[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA | Briselē, 21.3.2007 COM(2007) 127 galīgā redakcija KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Turpmākie pasākumi pēc zaļās grāmatas „Eiropas pārredzamības iniciatīva” {SEC(2007) 360} KOMISIJAS PAZIŅOJUMS Turpmākie pasākumi pēc zaļās grāmatas „Eiropas pārredzamības iniciatīva” 1. IEVADS Komisija 2006. gada 3. maijā pieņēma zaļo grāmatu[1], lai turpinātu „Eiropas pārredzamības iniciatīvu”[2] (EPI). Zaļās grāmatas mērķis bija uzsākt plašu sabiedrisko apspriešanu par EPI galvenajiem elementiem: - vajadzība pēc sīkāk strukturētas interešu pārstāvju (lobiju) darbības sistēmas; - atsauksmes par Komisijas noteiktajām apspriešanu pamata prasībām[3] ( apspriešanu prasības ); - obligāta prasība atklāt informāciju par labuma guvējiem no kopīgi pārvaldītiem ES līdzekļiem. Komisija no 2006. gada maija līdz augustam piedalījās plašās un vispusīgās apspriedēs, pamatojoties uz atklātu apspriešanos internetā. Turklāt Komisijas pārstāvniecības organizēja apspriežu sanāksmes vairākās dalībvalstīs. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) 2006. gada jūnijā organizēja atklātu izskatīšanu, kurā piedalījās vairāk nekā 60 Eiropas interešu grupas un citas ieinteresētās personas; šis pasākums bija vēl viena noderīga iespēja apmainīties ar viedokļiem par Komisijas priekšlikumiem[4]. Pēc apspriešanas internetā Komisija saņēma komentārus no vairāk kā 160 ieinteresētajām personām. Tie tika saņemti no vairākām dalībvalstīm, privātā sektora interešu grupām, nevalstiskajām organizācijām un daudziem pilsoņiem. Apspriešanā iesaistījās gan Eiropas līmeņa, gan valstu un reģionālās organizācijas. Atbilstoši Komisijas apspriešanu standartiem visus komentārus publicēja EPI apspriešanas tīmekļa vietnē[5]. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja[6] un Reģionu komiteja[7] kā ES padomdevējas iestādes sagatavoja katra savu atzinumu par Komisijas zaļo grāmatu. Komisijas zaļā grāmata izraisīja plašu sabiedrības interesi. EPI apspriešanas tīmekļa vietnē katru mēnesi tika reģistrēti vairāki tūkstoši apmeklējumu. Ar šo paziņojumu Komisija tagad vēlas izteikt savu viedokli par apspriešanas gaitā izteiktajiem argumentiem un lemt par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar zaļo grāmatu. 2. ATGRIEZENISKā INFORMāCIJA UN TURPMāKIE PASāKUMI 2.1. Interešu pārstāvēšana (lobēšana) 2.1.1. Vispārējā pieeja, terminoloģija un darbības joma Iespēja Eiropas līmenī apspriest interešu pārstāvēšanas jautājumu kopumā tika atbalstīta, tomēr vairāki dalībnieki apspriešanas gaitā kritizēja terminu „lobēšana”, ko Komisija izmantojusi šīs parādības aprakstīšanai. Tāpēc atkārtoti jāuzsver, ka Komisijas lietotā termina „lobēšana” definīcija nesatur negatīvu vērtējumu. Lobēšana tika aprakstīta kā „ darbības, ko veic ar mērķi ietekmēt Eiropas Savienības iestāžu politikas formulēšanas un lēmumu pieņemšanas procesus ”. Komisija īpaši uzsvēra, ka demokrātiskā sistēma lobēšana ir likumīga un tai ir lietderīga loma. Tomēr Komisijas jaunā reģistra (skatīt turpmāk) nosaukums būs „Interešu pārstāvju reģistrs”. Sabiedrisko attiecību konsultāciju firmas, korporatīvās lobiju grupas („iekšējie pārstāvji”), nevalstiskās organizācijas, pētniecības iestādes un juridiskās firmas aicinās reģistrēties, un tiem tiks piedāvāta iespēja norādīt kategoriju, pie kuras tie pieder. 2.1.2. Zaļās grāmatas priekšlikumi EPI zaļajā grāmatā Komisija ierosināja lobēšanas darbībām izmantot jaunu sistēmu, kuras pamatā būtu šādi principi. - Brīvprātīga reģistrācijas sistēma, kas motivē lobētājus reģistrēties. Motivācija ietver automātiskus brīdinājumus par tādu jautājumu apspriešanām, par kuriem ir zināms, ka tie atrodas ieinteresēto personu interešu lokā. - Kopīgs rīcības kodekss vai vismaz kopīgas pamata prasības visiem lobistiem. - Uzraudzības un sankciju sistēma, kuru piemēro nepareizas reģistrācijas gadījumā un/vai tad, ja tiek pārkāpts rīcības kodekss. 2.1.3. Interešu pārstāvju reģistrs Daudzos komentāros tika atbalstīta brīvprātīgas reģistrācijas izveide. Tomēr ievērojams skaits apspriešanās dalībnieku, jo īpaši nevalstiskās organizācijas, aizstāvēja obligātas reģistrācijas pieeju kā vienīgo veidu pilnīgas pārredzamības nodrošināšanai. Komisija pilnīgu pārredzamību galvenokārt izprot kā pēc iespējas vispusīgāku priekšstatu par interešu pārstāvju darbību Eiropā. Lai sasniegtu šo mērķi, Komisija ierosināja pieeju, kuras pamatā ir brīvprātība un ieinteresētība. Lobistiem, kas reģistrē par sevi konkrētu informāciju, būs iespēja norādīt savas specifiskās intereses, pretī saņemot informāciju par apspriešanām minētajās konkrētajās interešu jomās. Tomēr tika pausts uzskats, ka brīvprātīgas reģistrācijas motivācija vēl aizvien ir relatīvi vāja. Apspriešanas gaitā noskaidrojās, ka automātisko brīdinājumu funkcija, iespējams, neveidos pietiekamu reģistrācijas stimulu, jo īpaši interešu grupām, kas darbojas Briselē un seko Komisijas darbībai katru dienu. Tāpēc sistēma jāpapildina ar stimulu, kas vienlaikus stiprinās Komisijas apspriešanas politikas piemērošanu un izpildi (skatīt 2.2. nodaļu). Komisijas apspriešanu prasības paredz, ka ieinteresētajām personām, kas interneta apspriešanas kontekstā vēlas iesniegt savus komentārus, jābūt gatavām informēt Komisiju un plašāku sabiedrību par saviem mērķiem un struktūru. Komisija ir noteikusi politikas principu, saskaņā ar kuru „ ja šo informāciju nesniedz, izteiktās piezīmes tiks uzskatītas par individuālu viedokli ”[8]. Tāpēc Komisija ir paredzējusi apvienot brīvprātīgu reģistrāciju ar jaunu standarta veidni apspriešanām internetā. Ja organizācijas iesniegs savus komentārus šādu apspriešanu kontekstā, tās sistemātiski aicinās lietot reģistru, lai sniegtu informāciju par to, ko tās pārstāv, kāds ir to uzdevums un kas finansē to darbību. Tas ir pamatoti, jo pietiekama informācija par apspriešanā iesaistītajām organizācijām acīmredzami ir priekšnosacījums to iesniegto komentāru būtiskuma un lietderīguma izvērtēšanai. Jaunā sistēma ne tikai palielinās vispārējo pārredzamību, bet arī veicinās Komisijas „labāka regulējuma” mērķu sasniegšanu. Atklāta un visaptveroša ieinteresēto personu apspriešanās ir svarīgs instruments, lai sagatavotu ietekmes novērtējumus un stiprinātu uz zināšanām balstītu pieeju politikas veidošanā. Attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu, kas tiek prasīta reģistrējoties, Komisija uzskata, ka prasība reģistrācijas pieteikuma iesniedzējiem sniegt informāciju par attiecīgajiem budžeta skaitļiem, kas iedalīti pēc galvenajiem klientiem un/vai finansējuma avotiem, ir nepieciešama un samērīga. Galvenais mērķis, kādēļ jāsniedz informācija par interešu pārstāvju finansējumu, ir pārliecināties par to, ka lēmumu pieņēmēji un sabiedrība var noteikt konkrētas lobēšanas darbības veicējus un novērtēt tās nozīmīgāko virzītājspēku ietekmi. Atbilstoši pašregulējošai pieejai reģistrācijas pieteikuma iesniedzēji arī turpmāk būs atbildīgi par finansējuma precīzu un objektīvu aprēķināšanu un informācijas sniegšanu attiecībā uz tā avotiem. Uz šā pamata, vērtējot iesniegtās informācijas pietiekamību reģistrācijai, Komisija piemēros šādus obligātos kritērijus. - Konsultāciju uzņēmējsabiedrībām un juridiskām sabiedrībām, kuras nodarbojas ar lobēšanu ES iestādēs, jānorāda apgrozījums, kas saistīts ar lobēšanu ES iestādēs, kā arī attiecīgo klientu relatīvais īpatsvars apgrozījumā. - „Iekšējiem” lobistiem un tirdzniecības asociācijām, kas darbojas lobēšanas jomā, jāsniedz aplēse par izmaksām, kas saistītas ar tiešu lobēšanu ES iestādēs. - Nevalstiskajām organizācijām un pētniecības iestādēm jāsniedz informācija par vispārējo budžetu un tā sadalījumu pēc galvenajiem finansējuma avotiem (valsts finansējuma apjoms un avoti, ziedojumi, biedru naudas u.c.). Regulā 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm piemērot Orhūsas Konvenciju, ir paredzēts, ka nevalstiskajām organizācijām (ja tās izpilda vairākas konkrētas prasības) ir tiesības pieprasīt iekšēju pārskatīšanu konkrētiem administratīviem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar tiesību aktiem vides jomā. Tāpēc Komisija kā iespējamu stimulu reģistrācijai izskatīs to, kādā mērā paredzētais reģistrs var kalpot par instrumentu tādu nevalstisko organizāciju noteikšanai (piemēram, labākas atpazīšanas veidā), kuras ir tiesīgas uzsākt šādu procedūru. 2.1.4. Rīcības kodekss Zaļajā grāmatā ir teikts, ka reģistrācijas pieteikuma iesniedzējiem „ būs jāievēro arī uzvedības kodekss , kuru īsteno uzticamā un pārredzamā veidā ”. Jautājumi par šāda kodeksa izstrādāšanu un ievērošanu praksē sīkāk netika izskatīti. Notika diskusija par to, vai brīvprātīgs kopējs kodekss, ko izstrādā un kontrolē paši lobisti (tostarp arī sodu uzlikšana), ir vēlamākā iespēja. Tomēr atbildes uz zaļajā grāmatā uzdotajiem jautājumiem liecina, ka dažādām lobistu organizācijām, jo īpaši privātā sektora un nevalstiskajām organizācijām, būs visai grūti apvienoties šādam pasākumam. Saprotams, ka Komisija vienmēr būs atbildīga par korektām attiecībām ar dažādu ārējo interešu pārstāvjiem. Tāpēc būtu grūti iedomāties, ka Komisija varētu nodot ārējām organizācijām atbildību par kodeksa definēšanu un uzraudzību. Lobistu pašregulācija netiek uzskatīta par reālu iespēju. Tā vietā Komisijai būtu jāpārskata un jāatjaunina obligātās prasības, ko tā pieņēma 1992. gadā. Pārstrādā kodeksa saturs tiks apspriests ar ieinteresētajām personām. Apņemšanās ievērot kodeksu jānosaka kā prasība lobistiem, kas vēlas reģistrēties jaunajā reģistrā atbilstoši Eiropas Parlamenta demonstrētajam piemēram. Pats par sevi saprotams, ka visiem faktiem, ko ieinteresētās personas paziņo reģistrācijas nolūkos, vienmēr ir jābūt precīziem. Reģistrācijas pieteikuma iesniedzējus, kas ir paziņojuši nepareizu informāciju, lūgs šo informāciju labot, šo lūgumu iespējami izsakot publiski. Lietojot to kā pēdējo līdzekli, Komisija var izslēgt no reģistra lobistus, kas ir snieguši nepareizu informāciju. Līdzīgu procedūru piemēros attiecībā uz iespējamiem rīcības kodeksa pārkāpumiem. 2.1.5. Iespējamā starpiestāžu sadarbība Daudzi no tiem, kas piedalījās EPI zaļās grāmatas apspriešanā, aizstāvēja starpiestāžu pieeju lobēšanas jautājumos. Tie aicināja izveidot tādu reģistru un rīcības kodeksu, kas būtu kopējs vismaz Komisijai un Eiropas Parlamentam. Komisija pilnībā atbalsta šo viedokli un uzskata, ka iespēja reģistrēties vienā vietā ieinteresētajām personām būs papildus stimuls reģistrācijai. Komisija tāpēc aicina Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju izskatīt iespēju ciešāk sadarboties šajā jomā. 2.1.6. Termiņi un pārskatīšana Komisija uzskata, ka šajā paziņojumā aprakstītie jaunie pasākumi veidos līdzsvarotu un samērīgu sistēmu, kas veicinās labāku pārredzamību lobēšanas jomā. Komisija līdz 2007. gada vasarai uzsāks diskusijas ar ieinteresētajām personām par kopēju rīcības kodeksu un 2008. gada pavasarī atvērs Interešu pārstāvju reģistru. Pēc reģistra darbības uzsākšanas Komisijas dienesti saņems norādījumus par to, kā aktīvi veicināt reģistrāciju un kā rīkoties attiecībā uz nereģistrētiem interešu pārstāvjiem. Komisija 2009. gada septembrī sagatavos pārskatu par to, vai jaunā sistēma ir devusi cerētos rezultātus, tostarp reģistrācijas mērķa grupu aptveršanu. Ja rezultātu nebūs, tiks apsvērti stingrāki pasākumi – obligāta reģistrācija un ziņošana. 2.2. Apspriešanu prasības Par zaļās grāmatas nodaļu, kas izskatīja pamata prasības, tika saņemti vairāk nekā 100 komentāri[9], ko galvenokārt iesūtīja dažādas uzņēmējdarbības interešu grupas un nevalstiskās organizācijas. Apspriešanas dalībnieki kopumā atbalstīja Komisijas apspriešanu prasības un Komisijas īstenotos centienus uzlabot apspriešanu procedūras. Vienlaikus apspriešanas dalībnieki norādīja uz atsevišķām vājajām vietām apspriešanu prasību piemērošanā. Jo īpaši pastāv trūkumi tādas vispārējas atgriezeniskās informācijas nodrošināšanā, ar kuru tiktu skaidrots, kā un kādā mērā Komisija ir ņēmusi vērā iesniegtos komentārus, un obligātā 8 nedēļu termiņa ievērošanā, kas noteikts atklātai sabiedriskai apspriešanai (piemēram, ja šajā periodā ir vairākas brīvdienas). Ir radies iespaids, ka mērķtiecīgas apspriešanas ne vienmēr ir pietiekami līdzsvarotas starp attiecīgajām nozarēm. Kaut arī šajā posmā nav paredzēts pārskatīt apspriešanu prasību saturu[10], ir nepieciešams nostiprināt to piemērošanu, lai vēl vairāk paaugstinātu Komisijas organizēto apspriešanu vispārējo kvalitātes līmeni. Šāda pastiprināta piemērošana galvenokārt pievērsies labākas atgriezeniskās informācijas sniegšanai, precīzāk koordinētai pieejai apspriešanu jomā un nepieciešamībai nodrošināt apspriešanā izteikto viedokļu un interešu daudzveidību. Šāda pieeja palīdzēs uzlabot Komisijas sagatavoto ietekmes novērtējumu kvalitāti, tādējādi sekmējot „labāka regulējuma” politiku, ko īsteno Komisija. Tāpēc Komisija vairāk pievērsīsies šādiem pasākumiem: - personāla apmācība un informētības palielināšana; - ģenerāldirektorātu apmaiņa ar informāciju un labas prakses pieredzi attiecībā uz apspriešanām ar ieinteresētajām personām; - praktisko nostādņu pārskatīšana attiecībā uz apspriešanām ar ieinteresētajām personām; - jaunas apspriešanās veidnes izstrādāšana, lai uzlabotu atklātu sabiedrisko apspriešanu konsekvenci. Komisija ir paredzējusi nodot savu apspriešanu politiku ārējam novērtējumam, tiklīdz šie jaunie pasākumi būs izstrādāti un pārbaudīti. 2.3. ES līdzekļu saņēmēju publiskošana 2.3.1. Likumdošanas process Zaļās grāmatas par pārredzamību publicēšana pievērsa plašsaziņas līdzekļu uzmanību jautājumam par informācijas publicēšanu attiecībā uz kopīgi pārvaldītu līdzekļu saņēmējiem. Tāpēc Komisija uzsāka konstruktīvas diskusijas ar dalībvalstīm, Parlamentu, interešu pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un šo diskusiju rezultātā tika panākta vienošanās par attiecīgo datu publiskošanas vēlamību. Komisijai pozitīvu ierosmi deva vairāku dalībvalstu atkāpšanas no kategoriskiem iebildumiem par labu sadarbībai ar Komisiju šajā jautājumā, tādējādi bija iespējams ātri pieņemt pamatprasību sistēmas ieviešanai, tas ir, iekļaut šo prasību Finanšu regulā, kura kopš tās stāšanās spēkā 2003. gadā pirmo reizi tika pārskatīta, kā paredzēts, pēc trīs gadiem. Attiecīgo tiesību aktu grozījumu apraksts ir sniegts pielikumā. 2.3.2. Praktiska ieviešana Noteikumu iekļaušana attiecīgajos tiesību aktos ir tikai pirmais solis pasākumu kopumā, kas neapšaubāmi būs sarežģīti un kuriem būs nepieciešama plaša sadarbība starp īstenojošām organizācijām visā ES un pakāpeniska pieeja. Atsevišķi komentāri, kas saņemti zaļās grāmatas apspriešanas gaitā, liecina par to, ka vēlams izveidot centralizētu datu bāzi ar meklēšanas iespējām, kuru pārvaldītu Komisija un kas saturētu visu attiecīgo informāciju par saņēmējiem. Šobrīd datus par saņēmējiem ievāc dalībvalstu īstenošanas iestādes, kurām ir uzticēta pārvaldība. KLP tiešā atbalsta un tirgus pasākumu jomā datus nosūta Komisijai, par to ir atbildīgas šīs iestādes, un Komisijai nav iespēju pārbaudīt katras informācijas ticamību. Tomēr Komisija nesen ir pieņēmusi priekšlikumu Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 grozījumiem, lai noteiktu dalībvalstīm pienākumu publicēt šos datus, tostarp arī datus par lauku attīstības izdevumiem. Struktūrfondu jomā Komisijas Regula (EK) Nr. 1828/2006, kas paredz noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem un Kohēzijas fondu, nepārprotami nosaka dalībvalstu atbildību par saņēmēju datu ievākšanu un publicēšanu, Komisija attiecīgos datu kopumus pat nesaņem. Turklāt Komisija pieliek mērķtiecīgas pūles, lai no Eiropas Revīzijas palātas saņemtu pozitīvu ticamības deklarāciju, kā tas paredzēts EK Līguma 248. pantā. Tas prasa Komisijas dienestu rūpīgu darbu, jo īpaši attiecībā uz tiešo pārvaldību, savukārt dalībvalstīm ir izšķiroša loma to trūkumu novēršanā, ko Revīzijas palāta ir atzīmējusi kopīgās pārvaldības jomā. Tāpēc Komisija vēlētos uzsvērt, cik nozīmīga ir dalībvalstu atbildība par kopīgas pārvaldības pasākumu īstenošanu. Lai sasniegtu mērķi attiecībā uz datu publicēšanu no 2008. gada, vispiemērotākā būtu turpmāk aprakstītā procedūra, kas paredz sadarbību ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju. 1. posms: Datu publicēšana to pašreizējā formā Saskaņā ar grozītās Finanšu regulas noteikumiem un nozarēs piemērojamiem tiesību aktiem dalībvalstis, kas vēl to nav darījušas, nodrošinās publisku piekļuvi datiem par visām kopīgas pārvaldības programmām, šim nolūkam izmantojot valstīs izveidotas tīmekļa vietnes un citus līdzekļus pēc to ieskatiem. Komisija uzturēs centrālu tīmekļa portālu ar saitēm uz attiecīgajām dalībvalstu tīmekļa vietnēm. Šī tīmekļa vietne savukārt būs saistīta ar tīmekļa vietni, ko Komisija izveidoja 2006. gadā un kas satur informāciju par ES līdzekļu tiešo pārvaldību. Tas nodrošinās vienādu procedūru attiecībā uz tiešās un kopīgās pārvaldības programmām. 2. pasākums: Datu salīdzināšanas un meklēšanas nodrošinājums Komisija pilnībā atzīst meklēšanai pieejamu un salīdzināmu datu nepieciešamību un kā nākamo pasākumu 2007. gada rudenī ierosinās kopēju standartu kopīgas pārvaldības datu publicēšanai, lai ieinteresētajām personām dotu iespēju veikt konsekventu analīzi visā ES, Komisijas centrālajā portālā izmantojot piekļuvi dalībvalstu publicētajiem datiem. Izstrādājot kopējo standartu, tiks ņemtas vērā specifiskās īpatnības tām politikām, kurām piemēro kopīgu pārvaldību. 3. SECINāJUMI Saistībā ar zaļo grāmatu par Eiropas pārredzamības iniciatīvu Komisija plāno veikt šādus pasākumus. - Izstrādāt un 2008. gada pavasarī uzsākt izmantošanu jaunam brīvprātīgam interešu pārstāvju reģistram ar brīdinājuma funkciju (šobrīd lietotās datu bāzes CONECCS izmantošana tiks pakāpeniski pārtraukta). - Palielināt pārredzamību, pastiprināti piemērojot Komisijas apspriešanu prasības, izmantojot šim nolūkam standartizētu tīmekļa vietni apspriešanām internetā un paredzot dalībnieku pārbaudi. Šis instruments būs saistīts ar reģistru. - Diskusijas ar ieinteresētajām personām par rīcības kodeksu notiks 2007. gadā. Kodekss tiks noteikts kā reģistrācijas prasība, un tā ievērošanu uzraudzīs Komisija. - Pastiprināt Komisijas apspriešanu prasību piemērošanu, izmantojot vairākus praktiskus iekšējus pasākumus (skatīt 2.2. punktu). - Turpināt un īstenot Komisijas politiku attiecībā uz ES līdzekļu saņēmēju publiskošanu. PIELIKUMS ES līdzekļu saņēmēji – Tiesību aktu grozījumi 1. Finanšu regulas grozījumi Regulas 1995/2006, ar kuru groza Finanšu regulu Nr. 1605/2002, ievadā ir teikts: „Tā kā: (6) Lai nodrošinātu pārredzamību budžeta līdzekļu izmantošanā, ir jādara pieejama informācija par šo līdzekļu saņēmējiem, ievērojot noteiktus ierobežojumus, kas vajadzīgi nolūkā sargāt sabiedrības un personu likumīgas intereses, un ņemot vērā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda īpašo pārskata periodu.” Regulas 30. pantam ir pievienots jauns 3. punkts, kas paredz informācijas publiskošanu attiecībā uz saņēmējiem neatkarīgi no programmas pārvaldības veida: „Komisija .. dara pieejamu informāciju .. par līdzekļu saņēmējiem, ko sniedz struktūras, kurām budžeta īstenošanas uzdevumi deleģēti saskaņā ar citiem pārvaldības veidiem. Šo informāciju dara pieejamu, pienācīgi ievērojot konfidencialitātes prasības, jo īpaši personas datu aizsardzību, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padome s Regulā (EK) Nr. 45/2001 ( 2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, un drošības prasības, ņemot vērā katra pārvaldības veida īpašās iezīmes, kā minēts 53. pantā, un – attiecīgā gadījumā – ievērojot attiecīgus katrai nozarei paredzētus īpašus noteikumus.” Regulas jaunajā 53.b pantā ir noteikts publiskošanas biežums un apstāklis, ka praktisko kārtību nosaka ar katrai nozarei paredzētajiem noteikumiem: „53.b pants 1. Ja Komisija izpilda budžetu, īstenojot dalītu vadību, izpildes uzdevumus deleģē dalībvalstīm. Šo metodi pielieto darbībām, kas minētas otrās daļas I un II sadaļā. 2. Neskarot papildu noteikumus, kas ietverti attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumos, un lai dalītajā pārvaldībā nodrošinātu to, ka līdzekļus izmanto saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un principiem, dalībvalstis veic (..) d) piemērojot attiecīgos katrai nozarei paredzētos noteikumus un ievērojot 30. panta 3. punktu, nodrošina budžeta līdzekļu saņēmēju atbilstīgu ex post publiskošanu reizi gadā.” Saskaņā ar īpašu pārejas noteikumu informācija par saņēmējiem, kuriem ir piešķirti līdzekļi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), tiks publiskota tikai attiecībā uz maksājumiem, ko finansē no 2008. gada budžeta. „181. pants. 4. Šīs regulas 148. panta 1. punktā minētajam fondam 30. panta 3. punktu pirmo reizi piemēro attiecībā uz maksājumiem, ko finansē no 2008. gada budžeta.” 2. Nozaru tiesību akti 2.1. Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) EZF Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 tika pieņemta 2006. gada 27. jūlijā. Pārvaldības iestādes pienākums organizēt saņēmēju saraksta publiskošanu, pasākumu nosaukumus un katram pasākumam piešķirto sabiedriskā finansējuma summu ir skaidri noteikts īstenošanas regulas projektā (31. pants); minēto regulu Komisija ir paredzējusi pieņemt 2007. gada beigās. Jāpiemin, ka dalībvalstis jau ir panākušas politisku vienošanos EZF komitejā. 2.2. Struktūrfondi – ERAF, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 ir paredzēti Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda galvenie noteikumi. Komisijas 2006. gada 8. decembra Regulas Nr. 1828/2006, kurā ir izklāstīti īstenošanas noteikumi Padomes regulai par šiem trīs fondiem, 7. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka pārvaldības iestādes ir pienākums ir organizēt „atbalsta saņēmēju saraksta, darbību nosaukumu un darbībām piešķirtā valsts finansējuma apjoma publicēšanu elektroniskā vai citā veidā . ESF darbībās iesaistījušos dalībnieku vārdi nav jāuzrāda .” 2.3. Kopējā lauksaimniecības politika (tiešais atbalsts un tirgus pasākumi, lauku attīstība) Komisija nesen pieņēma priekšlikumu par grozījumiem Padomes Regulā EK Nr. 1290/2005, kas paredz noteikumus kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanai attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, tirgus pasākumiem un lauku attīstību; šā priekšlikuma mērķis ir iekļaut regulā noteikumu, saskaņā ar kuru saņēmēju vārdu publicēšana būs obligāta. Pēc regulas apstiprināšanas Padomē, to būs jāpapildina ar attiecīgiem īstenošanas noteikumiem. PĀRSKATS PAR IETEKMI UZ BUDŽETU(skat. iekšējo noteikumu 16. pantu) POLITIKAS JOMA: KOMISIJAS POLITIKAS KOORDINāCIJA UN JURIDISKāS KONSULTāCIJAS DARBīBA: ATTIECīBAS AR PILSONISKO SABIEDRīBU, ATKLāTUMS UN INFORMāCIJA | Darba programma: 2007.-2008. GADS | 1. ATTIECĪGĀS BUDŽETA POZĪCIJAS UN SADAĻA - 25.02.04.02 Vispārīgas publikācijas - budžeta postenis, kas attiecas uz palīgdarbiniekiem un līgumdarbiniekiem. 2. JURIDISKAIS PAMATS Uzdevumi, kas izriet no Komisijas prerogatīvām iestāžu līmenī. 3. FINANŠU GADA VISPĀRĒJIE RĀDĪTĀJI (EUR) ◘ 3.a – Kārtējais gads: 2007. gads Saistību apropriācijas | Sākotnējās finanšu gada apropriācijas (budžets) | 2 200 000 | Pārvietojumi | --- | Papildu apropriācijas | --- | Apropriācijas kopā | 2 200 000 | Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai | 2 200 000 (2007. gada regulāro publikāciju programmā) | Pieejamais atlikums | Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa | 75 000 (jau iekļauts 2007. gada regulāro publikāciju programmā +300 000 | ◘ 3.b – Pārnesumi Saistību apropriācijas | Pārnesumi | --- | Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai | --- | Pieejamais atlikums | --- | Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa | --- | ◘ 3.c – Nākamais finanšu gads: 2008. gads Summa, kas jāiekļauj, sagatavojot 2008. gada PBP Saistību apropriācijas | Sākotnējās finanšu gada apropriācijas (budžets) | Paredzamais 2008. gada PBP | Pārvietojumi | Papildu apropriācijas | Apropriācijas kopā | Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai | Pieejamais atlikums | Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa | 450 000 | 4. DARBīBAS APRAKSTS KOMISIJA 2006. GADA 3. maijā pieņēma Zaļo grāmatu (COM(2006) 194), lai turpinātu „Eiropas pārredzamības iniciatīvu” (EPI). Tās mērķis bija uzsākt plašu sabiedrisko apspriešanu, jo īpaši par labāk strukturētu sistēmu interešu pārstāvju (lobistu) darbībai. Pēc šīs apspriešanas Komisija izveidos jaunu brīvprātīgu reģistru ar brīdinājuma fiunkciju. Šis pasākums radīs divu veidu izmaksas. - Izmaksas saskaņā ar budžeta 25.02.04.02. posteni, lai segtu reģistra izveidošanu (internetā) un tā uzturēšanu. - Izmaksas par diviem A līmeņa līgumdarbiniekiem. Tās ir papildu izmaksas, kuras pagaidām nav segtas ar ģenerālsekretariātam piešķirtajām apropriācijām. - Viens darbinieks, kura uzdevums būs atbalstīt projekta izstrādi, koordinēšanu un uzraudzību - Viens speciālists, kas risinās visus specifiskos IT jautājumus projektā 5. PIEŅEMTĀ APRĒĶINU METODE (EUR) Personāls | 2007. g. | 8 mēneši | 2 darbinieki | 84 376 | 2008. g. | Viss gads | 2 darbinieki | 127 104 | 2009. g. | 1 darbinieks uz 6 mēnešiem, 1 darbinieks uz 12 mēnešiem | 95 328 | Reģistra sagatavošana un izstrādāšana | 2007. g. | Analīze, nākotnes perspektīva, priekšizpēte, u.tml. 1 līgums | 75 000 | Vadības moduļa un izplatīšanas moduļa izstrāde: pirmais posms | 300 000 | 2008. g. | Otrā posma izstrāde (ieskaitot 1. versijas izveidi un 2. versijas sagatavošanu): līgums | 450 000 | 2009. g. un turpmākie gadi | Uzturēšanas izmaksas | 50 000 gadā | KOPĀ | Gads | Darbinieki | Izstrāde | 2007. g. | 84 376 | 375 000 | 2008. g. | 127 104 | 450 000 | 2009. g. | 95 328 | 50 000 | 6. MAKSĀJUMU GRAFIKS (EUR) Pozīcija | Apropriācijas | Maksājumi | 2007. g. | 2008. g. | 25.02.04.02 | 2007. g. | 375 000 | 375 000 | 2008. g. | 450 000 | 450 000 | Kopā | 825 000 | 375 000 | 450 000 | Darbinieki | 2007. g. | 84 376 | 84 376 | 2008. g. | 127 104 | 127 104 | Kopā | 211 480 | 84 376 | 127 104 | Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības tiks segtas no ikgadējās asignēšanas procedūrā atvēlētā piešķīruma vadības dienestam. Ņemot vērā, ka 2007. gada budžets un 2008. gada IPS jau ir pieņemta, jaunas vajadzības pēc cilvēkresursiem jāsedz ar pārcelšanu citā amatā vai no esošajām apropriācijām ārštata darbiniekiem. [1] COM(2006) 194. [2] SEC(2005) 1300. [3] COM(2002) 704. [4] http://eesc.europa.eu/sco/events/11_07_06_transparency/minutes-en.pdf. [5] http://ec.europa.eu/transparency/eti/index_en.htm. [6] CESE 1373/ 2006. [7] CoR 235/2006. [8] COM(2002) 704. [9] Komentārus skatīt: http://ec.europa.eu/comm/eti/contributions.htm [10] Neskarot iespējamos pasākumus, kas ir nepieciešami, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.