[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.4.2007

COM(2007) 200 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR FISKĀLO DATU KVALITĀTI, KO DALĪBVALSTIS IESNIEDZA 2006. GADĀ

Satura rādītājs

1. Priekšvēsture 3

2. Galvenie atzinumi 2006. gada paziņojumā par valsts deficīta un parāda līmeni 4

2.1. Savlaicīgums un pilnīgums 4

2.1.1. Savlaicīgums 4

2.1.2. Tabulu pilnīgums un papildu informācija 4

2.2. Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un to konsekvence 5

2.2.1. Informācijas apmaiņa un precizējumi 5

2.2.2. Dialogs un metodoloģijas izpētes apmeklējumi 5

2.2.3. Eiropas Kopienu Statistikas biroja īpašs ieteikums, precizējumi un lēmumi 6

2.2.4. Jaunākie metodoloģijas jautājumi 6

2.2.5. Atbilstība valdības sektora ietverto apakšsektoru kontiem 7

2.3. Publicēšana 7

2.3.1. Galveno rādītāju un sīki izstrādātu paziņojumu tabulu publicēšana 7

2.3.2. Atrunas par datu kvalitāti 8

2.3.3. Iesniegto datu labojumi 8

2.3.4. Pārejas periods noteiktu iemaksu fondētu pensiju shēmu klasifikācijai 10

2.3.5. Metadatu (aprakstu) publicēšana 10

3. Secinājumi 10

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

PAR FISKĀLO DATU KVALITĀTI, KO DALĪBVALSTIS IESNIEDZA 2006. GADĀ

1. PRIEKšVēSTURE

Pēc Padomes Regulas 3605/93[1] 8.a panta 3. punkta pārskatīšanas 2005. gadā tajā ir noteikts, ka Komisija (Eiropas Kopienu Statistikas birojs) regulāri jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par dalībvalstu sniegto faktisko datu kvalitāti. Ziņojums attiecas uz vispārēju novērtējumu par dalībvalstu iesniegto faktisko datu atbilstību uzskaites noteikumiem, to pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci.

Šis ir pirmais ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā apkopoti galvenie atzinumi par fiskālo datu kvalitāti, pamatojoties uz ziņojumu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (EDP) attiecībā uz budžeta deficīta un parāda rādītājiem. Tā mērķis ir sniegt dalībvalstīm ar likumu pieprasītās statistiskās informācijas vispārēju novērtējumu. Statistikas birojs regulāri novērtē dalībvalstu sniegto faktisko datu kvalitāti, kā arī valdības sektora ietverto apakšsektoru kontus, kas veidoti atbilstoši Padomes 1996. gada 25. jūnija Regulai (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (ESA95)[2].

Novērtējumu veica galvenokārt pēc tam, kad tika saņemti EDP paziņojumi. Dalībvalstis nosūta Statistikas birojam deficīta un parāda rādītājus divreiz gadā – 1. aprīlī un 1. oktobrī. Novērtējumā ņem vērā papildu informāciju, piemēram, ar EDP saistītas aptaujas un dalībvalstu divpusējus precizējumus. Gada laikā tiek organizēti vairāki EDP sekojuma apmeklējumi, lai uzturētu esošo dialogu ar dalībvalstīm.

Šā ziņojuma pamatā ir galvenie atzinumi un rezultāti dalībvalstu sniegtajā 2006. gada EDP paziņojumā, uzmanību pievēršot jaunākajai informācijai, proti, pēdējam paziņojumam (2006. gada oktobris) un vajadzības gadījumā salīdzinot ar 2006. gada aprīļa paziņojumu.

Pielikumā ir sniegti galvenie secinājumi, kas gūti EDP dialogā un Statistikas biroja metodoloģijas izpētes apmeklējumos 2006. gadā.

2. GALVENIE ATZINUMI 2006. GADA PAZIņOJUMā PAR VALSTS DEFICīTA UN PARāDA LīMENI

2.1. Savlaicīgums un pilnīgums

2.1.1. Savlaicīgums

Dalībvalstīm jāziņo Komisijai par deficīta un parāda līmeni (plānotie un faktiskie dati) līdz n gada 1. aprīlim un 1. oktobrim[3]. 2006. gadā iesniedza EDP paziņojumu par 2002.–2006. gadu. 2006. gada rādītāji ir valsts iestāžu plānotie rādītāji, bet 2002.–2005. gada rādītāji ir galīgie, daļēji pabeigtie, provizoriskie vai paredzamie rādītāji. Parasti ziņošanas termiņi tiek ievēroti. Visas dalībvalstis, izņemot Luksemburga, 2006. gadā datus ar otro paziņojumu iesniedza 2006. gada 30. septembrī vai pirms šā datuma. Luksemburga iesniedza datus 2006. gada 3. oktobrī. Attiecībā uz paziņojuma iesniegšanu aprīlī Īrija iesniedza datus pēc termiņa – 2006. gada 4. aprīlī.

Kopumā dalībvalstis mēdz pārskatīt savus paziņojumus vai pabeigt EDP tabulas pēc pirmajām datu iesniegšanas reizēm. Statistikas birojs 2006. gada aprīlī saņēma 36 pārskatītus datu iesniegumus no 19 valstīm, un 2006. gada oktobrī 16 valstis nosūtīja 28 pārskatītus datu iesniegumus[4]. Lielākā daļa pārskatīto datu tika nosūtīti, atbildot uz apsvērumiem, tehniskiem jautājumiem vai piezīmēm, ko Statistikas birojs bija sniedzis dalībvalstīm.

2.1.2. Tabulu pilnīgums un papildu informācija

Paziņojumu tabulu aizpildīšana ir juridisks pienākums, un tas jāveic, lai Statistikas birojs varētu pareizi uzraudzīt datu kvalitāti. Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.a panta 2. punkts nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina Komisija ar attiecīgo statistisko informāciju, kas „jo īpaši (…) nozīmē: nacionālo kontu dati, apraksti, EDP paziņošanas tabulas un paziņojumiem pievienotās papildu aptaujas un skaidrojumi”.

Attiecībā uz iesniegto tabulu pilnīgumu[5] vairums dalībvalstu aizpildīja visas EDP paziņošanas tabulas (lai gan 4. tabula tiek aizpildīta nevienmērīgi, un informācija nav pilnīga). Astoņas dalībvalstis pēdējā 2006. gada oktobra paziņojumā nenorādīja saikni starp darba bilanci un ESA95 valsts pārpalikumu/deficītu visos apakšsektoros vai visiem gadiem, vai tās norādīja, ka darba bilances atbilst tīrajam aizdevumam/tīrajam aizņēmumam.

Attiecībā uz EDP 3. tabulu ne visas dalībvalstis sniedza prasīto sadalījumu posteņos par aizdevumiem un ieguldījumiem 3.A tabulā (valsts pārvalde), kur tiek izšķirta aktīvu iegāde (parasti atbilst naudas aizplūdei) un atsavināšana (naudas ieplūde). Deviņas dalībvalstis nesniedza sadalījumu par aizdevumiem, un sešas dalībvalstis nesadalīja ieguldījumu rādītājus.

Turklāt Statistikas birojs lūdza dalībvalstīm atbildēt uz aptaujas anketas jautājumiem par paziņošanas tabulām[6] . Visas dalībvalstis iesniedza aptaujas anketas[7] kopā ar paziņojumiem. Atbilžu kvalitāte uzlabojās laikposmā no 2006. gada aprīlim līdz oktobrim. Tomēr dažas dalībvalstis nesniedza atsevišķas svarīgas ziņas. Piemēram, 2006. gada oktobrī Grieķija nesniedza prasītos datus par privatizāciju, un Vācija nesniedza kvalitatīvas atbildes par militārajiem izdevumiem.

2.2. Statistikas datu atbilstība uzskaites noteikumiem un to konsekvence

2.2.1. Informācijas apmaiņa un precizējumi

Novērtēšanas periodā (trīs nedēļas pēc paziņojumu iesniegšanas termiņa – 2006. gada 1. oktobra) Statistikas birojs sazinājās ar visu dalībvalstu statistikas iestādēm, lai pieprasītu papildu informāciju un precizētu uzskaites noteikumu piemērošanu konkrētiem darījumiem. Šis process noritēja īsā laikā vairākos sarakstes posmos starp Statistikas biroju un valsts iestādēm. Pirmie precizējumu pieprasījumi tika nosūtīti līdz 2006. gada 6. oktobrim (atbildei dodot tikai dažas dienas), un otrreiz pieprasījumi tika nosūtīti no 10. līdz 12. oktobrim (atbildei dodot tikai pāris dienas). Atsevišķos gadījumos precizējumu pieprasījumi tika nosūtīti pat trešo vai ceturto reizi. Dažos gadījumos Statistikas birojs lūdza pārskatīt paziņošanas tabulas[8].

Līdzīga pieeja tika izmantota 2006. gada aprīlī, nosūtot pirmos pieprasījumus līdz 2006. gada 7. aprīlim un nākamos – aptuveni 12. aprīlī, nosakot 2006. gada 18. aprīli kā termiņu, lai sniegtu atbildes uz turpmākajiem pieprasījumiem.

2.2.2. Dialogs un metodoloģijas izpētes apmeklējumi

Regula (EK) Nr. 3605/93 paredz dialogu un metodoloģijas izpētes apmeklējumus. Ar dialogu saistīti dalībvalstu apmeklējumi tika veikti regulāri, lai pārskatītu iesniegtos datus, izskatītu metodoloģijas jautājumus, apspriestu statistikas avotus un procesus, kas sniegti aprakstos, un novērtētu atbilstību attiecīgajiem uzskaites noteikumiem, piemēram, par valsts pārvaldes norobežošanu, reģistrācijas laiku un valsts darījumu un saistību klasifikāciju. Metodoloģijas izpētes apmeklējumus parasti veic tikai tad, ja Komisija (Statistikas birojs) konstatē būtisku risku vai iespējamas problēmas saistībā ar datu kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz metodi, jēdzieniem un klasifikāciju, ko piemēro datiem, kurus dalībvalstīm ir pienākums sniegt.

Statistikas birojs 2006. gadā veica šādus apmeklējumus dialoga risināšanai: Portugāle (23.-24. janvāris), Slovēnija (9.-10. februāris), Lietuva (9.-10. marts), Malta (21. marts), Francija (5. aprīlis), Beļģija (10. aprīlis), Kipra (7. jūnijs), Īrija (4.-5. jūlijs), Ungārija (20.-21. jūlijs), Dānija (18. septembris), Grieķija (29. septembris), Luksemburga (20. novembris) un Latvija (18.-19. decembris). Šo apmeklējumu atzinumus nosūtīja EFK un pēc dažiem mēnešiem publiskoja Statistikas biroja tīmekļa vietnē. Metodoloģijas izpētes apmeklējumu divreiz veica Grieķijā (no 2006. gada 29. maija līdz 2. jūnijam un no 27. līdz 29. septembrim). 2. pielikumā ir apkopoti šo apmeklējumu galvenie secinājumi un atzinumi. Turklāt ar dialogu saistīti apmeklējumi risināšanai pievienošanās valstīs notika 20.-22. jūnijā (Rumānija) un 10.-12. jūlijā (Bulgārija).

2.2.3. Eiropas Kopienu Statistikas biroja īpašs ieteikums, precizējumi un lēmumi

Kopš 2006. gada aprīļa vairākas valstis ir apspriedušās ar Statistikas biroju par dažādiem uzskaites jautājumiem saistībā ar darījumiem, kas veikti vai vēl tiek plānoti. Statistikas birojs sniedz īpašus ieteikumus par darbībām vai pasākumiem, kas vēl nav īstenoti, proti, kas saistīti ar plānotām darbībām (iepriekšēji ieteikumi), un nevis tikai par pieredzētiem gadījumiem (precizējumi un lēmumi), saskaņā ar publicētajām pamatnostādnēm par šādiem ieteikumiem[9]. Patlaban Statistikas birojs apspriežas ar attiecīgajām dalībvalstīm, lai noskaidrotu, vai tās piekristu publicēt ieteikumu, ko tām 2006. gadā sniedzis Statistikas birojs. Statistikas birojs plāno publicēt dalībvalstīm sniegtos ieteikumus (tas ir, vēstules veidā) īpašajā tīmekļa vietnē par valsts finansēm.

2.2.4. Jaunākie metodoloģijas jautājumi

Kā parasti Statistikas birojs 2006. gadā uzmanību pievērsa ESA95 noteikumu piemērošanai , kas ir tā pēdējo lēmumu mērķis, precizējot konkrētus noteikumu metodoloģijas aspektus, lai nodrošinātu to piemērošanu dalībvalstīs. Pēdējie publicētie Statistikas biroja metodoloģijas lēmumi ir „Plūsmas no ES budžeta un uz to” un „Izdevumi militārajā jomā”.

Plūsmas no ES budžeta un uz to . Attiecībā uz vairākām dalībvalstīm aizvien tiek izskatīts, vai piemērot Statistikas biroja lēmumu, ar ko precizē pārvedumu veikšanu no ES budžeta dalībvalstīm[10]. Lielākā daļa dalībvalstu, izņemot Dāniju, Vāciju, Franciju, Luksemburgu un Zviedriju, ir paziņojušas, ka tās pilnībā piemēro Statistikas biroja lēmumu.

Izdevumi militārajā jomā. Ar šo Statistikas biroja lēmumu precizē to, kā reģistrēt izdevumus militārajā jomā[11]. 21 dalībvalsts šķiet to veic, pamatojoties uz piegādi (divas dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās neiegādājas militāro aprīkojumu), vai izmanto aizstājošus rādītājus, kas, ņemot vērā pašreizējo stāvokli saistībā ar līgumiem militārajā jomā, nešķiet būtiski atšķirīgi attiecībā uz skaidras naudas rādītājiem. Vācija un Grieķija pilnībā nepiemēro Statistikas biroja lēmumu. Abas šīs valstis aizvien reģistrē izdevumus saistībā ar militārā aprīkojuma iegādi, pamatojoties tikai uz skaidras naudas izdevumiem.

Statistikas birojs 2006. gadā izvirzīja citus vispārējas nozīmes konceptuālus jautājumus . Patlaban Statistikas birojs apriežas ar attiecīgajām tehniskajām darba grupām par tādu jautājumu grāmatvedības metodi, kas ietekmēs valsts finanšu statistiku: pārvēršana vērtspapīros, ko veic valsts, ceļu lietošanas maksas, bezcerīgi valsts parādi, pensiju saistību pārnešana un tiesības saistībā ar oglekļa emisijām. Visi šie jautājumi (izņemot pēdējo) jau tika sākotnēji paziņoti 2006. gada aprīļa ziņu izlaidumā, kā arī minēti 2006. gada oktobra ziņu izlaidumā.

2.2.5. Atbilstība valdības sektora ietverto apakšsektoru kontiem

Jaunie paziņošanas termiņi katra gada 1. aprīlī un 1. oktobrī, ko noteica ar Regulu (EK) Nr. 3605/93, tika ieviesti, lai nodrošinātu konsekvenci ar gada un ceturkšņa valdības sektora ietverto apakšsektoru kontiem , kā norādīts vairākos ESA95 sūtījumos Statistikas birojam. Pirmoreiz jaunos termiņus piemēroja 2006. gadā. Tādējādi Statistikas biroja veiktais novērtējums 2006. gadā pirms EDP paziņojumu publicēšanas ietvēra sistemātisku analīzi par EDP paziņojumu atbilstību citiem datu sūtījumiem par valdības sektora ietverto apakšsektoru kontiem. Piemēram, izdevumu un ieņēmumu kopējiem rādītājiem jāatbilst iesniegtajiem deficīta rādītājiem. Novirzes gadījumā vai EDP datu pārskatīšanas gadījumā Statistikas birojs lūdza dalībvalstīm nosūtīt pielīdzinātus izdevumu un ieņēmumu datus. Datus par ieņēmumiem un izdevumiem, kas izteikti procentos no IKP, publicēja Statistikas biroja ziņu izlaidumā par valsts deficītu un parādu.

EDP datu vispārējā atbilstība iesniegtajiem ESA95 valdības kontiem ir apmierinoša. Salīdzinot ar 2006. gada aprīli, kad pirmoreiz veica šo pasākumu, ir pierādījumi tam, ka konsekvence uzlabojas jo īpaši finanšu jomā.

2.3. Publicēšana

2.3.1. Galveno rādītāju un sīki izstrādātu paziņojumu tabulu publicēšana

Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g pants nosaka: „Komisija (Eurostat) trīs nedēļu laikā pēc pārskatu sniegšanas termiņa, (…) paziņo faktiskos datus par valsts budžeta deficītu un valsts parādu, lai piemērotu Protokola par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Datus paziņo, tos publicējot.”

Datus par valsts budžeta deficītu un parādu publicēja 2006. gada 24. aprīlī un 2006. gada 23. oktobrī (izņemot plānotos datus 2006. gadā)[12]. Publicētie dati ir iekļauti 1. pielikumā. Statistikas birojs 2006. gada 23. oktobrī visas paziņojumu tabulas, ko valstis pēdējoreiz iesniedza Statistikas birojam, ievietoja savā tīmekļa vietnē par valsts finansēm. Turklāt Statistikas birojs tīmekļa vietnē[13] publicē gada statistikas datus par valsts finansēm, kas ir EDP datu pamatā, kopā ar informāciju par krājumu un plūsmu korekciju, attiecībā uz dalībvalstīm, euro zonu un ES 25 dalībvalstīm. Tiek publicēti ceturkšņa dati par ieņēmumiem un izdevumiem, ceturkšņa dati par finanšu pārskatiem un ceturkšņa valsts budžeta parāda rādītāji.

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 3605/93 dalībvalstīm jāpublicē faktiskie dati par savas valsts budžeta deficītu un parādu. Tikai 13 dalībvalstis ir informējušas Statistikas biroju, ka tās publicē vai sāk publicēt visas paziņojumu tabulas (Beļģija, Dānija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Ungārija, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Somija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste). Lai gan šķiet, ka aizvien varētu veikt būtiskus uzlabojumus, ir cerīgi apzināties, ka salīdzinājumā ar 2006. gada aprīli pašreiz vēl sešas dalībvalstis publicē visas paziņojumu tabulas.

2.3.2. Atrunas par datu kvalitāti

Statistikas birojs 2006. gada oktobrī atsauca atrunas par iesniegtajiem datiem saistībā ar 2006. gada aprīļa rādītājiem attiecībā uz Beļģiju un Grieķiju, un citas atrunas par datiem netika sniegtas.

Attiecībā uz Beļģiju atruna tika atsaukta pēc datu labojumiem, ko Statistikas birojs veica attiecībā uz 2005. gadu (skatīt 2.3.3. iedaļu). Atruna 2006. gada aprīlī norādīja: „Statistikas birojs uzskata, ka valdībai 2005. gadā uzņemoties dzelzceļa uzņēmuma SNCB parādu 7400 miljonu euro apmērā, saskaņā ar ESA95 noteikumiem jārada kapitāla pārnesums no valsts uz SNCB, šādā pašā apmērā ietekmējot valsts deficītu (atbilst 2,5% no IKP). Tomēr Beļģijas statistikas iestādes informēja Statistikas biroju, ka Beļģijas valdība plāno ieviest tiesību aktus, ar ko anulētu šo operāciju ar atpakaļejošu datumu. Ietekme uz uzskaiti jāprecizē pirms nākamā EDP paziņojuma 2006. gada oktobrī.”

Tika atsauktas arī 2005. gada septembra un 2006. gada aprīļa paziņojumos attiecībā uz Grieķiju izteiktās atrunas par iesniegtajiem datiem. Tas sekoja atzinumiem par metodoloģijas izpētes apmeklējumiem, kas veikti 2006. gada jūnijā un septembrī par ES budžeta darījumu reģistrāciju, sociālā nodrošinājuma kontiem un papildu budžeta līdzekļiem, kā arī par citām saņemamajām un maksājamajām summām, kā rezultātā tika veikta Grieķijas deficīta ievērojama pārskatīšana attiecībā uz 2002.–2005. gadu. Atruna 2006. gada aprīlī norādīja: „Neskatoties uz uzlabojumiem statistikas procesos un labu sadarbību starp Statistikas biroju un Grieķijas statistikas iestādēm, šīs problēmas aizvien ir saistītas ar Grieķijas valdības kontiem strukturālā un sistēmiskā ziņā. Statistikas birojs veiks metodoloģijas izpētes apmeklējumu tuvāko nedēļu laikā, lai precizētu izskatāmos jautājumus.” 2005. gada 26. septembra ziņu izlaidumā ietvēra šādu atrunu par Grieķijas iesniegtajiem datiem: „Ir atlikuši daži izskatāmi jautājumi par ES darījumu reģistrēšanu, sociālā nodrošinājuma kontiem un citām saņemamajām vai maksājamajām summām 2002.–2004. gadā”.

2.3.3. Iesniegto datu labojumi

Statistikas birojs 2006. gadā laboja fiskālos datus, ko iesniedza trīs dalībvalstis (Beļģija[14], Francija un Apvienotā Karaliste). 2006. gada oktobrī labojumi tika veikti Beļģijas un Apvienotās Karalistes iesniegtajos datos. Turklāt Statistikas birojs ir nolēmis neizmantot IKP datus, ko Grieķija paziņoja 2006. gada oktobrī, un, ņemot vērā šīs pārskatīšanas apmērus un sarežģītības pakāpi, Statistikas birojs veic pilnīgu IKP datu pārbaudi. 2006. gada aprīlī tika veikti Apvienotās Karalistes iesniegto datu un Francijas iesniegto deficīta rādītāju labojumi. Statistikas biroja paskaidrojumi, kas tika sniegti gan aprīļa, gan oktobra paziņojumos, bija šādi[15]:

Datu sniegšana sakarā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 2006. gada oktobrī

Beļģija: „Statistikas birojs ir labojis datus par deficītu un parādu, ko Beļģija paziņoja par 2005. gadu attiecībā uz dzelzceļa uzņēmuma SNCB parādu EUR 7400 miljonu apmērā (2,5% no IKP), ko valdība (FIF - Fonds de l'Infrastructure Ferroviaire) uzņēmās 2005. gadā. Saskaņā ar ESA95 noteikumiem ietekme uz valsts deficītu atbilst šādai summai; ietekme uz valsts parādu 2005. gada beigās bija EUR 5 200 miljoni (1,7% no IKP).”

Šis jautājums attiecas uz Beļģijas dzelzceļa pārstrukturēšanas uzskaites ietekmi, kad SNCB tika sadalīts vairākās struktūrās, proti, uzņēmums ( SNCB ), infrastruktūras vadītājs ( Infrabel ) un īpaša struktūra ( FIF ), kas pārņēma lielu daļu iepriekšējā SNCB parāda tirgum – EUR 7400 miljoni (2,5% no IKP). Pamatojoties uz darbības informācijas analīzi, Statistikas birojs uzskata, ka FIF jāiekļauj valsts pārvaldē, un tādēļ EUR 7400 miljonu parāds jāuzskata par valsts parādu. Turklāt Statistikas birojs uzskata, ka šis parāda palielinājums jāietver deficītā, jo šī parāda uzņemšanās neatbilst nevienam no trim izņēmumiem, kas paredzēti ESA95 5.16. punktā (privatizācija, kvazisabiedrība vai vienības izzušana).

Apvienotā Karaliste (tāds pats paziņojums tika publicēts 2006. gada aprīlī): „Statistikas birojs ir labojis datus, ko Apvienotā Karaliste paziņoja par 2002.–2005. gadu attiecībā uz UMTS licences ieņēmumu reģistrācijas konsekvenci. Tādējādi valsts deficīts 2002., 2004. un 2005. gadā (kā arī 2002./2003., 2004./2005. un 2005./2006. finanšu gadā) palielinās par GPB 1045 miljoniem (0,1% no IKP), un 2003. gadā (2003./2004. finanšu gadā) tas palielinās par GPB 1044 miljoniem (0,1% no IKP). Paziņotajos parāda rādītājos izmaiņu nav.” Šos labojumus Apvienotās Karalistes datos Statistikas birojs kā parasti veica iepriekšējos gados, un tie liecina, ka valsts statistikas iestādes turpināja iesniegt datus, neņemot vērā Statistikas biroja 2000. gada lēmumu par UMTS mobilo tālruņu licences ienākumu klasifikāciju. Saskaņā ar šo lēmumu šādi ienākumi jāreģistrē kā deficītu samazinoši ienākumi licenču piešķiršanas gadā, tomēr Apvienotā Karaliste norāda šos ienākumus kā tādus, kas gūti visā licenču derīgumā laikā.

Grieķija: „EDP paziņojumam Statistikas birojs izmanto IKP rādītājus, kas paziņoti 2006. gada aprīlī, un nevis nepārskatītos IKP datus, ko Grieķijas iestādes iesniedza 2006. gada oktobrī. Ņemot vērā pārskatīto IKP datu apjomu un sarežģītības pakāpi, Statistikas birojs pilnībā pārbaudīs IKP datus, kad Grieķija iesniegs pilnīgu jaunajos aprēķinos izmantoto avotu un metožu aprakstu.”

Datu sniegšana sakarā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru 2006. gada aprīlī

Francija: „Statistikas birojs ir labojis datus, ko Francija paziņoja par 2005. gadu, sakarā ar dzelzceļa uzņēmumā SNCF veiktā kapitālieguldījuma pārklasifikāciju par kapitāla pārnesumu 250 miljoni euro apmērā (0,01% no IKP). Paziņotajos parāda rādītājos izmaiņu nav.” Francijas valdība veica ieguldījumu SNCF Fret , ko Komisija uzskatīja par atbilstošu valsts atbalstu. Šādu darījuma klasifikācija kā kapitāla pārnešana vai kā pašu kapitāla iegūšana drīzāk pamatojas uz operācijas būtību, nevis veidu, un jo īpaši, uz to, vai darījums attiecas uz iepriekšējiem zaudējumiem, vai valdība rīkojas līdzīgi kā privātais investors. Statistikas birojs uzskata, ka, pamatojoties uz vairākiem šās lietas elementiem, jo īpaši uz Komisijas Lēmumu Nr. C(2004)3955 par valsts atbalstu, šī nav ieguldījuma veida operācija, un tādēļ tā jāreģistrē kā kapitāla pārnesums.

2.3.4. Pārejas periods noteiktu iemaksu fondētu pensiju shēmu klasifikācijai

Statistikas biroja ziņu izlaidumu pielikumā kā ierasts ir sniegta informācija par paredzamo tā lēmuma ietekmi uz noteiktu iemaksu fondētu pensiju sektorālo klasifikāciju tām dalībvalstīm, kuras līdz 2007. gada martam izmanto pārejas periodu.

Pārejas perioda beigās dalībvalstu iesniegtie un Statistikas biroja publicētie deficīta un pārpalikuma rādītāji par 2005. gadu jāpārskata šādi[16]: Dānijai pārpalikumu pazeminās par 0,9% no IKP līdz 4,0% no IKP; Ungārijai deficītu paaugstinās par 1,3% no IKP līdz 7,8% no IKP; Polijai deficītu paaugstinās par 1,9% no IKP līdz 4,4% no IKP; un Zviedrijai pārpalikumu pazeminās par 1,0% no IKP līdz 2,0% no IKP.

Parādu paaugstinās par 0,3% no IKP Dānijai, par 3,9% no IKP Ungārijai, par 5,3% no IKP Polijai un par 0,6% no IKP Zviedrijai. Mainīgā ietekme uz parādu norāda, ka tiek izmantotas dažādas stratēģijas, kas regulē šo fondu ieguldījumu valsts obligācijās vai citos aktīvos, piemēram, obligācijās, ko emitējušas struktūras ārpus valsts sektora, vai akcijās.

2.3.5. Metadatu (aprakstu[17]) publicēšana

Dānija, Francija, Austrija, Somija un Apvienotā Karaliste ziņoja, ka tās jau ir publicējušas savus aprakstus, bet Beļģija, Igaunija, Grieķija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Slovēnija un Zviedrija informēja par savu nodomu drīzumā tos publicēt. Apraksti saskaņā ar regulu ir obligāti jāpublicē, un tos publicēs Statistikas biroja tīmekļa vietnē 2007. gadā.

3. SECINāJUMI

Kopumā fiskālo datu kvalitāte uzlabojās 2006. gadā, jo dalībvalstis Statistikas birojam iesniedza pilnīgāku informāciju gan par EDP paziņojumu tabulām, gan par aptaujas anketām, kas saistītas ar paziņojumu tabulām. Patlaban EDP datu atbilstība ESA95 valdības kontiem ir apmierinoša un aizvien uzlabojas, jo īpaši finanšu jomā, salīdzinot ar stāvokli 2006. gada aprīlī.

Saistībā ar šo 2006. gadā samazinājās atrunu skaits par iesniegtajiem datiem, un Statistikas biroja 2006. gada aprīlī izteiktās atrunas tika atsauktas 2006. gada oktobrī. 2006. gada oktobrī netika publicētas jaunas atrunas par datiem.

Tomēr, ņemot vērā šādu prasīgu statistikas vidi, dažas problēmas aizvien pastāv attiecībā uz atbilstību uzskaites noteikumiem un atsevišķas sniegtās statistiskās informācijas kvalitāti. Tādēļ Komisija aicina dalībvalstis aizvien dot ieguldījumu valsts finanšu statistikas kvalitātē, lai izpildītu Līgumā noteiktās prasībām. Šis ir vienīgais veids, kā panākt vēlamo kvalitātes līmeni attiecībā uz valsts datu atbilstību uzskaites noteikumiem, to pilnīgumu, ticamību, savlaicīgumu un konsekvenci.

[1] OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).

[2] OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.).

[3] Regulas (EK) Nr. 3605/93 4. panta 2. un 3. punkts.

[4] Salīdzinot ar 19 pārskatītiem datu iesniegumiem no 10 valstīm 2005. gada septembrī un 15 pārskatītiem datu iesniegumiem no astoņām valstīm 2005. gada martā.

[5] EDP paziņošanas tabulas veido četras tabulas, ietverot galvenos rādītāju, piemēram, vispārējais valsts budžeta deficīts/pārpalikums, kas iedalīts apakšsektoros, valsts parāds, kas sadalīts pa finanšu instrumentiem un IKP (1. tabula), posteņi, kuros paskaidrota pāreja no katra apakšsektora darba bilances uz valsts bilancēm, kas pamatojas uz ESA95 (2. tabula), vai saikne starp valsts bilanci un izmaiņām valsts parāda līmenī (3. tabula), kas arī iedalīta apakšsektoros. 4. tabulā tiek apkopoti vairāki mainīgie lielumi, kas nav īpaši norādīti tiesību aktos, bet dalībvalstis ir apņēmušās veikt šo mainīgo lielumu nosūtīšanu Komisijai („tirdzniecības kredīti un avansi”, nacionālais kopienākums un atšķirība starp nominālu un pašreizējo parāda vērtību). Šo tabulu aprakstu skatīt Statistikas biroja attiecīgajā tīmekļa vietnē par valsts finansēm:(http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=2373,58110711&_dad=portal&_schema=PORTAL)

[6] Šajā aptaujas anketā ir septiņas iedaļas, kurās jānorāda kvantitatīva informācija vairākās jomās, piemēram, darījumi ar ES budžetu, valsts garantijas, parāda atcelšana, valdības veikta kapitāla ieguldīšana valsts sabiedrībās utt.

[7] Kipra pirmoreiz aizpildīja aptaujas anketu 2006. gada oktobrī.

[8] Skatīt 2.1. iedaļu.

[9] http://epp.eurostat.ec.europa.eu/pls/portal/docs/PAGE/PGP_DS_GFS/PGE_DS_GFS_0/TAB_MET/EUROSTAT%20EX-ANTE%20ADVISE-%2019%20JULY%202006%20-%20FINAL%20(2)_1.PDF

[10] „Pārvedumu veikšana no ES budžeta dalībvalstīm”, 2005. gada 15. februāris (Eiropas Kopienu Statistikas biroja ziņu izlaidums 22/2005).

[11] „Militārā aprīkojuma iegādes izdevumu reģistrēšana”, 2006. gada 9. marts (Eiropas Kopienu Statistikas biroja ziņu izlaidums 31/2006).

[12] Eiropas Kopienu Statistikas biroja ziņu izlaidums Nr. 48/2006 un Nr. 139/2006.

[13] Eiropas Kopienu Statistikas biroja tīmekļa vietnē sadaļa „Valsts finanses” (atklāta 2006. gada aprīlī) nodrošina publisku pieeju informācijai par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras statistiku un valdības sektora ietverto apakšsektoru kontiem, tostarp iesniegtajiem datiem un apakšsektoru kontiem, ar metodoloģiju saistītiem lēmumiem un rokasgrāmatām, kā arī atzinumiem par apmeklējumiem, kas saistīti ar EDP dialogu.(http://epp.eurostat.cec.eu.int/portal/page?_pageid=2373,47631312,2373_58674332&_dad=portal&_schema=PORTAL).

[14] Beļģija apstrīdēja Statistikas biroja grozījumus Eiropas Kopienu Pirmās Instances tiesā (Lieta T-403/06, Beļģija/Komisija).

[15] Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) 3605/93 8.h panta 2. punktu Komisija ( Eurostat ) var labot dalībvalstu iesniegtos faktiskos datus un ziņot labotos datus, pamatojot izdarītos labojumus, ja ir pierādījums tam, ka dalībvalstu iesniegtie faktiskie dati neatbilst 8.a panta 1. punktā izvirzītām prasībām.

[16] Šo pensiju shēmu klasifikācija ārpus valsts budžeta attiecībā uz datiem, kas paziņoti no 2007. gada aprīļa, palielinās deficītu/samazinās pārpalikumu, vienlaikus palielinot parāda līmeni.

[17] Metožu, procedūru un avotu apraksti, ko izmanto, lai apkopotu faktiskos datus par deficītu un parādu un valdības sektora ietverto apakšsektoru kontiem.