors nevarēs gūt peļņu pasaules satelītu navigācijas pakalpojumu un lietojumu tirgū, kas, kā paredzēts, līdz 2025. gadam sasniegs 450 miljardus euro gadā. Eiropas privātais sektors norādīja, ka tas plāno sasniegt vienu trešdaļu no tirgus daļas, tas ir, 150 miljardus euro katru gadu. Tirgus izpētē par satelītu navigāciju norādīts uz strauju izaugsmi, jo īpaši ceļu transporta pielietojumos pakārtotajos tirgos un pakalpojumu un aprīkojumu jomā, kuru pamatā ir pozicionēšana. Eiropas vietējās tehniskās pieredzes attīstīšana un uzturēšana iepriekšējā posma tirgū (sistēmas attīstīšana, izvēršana un tās darbības) ir priekšnoteikums tam, lai Eiropas pakārtotais tirgus izvērstu tā pilnu potenciālu pielietojumu jauninājumos un pakalpojumos visā ekonomikā.

Ne mazāk svarīgi ir tas, ka Eiropa jau ir ieguldījusi 2,5 miljardus euro Eiropas GNSS programmu [8] attīstībā.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu atkārtoti apstiprināt vajadzību izveidot autonomu satelītu navigācijas sistēmu, lai atbalstītu Galileo programmas turpmāku īstenošanu kā Eiropas Savienības stratēģisku instrumentu, un atzīt tās ekonomisko vērtību.

6. Kāda Galileo programma?

Novērtējums attiecībā uz iespējamo svarīgāko izmaiņu veikšanu prasībās, pakalpojumu darbības jomas nomaiņa vai sašaurināšana, konstelācija projektēšana un pārklājums, zemu izmaksu infrastruktūras un līdzīgi faktori pierāda to, ka sistēmas parametri, par kurām vienojusies Padome, joprojām ir pilnībā atbilstošas. Galvenā uzmanībā jāpievērš tam, lai tiktu ievērota precīza termiņu izpilde programmas attīstīšanas un izvēršanas posmos.

Galileo programmai pieņemtās sistēmas parametri ir desmit gadu projektēšanas un tehniskās kvalifikācijas darba rezultāts. Atklātā procesā tika izvērtētas daudzas iespējamās konfigurācijas, kas ļāva ekspertiem un iespējamajiem navigācijas sistēmu lietotājiem izteikt savu viedokli, lai rezultātā noteiktu un vienotos par Galileo uzdevuma prasībām. EKA un nozares projektēšanas darba grupas izstrādāja sistēmu interaktīvā procesā un pielāgoja programmu šīm uzdevuma un izpildes prasībām. Kopš tā laika neviena ieinteresētā persona nav apšaubījusi ne sistēmas pamatkonfigurāciju (satelītu konstelācija, virszemes stacionārās iekārtas), ne pakalpojumu definīciju. Tas pierāda izstrādātās koncepcijas derīgumu un pamatotību.

Jebkādas radikālas izmaiņas projektēšanā izraisītu pašreizējo nozares nolīgumu atcelšanu, kas atrodas attīstības posmā, un tādējādi būtu pilnībā jāizstrādā jauns piedāvājums visai programmai ar no tā izrietošiem kavējumiem. Šāds scenārijs izraisītu līdz šim projektā veikto ieguldījumu zaudēšanu un ļautu sistēmai ienākt tirgū ļoti vēlu ar pasliktinātu izpildi un neapšaubāmi zemu izturību, kur tai būtu jākonkurē ar jaunām sistēmām, piemēram GPS-III. Paredzams, ka šāda scenārija ekonomiskā rentabilitāte ir ļoti zema.

Iespējamie izmaksu ietaupījumi no samazinātas sistēmas ir pretrunā ar to sākotnējo mērķi, un ir ievērojami mazāk svarīgs faktors nekā grafika ievērošana, kas saistīta ar sistēmu, kura saglabā savu sākotnējo tehnisko definīciju.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu atzīt, ka Galileo sistēmas raksturīgās pazīmes joprojām pilnībā atbilst Eiropas Savienības mērķiem attiecībā uz šo stratēģisko instrumentu, proti, 30 satelītu konstelāciju, kas piedāvā piecus dažādus pakalpojumus ar izcilas kvalitātes signālu kosmosā.

7. Alternatīvi scenāriji

Komisija joprojām uzskata, ka PPP nodrošina vislabākos nosacījumus, lai ierobežotu izmaksas, vadītu projekta pabeigšanu un tehniskos riskus, kā arī uzlabotu tirgus izmantošanu. Taču, ja sarunas par attiecīgā tirgus, izmaksu kontroles, pabeigšanas un tehnoloģijas risku pārnešanu uz privāto sektoru nevar tikt turpinātas sakarā ar augsto cenu un nelabvēlīgiem noteikumiem šādai pārnešanai, tad netiek izpildītas PPP pamata prasības. Jāveic vajadzīgās darbības, lai izveidotu atbilstošu vidi, kas piedāvātu labu iespēju risku pārnešanai uz privāto sektoru saskaņā ar saprātīgiem nosacījumiem.

Tāpēc Komisija ievēroja PPP pieeju Galileo īstenošanā, bet pielāgoja tai scenārijus ar atbilstošāku momentu, kurā atbildību par programmu uzņemas privātais partneris.

Visi saglabātie scenāriji sākas ar noteiktu satelītu skaita un saistīto virszemes stacionāro iekārtu publisko iepirkumu, pēc kā vajadzības gadījumā PPP uzņemas nodrošināt atlikušos satelītus, kā arī infrastruktūras izmantošanas, darbību un uzturēšanas procedūras.

Scenāriju, kas paredz turpināt pašreizējās sarunas ar apvienoto konsorciju, saglabā tikai salīdzināšanas nolūkos. Šādā hipotētiskā gadījumā turpināt sarunas nozīmētu to, ka Galileo īstenošana notiek, pamatojoties uz pašreizējo pirmo četru publiski nodrošināto satelītu bāzi, bet atlikušo sistēmu izvērš un izmanto saskaņā ar paredzēto PPP nolīgumu ar „Euro-GNSS”, tas ir, ar apvienoto konsorciju [9]. Tomēr, kā izklāstīts turpmāk, ir jāveic riska samazināšanas darbības.

Tie saglabāti šādi divi scenāriji.

A. SĀKOTNĒJĀS EKSPLUATĀCIJAS JAUDAS (IOC) IEPIRKUMS, KAM SEKO PPP ĪSTENOŠANA

Saskaņā ar šo scenāriju publiskais sektors finansē un nodrošina operatīvu sistēmu ar ierobežotu veiktspēju. Pamata infrastruktūru veido 18 satelīti ar saistītām virszemes stacionārajām iekārtām. Sākotnējā ekspluatācijas jauda (IOC) ļauj nodrošināt pirmos Galileo pakalpojumus plašam lietotāju lokam, garantējot nākamajam koncesionāram projekta stabilitāti. Gan pozicionēšanas precizitāte, gan pārklājums ir pietiekami, lai piedāvātu pakalpojumus tirgū [10], vēl neiesaistot Galileo tehnisko pievienoto vērtību. Atlikušos 12 satelītus nodrošina privātais sektors saskaņā ar PPP koncesijas shēmu, kura ietver arī darbību un ekspluatāciju. Sākotnējā ekspluatācijas jauda (IOC) būs gatava 2011. gada beigās, kad lietotājiem būs iespēja piekļūt tikai pirmajiem tā laika pakalpojumiem. Pilnīga izvēršana un pakalpojumu pieejamība var tikt sasniegta 2013. gada beigās, ja PPP nolīgumu noslēgs laikā. Minētajā PPP nolīgumā paredzēts ietvert laikposmu no 2010. līdz 2030. gadam.

(...PICT...)

Kopā 18 publiskā iepirkuma satelīti, kam seko PPP, nodrošinot 12 satelītus, attiecīgo darbību un ekspluatāciju | |

Galvenie raksturlielumi | EGNOS sāk darbību 2008. gada sākumāPilnīgs pašreizējās attīstības posms (palaišanas orbītā posms): 2010. gadsPirmā konstelācija izvēršanas pabeigšana: 2013. gada beigas PPP nolīgums par infrastruktūras izvēršanas pabeigšanu, darbību un ekspluatāciju: no 2010. līdz 2030. gadamPilns pakalpojumu sniegšanas nodrošinājums un pieejamība raksturlielumu sasniegšanai: 2013. gada beigas |

B. PILNAS EKSPLUATĀCIJAS JAUDAS (FOC) IEPIRKUMS, KAM SEKO PPP ĪSTENOŠANA

Saskaņā ar šo scenāriju publiskais sektors finansē un nodrošina operatīvu sistēmu ar pilnīgu veiktspēju. Šo infrastruktūru veido 30 satelīti ar saistītām virszemes stacionārajām iekārtām. Tā ļauj nodrošināt visus Galileo pakalpojumus visiem paredzētajiem lietotājiem, garantējot nākamajam koncesionāram projekta stabilitāti. PPP ietver darbību un ekspluatāciju. Publiskais sektors varēs pakāpeniski palielināt jaudu pakalpojumu nodrošināšanā. Starpposmā infrastruktūra sasniedz konstelāciju ar sākotnējo ekspluatācijas jaudu 2011. gada beigās, bet tās pilnīga izvēršana notiek 2012. gada beigās. PPP nolīgumā ietverts laikposms no 2010. līdz 2030. gadam.

(...PICT...)

Kopā 30 publiskā iepirkuma satelīti, kam seko PPP, nodrošinot darbību un ekspluatāciju | |

Galvenie raksturlielumi | EGNOS sāk darbību 2008. gada sākumāPilnīgs pašreizējās attīstības posms (palaišanas orbītā posms): 2010. gadsPirmā konstelācija izvēršanas pabeigšana: 2012. gada beigas PPP nolīgums par izmantošanu: no 2010. līdz 2030. gadamPilns pakalpojumu sniegšanas nodrošinājums un pieejamība raksturlielumu sasniegšanai: 2012. gada beigas |

- Pilnas ekspluatācijas jauda (FOC) tiek iegūta agrāk, nekā paredzēts iepriekšējā scenārijā, jo nav jāgaida, kamēr PPP uzsāk darbību un pasūta pēdējos 12 satelītus.

- Ir paredzēta tehniska nodošana divu gadu laikposmā starp EKA un koncesionāru, pirms tiek sāktas sākotnējās ekspluatācijas jaudas (IOC) darbības

Ņemot vērā dažādu scenāriju izvērtējumu, visizdevīgākais ir publiskā sektora pilnas konstelācijas iepirkums. Faktiski saskaņā ar pašreizējo tendenci (skatīt pielikumā norādīto tabulu) jo vairāk privātajam sektoram pieprasīs nodrošināt finansējumu infrastruktūrai, jo lielāka būs iespēja saņemt augstāku pieejamības maksājuma daļu no publiskā sektora, kas sedz parādu, parādu procentus un peļņu no pašu kapitāla.

Tas ir jākompensē ar riskiem, kuri ir saglabāti dažādos scenārijos. Parasti, ja publiskais sektors atbalsta augstākus līmeņus, to kompensē, pārnesot risku uz privāto sektoru. Taču, pamatojoties uz pašreizējām koncesijas sarunām, riska pārnešana saskaņā ar saprātīgiem nosacījumiem publiskajam sektoram šobrīd nav apspriežama, un patiesībā visos scenārijos publiskajam sektoram saglabājas vairums minēto risku. Tā rezultātā vislabākās cenas vispārējā novērtējumā svarīga loma ir parāda, parādu procentu un peļņas no pašu kapitāla segšanai.

Ir izteikts pieņēmums, ka sākotnējā peļņa būs aptuveni 10 miljardi euro laikposmā no 2007. līdz 2030. gadam. Taču lielākā daļa no minētās summas būs pieejama laikposma beigās. Tāpēc, lai noteiktu publiskā sektora kopējās izmaksas, nav vienkārši jāatņem ieņēmumi no kopējām sākotnējām izmaksām, bet jāaprēķina tā sauktā kopējā publiskā sektora izmaksu neto pašreizējā vērtība (ar 6 % diskonta likmi). Tā ir standarta metode, ko pielieto, lai finansiāli novērtētu ilgtermiņa projektus. Turklāt daļa no kopējiem ieņēmumiem, ko varēs paturēt publiskais sektors, ir atkarīga no scenārija un ir saistīta ar koncesionāra atlīdzību. Minētās aplēses norādītas tabulā.

Scenārijs | Kopējās publiskā sektora izmaksas NPV (miljardos euro) no 2007. līdz 2030. gadam |

Turpināt pašreizējo shēmu un pievienot samazināšanas darbības | ~ 1,8 |

Izveidot sākotnējo ekspluatācijas jaudu (IOC), kam seko PPP īstenošana | ~ 2,2 |

Izveidot pilnu pirmo konstelāciju (FOC) kam seko PPP īstenošana | ~ 1,0 |

Publiskā sektora ieguldījums, kas izteikts neto pašreizējā vērtībā, kurā ņemta vērā dažādu scenāriju ieņēmumu sadale starp publisko un privāto sektoru, ir visizdevīgākā pilnas ekspluatācijas jaudas (FOC) scenārijam, kura vērtība ir aptuveni 1,0 miljards euro. Taču 2007.-2013. g. finanšu shēmā ir vajadzīgs lielāks ieguldījums.

Visbeidzot jāuzsver, ka vissvarīgākais elements, ko nevarēja aprēķināt, bija GPS-III izvēršana no 2013. līdz 2018. gadam, kas paredz daudzu līdzvērtīgu bezmaksas pakalpojumu ieviešanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, jo vēlāk tiks nodrošināta pilna Galileo konstelācija, jo lielāka būs tās negatīvā ietekme uz koncesijas ieņēmumiem.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu:

· apstiprināt, ka Eiropas GNSS programmu interesēs ir lietderīgi turpināt to īstenošanu, izmantojot alternatīvu scenāriju,

· ņemt vērā pieejamo, reālo scenāriju attiecīgās priekšrocības un finansiālās sekas,

· jo sevišķi ņemt vērā to, cik svarīgi ir ātri pabeigt pilnas konstelācijas izveidi, un to, ka izmaksas rodas sakarā ar politisko lēmumu kavēšanos.

8. STRATĒĢISKS NOVĒRTĒJUMS

Pamatojoties uz savu novērtējumu, Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu izdarīt secinājumu, ka vēlamā iespēja un tikai tāds scenārijs, kas paredz apmierinošu turpmāko attīstības gaitu, ir pārveidota pieeja PPP divos posmos:

(1) 1. posms: izmantojot īpašu koncesiju, sākt tūlītēju EGNOS kā Galileo priekšteces īstenošanu, kuras sākotnējie pakalpojumi būtu pieejami 2008. gada sākumā, un papildināt sākotnējo satelītu un infrastruktūras pašreizējo publisko iepirkumu, izvēršot pirmo pilno Galileo konstelāciju saskaņā ar publisko iepirkumu, izvirzot mērķi sasniegt pilnas darbības jaudu 2012. gada beigās;

(2) 2. posms: līdztekus noslēgt un īstenot PPP turpmākajam EGNOS un Galileo izmantošanas posmam no 2010. līdz 2030. gadam.

Šo scenāriju izvēlējās, pamatojoties jo īpaši uz augsto programmas noteiktību (tikai tāds scenārijs, kur izvēršanas posma pabeigšana nav atkarīga no paralēla koncesijas procesa iznākuma), pilntiesīgu programmas loģiku (svarīga viendabīgai nodošanai koncesionāram), vislabāko attīstības posma ieguldījumu atkārtotu izmantošanu (rūpniecības darba grupu motivēšana un uzticamības atjaunošana), visātrāko laiku līdz brīdim, kad pakalpojums nonāk tirgū (piedāvājot vislabāko iespēju Galileo iegūt ievērojamu tirgus daļu) un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, vislabāko cenu.

Taču jāpārskata vairāki būtiski programmas jautājumi.

Pašreizējā nozares organizācija nav ne efektīva, ne spējīga pieņemt lēmumus, lielākoties sakarā ar to, ka privātais sektors rīkojas, pamatojoties uz neskaidri noteiktām lomām, pienākumiem un programmas darba sadali. Tāpēc ir svarīgi, lai iejaukšanās nozares organizācijā ir minimāla, lai ļautu attīstīties normālām biznesa darbībām, tai pašā laikā respektējot Galileo programmas stratēģisko raksturu un Eiropas plašās industriālās piegādes svarīgo lomu, kā arī privātā sektora piedalīšanos tajā. Ir vajadzīga stingra vadība, lai nodrošinātu programmas izpildi noteiktajā grafikā attiecībā uz izmaksu kontroli un laiku, kas vajadzīgs, līdz pakalpojumi nonāk tirgū. Salīdzinājumā ar sākotnējiem grafikiem, jau ir zaudēti 5 gadi, un ir radušās ievērojamas izmaksas.

ES kā sistēmas īpašnieces uzdevums jo īpaši ir nodrošināt, ka tiek īstenotas tās politiskās saistības un koncepcija, noteikt un vienoties par vispārējām sistēmas specifikācijām un prasībām, spēt uzraudzīt un kontrolēt šādu prasību precīzu izpildi konstrukcijas, izvēršanas un izmantošanas posmos, pārraudzīt programmas dažādos posmus, lai novērstu turpmāku kavēšanos un papildu izdevumus, kā arī vajadzības gadījumā nodrošināt apstākļus saskaņotai, efektīvai un harmoniskai privātā sektora pārvaldībai.

Attiecībā uz vajadzību pēc efektīvas un saprātīgas programmas vadības Eiropas Komisijai jāspēj vadīt programma ar atbilstošu vadības kontroli un instrumentiem, pilnībā respektējot Eiropas Savienības politisko koncepciju un nosacījumus kopumā. Komisija apņemas regulāri sniegt precīzus ziņojumus Padomei un Eiropas Parlamentam par visiem programmas īstenošanas aspektiem.

Komisija iesaka saglabāt Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), kas darbojas kā iepirkuma aģents un projektēšanas iestāde Eiropas Savienības vārdā. Tas nozīmē to, ka EKA būs jāpielieto tās tehniskā pieredze saskaņā ar ES noteikumiem un vispārējo ES programmas vadību. Ņemot vērā pieņemto pieeju, jāvienojas ar EKA par konkrētu iepirkuma nolīgumu, jo īpaši attiecībā uz saglabātajām saistībām, ja tā rīkojas ES vārdā kā iepirkuma aģente un/vai ES projektēšanas iestāde.

Šādam līgumam un tā saistītajiem noteikumiem par finansēšanu būtu jāsniedz precīzas norādes par iepirkuma procesu, un tā pamatā, inter alia, jābūt šādiem elementiem:

· jāatzīst Galileo programmas stratēģiskais raksturs un Eiropas plašā industriālās piegādes svarīgā loma, kā arī privātā sektora piedalīšanās tajā;

· vairākās daļās publicēti konkurētspējīgi konkursi attiecībā uz visiem kosmosa un zemes segmentu elementiem;

· ja iespējams, shēmas, kas paredz divus pakalpojumu sniedzējus, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu atkarību;

· pienācīgi ņemt vērā pašreizējos sasniegumus un ieguldījumus, kā arī nolīgumus, ja tie attiecas uz programmu;

· nolīgumi ar stabilām un fiksētām cenām;

· prasības veikt regulārus un precīzus ziņojumus;

· Regulārs audits, ko veic ES Revīzijas palāta, lai nodrošinātu to, ka tiek ievērotas ES finanšu intereses un programmas Kopienas raksturs.

Turklāt Komisija ir patiesi pārliecināta, ka tā nevar uzņemties nekādu efektīvu politisko atbildību par programmu, būtiski neizvērtējot Galileo uzraudzības iestādes struktūru un lomu, tai skaitā arī tiesiskos un praktiskos līdzekļus, ar kuru starpniecību Eiropas Komisija var veikt programmas vadības pienākumus pārredzamā veidā, atskaitoties Padomei un Parlamentam.

Jaunajā situācijā Galileo uzraudzības iestādes loma ir rūpīgi jāpārskata. Ja nolemj saglabāt šādu īpašu ES aģentūru, Galileo uzraudzības iestādei turpmāk var uzdot šādus pienākumus: iegādāties jaunās EGNOS un Galileo koncesijas, kā arī palīdzēt Komisijai attīstīt EGNOS un Galileo lietojumus. Lai nodrošinātu to, ka Komisija var pilnībā uzņemties tās pienākumus programmas attīstīšanā, tā izteiks priekšlikumus, lai saskaņotu Galileo uzraudzības iestādes pārvaldību ar jauno situāciju.

Ir jāsagatavo tirgi, īsā laikposmā īstenojot EGNOS un veicot standartizācijas, sertifikācijas darbības, kā arī tirgus sabiedriskās domas veicināšanu [11]. Šie pasākumi var arī samazināt ieņēmumu zaudēšanas riskus koncesionāram vēlākā posmā un, tādējādi, arī ES izmaksas. Arī tad, ja sistēma tiek saglabāta kā civila sistēma, ievērojamus ieņēmumus var vienlaikus gūt no lietotājiem, kas darbojas militārajā jomā. Pēdējo gadu laikā ir notikušas ievērojamas pārrunas par PRS signāla lietošanu, tās ir jāturpina [12].

Galileo projektēšanas risku pārvalda publiskais sektors saskaņā ar agrāku lēmumu attīstīt sistēmu, pamatojoties uz Eiropas Kosmosa aģentūras divu izmēģinājuma satelītu [13] un pirmo četru operatīvo satelītu, un attiecīgo infrastruktūru publisko iepirkumu [14]. Tādējādi ES, izmantojot EKA palīdzību, ir jāattīsta stratēģija, kurā samazina projektēšanas risku, pirms var pārnest atlikušo risku. Organizatoriskie un tiesiskie jautājumi, kas saistīti ar projektēšanas risku, ir svarīgi programmas īstenošanas aspekti.

Attiecībā uz laika grafiku programmas īstenošana noteiktajā termiņā un satelītu palaišana ir būtiska, jo, cita starpā, ES nevar atļauties zaudēt savas tiesības izmantot attiecīgās globālās satelītu navigācijas frekvences.

Komisija arī aicina Padomi un Eiropas Parlamentu rīkoties, pamatojoties uz šādiem principiem.

1) Atzīt, ka EGNOS sasniegs darbības jaudu 2008. gada sākumā un ka jāveic tūlītēji pasākumi, lai padarītu pieejamus tās pakalpojumus pirms Galileo īstenošanas.

2) Atzīt, ka Eiropas GNSS programmas ir noteiktas, saskaņotas, vadītas un uzraudzītas Eiropas Savienības līmenī visu tās dalībvalstu interesēs.

3) Atzīt Galileo programmas stratēģisko raksturu un Eiropas plašās industriālās piegādes svarīgo lomu, kā arī privātā sektora piedalīšanos tajā.

4) Saglabāt Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), kas darbojas kā iepirkuma aģente un projektēšanas iestāde Eiropas Savienības vārdā un rīkojas saskaņā ar tās pilnvarām un noteikumiem.

5) Atzīt, ka programmā jāievieš spēcīga un godīga konkurence, pamatojoties uz shēmu, kas paredz divus pakalpojumu sniedzējus, un regulāri jārīko konkurētspējīgs konkurss attiecībā uz visiem programmas elementiem, kur vien iespējams, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu atkarību. Jāveic attiecīgas darbības, lai noteiktu pašreizējos sasniegumus un ieguldījumus, kā arī nolīgumus, ja tie attiecas uz programmu.

6) Atzīt vajadzību stiprināt un pārstrukturēt Eiropas GNSS programmu publisko pārvaldību, pamatojoties uz Komisijas politisko atbildību un vadību, kā arī tās priekšlikumiem.

7) Atzīt vajadzību iepriekšējā posma investoriem nodrošināt uzticamību pakalpojumiem un pielietojumiem, noslēdzot ciešas saistības par Galileo piegādi noteiktā termiņā, kā pamatā ir godīga un nediskriminējoša pieeja tās pakalpojumiem.

9. ieteicamā scenārija finansēšana

Pašreizējās izmaksas scenārijā, kas paredz turpināt apvienotā konsorcija darbu un kura pamatā ir līdz 2006. gada beigām notikušās koncesijas sarunas, norāda uz to, ka Eiropas Savienībai jāpērk papildu satelīti, pirms var tikt īstenota PPP, jāmobilizē aptuveni 2,4 miljardi euro finanšu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, jāparaksta tirgus riski, izmantojot pieejamos maksājumus laikposmam līdz 2030. gadam, kas ir aptuveni 10 miljardi euro, un jāuzņemas turpmākas saistības attiecībā uz projektēšanas un izbeigšanas riskiem, kā arī trešās puses saistības. Atkarībā no faktiskajiem ieņēmumiem publiskais sektors atgūtu aptuveni 8 miljardus euro saskaņā ar sākotnējo ieņēmumu scenāriju. Tas apšauba to, vai ir izdevīgi izmantot tūlītējas PPP īstenošanas pieeju.

Lai finansētu ieteicamo scenāriju, kas paredz pirmās konstelācijas publisko iepirkumu un turpmāku PPP izveidi, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu kopumā jāmobilizē 3,4 miljardi euro laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, turpretim budžeta saistības visā minētajā laikposmā samazinātos līdz aptuveni 9 miljardiem euro. Šī scenārija priekšrocības ir tādas, ka tas paredz visizdevīgāko grafiku, vislabāko cenu, daudz precīzāk izstrādātus nosacījumus turpmākajam PPP posmam, vienlaikus ievērojami samazinot vispārējā budžeta saistību apropriācijas.

Nevienā scenārijā pašreizējās finanšu perspektīvas nav pietiekamas. Turklāt visiem scenārijiem jāizstrādā ES programmas regula, kas ietver ilgu laikposmu pēc 2013. gada.

Lai pieņemtu politisku lēmumu pielāgot PPP pēc minētā ieteikuma, būtu jānoslēdz nolīgums par finansēšanas scenāriju, pirms tiek pieņemts lēmums par PPP īstenošanu. Turpmākajos mēnešos Komisija turpinās analizēt ar vēlamā scenārija īstenošanu saistītās detaļas un vienlaikus noteiks papildu finansējuma avotus. Jāņem vērā, ka Komisija uzskata par svarīgu pieņemt pašlaik ierosināto ES programmas regulu, lai varētu turpināt EGNOS programmas stabilizāciju, un turpināt vēlamā scenārija sagatavošanu, izmantojot EKA atbalstu.

Lai noteiktu vajadzīgos papildu finanšu līdzekļus, šajā posmā Komisija apsver šādu iespēju izpēti.

· Finansēšanas iespēju izpēte, paredzot palielināt finanšu shēmas 1. a pozīcijas maksimālo robežu saskaņā ar pašu resursu maksimālo robežu un noteikumiem, kas izklāstīti 2006. gada 17. maija Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas — Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību [15]. Šī procedūra ietver abas budžeta lēmējinstitūcijas nodaļas.

· Papildu resursu mobilizēšana no dalībvalstīm ārpus daudzgadu finanšu shēmas.

Komisija kopā ar budžeta lēmējinstitūciju izskatīs šīs iespējas vai to kombināciju.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu:

· pirmkārt, nodrošināt EGNOS un Galileo projektu turpmāku īstenošanu, lai īsā laikposmā varētu pieņemt pašlaik ierosināto ES programmas regulu;

· pārskatīt papildu finansēšanas iespējas;

· pamatojoties uz priekšlikumu, ko Komisija iesniegs līdz 2007. gada septembrim, apspriest un vienoties par turpmāko rīcības kārtību, ņemot vērā finansējuma trūkumu, vajadzības gadījumā ietverot finanšu mehānismu, kas attieksies uz visu laikposmu līdz 2030. gadam.

PIELIKUMS: Scenāriju finansiālā modelēšana

Attiecībā uz saglabāto scenāriju finansiālo seku izvērtēšanu finanšu aprēķina pamatā ir provizoriski pieņēmumi un būtisku datu ekstrapolācija, tāpēc rezultāti jāuzskata par aptuveniem, un tie ir paredzēti salīdzināšanas nolūkiem. Galīgie rezultāti būs atkarīgi no attiecīgo nolīgumu noteikumiem.

| | Pieprasītais publiskā sektora budžets perspektīvā no 2007. līdz 2013. gadam3(publiskā iepirkuma satelītiem un infrastruktūrai) Nomināls | PPP pieejamības maksājumi (publiskā sektora atbalsts) (līdz 2030. gadam) | | |

| | | Nemainīgā daļa4 - darbības izmaksas, - uzturēšana, - parādu procentu atmaksa Nomināls | Mainīgā daļa (atkarībā no satelītu skaita un infrastruktūras, ko iepircis privātais sektors)5 - parāda pamatsumma, - parādu procenti, - peļņa no pašu kapitāla Nomināls | | |

Turpināt pašreizējo shēmu un pievienot samazināšanas darbības1 | 4+4 | 2,4 | 5.3 | 3 - 4 | 11 - 12 | 2014. gada vidus |

Izveidot sākotnējo ekspluatācijas jaudu (IOC), kam seko PPP īstenošana | 18 | 3,0 | 5,3 | 2 - 3 | 10 - 11 | 2013. gada beigas |

Izveidot pilnu pirmo konstelāciju (FOC), kam seko PPP īstenošana | 30 | 3,4 | 5,3 | 0,5 - 1 | 9 - 10 | 2012. gada beigas |

Visi rādītāji ir orientējoši un izteikti miljardos euro. Sīkāka informācija ir pieejama Komisijas dienestu darba dokumentā.

1 Saskaņā ar programmas jaunāko analīzi, ko veikusi Eiropas Kosmosa aģentūra, uzkrātie kavējumi norāda uz vajadzību veikt riska samazināšanas darbības un četru papildu satelītu izveidi, lai nodrošinātu rūpnieciskās ražošanas līnijas nepārtrauktu darbību starp palaišanas orbītā posmu un pirmajām izvēršanas posma darbībām. Turklāt tas nozīmē arī vajadzību aizsargāt palaišanas orbītā posmu pret potenciālo neizdošanos. Sākotnēji to garantēja pirmie izvēršanas posma satelīti.

2 Galileo PPP modelī publiskais sektors piešķir subsīdijas infrastruktūras izvēršanai un veic pieejamības maksājumus, lai atbalstītu sistēmas izmantošanu. Privātais sektors iegulda gan pašu kapitālu, gan piesaistītos līdzekļus.

3 Minētie rādītāji ietver daļu no publiskā sektora Galileo iepirkuma izmaksām, EGNOS izmantošanas izmaksas un palaišanas orbītā posma (IOV) papildu izdevumus. Aprēķinu pamatā ir EKA dati par izmaksām, ko apstiprina pašreizējie nolīgumi un EKA iepirkumu datu bāze, un tos vēlreiz pārbauda, salīdzinot ar visiem iesniegtajiem pieteikumiem visā koncesijas sarunu posmā. Finanšu aprēķinos netiek ietverta publisko finanšu resursu izmaksu ietekme. Šādas izmaksas ietilpst 4 % robežā, tās attiecas uz visiem scenārijiem un tikai salīdzināšanas nolūkos ietekmē starpību starp 3,4 miljardiem euro un 2,4 miljardiem euro (tas ir, 1 miljards euro). Iznākums ir minimāls un ietilpst kopējās publiskā budžeta saistībās (skat. 6. punktu).

4 Pieejamības maksājumu nemainīgā daļa ietver darbības, uzturēšanu un parādu procentu atmaksu. Tā ir vienāda visiem scenārijiem, jo tā attiecas uz visas konstelācijas darbībām un uzturēšanu, kā arī uz tās atmaksu. Datu pamatā ir izmaksu aprēķini, kas iegūti tehniskos un ekonomiskos pētījumos, ko EKA un Komisija (GALA, PwC, Salīdzinošās sistēmas pētījumi) veikušas noteikšanas posmā, un kurus pārbaudīja, salīdzinot ar visiem iesniegtajiem pieteikumiem visā koncesijas sarunu posmā.

5 Pieejamības maksājumu mainīgā daļa ietver parādu apkalpošanu (parāda pamatsumma, parādu procenti, maksas, utt.) un peļņu no pašu ieguldītā kapitāla. Tā ir atkarīga no parāda un pašu kapitāla, kas ir saistīts ar iepirkuma apjomu, kurš jāuzņemas privātajam sektoram, un no saskaņotā ieguldījuma starp pašu kapitālu un parādu.

6 Publiskā sektora budžeta saistības attiecas uz vispārējām publiskā sektora tiešajām izmaksām, kam pievieno iepirkuma izmaksas (skat. 3. punktu) un pieejamības maksājumus (skat. 4 un 5. punktu). Tas sedz tirgus risku.

7 Sakarā ar konkurējošu sistēmu parādīšanos tirgū ir svarīga pilnu darbību uzsākšana. Jo agrāk sāks pilnībā darboties visi pakalpojumi un tirgi, jo augstāka būs Galileo tirgus daļa.

____________

[1] Eiropas Parlamenta 2007. gada 26. aprīļa rezolūcija par Galileo koncesijas līguma sarunām.

[2] ES un ASV nolīgums par Galileo un GPS satelīta navigācijas sistēmu un saistītu pielietojumu veicināšanu, nodrošināšanu un lietošanu, 2004. gada jūnijs.

[3] Ar bijušā Komisāra Karel van Meirt starpniecību 2005. gada 5. decembrī panāca vienošanos 8 apvienotā konsorcija partneru starpā.

[4] ProDDAGE tirgus analīzes ziņojums, EYS Consulting, 2006. gads.

[5] Apvienotā konsorcija 2007. gada 9. marta vēstule ministram Tiefensee un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Barrot kungam.

[6] Apvienotā konsorcija vēstule Galileo Uzraudzības iestādei, 2007. gada 24. aprīlis

[7] EGNOS tiek uzlabota, un tās pamatā ir GPS signāli, ko nodrošina pašreiz tikai reģionālā Eiropas zemes infrastruktūra.

[8] ES un EKA apvienotais budžets ietver IOV līgumu (1,5 miljardi euro), EGNOS izmaksas (0,7 miljardi euro) un EKA un ES pētniecību gadu gaitā.

[9] Skatīt 4. nodaļā sniegto analīzi.

[10] 4 metru horizontāla precizitāte 87 % pieejamībai vai 20 metru precizitāte 98 % pieejamībai.

[11] Zaļā grāmata par satelītnavigācijas lietojumiem, COM(2006) 769, 2006. gada 12. decembris, un paredzētie turpmākie pasākumi.

[12] Nesenā priekšlikuma Eiropas Kosmosa politikai COM(2007) 212 kontekstā Komisija izteica pārliecību, ka civilajām kosmosa programmām, piemēram, Galileo piemīt daudzveidīga lietošanas jauda, un tai var būt daudz militāru lietotāju.

[13] Satelītu Giove-A palaida 2005. gada decembrī, bet satelīts Giove-B būs gatavs palaišanai 2007. gada beigās vai 2008. gada sākumā.

[14] Palaišanas orbītā posms (IOV) un attīstības nolīgums, ko īstenoja EKA un finansēja EKA un EK.

[15] ESOV C 139, 14.6.2006.

--------------------------------------------------

52007DC0261