[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 16.1.2007

COM(2007) 4 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

1985.-2005. gada pārskata ziņojums par finanšu stāvokli saistībā ar Kopienas bezdarba apdrošināšanas shēmu, ko izmanto bijušie pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, kuri ir bezdarbnieki pēc tam, kad beigušās darba attiecības ar kādu Eiropas Kopienas iestādi (skatīt Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 28.a un 96. pantu)

{SEC(2007) 13}

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI

1985.-2005. gada pārskata ziņojums par finanšu stāvokli saistībā ar Kopienas bezdarba apdrošināšanas shēmu, ko izmanto bijušie pagaidu darbinieki vai līgumdarbinieki, kuri ir bezdarbnieki pēc tam, kad beigušās darba attiecības ar kādu Eiropas Kopienas iestādi (skatīt Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 28.a un 96. pantu)

SATURS

KOPSAVILKUMS 4

IEPRIEKŠĒJAS PIEZĪMES 5

I. TIESISKAIS REGULĒJUMS 6

A. Atsauces uz tiesību aktiem 6

B. Kopsavilkums par dažādu regulu veidoto finanšu shēmu 6

II. APDROŠINĀŠANAS SHĒMAS FINANŠU STĀVOKLIS 1985.-2005. GADĀ 7

A. Iepriekšējas piezīmes 7

B. Pārskats pār 5 gadu periodu — 1985.-2005. gads 7

C. Gada kopsavilkuma tabulas, kas ietver izdevumus un ieņēmumus 2000.-2005. gadā 9

1. Laikposms no 2000. līdz 2002. gadam 9

2. Laikposms no 2003. līdz 2005. gadam 9

D. Gada kopsavilkuma tabulas, kas ietver izdevumus un ieņēmumus relatīvā izteiksmē (% no gada kopsummas) 2000.-2005. gadā 10

E. Lietas vidējo izmaksu pieaugums 2000.-2005. gadā 10

F. Piezīmes 11

III. DATI PAR IEMAKSU VEICĒJIEM UN PABALSTU SAŅĒMĒJIEM 2000.-2005. GADĀ 12

A. Kopsavilkuma tabula pa gadiem, norādot to pagaidu darbinieku/līgumdarbinieku skaitu, kuri bija darba attiecībās 2000.-2005. gada 31. decembrī, sadalījums pēc kategorijām 12

B. Kopsavilkuma tabula pa gadiem, norādot bezdarbnieku (personu, kas saņēmušas bezdarbnieku pabalstu norādītā gada decembrī) skaitu 2000.-2005. gadā, sadalījums pēc kategorijām 13

C. Visu A. un B. punktu tabulu kopējo rādītāju kopsavilkums, izsakot tos arī relatīvā izteiksmē (procentos) no kopējās attiecīgās personu grupas 14

D. Tabula, kurā norādīts apstrādāto lietu (vismaz viens pabalsta maksājums, kas aprēķināts norādītajā gadā) skaits atkarībā no iestādes 15

E. Dati par bezdarbnieku (personu, kas saņēmušas bezdarbnieku pabalstu vismaz vienu reizi norādītā gada laikā) skaitu 2000.-2005. gadā atkarībā no dzīvesvietas valsts 16

F. To PD un LD līgumu darbības laika analīze, kuri saņem bezdarbnieku pabalstu, — norādot pēc iestādes 17

G. Bezdarbnieku pabalstu maksāšanas perioda analīze atkarībā no iestādes 18

H. Piezīmes 18

IV. ĪPAŠĀ SITUĀCIJA, KAS IZVEIDOJUSIES SAISTĪBĀ AR REFORMAS STĀŠANOS SPĒKĀ (2004. UN 2005. GADS) 20

A. Paskaidrojumi 20

B. Vidējā pabalsta maksājuma analīze 20

C. Bezdarba apdrošināšanas fondā veikto iemaksu analīze 20

D. Līguma ilguma analīze, izdalot katru iestādi 21

E. Pabalsta maksāšanas perioda ilguma analīze, izdalot katru iestādi 22

F. Piezīmes 22

V. NOSLĒGUMA PIEZĪMES UN SECINĀJUMI 24

KOPSAVILKUMS

Šis ziņojums ir izstrādāts pēc Padomes pieprasījuma saskaņā ar PDNK 28.a panta 11. punktu un 96. panta 11. punktu. Ziņojumā ir atspoguļots finanšu stāvoklis Kopienas iestāžu bezdarba apdrošināšanas fondā kopš tā izveidošanas 1985. gadā. Šie skaitļi tiek sniegti pirmo reizi.

Agrāk nebija nopietnu problēmu saistībā ar shēmas darbību un sabalansētību. Tajā vienmēr, izņemot pēdējos gadus, bija vērojams pārpalikums. No pašreizējām rezervēm vēl dažus gadus varēs bez grūtībām segt darbības deficītu.

Rodas iespaids, ka attiecībā uz nākotni vajadzētu sagatavot īpašu pētījumu par pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaita izmaiņām un to ietekmi uz gaidāmo bezdarbnieku skaitu. Tādējādi būs iespējams novērtēt fonda sabalansētību vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvā, lai vajadzības gadījumā varētu veikt pasākumus attiecībā uz ieņēmumiem (iemaksu līmeni) un/vai izdevumiem (tiesībām saņemt pabalstu).

Pirmie skaitļi, kas attiecas uz jauno shēmu (izmaiņas tika ieviestas ar reformu, kas ir spēkā no 2004. gada maija), liecina, ka sabalansētība saglabājusies tādā pašā līmenī kā sākotnējai shēmai, un ka tā, iespējams, ir vēl stabilāka. Taču jāpiebilst, ka jaunās shēmas galīgais efekts izpaudīsies tikai pēc dažiem gadiem (2007.-2008. gadā).

Tā kā kopš reformas stāšanās spēkā ir dubultojies to personu skaits, kam ir tiesības saņemt Kopienas bezdarbnieku pabalstu, — ir pievienojusies līgumdarbinieku kategorija, kas gandrīz pilnībā aizstājusi palīgdarbinieku kategoriju, kuriem nebija tiesību uz pabalsta saņemšanu. Tas novedīs pie situācijas, kad var ievērojami palielināties shēmas ietverto bezdarbnieku skaits. Šajā saistībā būtu vēlams, lai valstu iestādes un Komisija iepriekš varētu veikt elektronisku attiecīgo datu apmaiņu. Šāds risinājums noteikti attieksies uz valstīm, kur ir daudz bijušo darbinieku, kas reģistrēti kā darba meklētāji.

IEPRIEKŠĒJAS PIEZĪMES

- Šā ziņojuma mērķis ir sniegt pēc iespējas pareizāku un atbilstošāku informāciju par 1985.-2005. gadu. Ziņojums nepretendē uz to, lai prognozētu šīs apdrošināšanas shēmas sabalansētību nākotnē. Par šīm problēmām vajadzētu izstrādāt citu dokumentu.

- No 1985. līdz 1988. gadam fonda uzskaite tika veikta BEF. Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku salīdzināmību un viendabīgumu ziņojumā, minētā perioda summas pēc noteiktas likmes ir konvertētas euro: EUR 1,00 = BEF 40,3399.

- Ziņojumā galvenokārt aplūkots bijušajiem pagaidu darbiniekiem (PD) un līgumdarbiniekiem (LG) paredzētā bezdarba apdrošināšanas fonda finanšu stāvoklis . Uz konkrēto gadu tiek attiecināti visi šā gada ieņēmumi un izdevumi pat tad, ja tie iegrāmatoti iepriekšējā vai nākamajā gadā. Šāds risinājums ļauj novērtēt Kopienas bezdarba apdrošināšanas shēmas sabalansētību.

- Ziņojuma III pielikumā (norēķinu konts Komisijas grāmatvedībā) un IV pielikumā (atlikuma ieguldīšana) kopsavilkuma veidā ir parādīts stāvoklis grāmatvedības uzskaites jomā – atbilstoši fonda vēsturiskajiem grāmatojumiem.

- Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja (RK) no 1994. līdz 1999. gadam dažus administratīvus u.c. pienākumus uzticēja kopējai organizatoriskai struktūrai. Attiecīgais šīs struktūras personāls veica iemaksas Kopienas papildu bezdarba apdrošināšanas shēmā un varēja izmantot tās priekšrocības. Ieņēmumi un izdevumi saistībā ar šīs struktūras agrāko personālu ir sadalīti vienādās daļās starp Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju.

- Jānorāda, ka kopš 01.05.2004. ieviestā reforma ir ievērojami ietekmējusi fonda ieņēmumus un izdevumus. IV nodaļā ir analizēts periods no 2004. līdz 2005. gadam, nodalot lietas, kurām tika piemērots agrākais regulējums, no lietām, kam piemēro jauno regulējumu. Ir aprēķinātas vidējās izmaksas katram veidam.

- Ieviešot līgumdarbinieku kategoriju, iepriekšminētā reforma izveidoja jaunu personāla kategoriju, kas veic iemaksas bezdarba apdrošināšanas shēmā un izmanto tās priekšrocības, tādējādi ietekmējot shēmas sabalansētību.

- Reformas rezultāti bija arī tādi, ka daudziem pagaidu darbiniekiem pastāvīgos amatos (pagaidu darbinieki, kas noslēguši līgumu uz nenoteiktu laiku) — lielākoties pētniecības jomā — ir piešķirts ierēdņa statuss. Tādējādi fondam ir zudis svarīgs ieņēmumu avots (skatīt Komisiju 2003.-2005. gadā).

- Lai atrisinātu nākamo Kopienas papildu bezdarbnieku pabalsta saņēmēju vajadzības, ir izveidots ceļvedis, kurā skaidri norādītas šo nākamo pabalstu saņēmēju tiesības un pienākumi. Šajā ceļvedī ir iekļauti arī praktiski norādījumi un vispārēja informācija, kas dod iespēju pareizi un raiti apstrādāt lietas, kas atbilst ne tikai skarto personu, bet arī Kopienas iestāžu interesēm.

I. TIESISKAIS REGULĒJUMS

A. Atsauces uz tiesību aktiem

- Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 28.a pants, kas ieviests ar Padomes 1985. gada 27. septembra Regulas Nr. 2799/85 33. pantu (OV L 265, 08.10.1985.) un grozīts ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.04.2004.).

- Komisijas 1988. gada 13. janvāra Regula Nr. 91/88, ar ko paredz noteikumus Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 2. punkta īstenošanai (OV L 11, 15.01.1989.).

- Komisijas 1988. gada 14. jūlija noteikumi, kas pieņemti pēc Eiropas Kopienu Tiesas priekšsēdētāja 1989. gada 4. jūlijā apstiprinātās kopējās vienošanās, kur paredzēti sīki noteikumi par to, kā īstenot noteikumus par bezdarbnieku pabalsta piešķiršanu pagaidu darbiniekiem, piemērojot Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 10. punktu.

- Padomes 1998. gada 12. novembra Regula Nr. 2458/98 par euro ieviešanu (OV L 307, 17.11.1998.).

- Komisijas paziņojums citām iestādēm Nr. 1999/C 60/09 par civildienesta noteikumos paredzēto summu konvertēšanu euro (OV C 60, 03.02.1999.).

- Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) 96 pants, kas ieviests ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.04.2004.).

- PDNK pielikuma 5. pants, kas ieviests ar Padomes 2004. gada 22. marta Regulu Nr. 723/2004 (OV L 124, 27.04.2004.).

- Summas, kas reizi gadā tiek pielāgotas (sk. atalgojuma ikgadējo pielāgošanu), pēdējoreiz ir grozītas ar Padomes 2005. gada 20. decembra Regulu (EK, Euratom ) Nr. 2104/2005 (OV L 337, 22.12.2005.)

B. Kopsavilkums par dažādu regulu veidoto finanšu shēmu

Piezīmes

1. Sīkāks finanšu shēmas apraksts ir sniegts šā ziņojuma I pielikumā.

2. Līgumiem, kuri noslēgti līdz 01.05.2004. un kuru darbības laiks beidzas vēlāk, ir paredzēts pārejas periods.

Sākotnējā shēma , kuru piemēroja no 1985. gada līdz 2004. gada aprīlim, paredz segumu pret bezdarba risku pagaidu darbiniekiem (PD) pēc darba attiecību beigām. Kopienas bezdarbnieku pabalsts papildina valsts sociālais pabalstu, uz kuru bijušais darbinieks var pretendēt. Tiesības uz pabalstu pastāv 24 mēnešus, ja attiecīgā persona var pierādīt, ka tā vismaz 6 mēnešus ir strādājusi kā pagaidu darbinieks. Kopienas papildu bezdarbnieku pabalsta summai ir noteikta maksimālā un minimālā robeža. Ne maksimālā, ne minimālā robeža gadu gaitā vēl nebija mainītas. Apdrošināšanas shēmu, kas faktiski izpaužas kā fonds, finansē no darba ņēmēju un darba devēju iemaksām.

Jaunā shēma , ko piemēro no 2004. gada maija, paredz segumu pret bezdarba risku arī jaunajai līgumdarbinieku (LD) kategorijai.

Pašlaik tiesības uz pabalstu ir ierobežotas līdz periodam, kas atbilst trešajai daļai no PD vai LD statusā faktiski nostrādātā laika, tomēr nedrīkst pārsniegt 36 mēnešus. Maksimālā robeža (ko piemēro tikai no 7. bezdarba mēneša) un minimālā robeža tika pārskatītas un tagad ik gadu tiek koriģētas (sal. algas).

II. APDROŠINĀŠANAS SHĒMAS FINANŠU STĀVOKLIS 1985.-2005. GADĀ

A. Iepriekšējas piezīmes

Summas, kas norādītas kā „bezdarbnieku pabalsts”, parasti ietver bezdarbnieku pabalsta pamatsummu, visus ģimenes pabalstus un koriģējošā koeficienta ietekmi (tikai sākotnējā shēmā), no tām ir atņemti visi sociālie pabalsti, kas saņemti valsts līmenī (bezdarbnieku pabalsts, ģimenes pabalsts, slimības pabalsti, pirmsdzemdību pabalsts utt.).

Kopējās slimības apdrošināšanas shēmas (KSAS) iemaksas tiek pilnībā segtas no Kopienas bezdarba apdrošināšanas shēmas (sk. arī I pielikumu). Tāpēc darba ņēmēju iemaksas KSAS netiek atvilktas no Kopienas bezdarbnieka pabalsta.

B. Pārskats pār 5 gadu periodu — 1985.-2005. gads

Piezīmes:

3. 1985.-1999. gadam trūkst datu par izdevumiem (bezdarbnieku pabalsti un iemaksas Kopējā slimības apdrošināšanas shēmā — KSAS), kas būtu sadalīti pēc gada un iestādes Tāpēc ir norādītas attiecīgo bezdarbnieku pabalstu kopsummas, kas uzskaitītas katrā norādītajā gadā. Iemaksas KSAS faktiski ir izdevumi katrā norādītajā gadā;

4. lai nodrošinātu visu ziņojumā iekļauto periodu saskanību un salīdzināmību, turpmākajā tabulā šī pieeja ir ievērota arī attiecībā uz 2000.-2004. un 2005. gadu. Šādi rīkojoties, var iegūt labu pārskatu pār apdrošināšanas shēmas finansiālo sabalansētību divdesmit vienā tās pastāvēšanas gadā;

5. turpmāk sniegtie dati ir apkopoti par piecu gadu periodiem (izņemot 2005. gadu, kas norādīts atsevišķi). Sīkākas ziņas par katru piecu gadu perioda gadu ir iekļautas šā dokumenta II pielikumā;

6. tabulas apakšdaļā ir atainota fonda finanšu līdzekļu attīstība (Eiropas Komisijas grāmatvedības kārtējo norēķinu kontā un ieguldījumu kontos, ko pārvalda Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts). Uzskaite atbilst stāvoklim norādītā perioda 31. decembrī. Gada rezultātā skaidri parādās šo aktīvu vērtības pieaugums vai samazinājums.

1) Tabula

[pic]

2) Grafiks

[pic]

C. Gada kopsavilkuma tabulas, kas ietver izdevumus un ieņēmumus 2000.-2005. gadā

Tie ir dati par bezdarbnieku pabalstiem minētajā periodā, kas izmaksāti katrā gadā.

Atšķirības starp II.B. punkta (un II pielikuma) tabulām un II.C. punkta tabulām ir izskaidrojamas ar to, ka programma, ar kuras palīdzību aprēķina Kopienas bezdarbnieku pabalstus (izveidota Access vidē), nav tieši piesaistīta pašiem pabalstiem. Tāpēc dažos gadījumos aprēķini ir veikti ārpus programmas.

Šajos apstākļos iegūtie dati ir maksimāli precīzi tuvinājumi, kas sniedz pārskatu pār izdevumu sadalījumu starp iestādēm.

Tomēr, novērtējot apdrošināšanas shēmas izdevumu un ieņēmumu sabalansētību, vajadzētu izmantot datus no tabulām, kas attiecas uz šo jautājumu.

1. Laikposms no 2000. līdz 2002. gadam

[pic]

2. Laikposms no 2003. līdz 2005. gadam

[pic]

D. Gada kopsavilkuma tabulas, kas ietver izdevumus un ieņēmumus relatīvā izteiksmē (% no gada kopsummas) 2000.-2005. gadā

Izmantoti C. iedaļas dati.

[pic]

E. Lietas vidējo izmaksu pieaugums 2000.-2005. gadā

[pic]

Vidējās izmaksas aprēķina šādi: visus izdevumus (bezdarbnieku pabalsti + iemaksas KSAS) dala ar pabalsta maksājumu kopskaitu.

Pabalsta maksājumam atbilst tiesības uz Kopienas bezdarbnieku pabalstu noteiktā kalendārā mēnesī. Šīs tiesības var būt pilnīgas (30/30) vai daļējas (atbilstoša daļa), tas atkarīgs no apliecinošiem dokumentiem, kas iesniegti par katru mēnesi.

Tādējādi iegūst bezdarbnieku pabalsta vidējās ikmēneša izmaksas norādītā gada laikā.

Tabulā redzams kopējais pabalsta maksājumu skaits katrai iestādei katrā norādītajā gadā.

Sīkāka bezdarbnieku pabalstu vidējo izmaksu analīze par 2004. un 2005. gadu ir ietverta šā dokumenta IV. nodaļā.

F. Piezīmes

- Ja ņem vērā visus shēmas ieņēmumus un izdevumus, tad kopš tās pastāvēšanas 4 gadus (1991., 2000., 2001. un 2004. gadā) ir pastāvējis deficīts. Ja neņem vērā procentu ieņēmumus, kas iegūti, ieguldot atlikumu, tad deficīts bija vērojams arī 1990. un 2002. gadā.

- Jāatzīmē, ka 2005. gadā bija ievērojams pārpalikums, — vairāk nekā 11 % salīdzinājumā ar izdevumiem (izņemot procentu ieņēmumus).

- Pašlaik kopējie aktīvi — 9,2 miljoni euro — ir pietiekami, lai

- finansētu izdevumus vairāk nekā pusotru gadu (2005. atsauces gadā to apjoms bija ( 5,9 miljoni euro),

- 6 reizes segtu vislielāko darbības deficītu (izņemot procentu ieņēmumus), kāds vien ir reģistrēts (1,46 miljoni euro 2001. gadā).

- C. iedaļas tabulā ir skaidri redzams, ka sistemātiski vērojama nesabalansētība starp Ekonomikas un sociālo lietu komitejas izdevumiem un ieņēmumiem. Kopējās to bezdarbnieku pabalstu izmaksas, kas piešķirti bijušajiem šīs iestādes darbiniekiem, vairākas reizes pārsniedz attiecīgās iemaksas. Savukārt aģentūrām un birojiem vērojama gluži pretēja situācija — no tiem gūtās iemaksas ievērojami pārsniedz to bijušajiem darbiniekiem piešķirto pabalstu izmaksas. Šos novērojumus apstiprina skaitļi par iemaksu veicējiem un pabalstu saņēmējiem (sk. III.C punktu).

- Vidējām izmaksām, kas 2000.-2003. gadā svārstījās, bija tendence samazināties. Šo parādību var izskaidrot ar to, ka maksimālā un minimālā bezdarbnieku pabalsta robeža kopš 1985. gada nav grozīta, taču valstu sociālā pabalsta maksājumi, ko atņem no Kopienas pabalsta, ir mainījušies atbilstoši dzīves dārdzības izmaiņām (tie regulāri ir indeksēti). Lai gan Kopienas ģimenes pabalsti tāpat ir indeksēti, tas tikai daļēji kompensē šo samazinājumu.

III. DATI PAR IEMAKSU VEICĒJIEM UN PABALSTU SAŅĒMĒJIEM 2000.-2005. GADĀ

A. Kopsavilkuma tabula pa gadiem, norādot to pagaidu darbinieku/līgumdarbinieku skaitu, kuri bija darba attiecībās 2000.-2005. gada 31. decembrī, sadalījums pēc kategorijām

[pic]

Ziņojuma VI pielikumā ir sniegts darbinieku sadalījums pa dažādām aģentūrām un birojiem.

B. Kopsavilkuma tabula pa gadiem, norādot bezdarbnieku (personu, kas saņēmušas bezdarbnieku pabalstu norādītā gada decembrī) skaitu 2000.-2005. gadā, sadalījums pēc kategorijām

[pic] |

C. Visu A. un B. punktu tabulu kopējo rādītāju kopsavilkums, izsakot tos arī relatīvā izteiksmē (procentos) no kopējās attiecīgās personu grupas

1) Tabula

[pic]

[pic]

2) Grafiks

[pic]

D. Tabula, kurā norādīts apstrādāto lietu (vismaz viens pabalsta maksājums, kas aprēķināts norādītajā gadā) skaits atkarībā no iestādes

[pic]

Šie statistikas dati savā ziņā papildina šās nodaļas B. punktā sniegtos statistikas datus. No tiem var spriest par patieso administratīvo slogu. Pat tad, ja jaunās lietas ietver tikai dažus atbalsta maksājumus, to uzsākšana nozīmē administratīvu piepūli, ko nevar ignorēt.

Turklāt šie skaitļi norāda patieso katras iestādes bezdarbnieku skaitu, kas saņēmuši pabalstu.

E. Dati par bezdarbnieku (personu, kas saņēmušas bezdarbnieku pabalstu vismaz vienu reizi norādītā gada laikā) skaitu 2000.-2005. gadā atkarībā no dzīvesvietas valsts

1) Tabula

[pic]

2) Grafiks

[pic]

F. To PD un LD līgumu darbības laika analīze, kuri saņem bezdarbnieku pabalstu, — norādot pēc iestādes

Tabulā 2000.-2005. gada laikā katram gadam procentuāli norādīts bezdarbnieku (kuriem norādītajā gadā aprēķināts vismaz viens pabalsta maksājums) skaits, kuru līguma(-u), uz kura(-u) pamata tie iegūst tiesības uz Kopienas papildu bezdarbnieku pabalstu, darbības laiks iekļaujas norādītajās robežās (ne vairāk par vienu gadu, nepārsniedzot divus gadus, utt.).

[pic]

[pic]

Sīkāka analīze par 2004. un 2005. gadu sniegta šā dokumenta IV nodaļā.

G. Bezdarbnieku pabalstu maksāšanas perioda analīze atkarībā no iestādes

Tabulā 2000.-2005. gada laikā katram gadam norādīts vidējais atlīdzības maksāšanas perioda ilgums. Aplūkota ir to bezdarbnieku grupa, kuru lietas apstrādātas norādītajā gadā (kuriem norādītā gada laikā aprēķināts vismaz viens pabalsta maksājums), un norādītas ir visas atlīdzinātās dienas no lietas uzsākšanu līdz norādītā gada 31. decembrim. Šo kopsummu dala ar lietu skaitu un vēlreiz ar 30, lai iegūtu vidējo maksājumu skaitu.

Sīkāka analīze par 2004. un 2005. gadu sniegta šā dokumenta IV nodaļā.

[pic]

H. Piezīmes

- Ilgus gadus Komisijā strādāja vairāk nekā puse no visiem Eiropas Savienības iestādēs nodarbinātajiem pagaidu darbiniekiem. Viens no šīs situācijas iemesliem ir tas, ka pētniecības jomā bija noslēgti daudzi (> 700) pagaidu darbinieku līgumi „uz nenoteiktu laiku”. Kopš 2004. gada personām ar šādiem līgumiem sāka piešķirt ierēdņu statusu, tāpēc Komisija 2005. gada beigās nodarbināja mazāk nekā trešo daļu no pagaidu darbinieku kopskaita.

- Nepārtraukti palielinās to darbinieku īpatsvars, kuri strādā aģentūrās un birojos. Šajās struktūrās nodarbinātais personāls nu veido lielu daļu (> 1/3) no visiem pagaidu darbiniekiem.

- Paralēli iepriekšējam punktam jānorāda, ka pēdējo gadu laikā aģentūru un biroju skaits ir palielinājies gluži negaidītā tempā.

- Pēdējos 6 gados lielākā strādājošo pagaidu darbinieku daļa pieder A kategorijai (35-45 %), savukārt lielākā daļa bezdarbnieku pabalstu saņēmēju ir bijušie C kategorijas darbinieki (arī 35-40 %). Apstiprinot iepriekšējās nodaļas piezīmēs (sk. II.E. punktu) sniegto informāciju, to bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits, kas agrāk strādāja Ekonomikas un sociālo lietu komitejā, ievērojami pārsniedz šīs iestādes aktīvo darbinieku skaitu.

- Bezdarbnieku pabalstu saņēmēju (bijušo līgumdarbinieku) skaits joprojām ir pārāk mazs, lai varētu izdarīt drošus secinājumus.

- Iemaksu veicēju skaits aģentūrās un birojos ievērojami pārsniedz to bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaitu, kuri bija strādājuši aģentūrās un birojos. Šos novērojumus apstiprina skaitļi par ieņēmumiem un izdevumiem (sk. II.D. punktu). Daļēji to izskaidro fakts, ka vairākas aģentūras un biroji ir dibināti samērā nesen, un no tā var prezumēt, ka daudzu līgumu darbības laiks vēl nav beidzies.

- Starpība starp bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaitu decembrī (sk. III.B. punktu) un gada gaitā apstrādāto bezdarbnieku lietu skaitu liecina par to, ka pastāv liela apstrādājamo lietu plūsma. Šie skaitļi sniedz labu priekšstatu par reālo administratīvo slogu.

- Dati par Kopienas bezdarbnieku pabalstu saņēmēju dzīvesvietu rāda, ka vairāk nekā puse šo personu ir reģistrēti kā darba meklētāji Beļģijā. Šis skaitlis, kas turklāt turpina palielināties (izņemot 2005. gadu), tomēr neliecina par šo personu valstspiederību. Citiem vārdiem, Beļģijā reģistrētās personas ir ieradušās no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm un nebūt nav tikai Beļģijas valstspiederīgie. Turklāt, saskaitot Kopienas bezdarbnieku pabalsta saņēmējus tajās 5 valstīs, kur tie reģistrējušies visvairāk (Beļģijā, Francijā, Spānijā, Luksemburgā un Itālijā), iegūst 80 % no administrēto lietu kopskaita. Šī daļa pēdējo 6 gadu gaitā ir bijusi diezgan stabila. Vērojams, ka tieši starp bezdarbnieku pabalstu saņēmējiem, kas agrāk strādājuši aģentūrās un birojos, ir daudz vairāk personu, kas reģistrējušās kā darba meklētāji citās valstīs (izņemot iepriekš minētās valstis).

- No tabulas, kas sniegta III.F. punktā (līgumu darbības laiks), izriet šādas piezīmes:

- līgumu darbības laiks pēdējos gados kļūst īsāks — vēl 2000. gadā vairāk nekā 75 % līgumu darbības laiks bija garāks par 2 gadiem. 2005. gadā šādu līgumu bija tikai 45 %. Tomēr būtu pāragri spriest par reformas ietekmi,

- arī šeit izceļas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja: puse līgumu ir noslēgti uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu. Turklāt 2005. gadā 8,1 % no visiem bezdarbniekiem bija no Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, un 4,8 % no kopējā bezdarbnieku skaita līgums ar šo iestādi bija noslēgts uz laikposmu, kas nepārsniedza vienu gadu.

- No tabulas, kas sniegta III.G. punktā (pabalstu maksāšanas periods), izriet šādas piezīmes:

- agrāk, sākotnējās shēmas laikā, pabalstu izmaksāja apmēram vienu gadu. Acīmredzot 2000. un 2004. gads ir izņēmuma gadi, kas neiekļaujas šajā tendencē. 2000. gadā daudzas lietas vajadzēja uzsākt pēc tam, kad tika atjaunots komisāru kabinetu personālsastāvs. Šīs lietas bija atvērtas uz īsu laiku. Nav gluži skaidrs, kāpēc pabalstu izmaksāšanas periods 2004. gadā ir bijis ievērojami īsāks. Var konstatēt, ka šī parādība galvenokārt izpaužas saistībā ar Komisijas līgumiem. Jaunās shēmas ietekme joprojām ir niecīga.

- pabalsta izmaksāšanas perioda sarukumu 2005. gadā, iespējams, var izskaidrot ar to bezdarbnieku skaita palielināšanos, kas izmanto jauno shēmu, kura paredz īsāku pabalsta maksāšanas periodu (1/3 no darba attiecību perioda).

IV. ĪPAŠĀ SITUĀCIJA, KAS IZVEIDOJUSIES SAISTĪBĀ AR REFORMAS STĀŠANOS SPĒKĀ (2004. UN 2005. GADS)

A. Paskaidrojumi

Pēc reformas stāšanās spēkā ir mainījušās arī tiesības uz Kopienas papildu bezdarbnieku pabalsta saņemšanu. Sīkākas ziņas par šīm izmaiņām skatīt šā dokumenta I pielikumā.

Pārejas perioda laikā, kura ilgumu ir grūti noteikt, abas shēmas pastāvēs paralēli. Darbiniekiem, kas ir ieguvuši tiesības uz Kopienas papildu bezdarbnieku pabalstu izmaksu, balstoties uz pagaidu darbinieka līgumu, kas stājies spēkā līdz 2004. gada 1. maijam, ir tiesības izvēlēties vienu no abām shēmām. Tātad, ja šīs personas turpina iegūt tiesības uz bezdarbnieku pabalsta izmaksu pēc 2004. gada 30. aprīļa, tām būs iespējams izvēlēties vienu no abām shēmām brīdī, kad tās atbildīs noteikumiem par šo bezdarbnieku pabalstu izmaksu, un izvēle būs neatgriezeniska.

B. Vidējā pabalsta maksājuma analīze

Šajā tabulā ir analizēta vidējā (ikmēneša) pabalsta maksājuma summa dažādiem līgumu veidiem (pagaidu darbiniekiem (PD) un līgumdarbiniekiem (LD)), ņemot vērā shēmu, ko piemēro attiecīgajām bezdarbnieku lietām.

[pic]

C. Bezdarba apdrošināšanas fondā veikto iemaksu analīze

Šīs tabulas dati ir ņemti no algu izmaksas programmas ( NAP ). Skaitļi attiecas uz visām iestādēm, aģentūrām un birojiem kopā.

Katram norādītajam mēnesim ir minēts to personāllietu skaits, kurām ir aprēķināta alga, pat tad, ja tā izmaksāta kādā no turpmākajiem mēnešiem. Minētajām lietām ir norādītas darba ņēmēju un darba devēja iemaksas attiecīgajā mēnesī.

Šādā veidā ir iespējams aprēķināt vidējo iemaksu katram darbiniekam, ko var salīdzināt pa dažādiem šeit norādītajiem mēnešiem.

[pic]

[pic]

D. Līguma ilguma analīze, izdalot katru iestādi

Tabulā 2004.-2005. gada laikā katram gadam procentuāli norādīts bezdarbnieku (kuriem norādītajā gadā aprēķināts vismaz viens pabalsta maksājums) skaits, kuru līguma(-u), uz kura(-u) pamata tie iegūst tiesības uz Kopienas papildu bezdarbnieku pabalstu, darbības laiks iekļaujas norādītajās robežās (ne vairāk par vienu gadu, nepārsniedzot divus gadus, utt.).

[pic]

[pic]

[pic]

E. Pabalsta maksāšanas perioda ilguma analīze, izdalot katru iestādi

Tabulā 2004.-2005. gada periodā katram gadam norādīts vidējais atlīdzības maksāšanas perioda ilgums. Aplūkota ir to bezdarbnieku grupa, kuru lietas apstrādātas norādītajā gadā (kuriem norādītā gada laikā aprēķināts vismaz viens pabalsta maksājums), un norādītas ir visas atlīdzinātās dienas no lietas uzsākšanu līdz norādītā gada 31. decembrim. Šo kopsummu dala ar lietu skaitu un vēlreiz ar 30, lai iegūtu vidējo maksājumu skaitu.

Šie skaitļi tāpat ir sadalīti atkarībā no līguma veida un piemērojamās shēmas.

[pic]

F. Piezīmes

- Ir skaidrs, ka Kopienas papildu bezdarbnieka pabalsta ikmēneša maksājums (bijušajiem pagaidu darbiniekiem) ir ievērojami augstāks, ja to piešķir, izmantojot jauno apdrošināšanas shēmu. Tomēr 2004. gadam norādītais vidējais maksājums (jaunajā shēmā) ir neprecīzs, jo ļoti daudziem saņēmējiem vēl nebija beidzies sākotnējais 6 mēnešu garais pabalsta izmaksāšanas periods, kad bezdarbnieka pabalsta pamatsummai nepiemēro maksimālo robežu. 2005. gadā šis maksājums jau bija zemāks, kaut arī jaunā shēma vēl nebija sākusi pilnībā darboties. Tātad šo izmaksu sarukuma tendence vēl turpināsies.

- 2005. gadā pirmo reizi bija iespējams aprēķināt vidējo bezdarbnieka pabalsta maksājumu bijušajam līgumdarbiniekam. Lai gan arī šis rādītājs nav gluži precīzs, t.i., augstāks (sk. iepriekšējo rindkopu), tas jau tagad ir par 60 % mazāks nekā bijušajam pagaidu darbiniekam.

- Par iemaksām apdrošināšanas shēmā jāizsaka šādas piezīmes:

- izmaiņas iemaksas aprēķinu metodē izraisīja tās palielināšanos par apmēram 80 % (no 51,13 euro 2004. gada aprīlī līdz 91,00 euro 2004. gada maijā).

- 2005. gadā bija vajadzīgi 27,50 aktīvi nodarbināti pagaidu darbinieki (kas veica ikmēneša iemaksas EUR 88,11), lai finansētu bezdarbnieka pabalstu vienam bijušajam pagaidu darbiniekam (pabalsta ikmēneša maksājums EUR 2420,74). Sākotnējā shēmā vajadzēja 29,15 aktīvi nodarbinātus darbiniekus, lai finansētu bezdarbnieka pabalstu vienam bezdarbniekam (ikmēneša iemaksa EUR 51,13 un vidējais ikmēneša pabalsta maksājums EUR 1490,53). Šī attiecība jaunajā shēmā nav ievērojami mainījusies, pastāv pat tendence samazināties,

- 2005. gadā bija vajadzīgi 28,60 aktīvi nodarbināti līgumdarbinieki (kas veica ikmēneša iemaksas EUR 35,85), lai finansētu bezdarbnieka pabalstu vienam bijušajam pagaidu darbiniekam (ikmēneša pabalsta maksājums EUR 1026,15),

- no tā var secināt, ka abu darbinieku kategoriju finansēšana ir sabalansēta.

- Kas attiecas uz to līgumu ilgumu, kas dod tiesības saņemt Kopienas bezdarbnieku pabalstu, tad tikai 2005. gadā bija vērojamas atšķirības starp pabalstu saņēmējiem no sākotnējās shēmas un pabalstu saņēmējiem no jaunās shēmas. Otrajā gadījumā līgumu darbības laiks, šķiet, ir bijis garāks. Tāpat jāņem vērā pārejas periods, kas vēl nav beidzies: darbiniekiem, kas strādāja līdz 2004. gada 1. maijam un pēc tam, joprojām ir tiesības izvēlēties vienu no abām shēmām, tas var ietekmēt šos skaitļus.

- No tabulas, kas sniegta IV.E. punktā (pabalsta maksāšanas ilgums), izriet šādi novērojumi:

- 2004. gadā pabalsta maksāšanas periods bija krietni īsāks bezdarbniekiem, kuri bija strādājuši Komisijā,

- kopš 2005. gada, kad arvien lielāks bezdarbnieku (bijušo pagaidu darbinieku) skaits sāka izmantot jauno shēmu, var konstatēt, ka pabalsta maksāšanas periods šīm lietām būs ievērojami īsāks nekā sākotnējai shēmai;

- pirmie rādītāji, kas ir visai nepilnīgi un daļēji, liecina, ka tāda pati tendence pastāv attiecībā uz bijušajiem līgumdarbiniekiem, kas kļuvuši par bezdarbniekiem. Tomēr jānorāda, ka pirmās lietas tika uzsāktas tikai 2005. gadā.

V. NOSLĒGUMA PIEZĪMES UN SECINĀJUMI

- Ņemot vērā reformu un līgumdarbinieku kategorijas ieviešanu, ar kuru lielākoties tika aizstāti palīgdarbinieki, ir gandrīz dubultojies to personu skaits, kas būs tiesīgas saņemt Kopienas bezdarbnieku pabalstu. Palīgdarbinieki faktiski var izmantot tikai savas valsts sociālās apdrošināšanas shēmu. Tāpēc tie nevar pretendēt uz Eiropas Kopienas maksātu sociālo pabalstu.

- Kopienas papildu bezdarba apdrošināšanas shēmas darbības rezultātā lielākoties (75 % no pastāvēšanas laikposma) bija vērojams pārpalikums.

- No pašreizējām rezervēm var segt darbības deficītu vēl apmēram 6 gadus.

- Var konstatēt, ka turpinās nesabalansētība starp ieņēmumiem no Eiropas Sociālo un ekonomikas lietu komisijas un izdevumiem, kas attiecas uz tās bijušajiem darbiniekiem bezdarbniekiem.

- Tādi atsevišķi notikumi kā Komisijas sastāva maiņa un līdz ar to arī komisāru biroju darbinieku maiņa, kā arī Eiropas Parlamenta politisko grupu personāla maiņa pēc vēlēšanām pēdējos gados ievērojami ietekmēja apdrošināšanas shēmas finanšu līdzsvaru.

- Nepārtraukti palielinās aģentūru un biroju skaits, kā arī tajos nodarbinātais personāla skaits, jau pārsniegdams Komisijas nodarbināto pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku skaitu.

- Ļoti liels Kopienas bezdarbnieku skaits ir koncentrēts tikai dažās dalībvalstīs. Vajadzētu atrast līdzekļus, kā īstenot elektronisku datu apmaiņu, lai aprēķinātu Kopienas papildu bezdarbnieku pabalstu.

- Reformas un Kopienas papildu bezdarba apdrošināšanas shēmas piemērošanas efekts pilnībā izpaudīsies 2007.-2008. gadā. Tomēr ir jau pieejami pirmie dati par jaunās shēmas darbības sabalansētību. Tie rāda, ka

- ir ievērojami pieaugušas pagaidu darbinieku veiktās iemaksas,

- neraugoties uz to, ka viens bezdarbnieks jaunajā shēmā izmaksā ievērojami vairāk nekā sākotnējā shēmā, ticami rādītāji liecina, ka pašreizējās iemaksas vairāk vai mazāk sedz tādu pašu izdevumu daļu kā pagātnē,

- agrākajiem pagaidu darbiniekiem vai līgumdarbiniekiem piemērojamās shēmas, šķiet, neizraisa ievērojamas atšķirības attiecībā uz to, kā abām darbinieku kategorijām ieņēmumi sedz izdevumus,

- ja apstiprināsies pabalsta izmaksāšanas perioda samazināšanās jaunajā shēmā (un par to skaidri liecina pirmās pazīmes), tad tuvākajos gados uzlabosies un nostiprināsies shēmas sabalansētība.

- Paliek jautājums par shēmas stāvokli 2007.-2008. gadā, kad beigsies daudzu līgumdarbinieku darba attiecības.

- Būtu lietderīgi sagatavot pētījumu, lai prognozētu jaunās apdrošināšanas shēmas sabalansētību ilgākā perspektīvā un tādējādi varētu izvērtēt, vai nepieciešams pielāgot iemaksas un/vai tiesības uz pabalsta saņemšanu.