25.4.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 105/40

—

norāda, ka sports ir svarīgs līdzeklis, lai integrētu visas iedzīvotāju grupas un atzīmē, ka sports attīsta cilvēkos vēlmi sasniegt labus rezultātus, kā arī ieaudzina tādas pamatvērtības kā godīgums, iecietība un solidaritāte;

—

uzskata, ka stipri un veseli cilvēki — kā jauni, tā veci, kā vīrieši, tā arī sievietes — ir Eiropas ekonomikas izaugsmes, konkurētspējas un vispārējas labklājības noteicošais faktors un virzītājspēks, kas sekmē Lisabonas rīcības plānā paredzēto mērķu sasniegšanu;

—

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija izstrādājusi Balto grāmatu par sportu, tādējādi veicinot šo arvien populārāko nodarbošanās veidu, kas ir nozīmīgs no izglītības, veselības, sociālās un ekonomikas politikas viedokļa un sekmē Eiropas Savienības stratēģisko mērķu īstenošanu, proti, solidaritātes un labklājības nodrošināšanu;

—

pauž bažas par Komisijas Baltajā grāmatā par sportu izvirzītajiem mērķiem, kas skaidri liecina par vēlmi paplašināt ES kompetenci sporta nozarē un kas ir daudz tālejošāki, nekā tas noteikts Nicas Deklarācijā un pašreiz spēkā esošajos līgumos;

—

piekrīt Komisijas viedoklim, ka strukturēts dialogs ar sporta jomā ieinteresētajām personām ES Sporta forumā un tematiskajās diskusijās var ievērojami sekmēt Eiropas debates par sportu. Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā RK uzdevumus, tā būtu aktīvi jāiesaista dialoga veidošanā.

Ziņotāja

:

Helma KUHN-THEIS kdze (DE/PPE), Zāras landtāga locekle

1.

norāda, ka sports ir Eiropas sabiedrības un daudzu iedzīvotāju ikdienas neatņemama sastāvdaļa;

2.

piekrīt viedoklim, kas nodarbošanās ar sportu labvēlīgi ietekmē veselību un palīdz izvairīties no slimībām, it īpaši no tām, kuru cēlonis ir kustību trūkums vai nepareizs uzturs;

3.

uzsver, ka sports kalpo nākamo paaudžu vispusīgai izglītībai un palīdz audzināt bērnus un jauniešus, lai viņi kļūtu par augsti attīstītām un stingra rakstura personībām, kurām piemīt atbildības sajūta;

4.

norāda, ka sports ir svarīgs līdzeklis, lai integrētu visas iedzīvotāju grupas, proti, gandrīz nevienā citā sabiedrības dzīves jomā nevalda tāda saskaņa starp ārzemju izcelsmes iedzīvotājiem un vietējiem iedzīvotājiem, cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem bez invaliditātes, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem kā sportā;

5.

uzskata, ka stipri un veseli cilvēki — kā jauni, tā veci, kā vīrieši, tā arī sievietes — ir Eiropas ekonomikas izaugsmes, konkurētspējas un vispārējas labklājības noteicošais faktors un virzītājspēks, kas sekmē Lisabonas rīcības plānā paredzēto mērķu sasniegšanu;

6.

atzīmē, ka sports attīsta cilvēkos vēlmi sasniegt labus rezultātus, kā arī ieaudzina tādas pamatvērtības kā godīgums, iecietība un solidaritāte;

7.

tādēļ atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija izstrādājusi Balto grāmatu par sportu, tādējādi veicinot šo arvien populārāko nodarbošanās veidu, kas ir nozīmīgs no izglītības, veselības, sociālās un ekonomikas politikas viedokļa un sekmē Eiropas Savienības stratēģisko mērķu īstenošanu, proti, solidaritātes un labklājības nodrošināšanu;

8.

uzskata, ka Eiropas sabiedrībā sports saskaras arī ar jauniem pārbaudījumiem un problēmām, piemēram, komerciālu spiedienu, jauno spēlētāju ekspluatāciju, dopingu, rasismu, vardarbību, korupciju un naudas atmazgāšanu;

9.

vienlaikus pauž bažas par Komisijas Baltajā grāmatā par sportu izvirzītajiem mērķiem, kas skaidri liecina par vēlmi paplašināt ES kompetenci sporta nozarē un kas ir daudz tālejošāki, nekā tas noteikts Nicas Deklarācijā un pašreiz spēkā esošajos līgumos. Sporta organizāciju neatkarība un dalībvalstu, kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību kompetences jomas nav aizskaramas. Tādēļ Komiteja stingri norāda, ka sporta nozarē Kopienas kompetence ir ierobežota;

10.

tomēr atbalstītu Komisijas veiktos atbalsta, saskaņošanas vai papildu pasākumus, lai sekmētu sporta attīstību dalībvalstīs un palielinātu tā nozīmību sociālajā, izglītības, veselības un kultūras jomā, ja Komisija respektētu dalībvalstu un sporta organizāciju neatkarību un kompetenci;

11.

rosina ņemt vērā faktu, ka īpaša sporta veicināšanas programma ES netiks īstenota ātrāk kā 2011. gadā, un tādēļ iesaka ES budžetā 2009. gadam paredzēt budžeta pozīciju sagatavošanas pasākumiem un izmēģinājuma projektiem, lai īstenotu Balto grāmatu par sportu. Komiteja iesaka arī sniegt plašu informāciju par to, kādas ir pašreizējās un kādas būs turpmākās iespējas pieteikties līdzekļu piešķiršanai sporta jomā;

12.

uzskata, ka ES atbalsta programmās un ES politikā dažādās jomās sportam ir jāvelta lielāka uzmanību nekā līdz šim. Pēc Komitejas domām, sporta jomas iekļaušana Līgumā, ar ko groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu, veido pietiekamu juridisko pamatu, lai nākamajā plānošanas periodā (pēc 2013. gada) atbalsta, saskaņošanas vai papildu pasākumus īstenotu arī sporta nozarē;

13.

rosina RK locekļus reģionālajā līmenī atbalstīt Baltajā grāmatā par sportu izteikto ierosmi par līdzekļu piešķiršanu arī sportam, plānojot tādu ES atbalsta instrumentu kā Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzekļu sadali;

14.

atzinīgi vērtē faktu, ka Baltajā grāmatā par sportu paredzēts, ka viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir panākt, ka sports ir viens darbības pamatvirzieniem, un lūdz Komisiju regulāri sniegt ziņojumus par minētā uzdevuma izpildi;

15.

uzskata, ka Komisija ir atzinusi problēmas aktualitāti un, publicējot Balto grāmatu par sportu, kas papildina Balto grāmatu “Eiropas stratēģija attiecībā uz uzturu, lieko svaru un veselības jautājumiem, kas saistīti ar aptaukošanos”, norādījusi, ka ir jārīkojas Eiropas līmenī un kādi ir iespējamie problēmas risinājumi;

16.

pilnībā atbalsta ideju par sporta organizāciju iesaistīšanu sabiedrības veselības uzlabošanā ar fizisko aktivitāšu palīdzību, jo minētās organizācijas aptver lielu mērķgrupu, pateicoties to organizatoriskajai struktūrai, kuru veido sporta klubi un sporta veidu federācijas. Komiteja atbalsta Komisijas vēlmi vairāk uzmanības veltīt tautas sportam, kā arī sniegt lielāku idejisko un finansiālo atbalstu pieredzes apmaiņas tīklu veidošanai, it īpaši tādā jomā kā darbs ar jauniešiem. Komiteja uzsver arī starpnozaru sadarbības nozīmi minētajā jomā, ņemot vērā to, ka vienotai rīcībai Kopienas līmenī var būt pozitīva ietekme uz vairākās nozarēs (sports, veselība, izglītība) sadalītajām valsts pārvaldes struktūrām;

17.

rosina Komisiju lielāku uzmanību veltīt arī spontānajām un neorganizētajām sporta nodarbēm, kā arī darīt visu, lai sporta organizācijas un valsts iestādes radītu vislabākos priekšnosacījumus šādu nodarbju attīstībai;

18.

uzskata, ka sportā tāpat kā citās dzīves jomās nepieciešamību sasniegt labus rezultātus diktē galvenokārt komerciāli apsvērumi un sociālie apstākļi, un tādēļ atbilstošu ētisko pamatu neesamības gadījumā pastāv liels risks, ka efektivitātes kāpināšanai tiks lietoti neatļauti līdzekļi;

19.

norāda, ka dopinga lietošana nopietni kaitē godīguma principam sportā, kā arī grauj sporta prestižu un slēpj lielus draudus cilvēka veselībai. Dopinga lietošana mazina arī citu sportistu motivāciju;

20.

uzskata, ka profesionālajam sportam raksturīgo un daudzu sabiedrības grupu diktēto nepieciešamību sasniegt labus rezultātus izjūt ne tikai profesionālie sportisti. Tas ir arī iemesls, kāpēc pašreiz ir ievērojami palielinājies dopinga lietošanas risks gan amatieru, gan jaunatnes sportā;

21.

ir pārliecināta, ka tikai efektīva dopinga kontrole ļauj īstenot apņemšanos nepieļaut dopinga lietošanu sportā; tādēļ pret dopinga lietošanu jāvēršas ES un visas pasaules mērogā;

22.

iesaka ES uzlabot dopinga apkarošanas koordināciju, ievērojot UNESCO Konvenciju pret dopingu sportā un ņemot vērā nepieciešamību izveidot profesionālā ziņā patiešām neatkarīgu antidopinga un dopinga kontroles iestādi;

23.

uzskata, ka vietējām un reģionālajam pašvaldībām, rīkojot izglītojošas kampaņas par dopingu skolās, sporta klubos un sporta nozarē kopumā, vislabāk izdosies pievērst nepieciešamo sabiedrības uzmanību minētajai problēmai un būtiski uzlabot sabiedrības informētību; Komiteja aicina pašvaldības īstenot iepriekš minētos pasākumus un apliecina savu apņēmību sekmēt un atbalstīt šādus pasākumus vietējā un reģionālajā līmenī;

24.

atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas dažādās politiskās iniciatīvas sporta un fizisko aktivitāšu atbalstam un veicināšanai, kā arī atzinības izteikšanu skolām, kurās īpaša uzmanība tiek veltīta fiziskajām aktivitātēm, un sporta klubiem, kas ļoti lielu vērtību velta piedāvājuma kvalitātei;

25.

uzsver, ka pirmsskolas vecumā kustībām, spēlēm un sportam kā neatņemamam vienotā audzināšanas un izglītības procesa elementam ir īpaša nozīme bērnu un jauniešu fiziskajā, psihiskajā, kognitīvajā un sociālajā attīstībā. Komiteja tādēļ rosina Komisiju īpašu vērību veltīt fizisko aktivitāšu veicināšanai pirmskolas vecumā;

26.

vienlaikus atgādina, ka Komisija, īstenojot atbalsta, saskaņošanas un papildu pasākumus izglītības un sporta jomā, nedrīkst iejaukties dalībvalstu vai to vietējo līmeņu kompetencē, kas dalībvalstīs ir atbildīgi par minētajām jomām;

27.

uzsver brīvprātīgo kustības īpašo nozīmi un aicina Komisiju jau situācijas raksturojumā norādīt uz brīvprātīgā darba nozīmi sporta jomā. Komiteja norāda arī uz risku, ko rada izpratne, ka sports ir vienīgi saimnieciska darbība, jo šāda izpratne rada nepatiesu priekšstatu par sportu kopumā. Baltajā grāmatā par sportu nepietiekami atspoguļots fakts, ka profesionālais sports ir tikai neliela sporta kustības daļa;

28.

uzskata, ka īpaši sporta jomā iedzīvotāju aktivitāte ir tieši saistīta ar kopības veidošanos, un tai ir ne tikai sportiski, bet arī sociāli un pilsoniski mērķi;

29.

atzinīgi vērtē tautas sporta veicināšanai paredzēto programmu “Eiropa pilsoņiem”;

30.

atbalsta Komisijas priekšlikumu veicināt jauniešu brīvprātīgo kustību sportā ar programmu “Jaunatne darbībā”;

31.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veikt pētījumu par brīvprātīgo kustību sportā, jo tas būs lietderīgs instruments turpmāko mērķu izvirzīšanā, kā arī turpmākās darbības plānošanā tādā jomā kā brīvprātīgo kustība sportā;

32.

uzskata, ka ir jāņem vērā sporta īpašā nozīme tādu cilvēku dzīvē, kuriem ir invaliditāte;

33.

tādēļ aicina dalībvalstis, vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī sporta organizācijas ņemt vērā cilvēku ar invaliditāti vajadzības un nodrošināt, ka cilvēki ar invaliditāti var piekļūt sporta pasākumu un apmešanās vietām;

34.

piekrīt, ka jāveicina nodarbību vadītāju, treneru, brīvprātīgo, sporta klubu un organizāciju personāla apmācība darbam ar cilvēkiem, kuriem ir invaliditāte;

35.

uzskata, ka gados vecākiem cilvēkiem sports palīdz iespējami ilgāk saglabāt fizisko un garīgo aktivitāti, kā arī patstāvību, lai viņi nebūtu ļoti atkarīgi no citu cilvēku palīdzības. Mobilitāte nozīmē, ka gados vecāki cilvēki nezaudē sociālos kontaktus un var neatkarīgi turpināt līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. Šajā ziņā īpaša nozīme var būt arī iespējām nodarboties ar sportu;

36.

piekrīt viedoklim, ka dalībvalstīm, plānojot Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Integrācijas fonda līdzekļu sadali, jāņem vērā sporta nozīme integrācijas veicināšanā;

37.

atzinīgi vērtē valstu un starptautiskās sabiedrības centienus apkarot vardarbību un rasismu sportā, izveidojot centrālos informācijas centrus, kā arī veicinot policijas iestāžu un sporta klubu sadarbību;

38.

secina, ka 2006. gadā Vācijā notikušās pasaules meistarsacīkstes futbolā liecināja par šādas sadarbības efektivitāti un labajiem rezultātiem, ko tā jau devusi;

39.

rosina Komisiju vairāk atbalstīt sportu kā attīstības politikas instrumentu;

40.

tādēļ iesaka izmantot dalībvalstu un Apvienoto Nāciju Organizācijas pieredzi un atziņas, kas gūtas 2005. gadā, kas bija pasludināts par Starptautisko gadu sportam un fiziskajai audzināšanai kā izglītības, veselības, attīstības un miera veicināšanas līdzekļiem, un ierosina attiecīgos gadījumos attīstīt tālāk un turpināt sāktos projektus un pasākumus;

41.

uzskata, ka subsidiaritātes apsvērumu dēļ sportistu migrācija no ES neietilpstošām valstīm nav jāregulē ar vienotiem ES noteikumiem vai atbilstošiem cirkulārās migrācijas mehānismiem. Tādēļ sportistu migrācijas jautājumiem arī turpmāk jāpaliek dalībvalstu kompetencē;

42.

piekrīt, ka Eiropas sporta organizācijām un sporta pasākumu rīkotājiem jāizvirza mērķi vides jomā, un atbalsta Komisijas nodomu aicināt minētās organizācijas un pasākumu rīkotājus piedalīties Vides vadības un audita sistēmā (EMAS) un Kopienas ekomarķējuma piešķiršanas sistēmā, kā arī popularizēt tās lielos sporta pasākumos;

43.

atzinīgi vērtē faktu, ka Komisija ņems vēra sportu kā daļu no programmas “LIFE+”;

44.

norāda, ka sporta ekonomiskā ietekme uz tūrismu neizpaužas tikai lielākos sporta pasākumos. Reģionālo attīstību un it īpaši arī — strukturālās pārmaiņas būtiski sekmē arī aktīvas sporta nodarbības, kas saistītas ar atpūtas tūrismu. Šajā ziņā svarīga nozīme ir reģionu izstrādātajām stratēģijām. Tādēļ Komisijai arī turpmāk jāatbalsta reģionu pūliņi, kas vērsti uz strukturālās attīstības veicināšanu, īstenojot reģionu vajadzībām atbilstošus pasākumus. Komiteja aicina vietējās un reģionālās pašvaldības ieguldīt to rīcībā esošos struktūrfondu līdzekļus arī sporta un brīvā laika pavadīšanas objektos;

45.

pauž bažas par to, ka Komisija izteikusi vēlēšanos uzlabot statistikas datu kvalitāti, bet nav vienojusies ar dalībvalstīm un Eiropas reģioniem par šāda pasākuma mērķiem;

46.

norāda, ka papildu statistikas datu vākšana sporta un ar to saistītajās jomās nav nepieciešama, lai labāk pierādītu sporta pievienoto vērtību, un ka tas var radīt papildu administratīvo slogu. Ņemot vērā centienus samazināt birokrātiju (arī Eiropas līmenī), no šāda papildu administratīvā sloga noteikti ir jāizvairās;

47.

tādēļ lūdz Komisiju veidot ciešāku dialogu ne tikai ar dalībvalstīm, bet jo īpaši arī ar reģioniem, lai vispirms vienotos par šādas jaunu statistikas datu vākšanas mērķiem. Cik vien iespējams jāsamazina ar statistikas datu vākšanu saistītais administratīvais slogs;

48.

atzīmē, ka Komisija iecerējusi uzsākt pētījumu, lai novērtētu sporta nozares tiešo un netiešo ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Komiteja tomēr nav pārliecināta, vai Komisijas minētais statistikas datu trūkums nebūs pārāk liels šķērslis, lai zinātniski pamatoti novērtētu sporta nozares ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Reģionu komiteja lūdz Komisiju informēt to par pētījuma rezultātiem;

49.

uzskata, ka dalībvalstīs sporta veicināšanas pamatā noteikti jābūt ilgtspējīgiem finansēšanas modeļiem, kas nodrošina atbalstu sporta organizācijām ilgākā termiņā;

50.

uzskata, ka tautas sports nav iedomājams bez valsts atbalsta, un atgādina, ka daudzās dalībvalstīs tautas sports lielā mērā tiek finansēts, pateicoties tiešiem vai netiešiem maksājumiem (nodokļu vai citiem maksājumiem) no valsts organizētām vai valsts licencētām loterijām un azartspēlēm;

51.

šajā sakarā uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru loteriju un azartspēļu jomā pastāvošo valsts monopolu izveidošana atbilst Eiropas tiesību normām, jo vispārējās intereses diktē nepieciešamību novērst aizraušanos ar azartspēlēm, kā arī uzturēt sabiedrisko kārtību, un valsts monopols ļauj minētos mērķus konsekventi īstenot. Komiteja tādēļ uzskata, ka līdzekļus no azartspēlēm, kas pati par sevi ir nevēlama parādība, ir lietderīgi izlietot sabiedrības interesēs (piemēram, sportam);

52.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pasūtīt neatkarīgu pētījumu par tautas sporta finansēšanu dalībvalstīs un lūdz Komisiju vispirms iepazīties ar pētījuma rezultātiem, lai nepieņemtu politiskus lēmumus, kas varētu apdraudēt valsts atbalstu tautas sportam;

53.

rosina Komisiju norādīt, ka vajadzētu izstrādāt drošas metodes, lai novērtētu sportam piešķirtā publiskā finansējuma ietekmi. Valstu, reģionālo un vietējo pašvaldību īstenotie veicināšanas pasākumi ir atšķirīgi. Veicot pētījumus un salīdzinot, jānovērtē, kā dažādie publiskās veicināšanas pasākumi ietekmē sporta attīstību;

54.

atbalsta Komisijas apņemšanos aizstāvēt viedokli, ka jāsaglabā pašreizējās iespējas samazināt PVN likmes sporta jomā;

55.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka sporta organizācijām un pārstāvības struktūrām ir jābūt neatkarīgām, taču uzskata, ka Baltajā grāmatā par sportu nepietiekami uzsvērts apvienību neatkarības nozīmīgums, kas minēts un atzīts Nicas Deklarācijā;

56.

uzskata, ka būtisks sporta pamatelements ir tā savdabība, taču Baltajā grāmatā par sportu nav pausts skaidrs viedoklis minētajā jautājumā. Komiteja pauž bažas, ka sporta savdabības dēļ “lēmumu pieņemšana katrā konkrētā gadījumā” pilnībā neatbilst sporta organizāciju interesēm un nemazinās pastāvošo juridisko nenoteiktību;

57.

uzskata, ka Baltajā grāmatā par sportu minētie daļējie un samērīgie brīvas pārvietošanās principa ierobežojumi ir lietderīgi, atbilstoši un sporta savdabības dēļ nepieciešami;

58.

uzskata, ka sportistu pārejas noteikumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu līdzsvaru starp konkurējošiem klubiem;

59.

atzinīgi vērtē Komisijas ieceri veikt ietekmes novērtējumu, lai gūtu skaidru priekšstatu par sporta aģentu darbību ES;

60.

uzskata, ka gadījumā, ja nepieciešami pasākumi ES līmenī, valstu tiesību normas un sporta organizāciju noteikumi ir jāsaskaņo ar starptautiskajām sporta federācijām;

61.

lūdz Komisiju lielu vērību veltīt Baltajā grāmatā par sportu ierosinātajai sadarbībai ar dalībvalstīm un sporta organizācijām tādā jomā kā nepilngadīgo aizsardzība;

62.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbalstīt korupcijas apkarošanas iestādes un uzraudzīt, kā tiek piemēroti ES tiesību akti, lai apkarotu naudas atmazgāšanu sporta nozarē;

63.

uzskata, ka sporta organizācijām jābūt neatkarīgām klubu licencēšanas sistēmu izveidē ar noteikumu, ka minētās sistēmas atbilst konkurences un iekšējā tirgus noteikumiem;

64.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos arī turpmāk atbalstīt tiesības uz informāciju un pilsoņu plašu piekļuvi sporta pasākumu pārraidēm;

65.

tādēļ uzskata, ka Eiropā spēkā esošie noteikumi, kas regulē īsu ziņu reportāžu sniegšanu, ir nozīmīgs un pārbaudīts līdzeklis, lai nodrošinātu informācijas brīvību un viedokļu daudzveidību;

66.

tādēļ uzskata, ka, tuvākajā laikā novērtējot audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu tiesisko regulējumu, jāpārbauda, vai un cik lielā mērā noteikumus, kas regulē īsu ziņu reportāžu sniegšanu, varētu attiecināt arī uz citiem plašsaziņas līdzekļiem, piemēram, radio;

67.

piekrīt viedoklim, ka sabiedrisko raidorganizāciju uzdevums ir nodrošināt daudzveidību. Sabiedriskās raidorganizācijas ir saimnieciski patstāvīgas publisku pakalpojumu sniedzējas, tādēļ tām ne vienmēr ir jātiecas pēc plašas publicitātes, izdabājot auditorijas lielākās daļas interesēm, bet jāveido arī reportāžas par “mazāk populāriem sporta veidiem”;

68.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka strukturēts dialogs ar sporta jomā ieinteresētajām personām ES Sporta forumā un tematiskajās diskusijās var ievērojami sekmēt Eiropas debates par sportu. Komiteja uzskata, ka, ņemot vērā RK uzdevumus, tā būtu aktīvi jāiesaista dialoga veidošanā. Tādēļ Komiteja īpaši uzsver, ka jāveido forums, kurā piedalītos dažādo sporta veidu pārstāvji un publisko stadionu īpašnieku pārstāvji, lai apspriestu, kādi stadioni un sacensību vietas ir vajadzīgas pašreiz un būs vajadzīgas turpmāk. Komiteja pauž cerību, ka Komisija minētā mērķa īstenošanai izvēlēsies strukturētā dialoga metodi;

69.

iesaka organizēt seminārus ar specializētu ekspertu organizāciju līdzdalību, lai Eiropas sporta organizācijas informētu par acquis communautaire piemērošanu;

70.

ierosina organizēt konferences par tematu “Sports un reģionālā attīstība”, kurā tiktu aplūkota sporta pozitīvā ietekme uz reģionālo attīstību un apzināti paraugprakses piemēri;

71.

rosina Komisiju, sniedzot noturīgu atbalstu, paātrināt tādu klubu veidošanu un projektu īstenošanu, kuros iesaistīti vairāku valstu reģioni (piemēram, tādu kā Eiropas Starpreģionālā sporta apvienība lielajā SaarLorLux reģionā);

72.

uzskata, ka nevalstiskās sporta organizācijas (līdzīgi kā tas notiek Eiropas Padomē) ciešāk jāiesaista Eiropas Komisijas un dalībvalstu dialogā;

73.

šajā sakarā norāda, ka, šādi sadarbojoties, jārespektē dalībvalstu kompetence sporta jomā.