[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 20.3.2007

COM(2007) 121 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Kopienas tīkla agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbību 2004. un 2005. gadā, lai veiktu epidemioloģisko uzraudzību un lipīgo slimību kontroli (Lēmums 2000/57/EK)

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Kopienas tīkla agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbību 2004. un 2005. gadā, lai veiktu epidemioloģisko uzraudzību un lipīgo slimību kontroli (Lēmums 2000/57/EK) (Dokuments attiecas uz EEZ)

1. Ievads 3

2. EWRS DARBīBA 3

2.1. 2004. gadā ziņotie atgadījumi 3

2.2. Atbildes reakcija un pasākumi, ko 2004. gadā veica saistībā ar paziņotajiem atgadījumiem 4

2.3. 2005. gadā ziņotie atgadījumi 5

2.4. Atbildes reakcija un pasākumi, ko 2005. gadā veica saistībā ar paziņotajiem atgadījumiem 6

3. JAUNāS DALīBVALSTIS 7

4. INFORMāTIKAS RīKA PILNVEIDOšANA 7

5. SIMULēJOšāS MāCīBAS „KOPēJAIS PAMATS” 8

6. EIROPAS SLIMīBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS 8

7. SECINāJUMI 9

1. IEVADS

Lai Kopienas tīklā veiktu epidemioloģisko uzraudzību un infekcijas slimību kontroli, ar Lēmumu 2119/98/EK[1] izveidoja agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) . Saskaņā ar Lēmumu 2000/57/EK[2] EWRS ir paredzēts atgadījumiem ar Kopienas nozīmi, kā tas ir norādīts I pielikumā; tajā ir arī noteiktas EWRS operatīvās procedūras. Katra dalībvalsts agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmai izraugās oficiālo kontaktpunktu, kas ir kāda atbildīga struktūra un/vai iestāde un paziņo par to Komisijai un dalībvalstīm (2119/98/EK 9. pants). Pēc minētās paziņošanas kontaktpunkti no Komisijas saņem pieteikumvārdu un paroli, lai tie neierobežoti varētu piekļūt sistēmai rakstīt un lasīt ziņojumus[3].

Lēmuma 2000/57/EK 19. pantā noteikts, ka ik gadus, ne vēlāk kā 31. martā, dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz analītisku ziņojumu par agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas ietvaros paziņotajiem atgadījumiem. Turklāt tajā ir norādīts, ka Komisija gada ziņojumā izvērtē agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas darbu un, ja nepieciešams, iesaka izmaiņas šajā sistēmā (3. panta 2. punkts), pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem.

Šajā ziņojumā tiek apskatīta EWRS darbība 2004. un 2005. gadā. Šeit izdarītie secinājumi pamatojas uz dalībvalstu iesniegtajiem ziņojumiem un pieredzi, kas gūta minētajā laika posmā strādājot ar EWRS .

2. EWRS DARBīBA

3. 2004. gadā ziņotie atgadījumi

Ar agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) 2004. gadā kopumā ziņoja par 105 atgadījumiem. Ziņojumus, ko sūtīja, lai pārbaudītu, vai sistēma darbojas, un dienesta ziņojumus, neņēma vērā.

No 105. ziņojumiem 30 bija informatīva rakstura, 32 bija 1. aktivitātes līmeņa ziņojumi[4], 18 - 2. aktivitātes līmeņa un 3 - 3. aktivitātes līmeņa ziņojumi. Par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu īpašas situācijas (paredzētie pasākumi, apstiprinātie pasākumi un koordinētie pasākumi) bija 22 ziņojumi. Izmantojot paziņošanas mehānismu par atgadījumiem ziņoja šādas valstis: Francija - 12, Vjetnama - 11, Nīderlande - 7, Ķīna - 6, Itālija un Vācija - 5, Apvienotā Karaliste un Spānija - 4, Austrija, Beļģija un Ēģipte - 3, Somija, Norvēģija, Taizeme un ASV - 2, un Grieķija, Īrija, Lietuva, Zviedrija, Portugāle, Polija, Latvija, Ungārija, Islande, Turcija Brazīlija, Maroka, Senegāla, Saūda Arābija, Japāna, Izraēla, Dominikānas Republika, Kanāda un Indonēzija – 1. Divi ziņojumi bija par atgadījumiem, kurus vienlaicīgi ziņoja vairāk kā viena valsts Āzijā. Četri piederēja pie „sarakstos neiekļauto” kategorijas, 3 - kategorijai „nav piemērojams” un 2 - kategorijai „"nezināms”".

Kas attiecas dalījumu pa slimībām vai sindromiem, 21 ziņojums bija saistīts ar gripu, 8 - ar legionelozi, 6 - ar vCJD un salmonelozi, 5 - ar akūtu caureju, 4 (4%) - ar tuberkulozi un meningītu, 3 - ar holēru un hepatītu, 2 - ar Sibīrijas mēri (liesas sērgu), encefalītu, malāriju, trakumsērgu, hemorāģisko drudzi, tropu drudzi, masalām un drudzi, 1 - ar difteriju, šigelozi, un cūciņām. Divdesmit četri ziņojumi piederēja „sarakstos neiekļauto” slimību kategorijai un 2 - kategorijai „nav piemērojams”. Ziņojumu dalījums pa patogēniem atbilst dalījumam pa slimībām vai sindromiem. Par paziņotajiem atgadījumiem tika nosūtītas 157 piezīmes.

4. Atbildes reakcija un pasākumi, ko 2004. gadā veica saistībā ar paziņotajiem atgadījumiem

Tikai dažos gadījumos, par kuriem paziņoja 2004. gadā, bija vajadzīga rīcība Kopienas līmenī. Vairumā gadījumu tos atrisināja valsts līmenī, īstenojot sabiedrības veselības pasākumus. Deviņi atgadījumi prasīja sarežģītāku atbildes reakciju, tostarp pasākumu un kontaktu koordinēšanu starp dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm. Minētos atgadījumus pienācīgi pārbaudīja un lielākā daļa piezīmju, ko saņēma ar agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) starpniecību, bija saistītas tieši ar tiem (no 157 piezīmēm – 126, t.i. 82,2%). Paziņotos atgadījumus reti „"izbeidza” ar oficiālu paziņojumu.

Turpmākajos punktos ir sniegts īss šo 9 atgadījumu kopsavilkums.

5. Itālija un Vācija ziņoja par 2 legionelozes uzliesmojumiem. Abi šie uzliesmojumi notika uz kruīza kuģiem, prasot veselības aizsardzības iestādēm nekavējoties sazināties, lai noskaidrotu visas personas, kas saskārušās ar infekcijas avotu, un, lai brīdinātu attiecīgo dalībvalstu veselības aizsardzības iestādes, lai savlaicīgi varētu plānot pasākumus galapunkta ostās.

6. Seši ziņojumi un 55 piezīmes (35% no kopējā piezīmju skaita) sekoja paziņojumam par pirmo cilvēku inficēšanās gadījumu ar ļoti patogēnās putnu gripas A/H5N1 vīrusu Vjetnamā. Šis atgadījums ievadīja putnu gripas straujo izplatīšanos Āzijā. Regulāra ziņu aprite, izmantojot brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) un ciešā sadarbībā organizētās regulārās telefonkonferences ar Pasaules veselības organizāciju (PVO), deva dalībvalstīm un Komisijai iespēju saņemt visjaunāko informāciju par situācijas attīstību un veiktajiem pasākumiem valsts līmenī un stiprināt un koordinēt atbildes reakciju Kopienas līmenī.

7. Īrija un Francija ziņoja par diviem Rietumnīlas drudža gadījumiem. Pirmais gadījums bija saistīts ar Īrijas pilsoni, kas inficējās Algarvi (Portugāle) reģionā; Portugāle un Īrija kopā ar Komisiju rūpīgi sekoja šim gadījumam. Otro reizi tika ziņots par vairākiem Rietumnīlas drudža gadījumiem kontroldzīvnieku starpā Marie de la Mer (Dienvidfrancija). Izmantojot minēto sistēmu, par abiem šiem atgadījumiem tika paziņots nekavējoties un attiecīgās dalībvalstis veica pasākumus, lai stiprinātu uzraudzību un valsts līmenī aktivizētu ārkārtas rīcības plānus, lai mazinātu Rietumnīlas drudža vīrusu infekcijas izplatības risku starp cilvēkiem, tostarp arī pārlejot asinis.

8. Augustā Francija ziņoja par atgadījumu saistībā ar trakumsērgu slimu suni, kas bija nelikumīgi ievests ES. Šis suns sakoda vai bija ciešā kontaktā ar vairākām personām, tostarp arī bērniem, dažādos Francijas tūristu rajonos. Informācija, ko Francija sniedza ar brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) palīdzību, bija ārkārtīgi svarīga; tā deva dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm iespēju veikt visus pasākumus, lai atrastu personas, kas bija kontaktā ar šo suni un vakcinēt tās.

9. Augustā Vācija ziņoja par saslimšanas gadījumiem ar A hepatītu kādā Ēģiptes kūrortā. Uzliesmojuma rezultātā 7 dalībvalstīs un Šveicē bija 274 apstiprināti gadījumi. Šā atgadījuma dēļ radās jautājums par iespējamajiem riskiem, ar ko saskaras ES pilsoņi, ceļojot uz ārvalstīm, īpaši uz tropu un subtropu zonām, kā arī par varbūtēju iespēju izplatīt informāciju ar ES tūrisma aģentūru starpniecību.

10. Briseles lidostā Zaventem 2004. gada oktobrī aizturēja divus no Taizemes ievestus plēsīgos putnus, kas bija inficēti ar ļoti patogēnās putnu gripas vīrusu A/H5N1 un paslēpti kāda pasažiera rokas bagāžā. Pēc tam, kad šo infekciju apstiprināja, Beļģijas veselības aizsardzības iestādes, izmantojot brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), nosūtīja brīdinājuma paziņojumu, lai dalībvalstis varētu sameklēt tā paša reisa pasažierus, kas, iespējams, tikuši pakļauti vīrusam. Pārbaudot paziņoto atgadījumu, 11 dalībvalstis nosūtīja divdesmit divas piezīmes. Vairākus pasažierus izdevās atrast, bet A/H5N1 gripas gadījumi netika konstatēti.

11. Pasaules veselības organizācija 2003. gada 5. jūlijā paziņoja, ka ir pārtraukts pēdējais ķēdes posms smaga akūta respiratorā sindroma (SARS) pārnēsāšanā no cilvēka uz cilvēku. Tomēr, kopš 2003. gada jūlija, SARS atkārtoti parādījās četras reizes. Trīs no šiem gadījumiem saistījās ar pārkāpumiem laboratoriju bioloģiskajā drošībā (Singapūrā, Taibejā un Pekinā) un viens (Guaņdžou (Guangzhou) , Ķīnā) ar pakļautību dzīvnieku un vides ietekmei. Komisijas dienesti, izmantojot brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), ziņoja par atgadījumiem, kas 2004. gadā bija saistīti ar SARS, kā arī par pastiprinātiem pasākumiem Kopienas līmenī, lai sagatavotos un reaģētu SARS atgriešanās gadījumā, tostarp arī par jautājumiem saistībā ar laboratoriju bioloģisko drošību..

12. 2005. gadā ziņotie atgadījumi

Ar agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) 2005. gadā kopumā ziņoja par 103. gadījumiem. No 103. ziņojumiem 36 bija informatīva rakstura, 49 bija 1. aktivitātes līmeņa ziņojumi un 7 - 2. aktivitātes līmeņa ziņojumi. 3. aktivitātes līmeņa ziņojumi 2005. gadā netika saņemti. Par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu īpašas situācijas (paredzētie pasākumi, apstiprinātie pasākumi un koordinētie pasākumi) bija vienpadsmit ziņojumi. Izmantojot paziņošanas mehānismu par atgadījumiem ziņoja šādas valstis: Francija - 12, Spānija, Apvienotā Karaliste un Zviedrija - 5, Vācija un Dānija - 4, Lietuva, Nīderlande un Portugāle - 3, Igaunija, Grieķija, Polija Somija, Norvēģija, Turcija, Angola, Krievijas Federācija - 2, Īrija, Itālija, Latvija, Čehijas Republika, Rumānija, Horvātija, Nigērija, Komoru salas, Indija, Botsvāna, Kanāda, Kongo Demokrātiskā Republika, Vjetnama, Amerikas Savienotās Valstis, Ukraina, Ēģipte un Kuba - 1. Divi ziņojumi attiecās uz vairāk kā vienu Eiropas valsti (ieskaitot dalībvalstis) un 20 piederēja kategorijai „nav piemērojams”.

Kas attiecas uz dalījumu pa slimībām vai sindromiem, 15 ziņojumi bija saistīti ar salmonelozi, 13 - ar gripu, 10 - ar akūtu caureju, 5 ar legionelozi un masalām, 4 - ar vCJD , 3 - ar holēru meningītu un drudzi, 2 - ar hemorāģisko drudzi, hemolītiski urēmisko sindromu, malāriju, šigelozi, trakumsērgu un 1 - ar Sibīrijas mēri (liesas sērgu), hepatītu, saindēšanos ar pārtiku, melioidozi, seksuāli transmisīvām slimībām, masaliņām, mēri, encefalītu, difteriju un botulismu. Septiņpadsmit no ziņojumiem piederēja kategorijai – „nav piemērojams” un 5 – „sarakstos neiekļauto” kategorijai. Tāpat kā 2004. gadā ziņojumu dalījums pa patogēniem atbilda dalījumam pa slimībām vai sindromiem. Par paziņotajiem atgadījumiem tika nosūtītas 131 piezīmes. Līdzīgi kā 2004. gadā tikai retos gadījumos paziņotos atgadījumus „izbeidza” ar oficiālu paziņojumu.

13. Atbildes reakcija un pasākumi, ko 2005. gadā veica saistībā ar paziņotajiem atgadījumiem

Vairumā gadījumu dalībvalstu valsts līmenī veiktie pasākumi bija pietiekami, lai kontrolētu izplatīšanos. Tomēr sešos gadījumos bija vajadzīga koordinēta reakcija, iekaitot kontaktu koordinēšanu starp dalībvalstu veselības aizsardzības iestādēm. Četri no šiem atgadījumiem bija saistīti ar putnu gripas izplatības draudiem Eiropas reģionā (Rumānijā, Krievijā, Ukrainā un Turcijā).

14. Ļoti patogēnās putnu gripas vīruss A/H5N1 sasniedza Krieviju 2005. gada augustā. Komisija nekavējoties paziņoja dalībvalstīm par šiem atgadījumiem, kā arī vēl par trīs putnu gripas uzliesmojumiem Rumānijā, Turcijā un Ukrainā. Informācijas apmaiņa ar ziņojumiem un telefonkonferenču starpniecību ievērojami palīdzēja koordinēt un veikt pasākumus, lai pastiprinātu sagatavotību spēt reaģēt pandēmijas apdraudētajā fāzē. Ar agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) dalībvalstīm regulāri ziņoja par valstu līmenī veiktajiem pasākumiem un Kopienas līmenī vienojās par kopīgu rīcību (galvenokārt par situācijas kontroli, aktīvu uzraudzības īstenošanu, informējot ES pilsoņus, kas ceļo uz/no skartajiem rajoniem, kā arī par sinerģiju stiprināšanu ar veterinārajiem dienestiem un pandēmijas plānu pabeigšanu).

15. Spēcīgs Marburgas hemorāģiskā drudža uzliesmojums Angolā 2005. gada martā prasīja vairāku Eiropas nevalstisko organizāciju personāla tehnisko palīdzību. Šā uzliesmojuma rezultātā Luandā gāja bojā kāds ES pilsonis; Eiropas nevalstisko organizāciju darbiniekus, kuriem nācās saskarties ar slimiem vai inficētiem pacientiem, ievietoja karantīnā vai evakuēja uz šo darbinieku attiecīgajām izcelsmes valstīm (galvenokārt Itāliju un Portugāli). Ar agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) saņemtā informācija deva iespēju reaģēt ātri, lai valsts līmenī veiktu pasākumus un slimnīcās sagatavotu īpašus, izolētus karantīnas nodalījumus (Bio drošības līmenis 4), kas ļautu izvairīties no kontaktiem un pārsūtīt vai transportēt visā ES laboratoriskās diagnostikas paraugus.

16. Komisija 2005. gada 13. aprīlī, izmantojot agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), izplatīja ziņu par kādu atgadījumu saistībā ar dzīvu gripas vīrusu A/H2N2, kas kļūdas dēļ izplatīts, lai veiktu kvalitātes kontroles pārbaudes (piemērotības pārbaude). Minētais vīruss A/H2N2 līdzinājās A/H2N2 celmam, kas 1957.- 1958. gadā tā sauktās Āzijas gripas pandēmijas sākumā bija sastopams cilvēkos. No 2004. gada oktobra līdz 2005. gada sākumam Amerikas patologu koledža (College of American Pathologists ) mēģenes ar šo dzīvo vīrusu nosūtīja vairāk nekā 3700 laboratorijām 18 valstīs. ES šo celmu nosūtīja uz Beļģiju, Franciju, Vāciju, Itāliju un Apvienoto Karalisti. Komisija par šo negadījumu informēja attiecīgo dalībvalstu agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS), kontaktpunktus un valstu līmenī nekavējoties veica operatīvus pasākumus minētā vīrusa iznicināšanai. Visus saņemtos paraugus iznīcināja un personu vidū, kas nodarbojās ar to apstrādi un analīzi, gripai līdzīgi sindromi nebija novērojami.

17. JAUNāS DALīBVALSTIS

Kopš pievienošanās dienas 2004. gada 10. maijā, 10 jaunajām dalībvalstīm agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (EWRS) bija pieejama pilnībā, ko tās arī aktīvi izmantoja, lai ziņotu par atgadījumiem un sekotu piezīmēm par citu dalībvalstu vai Komisijas ziņotajiem atgadījumiem. Sešas dalībvalstis (Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija un Slovēnija) 2004. gadā un 6 (Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Slovēnija) 2005. gadā attiecīgi 2004. un 2005. gadā nosūtīja 7 un 10 ziņojumus. No 7 ziņojumiem, kas nosūtīti 2004. gadā, 3 bija 1. aktivitātes līmeņa ziņojumi, 2 - 2. aktivitātes līmeņa, un 2 - par pasākumiem, kas veikti, lai risinātu īpašas situācijas (paredzētie pasākumi). No 2004. gadā paziņotiem atgadījumiem 3 bija saistīti ar akūtas caurejas uzliesmojumiem un pa vienam ziņojumi par tropu vīrusu, legionelozi, šigelozi un Rietumnīlas vīrusu. No 2005. gadā nosūtītajiem 10 ziņojumiem 8 bija 1. aktivitātes līmeņa ziņojumi, bet 2 - ziņoja par pasākumiem, kas plānoti, lai rastu risinājumu īpašās situācijās. Divas reizes ziņoja par atgadījumiem saistībā ar putnu gripu, akūtu caureju, salmonelozi un pa vienam ziņojumi par ērču encefalītu, malāriju, saindēšanos ar pārtiku un holēru.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ( ECDC )[5] nesen veiktā analīze par laikposmu no 2005. gada jūnija līdz decembrim parāda, ka vecās un jaunās dalībvalstis (pēc iedzīvotāju skaita korekcijas), lai ziņotu par draudiem, ir vienādi izmantojušas agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) , kas liecina par to, ka jaunās dalībvalstis ir labi iekļāvušās infekcijas slimību brīdināšanas sistēmā.

18. INFORMāTIKAS RīKA PILNVEIDOšANA

Iepriekšējā lietojumprogramma HSSCD , ko radīja 1991. gadā, vairāk neatbilda ne lietotāja, ne drošības prasībām. Turklāt dalībvalstis konstatēja, ka īpaši svarīgos atgadījumos, piemēram SARS, ziņojumu radītā sistēmas pārslodze, apgrūtināja un lika šķēršļus tās izmantošanā. Šo iemeslu dēļ nolēma veikt vērienīgus lietojumprogrammas tehnoloģiskos un ergonomiskos pārveidojumus, pielāgojot to lietotāja vajadzībām. Jaunā lietojumprogramma darbojas kopš 2004. gada 17. maija, un dalībvalstis to jau vairākkārt ir augstu novērtējušas. Tomēr pēc gūtās pieredzes nesenajās „Kopējā pamata” mācībās, tiek uzskatīts, ka ir vajadzīgi daži uzlabojumi, piemēram, funkcija, kas ļautu efektīvi un savlaicīgi iegūt informāciju; šo jautājumu pašlaik aktīvi izvērtē.

Pašreizējā lietojumprogrammā palielināja ziņojumu piesaistnes apjomu kā arī uzlaboja iespēju lasīt un rakstīt piezīmes tieši zem ziņojuma. Lai varētu izvēlēties nozīmīgus karodziņus (flags) (ziņojumu saturs, sindroms/saslimšana, patogēns, ziņošanas iemesls, notikuma vieta), apdraudējumu uzskaites lapai pievienoja dažas „vienkāršās meklēšanas” funkcijas. Pēc lietojumprogrammas pamatu pārveidošanas pievienoja kalendāra funkciju ar sanāksmju kalendāru, kas arī padarīja vieglāku lietotāju savstarpējo apmaiņu ar darba dokumentiem, nepārslogojot galvenos ziņojumus. Lai īpaši svarīgu notikumu gadījumā izvairītos no šā riska, izveidoja „pārbaudes” rubriku, kas dalībniekiem deva iespēju pievienot papildu informāciju par atgadījumu, nenosūtot lietotājiem e-pastu. Turklāt 2005. gada maijā ieviesa jaunu ziņošanas sistēmu (izvēles ziņošana), dodot dalībniekiem iespēju nosūtīt ziņojumu izvēlētiem dalībniekiem. Eiropas Komisijai vienmēr tiks paziņots par šiem izvēlētajiem ziņojumiem.

Uzlaboja meklēšanas funkciju un tās izkārtojumu pielīdzināja galveno apdraudējumu uzskaites lapas izkārtojumam. Veica arī dažus ergonomiskus un praktiskus pārveidojumus, ļaujot dalībvalstīm rediģēt daļu savu datu. Lai atvieglotu administratīvās procedūras, izdrukai draudzīgākā formātā pievienoja precīzu lietotāju sarakstu. Izveidoja atsevišķu atsauces dokumentu rubriku (juridiskie teksti, tehniskās vadlīnijas darbības norises instrukcijas).

Lai varētu pārraidīt Eiropas Komisijas lietotāju reālā laika ziņojumus izmantojot SMS, paziņojot, ka sistēmā pienākusi steidzama ziņa (2. un 3. līmenis), aktivizēja SMS ziņojumu funkciju.

Paplašināja lietotāju līmeņus, nodrošinot pieeju Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC) un Pasaules veselības organizācijai; pēc dalībvalstu vienošanās Pasaules veselības organizācijai tiek piešķirta tikai lasīšanas piekļuve noteiktiem apdraudējuma paziņojumiem. Visbeidzot tika pievienoti vēl citi drošības uzlabojumi.

19. SIMULēJOšāS MāCīBAS „KOPēJAIS PAMATS”

Apvienotās Karalistes Health Protection Agency (HPA) 2005. gada 23.-24. novembrī simulācijas nodarbības veidā notika mācības „Kopējais pamats”. Tās bija otrās šāda veida mācības Eiropas Savienībā pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma, kuru mērķis bija novērtēt dalībvalstu spējas un jaudu reaģēt krīzes situācijā, kas saistīta ar veselību, šajā gadījumā ar gripas pandēmiju. Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (EWRS) mācību nolūkiem bija pieejama visām 25 dalībvalstīm, kā arī Norvēģijai, Islandei un Šveicei.

Lai atvieglotu dalībnieku saziņu, mācību laikā plaši pielietoja agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) (437 ziņojumi un 3672 atbildes). Sistēma darbojās nevainojami. Tomēr, simulācijas apstākļu dēļ, radās ievērojama pārslodze un tika nosūtīts ļoti daudz datu.Sākumā agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (EWRS) darbojās efektīvi; bet, mācībām turpinoties, lietotāji saņēma pārāk daudz ziņojumu. Dalībvalstis konstatēja, ka bija jāizmanto pārāk daudz laika un resursu, lai izvērtētu attiecīgo informāciju; dažām ierobežoto resursu dēļ tas pat nebija iespējams. Dalībnieki izteicās par grūtībām, kas saistās ar informācijas savlaicīgu un efektīvu apstrādi. Tā kā agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēma (EWRS) bija vienīgā pieejamā Eiropas sazināšanās sistēma, dalībnieki to izmantoja, lai apmainītos ar visa veida informāciju, lai gan šī sistēma tika izveidota oficiālu paziņojumu par pasākumiem un to koordinēšanu pārsūtīšanai, atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem.

20. EIROPAS SLIMīBU PROFILAKSES UN KONTROLES CENTRS

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) oficiāli izveidoja 2005. gada maijā, bet tas sāka darboties 2005. gada martā. Tā kā agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbības pāreja ir paredzēta Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) dibināšanas regulā, (ECDC) ātri iekļāvās visās ar šo sistēmu saistītajās norisēs.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) 2005. gada aprīlī pievienoja agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmai (EWRS). Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) piedalījās agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) sanāksmē, kas notika pēc tā izveidošanas un ciešā sadarbībā ar Komisiju aktīvi piedalījās diskusijās.

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir izmantojis savas apdraudējuma kontroles pilnvaras, izmantojot agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) ziņojumus kopā ar informāciju, kas iegūta aktīvi izmantojot citus oficiālus un neoficiālus avotus, lai informētu par draudiem Eiropā. Informāciju par draudiem apkopo nedēļas ziņojumā, ko nosūta Komisijai un dalībvalstīm.

21. SECINāJUMI

Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbības novērtējums parāda, ka dalībvalstis to izmanto aizvien biežāk un ka pašlaik tā ir uzskatāma par piemērotu rīku, lai Kopienas līmenī ātri apmainītos ar informāciju, kas vajadzīga pasākumu koordinēšanai un risku pārvaldīšanai. Salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, kopējais paziņojumu skaits, kuri nosūtīti, izmantojot Agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), 2004. un 2005. gadā ir dubultojies. Jaunās dalībvalstis Agrīno brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS) izmantoja tik pat efektīvi kā vecās.

Par visiem 2004. gada atgadījumiem, kas prasīja sarežģītāku atbildes reakciju un pasākumu koordinēšanu sīkāk ir ziņots 2. punkta 2. apakšpunktā (2 legionelozes gadījumi uz kruīza kuģiem; A/H5N1 Vjetnamā; divi Rietumnīlas vīrusa gadījumi; ar trakumsērgu slims suns, kas nelikumīgi ievests Francijā; A hepatīta uzliesmojums Ēģiptes kūrortā; A/H5N1 plēsīgos putnos; un četri ar SARS saistīti gadījumi) un par 2005. gadu – 2. punkta 4. apakšpunktā (A/H5N1 Eiropas reģionā; Marburgas hemorāģiskā drudža uzliesmojums Angolā; Un A/H2N2 gadījums); tas, ka par šiem atgadījumiem ziņoja nekavējoties, norāda uz ievērojamiem uzlabojumiem kopš 2003. gada. Minētie gadījumi (tāpat kā SARS 2003. gadā) nopietni pārbaudīja agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) lietderību. Šī sistēma izpildīja savu institucionālo lomu, savlaicīgi nosūtot ziņojumus agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) dalībvalstu kontrolpunktiem, kā arī sadarbojoties ar valstu veselības aizsardzības iestādēm un atvieglojot informācijas un zinātnisko ieteikumu apmaiņu par konkrētiem jautājumiem.

Tomēr, īpaši izanalizējot „informāciju” un „1. līmeņa ziņojumus”, jāsecina, ka daudzi no šiem ziņojumiem ir par jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu, un, ka liela daļa no tiem bija lūgumi noskaidrot vai paziņotajiem atgadījumiem līdzīgi nav sastopami arī citās dalībvalstīs. Attiecībā uz šo punktu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) turpmākai piesaistei, atbalstot Komisiju agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbībā (Regulas 851/2004 8. pants)[6], būtu jāuzlabo situācija, pastiprināti pievēršot uzmanību EWRS izmantošanai atbilstīgi Lēmumam 2119/98/EK un Lēmumam 2000/57/EK.

Jaunās funkcijas apdraudējumu uzskaites lapā ļāva precīzāk norādīt kritērijus, ko dalībvalstis uzskata par būtiskiem sniedzot ziņojumu, kā arī labāk definēt sindromus un slimības, patogēnus un atgadījumu ģeogrāfisko izcelsmi. Tomēr joprojām lielais ziņojumu skaits, kuri pieder pie kategorijām „nav piemērojams”, „nezināms”, „sarakstos neiekļauts”, rosina atjaunināt un labāk definēt šīs kategorijas.

Dalībvalstis atzinīgi novērtēja agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) jauno lietojumprogrammu, un tā ievērojami uzlaboja šīs sistēmas darbību un izmantošanu. Turklāt, salīdzinot ar iepriekšējo ziņojumu, par atgadījumiem tiek paziņots aizvien savlaicīgāk.

Vairākas dalībvalstis nav iesniegušas ikgadējo analītisko ziņojumu par agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbību (Lēmuma 2000/57/EK 3. pants). Dalībvalstis ierosina agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) darbības ikgadējā analīzē pastiprināti pievērsties tādiem atgadījumiem, kas prasīja īpašu atbildes reakciju saistībā ar veiktajiem vai plānotajiem veselības aizsardzības pasākumiem un kuros pasākumi bija jākoordinē ES līmenī (piemēram 2.2. punktā un 2.4. punktā uzskaitītie 2004. un 2005. gada atgadījumi).

[1] OV L 268, 03.10.1998., 1. lpp.

[2] OV L 21, 26.01.2000., 32. lpp.

[3] Bulgārija un Rumānija, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas valstis (Islande, Lihtenšteina un Norvēģija) ir EWRS tīklā.

[4] Aktivitāšu līmeņi ir noteikti Lēmuma 2000/57/EK II pielikumā.

[5] OV L142, 30.04.2004., 1. lpp.

[6] OV L142, 30.04.2004., 1. lpp.