[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 15.3.2007

COM(2007) 106 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 1. punktu (vietējais sabiedriskais transports, invalīdi)

1. IEVADS

Saskaņā ar 19. panta 1. punktu Padomes Direktīvā 2003/96/EK[1], kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (turpmāk tekstā „Enerģētikas nodokļu direktīva” vai „direktīva”), un papildus direktīvā paredzētajiem noteikumiem, jo īpaši tās 5., 15. un 17. pantam, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienbalsīgi pieņemtu lēmumu var atļaut ikvienai dalībvalstij (kas to lūgusi) īpašu politisku apsvērumu dēļ ieviest turpmākus nodokļu atbrīvojumus vai nodokļu samazinājumus.

Komisija izskata lūgumu. Pēc tam Komisija vai nu iesniedz Padomei priekšlikumu, vai arī informē Padomi par iemesliem, kādēļ tā nav ierosinājusi atļaut šādu pasākumu.

Saistībā ar to Enerģētikas nodokļu direktīvas izņēmumu plašāku pārskatīšanu, kuru darbības termiņš beidzas 2006. gada beigās, Īrija un Dānija iesniedza lūgumus no 2007. gada atļaut izņēmumus attiecībā uz Enerģētikas nodokļu direktīvas noteikumiem. Minētās dalībvalstis paredz piemērot daļējus vai pilnīgus nodokļu atbrīvojumus degvielai konkrētos izmantošanas veidos, kas paredzēti Enerģētikas nodokļu direktīvas 5. panta trešajā ievilkumā. Paredzētie pasākumi neatbilst 5. pantā izklāstītajam nosacījumam, saskaņā ar kuru jāievēro Enerģētikas nodokļu direktīvā „noteiktie minimālie nodokļu līmeņi”. Iepriekš minētie lūgumi tika reģistrēti Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorātā[2].

Šā paziņojuma mērķis ir informēt Padomi par iemesliem, kādēļ Komisija nav ierosinājusi sniegt pieprasītās atļaujas.

2. Lūgumu kopsavilkums

2.1. Īrijas lūgumi

Pirmkārt, Īrija vēlas piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi (EUR 22,72 par 1000 litriem) dīzeļdegvielai, ko izmanto valsts licencēšanas iestādē licencēti pasažieru autopārvadājumu dienesti vai citādi ar likumu atļauti dienesti, autobusu satiksmes uzņēmumi, skolu transporta dienesti un tūrisma autobusu operatori.

Saskaņā ar Īrijas viedokli pasākuma mērķis ir veicināt vietējā sabiedriskā transporta attīstību un –– horizontālā aspektā –– censties sasniegt vides aizsardzības mērķi.

Īrija norāda, ka shēmas pielāgošana 5. panta nosacījumiem izraisītu cenu paaugstināšanos un būtu nepieciešams veikt korekcijas attiecībā uz pašreizējo braukšanas maksu. Tā rezultātā mazāk izmantotu sabiedrisko transportu un vairāk –– privāto transportu. Šāda tendence ietekmētu sastrēgumu veidošanos un piesārņojuma palielināšanos.

Turklāt Īrija uzskata, ka pasākums jo īpaši ietekmētu gan cilvēkus ar zemākiem ienākumiem, kuri biežāk izmanto sabiedrisko transportu, gan arī neizdevīgākus maršrutus (maršrutus mazapdzīvotos apgabalos).

Saskaņā ar Īrijas informāciju pasākums jo īpaši ietekmētu autobusus –– vienu no Īrijas galvenajiem sabiedriskā transporta veidiem un viselastīgāko sabiedriskā transporta veidu.

Otrkārt, Īrija vēlas atbrīvot no nodokļiem degvielu, ko izmanto transportlīdzekļos, kuros pārvadā personas ar nopietnu fizisku invaliditāti, maksimāli līdz 600 galoniem jeb 2728 litriem gadā. Šos ierobežojumus palielinātu līdz 900 galoniem jeb 4092 litriem organizācijai, kura pārstāv invalīdus. Īrija argumentē, ka pasākums pēc būtības ir ļoti ierobežojošs un attiecas tikai uz personām, kuras atbilst konkrētiem stingriem kritērijiem. Pasākuma mērķis ir kompensēt ievērojamās mobilitātes izmaksas, kuras rodas invalīdiem. Īrija argumentē arī, ka daudzu invalīdu ienākumi ir ierobežoti. Un visbeidzot, Īrija norāda, ka pasākums absolūti neietekmē iekšējā tirgus darbību. Pasākums ir daļa no plašāka Īrijas iniciatīvu kompleksa, un to piemēro attiecībā uz invalīdiem.

Lūgumos nav paredzēts pasākuma beigu datums.

2.2. Dānijas lūgums

Dānija vēlas atbrīvot no aplikšanas ar nodokļiem SNG (sašķidrinātu naftas gāzi) un dīzeļdegvielu (ar samazinātu sēra saturu vai sēru nesaturošu), ko izmanto vietējā sabiedriskā transporta transportlīdzekļos. Pasākuma mērķis ir veicināt vides aizsardzību, ne tikai atbalstot sabiedrisko transportu, bet arī veicinot videi draudzīgāku degvielas veidu izmantošanu.

Lūgumā paredzētais pasākuma beigu datums ir 2008. gada 31. decembris.

3. Lūgumu priekšvēsture

Saskaņā ar Enerģētikas nodokļu direktīvas 5. panta trešā ievilkuma noteikumiem dalībvalstis var piemērot diferencētas nodokļu likmes šādos izmantošanas gadījumos: vietējam sabiedriskajam transportam (ieskaitot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem. Galvenais ar šo iespēju saistītais nosacījums ir ievērot saskaņā ar minēto direktīvu noteiktos minimālos nodokļu līmeņus.

Šis papildu nosacījums tika iekļauts Enerģētikas nodokļu direktīvā, pamatojoties uz 20. gs. 90-ajos gados gūto pieredzi saistībā ar vairākiem izņēmumiem, ko Padome piešķīra saskaņā ar Padomes Direktīvas 92/81/EEK[3] 8. panta 4. punktu; tā mērķis bija sniegt dalībvalstīm manevrēšanas iespējas konkrētās jomās, nodrošinot, ka apsvērumi, kas ir pamatā minimālo nodokļu līmeņu noteikšanai direktīvā, tiek ņemti vērā pilnībā. Šis nolūks nepārprotamāks ir attiecībā uz sabiedrisko transportu . Komisija 1996. gadā publicētajā ziņojumā par izņēmumiem, kas piešķirti saskaņā ar Direktīvas 92/81/EEK[4] 8. panta 4. punktu, secināja, ka „izņēmumi jāsaglabā līdz brīdim, kad tiks ieviests vispārējs noteikums kā sastāvdaļa kopējā Kopienas sistēmā energoproduktu aplikšanā ar nodokļiem, un vismaz līdz 1998. gada 31. decembrim”[5]..

Šī pieeja atspoguļojās arī 1997. gada priekšlikumā[6], kā rezultātā 2003. gadā pieņēma Enerģētikas nodokļu direktīvu. Priekšlikuma mērķis bija sniegt dalībvalstīm zināmas pakāpes manevrēšanas iespējas to centienos sasniegt valsts politikas mērķus, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas Kopienas intereses. Prasība ievērot minimālos nodokļu līmeņus atspoguļo ne tikai iekšējā tirgus vajadzības, bet arī vitālu nepieciešamību saglabāt stimulus, kas veicina energoefektivitāti un vides aizsardzību – vajadzību, kas attiecas arī uz sabiedrisko transportu. Padomes sarunu laikā par Enerģētikas nodokļu direktīvu konkrētā noteikuma darbības joma tika izstrādāta papildus, bet tā pamatprincips un līdz ar to prasība ievērot minimālos nodokļu līmeņus tika saglabāta.

Savā 2006. gada paziņojumā „Pārskats par izņēmumiem Padomes Direktīvas 2003/96/EK II un III pielikumā, kuri ir spēkā līdz 2006. gada beigām” (turpmāk tekstā „2006. gada paziņojums”)[7], Komisija sniedza pārskatu par plašajām manevrēšanas iespējām, kas ietvertas Enerģētikas nodokļu direktīvā, un apstiprināja, ka izņēmumi degvielai, ko izmanto iepriekš minētajos gadījumos, vairs nav nepieciešami, jo direktīvas 5. panta trešajā ievilkumā ir nepārprotami paredzēts atbilstīgs noteikums.

4. Komisijas novērtējums

Turpmāk Komisija izvērtēs lūgumus, ciktāl pieprasītāju dalībvalstu plānotos pasākumus neaptver Enerģētikas nodokļu direktīvas 15. panta 1. punkta i) apakšpunkts (sal. arī šā paziņojuma beigās minētos apsvērumus).

Komisija uzskata, ka vairums abu lūguma iesniedzēju dalībvalstu izvirzīto interešu, lai pamatotu pieprasītās atļaujas nepieciešamību, ir tieši tādas pašas, kuru rezultātā 5. panta trešais ievilkums tika iekļauts Enerģētikas nodokļu direktīvā.

Tāpēc tās nevar uzskatīt par īpašiem politiskiem apsvērumiem saskaņā ar 5. pantu. Šis nosacījums, kas pieņemts, pamatojoties uz EK Līguma 93. pantu, jau izjauc līdzsvaru starp politiskiem apsvērumiem, ar kuriem lūdz labvēlīgāku nodokļu režīmu degvielai, kuru izmanto attiecīgajās jomās, no vienas puses, un interesēm, ar kurām lūdz piemērot konkrētus minimālos nodokļu līmeņus. Minētās intereses ir saistītas ar Kopienas interesēm un politikām, kuras skaidri norādītas Enerģētikas nodokļu direktīvas 19. panta 1. punkta trešajā daļā, kas jo īpaši attaisno stimulus uzlabotai energoefektivitātei un vides aizsardzībai. Tāpēc izņēmumu saskaņā ar 19. pantu nevar piešķirt, pamatojoties tikai uz tiem pašiem argumentiem, kuru rezultātā tika pieņemts minētās direktīvas 5. pants. Tas jau ir sīki izskaidrots Komisijas paziņojumā par līdzīgiem lūgumiem, kas pieņemts 2006. gada 30. novembrī[8].

Šie iemesli piemērojami arī Īrijas lūgumam un attiecināmi uz invalīdiem. Viņu situācija jau ir skaidri ņemta vērā Enerģētikas nodokļu direktīvas 5. pantā. Faktiski šī atsauce atspoguļo izņēmumu, ko Īrija izmantoja saskaņā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu.

Attiecībā uz tādiem sociāliem apsvērumiem kā Īrijas ierosinātie Komisija vēlas atgādināt, ka Īrija pati apstiprina to, ka ne visiem invalīdiem obligāti vajadzīgs sociālais atbalsts, un ikvienam pieejams vispārīgs atbrīvojums no nodokļa pilnā apmērā neļautu to atspoguļot. Specifiskākas vajadzības saistībā ar attiecīgo personu ekonomiskajiem resursiem varētu piemērotāk risināt ar mērķtiecīgiem līdzekļiem, kas tomēr nav pretrunā minimālajiem nodokļu līmeņiem, kuri noteikti Enerģētikas nodokļu direktīvā.

Attiecībā uz īpašo kategoriju –– tūrisma autobusu operatori ––, kas ietverta Īrijas lūgumā par izņēmumu „vietējam sabiedriskajam transportam”, Komisija vēlas uzsvērt, ka iepriekš minētie iemesli uz šo lūguma daļu attiecināmi tiktāl, ciktāl šādus tūrisma autobusu operatorus var uzskatīt par piederīgiem jēdzienam „vietējais sabiedriskais transports”. Attiecībā uz situācijām, kuras nav attiecināmas uz minēto terminu, Komisija vēlas atsaukties uz direktīvas 7. pantu, kurā dalībvalstīm noteiktos apstākļos atļauts ieviest diferencētas nodokļu likmes dīzeļdegvielai, ko izmanto konkrētos pasažieru transportlīdzekļos (sal. jo īpaši minētā noteikuma 2. punktu un 3. punkta b) apakšpunktu). Īrija nav uzrādījusi kādus īpašus politiskus apsvērumus, kuri attaisnotu tādu nodokļu priekšrocību piešķiršanu, kas pārsniedz direktīvas 7. pantā atļauto. Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka minētā noteikuma 2. punktā izklāstītā prasība, ar ko jāievēro minimālie nodokļu līmeņi, atbilst saskaņā ar direktīvas 5. pantu piemērojamam standartam, jo īpaši saistībā ar vietējo sabiedrisko transportu.

Kas attiecas uz Dānijas lūgumu par sabiedrisko transportu, Komisija uzskata, ka lūgumā nav ņemti vērā veicināšanas mērķi attiecībā uz sabiedrisko transportu un videi draudzīgākiem degvielas veidiem, jo īpaši dīzeļdegvielu ar samazinātu sēra saturu vai sēru nesaturošu dīzeļdegvielu[9]. Attiecībā uz pirmo mērķi Komisija vēlas atsaukties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem un minētā 2006. gada novembra paziņojuma apsvērumiem. Tomēr līdzīgus apsvērumus piemēro arī attiecībā uz mērķi, ar kuru veicina augstākas kvalitātes degvielas veidu izmantošanu. Šajā sakarā var piebilst, ka godīgas konkurences intereses ir papildu arguments, lai ievērotu Kopienas nodokļu piemērošanas minimālos līmeņus.

5. Secinājums

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka attiecībā uz vietējo sabiedrisko transportu vai invalīdiem nevienā no lūgumiem nav iekļauti konkrēti politiskie apsvērumi, kas atšķirtos no tiem, kuru rezultātā Enerģētikas nodokļu direktīvā tika iekļauts 5. panta trešais ievilkums. 5. pantā pausta nepieciešamība saskaņot šīs intereses ar tām, kas ir minimālo nodokļu līmeņu pamatā, proti, radīt vienādas iespējas iekšējā tirgū un uzturēt stimulu uzlabotai energoefektivitātei un vides aizsardzībai. Šie aspekti ir daļa no Kopienas interesēm un politikām, kas skaidri minētas 19. panta 3. punkta trešajā ievilkumā. Ņemot vērā Enerģētikas nodokļu direktīvas 7. panta esamību un to, ka nav nekādu īpašu Īrijas argumentu, līdzīgi apsvērumi piemērojami attiecībā uz šīs dalībvalsts lūgumu, ciktāl tas attiecas uz pasažieru transportu, kas nav vietējais transports.

Minētajām dalībvalstīm ir bijis pietiekami daudz laika, lai pielāgotos līdzsvaram, ko iedibinājis Kopienas likumdevējs. Instrumenti, kas nav akcīzes nodokļi (un kas nav pretrunā ar Enerģētikas nodokļu direktīvas minimālajām prasībām), šķiet daudz piemērotāks risinājums ļoti konkrētām sociālajām un/vai vietējām vajadzībām[10].

Tādēļ Komisija secina, ka 19. pantā izvirzītie nosacījumi nav izpildīti. Līdz ar to Komisija neierosina piešķirt abu dalībvalstu pieprasītās atļaujas .

Tiktāl, cik Dānijas lūgums attiecas uz tādu alternatīvo degvielu izmantošanu, kam ar 15. panta 1. punkta i) apakšpunktu piešķirtas priekšrocības, jānorāda, ka dalībvalsts var piešķirt atbrīvojumus vai samazinājumus atbilstoši šim noteikumam bez Komisijas un Padomes iejaukšanās. Līdz ar to un saskaņā ar 19. panta formulējumu un būtību šādi atbrīvojumi vai samazinājumi neietilpst šā noteikuma darbības jomā. Tādējādi arī iepriekšminētais secinājums uz tiem neattiecas.

[1] Padomes 2003. gada 27. oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.; direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/74/EK un Direktīvu 2004/75/EK (OV L 157, 30.4.2004., 87. un 100. lpp.).

[2] Vēstules reģistrētas 2006. gada 13. novembrī (Dānija) un 2006. gada 14. decembrī (Īrija).

[3] Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/81/EEK par akcīzes nodokļu struktūru saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām (OV L 316, 31.10.1992.); vēlāk šī direktīva un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/82/EEK par minerāleļļām uzlikto akcīzes nodokļu likmju tuvināšanu tika atceltas ar Padomes Direktīvu 2003/96/EK no 2003. gada 31. decembra.

[4] COM (96) 549, 1996. gada 14. novembris.

[5] Ziņojuma 5.5. sadaļa.

[6] COM (97) 30, 1997. gada 12. marts. Sal. jo īpaši 5. panta projektu.

[7] COM(2006) 342, 2006. gada 30. jūnijs, Pārskats par izņēmumiem Padomes Direktīvas 2003/96/EK II un III pielikumā, kuri ir spēkā līdz 2006. gada beigām.

[8] COM(2006)741, 2006. gada 30. novembris, Komisijas paziņojums Padomei saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/96/EK 19. panta 1. punktu (vietējais sabiedriskais pasažieru transports, bruņotie spēki, valsts pārvalde, ātrās medicīniskā palīdzības transports).

[9] Uz SNG, ko izmanto kā degvielu, attiecas Enerģētikas nodokļu direktīvas 15. panta 1. punkta i) apakšpunkta īpašie nosacījumi. Sal. šā paziņojuma beigās minētos apsvērumus.

[10] Neietekmējot citus Kopienas noteikumus, jo īpaši Līguma noteikumus par valsts atbalstu.